Anotācija (ex-ante)

Starp aizsargjoslu tīrīšanas darbu veicējiem un zemes īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem nereti rodas strīds par nocirsto koku un krūmu piederību.

MK noteikumu Nr. 982 papildinot ar punktu par nocirsto koku un krūmu piederību trasēs gar dabasgāzes apgādes infrastruktūru tiek ieviesta skaidrība par īpašuma tiesībām uz tiem. Dabasgāzes infrastruktūras aizsargjoslu tīrīšanas regulējums tiek ieviests pēc analoģijas ar elektrisko līniju aizsargjoslu tīrīšanas regulējumu, nodrošinot normu skaidrību un nepārprotamību attiecībā uz īpašumtiesībām.

MK noteikumu Nr. 982 aktuālā redakcija nenodrošina pilnībā aizsargjoslu tīrīšanas darbu veikšanu dabasgāzes infrastruktūras tuvumā.

Ar grozījumiem MK noteikumu Nr. 982 tiek precizēti attālumi no dabasgāzes infrastruktūras veicamajiem darbiem, kā arī zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju ierobežojumi veikt jaunus apstādījumus, lai nerodas papildu nepieciešamība aizsargjoslu tīrīšanai.
Vienlaikus MK noteikumu Nr. 982 aktuālās redakcijas 40. punktā ir noteikts nosacījums, ka gāzesvadu īpašnieks vai valdītājs uztur ugunsdrošā stāvoklī un attīra objektu aizsargjoslas no sau­sās zāles. Minētais nosacījums vairāk ir administratīvais un finansiālais slogs, nevis garantē ugunsdrošu objektu ekspluatāciju.
Vairums dabasgāzes infrastruktūras atrodas privāto zemes īpašnieku lauksaimniecības zemēs, kas tiek apsaimniekotas no privāto zemju īpašnieku puses, savukārt privāto lauksaimniecības zemju īpašniekam atbilstoši Ministru kabineta 2010. gada 13. jūlija noteikumu Nr.635 “Kārtība, kādā apseko un nosaka neapstrādātās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platību un sniedz informāciju par to" 6. punkta prasībām appļaušana jāveic līdz 1. septembrim, līdz ar to sistēmas operatoriem aizsargjoslu apsekošana jāveic pēc 1. septembra. Rudenī vienlaicīgi nav iespējams appļaut visas aizsargjoslas ap infrastruktūras komunikācijām vai arī tas prasa būtiskus finansiālos līdzekļus un milzīgu administratīvo slogu, organizējot iepirkumus, slēdzot līgumus un pārbaudot izpildes, kā arī laikapstākļi var traucēt appļaušanas darbu, kas rada risku nepaveikt visus darbus. 
Tā kā dabasgāzes infrastruktūras objektu lielākā daļa atrodas zem zemes, kā rezultātā sausās zāles degšanas laikā komunikācijas netiek apdraudētas, noteikumos noteiktais pienākums attiecībā uz aizsargjoslas attīrīšanu no sausās zāles nav samērīgs pret radīto administratīvo un finansiālo slogu, kas rada ietekmi uz dabasgāzes pakalpojumu tarifiem, un iegūtajiem drošības apsvērumiem, tādējādi šis nosacījums ir svītrojams no MK noteikumiem Nr. 982. 

Ap gāzesvadiem noteikto aizsargjoslu attīrāmās platības palielināšana un  aizsargjoslas attīrāmo platību ap urbumiem, gāzes kompresoru stacijām un dabasgāzes savākšanas punktiem samazināšana

