24-TA-2833: Noteikumu projekts (Groza manuāli)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 20. janvāra noteikumos Nr. 60 "Noteikumi par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Veselības ministrija izstrādājusi grozījumu Ministru kabineta 2009. gada 20. janvāra noteikumos Nr. 60 "Noteikumi par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām” (turpmāk- Projekts), lai noteiktu prasības optometrista kabinetam.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekta mērķis ir noteikt obligātās prasības optometrista kabinetam, lai nodrošinātu kvalitatīvu un drošu pakalpojumu sniegšanu, ievērojot optikas jomas specifiku.
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2025.
Pamatojums
Atbilstoši sarunām ar Latvijas Optometristu un optiķu asociāciju.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Ministru kabineta 2009. gada 20. janvāra noteikumos Nr.60 “Noteikumi par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām” (turpmāk - Noteikumi Nr.60) ir noteiktas prasības ambulatorajām ārstniecības iestādēm, tai skaitā noteikts, ka ārstniecības iestāde atrodas atbilstoši tās darbībai projektētā vai pielāgotā ēkā (Noteikumu Nr.60 3.1. apakšpunkts).
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Optometrists saskaņā ar Ārstniecības likumu ir funkcionālais speciālists (ārstniecības persona), kurš ārstniecības pakalpojumus ir tiesīgs sniegt ārstniecības iestādē. Optometrista pakalpojumi bieži tiek sniegti optikas mazumtirdzniecības vietās - saskaņā ar Latvijas Optometristu un optiķu asociācijas (turpmāk - LOOA) sniegto informāciju šobrīd visā Latvijā 80 % no brillēm tiek izgatavotas pēc optikas mazumtirdzniecības veikalā uz vietas izrakstītām briļļu receptēm. Tāpat būtiska loma ir optikas mazumtirdzniecības veikalos nodrošinātajiem optometrista pakalpojumiem kontaktlēcu nozīmēšanā, nodrošinot proves kontaktlēcas, to pielaikošanu, novērtēšanu uz acs virsmas, kā arī klientu apmācību kontaktlēcu lietošanā.
Lai optikas mazumtirdzniecības veikalu reģistrētu kā ārstniecības iestādi un optometrists varētu sniegt savus pakalpojumus, telpām jāatbilst noteiktam telpu lietošanas veidam jeb klasifikatoram, proti, ārstniecības iestāde drīkst atrasties tikai tādās telpās, kuru lietošanas veids saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr. 326 “Būvju klasifikācijas noteikumi” (MK noteikumi Nr. 326) 1. pielikuma 92. punktu ir 1264 – ārstniecības vai veselības aprūpes iestāžu telpu grupa. Ņemot vērā, ka optikās tiek tirgoti redzes korekcijas līdzekļi, to telpas visbiežāk atbilst MK noteikumu Nr. 326 1. pielikuma 40. punkta klasifikācijai 1230 – vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības telpas. Optikas mazumtirdzniecības telpās veic medicīnas ierīču tirdzniecību un tajā strādājošs optometrists izraksta šo medicīnas ierīču receptes - abi pakalpojumi ir cieši savstarpēji saistīti, bet arī neatkarīgi.
Vienlaikus visā nozarē optikas mazumtirdzniecības veikali lielākoties atrodas citām personām piederošajās ēkās, kurās to pamata lietošanas veids nav 1264 – ārstniecības vai veselības aprūpes iestāžu telpu grupa. Piemēram, privātpersonām piederoši tirdzniecības centri vai dzīvojamās ēkas, kā arī publiskām personām piederošas ēkas, kur optikas mazumtirdzniecības vietas īpašnieks nevar lemt par konkrētās nomātās telpas lietošanas veida juridisko maiņu - tam ir nepieciešama īpašnieka piekrišana. Bieži telpu īpašnieki nevēlas mainīt telpu lietošanas veidu, piemēram, tirdzniecības centru īpašniekiem nav izdevīgi viena nomnieka dēļ pārgrozīt telpas lietošanas veidu jeb klasifikatoru, šādas izmaiņas saistāmas gan ar papildu izmaksām, gan nākotnē varētu apgrūtināt cita nomnieka piesaisti.
Visa optikas veikala reģistrēšana ārstniecības iestāžu telpu grupā nav atbilstoša pamatdarbības veidam, savukārt optometrista kabineta kā izolētas telpas veikala ietvaros reģistrāciju nepieļauj Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 1. panta 10. punkts.
