Anotācija (ex-ante)

No LAD apkopotajiem sākotnējiem 2023. gada atbalsta iesniegumu datiem redzams, ka atbalsta intervencē LA10.1. lauksaimnieku interese ir bijusi tuvu uz pusi mazāka, nekā plānots, un nav sasniegti plānotie izlaides rādītāji jeb noteiktā mērķa platība. Aptaujājot lauksaimnieku pārstāvošās organizācijas par radušos situāciju, tika saņemts skaidrojums, ka nav izprotams termins "zaļās joslas" un ar to saistītais rīcības algoritms, jo citos nacionālajos normatīvajos aktos konsekventi līdz šim ir lietots termins "buferjosla", ko lauksaimnieki izprot.

Atbalsta nosacījumu uztveres uzlabošanai, noteikumos Nr. 197/2023 termins "zaļās joslas" aizstājams ar terminu "buferjoslas", nosakot, ka atbalsts intervencē LA10.1. "Zaļās joslas" pēc būtības nozīmē divu dažādu neražojošo buferjoslu izveidošanu ar specifisku augu segumu, atšķirīgu platumu, atrašanās vietām un apsaimniekošanas režīmu. 

Trijās agrovides un klimata intervencēs no sešām (LA10.2. "Vidi saudzējošā dārzkopība", LA10.5. "Zālāju biotopu apsaimniekošana" un LA11. "Bioloģiskā lauksaimniecība") ir iekļauta prasība uzturēt informāciju par katra atbalsttiesīgā lauka vēsturi elektroniskajā Valsts augu aizsardzības dienesta (turpmāk – VAAD) Lauksaimniecībā izmantojamās zemes (turpmāk - LIZ) pārvaldības sistēmā, kas ir digitāls rīks – bezmaksas vietne, kuras izmantošanu bija plānots ieviest, sākot no 2023. gada, lai lauksaimniekiem būtiski atvieglotu darbu plānošanu, tostarp dažādu pārskatu automātisku ģenerēšanu. Uzsākot darbu ar šo sistēmu, lielākā daļa lauksaimnieku nespēja patstāvīgi to izmantot ne tikai saistībā ar labu digitālo tehnoloģiju pratības trūkumu, bet arī ar citām tehniskām problēmām, tostarp tika konstatētas vairākas šīs sistēmas nepilnības, kuru novēršanai un tālākai funkciju aprobācijai ir nepieciešams laiks. 

Tā kā patlaban nav iespējams identificēt konkrētu gadu, kurā sāks pilnvērtīgi strādāt VAAD LIZ sistēma, noteikumu projekts paredz svītrot noteikumu Nr. 197/2023 40.3., 60.2. un 67.2. apakšpunktu, kā arī 3. pielikuma 2.3. apakšnodaļas 1. punktu, 2.6. apakšnodaļas 1. punktu un 2.7. apakšnodaļas 1. punktu.

Intervencē LA10.3. "Paaugstinātu labturības prasību un emisiju mazinošā lopkopība" ir noteikts, ka atbalsta pretendents ik gadu līdz 31. decembrim LAD Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā (turpmāk – EPS) iesniedz fotodokumentāciju par saimniecībā īstenoto dzīvnieku labturības prasību izpildi. Savukārt intervencē LA10.4. "Biškopības vienību apsaimniekošana apputeksnēšanas vajadzībām" ir noteikts, ka atbalsta saņēmējs atbalstu var saņemt arī par cita lauksaimnieka apsaimniekošanā esošu zemi, ja tas ir piekritis apputeksnēšanas pakalpojuma saņemšanai un šis saskaņojums ir iesniegts LAD EPS.
Izvērtējot šo abu prasību piemērošanas gaitu pirmajā intervenču LA10.3. un LA10.4. īstenošanas gadā, LAD ir konstatējis, ka visiem atbalsta pretendentiem nav nepieciešams katru gadu EPS atkārtoti iesniegt attiecīgos dokumentus, jo tas uzliek lieku administratīvo slogu.