MK noteikumu Nr. 982 aktuālajā redakcijā (40.3. apakšpunkts) noteikts, ka no kokiem un krūmiem ir jāattīra gāzesvadu trasi, kurā spiediens gāzesvados ir lielāks par 1,6 megapaskāliem, - trīs metrus platā joslā uz katru pusi no gāzesvada ārējās malas. Dabasgāzes pārvades sistēmu veido dabasgāzes cauruļvadi un cauruļvadu sistēmas virszemes iekārtas. MK noteikumu Nr. 982 40.3. apakšpunktā noteiktais attīrāmais platums ir nepietiekams, lai nodrošinātu gāzesvadu ekspluatācijas darbus, kā arī nav noteikts attīrāmais platums gāzesvadu sistēmas virszemes objektiem – noslēgierīču laukumiem, attīrīšanas un intelektuālo virzuļu palaišanas un pieņemšanas kameru mezgliem. Tāpat dabasgāzes cauruļvadiem aptuveni 7-9 metru attālumā paralēli ir izvietoti sakaru kabeļi, kuri nodrošina tehnoloģisko sakaru kanālus gāzes pārvades sistēmai. Ir gāzes pārvades sistēmas virzieni, kur divi gāzes cauruļvadi ir izvietoti paralēli viens otram ar vidējo attālumu vienam no otra 12-15 metri un atsevišķās vietās līdz pat 24 metriem. Ja trases attīrīšanas darbi tiek veikti atbilstoši MK noteikumiem Nr. 982, tad starp komunikācijām, piemēram gāzesvadu un sakaru kabeli un starp paralēlajiem gāzesvadiem var veidoties meža audzes, kas būtiski traucē nodrošināt gāzesvadu un ar tiem saistīto komunikāciju ekspluatāciju un ekspluatācijas darbu veikšanu. Lai veiktu cauruļvadu ekspluatācijas darbus, ir jāveic rakšanas darbi un jāizveido tranšeju ar atbērtni, kas ir vismaz 12 metru platumā, pie atsevišķiem darbiem tā var būt mazāka par 12 metriem, kā arī lielāka par 12 metriem. Šobrīd ar MK noteikumiem Nr. 982 ir noteikts, ka gāzesvada trasi no kokiem un krūmiem attīra kopā 6 metru platā joslā. Meža teritorijās šis joslu platums ir nepietiekošs, lai veiktu gāzesvada ekspluatācijas darbus. Turklāt ar šādu noteikto attālumu neizpildās Aizsargjoslu likumā noteiktais uzdevums ekspluatācijas aizsargjoslās (nodrošināt minēto komunikāciju un objektu efektīvu un drošu ekspluatāciju un attīstības iespējas).
Pārvades sistēmas gāzesvada trases attīrīšanas darbi no kokiem un krūmiem tiek veikti periodiski, proti, reizi piecos gados un, lai varētu nodrošināt drošu objektu ekspluatāciju, pārvades sistēmas gāzesvada trases tiek attīrītas aptuveni 12 – 15 metru platā joslā, par to informējot nekustamā īpašuma īpašnieku vai tiesisko valdītāju.
Šobrīd MK noteikumu Nr. 982 40.3. apakšpunkts nosaka tikai pašu cauruļvadu trases attīrīšanu, taču neparedz gāzesvadu sistēmas virszemes objektu teritoriju attīrīšanu. Praksē ir bijuši vairāki gadījumi, kad virszemes objektu tuvumā augošie koki ir uzkrituši virszemes komunikācijām, radot to bojājumus.
Ņemot vērā, ka gāzesvadi ir izvietoti dažādos apvidos un pie gāzesvadu ekspluatācijas nodrošināšanas paralēlās komunikācijas (sakaru kabelis) vai paralēlie gāzesvadi ir novietoti dažādos attālumos, nav iespējams noteikt vienu konkrētu trases attīrīšanu platumu visiem gāzesvadiem, kuros spiediens ir lielāks par 1,6 megapaskāliem. Līdz ar to tiek ierosināts saglabāt šobrīd MK noteikumos Nr. 982 noteikto attālumu kā minimālo attālumu un noteikt maksimālo attālumu, kas ir ierobežots saskaņā ar Aizsargjoslu likumu gāzesvadiem noteikto ekspluatācijas aizsargjoslas lielumu. Plānojot gāzesvadu trases un gāzesvadu sistēmas virszemes objektu teritoriju attīrīšanas darbus no kokiem un krūmiem, vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators izvērtēs gāzesvadu un virszemes objektu ekspluatācijas nodrošināšanai nepieciešamo platumu, ņemot vērā gāzesvada un virszemes objektu faktisko novietojumu dabā. Platumi tiks noteikti tā, lai pie attiecīgajiem apstākļiem dabā varētu veikt rakšanas darbus. Informējot nekustamā īpašuma īpašnieku vai tiesisko valdītāju par plānotajiem attīrīšanas darbiem no kokiem un krūmiem, vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators pievienos informāciju par attīrāmo platību. Vienlaikus nekustamā īpašuma īpašniekam vai tiesiskajām valdītājam tiks lūgts izteikt ierosinājumu rīcībai ar nocirstajiem kokiem un krūmiem. Ja tāda netiks saņemta, tad vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators rīkosies pēc saviem ieskatiem – krūmus, kokus diametrā līdz 150 mm, zarus sasmalcinās, savukārt kokus diametrā, sākot no 150 mm novietos uz attīrāmās trases ārējās malas. Vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators nenodrošina koku transportēšanu ārpus darba veikšanas vietas, kā arī trases attīrīšanas rezultātā neveic nocirsto koku sagatavošanu tālākai realizācijai.
Palielinot MK noteikumos Nr. 982 noteikto attīrāmo aizsargjoslu platību, tiek ievērotas ar Aizsargjoslu likumu noteiktās ekspluatācijas aizsargjoslas robežas.
MK noteikumu Nr. 982 aktuālajā redakcijā (40.5. apakšpunktā) noteikts, ka no kokiem un krūmiem ir jāattīra aizsargjosla ap gāzes krātuvju urbumiem - 50 metru platu joslu. Veicot ikdienas urbumu ekspluatācijas darbus, sistēmas operatori ir secinājuši, ka laika gaitā ir uzlabojušās tehnoloģiskās iespējas darbu veikšanai. Kā rezultātā, lai veiktu urbumu ekspluatācijai nepieciešamos darbus, nepieciešamā tehnikas izvietošanas platība ir samazinājusies. Līdz ar to urbumu remonta darbu veikšanai paredzētā tehnikas un tehniskā aprīkojuma izvietojumam nepieciešamā laukuma apjoms ir samazinājies.
Samazinot MK noteikumos Nr. 982 noteikto attīrāmo platību urbumu ekspluatācijas aizsargjoslās, zemes īpašniekam ir iespēja izmantot virszemes daļu ap urbumiem, ievērojot pārējos ierobežojumus, kas noteikti ar likumu ekspluatācijas aizsargjoslā, vienlaikus nodrošināt veikt ar urbumu ekspluatāciju saistītus darbus. Tā kā dabasgāzes kompresoru stacijas un dabasgāzes savākšanas punkti atrodas atstatus no iežogojuma, kā arī nožogojums  ir kopējs kompresoru stacijām ar pārējo teritoriju, ir iespējams samazināt attīrāmās joslas attālumus un noteikt tos trīs metru attālumā no iežogojuma.
MK noteikumu Nr. 982 1. un 2. pielikumā veikti tehniski grozījumi attiecībā uz pielikumu nosaukumu un attēlojamo piemēru detalizētāku aprakstu.