Abu pakalpojumu nodrošināšana vienuviet ir būtisks ieguvums pacientam (klientam) - gan loģistikas ziņā, gan visaptveroša pakalpojuma ziņā - par visu procesu atbildīga ir viena iestāde. Optikas mazumtirdzniecības veikalos Latvijā ik mēnesi tiek nodrošinātas redzes pārbaudes vidēji 20 līdz 30 tūkstošiem klientu. Šobrīd Latvijā ir 192 optikas mazumtirdzniecības veikali, tikai 23 no tiem ir reģistrētas ārstniecības iestādes.
Lai optikas mazumtirdzniecības veikalu reģistrētu kā ārstniecības iestādi un optometrists varētu sniegt savus pakalpojumus, telpām jāatbilst noteiktam telpu lietošanas veidam jeb klasifikatoram, proti, ārstniecības iestāde drīkst atrasties tikai tādās telpās, kuru lietošanas veids saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr. 326 “Būvju klasifikācijas noteikumi” (MK noteikumi Nr. 326) 1. pielikuma 92. punktu ir 1264 – ārstniecības vai veselības aprūpes iestāžu telpu grupa. Ņemot vērā, ka optikās tiek tirgoti redzes korekcijas līdzekļi, to telpas visbiežāk atbilst MK noteikumu Nr. 326 1. pielikuma 40. punkta klasifikācijai 1230 – vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības telpas. Optikas mazumtirdzniecības telpās veic medicīnas ierīču tirdzniecību un tajā strādājošs optometrists izraksta šo medicīnas ierīču receptes - abi pakalpojumi ir cieši savstarpēji saistīti, bet arī neatkarīgi.
Vienlaikus visā nozarē optikas mazumtirdzniecības veikali lielākoties atrodas citām personām piederošajās ēkās, kurās to pamata lietošanas veids nav 1264 – ārstniecības vai veselības aprūpes iestāžu telpu grupa. Piemēram, privātpersonām piederoši tirdzniecības centri vai dzīvojamās ēkas, kā arī publiskām personām piederošas ēkas, kur optikas mazumtirdzniecības vietas īpašnieks nevar lemt par konkrētās nomātās telpas lietošanas veida juridisko maiņu - tam ir nepieciešama īpašnieka piekrišana. Bieži telpu īpašnieki nevēlas mainīt telpu lietošanas veidu, piemēram, tirdzniecības centru īpašniekiem nav izdevīgi viena nomnieka dēļ pārgrozīt telpas lietošanas veidu jeb klasifikatoru, šādas izmaiņas saistāmas gan ar papildu izmaksām, gan nākotnē varētu apgrūtināt cita nomnieka piesaisti.
Visa optikas veikala reģistrēšana ārstniecības iestāžu telpu grupā nav atbilstoša pamatdarbības veidam, savukārt optometrista kabineta kā izolētas telpas veikala ietvaros reģistrāciju nepieļauj Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 1. panta 10. punkts.
Abu pakalpojumu nodrošināšana vienuviet ir būtisks ieguvums pacientam (klientam) - gan loģistikas ziņā, gan visaptveroša pakalpojuma ziņā - par visu procesu atbildīga ir viena iestāde. Optikas mazumtirdzniecības veikalos Latvijā ik mēnesi tiek nodrošinātas redzes pārbaudes vidēji 20 līdz 30 tūkstošiem klientu. Šobrīd Latvijā ir 192 optikas mazumtirdzniecības veikali, tikai 23 no tiem ir reģistrētas ārstniecības iestādes.
Risinājuma apraksts
Veikt grozījumu Noteikumos Nr.60, papildinot tos ar jaunu sadaļu "3.14. Prasības optometrista kabinetam".
Atsevišķas atsauces uz prasībām optometrista kabinetam jau šobrīd ir iekļautas Noteikumos Nr.60. Izdalot prasības optometrista kabinetam atsevišķā nodaļā, lai veicinātu normu pārskatamību un saprotamību, līdz šim iekļautās prasības pārceltas apakšnodaļā pie vienotajām prasībām optometrista kabinetam.
Saskaņā ar profesisjas standartā noteikto optometrists veic primāro redzes aprūpi, novērtē vispārējo klienta veselības stāvokli, redzes funkciju un redzes orgānu struktūru, izpilda redzes refraktīvo un funkcionālo anomāliju diagnostiku, nozīmē, izgatavo un pielāgo optiskos redzes palīglīdzekļus (brilles, kontaktlēcas vai speciālos līdzekļus), īsteno redzes terapiju, lai atjaunotu sabalansētu redzes sistēmas stāvokli, un darbojas redzes profilaksē un ergonomikā. Projekts paredz, ka optometrista kabinetā tiek sniegti tikai funkcionālā speciālista - optometrista pakalpojumi saskaņā ar apstiptinātajām medicīniskajām tehnoloģijām.
Optometristi un citas ārstniecības personas, ārstniecības pakalpojumus ir tiesīgs sniegt ārstniecības iestādē, tādējādi Projekts paredz vispārīgās prasības optometrista kabinetam, kurām jāatbilst visiem optometrista kabinetiem, un atsevišķas prasības, kas tiek piemērotas gadījumā, ja optometrista kabinets izvietots optikas mazumtirdzniecības telpās. Šādā gadījumā ārstniecības iestāžu reģistrā tiek reģstrēts tikai atsevišķs kabinets (vai varāki vienā optikas mazumtierdzniecības vietā), kas izvietots optikas mazumtirdzniecības telpās.
Ņemot vērā optikas mazumtirdzniecības vietās nodrošināto pakalpojumu specifiku, apvienojot redzes aprūpes pakalpojumus un redzes korekcijas līdzekļu tirdzniecību, optikas mazumtirdzniecības vietā izvietotam optometrista kabinetam netiek piemērota parasība par telpu projektēšanu vai pielāgošanu tās darbībai (Noteikumu Nr.60 3.1. apakšpunkts) - optometrista kabinets var tikt iezvietots gan telpās, kas atbilst MK noteikumu Nr. 326 1. pielikuma 40. punktam “1230 Vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības ēkas, telpu grupa”, gan MK noteikumu Nr. 326 1. pielikuma 92. punktam “1264 Ārstniecības vai veselības aprūpes iestāžu ēkas, telpu grupas”.
Lai mazinātu interpretācijas par optometrista kabineta izveidi un norobežošanu no tirdzniecības telpas, Projektā nosaka, ka optometrista kabinets ir atsevišķa telpa optikas mazumtirdzniecības telpās. Nav pieļaujams, ka redzes pārbaudes vieta uz redzes pārbaudes laiku no tirdzniecības telpas tiktu nodalīta ar aizslietni vai aizkariem, jo visām ārstniecības iestādēm ir jānodrošina pacienta datu aizsardzība un privātums un aizslietnis vai aizkari to pilnībā nenodrošinātu.
Vienlaikus Noteikumi Nr. 60 nosaka nepieciešamību ārstniecības iestādē izvietot pacientu uzgaidāmo telpu, reģistrācijas vietu, garderobi, tualeti, sēdvietas pacientiem, bērna pārtīšanas galdu, iespēju bērnu ratiņus atstāt drošā vietā, u.c. Attiecīgi Projekts paskaidro, ka minētās prasības var tik nodrošinātas ne tikai optometrista kabineta iekšienē, bet kopumā optikas mazumtirdzniecības telpās, vai publiskās telpās, kurās izvietotas optikas mazumtirdzniecības telpas.
Atsevišķas atsauces uz prasībām optometrista kabinetam jau šobrīd ir iekļautas Noteikumos Nr.60. Izdalot prasības optometrista kabinetam atsevišķā nodaļā, lai veicinātu normu pārskatamību un saprotamību, līdz šim iekļautās prasības pārceltas apakšnodaļā pie vienotajām prasībām optometrista kabinetam.
Saskaņā ar profesisjas standartā noteikto optometrists veic primāro redzes aprūpi, novērtē vispārējo klienta veselības stāvokli, redzes funkciju un redzes orgānu struktūru, izpilda redzes refraktīvo un funkcionālo anomāliju diagnostiku, nozīmē, izgatavo un pielāgo optiskos redzes palīglīdzekļus (brilles, kontaktlēcas vai speciālos līdzekļus), īsteno redzes terapiju, lai atjaunotu sabalansētu redzes sistēmas stāvokli, un darbojas redzes profilaksē un ergonomikā. Projekts paredz, ka optometrista kabinetā tiek sniegti tikai funkcionālā speciālista - optometrista pakalpojumi saskaņā ar apstiptinātajām medicīniskajām tehnoloģijām.
Optometristi un citas ārstniecības personas, ārstniecības pakalpojumus ir tiesīgs sniegt ārstniecības iestādē, tādējādi Projekts paredz vispārīgās prasības optometrista kabinetam, kurām jāatbilst visiem optometrista kabinetiem, un atsevišķas prasības, kas tiek piemērotas gadījumā, ja optometrista kabinets izvietots optikas mazumtirdzniecības telpās. Šādā gadījumā ārstniecības iestāžu reģistrā tiek reģstrēts tikai atsevišķs kabinets (vai varāki vienā optikas mazumtierdzniecības vietā), kas izvietots optikas mazumtirdzniecības telpās.
Ņemot vērā optikas mazumtirdzniecības vietās nodrošināto pakalpojumu specifiku, apvienojot redzes aprūpes pakalpojumus un redzes korekcijas līdzekļu tirdzniecību, optikas mazumtirdzniecības vietā izvietotam optometrista kabinetam netiek piemērota parasība par telpu projektēšanu vai pielāgošanu tās darbībai (Noteikumu Nr.60 3.1. apakšpunkts) - optometrista kabinets var tikt iezvietots gan telpās, kas atbilst MK noteikumu Nr. 326 1. pielikuma 40. punktam “1230 Vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības ēkas, telpu grupa”, gan MK noteikumu Nr. 326 1. pielikuma 92. punktam “1264 Ārstniecības vai veselības aprūpes iestāžu ēkas, telpu grupas”.
Lai mazinātu interpretācijas par optometrista kabineta izveidi un norobežošanu no tirdzniecības telpas, Projektā nosaka, ka optometrista kabinets ir atsevišķa telpa optikas mazumtirdzniecības telpās. Nav pieļaujams, ka redzes pārbaudes vieta uz redzes pārbaudes laiku no tirdzniecības telpas tiktu nodalīta ar aizslietni vai aizkariem, jo visām ārstniecības iestādēm ir jānodrošina pacienta datu aizsardzība un privātums un aizslietnis vai aizkari to pilnībā nenodrošinātu.
Vienlaikus Noteikumi Nr. 60 nosaka nepieciešamību ārstniecības iestādē izvietot pacientu uzgaidāmo telpu, reģistrācijas vietu, garderobi, tualeti, sēdvietas pacientiem, bērna pārtīšanas galdu, iespēju bērnu ratiņus atstāt drošā vietā, u.c. Attiecīgi Projekts paskaidro, ka minētās prasības var tik nodrošinātas ne tikai optometrista kabineta iekšienē, bet kopumā optikas mazumtirdzniecības telpās, vai publiskās telpās, kurās izvietotas optikas mazumtirdzniecības telpas.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Projektam nav ietekmes uz valsts budžetu, jo papildus līdzekļi no valsts budžeta nav nepieciešami.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Iedzīvotāji, kuri saņem optometrista sniegtos pakalpojumus.
Ietekmes apraksts
Tiks nodrošināts kvalitatīvs ārstniecības pakalpojums visos optometrista kabinetos.
Juridiskās personas
- Veselības inspekcija
- Optikas mazumtirdzniecības uzņēmumi
Ietekmes apraksts
Definētas prasības, kuru ievērošana nepieciešama kvalitatīva pakalpojuma sniegšanai optometrista kabinetā.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Veselības inspekcijaNevalstiskās organizācijas
Latvijas Optometristu un optiķu asociācijaCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Sabiedriskā apspriede
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
Tiks papildināts
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Sabiedrības līdzdalības rezultāti tiks atspulguļoti izziņā, kas pievienota papildus dokumentu sadaļā.
6.4. Cita informācija
Lai izstrādātu Projektu, Veselības ministrija š.g. 29. oktobrī un š.g. 4.novembrī organizēja tikšanās, pieaicinot gan Latvijas Optometrisu un optiķu asociācijas, gan Veselības inspekcijas pārstāvjus.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Veselības inspekcija
- Optikas mazumtirdzniecības uzņēmumi
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projektā iekļautās normas veicinās likumdošanai atbilstošu optometrista pakalpojumu sniegšanu optikas mazumtirdzniecības vietās.
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Definētas prasības, kuru ievērošana nepieciešama kvalitatīvai optometrista pakalpojumu sniegšanai.
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi