22-TA-3632: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 3. septembra noteikumos Nr. 737 "Noteikumi par zvērinātu notāru atlīdzības taksēm un to noteikšanas kārtību"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
-
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir:
1) pārskatīt takses atbilstoši patēriņu cenu pieaugumam. Vienlaikus šīs takses tiks noapaļotas, lai to lietošana būtu skaidrāka un ērtāka;
2) pārskatīt takses, kuru apmērs mūsdienās neatbilst Notariāta likuma 165. panta kritērijiem;
3) iekļaut līdz šim nenoteiktās zvērinātu notāru atlīdzības takses.
1) pārskatīt takses atbilstoši patēriņu cenu pieaugumam. Vienlaikus šīs takses tiks noapaļotas, lai to lietošana būtu skaidrāka un ērtāka;
2) pārskatīt takses, kuru apmērs mūsdienās neatbilst Notariāta likuma 165. panta kritērijiem;
3) iekļaut līdz šim nenoteiktās zvērinātu notāru atlīdzības takses.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Notariāta likuma 165. panta otrā daļa nosaka kritērijus, atbilstoši kuriem nosakāmas zvērināta notāra amata atlīdzības takses, proti, ņemot vērā:
1) akta vai apliecinājuma vērtību (darījuma summu);
2) ar aktu vai apliecinājumu saistīto zvērināta notāra atbildību;
3) sociālo līdzsvaru sabiedrībā;
4) akta vai apliecinājuma taisīšanai nepieciešamo laiku.
Zvērināti notāri kā brīvo juridisko profesiju pārstāvji un finansiāli patstāvīgas personas paši ir atbildīgi par ienākumu gūšanu, tostarp, rūpējoties arī par personisko izdevumu segšanai nepieciešamajiem ienākumiem un uzņemoties zināmu finansiālo risku par savām profesionālajām saistībām. Zvērināti notāri nesaņem valsts vai pašvaldības budžeta līdzekļus un nav tiesīgi patvaļīgi noteikt notariālās palīdzības takses vai arī vienoties par tām ar klientu. Zvērinātu notāru profesionālās darbības (prakses) mērķis nav peļņas gūšana, tomēr šo normu nevar interpretēt ārpus sociālās realitātes. Zvērinātiem notāriem ir nepieciešams finansējums prakses un visas kolēģijas uzturēšanai, darbinieku algošanai, notariālās palīdzības nodrošināšanai, kā arī līdzekļi savu ikdienas izdevumu segšanai.[1]
Veicot zvērinātu notāru prakses vietu finanšu plūsmu analīzi, konstatēts, ka aptuveni 60 % no zvērināta notāra ienākumiem veido izdevumi biroja uzturēšanai[2] (laikā no 2013. gada līdz 2022. gadam šo izmaksu pozīcija ir palielinājusies par 20 %, jo visās izmaksu pozīcijās ir noticis nozīmīgs pieaugums u.c.), turklāt papildus izdevumus veido – obligātās iemaksas Latvijas Zvērinātu notāru kolēģijai 5 % apmērā, iedzīvotāju ienākuma nodokļa no 23 % - 31 % nomaksa, valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas 10 % - 31,07 % apmērā[3], kā arī iemaksas 3. pensiju līmenī[4]. Vidējais zvērinātu notāru prakses uzturēšanas izmaksu sadalījums[5] ir:
Norādāms, ka Ministru kabineta noteikumos Nr. 737 "Noteikumi par zvērinātu notāru atlīdzības taksēm un to noteikšanas kārtību" (turpmāk – Noteikumi Nr. 737) kopš to pieņemšanas 2013. gadā nav mainīta lielākā daļa zvērinātu notāru atlīdzības taksu apmēru, neskatoties uz jau minētajiem apsvērumiem, proti, inflācijas un ar to saistīto rādītāju pieaugumu:
1) notāri paši ir izveidojuši un ieviesuši vairākus IT risinājumus[8], kas būtiski paplašina notariālo pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem. Vienlaikus visas uzturēšanas un attīstības izmaksas tiek segtas no notāru līdzekļiem, nevis no valsts[8];
2) Tāpat EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) uzliek Padomei un zvērinātiem notāriem jaunus pienākumus[10], tajā, skaitā, izstrādāt procedūras, dokumentāciju un veikt noteiktas apmācības, piemēram, tika nolīgts sertificēts datu aizsardzības speciālists visai zvērinātu notāru kolēģijai. Līdz ar to 2022. gadā un turpmāk papildus būtisku izdevumu pozīciju segs šī speciālista izmaksas, kas ir 60 euro/h bez PVN. Līdz ar tiek prognozēts, ka 2023. gadā par šo būs apmēram 20 000-25 000 euro izdevumi;
Līdz ar to šajos gandrīz desmit gados[11] nenoliedzami ir pieaugušas izmaksas zvērināta notāra prakses uzturēšanai un šīm izmaiņām ir jāatspoguļojas arī Noteikumos Nr. 737.
[1] Sk. Satversmes tiesas 27.06.2013. spriedums lietā Nr. 2012-22-0103. http://www.satv.tiesa.gov.lv/web/viewer.html?file=http://www.satv.tiesa.gov.lv/wp-content/uploads/2016/02/2012-22-0103_Spriedums.pdf#search=
[2] 1) Telpu nomas maksa, daļai notāru šajā pozīcijā ir hipotēku maksājumi, jo telpas ir iegādātas savā īpašumā, līdz ar to te ir maksājama vai nomas maksa vai hipotēka bankai;
2) Darbinieku atalgojums – atkarīgs protams no reģiona, kā jau visas pozīcijas. Līdz ar to Rīgā izmaksas šajā pozīcijā būs vienas, Latgalē citas. Tomēr optimālais rādītājs, pēc kura būtu jāvadās, uz ko tiekties – ir sekretārs, jurists un palīgs;
3) Visas ar tehniku saistītās izdevumu pozīcijas – datortehnika, printeri, skaneri, to iegāde un apkopes, TET pakalpojumi; internets, telefons; IT speciālists; videokonferences nodrošināšanai nepieciešamie resursi;
4) Apkopējs;
5) Grāmatvedis;
6) Ar arhivēšanu saistītie jautājumi – ne tikai plaukti, bet arī telpu uzturēšana – citi notāri savās telpās glabā atbilstoši arhīvu noteikumiem, citi notāri nomā speciālas telpas, līdz ar to te rodas atsevišķi izdevumi par telpu nomu + paša arhivāra pakalpojumi – katrs notārs pats līgts arhivāru, maksā algu, jo dokumentus glabāšanai gatavo arhivārs;
7) Visi nodokļi – iedzīvotāju ienākumu nodoklis un sociālās iemaksas par darbiniekiem un ārpakalpojumiem;
8) Datu speciālista piesaiste;
9) Komunālie maksājumi – elektrība, ūdens. Apkure, apsaimniekošana, apsardze;
10) Un citi izdevumi - piemēram, kancelejas izdevumi, izdevumu apmācībām darbiniekiem, veselības apdrošināšana darbiniekiem, telpu labiekārtošana utt.
[3] https://www.fm.gov.lv/lv/izmainas-nodoklu-joma-sakot-ar-2022gadu?utm_source=https%3A%2F%2Fwww.google.com%2F
[4] Zvērināti notāri, galvenokārt, ir pašnodarbinātas personas, tādējādi šīs iemaksas tiek veiktas brīvprātīgi. Tādējādi arī šis aspekts ir norādāms, jo arī caur zvērinātu notāru atlīdzības taksēm ir jāveicina to iemaksa, kaut brīvprātīga.
[5] Šie izdevumi ir atkarīgi no zvērināta notāra biroja lieluma, no darbinieku skaita, kā arī atrašanās vietas un zvērinātu notāru pakalpojuma pieprasījuma tajā;
[6] 7. aile veidojas: 5. ailes dati izdalīti ar 1. ailes datiem.
[7] 8. aile veidojas: 6. ailes dati izdalīti ar 2. ailes datiem.
[8] Piemēram, portāls latvijasnotars.lv (2018), kurā integrēta droša un pašu uzturēta videokonferences sistēma, dokumentu apmaiņas un parakstīšanas (ID karte, e-paraksts mobile, Smart ID) sistēma videokonferencē, rēķinu ģenerēšanas un izsniegšanas sistēma, utt.;
Elektroniskie tiešsaistes pakalpojumi (piemēram, ziņu pārbaude pilnvaru un atsaukto pilnvaru reģistriem, e-apostille reģistra, kredītiestāžu piekrišanu iesniegšana) (2018);
Zvērinātu notāru elektroniska atvaļinājuma sistēma (2019);
Automātiska ziņu saņemšanas un nosūtīšanas VSAA par 2. pensijas līmeņa kapitāla mantošanu sistēma (2019);
Biometrijas datu apstrādes sistēmas integrācija Notāru informācijas sistēmā (2019);
Ārvalstnieku reģistrācijas sistēma un ziņu nodošana PMLP (2021);
Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām lietas izstrāde (2021);
Sejas atpazīšanas sistēma videokonferencē (2022);
Elektronisko dokumentu glabāšanas sistēma portālā (2022).
[9] Latvijas Zvērinātu notāru padomei (turpmāk – Padome) kā zvērinātu notāru kolēģijas izpildu un pārvaldes institūcijai ir jāpilda Notariāta likuma 230. pantā noteiktie valsts pārvaldes uzdevumi. Turklāt Padomes budžetu veido zvērinātu notāru iemaksas, kas tiek rēķinātas no zvērināta notāra ieņēmumiem. Līdz ar to, samazinoties zvērinātu notāru ienākumiem, samazinās arī Padomes budžets un spējas izpildīt likumā noteiktos uzdevumus.
Inflācijas pieaugums ir ietekmējis arī Padomes kapacitāti, jo ir pieaugušas izmaksas. Lielākā izmaksu pozīcija ir informācijas un komunikācijas tehnoloģijas. Salīdzinot 2016. gada un 2021. gada izmaksas, izmaksu pieaugums ir 55 % (piemēram, ja Padome par SIA TET pakalpojumiem 2016. gadā maksāja 6244,95 euro, tad 2021. gadā jau 63 381,22 euro). Pieaugums ir saistīts ar sistēmu uzturētāja un izstrādātāja pakalpojuma cenas pieaugumu un jaunu tehnoloģisko risinājumu ieviešanu (piemēram, latvijasnotars.lv portāla izveidi, kas ļauj sniegt notariālo palīdzību attālināti). Minēto iemeslu dēļ prognozējams, ka 2022. gadā izmaksas, salīdzinot ar 2021. gadu, pieaugs par 12 %, un salīdzinot ar 2016. gadu - par 61 %.
Padomei ir pieaugušas arī komunālo pakalpojuma izmaksas. Salīdzinot 2016. gada un 2021. gada izmaksas, izmaksu pieaugums ir 15 %. Pieaugums ir saistīts ar pakalpojumu sniedzēju cenu pieaugumu. Minēto iemeslu dēļ prognozējams, ka 2022. gadā izmaksas, salīdzinot ar 2021. gadu, pieaugs par 22 %, un salīdzinot ar 2016. gadu par 33 %. Piemēram, 2022. gadā (līdz oktobrim) Padome par gāzi ir samaksājusi par 23 % vairāk, nekā 2021. gadā kopā (2016. gadā 2 286,73 euro, 2021. gadā 4320,11 euro un 2022. gadā līdz oktobrim jau 5595,12 euro).
Vēl viena nozīmīga izmaksu pozīcija ir padomes biroja cilvēkresursi. Tomēr atšķirībā no iepriekš minētajām izmaksu pozīcijām, Padome tās spēj kontrolēt. Salīdzinot 2016. gada un 2021. gada izmaksas attiecībā uz darbiniekiem ir samazinātas par 17 %, samazinot darbinieku skaitu no 9 uz 6. Šajā pozīcijā ietaupījums vairs nav iespējams, drīzāk prognozējams pieaugums, lai Padome varētu noturēt esošos darbiniekus un piesaistītu vismaz vēl vienu darbinieku noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā, lai efektivizētu ar normatīvajiem aktiem tai deleģēto funkciju izpildi.
[10] To apliecina audita ziņojums par Latvijas Zvērinātu notāru padomes un zvērinātu notāru datu atbilstību šīs regulas prasībām.
[11] Norādāms, ka sākuma punkts taksu pārskatīšanai ir ņemts par pamatu Ministru kabineta noteikumu izdošanas laiks, tas ir, 2013. gads, bet būtiski ņemt vērā, ka minētās takses šajā laikā tika pārizdotas, jo notika matemātiska taksu pārrēķināšana no latiem uz euro, bet paši taksu apmēri netika pārskatīti. Līdz ar to zvērinātu notāru atlīdzības takses faktiski nav pārskatītas kopš 2008. gada.
1) akta vai apliecinājuma vērtību (darījuma summu);
2) ar aktu vai apliecinājumu saistīto zvērināta notāra atbildību;
3) sociālo līdzsvaru sabiedrībā;
4) akta vai apliecinājuma taisīšanai nepieciešamo laiku.