Lai mazinātu šo administratīvo slogu, LAD ik gadu veiks riska analīzi un pēc konkrētām pazīmēm administratīvajai kontrolei atlasīs vismaz 10 procentu intervences LA10.3. atbalsta pretendentu, kam pārbaudīs noteikumu Nr. 197/2023 5. punktā minēto saskaņojumu, un vismaz 10 procentu intervences LA10.4. atbalsta pretendentu, kam pārbaudīs noteikumu Nr. 197/2023 51. punktā minēto fotodokumentāciju. Atlasītajiem atbalsta pretendentiem LAD EPS tiks izsūtīts pieprasījums iesniegt atbilstošu dokumentāciju.

Saskaņā ar Pārtikas un veterinārā dienesta sniegto informāciju tas 2023. gadā ir izveidojis veterināro e-veselības informācijas sistēmu "E-VET", kuru bija paredzēts izmantot arī intervences LA10.3. "Paaugstinātu labturības prasību un emisiju mazinošā lopkopība" administrēšanā. Šajā intervencē bija paredzēts, ka veterinārārsts, kas atbalsta pretendenta saimniecībā sniedz veterinārmedicīnisko pakalpojumu, ievada ziņas par dzīvniekiem kārtējā gadā lietoto antimikrobiālos līdzekļus saturošu zāļu daudzumu. Tomēr "E-VET" ieviešanas process ir aizkavējies un nenodrošina tā pilnvērtīgu funkcionēšanu, liedzot veterinārārstiem uzsākt šīs sistēmas izmantošanu intervences LA10.3. mērķiem.

Noteikumu projekts paredz precizēt noteikumu Nr. 197/2023 23. punkta redakciju, nosakot, ka atbalsta pretendenta saimniecības dati par dzīvniekiem lietotajām antimikrobiālos līdzekļus saturošām zālēm tiek saglabāti atbilstoši veterināro zāļu apriti reglamentējošo normatīvo aktu prasībām un pēc pieprasījuma ir uzrādāmi Pārtikas un veterinārajam dienestam.

Saistībā ar intervenci LA10.5. "Zālāju biotopu apsaimniekošana" ir noteikts, ka zālājus var ekstensīvi noganīt, bet nepietiekami noganītā platība ir jānopļauj. Latvijā klasiski ganību sezona uzsākas 15. maijā un ilgst līdz 15. septembrim. Tā kā zālāju biotopu apsaimniekošanai aizvien vairāk tiek izmantoti tādi zālēdājdzīvnieki, kuru fizioloģija ļauj tiem ganīties arī vēlā rudens un ziemas periodā, īstenojot tā saucamo pagarināto ganīšanu vai vissezonas ganīšanu, tad šādiem dzīvniekiem ir nepieciešams nodrošināt dabīgo barības bāzi arī pēc 15. septembra, neapēsto zāli saglabāt līdz pavasarim.

Noteikumu projekts precizē noteikumu Nr. 197/2023 60.1.1. apakšpunkta redakciju, nosakot, ka atbalsta pretendents var īstenot pagarināto vai vissezonas ganīšanu līdz nākamās sezonas 1. aprīlim, ja tas ir iesniedzis atbilstošu papildinformāciju LAD EPS. Šajā gadījumā nepietiekami noganītā platība ir jānopļauj pēc 1. aprīļa.

2024. gada 12. februārī ir stājusies spēkā Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2024/587, ar ko attiecībā uz laba zemes lauksaimnieciskā un vidiskā stāvokļa (LLVS) 8. standarta piemērošanu, dienu, no kuras izdevumi ir attiecināmi uz ELGF ieguldījumu, un noteikumiem par KLP stratēģisko plānu grozījumiem, kas saistīti ar dažās ekoshēmās izdarāmām izmaiņām, uz 2024. pieprasījumu gadu piešķir atkāpi no Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/2115 (turpmāk – regula 2024/587). Kā zināms, (LLVS) 8. standarta prasība ir pamatprasība, kas jāievēro lauksaimniekiem. Atbilstoši regulā 2024/587 noteiktajam agrovides un klimata jomā atbalsta pretendents ar vienu un to pašu platību vienlaikus nevar izpildīt (LLVS) 8. standarta prasību un paaugstināto agrovides un klimata prasību. Intervencē LA10.2. "Vidi saudzējošā dārzkopība" un LA11 "Bioloģiskā lauksaimniecība" ir iespējams audzēt slāpekli piesaistošās kultūras. Ja atbalsta pretendenti šajās intervencēs izvēlēsies pildīt (LLVS) 8. standarta prasību, tieši audzējot slāpekli piesaistošos kultūraugus, tad, atskaitot šo platības daļu, par atlikušo slāpekli piesaistošo kultūraugu aizņemto daļu varēs saņemt attiecīgo agrovides un klimata atbalstu.

Ar noteikumu projektu tiks papildināta noteikumu Nr. 197/2023
1) 43. punkta redakcija, nosakot, ka tad, ja atbalsta pretendents minētajā intervencē regulas 2021/2115 III pielikumā noteikto 8. LLVS standarta prasību īsteno saskaņā ar Komisijas 2024. gada 12. februāra Īstenošanas regula (ES) 2024/587, ar ko attiecībā uz laba zemes lauksaimnieciskā un vidiskā stāvokļa (LLVS) 8. standarta piemērošanu, dienu, no kuras izdevumi ir attiecināmi uz ELGF ieguldījumu, un noteikumiem par KLP stratēģisko plānu grozījumiem, kas saistīti ar dažās ekoshēmās izdarāmām izmaiņām, uz 2024. pieprasījumu gadu piešķir atkāpi no Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/2115, (turpmāk – regula 2024/587) 1. pantu, audzējot slāpekli piesaistošās kultūras, tad par šo platību netiek izmaksāts šo noteikumu 41.3. vai  41.6. apakšpunktā minētais atbalsts;
2) 72. punkta redakcija, nosakot, ka tad, ja atbalsta pretendents minētajā intervencē regulas 2021/2115 III pielikumā noteikto 8. LLVS standarta prasību īsteno saskaņā ar regulas 2024/587 1. pantu, audzējot slāpekli piesaistošās kultūras, tad par šo platību netiek izmaksāts šo noteikumu 71.2. apakšpunktā minētais atbalsts.

Eiropas Komisija ir  apstiprinājusi iesniegtos KLP SP (2023.–2027.) grozījumus, kuros noteiktas labvēlīgākas izmaiņas attiecībā uz aitu un kazu saimniecībām, lai tās saņemtu atbalstu par zālāju aizņemtajām platībām intervencē LA11 "Bioloģiskā lauksaimniecība".

Ar noteikumu projektu papildināta noteikumu Nr. 197/2023 67.3. apakšpunkta redakcija, kas nosaka izņēmumu par pieļaujamu mazāku dzīvnieku blīvumu uz zālāja hektāru arī attiecībā uz aitu un kazu šķirnes dzīvniekiem, jo kazu un aitu aprite gada laikā ir biežāka nekā liellopiem, tāpēc lauksaimniekiem būtu grūtības izpildīt pamatprasību par 0,4 liellopu vienību nodrošināšanu uz vienu hektāru zālāju un saņemt atbalstu.

Daži, galvenokārt tehniska rakstura, grozījumi ir izdarāmi, lai pilnveidotu jauno platību maksājumu intervenču administrēšanu un uzraudzību, jo LAD ir konstatējis, ka ir nepieciešams pārskatīt atsevišķus nosacījumus, tostarp sankcijas par konstatētajām neatbilstībām.

Lai to nodrošinātu, noteikumu projektā paredzēts izteikt noteikumu Nr. 197 3. pielikumu jaunā redakcijā.

Saistībā ar intervenci LA10.5. "Zālāju biotopu apsaimniekošana" ir noteikts, ka Eiropas Savienības nozīmes zālāju biotopi un putnu dzīvotnes zālājos ietilpst vienā no sešām klasēm. Saskaņā ar noteikumu Nr. 197 ​​​2. pielikumu katrā klasē ir norādīts tajā ietilpstošais zālāju biotopu kods. Tā kā Dabas aizsardzības pārvalde ir konstatējusi nepilnības šajā biotopu kodu sadalījumā, tās ir nepieciešams novērst.

Lai nodrošinātu Dabas aizsardzības pārvaldes konstatēto nepilnību novēršanu, ar noteikumu projektu noteikumu Nr. 197 2. pielikums izteikts jaunā redakcijā.