Anotācija (ex-ante)

1) Atbilstoši 2021.gada 11.maijā saņemtajam EK skaidrojumam par iznākuma rādītāja interpretāciju izriet, ka Latvijas izpratne par rādītāja noteikšanas principu, kas paredz uzskaitīt visas mājsaimniecības administratīvajā teritorijā, kur ir izveidoti “vidējās jūdzes” piekļuves punkti, nav atbilstoša. Saskaņā ar EK sniegto skaidrojumu rādītājā jāuzskaita tikai tās mājsaimniecības, kurām atbalsta sniegšanas rezultātā ir nodrošināta piekļuve platjoslas internetam, t.i. izbūvētajos piekļuves punktos ir operators, kas nodrošina pakalpojuma sniegšanu (“pēdējā jūdze”) galalietotājiem, un nav svarīgi, vai šīs mājsaimniecības izvēlas būt pieslēgtas.
Ievērojot minēto, kā arī apstākli, ka iznākuma rādītājam ir jābūt uzskaitītam atbilstoši EK vadlīnijās[1] noteiktajai definīcijai, proti, tam ir jābūt tiešam atbalsta rezultātam, Satiksmes ministrija veica iznākuma rādītāja un sasniedzamās vērtības noteikšanas principu un metodoloģijas izvērtēšanu, tai skaitā izvērtējot risinājumu precizēt Darbības programmā noteikto iznākuma rādītāju atbilstoši tiešajam atbalsta rezultātam.
Atbilstoši elektronisko sakaru tīklu arhitektūrai ir nepieciešams tīklu izbūvēt posmsecīgi, proti, lai nodrošinātu kvalitatīvu “pēdējo jūdzi”, vispirms ir būtiski nodrošināt atbilstošas kvalitātes “vidējās jūdzes” tīklu, kas tiek izbūvēts VAP ietvaros. Ar 2020. gada 18. augusta informatīvo ziņojumu “Par koncepcijas “Nākamās paaudzes platjoslas elektronisko sakaru tīklu attīstības koncepcija 2013.-2020.gadam” īstenošanas gaitu”[2]  Ministru kabinets ir atbalstījis “pēdējās jūdzes” attīstībai plānotos pasākumus veikt 2021.-2027.gada politikas plānošanas perioda ietvaros.
Līdz ar to, ņemot vērā, ka Latvija VAP ietvaros īsteno tikai “vidējās jūdzes” jeb atvilces maršrutēšanas tīkla attīstību un “pēdējās jūdzes” pasākumi tika pārplānoti uz 2021.-2027.gada politikas plānošanas periodu, ir jāsecina, ka EK vadlīnijās noteiktā iznākuma rādītāja definīcija  tieši neraksturo Projekta tvērumu un atbalstāmās darbības.
Ievērojot minēto un atbilstoši apstiprinātajiem grozījumiem Nr.9 Darbības programmā, iznākuma radītājs tiek precizēts. Ir mainīta iznākuma rādītāja definīcija, tas ir noteikts kā programmas specifiskais iznākuma rādītājs I.2.1.1a “Mājsaimniecību skaits atbalstāmajās administratīvajās teritorijās, kurās komersantiem ir nodrošināta iespēja pieslēgties 2.1.1. SAM ietvaros izbūvētajam atvilces maršrutēšanas tīklam”, un ir saglabāta sākotnēji noteiktā skaitliskā vērtība.
Ievērojot stratēģijā Komisijas paziņojumu “Eiropa 2020: Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” noteikto mērķi visiem Eiropas iedzīvotājiem nodrošināt interneta piekļuvi ar datu pārraides ātrumu vismaz 30 Mb/s, jau sākotnēji iznākuma rādītājā tika ierēķinātas visas mājsaimniecības aptvertajās atbalstāmajās teritorijās. Tas ir pamatoti, jo Latvijā administratīvās teritorijas ir nelielas, proti, vidējā pagasta teritorijas platība Latvijā ir 122 km², kas faktiski ir tikai 12 km x 10 km.[3] Turklāt optiskā tīkla izbūves kritēriji 2.1.1.SAM ietvaros ņem vērā visu galveno skarto pušu (pašvaldību, komersantu) kopējās intereses nodrošināt internetu vietās, kur koncentrējas patērētāji.
Līdz ar to ir iespējams mērķa vērtību aprēķināt pēc esošās metodoloģijas, attiecīgi precizējot faktiski rādītāja definīciju no kopējā rādītāja uz programmas specifisko iznākuma rādītāju ar mērķi piemērot līdz šim esošo metodoloģiju.

2) Specifiskais rezultāta rādītājs r.2.1.1.a aizstāts ar jaunu rezultāta rādītāju “Mājsaimniecības laukos, kurām pieejami platjoslas piekļuves pakalpojumi ar vismaz 30 Mb/s datu pārraides ātrumu (% no mājsaimniecībām)”. 
Rezultāta rādītāja izmaiņas bija nepieciešamas, lai rezultāta mērīšanai izmantotu datus, kas precīzāk raksturo platjoslas pakalpojumu attīstības progresu pēc vienotas metodoloģijas, jo šobrīd Latvijai ir pieejams pēc vienotas metodoloģijas noteikts un ES ietvaros salīdzināms indikators “Pārklājums mājsaimniecību procentuālai daļai, kas atrodas teritorijās, kurām ir NGA (Next Generation Access - Nākamās paaudzes piekļuves) tīkls”. Šis rādītājs nebija pieejams Darbības programmas izstrādes laikā.


[1] 2014.gada marta vadlīniju “The Programming Period 2014-2020: Guidance document on monitoring and evaluation - European Regional Development Fund and Cohesion Fund” 1.pielikuma 10.punkts

[2] http://polsis.mk.gov.lv/documents/4164

[3] CSP: https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__ENV__DR__DRT/DRT011/table/tableViewLayout1/

Lai nodrošināta 2.1.1.SAM veiksmīgu ieviešanu un uzraudzību, nepieciešams grozīt MK noteikumos Nr.664 iekļautos uzraudzības rādītājus atbilstoši Darbības programmas aktuālajai redakcijai.
Papildus, ņemot vērā, ka MK noteikumu Nr.664 4.1.2. apakšpunktā ir iekļauta iepriekšējā  iznākuma rādītāja starpposma vērtība 2018.gadam, šis apakšpunkts ir svītrojams kā aktualitāti zaudējis.
Tāpat 4.4.apakšpunkts tehniski precizējams, papildinot ar informāciju par rādītāja sasniegšanas termiņu, lai veidotu redakciju pēc analoģijas ar citiem 4. punkta apakšpunktiem.