Zvērināti notāri kā brīvo juridisko profesiju pārstāvji un finansiāli patstāvīgas personas paši ir atbildīgi par ienākumu gūšanu, tostarp, rūpējoties arī par personisko izdevumu segšanai nepieciešamajiem ienākumiem un uzņemoties zināmu finansiālo risku par savām profesionālajām saistībām. Zvērināti notāri nesaņem valsts vai pašvaldības budžeta līdzekļus un nav tiesīgi patvaļīgi noteikt notariālās palīdzības takses vai arī vienoties par tām ar klientu. Zvērinātu notāru profesionālās darbības (prakses) mērķis nav peļņas gūšana, tomēr šo normu nevar interpretēt ārpus sociālās realitātes. Zvērinātiem notāriem ir nepieciešams finansējums prakses un visas kolēģijas uzturēšanai, darbinieku algošanai, notariālās palīdzības nodrošināšanai, kā arī līdzekļi savu ikdienas izdevumu segšanai.[1]
Veicot zvērinātu notāru prakses vietu finanšu plūsmu analīzi, konstatēts, ka aptuveni 60 % no zvērināta notāra ienākumiem veido izdevumi biroja uzturēšanai[2] (laikā no 2013. gada līdz 2022. gadam šo izmaksu pozīcija ir palielinājusies par 20 %, jo visās izmaksu pozīcijās ir noticis nozīmīgs pieaugums u.c.), turklāt papildus izdevumus veido – obligātās iemaksas Latvijas Zvērinātu notāru kolēģijai 5 % apmērā, iedzīvotāju ienākuma nodokļa no 23 % - 31 % nomaksa, valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas 10 % - 31,07 % apmērā[3], kā arī iemaksas 3. pensiju līmenī[4]. Vidējais zvērinātu notāru prakses uzturēšanas izmaksu sadalījums[5] ir:
| Ieņēmumi pirms izdevumiem euro |
VID deklarācijā norādītie ienākumi pirms nodokļu nomaksas | Izdevumi par notāra prakses uzturēšanu | Izdevumu (pirms nodokļu nomaksas un iemaksas pensijas fondā) īpatsvars pret ieņēmumiem (%) | |||||
| 1 | 2 | 3 | 4 | 5 | 6 | 7[6] | 8[7] | |
| 2013 | 2021 | 2013 | 2021 | 2013 | 2021 | 2013 | 2021 | |
| Notārs (Zemgale) | 80 519 | 116 460 | 68 885 | 66 508 | 11 634 | 49 952 | 14 | 43 |
| Notārs (Vidzeme) | 89 761 | 100 766 | 70 973 | 42 219 | 18 788 | 58 547 | 21 | 58 |
| Notārs (Rīga) | 139 201 | 231 983 | 104 199 | 110 279 | 35 002 | 121 704 | 25 | 53 |
| Notārs (Latgale) | 51 397 | 94 714 | 28 841 | 62 087 | 22 556 | 32 627 | 44 | 34 |
| Notārs (Kurzeme) | 54 949 | 93 407 | 33 793 | 58 210 | 21 156 | 35 197 | 39 | 38 |
| Vidējais rādītājs | 83 165 | 127 466 | 61 338 | 67 861 | 21 827 | 59 605 | 26,24 | 46,76 |
| 0,262455 jeb 26 % izdevumu kopā | 0,467618 jeb 47 % izdevumu kopā | |||||||
|
Notārs vēl arī maksā par sevi: Iedzīvotāja ienākuma nodokli pēc Gada ienākumu deklarācijas - ienākumam no 20 004 euro līdz 78 100 euro – 23 %; ienākuma daļai, kas pārsniedz 78 100 euro – 31 %. Sociālo nodokli - ja ienākumi nesasniedz minimālo algu mēnesī, maksā 10 % pensiju apdrošināšanai no faktiskā ienākuma; tie, kuru ienākumi sasniedz vai pārsniedz minimālo algu mēnesī, maksās 31,07 % no brīvi izraudzīta iemaksu objekta, kas nav mazāks par minimālo algu mēnesī, un 10 % pensiju apdrošināšanai no izvēlēta iemaksu objekta un faktisko ienākumu starpības. Iemaksas 3. pensiju līmenī- apmērs atkarīgs no paša notāra lēmuma. | ||||||||
| Prakses uzturēšanas izdevumu galvenās pozīcijas (euro) | ||||||
| 09.2013. | 09.2022. | 09.2013. | 09.2022. | 09.2013. | 09.2022. | |
| Notārs ar 1 darbinieku | Notārs ar 2 darbiniekiem | Notārs ar 3 darbiniekiem | ||||
| Obligātās iemaksas kolēģijas budžetā | 293 | 679 | 304 | 872 | 622 | 1 210 |
| Telpas nomas maksa/ maksa bankai par kredītu | 71 | 204 | 1057 | 1335 | 433 | 644 |
| Darbinieku atalgojums un nomaksātie darba devēja nodokļi | 1 509 | 1 719 | 2 108 | 3 240 | 2 653 | 6 233 |
| Tehnikā nodrošinājuma izdevumi (datortehnikas, printeru, skaneru apkope, TET pakalpojumi, interneta pieslēgums, telefons; IT speciālista pakalpojumi u.c.) | 105 | 135 | 226 | 244 | 733 | 770 |
| Telpu uzturēšanas pakalpojumi (apkopējs, apsardze u.c.) | 13 | 21 | 130 | 150 | 261 | 1 276 |
| Grāmatvedības pakalpojumi | 86 | 278 | 359 | 570 | 104 | 56 |
| Lietvedības, pasta un arhivēšanas izdevumi (pasta pakalpojumi, kancelejas preses, arhivēšanas izmaksas u.c.) | 29 | 54 | 115 | 217 | 676 | 703 |
| Komunālie maksājumi (ūdens, apkure, elektrība, apsaimniekošana u.c.) | 52 | 161 | 248 | 518 | 123 | 282 |
| Notāra un darbinieku apmācības | 0 | 0 | 0 | 0 | 231 | 26 |
| Apdrošināšanas - civiltiesiskā profesionālā, telpu, darbinieku veselības un cita apdrošināšana | 373 | 186 | 430 | 960 | 171 | 266 |
| Citi izdevumi | 0 | 0 | 0 | 0 | 635 | 167 |
| Kopā: | 2 425 | 3 439 | 4 977 | 8 106 | 6 641 | 11 633 |
| Izmaksu pieaugums procentos | 30 % | 31 % | 43 % | |||
Norādāms, ka Ministru kabineta noteikumos Nr. 737 "Noteikumi par zvērinātu notāru atlīdzības taksēm un to noteikšanas kārtību" (turpmāk – Noteikumi Nr. 737) kopš to pieņemšanas 2013. gadā nav mainīta lielākā daļa zvērinātu notāru atlīdzības taksu apmēru, neskatoties uz jau minētajiem apsvērumiem, proti, inflācijas un ar to saistīto rādītāju pieaugumu:
1) notāri paši ir izveidojuši un ieviesuši vairākus IT risinājumus[8], kas būtiski paplašina notariālo pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem. Vienlaikus visas uzturēšanas un attīstības izmaksas tiek segtas no notāru līdzekļiem, nevis no valsts[8];
2) Tāpat EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) uzliek Padomei un zvērinātiem notāriem jaunus pienākumus[10], tajā, skaitā, izstrādāt procedūras, dokumentāciju un veikt noteiktas apmācības, piemēram, tika nolīgts sertificēts datu aizsardzības speciālists visai zvērinātu notāru kolēģijai. Līdz ar to 2022. gadā un turpmāk papildus būtisku izdevumu pozīciju segs šī speciālista izmaksas, kas ir 60 euro/h bez PVN. Līdz ar tiek prognozēts, ka 2023. gadā par šo būs apmēram 20 000-25 000 euro izdevumi;
Līdz ar to šajos gandrīz desmit gados[11] nenoliedzami ir pieaugušas izmaksas zvērināta notāra prakses uzturēšanai un šīm izmaiņām ir jāatspoguļojas arī Noteikumos Nr. 737.
[1] Sk. Satversmes tiesas 27.06.2013. spriedums lietā Nr. 2012-22-0103. http://www.satv.tiesa.gov.lv/web/viewer.html?file=http://www.satv.tiesa.gov.lv/wp-content/uploads/2016/02/2012-22-0103_Spriedums.pdf#search=
[2] 1) Telpu nomas maksa, daļai notāru šajā pozīcijā ir hipotēku maksājumi, jo telpas ir iegādātas savā īpašumā, līdz ar to te ir maksājama vai nomas maksa vai hipotēka bankai;
2) Darbinieku atalgojums – atkarīgs protams no reģiona, kā jau visas pozīcijas. Līdz ar to Rīgā izmaksas šajā pozīcijā būs vienas, Latgalē citas. Tomēr optimālais rādītājs, pēc kura būtu jāvadās, uz ko tiekties – ir sekretārs, jurists un palīgs;
3) Visas ar tehniku saistītās izdevumu pozīcijas – datortehnika, printeri, skaneri, to iegāde un apkopes, TET pakalpojumi; internets, telefons; IT speciālists; videokonferences nodrošināšanai nepieciešamie resursi;
4) Apkopējs;
5) Grāmatvedis;
6) Ar arhivēšanu saistītie jautājumi – ne tikai plaukti, bet arī telpu uzturēšana – citi notāri savās telpās glabā atbilstoši arhīvu noteikumiem, citi notāri nomā speciālas telpas, līdz ar to te rodas atsevišķi izdevumi par telpu nomu + paša arhivāra pakalpojumi – katrs notārs pats līgts arhivāru, maksā algu, jo dokumentus glabāšanai gatavo arhivārs;
7) Visi nodokļi – iedzīvotāju ienākumu nodoklis un sociālās iemaksas par darbiniekiem un ārpakalpojumiem;
8) Datu speciālista piesaiste;
9) Komunālie maksājumi – elektrība, ūdens. Apkure, apsaimniekošana, apsardze;
10) Un citi izdevumi - piemēram, kancelejas izdevumi, izdevumu apmācībām darbiniekiem, veselības apdrošināšana darbiniekiem, telpu labiekārtošana utt.
[3] https://www.fm.gov.lv/lv/izmainas-nodoklu-joma-sakot-ar-2022gadu?utm_source=https%3A%2F%2Fwww.google.com%2F
[4] Zvērināti notāri, galvenokārt, ir pašnodarbinātas personas, tādējādi šīs iemaksas tiek veiktas brīvprātīgi. Tādējādi arī šis aspekts ir norādāms, jo arī caur zvērinātu notāru atlīdzības taksēm ir jāveicina to iemaksa, kaut brīvprātīga.
[5] Šie izdevumi ir atkarīgi no zvērināta notāra biroja lieluma, no darbinieku skaita, kā arī atrašanās vietas un zvērinātu notāru pakalpojuma pieprasījuma tajā;
[6] 7. aile veidojas: 5. ailes dati izdalīti ar 1. ailes datiem.
[7] 8. aile veidojas: 6. ailes dati izdalīti ar 2. ailes datiem.
[8] Piemēram, portāls latvijasnotars.lv (2018), kurā integrēta droša un pašu uzturēta videokonferences sistēma, dokumentu apmaiņas un parakstīšanas (ID karte, e-paraksts mobile, Smart ID) sistēma videokonferencē, rēķinu ģenerēšanas un izsniegšanas sistēma, utt.;
Elektroniskie tiešsaistes pakalpojumi (piemēram, ziņu pārbaude pilnvaru un atsaukto pilnvaru reģistriem, e-apostille reģistra, kredītiestāžu piekrišanu iesniegšana) (2018);
Zvērinātu notāru elektroniska atvaļinājuma sistēma (2019);
Automātiska ziņu saņemšanas un nosūtīšanas VSAA par 2. pensijas līmeņa kapitāla mantošanu sistēma (2019);
Biometrijas datu apstrādes sistēmas integrācija Notāru informācijas sistēmā (2019);
Ārvalstnieku reģistrācijas sistēma un ziņu nodošana PMLP (2021);
Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām lietas izstrāde (2021);
Sejas atpazīšanas sistēma videokonferencē (2022);
Elektronisko dokumentu glabāšanas sistēma portālā (2022).
[9] Latvijas Zvērinātu notāru padomei (turpmāk – Padome) kā zvērinātu notāru kolēģijas izpildu un pārvaldes institūcijai ir jāpilda Notariāta likuma 230. pantā noteiktie valsts pārvaldes uzdevumi. Turklāt Padomes budžetu veido zvērinātu notāru iemaksas, kas tiek rēķinātas no zvērināta notāra ieņēmumiem. Līdz ar to, samazinoties zvērinātu notāru ienākumiem, samazinās arī Padomes budžets un spējas izpildīt likumā noteiktos uzdevumus.
Inflācijas pieaugums ir ietekmējis arī Padomes kapacitāti, jo ir pieaugušas izmaksas. Lielākā izmaksu pozīcija ir informācijas un komunikācijas tehnoloģijas. Salīdzinot 2016. gada un 2021. gada izmaksas, izmaksu pieaugums ir 55 % (piemēram, ja Padome par SIA TET pakalpojumiem 2016. gadā maksāja 6244,95 euro, tad 2021. gadā jau 63 381,22 euro). Pieaugums ir saistīts ar sistēmu uzturētāja un izstrādātāja pakalpojuma cenas pieaugumu un jaunu tehnoloģisko risinājumu ieviešanu (piemēram, latvijasnotars.lv portāla izveidi, kas ļauj sniegt notariālo palīdzību attālināti). Minēto iemeslu dēļ prognozējams, ka 2022. gadā izmaksas, salīdzinot ar 2021. gadu, pieaugs par 12 %, un salīdzinot ar 2016. gadu - par 61 %.
Padomei ir pieaugušas arī komunālo pakalpojuma izmaksas. Salīdzinot 2016. gada un 2021. gada izmaksas, izmaksu pieaugums ir 15 %. Pieaugums ir saistīts ar pakalpojumu sniedzēju cenu pieaugumu. Minēto iemeslu dēļ prognozējams, ka 2022. gadā izmaksas, salīdzinot ar 2021. gadu, pieaugs par 22 %, un salīdzinot ar 2016. gadu par 33 %. Piemēram, 2022. gadā (līdz oktobrim) Padome par gāzi ir samaksājusi par 23 % vairāk, nekā 2021. gadā kopā (2016. gadā 2 286,73 euro, 2021. gadā 4320,11 euro un 2022. gadā līdz oktobrim jau 5595,12 euro).
Vēl viena nozīmīga izmaksu pozīcija ir padomes biroja cilvēkresursi. Tomēr atšķirībā no iepriekš minētajām izmaksu pozīcijām, Padome tās spēj kontrolēt. Salīdzinot 2016. gada un 2021. gada izmaksas attiecībā uz darbiniekiem ir samazinātas par 17 %, samazinot darbinieku skaitu no 9 uz 6. Šajā pozīcijā ietaupījums vairs nav iespējams, drīzāk prognozējams pieaugums, lai Padome varētu noturēt esošos darbiniekus un piesaistītu vismaz vēl vienu darbinieku noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā, lai efektivizētu ar normatīvajiem aktiem tai deleģēto funkciju izpildi.
[10] To apliecina audita ziņojums par Latvijas Zvērinātu notāru padomes un zvērinātu notāru datu atbilstību šīs regulas prasībām.
[11] Norādāms, ka sākuma punkts taksu pārskatīšanai ir ņemts par pamatu Ministru kabineta noteikumu izdošanas laiks, tas ir, 2013. gads, bet būtiski ņemt vērā, ka minētās takses šajā laikā tika pārizdotas, jo notika matemātiska taksu pārrēķināšana no latiem uz euro, bet paši taksu apmēri netika pārskatīti. Līdz ar to zvērinātu notāru atlīdzības takses faktiski nav pārskatītas kopš 2008. gada.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
1) Kopš tika izdoti Noteikumi Nr. 737, preču un pakalpojumu patēriņu cenas (inflācija) pieaugušas par 40,6 % (no 2013. gada septembra līdz 2022. gada septembrim)[1]. Turklāt Starptautiskā Enerģētikas aģentūra prognozē, ka augošā pieprasījuma un citu faktoru izraisītais elektroenerģijas cenu kāpums varētu saglabāties vēl trīs gadus.[2] Piemēram, pakalpojuma patēriņa cenas (inflācija) no 2013. gada septembra līdz 2022. gada oktobrim[3] jau ir 41,7 %, proti, par vienu procentpunktu viena mēneša griezumā. Attiecīgi arī šajā laika periodā ir strauji pieaugušas darba spēka izmaksas Latvijā (2013. gada 3. ceturksnī 6,22 euro/h, savukārt 2022. gada 2. ceturksnī 11,54 euro/h)[4] un konkurence darba tirgū, līdz ar to apgrūtinot kvalificētu darbinieku piesaisti, īpaši Latvijas reģionos un apgrūtinot pakalpojumu ātru saņemšanu[5].
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem visu preču un pakalpojumu indekss no 179,8 2013. gada septembrī ir pakāpies uz 252,9 2022. gada septembrī; elektroenerģijas, gāzes un cita kurināmā no 279,8 uz 594,1; ūdensapgāde un citi ar telpu (mājokli) saistītie pakalpojumi no 295,3 uz 428,2; preces un pakalpojumi telpu (mājokļa) ikdienas uzturēšanai no 160,8 uz 214; telekomunikāciju pakalpojumi no 60,3 uz 71,4, apdrošināšana no 136,4 uz 229,6; finanšu pakalpojumi no 378,2 uz 606,1, mācību maksas kursi no 203,1 uz 265,1, pasta pakalpojumi no 227,3 uz 403,6. [6]
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem patēriņu cenas ir būtiski augušas (salīdzinot 2013. gada septembri un 2022. gada septembri): ūdensapgādei cenas pieaugušas par 43,2 %, elektroenerģijai – 186,9 %, siltumenerģijai – 44 %, telekomunikāciju pakalpojumiem – 18,4 %, audiovizuālo, fotogrāfisko un informācijas apstrādes iekārtu remontam – 49 %, kancelejas preces un zīmēšanas piederumiem – 29 %, mācību maksas kursiem – 30,5 %, apdrošināšanai – 68,3 %.[7]
Vienlaikus zvērinātiem notāriem kā pašnodarbinātām personām ir pieaudzis nodokļu slogs, piemēram, kopš 2022. gadā pieaudzis sociālais nodoklis no 5 % uz 10 % no ienākumiem.
Ņemot vērā pašreiz konstatēto straujo patēriņa cenu kāpumu un inflācijas pieauguma tempu, ir apgrūtināta zvērinātu notāru kā pašnodarbināto personu veicamo amata darbību izpildes un biroju darbības nodrošināšana, jo vērojams amata darbību skaita un biroju izdevumu pieaugums.
2) Amata darbību skaita un līdz ar to arī biroju izdevumu pieaugums ir pamatojams ar Latvijas Zvērinātu notāru padomes apkopoto pārskatu par zvērinātu notāru veikto amata darbību skaitu 2019., 2021. gadā un 2022. gada pirmajā pusgadā (pārskati iesniegti Tieslietu ministrijā saskaņā ar Ministru kabineta 2008. gada 17. jūnija noteikumiem Nr. 439 "Kārtība, kādā Latvijas Zvērinātu notāru padome sniedz pārskatu par zvērinātu notāru veiktajām darbībām"), saskaņā ar kuru 2019. gadā visu veikto amata darbību skaits bija 564 988 (pieci simti sešdesmit četri tūkstoši deviņi simti astoņdesmit astoņas darbības), turklāt 2021. gadā 512 044 (pieci simti divpadsmit tūkstoši četrdesmit četras darbības), t.i., vērojams veikto amata darbību skaita samazinājums par 52 944 (piecdesmit divi tūkstoši deviņi simti četrdesmit četras) darbībām. Turklāt 2022. gada pirmajā pusgadā ir veiktas kopumā 255 696 (divi simti piecdesmit pieci tūkstoši seši simti deviņdesmit sešas) darbības, kas, salīdzinot ar 2019. gada pirmo pusgadu, kad amata darbību skaits bija 278 946 (divi simti septiņdesmit astoņi tūkstoši deviņi simti četrdesmit sešas) darbības, ir samazinājies par 23 250 (divdesmit trīs tūkstoši divi simti piecdesmit) darbībām.
3) Ņemot vērā zvērinātu notāru ienākumu daudzuma samazinājumu, ir risks iestāties tendencei, ka zvērināti notāri var vai nu paši izbeidz savu praksi, kā bija jau vērojams iepriekšējos gados, vai lūdz tos pārcelt praktizēt citā, ekonomiski aktīvākā pilsētā. Jau šobrīd ir vērojams zvērinātu notāru biroju darbinieku darba uzteikumu skaits no zvērinātu notāru puses, nespējot nodrošināt biroju darbiniekiem pietiekamu, kvalifikācijai atbilstošu atalgojumu. Tā rezultātā šobrīd 18 zvērinātiem notāriem nav darbinieku, 42 zvērinātiem notāriem ir tikai viens darbinieks, 27 zvērinātiem notāriem ir divi darbinieki, 18 zvērinātiem notāriem ir trīs vai vairāk darbinieki. Turklāt 66 zvērinātiem notāriem nav palīga, 34 zvērinātiem notāriem ir viens palīgs, bet tikai 5 zvērinātiem notāriem ir divi palīgi. Jāvērš uzmanību, ka pietiekams zvērinātu notāru biroja darbinieku skaits, ir viens no priekšnosacījumiem, lai paaugstinātu zvērinātu notāru pieejamību. Pakalpojuma nodrošināšanas ietvaros ir virkne darbību, ko var veikt darbinieks. Ja zvērinātam notāram nav palīga, tad atbilstoši Notariāta likumam to aizstāj cits zvērināts notārs. Līdz ar to palielinās zvērināta notāra noslodze un samazinās pieejamība kādā no apdzīvotām vietām. Tas ir jo īpaši svarīgi pilsētās, kurā praktizē tikai viens zvērināts notārs. Līdz ar to nemainīgu un patstāvīgu pieejamību var nodrošināt tikai tad, ja katram zvērinātam notāram ir vismaz viens palīgs. Šāda situācija vairs nedrīkst pasliktināties un attiecīgi darāms ir viss, lai tā uzlabotos. Darbinieki kā atbalsta instruments ir būtisks, lai zvērināts notārs var koncentrēties uz pamatpienākumu kvalitatīvu izpildi un būtu maksimāli pieejams, īpaši pilsētās, kurās ir tikai viena zvērināta notāra prakses vieta
Tādējādi, lai nodrošinātu atbilstošu un kvalitatīvu zvērinātu notāru veicamo amata darbību izpildi un biroju darbu, ņemot vērā ekonomisko situāciju valstī, nepieciešams pārskatīt zvērinātu notāru atlīdzības takses[8].
[1] https://tools.csb.gov.lv/cpi_calculator/lv/2013M09-2022M09/0/100
[2]https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/zinojumselektroenergijas-cenu-kapums-varetu-ilgt-vel-tris-gadus.a438944/
[3] https://tools.csb.gov.lv/cpi_calculator/lv/2013M09-2022M10/0/100
[4] https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__EMP__DI__DIS/DIS010c/table/tableViewLayout1/
[5] https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/pern-4-ceturksni-vienas-stundas-darbaspeka-izmaksas-pieaugusas-par-68.a397062/
[6] https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__VEK__PC__PCI/PCI020m/table/tableViewLayout1/;
https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__VEK__PC__PCI/PCI020m/table/tableViewLayout1/
[7] CSP 22.11.2022. elektroniskā pasta vēstule Nr. 2022/2230.
[8] Šāda pieeja jau tika realizēta 2008. gadā, palielinot zvērinātu notāru atlīdzības takses par 10 %, neskatoties uz to, ka preču un pakalpojumu patēriņu cenas (inflācija) uz noteikumu projekta izstrādes brīdi bija pieaugušas par 17 %. Turklāt arī minētā noteikumu projekta pamatojumā tika norādīti šie paši argumenti, kas izstrādājamajam noteikumu projektam.
- Norādāms, ka līdzīgs pamatojums ir ņemts vērā arī citu atlīdzību pārskatīšanā, piemēram, Ministru kabineta 2022. gada 27. septembra noteikumos Nr. 603 Grozījumi Ministru kabineta 2008. gada 22. decembra noteikumos Nr. 1093 "Noteikumi par zvērinātu advokātu vecākā atlīdzības un atlīdzināmo izdevumu noteikšanas kārtību un apmēriem" https://tapportals.mk.gov.lv/annotation/5bff821b-5985-45a4-9a55-23fae6d43179; grozījumiem Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumos Nr. 787 "Valsts zemes dienesta maksas pakalpojumu cenrādis un samaksas kārtība" -https://tapportals.mk.gov.lv/annotation/5d5222e1-a0ec-4986-8ef1-4b161dbc4b2e; grozījumam Ministru kabineta 2013. gada 24. septembra noteikumos Nr. 1000 "Valsts akciju sabiedrības "Ceļu satiksmes drošības direkcija" publisko maksas pakalpojumu cenrādis"" https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/a48b1229-a62c-4313-9f0f-85225a57ff00.
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem visu preču un pakalpojumu indekss no 179,8 2013. gada septembrī ir pakāpies uz 252,9 2022. gada septembrī; elektroenerģijas, gāzes un cita kurināmā no 279,8 uz 594,1; ūdensapgāde un citi ar telpu (mājokli) saistītie pakalpojumi no 295,3 uz 428,2; preces un pakalpojumi telpu (mājokļa) ikdienas uzturēšanai no 160,8 uz 214; telekomunikāciju pakalpojumi no 60,3 uz 71,4, apdrošināšana no 136,4 uz 229,6; finanšu pakalpojumi no 378,2 uz 606,1, mācību maksas kursi no 203,1 uz 265,1, pasta pakalpojumi no 227,3 uz 403,6. [6]
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem patēriņu cenas ir būtiski augušas (salīdzinot 2013. gada septembri un 2022. gada septembri): ūdensapgādei cenas pieaugušas par 43,2 %, elektroenerģijai – 186,9 %, siltumenerģijai – 44 %, telekomunikāciju pakalpojumiem – 18,4 %, audiovizuālo, fotogrāfisko un informācijas apstrādes iekārtu remontam – 49 %, kancelejas preces un zīmēšanas piederumiem – 29 %, mācību maksas kursiem – 30,5 %, apdrošināšanai – 68,3 %.[7]
Vienlaikus zvērinātiem notāriem kā pašnodarbinātām personām ir pieaudzis nodokļu slogs, piemēram, kopš 2022. gadā pieaudzis sociālais nodoklis no 5 % uz 10 % no ienākumiem.
Ņemot vērā pašreiz konstatēto straujo patēriņa cenu kāpumu un inflācijas pieauguma tempu, ir apgrūtināta zvērinātu notāru kā pašnodarbināto personu veicamo amata darbību izpildes un biroju darbības nodrošināšana, jo vērojams amata darbību skaita un biroju izdevumu pieaugums.
2) Amata darbību skaita un līdz ar to arī biroju izdevumu pieaugums ir pamatojams ar Latvijas Zvērinātu notāru padomes apkopoto pārskatu par zvērinātu notāru veikto amata darbību skaitu 2019., 2021. gadā un 2022. gada pirmajā pusgadā (pārskati iesniegti Tieslietu ministrijā saskaņā ar Ministru kabineta 2008. gada 17. jūnija noteikumiem Nr. 439 "Kārtība, kādā Latvijas Zvērinātu notāru padome sniedz pārskatu par zvērinātu notāru veiktajām darbībām"), saskaņā ar kuru 2019. gadā visu veikto amata darbību skaits bija 564 988 (pieci simti sešdesmit četri tūkstoši deviņi simti astoņdesmit astoņas darbības), turklāt 2021. gadā 512 044 (pieci simti divpadsmit tūkstoši četrdesmit četras darbības), t.i., vērojams veikto amata darbību skaita samazinājums par 52 944 (piecdesmit divi tūkstoši deviņi simti četrdesmit četras) darbībām. Turklāt 2022. gada pirmajā pusgadā ir veiktas kopumā 255 696 (divi simti piecdesmit pieci tūkstoši seši simti deviņdesmit sešas) darbības, kas, salīdzinot ar 2019. gada pirmo pusgadu, kad amata darbību skaits bija 278 946 (divi simti septiņdesmit astoņi tūkstoši deviņi simti četrdesmit sešas) darbības, ir samazinājies par 23 250 (divdesmit trīs tūkstoši divi simti piecdesmit) darbībām.
3) Ņemot vērā zvērinātu notāru ienākumu daudzuma samazinājumu, ir risks iestāties tendencei, ka zvērināti notāri var vai nu paši izbeidz savu praksi, kā bija jau vērojams iepriekšējos gados, vai lūdz tos pārcelt praktizēt citā, ekonomiski aktīvākā pilsētā. Jau šobrīd ir vērojams zvērinātu notāru biroju darbinieku darba uzteikumu skaits no zvērinātu notāru puses, nespējot nodrošināt biroju darbiniekiem pietiekamu, kvalifikācijai atbilstošu atalgojumu. Tā rezultātā šobrīd 18 zvērinātiem notāriem nav darbinieku, 42 zvērinātiem notāriem ir tikai viens darbinieks, 27 zvērinātiem notāriem ir divi darbinieki, 18 zvērinātiem notāriem ir trīs vai vairāk darbinieki. Turklāt 66 zvērinātiem notāriem nav palīga, 34 zvērinātiem notāriem ir viens palīgs, bet tikai 5 zvērinātiem notāriem ir divi palīgi. Jāvērš uzmanību, ka pietiekams zvērinātu notāru biroja darbinieku skaits, ir viens no priekšnosacījumiem, lai paaugstinātu zvērinātu notāru pieejamību. Pakalpojuma nodrošināšanas ietvaros ir virkne darbību, ko var veikt darbinieks. Ja zvērinātam notāram nav palīga, tad atbilstoši Notariāta likumam to aizstāj cits zvērināts notārs. Līdz ar to palielinās zvērināta notāra noslodze un samazinās pieejamība kādā no apdzīvotām vietām. Tas ir jo īpaši svarīgi pilsētās, kurā praktizē tikai viens zvērināts notārs. Līdz ar to nemainīgu un patstāvīgu pieejamību var nodrošināt tikai tad, ja katram zvērinātam notāram ir vismaz viens palīgs. Šāda situācija vairs nedrīkst pasliktināties un attiecīgi darāms ir viss, lai tā uzlabotos. Darbinieki kā atbalsta instruments ir būtisks, lai zvērināts notārs var koncentrēties uz pamatpienākumu kvalitatīvu izpildi un būtu maksimāli pieejams, īpaši pilsētās, kurās ir tikai viena zvērināta notāra prakses vieta
Tādējādi, lai nodrošinātu atbilstošu un kvalitatīvu zvērinātu notāru veicamo amata darbību izpildi un biroju darbu, ņemot vērā ekonomisko situāciju valstī, nepieciešams pārskatīt zvērinātu notāru atlīdzības takses[8].
[1] https://tools.csb.gov.lv/cpi_calculator/lv/2013M09-2022M09/0/100
[2]https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/zinojumselektroenergijas-cenu-kapums-varetu-ilgt-vel-tris-gadus.a438944/
[3] https://tools.csb.gov.lv/cpi_calculator/lv/2013M09-2022M10/0/100
[4] https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__EMP__DI__DIS/DIS010c/table/tableViewLayout1/
[5] https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/pern-4-ceturksni-vienas-stundas-darbaspeka-izmaksas-pieaugusas-par-68.a397062/
[6] https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__VEK__PC__PCI/PCI020m/table/tableViewLayout1/;
https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__VEK__PC__PCI/PCI020m/table/tableViewLayout1/
[7] CSP 22.11.2022. elektroniskā pasta vēstule Nr. 2022/2230.
[8] Šāda pieeja jau tika realizēta 2008. gadā, palielinot zvērinātu notāru atlīdzības takses par 10 %, neskatoties uz to, ka preču un pakalpojumu patēriņu cenas (inflācija) uz noteikumu projekta izstrādes brīdi bija pieaugušas par 17 %. Turklāt arī minētā noteikumu projekta pamatojumā tika norādīti šie paši argumenti, kas izstrādājamajam noteikumu projektam.
- Norādāms, ka līdzīgs pamatojums ir ņemts vērā arī citu atlīdzību pārskatīšanā, piemēram, Ministru kabineta 2022. gada 27. septembra noteikumos Nr. 603 Grozījumi Ministru kabineta 2008. gada 22. decembra noteikumos Nr. 1093 "Noteikumi par zvērinātu advokātu vecākā atlīdzības un atlīdzināmo izdevumu noteikšanas kārtību un apmēriem" https://tapportals.mk.gov.lv/annotation/5bff821b-5985-45a4-9a55-23fae6d43179; grozījumiem Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumos Nr. 787 "Valsts zemes dienesta maksas pakalpojumu cenrādis un samaksas kārtība" -https://tapportals.mk.gov.lv/annotation/5d5222e1-a0ec-4986-8ef1-4b161dbc4b2e; grozījumam Ministru kabineta 2013. gada 24. septembra noteikumos Nr. 1000 "Valsts akciju sabiedrības "Ceļu satiksmes drošības direkcija" publisko maksas pakalpojumu cenrādis"" https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/a48b1229-a62c-4313-9f0f-85225a57ff00.
Risinājuma apraksts
Neskatoties uz to, ka preču un pakalpojumu patēriņu cenas (inflācija) pieaugušas par 40,6 % (no 2013. gada septembra līdz 2022. gada septembrim)[1], lai zvērinātu notāru atlīdzības taksu palielinājums nesamērīgi neietekmētu iedzīvotāju intereses, spēkā esošās zvērinātu notāru atlīdzības takses palielināmas par attiecīgi 24 % - ja attiecīgās takses nav pārskatītas kopš 2013. gada septembra[2], par 23 % - takses, kuras nav pārskatītas kopš 2015. gada oktobra[3] un par 11,8 % - tās takses, kuras nav pārskatītas kopš 2019. gada jūnija[4]. Tādējādi būs vērojams saprātīgs zvērinātu notāru atlīdzības taksu palielinājums. Attiecīgi grozījumi izdarīti Noteikumu Nr. 737 6.1 2. (notariālā izpildu akta taisīšana par vienreizējiem vai periodiskiem uzturlīdzekļu maksājumiem), 6.1 3. (notariālā izpildu akta taisīšana par citām saistībām), 8.1. (universālpilnvaras taisīšana), 8.2. (ģenerālpilnvaras taisīšana), 8.3. (speciālpilnvaras taisīšana), 12. (testamenta taisīšana), 13. (testamenta glabāšana un attiecīga notariāla akta taisīšana), 14. (kuģa pieņemšanas un nodošanas akts), 17. (paraksta īstuma un rīcībspējas apliecināšana uz pieteikumiem un lūgumiem publiskajiem reģistriem), 18. (apliecinājums, ka persona ir dzīva), 19. (jūras protesta apliecināšana), 21. (protestam iesniegtā vekseļa iekasēšana pirms protesta), 24. (dokumentu uzrādīšanas laika apliecināšana), 25. (tulkojuma pareizības apliecināšana), 26. (pilnvarojuma atsaukums), 27. (paziņojuma nodošana), 28. (paziņojuma apliecības izsniegšana), 30. (seifu un citu glabātavu satura apliecināšana), 31. (sapulču, darbību un notikumu norises apliecināšana), 36. (apliecība par pēdējās gribas rīkojuma nolasīšanu), 37. (mantošanas iesnieguma vai pārdzīvojušā laulātā iesnieguma apliecināšana par laulātā mantas daļu laulāto kopmantā), 37.1 (notariāls akts par aizgādnības nodibināšanu mantojumam), 38. (apliecība par laulātā mantas daļu), 39. (mantojuma apliecība neatkarīgi no mantošanas pamata), 40.1 (notariālais akts par mantojuma lietas izbeigšanu), 40.2 (Eiropas mantošanas apliecības taisīšana), 40.4 (apliecinājums attiecībā uz publisku aktu mantošanas lietā), 44. (dokumenta projekta sastādīšana, kuram nav pastāvīgu saistību rakstura, ja dokumenta projektam neseko notariāls akts), 45. (tiesību un tiesību nodrošinājuma nostiprināšana zemesgrāmatā), 46. (atļaujas, apliecības un citu dokumentu pieprasīšana un saņemšana, lai varētu noslēgt un nostiprināt notariāli taisāmos un apliecināmos aktus), 51. (dokumenta iesniegšana un saņemšana no komercreģistra), 54. (par laulības šķiršanas lietas vešanu) punktā. Vienlaikus Noteikumu Nr. 737 25., 27., 28., 30., 31. un 46. punktam precizēts formulējums, lai novērstu praksē radušās neskaidrības to piemērošanā.
[1] https://tools.csb.gov.lv/cpi_calculator/lv/2013M09-2022M09/0/100
[2] https://tools.csb.gov.lv/cpi_calculator/lv/2013M09-2022M03/0/100
[3] https://tools.csb.gov.lv/cpi_calculator/lv/2015M10-2022M03/0/100
[4] https://tools.csb.gov.lv/cpi_calculator/lv/2019M06-2022M03/0/100
[1] https://tools.csb.gov.lv/cpi_calculator/lv/2013M09-2022M09/0/100
[2] https://tools.csb.gov.lv/cpi_calculator/lv/2013M09-2022M03/0/100
[3] https://tools.csb.gov.lv/cpi_calculator/lv/2015M10-2022M03/0/100
[4] https://tools.csb.gov.lv/cpi_calculator/lv/2019M06-2022M03/0/100
Problēmas apraksts
Pārskatot Noteikumus Nr. 737, konstatēts, ka daļa spēkā esošās zvērinātu notāru atlīdzības takses nepieciešams precizēt atbilstoši Notariāta likuma 165. pantā noteiktajiem kritērijiem. Proti:
1) 4.2 punkts noteic, kurās atlīdzības taksēs iekļaujas noteikumu 53.1, 53.2 un 53.3 punktā noteiktās atlīdzības takses. Atšķirībā no visām pārējām Noteikumu Nr. 737 4.2 punktā minētajām atlīdzības taksēm tikai noteikumu 43. punkta atlīdzības takse ir konstanta. Gandrīz visos prakses gadījumos, kad pie privāta darījuma projekta veicama klienta izpēte, Noteikumu Nr. 737 53.1, 53.2 un 53.3 punktā noteiktā atlīdzības takse ir lielāka nekā 43. punkta atlīdzības takse. Tādējādi, lai novērstu nepamatoto situāciju, ka lielākais iekļaujas mazākajā, no Noteikumu Nr. 737 4.2 punkta ir svītrojama atsauce uz 43. punktu. Turklāt šis punkts papildināms ar atsauci uz jaunajiem Noteikumu Nr. 737 punktiem - 53.5, 53.6 un 53.7.;
2) Noteikumu Nr. 737 8.4. un 8.5. punktos ir noteiktas speciālās takses iepretī šo noteikumu 8.1.- 8.3. punktos noteiktajām pamattaksēm pilnvaru taisīšanai. Šādi izņēmumi ir pamatoti atbilstoši Notariāta likuma 165. panta otrās daļas zvērināta notāra amata atlīdzības taksu noteikšanas kritērijam - sociālais līdzsvars sabiedrībā. Vienlaikus minētajos punktos noteiktie taksu apmēri nav mainīti kopš 2013. gada. Tādējādi to apmēri ir saskaņojami ar Noteikumu Nr. 737 8.1.-8.3. punktos noteiktajām pamattaksēm un apstākļiem mūsdienās. Noteikumu Nr. 737 8.1.-8.5. punktu gadījumos zvērināts notārs taisa notariālo aktu, izpildot vispārīgos likuma pienākumus:
a) pārbauda notariālā akta dalībnieku identitāti, rīcībspēju un pārstāvības tiesības;
b) pārbauda datus attiecīgās valsts informācijas sistēmās (Fizisko personu reģistrā, Nederīgo dokumentu reģistrā, Komercreģistrā, Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā u.c.);
c) noskaidro notariālā akta dalībnieku gribu un darījuma noteikumus, skaidri un nepārprotami pieraksta personu paziņojumus, iepazīstina dalībniekus ar iespējamām darījuma tiesiskajām sekām, lai likumu nezināšana un pieredzes trūkums netiktu izmantots viņiem par ļaunu;
d) sagatavo vai pārbauda dalībnieku iesniegto dokumenta projektu;
e) sniedz paskaidrojumu akta dalībniekiem par darījumam nepieciešamajām tiesu vai iestāžu atļaujām un apstiprinājumiem un par likumiskajām pirmpirkuma tiesībām un to norāda aktā;
f) šaubu gadījumā par darījuma atbilstību likumam, patērētāju tiesību aizsardzības noteikumiem vai dalībnieku patiesajai gribai, apspriež to ar darījuma dalībniekiem. Ja darījuma dalībnieki tomēr pastāv uz akta taisīšanu, zvērināts notārs aktā ieraksta gan savus paskaidrojumus, gan darījuma dalībnieku sniegtos paskaidrojumus;
g) nolasa dokumenta projektu notariālā akta dalībniekiem zvērināta notāra klātbūtnē, bet pievienotos plānus un citus attēlus liek viņiem priekšā caurskatīšanai;
h) glabā notariālā akta oriģinālu notariālo aktu grāmatā.
Visos šajos gadījumos zvērināts notārs veic notariālā akta taisīšanas pamatdarbības. Tādējādi, ņemot vērā akta taisīšanai nepieciešamo laiku un zvērināta notāra atbildības apmēru, Noteikumu Nr. 737 8.4. un 8.5. punktos taksi taisnīgi būtu noteikt attiecīgi 5 un 10 euro, saskaņojot šīs takses arī ar Noteikumu Nr. 737 9. punktu. Pārskatītie atlīdzības taksu apmēri ir samērīgi, jo nerada nopietnus šķēršļus notariālajai palīdzībai, tajā pašā laikā kaut daļēji nosedz zvērināta notāra pašizmaksu par šajos punktos noteikto dokumentu sagatavošanu. Noteikumu Nr. 737 8.4 un 8.5. punktos noteiktās atlīdzības takses sistēmiski saskaņotas arī ar citiem Noteikumu Nr. 737 punktiem, kuros paredzēta samazināta atlīdzības takse (piemēram, ar Noteikumu Nr. 737 6.1 2. punktu). Papildus norādāms, ka abos minētajos gadījumos, kā attiecībā uz visām zvērinātu notāru atlīdzības taksēm, ir piemērojama Notariāta likuma 166. pantā noteiktā atbrīvošanas kārtība no zvērināta notāra amata atlīdzības, ja pastāv īpaši apstākļi, kas vērtējami katrā konkrētajā situācijā;
3) Noteikumu Nr. 737 9. punktā ietvertā atlīdzības takse tiek piemērota gadījumos, kad zvērināts notārs taisa notariālo aktu, kurš tiesisko seku ziņā nav ar pastāvīgu saistību rakstura (piemēram, lūgums, paziņojums, apliecinājums, atļauja). Ja notariālais akts ir ar pastāvīgu saistību raksturu un tam ir darījuma summa, piemēro attiecīgi Noteikumu Nr. 737 6. vai 10. punktu. Visos šajos gadījumos zvērināts notārs taisa notariālo aktu, izpildot vispārīgos likuma pienākumus (skatīt iepriekš norādītās darbības). Proti, visos šajos gadījumos zvērināts notārs veic notariālā akta taisīšanas pamatdarbības. Kopumā šo vispārīgo pienākumu izpilde aizņem apmēram 45 minūtes. Atšķirībā no Noteikumu Nr. 737 6. vai 10. punktā minētajiem notariālajiem aktiem, 9. punkta notariālajiem aktiem nav akta vērtība (darījuma summa) un tie saturiski parasti ir īsāki. Tādējādi, ņemot vērā notariālā akta taisīšanai nepieciešamo laiku un zvērināta notāra atbildības apmēru, Noteikumu Nr. 737 9. punkta taksi taisnīgi būtu noteikt pusi no Noteikumu Nr. 737 6. vai 10. punktā noteiktās takses. Šāds takses apmērs būtu saskaņots arī ar citiem Noteikumu Nr. 737 punktiem, piemēram, 11. punktā noteikto taksi par darījuma noteikumu grozījumu. Spēkā esošais regulējums rada situāciju, ka notariālā akta taisīšanai ir tāda pati takse kā pieprasījuma sastādīšanai (6,26 euro par katru atļauju, apliecību vai citu dokumentu). Tomēr abi dokumenti pēc sava rakstura un satura, kā arī tiesiskajām sekām ir būtiski atšķirīgi.
4) Darījuma noteikumu grozījums ir patstāvīgs darījums, kurš arī tiek taisīts kā atsevišķs notariāls akts. Šajā gadījumā zvērināts notārs izpilda vispārīgos likuma pienākumus attiecībā uz notariālā akta taisīšanu (skatīt iepriekš norādītās darbības). Vienlaikus norādāms, ka praksē darījuma noteikumu grozījumi parasti ir saturiski apjomīgi. Līdz ar to ir nepieciešams Noteikumu Nr. 737 11. punktā noteikto minimālo atlīdzības taksi saskaņot ar 9. punktā noteikto atlīdzības taksi;
5) Noteikumu Nr. 737 32. punktā noteiktās atlīdzības takses par iesnieguma, paziņojuma (deklarācijas) un liecības sniegšanas apliecināšanu apmērs nav mainīta kopš 2013. gada, līdz ar to tā ir indeksējama atbilstoši patēriņu cenu pieaugumam, kāds konstatējams laika periodā no 2013. gada līdz 2022. gada septembrim. Tāpat šis punkts ir papildināms, lai ņemtu vērā mutvārdu uzklausīšanas laiku, jo esošā atlīdzības takse neietver pašu uzklausīšanas procesu un to, ka mutvārdu iesnieguma, paziņojuma un liecību sniegšana var noritēt vairākas stundas. Praksē mutvārdu uzklausīšanas ilgumi ir dažādi, tāpēc ir samērīgi un taisnīgi ņemt vērā šo kritēriju. Līdz ar to Noteikumu Nr. 737 32. punkts ir papildināms ar laika kritēriju pēc analoģijas ar šo noteikumu 29. punktu. Šis papildu kritērijs tiks piemērots tikai mutvārdu liecību, paziņojumu un iesniegumu sniegšanas gadījumos un neattieksies uz gadījumiem, kad personas rakstveidā iesniegs un lūgs apliecināt iesniegumu, paziņojumu (deklarāciju) un liecību. Šis atlīdzības takses precizējums pilnīgāk ņem vērā Notariāta likuma 165. panta otrās daļas zvērināta notāra amata atlīdzības taksu noteikšanas kritēriju - akta vai apliecinājuma taisīšanai nepieciešamais laiks;
6) Noteikumu Nr. 737 36. punktā noteiktās atlīdzības takses apmērs nav mainīta kopš 2013. gada, līdz ar to tā ir indeksējama atbilstoši patēriņu cenu pieaugumam, kāds konstatējams laika periodā no 2013. gada līdz 2022. gada septembrim. Vienlaikus šis atlīdzības taksu punkts tiek papildināts, lai samērīgi ņemtu vērā nolasīšanas laiku, jo esošā atlīdzības takse neņem vērā apstākli, ka klātesošo konsultēšanas, iebildumu un komentāru izklausīšanas, viedokļu tuvināšanas ilgums katrā gadījumā atšķiras, ja ir daudz klātesošo, un tas var izvērsties vairāku stundu garumā. Tādējādi pašreiz atbilstoši spēkā esošajam regulējumam veidojas nevienlīdzīga situācija, ka atšķiroties procesa ilgumam, ir vienāds takses apmērs. Līdz ar to Noteikumu Nr. 737 36. punkts ir papildināms ar laika kritēriju pēc analoģijas ar 29. punktu, vienlaikus nosakot, ka papildu takse par nolasīšanas ilgumu piemērojama, ja nolasīšanas process ir garāks par stundu. Šis noteikums tiks piemērots tikai tajos gadījumos, kad nolasīšanas process ir garāks nekā standarta gadījumos. Attiecīgi šīs atlīdzības takses precizējums pilnīgāk ņem vērā Notariāta likuma 165. panta otrās daļas zvērināta notāra amata atlīdzības taksu noteikšanas kritēriju - akta vai apliecinājuma taisīšanai nepieciešamais laiks;
7) Noteikumu Nr. 737 41. punkts ir izņēmums iepretī šo noteikumu 6. punktam. Abos šajos punktos ir noteikta zvērināta notāra amata atlīdzība par notariālā akta taisīšanu, ja tam ir darījuma summa. Visos šajos gadījumos zvērināts notārs veic vienādus likumā noteiktos pienākumus, izpildot vispārīgos likuma pienākumus (skatīt iepriekš norādītās darbības). Tādējādi, ņemot vērā notariālā akta taisīšanai nepieciešamo laiku un zvērināta notāra atbildības apmēru, ir pamats noteikt vienādu minimālo notāra atlīdzības taksi. Līdz ar to ir nepieciešams sistēmiski saskaņot visus noteikumu punktus par notariālā akta taisīšanu, ja ir zināma darījuma summa;
8) Noteikumu Nr. 737 42. punktā noteiktās atlīdzības takses apmērs nav mainīts kopš 2013. gada, līdz ar to tas ir indeksējams atbilstoši patēriņa cenu pieaugumam, kāds konstatējams laika periodā no 2013. gada līdz 2022. gada septembrim. Vienlaikus maksimālā laika noteikšana, ko zvērināts notārs pavada vizītē, nav racionāla un pamatota, jo zvērināta notāra faktiski patērētais laiks vizītes izpildei ir atlīdzināms pēc fakta. Turklāt pašreizējie noteikumi nav ņēmuši vērā iemeslu, kādēļ zvērinātam notāram tiek lūgts doties veikt darbību ārpus prakses vietas. Tādējādi uzskatāms, ka samērīgi un taisnīgi ir nošķirt divas situācijas: ja akts vai apliecinājums taisāms pensionāra, invalīda vai nepilngadīgas personas tiesību nodrošināšanai, nosakāma samazināta atlīdzības takse 7 euro apmērā, bet citos gadījumos 15 euro par katru pilnu stundu, jo faktiski tas ir īpašs papildu pakalpojums klienta ērtībai. Tādējādi par to ir paredzams atbilstošs takses apmērs, lai laiks, kas pavadīts ārpus biroja, pārvietojoties no savas prakses vietas pie klienta un atpakaļ, būtu samērīgi atlīdzināts. Līdz ar to atbilstoši Notariāta likuma 165. panta otrās daļas zvērināta notāra amata atlīdzības taksu noteikšanas kritērijam - sociāls līdzsvars sabiedrībā – trīs sociālajām grupām (pensionārs, invalīds, nepilngadīgais), kuras saņem notariālo palīdzību, tiek noteikta speciāla takse. Citos gadījumos takse tiek noteikta sistēmiski atbilstoši noteikumu 29., 32. un 36. punktiem, kuros ir ietverta atlīdzība par zvērināta notāra patērēto laiku saistībā ar līdzīga rakstura darbībām.
9) Noteikumu Nr. 737 50. punkts paredz atlīdzības taksi par juridiskās palīdzības sniegšanu konkrētā gadījumā – par Zemesgrāmatu likuma 97. pantā minēto tiesnešu lēmumu pārsūdzēšanu. Vienlaikus norādāms, ka spēkā esošās atlīdzības takses apmērs ir nesamērīgs salīdzinājumā ar Noteikumu Nr. 737 52. punktu (konsultācija notariālu darbību jautājumos, ja tai neseko notariāls akts vai apliecinājums) un valsts noteikto atlīdzības apmēru juridiskās palīdzības sniedzējam (šobrīd par sniegtu juridisko konsultāciju – 30 euro stundā[1]).
Noteikumu Nr. 737 50. un 52. punkta noteiktais atlīdzības takses apmērs ir sistēmiski saskaņojams ar citām valsts noteiktajam atlīdzībām par sniegtu juridisko konsultāciju. Šāda saskaņošana turpina iepriekšējo Ministru kabineta praksi[2]. Proti, arī 2019. gadā tika grozīts Noteikumu Nr. 737 52. punkts, saskaņojot to ar atlīdzības apmēru, kāds noteikts Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumu Nr. 1493 "Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu, samaksas apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksas kārtību" 9.1. punktā. Uzskatāms, ka Noteikumu Nr. 737 50. un 52. punktā noteikto atlīdzības takses apmēru samērīgi ir pielīdzināt tam minimumam, ko valsts apmaksā juridiskās palīdzības sniedzējam par juridisko palīdzību vienai personai civillietā, administratīvajā lietā un pārrobežu strīda lietā par sniegtu juridisko konsultāciju.[3] Valsts nepārprotami atzinusi, kāda ir atlīdzības minimālais apmērs par jurista konsultāciju. Turklāt valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniedzējam 2021. gadā atlīdzība tika palielināta no 20 euro uz 30 euro stundā.[4]
Tāpat no Noteikumu Nr. 737 52. punkta nepieciešams svītrot piebildi "vai apliecinājums", jo praksē veidojas nesamērīgas situācijas. Piemēram, nereti apliecinājuma takse ir mazāka par konsultācijas taksi, līdz ar to praksē sanāk, ka lielāka atlīdzības takse iekļaujas mazākā taksē. Lai novērstu to, ka zvērināts notārs nesaņem atlīdzību par savu faktiski veikto darbību un amata darbību, kura parasti ilguma un atbildības ziņā ir apjomīgāka, Noteikumu Nr. 737 52. punktā pamatoti atstājams definējums tikai "ja tai neseko notariāls akts".
[1] Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzība: juridiskās palīdzības sniedzējam par juridisko palīdzību vienai personai civillietā, administratīvajā lietā un pārrobežu strīda lietā valsts maksā šādā apmērā: par sniegtu juridisko konsultāciju – 30 euro stundā https://likumi.lv/ta/id/202908-noteikumi-par-valsts-nodrosinatas-juridiskas-palidzibas-apjomu-samaksas-apmeru-atlidzinamajiem-izdevumiem-un-to-izmaksas-kartibu
[2] https://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40472580
[3] Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzība: juridiskās palīdzības sniedzējam par juridisko palīdzību vienai personai civillietā, administratīvajā lietā un pārrobežu strīda lietā valsts maksā šādā apmērā: par sniegtu juridisko konsultāciju – 20 euro stundā https://likumi.lv/ta/id/202908-noteikumi-par-valsts-nodrosinatas-juridiskas-palidzibas-apjomu-samaksas-apmeru-atlidzinamajiem-izdevumiem-un-to-izmaksas-kartibu
[4] https://likumi.lv/ta/id/324354-grozijumi-ministru-kabineta-2009-gada-22-decembra-noteikumos-nr-1493-noteikumi-par-valsts-nodrosinatas-juridiskas-palidzibas-ap...
1) 4.2 punkts noteic, kurās atlīdzības taksēs iekļaujas noteikumu 53.1, 53.2 un 53.3 punktā noteiktās atlīdzības takses. Atšķirībā no visām pārējām Noteikumu Nr. 737 4.2 punktā minētajām atlīdzības taksēm tikai noteikumu 43. punkta atlīdzības takse ir konstanta. Gandrīz visos prakses gadījumos, kad pie privāta darījuma projekta veicama klienta izpēte, Noteikumu Nr. 737 53.1, 53.2 un 53.3 punktā noteiktā atlīdzības takse ir lielāka nekā 43. punkta atlīdzības takse. Tādējādi, lai novērstu nepamatoto situāciju, ka lielākais iekļaujas mazākajā, no Noteikumu Nr. 737 4.2 punkta ir svītrojama atsauce uz 43. punktu. Turklāt šis punkts papildināms ar atsauci uz jaunajiem Noteikumu Nr. 737 punktiem - 53.5, 53.6 un 53.7.;
2) Noteikumu Nr. 737 8.4. un 8.5. punktos ir noteiktas speciālās takses iepretī šo noteikumu 8.1.- 8.3. punktos noteiktajām pamattaksēm pilnvaru taisīšanai. Šādi izņēmumi ir pamatoti atbilstoši Notariāta likuma 165. panta otrās daļas zvērināta notāra amata atlīdzības taksu noteikšanas kritērijam - sociālais līdzsvars sabiedrībā. Vienlaikus minētajos punktos noteiktie taksu apmēri nav mainīti kopš 2013. gada. Tādējādi to apmēri ir saskaņojami ar Noteikumu Nr. 737 8.1.-8.3. punktos noteiktajām pamattaksēm un apstākļiem mūsdienās. Noteikumu Nr. 737 8.1.-8.5. punktu gadījumos zvērināts notārs taisa notariālo aktu, izpildot vispārīgos likuma pienākumus:
a) pārbauda notariālā akta dalībnieku identitāti, rīcībspēju un pārstāvības tiesības;
b) pārbauda datus attiecīgās valsts informācijas sistēmās (Fizisko personu reģistrā, Nederīgo dokumentu reģistrā, Komercreģistrā, Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā u.c.);
c) noskaidro notariālā akta dalībnieku gribu un darījuma noteikumus, skaidri un nepārprotami pieraksta personu paziņojumus, iepazīstina dalībniekus ar iespējamām darījuma tiesiskajām sekām, lai likumu nezināšana un pieredzes trūkums netiktu izmantots viņiem par ļaunu;
d) sagatavo vai pārbauda dalībnieku iesniegto dokumenta projektu;
e) sniedz paskaidrojumu akta dalībniekiem par darījumam nepieciešamajām tiesu vai iestāžu atļaujām un apstiprinājumiem un par likumiskajām pirmpirkuma tiesībām un to norāda aktā;
f) šaubu gadījumā par darījuma atbilstību likumam, patērētāju tiesību aizsardzības noteikumiem vai dalībnieku patiesajai gribai, apspriež to ar darījuma dalībniekiem. Ja darījuma dalībnieki tomēr pastāv uz akta taisīšanu, zvērināts notārs aktā ieraksta gan savus paskaidrojumus, gan darījuma dalībnieku sniegtos paskaidrojumus;
g) nolasa dokumenta projektu notariālā akta dalībniekiem zvērināta notāra klātbūtnē, bet pievienotos plānus un citus attēlus liek viņiem priekšā caurskatīšanai;
h) glabā notariālā akta oriģinālu notariālo aktu grāmatā.
Visos šajos gadījumos zvērināts notārs veic notariālā akta taisīšanas pamatdarbības. Tādējādi, ņemot vērā akta taisīšanai nepieciešamo laiku un zvērināta notāra atbildības apmēru, Noteikumu Nr. 737 8.4. un 8.5. punktos taksi taisnīgi būtu noteikt attiecīgi 5 un 10 euro, saskaņojot šīs takses arī ar Noteikumu Nr. 737 9. punktu. Pārskatītie atlīdzības taksu apmēri ir samērīgi, jo nerada nopietnus šķēršļus notariālajai palīdzībai, tajā pašā laikā kaut daļēji nosedz zvērināta notāra pašizmaksu par šajos punktos noteikto dokumentu sagatavošanu. Noteikumu Nr. 737 8.4 un 8.5. punktos noteiktās atlīdzības takses sistēmiski saskaņotas arī ar citiem Noteikumu Nr. 737 punktiem, kuros paredzēta samazināta atlīdzības takse (piemēram, ar Noteikumu Nr. 737 6.1 2. punktu). Papildus norādāms, ka abos minētajos gadījumos, kā attiecībā uz visām zvērinātu notāru atlīdzības taksēm, ir piemērojama Notariāta likuma 166. pantā noteiktā atbrīvošanas kārtība no zvērināta notāra amata atlīdzības, ja pastāv īpaši apstākļi, kas vērtējami katrā konkrētajā situācijā;
3) Noteikumu Nr. 737 9. punktā ietvertā atlīdzības takse tiek piemērota gadījumos, kad zvērināts notārs taisa notariālo aktu, kurš tiesisko seku ziņā nav ar pastāvīgu saistību rakstura (piemēram, lūgums, paziņojums, apliecinājums, atļauja). Ja notariālais akts ir ar pastāvīgu saistību raksturu un tam ir darījuma summa, piemēro attiecīgi Noteikumu Nr. 737 6. vai 10. punktu. Visos šajos gadījumos zvērināts notārs taisa notariālo aktu, izpildot vispārīgos likuma pienākumus (skatīt iepriekš norādītās darbības). Proti, visos šajos gadījumos zvērināts notārs veic notariālā akta taisīšanas pamatdarbības. Kopumā šo vispārīgo pienākumu izpilde aizņem apmēram 45 minūtes. Atšķirībā no Noteikumu Nr. 737 6. vai 10. punktā minētajiem notariālajiem aktiem, 9. punkta notariālajiem aktiem nav akta vērtība (darījuma summa) un tie saturiski parasti ir īsāki. Tādējādi, ņemot vērā notariālā akta taisīšanai nepieciešamo laiku un zvērināta notāra atbildības apmēru, Noteikumu Nr. 737 9. punkta taksi taisnīgi būtu noteikt pusi no Noteikumu Nr. 737 6. vai 10. punktā noteiktās takses. Šāds takses apmērs būtu saskaņots arī ar citiem Noteikumu Nr. 737 punktiem, piemēram, 11. punktā noteikto taksi par darījuma noteikumu grozījumu. Spēkā esošais regulējums rada situāciju, ka notariālā akta taisīšanai ir tāda pati takse kā pieprasījuma sastādīšanai (6,26 euro par katru atļauju, apliecību vai citu dokumentu). Tomēr abi dokumenti pēc sava rakstura un satura, kā arī tiesiskajām sekām ir būtiski atšķirīgi.
4) Darījuma noteikumu grozījums ir patstāvīgs darījums, kurš arī tiek taisīts kā atsevišķs notariāls akts. Šajā gadījumā zvērināts notārs izpilda vispārīgos likuma pienākumus attiecībā uz notariālā akta taisīšanu (skatīt iepriekš norādītās darbības). Vienlaikus norādāms, ka praksē darījuma noteikumu grozījumi parasti ir saturiski apjomīgi. Līdz ar to ir nepieciešams Noteikumu Nr. 737 11. punktā noteikto minimālo atlīdzības taksi saskaņot ar 9. punktā noteikto atlīdzības taksi;
5) Noteikumu Nr. 737 32. punktā noteiktās atlīdzības takses par iesnieguma, paziņojuma (deklarācijas) un liecības sniegšanas apliecināšanu apmērs nav mainīta kopš 2013. gada, līdz ar to tā ir indeksējama atbilstoši patēriņu cenu pieaugumam, kāds konstatējams laika periodā no 2013. gada līdz 2022. gada septembrim. Tāpat šis punkts ir papildināms, lai ņemtu vērā mutvārdu uzklausīšanas laiku, jo esošā atlīdzības takse neietver pašu uzklausīšanas procesu un to, ka mutvārdu iesnieguma, paziņojuma un liecību sniegšana var noritēt vairākas stundas. Praksē mutvārdu uzklausīšanas ilgumi ir dažādi, tāpēc ir samērīgi un taisnīgi ņemt vērā šo kritēriju. Līdz ar to Noteikumu Nr. 737 32. punkts ir papildināms ar laika kritēriju pēc analoģijas ar šo noteikumu 29. punktu. Šis papildu kritērijs tiks piemērots tikai mutvārdu liecību, paziņojumu un iesniegumu sniegšanas gadījumos un neattieksies uz gadījumiem, kad personas rakstveidā iesniegs un lūgs apliecināt iesniegumu, paziņojumu (deklarāciju) un liecību. Šis atlīdzības takses precizējums pilnīgāk ņem vērā Notariāta likuma 165. panta otrās daļas zvērināta notāra amata atlīdzības taksu noteikšanas kritēriju - akta vai apliecinājuma taisīšanai nepieciešamais laiks;
6) Noteikumu Nr. 737 36. punktā noteiktās atlīdzības takses apmērs nav mainīta kopš 2013. gada, līdz ar to tā ir indeksējama atbilstoši patēriņu cenu pieaugumam, kāds konstatējams laika periodā no 2013. gada līdz 2022. gada septembrim. Vienlaikus šis atlīdzības taksu punkts tiek papildināts, lai samērīgi ņemtu vērā nolasīšanas laiku, jo esošā atlīdzības takse neņem vērā apstākli, ka klātesošo konsultēšanas, iebildumu un komentāru izklausīšanas, viedokļu tuvināšanas ilgums katrā gadījumā atšķiras, ja ir daudz klātesošo, un tas var izvērsties vairāku stundu garumā. Tādējādi pašreiz atbilstoši spēkā esošajam regulējumam veidojas nevienlīdzīga situācija, ka atšķiroties procesa ilgumam, ir vienāds takses apmērs. Līdz ar to Noteikumu Nr. 737 36. punkts ir papildināms ar laika kritēriju pēc analoģijas ar 29. punktu, vienlaikus nosakot, ka papildu takse par nolasīšanas ilgumu piemērojama, ja nolasīšanas process ir garāks par stundu. Šis noteikums tiks piemērots tikai tajos gadījumos, kad nolasīšanas process ir garāks nekā standarta gadījumos. Attiecīgi šīs atlīdzības takses precizējums pilnīgāk ņem vērā Notariāta likuma 165. panta otrās daļas zvērināta notāra amata atlīdzības taksu noteikšanas kritēriju - akta vai apliecinājuma taisīšanai nepieciešamais laiks;
7) Noteikumu Nr. 737 41. punkts ir izņēmums iepretī šo noteikumu 6. punktam. Abos šajos punktos ir noteikta zvērināta notāra amata atlīdzība par notariālā akta taisīšanu, ja tam ir darījuma summa. Visos šajos gadījumos zvērināts notārs veic vienādus likumā noteiktos pienākumus, izpildot vispārīgos likuma pienākumus (skatīt iepriekš norādītās darbības). Tādējādi, ņemot vērā notariālā akta taisīšanai nepieciešamo laiku un zvērināta notāra atbildības apmēru, ir pamats noteikt vienādu minimālo notāra atlīdzības taksi. Līdz ar to ir nepieciešams sistēmiski saskaņot visus noteikumu punktus par notariālā akta taisīšanu, ja ir zināma darījuma summa;
8) Noteikumu Nr. 737 42. punktā noteiktās atlīdzības takses apmērs nav mainīts kopš 2013. gada, līdz ar to tas ir indeksējams atbilstoši patēriņa cenu pieaugumam, kāds konstatējams laika periodā no 2013. gada līdz 2022. gada septembrim. Vienlaikus maksimālā laika noteikšana, ko zvērināts notārs pavada vizītē, nav racionāla un pamatota, jo zvērināta notāra faktiski patērētais laiks vizītes izpildei ir atlīdzināms pēc fakta. Turklāt pašreizējie noteikumi nav ņēmuši vērā iemeslu, kādēļ zvērinātam notāram tiek lūgts doties veikt darbību ārpus prakses vietas. Tādējādi uzskatāms, ka samērīgi un taisnīgi ir nošķirt divas situācijas: ja akts vai apliecinājums taisāms pensionāra, invalīda vai nepilngadīgas personas tiesību nodrošināšanai, nosakāma samazināta atlīdzības takse 7 euro apmērā, bet citos gadījumos 15 euro par katru pilnu stundu, jo faktiski tas ir īpašs papildu pakalpojums klienta ērtībai. Tādējādi par to ir paredzams atbilstošs takses apmērs, lai laiks, kas pavadīts ārpus biroja, pārvietojoties no savas prakses vietas pie klienta un atpakaļ, būtu samērīgi atlīdzināts. Līdz ar to atbilstoši Notariāta likuma 165. panta otrās daļas zvērināta notāra amata atlīdzības taksu noteikšanas kritērijam - sociāls līdzsvars sabiedrībā – trīs sociālajām grupām (pensionārs, invalīds, nepilngadīgais), kuras saņem notariālo palīdzību, tiek noteikta speciāla takse. Citos gadījumos takse tiek noteikta sistēmiski atbilstoši noteikumu 29., 32. un 36. punktiem, kuros ir ietverta atlīdzība par zvērināta notāra patērēto laiku saistībā ar līdzīga rakstura darbībām.
9) Noteikumu Nr. 737 50. punkts paredz atlīdzības taksi par juridiskās palīdzības sniegšanu konkrētā gadījumā – par Zemesgrāmatu likuma 97. pantā minēto tiesnešu lēmumu pārsūdzēšanu. Vienlaikus norādāms, ka spēkā esošās atlīdzības takses apmērs ir nesamērīgs salīdzinājumā ar Noteikumu Nr. 737 52. punktu (konsultācija notariālu darbību jautājumos, ja tai neseko notariāls akts vai apliecinājums) un valsts noteikto atlīdzības apmēru juridiskās palīdzības sniedzējam (šobrīd par sniegtu juridisko konsultāciju – 30 euro stundā[1]).
Noteikumu Nr. 737 50. un 52. punkta noteiktais atlīdzības takses apmērs ir sistēmiski saskaņojams ar citām valsts noteiktajam atlīdzībām par sniegtu juridisko konsultāciju. Šāda saskaņošana turpina iepriekšējo Ministru kabineta praksi[2]. Proti, arī 2019. gadā tika grozīts Noteikumu Nr. 737 52. punkts, saskaņojot to ar atlīdzības apmēru, kāds noteikts Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumu Nr. 1493 "Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu, samaksas apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksas kārtību" 9.1. punktā. Uzskatāms, ka Noteikumu Nr. 737 50. un 52. punktā noteikto atlīdzības takses apmēru samērīgi ir pielīdzināt tam minimumam, ko valsts apmaksā juridiskās palīdzības sniedzējam par juridisko palīdzību vienai personai civillietā, administratīvajā lietā un pārrobežu strīda lietā par sniegtu juridisko konsultāciju.[3] Valsts nepārprotami atzinusi, kāda ir atlīdzības minimālais apmērs par jurista konsultāciju. Turklāt valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniedzējam 2021. gadā atlīdzība tika palielināta no 20 euro uz 30 euro stundā.[4]
Tāpat no Noteikumu Nr. 737 52. punkta nepieciešams svītrot piebildi "vai apliecinājums", jo praksē veidojas nesamērīgas situācijas. Piemēram, nereti apliecinājuma takse ir mazāka par konsultācijas taksi, līdz ar to praksē sanāk, ka lielāka atlīdzības takse iekļaujas mazākā taksē. Lai novērstu to, ka zvērināts notārs nesaņem atlīdzību par savu faktiski veikto darbību un amata darbību, kura parasti ilguma un atbildības ziņā ir apjomīgāka, Noteikumu Nr. 737 52. punktā pamatoti atstājams definējums tikai "ja tai neseko notariāls akts".
[1] Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzība: juridiskās palīdzības sniedzējam par juridisko palīdzību vienai personai civillietā, administratīvajā lietā un pārrobežu strīda lietā valsts maksā šādā apmērā: par sniegtu juridisko konsultāciju – 30 euro stundā https://likumi.lv/ta/id/202908-noteikumi-par-valsts-nodrosinatas-juridiskas-palidzibas-apjomu-samaksas-apmeru-atlidzinamajiem-izdevumiem-un-to-izmaksas-kartibu
[2] https://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40472580
[3] Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzība: juridiskās palīdzības sniedzējam par juridisko palīdzību vienai personai civillietā, administratīvajā lietā un pārrobežu strīda lietā valsts maksā šādā apmērā: par sniegtu juridisko konsultāciju – 20 euro stundā https://likumi.lv/ta/id/202908-noteikumi-par-valsts-nodrosinatas-juridiskas-palidzibas-apjomu-samaksas-apmeru-atlidzinamajiem-izdevumiem-un-to-izmaksas-kartibu
[4] https://likumi.lv/ta/id/324354-grozijumi-ministru-kabineta-2009-gada-22-decembra-noteikumos-nr-1493-noteikumi-par-valsts-nodrosinatas-juridiskas-palidzibas-ap...
Risinājuma apraksts
Precizēt zvērinātu notāru atlīdzības takses, lai to apmērs mūsdienās atbilstu Notariāta likuma 165. pantā definētajiem kritērijiem. Proti, tiek pārskatītas Noteikumu Nr. 737 4.2 (par noteikumu 53.1, 53.2, 53.3, 53.5, 53.6 un 53.7 punktā noteikto atlīdzības taksu iekasēšanu) , 8.4. (pilnvara pensijas, pabalstu, uzturlīdzekļu saņemšanai), 8.5. (pilnvara nepilngadīgo interešu pārstāvībai), 9. (notariālā akta taisīšana, ja tam nav pastāvīgu saistību rakstura), 11. (darījuma noteikumu grozījums), 32. (iesnieguma, paziņojuma (deklarācijas) un liecības sniegšanas apliecināšana), 36. (apliecība par pēdējās gribas rīkojuma nolasīšanu), 41. (mantas dalīšanas projekta sastādīšana), 42. (par darbību ārpus zvērināta notāra prakses vietas), 50. (par Zemesgrāmatu likuma 97. pantā minēto tiesnešu lēmumu pārsūdzēšanu) un 52. (konsultācija notariālu darbību jautājumos, ja tai neseko notariāls akts vai apliecinājums) punktā noteiktā atlīdzības takse.
Vienlaikus, ņemot vērā Notariāta likuma 165. panta otrās daļas zvērināta notāra amata atlīdzības taksu noteikšanas kritēriju - sociālo līdzsvaru sabiedrībā, kā arī jauno Noteikumu Nr. 737 9. punkta taksi, ir izveidojams jauns Noteikumu Nr. 737 9.1 punkts, kas attieksies uz nepilngadīgajiem un paredzēs viņiem samazinātu atlīdzības taksi, paredzot, ka notariālā akta taisīšana, ja tam nav pastāvīgu saistību rakstura un tas paredzēts nepilngadīgas personas tiesību nodrošināšanai (piemēram, piekrišana bērna ceļošanai) maksā 10,00 euro.
Vienlaikus, ņemot vērā Notariāta likuma 165. panta otrās daļas zvērināta notāra amata atlīdzības taksu noteikšanas kritēriju - sociālo līdzsvaru sabiedrībā, kā arī jauno Noteikumu Nr. 737 9. punkta taksi, ir izveidojams jauns Noteikumu Nr. 737 9.1 punkts, kas attieksies uz nepilngadīgajiem un paredzēs viņiem samazinātu atlīdzības taksi, paredzot, ka notariālā akta taisīšana, ja tam nav pastāvīgu saistību rakstura un tas paredzēts nepilngadīgas personas tiesību nodrošināšanai (piemēram, piekrišana bērna ceļošanai) maksā 10,00 euro.
Problēmas apraksts
Izvērtējot Noteikumus Nr. 737 un praksē konstatētos gadījumus, secināms, ka pašreiz nav definētas vairākas atlīdzības takses, kuras ir nepieciešams nodefinēt. Proti:
1) Šobrīd nav noteikta amata atlīdzība par amata darbību - notariālā izpildu akta grozīšana. Tāpat šādai amata darbībai nav arī piemērojama neviena cita Noteikumos Nr. 737 paredzētā atlīdzības takse. Līdz ar to nepieciešams veidot atsevišķu un jaunu Noteikumu Nr. 737 punktu un jaunās takses apmēru saskaņot ar šo noteikumu 11. punktu (darījuma akta grozījumu minimālo takses apmēru). Šāds atlīdzības takses apmērs ir atbilstošs zvērināta notāra atbildībai un patērētajam laikam, piemēram, veicot analīzi, vai pēc kreditora lūguma atļaujams aizstāt šo dalībnieku tā tiesību pārņēmējam un grozīt izsniegto notariālo izpildu aktu (Notariāta likuma 107.7 panta piektā daļa). Tāpat jaunais Noteikumu Nr. 737 6.3 punkts veidots atbilstoši 6.1 punkta struktūrai, ņemot vērā katras saistības raksturu.
2) Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likums nosaka, ka zvērināts notārs ir likuma subjekts. Zvērinātam notāram ir pienākums veikt klienta izpēti, lai secinātu, ka klients ir vai nav sankcionēta persona. Līdz ar Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu noteiktajām sankcijām Krievijas Federācijas izraisītā kara Ukrainā dēļ zvērināta notāra darba apjoms ir būtiski palielinājies, lai pārbaudītu klientu sankciju kontekstā.
Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā minēto prasību izpildei ir pieaudzis amata darbību izpildes laiks, jo veicamās pārbaudes ir apjomīgas un laikietilpīgas, - vidēji par 1-3 stundām, ko zvērināts notārs velta sadarbībai ar klientu.
Atlīdzības takses apmērs nosakāms stundās, tādējādi nodrošinot taisnīgāko un samērīgāko atlīdzības apmēru, ņemot vērā zvērināta notāra patērēto laiku, kas ietver notāra darba resursu. Atlīdzības taksē stundas likmes apmērs gradēts atbilstoši risku lielumam un pārbaužu sarežģītībai.
Atlīdzības takse tiek veidota atbilstoši klienta riska novērtējumam, ņemot vērā ģeogrāfisko risku. Klienti ārpus Eiropas Ekonomikas zonas rada lielākus riskus, un to pārbaude tādēļ ir sarežģītāka. Atbilstoši tam ir izveidotas trīs grupas, katrai no tām nosakot atšķirīgu un līdz ar to taisnīgāku atlīdzības taksi. Šādu gradāciju izmanto arī komercbankas, nosakot savas komisijas maksas.[1]
Taksu apmēri ir pamatoti saskaņoti ar Noteikumu Nr. 737 53.1, 53.2 un 53.3 punktā minētajiem taksu apmēriem, jo klientu izpētē abās jomās ir daudzi kopīgi elementi.
Tādējādi noteikumu projektā paredzētā atlīdzības takse ir samērīga un nesamazinās šādas zvērināta notāra palīdzības pieejamību. Šāda klienta izpēte praktiski attiecas tikai uz ārzemniekiem.
[1]Piemēram, SEB https://www.seb.lv/cenradis-privatpersonam/cenradis-norekinu-konts un https://www.seb.lv/uznemumiem/ikdienas-pakalpojumi/konti/darijuma-konts#cenradis; Swedbank https://www.swedbank.lv/private/pricelist#pricelist_escrow_account un https://www.swedbank.lv/private/pricelist#pricelist_escrow_account; Luminor https://www.luminor.lv/lv/uznemumiem/cenradis/konti-un-komplekti/norekinu-konts#norekinu-konta-atversana-un-uzturesana un https://www.luminor.lv/lv/privatpersonam/cenradis/konti-un-komplekti/norekinu-konts#norekinu-konta-atversana-un-uzturesana
1) Šobrīd nav noteikta amata atlīdzība par amata darbību - notariālā izpildu akta grozīšana. Tāpat šādai amata darbībai nav arī piemērojama neviena cita Noteikumos Nr. 737 paredzētā atlīdzības takse. Līdz ar to nepieciešams veidot atsevišķu un jaunu Noteikumu Nr. 737 punktu un jaunās takses apmēru saskaņot ar šo noteikumu 11. punktu (darījuma akta grozījumu minimālo takses apmēru). Šāds atlīdzības takses apmērs ir atbilstošs zvērināta notāra atbildībai un patērētajam laikam, piemēram, veicot analīzi, vai pēc kreditora lūguma atļaujams aizstāt šo dalībnieku tā tiesību pārņēmējam un grozīt izsniegto notariālo izpildu aktu (Notariāta likuma 107.7 panta piektā daļa). Tāpat jaunais Noteikumu Nr. 737 6.3 punkts veidots atbilstoši 6.1 punkta struktūrai, ņemot vērā katras saistības raksturu.
2) Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likums nosaka, ka zvērināts notārs ir likuma subjekts. Zvērinātam notāram ir pienākums veikt klienta izpēti, lai secinātu, ka klients ir vai nav sankcionēta persona. Līdz ar Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu noteiktajām sankcijām Krievijas Federācijas izraisītā kara Ukrainā dēļ zvērināta notāra darba apjoms ir būtiski palielinājies, lai pārbaudītu klientu sankciju kontekstā.
Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā minēto prasību izpildei ir pieaudzis amata darbību izpildes laiks, jo veicamās pārbaudes ir apjomīgas un laikietilpīgas, - vidēji par 1-3 stundām, ko zvērināts notārs velta sadarbībai ar klientu.
Atlīdzības takses apmērs nosakāms stundās, tādējādi nodrošinot taisnīgāko un samērīgāko atlīdzības apmēru, ņemot vērā zvērināta notāra patērēto laiku, kas ietver notāra darba resursu. Atlīdzības taksē stundas likmes apmērs gradēts atbilstoši risku lielumam un pārbaužu sarežģītībai.
Atlīdzības takse tiek veidota atbilstoši klienta riska novērtējumam, ņemot vērā ģeogrāfisko risku. Klienti ārpus Eiropas Ekonomikas zonas rada lielākus riskus, un to pārbaude tādēļ ir sarežģītāka. Atbilstoši tam ir izveidotas trīs grupas, katrai no tām nosakot atšķirīgu un līdz ar to taisnīgāku atlīdzības taksi. Šādu gradāciju izmanto arī komercbankas, nosakot savas komisijas maksas.[1]
Taksu apmēri ir pamatoti saskaņoti ar Noteikumu Nr. 737 53.1, 53.2 un 53.3 punktā minētajiem taksu apmēriem, jo klientu izpētē abās jomās ir daudzi kopīgi elementi.
Tādējādi noteikumu projektā paredzētā atlīdzības takse ir samērīga un nesamazinās šādas zvērināta notāra palīdzības pieejamību. Šāda klienta izpēte praktiski attiecas tikai uz ārzemniekiem.
[1]Piemēram, SEB https://www.seb.lv/cenradis-privatpersonam/cenradis-norekinu-konts un https://www.seb.lv/uznemumiem/ikdienas-pakalpojumi/konti/darijuma-konts#cenradis; Swedbank https://www.swedbank.lv/private/pricelist#pricelist_escrow_account un https://www.swedbank.lv/private/pricelist#pricelist_escrow_account; Luminor https://www.luminor.lv/lv/uznemumiem/cenradis/konti-un-komplekti/norekinu-konts#norekinu-konta-atversana-un-uzturesana un https://www.luminor.lv/lv/privatpersonam/cenradis/konti-un-komplekti/norekinu-konts#norekinu-konta-atversana-un-uzturesana
Risinājuma apraksts
Noteikumos Nr. 737 iekļaut līdz šim nenoteiktās zvērinātu notāru atlīdzības takses:
1) 6.3 punkts definē atlīdzības taksi par notariālā izpildu akta grozījumu taisīšanu:
6.3 1. par saistībām, kas vērstas uz naudas samaksu, – 40 euro, bet, ja ar grozījumu tiek palielināta piedzenamās summas apmērs, piemēro šo noteikumu 6.1 punktā minēto taksi attiecībā uz piedzenamās summas starpību;
6.3 2. par vienreizējiem vai periodiskiem uzturlīdzekļu maksājumiem – 5 euro;
6.3 3. par citām saistībām – 20 euro;
2) 53.5 - 53.7 punkts definē risku novērtējumā balstītu klienta izpēti, paredzot, ka atlīdzināmi:
53.5 - 60 euro par katru pilnu stundu, ja fiziskās personas vai juridiskās personas ģeogrāfiskā izcelsme ir ārpus Eiropas Ekonomikas zonas un uz likuma pamata jāveic starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju pārbaude.
53.6 – 40 euro par katru pilnu stundu, ja Latvijā reģistrētas juridiskās personas pārvaldes institūcijās vai īpašnieku vai patieso labuma guvēju struktūrā ietilpst persona, kuras ģeogrāfiskā izcelsme ir ārpus Eiropas Ekonomikas zonas un uz likuma pamata jāveic starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju pārbaude.
53.7 – 20 euro par katru pilnu stundu, ja fiziskās personas vai juridiskās personas ģeogrāfiskā izcelsme ir Eiropas Ekonomikas zonā un uz likuma pamata jāveic starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju pārbaude.
1) 6.3 punkts definē atlīdzības taksi par notariālā izpildu akta grozījumu taisīšanu:
6.3 1. par saistībām, kas vērstas uz naudas samaksu, – 40 euro, bet, ja ar grozījumu tiek palielināta piedzenamās summas apmērs, piemēro šo noteikumu 6.1 punktā minēto taksi attiecībā uz piedzenamās summas starpību;
6.3 2. par vienreizējiem vai periodiskiem uzturlīdzekļu maksājumiem – 5 euro;
6.3 3. par citām saistībām – 20 euro;
2) 53.5 - 53.7 punkts definē risku novērtējumā balstītu klienta izpēti, paredzot, ka atlīdzināmi:
53.5 - 60 euro par katru pilnu stundu, ja fiziskās personas vai juridiskās personas ģeogrāfiskā izcelsme ir ārpus Eiropas Ekonomikas zonas un uz likuma pamata jāveic starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju pārbaude.
53.6 – 40 euro par katru pilnu stundu, ja Latvijā reģistrētas juridiskās personas pārvaldes institūcijās vai īpašnieku vai patieso labuma guvēju struktūrā ietilpst persona, kuras ģeogrāfiskā izcelsme ir ārpus Eiropas Ekonomikas zonas un uz likuma pamata jāveic starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju pārbaude.
53.7 – 20 euro par katru pilnu stundu, ja fiziskās personas vai juridiskās personas ģeogrāfiskā izcelsme ir Eiropas Ekonomikas zonā un uz likuma pamata jāveic starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju pārbaude.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
1) Noteikumu projekta izstrādes laikā tika vērtēta iespēja pārskatīt zvērinātu notāru atlīdzības takses atbilstoši uz Noteikumu projekta izstrādes brīdi esošajam preču un un pakalpojuma cenu pieaugumam (inflācijai), kas būtu 40,6 % apmērā (no 2013. gada septembra līdz 2022. gada septembrim)[1]. Taču, lai zvērinātu notāru atlīdzības taksu palielinājums nesamērīgi neietekmētu iedzīvotāju intereses, spēkā esošās zvērinātu notāru atlīdzības takses palielinātas par attiecīgi mazāku inflācijas procentu, proti, par attiecīgi 24 % - tās takses, kuras nav pārskatītas kopš 2013. gada septembra[2], par 23 % - takses, kuras nav pārskatītas kopš 2015. gada oktobra[3] un par 11,8 % - tās takses, kuras nav pārskatītas kopš 2019. gada jūnija[4]. Proti, piemērots inflācijas koeficients, kāds novērots uz 2022.gada martu, tas ir, pirms laika, kad patēriņa cenu kāpumu ietekmēja dažādu piegāžu, loģistikas, kā arī resursu pieejamības un energoresursu kāpums, kas saistīts ar Krievijas Federācijas izraisītā kara Ukrainā dēļ.
2) Tāpat Noteikumu projekta izstrādes laikā tika vērtēta arī iespēja noteikt konstantas, iekļaujošas atlīdzības takses un tika secināts, ka nav iespējams noteikt iekļaujošas takses, vienlaikus nodrošinot taisnīgu risinājumu notariālās palīdzības saņēmējiem.
Proti, jāapzinās, ka iekļaujošas takses izveide balstītos uz pieņēmumu par vidējā darījuma raksturlielumiem. Attiecīgi darījumos ar mazāku personu skaitu vai citiem vienkāršākiem apstākļiem, personas maksātu lielāku taksi, bet sarežģītākos darījumos (daudz iesaistīto personu, daudz darījuma priekšmetu, u.c.) – mazāku taksi.
Līdz ar to zināma sadrumstalotība ir neizbēgama, ja mērķis ir nodrošināt maksimāli precīzu atlīdzību un atbilstību klientam sniegtajam pakalpojumam.
Piemēram, viens no pieprasītākajiem notariālās palīdzības veidiem ir parakstu īstuma apliecināšana uz nostiprinājuma lūguma. Arī šādos, šķietami vienkāršos gadījumos, nav iespējams taksi noteikt iekļaujošu, jo, piemēram, iespējami gadījumi, kad paraksti apliecināmi tikai divām personām, bet iespējams, ka arī daudziem kopīpašniekiem, līdz ar ko attiecībā uz katru nākamo notariālās palīdzības saņēmēju veidojas jaunas izmaksas.
Tāpat, piemēram, laulību līguma gadījumā – neskatoties uz to, ka šajā situācijā būtu pārbaudāmi tikai divu personu dati katrā no šīm minētajām sistēmām, tomēr tām var piederēt manta, kas reģistrēta dažādos reģistros (Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata, Ceļu satiksmes drošības direkcija, Komercreģistrs, Kadastra informācijas sistēmā u.c. sistēmās) un kuras pārbaudes izmaksas ir atšķirīga no to, kāds ir mantas apjoms. Līdz ar ko katrā gadījumā datu pārbaude ir atšķirīga.
Vienlaikus šajā sakarā piebilstams, ka arī kaimiņvalstīs – Lietuvā[5] un Igaunijā[6] zvērinātu notāru atlīdzības takses nav iekļaujošas, bet veidojas atkarībā no katras situācijas un nepieciešamās notariālās darbības.
[1] https://tools.csb.gov.lv/cpi_calculator/lv/2013M09-2022M09/0/100
[2] https://tools.csb.gov.lv/cpi_calculator/lv/2013M09-2022M03/0/100
[3] https://tools.csb.gov.lv/cpi_calculator/lv/2015M10-2022M03/0/100
[4] https://tools.csb.gov.lv/cpi_calculator/lv/2019M06-2022M03/0/100
[5] https://www.e-tar.lt/portal/lt/legalAct/TAR.13FFBD4957A6/asr
[6] https://www.riigiteataja.ee/en/eli/516072020005/consolide
2) Tāpat Noteikumu projekta izstrādes laikā tika vērtēta arī iespēja noteikt konstantas, iekļaujošas atlīdzības takses un tika secināts, ka nav iespējams noteikt iekļaujošas takses, vienlaikus nodrošinot taisnīgu risinājumu notariālās palīdzības saņēmējiem.
Proti, jāapzinās, ka iekļaujošas takses izveide balstītos uz pieņēmumu par vidējā darījuma raksturlielumiem. Attiecīgi darījumos ar mazāku personu skaitu vai citiem vienkāršākiem apstākļiem, personas maksātu lielāku taksi, bet sarežģītākos darījumos (daudz iesaistīto personu, daudz darījuma priekšmetu, u.c.) – mazāku taksi.
Līdz ar to zināma sadrumstalotība ir neizbēgama, ja mērķis ir nodrošināt maksimāli precīzu atlīdzību un atbilstību klientam sniegtajam pakalpojumam.
Piemēram, viens no pieprasītākajiem notariālās palīdzības veidiem ir parakstu īstuma apliecināšana uz nostiprinājuma lūguma. Arī šādos, šķietami vienkāršos gadījumos, nav iespējams taksi noteikt iekļaujošu, jo, piemēram, iespējami gadījumi, kad paraksti apliecināmi tikai divām personām, bet iespējams, ka arī daudziem kopīpašniekiem, līdz ar ko attiecībā uz katru nākamo notariālās palīdzības saņēmēju veidojas jaunas izmaksas.
Tāpat, piemēram, laulību līguma gadījumā – neskatoties uz to, ka šajā situācijā būtu pārbaudāmi tikai divu personu dati katrā no šīm minētajām sistēmām, tomēr tām var piederēt manta, kas reģistrēta dažādos reģistros (Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata, Ceļu satiksmes drošības direkcija, Komercreģistrs, Kadastra informācijas sistēmā u.c. sistēmās) un kuras pārbaudes izmaksas ir atšķirīga no to, kāds ir mantas apjoms. Līdz ar ko katrā gadījumā datu pārbaude ir atšķirīga.
Vienlaikus šajā sakarā piebilstams, ka arī kaimiņvalstīs – Lietuvā[5] un Igaunijā[6] zvērinātu notāru atlīdzības takses nav iekļaujošas, bet veidojas atkarībā no katras situācijas un nepieciešamās notariālās darbības.
[1] https://tools.csb.gov.lv/cpi_calculator/lv/2013M09-2022M09/0/100
[2] https://tools.csb.gov.lv/cpi_calculator/lv/2013M09-2022M03/0/100
[3] https://tools.csb.gov.lv/cpi_calculator/lv/2015M10-2022M03/0/100
[4] https://tools.csb.gov.lv/cpi_calculator/lv/2019M06-2022M03/0/100
[5] https://www.e-tar.lt/portal/lt/legalAct/TAR.13FFBD4957A6/asr
[6] https://www.riigiteataja.ee/en/eli/516072020005/consolide
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Lai potenciālajiem notariālās palīdzības saņēmējiem savlaicīgi būtu pieejama informācija un rīki, kas ļautu aprēķināt un prognozēt notariālo pakalpojumu izmaksa, Padome:
1) trīs mēnešu laikā no šo grozījumu spēkā stāšanās dienas savā mājaslapā iekļaus taksu aprēķināšanas skaidrojumu vienkāršā valodā (arī vizuālu materiālu) un biežāko notariālo pakalpojumu izmaksu piemērus;
2) gada laikā no šo grozījumu spēkā stāšanās dienas savā mājaslapā iekļaus taksu aprēķināšanas kalkulatoru, līdzīgi kādi ir kredītiestādēm un citām institūcijām. Gada termiņš saistīts gan arī nepieciešamā tehniskā risinājumu izstrādi, pirms tam veicot tā specifikācijas aprakstu un ar to saistīto jautājumu izpēti, tajā skaitā, izdevumus un nepieciešamību precīzi zināt taksu apmērus;
3) apņemas trīs mēnešu laikā no šo grozījumu spēkā stāšanās pārskatīt Kārtību, kādā fiziskas un juridiskas personas var atbrīvot no zvērināta notāra amata atlīdzības, lai padarītu elastīgāku kārtības piemērošanu un aptvertu plašāku gadījumu loku, uz ko piemērot atbrīvošanu.
1) trīs mēnešu laikā no šo grozījumu spēkā stāšanās dienas savā mājaslapā iekļaus taksu aprēķināšanas skaidrojumu vienkāršā valodā (arī vizuālu materiālu) un biežāko notariālo pakalpojumu izmaksu piemērus;
2) gada laikā no šo grozījumu spēkā stāšanās dienas savā mājaslapā iekļaus taksu aprēķināšanas kalkulatoru, līdzīgi kādi ir kredītiestādēm un citām institūcijām. Gada termiņš saistīts gan arī nepieciešamā tehniskā risinājumu izstrādi, pirms tam veicot tā specifikācijas aprakstu un ar to saistīto jautājumu izpēti, tajā skaitā, izdevumus un nepieciešamību precīzi zināt taksu apmērus;
3) apņemas trīs mēnešu laikā no šo grozījumu spēkā stāšanās pārskatīt Kārtību, kādā fiziskas un juridiskas personas var atbrīvot no zvērināta notāra amata atlīdzības, lai padarītu elastīgāku kārtības piemērošanu un aptvertu plašāku gadījumu loku, uz ko piemērot atbrīvošanu.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Zvērināti notāri un ikviena fiziska persona, kura vēlēsies saņemt zvērināta notāra palīdzību.
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekts pārskata zvērinātu notāru atlīdzības takses atbilstoši patēriņu cenu pieaugumam, vienlaikus tās noapaļojot, lai to lietošana būtu skaidrāka un ērtāka, pārskata zvērinātu notāru atlīdzības takses, kuru apmērs mūsdienās neatbilst Notariāta likuma 165. panta kritērijiem, kā arī iekļauj Noteikumos Nr. 737 līdz šim nenoteiktās zvērinātu notāru atlīdzības takses.
Juridiskās personas
- Ikviena juridiska persona, kura vēlēsies saņemt zvērināta notāra palīdzību.
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekts pārskata zvērinātu notāru atlīdzības takses atbilstoši patēriņu cenu pieaugumam, vienlaikus tās noapaļojot, lai to lietošana būtu skaidrāka un ērtāka, pārskata zvērinātu notāru atlīdzības takses, kuru apmērs mūsdienās neatbilst Notariāta likuma 165. panta kritērijiem, kā arī iekļauj Noteikumos Nr. 737 līdz šim nenoteiktās zvērinātu notāru atlīdzības takses.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Tieslietu ministrijaNevalstiskās organizācijas
NēCits
Padome6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- zvērināti notāri
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi