25-TA-445: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 16. augusta noteikumos Nr. 485 "Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības kārtība augļu, dārzeņu un piena piegādei izglītības iestādēm"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Tiesību akta projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 16. augusta noteikumos Nr. 485 "Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības kārtība augļu, dārzeņu un piena piegādei izglītības iestādēm"" (turpmāk – projekts) sagatavots, ievērojot Zemkopības ministrijas (turpmāk – ZM) iniciatīvu, lai sniegtu iespēju atbalsta saņēmējiem pieprasīt un saņemt pievienotās vērtības nodokli (turpmāk – PVN) par programmā "Piens un augļi skolai" (turpmāk – skolu apgādes programma) 2023./2024. mācību gadā piegādātajiem produktiem, ja tas nav atgūstams no valsts budžeta saskaņā ar PVN jomu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem. Vēl viens projekta mērķis ir pārskatīt virkni skolu apgādes programmas īstenošanas nosacījumu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Dot iespēju iespēju atbalsta saņēmējiem pieprasīt PVN atmaksu par 2023./2024. mācību gadā piegādātajiem produktiem, ja PVN nebija atgūts no valsts budžeta, kā arī pagarināt produktu izdales periodu noteiktās situācijās, atļaut izglītības iestādēm izvēlēties produktu izdales biežumu un pārskatīt vairākus skolu apgādes programmas nosacījumus, kas tieši neskar tajā iesaistītos.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Skolu apgādes programma Latvijā ieviesta ar Ministru kabineta 2017. gada 16. augusta noteikumiem Nr. 485 "Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības kārtība augļu, dārzeņu un piena piegādei izglītības iestādēm".
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
2024. gadā ar Ministru kabineta 2024. gada 17. decembra noteikumiem Nr. 874 "Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 16. augusta noteikumos Nr. 485 "Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības kārtība augļu, dārzeņu un piena piegādei izglītības iestādēm"" tika noteikta kārtība PVN piemērošanai skolu apgādes programmā, t. i., produktu piegādei, sākot no 2024./2025. mācību gada.
Minēto grozījumu sagatavošanas laikā vairāki atbalsta saņēmēji vērsās Zemkopības ministrijā, norādot, ka tiem par 2023./2024. mācību gadā programmā izdalītajiem produktiem nav bijis iespējams atgūt PVN no valsts budžeta saskaņā ar PVN jomu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem. Atbalsta pretendenti ir paskaidrojuši, ka ES regulējums attiecībā uz skolu apgādes programmu paredz atbalsta iesniegumu iesniegšanu trīs mēnešu laikā no produktu piegādes brīža un atbalsta izmaksas termiņš ir vēl trīs mēneši pēc iesnieguma iesniegšanas dienas, turklāt atbalsta pretendenti savas tāpēc viņi tikai 2024. gada 2. ceturksnī secināja, ka nav iespējams no valsts atgūt PVN par jau īstenotām piegādēm 2023./2024. mācību gada. Tādējādi atbalsta pretendenti PVN sedza no saviem līdzekļiem, tā ciešot finansiālus zaudējumus.
Lai atrisinātu šo jautājumu, ZM sadarbībā ar Finanšu ministriju un Valsts ieņēmumu dienestu (turpmāk – VID) 2024. gadā rada risinājumu, nosakot iepriekšminēto kārtību PVN piemērošanai skolu apgādes programmā, taču tas nenovērsa radušos problēmsituāciju saistībā ar neatgūto PVN par piegādātajiem produktiem 2023./2024. mācību gadā. Šeit jāuzsver, ka programmas mērķis ir nodrošināt bērniem bezmaksas produktus, tādēļ programmā ir jāparedz segt atbalsta pretendentiem radušos izdevumus par produktu piegādi. Šī iemesla dēļ atbalsta pretendenti lūdz tiem segt PVN summu par skolu apgādes programmā 2023./2024. mācību gadā piegādātajiem produktiem, ievērojot VID skaidrojumu par to, ka skolu apgādes programmā produkti tiek izdalīti bez maksas un tas nav ar PVN apliekams darījums, tāpēc atbalsta pretendents šo PVN nevar atgūt no valsts vispārējā kārtībā.
Tādējādi, lai skolu apgādes programmā nodrošinātu tiesisko paļāvību atbalsta pretendentiem kā trešajām personām un ievērotu to interesi atgūt PVN, ir jādod iespēja visiem 2023./2024. mācību gadā skolu apgādes programmā iesaistītajiem atbalsta saņēmējiem pieprasīt, lai tiek segts PVN par 2023./2024. mācību gadā piegādātajiem produktiem, ja šis PVN nav atgūts no valsts budžeta saskaņā ar PVN jomu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem. Tādējādi tiktu nodrošināts, ka visiem konkrētajiem atbalsta saņēmējiem tiek dota vienāda iespēja novērst finansiālos zaudējumus, kas tiem radās tāpēc, ka nebija iespēju no valsts atgūt PVN par noteiktu produktu piegādi.
Lai gan 2024. gadā ar Finanšu ministriju un VID tika panākta vienota izpratne par PVN piemērošanu skolu apgādes programmā un rasts risinājums PVN attiecināšanai no 2024./2025. mācību gada, ir jāpiebilst, ka vairāki produktu ražotāji, kas iepriekš skolu programmā paši darbojās kā atbalsta pretendenti, šajā mācību gadā ir atteikušies no šīs funkcijas (tās pārņemot vai nu izglītības iestādēm, vai pašvaldībām) un nodrošina tikai produktu piegādāšanu, tā signalizējot, ka 2023./2024. mācību gadā izveidojusies situācija ar neatgūto PVN bija būtiski ietekmējusi uzņēmumu. Šie uzņēmumi joprojām piedalās skolu programmā ar saviem produktiem, taču neuzņemas atbalsta pretendenta saistības, bet tas savukārt palielina administratīvo slogu izglītības iestādēm un pašvaldībām un sarežģī programmas īstenošanu. Sedzot šo neatgūto PVN par 2023./2024. mācību gadu, valsts nodrošinās, ka tiek ievērotas normatīvajos aktos noteiktās uzņēmumu tiesības uz PVN atmaksu situācijās, kad tas nav atgūstams no valsts vispārējā kārtībā.
Minēto grozījumu sagatavošanas laikā vairāki atbalsta saņēmēji vērsās Zemkopības ministrijā, norādot, ka tiem par 2023./2024. mācību gadā programmā izdalītajiem produktiem nav bijis iespējams atgūt PVN no valsts budžeta saskaņā ar PVN jomu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem. Atbalsta pretendenti ir paskaidrojuši, ka ES regulējums attiecībā uz skolu apgādes programmu paredz atbalsta iesniegumu iesniegšanu trīs mēnešu laikā no produktu piegādes brīža un atbalsta izmaksas termiņš ir vēl trīs mēneši pēc iesnieguma iesniegšanas dienas, turklāt atbalsta pretendenti savas tāpēc viņi tikai 2024. gada 2. ceturksnī secināja, ka nav iespējams no valsts atgūt PVN par jau īstenotām piegādēm 2023./2024. mācību gada. Tādējādi atbalsta pretendenti PVN sedza no saviem līdzekļiem, tā ciešot finansiālus zaudējumus.
Lai atrisinātu šo jautājumu, ZM sadarbībā ar Finanšu ministriju un Valsts ieņēmumu dienestu (turpmāk – VID) 2024. gadā rada risinājumu, nosakot iepriekšminēto kārtību PVN piemērošanai skolu apgādes programmā, taču tas nenovērsa radušos problēmsituāciju saistībā ar neatgūto PVN par piegādātajiem produktiem 2023./2024. mācību gadā. Šeit jāuzsver, ka programmas mērķis ir nodrošināt bērniem bezmaksas produktus, tādēļ programmā ir jāparedz segt atbalsta pretendentiem radušos izdevumus par produktu piegādi. Šī iemesla dēļ atbalsta pretendenti lūdz tiem segt PVN summu par skolu apgādes programmā 2023./2024. mācību gadā piegādātajiem produktiem, ievērojot VID skaidrojumu par to, ka skolu apgādes programmā produkti tiek izdalīti bez maksas un tas nav ar PVN apliekams darījums, tāpēc atbalsta pretendents šo PVN nevar atgūt no valsts vispārējā kārtībā.
Tādējādi, lai skolu apgādes programmā nodrošinātu tiesisko paļāvību atbalsta pretendentiem kā trešajām personām un ievērotu to interesi atgūt PVN, ir jādod iespēja visiem 2023./2024. mācību gadā skolu apgādes programmā iesaistītajiem atbalsta saņēmējiem pieprasīt, lai tiek segts PVN par 2023./2024. mācību gadā piegādātajiem produktiem, ja šis PVN nav atgūts no valsts budžeta saskaņā ar PVN jomu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem. Tādējādi tiktu nodrošināts, ka visiem konkrētajiem atbalsta saņēmējiem tiek dota vienāda iespēja novērst finansiālos zaudējumus, kas tiem radās tāpēc, ka nebija iespēju no valsts atgūt PVN par noteiktu produktu piegādi.
Lai gan 2024. gadā ar Finanšu ministriju un VID tika panākta vienota izpratne par PVN piemērošanu skolu apgādes programmā un rasts risinājums PVN attiecināšanai no 2024./2025. mācību gada, ir jāpiebilst, ka vairāki produktu ražotāji, kas iepriekš skolu programmā paši darbojās kā atbalsta pretendenti, šajā mācību gadā ir atteikušies no šīs funkcijas (tās pārņemot vai nu izglītības iestādēm, vai pašvaldībām) un nodrošina tikai produktu piegādāšanu, tā signalizējot, ka 2023./2024. mācību gadā izveidojusies situācija ar neatgūto PVN bija būtiski ietekmējusi uzņēmumu. Šie uzņēmumi joprojām piedalās skolu programmā ar saviem produktiem, taču neuzņemas atbalsta pretendenta saistības, bet tas savukārt palielina administratīvo slogu izglītības iestādēm un pašvaldībām un sarežģī programmas īstenošanu. Sedzot šo neatgūto PVN par 2023./2024. mācību gadu, valsts nodrošinās, ka tiek ievērotas normatīvajos aktos noteiktās uzņēmumu tiesības uz PVN atmaksu situācijās, kad tas nav atgūstams no valsts vispārējā kārtībā.
Risinājuma apraksts
Zemkopības ministrijas Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai, tostarp Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2023.–2027. gadam, vadošās iestādes komitejas (turpmāk – ZM VIK) 2024. gada 5. decembra sanāksmē tika pieņemts lēmums skolu apgādes programmas atbalsta saņēmējiem segt no valsts budžeta neatgūto PVN par programmā piegādātājiem produktiem 2023./2024. mācību gadā. Tāpat tika nolemts izdarīt atbilstošus grozījumus MK noteikumos Nr. 485.
Tādējādi ar projektu MK noteikumos Nr. 485 izdarīti šādi grozījumi:
1) noteikumi papildināti ar 71. punktu, kas noteic, ka atbalsta saņēmējs 2025. gadā var pieprasīt segt PVN par 2023./2024. mācību gadā atbalsta programmā izdalītajiem produktiem tādā apmērā, kādā tas nav atgūts no valsts budžeta saskaņā ar PVN jomu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem;
2) noteikumi papildināti ar 72. punktu, kas noteic, ka atbalsta saņēmējs, lai pieprasītu šādu PVN segšanu, līdz 2025. gada 1. jūlijam Lauku atbalsta dienestā iesniedz
a) atbilstošu iesniegumu;
b) zvērināta revidenta ziņojumu, kurā norādīta PVN segšanai nepieciešamā informāciju, kas atspoguļo produktu piegādes darījumus skolu apgādes programmā 2023./2024. mācību gadā un šo darījumu rezultātā radušos PVN summu, kas nav atgūstama no valsts budžeta saskaņā ar PVN reglamentējošiem normatīvajiem aktiem;
c) zvērināta revidenta apliecinājumu par aprēķinātās PVN summas pareizību.
Lai nodrošinātu valsts budžeta līdzekļu efektīvu un lietderīgu pārvaldību un segtu PVN par 2023./2024. mācību gadā programmā izdalītajiem produktiem tādā apmērā, kādā tas nav atgūts no valsts budžeta saskaņā ar PVN jomu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem, Lauku atbalsta dienestam ir jāgūst apstiprinājums, ka atbalsta saņēmēja norādītā summa ir pamatota un nav atgūta no valsts, tāpēc zvērināta revidenta apliecinājums par nesegtā PVN apmēra par 2023./2024. mācību gadā programmā izdalītajiem produktiem (t. i., iepriekšējā produktu izdales periodā) pareizību būs pamats, lai pieņemtu lēmumu par konkrētās summas izmaksu no valsts budžeta.
VID par programmā izdalītajiem produktiem 2023./2024. mācību gadā (t. i., iepriekšējā produktu izdales periodā) var apliecināt tikai to, ka nodokļu maksātājs ir labojis vai precizējis nodokļu deklarāciju, bet apstiprināt vai noliegt norādīto PVN summu var tikai nodokļu administrācijas pārbaudē, pamatojoties uz riska analīzi.
Tādējādi zvērināta revidenta apliecinājums apstiprinās pieprasītās summas pamatotību saistībā ar programmā izdalītajiem produktiem 2023./2024. mācību gadā, t. i., par pagājušu periodu, jo ne Lauku atbalsta dienests, ne ZM nevar un nav tiesīgi veikt padziļinātu nodokļu administrācijas pārbaudi, tāpēc ka saskaņā ar likumu "Par Valsts ieņēmumu dienestu" tas ir VID uzdevums;
3) noteikumi papildināti ar 73. punktu, kas noteic, ka Lauku atbalsta dienests 30 darbdienu laikā pēc iesniegumu iesniegšanas termiņa beigām izskata iesniegtos dokumentus, pēc nepieciešamības pieprasa no atbalsta pretendenta ar lēmuma pieņemšanu saistītu papildinformāciju (piemēram, attiecībā uz zvērināta revidenta ziņojumu vai uzskaites dokumentiem) un pieņem lēmumu par pievienotās vērtības nodokļa segšanu atbalsta pretendentam. Projekts paredz, ka tad, ja kopējais pieprasītais finansējums pārsniedz pieejamo finansējumu, Lauku atbalsta dienests, aprēķinot piešķiramo summu, piemēro vienādu proporcionālu samazinājumu visiem atbalsta pretendentiem.
ZM rīcībā nav informācijas par to, cik liela varētu būt saskaņā ar projektā ietverto regulējumu pieprasītā un izmaksājamā PVN summa un cik atbalsta saņēmēju plāno iesniegt šos pieprasījumus. Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība ir informējusi ZM par to, ka piena produktu piegādēs provizoriski neatgūtā PVN summa varētu būt ap 135 tūkst. eiro, bet precīzs pieprasītā finansējuma apmērs būs zināmi tikai pēc projektā paredzētā pieteikumu iesniegšanas termiņa beigām, un, ja būs nepieciešams, izmaksājamām summām tiks piemērots proporcionāls samazinājums.
Tādējādi ar projektu MK noteikumos Nr. 485 izdarīti šādi grozījumi:
1) noteikumi papildināti ar 71. punktu, kas noteic, ka atbalsta saņēmējs 2025. gadā var pieprasīt segt PVN par 2023./2024. mācību gadā atbalsta programmā izdalītajiem produktiem tādā apmērā, kādā tas nav atgūts no valsts budžeta saskaņā ar PVN jomu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem;
2) noteikumi papildināti ar 72. punktu, kas noteic, ka atbalsta saņēmējs, lai pieprasītu šādu PVN segšanu, līdz 2025. gada 1. jūlijam Lauku atbalsta dienestā iesniedz
a) atbilstošu iesniegumu;
b) zvērināta revidenta ziņojumu, kurā norādīta PVN segšanai nepieciešamā informāciju, kas atspoguļo produktu piegādes darījumus skolu apgādes programmā 2023./2024. mācību gadā un šo darījumu rezultātā radušos PVN summu, kas nav atgūstama no valsts budžeta saskaņā ar PVN reglamentējošiem normatīvajiem aktiem;
c) zvērināta revidenta apliecinājumu par aprēķinātās PVN summas pareizību.
Lai nodrošinātu valsts budžeta līdzekļu efektīvu un lietderīgu pārvaldību un segtu PVN par 2023./2024. mācību gadā programmā izdalītajiem produktiem tādā apmērā, kādā tas nav atgūts no valsts budžeta saskaņā ar PVN jomu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem, Lauku atbalsta dienestam ir jāgūst apstiprinājums, ka atbalsta saņēmēja norādītā summa ir pamatota un nav atgūta no valsts, tāpēc zvērināta revidenta apliecinājums par nesegtā PVN apmēra par 2023./2024. mācību gadā programmā izdalītajiem produktiem (t. i., iepriekšējā produktu izdales periodā) pareizību būs pamats, lai pieņemtu lēmumu par konkrētās summas izmaksu no valsts budžeta.
VID par programmā izdalītajiem produktiem 2023./2024. mācību gadā (t. i., iepriekšējā produktu izdales periodā) var apliecināt tikai to, ka nodokļu maksātājs ir labojis vai precizējis nodokļu deklarāciju, bet apstiprināt vai noliegt norādīto PVN summu var tikai nodokļu administrācijas pārbaudē, pamatojoties uz riska analīzi.
Tādējādi zvērināta revidenta apliecinājums apstiprinās pieprasītās summas pamatotību saistībā ar programmā izdalītajiem produktiem 2023./2024. mācību gadā, t. i., par pagājušu periodu, jo ne Lauku atbalsta dienests, ne ZM nevar un nav tiesīgi veikt padziļinātu nodokļu administrācijas pārbaudi, tāpēc ka saskaņā ar likumu "Par Valsts ieņēmumu dienestu" tas ir VID uzdevums;
3) noteikumi papildināti ar 73. punktu, kas noteic, ka Lauku atbalsta dienests 30 darbdienu laikā pēc iesniegumu iesniegšanas termiņa beigām izskata iesniegtos dokumentus, pēc nepieciešamības pieprasa no atbalsta pretendenta ar lēmuma pieņemšanu saistītu papildinformāciju (piemēram, attiecībā uz zvērināta revidenta ziņojumu vai uzskaites dokumentiem) un pieņem lēmumu par pievienotās vērtības nodokļa segšanu atbalsta pretendentam. Projekts paredz, ka tad, ja kopējais pieprasītais finansējums pārsniedz pieejamo finansējumu, Lauku atbalsta dienests, aprēķinot piešķiramo summu, piemēro vienādu proporcionālu samazinājumu visiem atbalsta pretendentiem.
ZM rīcībā nav informācijas par to, cik liela varētu būt saskaņā ar projektā ietverto regulējumu pieprasītā un izmaksājamā PVN summa un cik atbalsta saņēmēju plāno iesniegt šos pieprasījumus. Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība ir informējusi ZM par to, ka piena produktu piegādēs provizoriski neatgūtā PVN summa varētu būt ap 135 tūkst. eiro, bet precīzs pieprasītā finansējuma apmērs būs zināmi tikai pēc projektā paredzētā pieteikumu iesniegšanas termiņa beigām, un, ja būs nepieciešams, izmaksājamām summām tiks piemērots proporcionāls samazinājums.
Problēmas apraksts
MK noteikumu Nr. 485 5. punktā noteikts, ka mācību gadā izdales periods, kurā par produktu piegādi var piešķirt atbalstu, ilgst no 1. oktobra līdz 31. maijam vispārējās izglītības iestādēs un līdz 31. jūlijam pirmsskolas izglītības iestādēs. Tādējādi pašreizējais regulējums noteic, ka skolu apgādes programmā produkti netiek piegādāti augustā un septembrī.
MK noteikumos Nr. 485 tika noteikts, ka izdales periods sākas 1. oktobrī, lai izvērtētu gan skolu apgādes programmā atļauto produktu, īpaši augļu un dārzeņu, sezonālo pieejamību (t. i., jaunās ražas pieejamību), gan to, ka pirms mācību gada sākuma nav pieejama apkopota informācija par izglītības iestādēm un to izglītojamiem kārtējā mācību gadā (pamatojoties uz šo informāciju, Lauku atbalsta dienests piešķir apgādes tiesības atbalsta pretendentiem ), tādēļ produktu izdalīšana augustā un septembrī nebija pamatota.
Savukārt izdales perioda beigu datums katrā attiecīgajā izglītojamo grupā tika noteikts, ievērojot vispārpieņemto mācību gada ilgumu Latvijā, kā arī Komisijas 2016. gada 3. novembra Īstenošanas regulas (ES) 2017/39 par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 piemērot attiecībā uz Savienības atbalstu izglītības iestāžu apgādei ar augļiem un dārzeņiem, banāniem un pienu, (turpmāk – regula 2017/39) 1. panta 2. punktā noteikto, ka skolu programmas vajadzībām mācību gads ilgst no 1. augusta līdz nākamā gada 31. jūlijam.
Tādējādi ar pašreizējo regulējumu izdales periods skolu apgādes programmā ir ierobežots atbilstoši mācību gadam, taču skolu apgādes programmas īstenošanas laikā kopš 2017./2018. mācību gada, kad sākās programmas īstenošana pašreizējā tiesiskajā ietvarā, ir parādījušies šādi aspekti:
1) daudzi atbalsta pretendenti pašreizējā izdales periodā nevar pilnībā izmantot tiem piešķirtās apgādes tiesības, galvenokārt saistībā ar izglītojamo prombūtni slimošanas dēļ, kā arī, piemēram, piena alerģijas un nepanesības dēļ. Ja atbalsta pretendentiem būtu iespēja izdalīt produktus ilgāk, ievērojot to, ka produktus nevar izdalīt brīvlaikā, tiktu panākta efektīvāka un pilnīgāka esošā finansējuma izlietošana, turklāt bērniem veselīgo produktu porcijas būtu nodrošinātas iespējami ilgāku laiku;
2) tā kā piens nav sezonāls produkts, to skolu apgādes programmā būtu iespējams nodrošināt nepārtraukti. Turklāt kopš 2024./2025. mācību gada skolu apgādes programmā iekļauto produktu saraksts ir papildināts ar gurķiem un tomātiem, kuru ražošanas sezona visintensīvākā ir tieši vasaras pēdējos mēnešos, kad citu dārzeņu jaunā raža vēl nav pieejama, bet ir izsīkuši iepriekšējā gada ražas krājumi. Piedevām lauksaimniekiem ir iespēja izvēlēties atbilstošas šķirnes un audzēšanas tehnoloģijas virknei citu augļu un dārzeņu, piemēram, ābolu un burkānu, lai ražu iegūtu arī vasaras otrajā pusē.
MK noteikumos Nr. 485 tika noteikts, ka izdales periods sākas 1. oktobrī, lai izvērtētu gan skolu apgādes programmā atļauto produktu, īpaši augļu un dārzeņu, sezonālo pieejamību (t. i., jaunās ražas pieejamību), gan to, ka pirms mācību gada sākuma nav pieejama apkopota informācija par izglītības iestādēm un to izglītojamiem kārtējā mācību gadā (pamatojoties uz šo informāciju, Lauku atbalsta dienests piešķir apgādes tiesības atbalsta pretendentiem ), tādēļ produktu izdalīšana augustā un septembrī nebija pamatota.
Savukārt izdales perioda beigu datums katrā attiecīgajā izglītojamo grupā tika noteikts, ievērojot vispārpieņemto mācību gada ilgumu Latvijā, kā arī Komisijas 2016. gada 3. novembra Īstenošanas regulas (ES) 2017/39 par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 piemērot attiecībā uz Savienības atbalstu izglītības iestāžu apgādei ar augļiem un dārzeņiem, banāniem un pienu, (turpmāk – regula 2017/39) 1. panta 2. punktā noteikto, ka skolu programmas vajadzībām mācību gads ilgst no 1. augusta līdz nākamā gada 31. jūlijam.
Tādējādi ar pašreizējo regulējumu izdales periods skolu apgādes programmā ir ierobežots atbilstoši mācību gadam, taču skolu apgādes programmas īstenošanas laikā kopš 2017./2018. mācību gada, kad sākās programmas īstenošana pašreizējā tiesiskajā ietvarā, ir parādījušies šādi aspekti:
1) daudzi atbalsta pretendenti pašreizējā izdales periodā nevar pilnībā izmantot tiem piešķirtās apgādes tiesības, galvenokārt saistībā ar izglītojamo prombūtni slimošanas dēļ, kā arī, piemēram, piena alerģijas un nepanesības dēļ. Ja atbalsta pretendentiem būtu iespēja izdalīt produktus ilgāk, ievērojot to, ka produktus nevar izdalīt brīvlaikā, tiktu panākta efektīvāka un pilnīgāka esošā finansējuma izlietošana, turklāt bērniem veselīgo produktu porcijas būtu nodrošinātas iespējami ilgāku laiku;
2) tā kā piens nav sezonāls produkts, to skolu apgādes programmā būtu iespējams nodrošināt nepārtraukti. Turklāt kopš 2024./2025. mācību gada skolu apgādes programmā iekļauto produktu saraksts ir papildināts ar gurķiem un tomātiem, kuru ražošanas sezona visintensīvākā ir tieši vasaras pēdējos mēnešos, kad citu dārzeņu jaunā raža vēl nav pieejama, bet ir izsīkuši iepriekšējā gada ražas krājumi. Piedevām lauksaimniekiem ir iespēja izvēlēties atbilstošas šķirnes un audzēšanas tehnoloģijas virknei citu augļu un dārzeņu, piemēram, ābolu un burkānu, lai ražu iegūtu arī vasaras otrajā pusē.
Risinājuma apraksts
Tādējādi projekts paredz grozīt MK noteikumus Nr. 485, izsakot jaunā redakcijā 5. punktu, proti, to papildinot ar nosacījumu, ka atbalsta saņēmēji, kas līdz izdales perioda beigām nav pilnībā izmantojuši tiem piešķirtās apgādes tiesības, ir tiesīgi piegādāt produktus līdz kārtējā gada 30. septembrim un saņemt par tiem atbalstu.
Saskaņā ar projektā ietverto regulējumu atbalsta pretendenti neizlietotās apgādes tiesības varēs izmantot, piegādājot produktus pirmsskolas iestādēm augustā un septembrī, jo tajās mācības būtībā notiek visu gadu, bet vispārējās izglītības iestādēm pretendenti produktus varēs piegādāt septembrī, jo Latvijas vispārējās izglītības iestādēs mācības sākas tikai 1. septembrī.
Tā kā regulas 2017/39 1. panta 2. punkts noteic, ka skolu programmas vajadzībām mācību gads ilgst no 1. augusta līdz nākamā gada 31. jūlijam, no projektā paredzētā regulējuma izriet, ka produktu piegāde augustā un septembrī attiecas jau uz nākamo mācību gadu, nevis to mācību gadu, kurā tika piešķirtas apgādes tiesības, un, tā kā nākamā mācību gada apgādes tiesības saskaņā ar MK noteikumu Nr. 485 11. punktu atbalsta saņēmējiem tiek piešķirtas līdz 29. septembrim un izdales periods sākas 1. oktobrī, tad produktu piegāde tā paša gada augustā un septembrī neietekmēs un nesamazinās apgādes tiesību apmēru nākamajam mācību gadam. Tomēr izdalīto produktu un izmaksātā atbalsta uzskaiti Lauku atbalsta dienests turpinās nodrošināt par pilnu mācību gadu saskaņā ar regulas 2017/39 1. panta 2. punktu.
Jāpiebilst, ka skolu apgādes programmas finansējumu un līdz ar to katram atbalsta pretendentam piešķirto apgādes tiesību apmēru veido gan ES, gan valsts budžeta līdzekļi. ES finansējums saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulas (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007, 23a. panta 1. punktu tiek piešķirts par mācību gadu. Savukārt valsts budžeta finansējums atbilstoši likumam par valsts budžetu tiek piešķirts par kalendāro gadu. Lauku atbalsta dienesta sniegtā informācija liecina, ka ES finansējums līdz izdales perioda beigām regulāri tiek izlietots pilnībā, tādēļ līdz izdales perioda beigām neizmantoto apgādes tiesību atlikumu būtībā veido tikai valsts budžeta finansējums. Tas nozīmē, ka produktu piegāde skolu apgādes programmā augustā un septembrī neradīs risku tam, lai tiktu pārkāpti skolu apgādes programmu reglamentējošo ES tiesību aktu nosacījumi par ES finansējuma uzskaiti un izlietošanu mācību gada laikā.
Saskaņā ar projektā ietverto regulējumu atbalsta pretendenti neizlietotās apgādes tiesības varēs izmantot, piegādājot produktus pirmsskolas iestādēm augustā un septembrī, jo tajās mācības būtībā notiek visu gadu, bet vispārējās izglītības iestādēm pretendenti produktus varēs piegādāt septembrī, jo Latvijas vispārējās izglītības iestādēs mācības sākas tikai 1. septembrī.
Tā kā regulas 2017/39 1. panta 2. punkts noteic, ka skolu programmas vajadzībām mācību gads ilgst no 1. augusta līdz nākamā gada 31. jūlijam, no projektā paredzētā regulējuma izriet, ka produktu piegāde augustā un septembrī attiecas jau uz nākamo mācību gadu, nevis to mācību gadu, kurā tika piešķirtas apgādes tiesības, un, tā kā nākamā mācību gada apgādes tiesības saskaņā ar MK noteikumu Nr. 485 11. punktu atbalsta saņēmējiem tiek piešķirtas līdz 29. septembrim un izdales periods sākas 1. oktobrī, tad produktu piegāde tā paša gada augustā un septembrī neietekmēs un nesamazinās apgādes tiesību apmēru nākamajam mācību gadam. Tomēr izdalīto produktu un izmaksātā atbalsta uzskaiti Lauku atbalsta dienests turpinās nodrošināt par pilnu mācību gadu saskaņā ar regulas 2017/39 1. panta 2. punktu.
Jāpiebilst, ka skolu apgādes programmas finansējumu un līdz ar to katram atbalsta pretendentam piešķirto apgādes tiesību apmēru veido gan ES, gan valsts budžeta līdzekļi. ES finansējums saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulas (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007, 23a. panta 1. punktu tiek piešķirts par mācību gadu. Savukārt valsts budžeta finansējums atbilstoši likumam par valsts budžetu tiek piešķirts par kalendāro gadu. Lauku atbalsta dienesta sniegtā informācija liecina, ka ES finansējums līdz izdales perioda beigām regulāri tiek izlietots pilnībā, tādēļ līdz izdales perioda beigām neizmantoto apgādes tiesību atlikumu būtībā veido tikai valsts budžeta finansējums. Tas nozīmē, ka produktu piegāde skolu apgādes programmā augustā un septembrī neradīs risku tam, lai tiktu pārkāpti skolu apgādes programmu reglamentējošo ES tiesību aktu nosacījumi par ES finansējuma uzskaiti un izlietošanu mācību gada laikā.
Problēmas apraksts
MK noteikumu Nr. 485 24.3. apakšpunktā noteikta Zemkopības ministrijas izveidotās starpiestāžu komisijas (turpmāk – komisija) funkcija apstiprināt skolu apgādes programmas izvērtējuma sagatavošanas plānu, tāmi un izvērtējuma ziņojumu. Izvērtējums ir nepieciešams vienu reizi piecu mācību gadu laikposmā saskaņā ar regulas 2017/39 8. panta 2. punktu. Par skolu programmas izvērtēšanu Latvijā, pamatojoties uz MK noteikumu Nr. 485 47. punktu, ir atbildīgs Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR" (turpmāk – institūts). Savukārt MK noteikumu Nr. 485 50. un 51. punkts noteic, kā izvērtējuma sagatavošanā un apstiprināšanā iesaistās komisija, pildot savu MK noteikumu Nr. 485 24.3. apakšpunktā noteikto funkciju.
Tomēr, tā kā skolu apgādes programmai tiek piešķirts finansējums no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda un lēmumus par šī fonda izlietošanu pieņem ZM VIK, ir jāparedz, ka lēmumus saistībā ar skolu apgādes programmas izvērtējumā plānotajiem pasākumiem un izmaksām, kā arī ar izvērtējuma ziņojuma apstiprināšanu pieņem ZM VIK, šajā darbā konsultējoties ar komisiju. Tādējādi komisijā deleģētajiem iestāžu pārstāvjiem arī mazinātos atbildības spiediens, lemjot par būtisku skolu apgādes programmas īstenošanas rīku.
Tomēr, tā kā skolu apgādes programmai tiek piešķirts finansējums no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda un lēmumus par šī fonda izlietošanu pieņem ZM VIK, ir jāparedz, ka lēmumus saistībā ar skolu apgādes programmas izvērtējumā plānotajiem pasākumiem un izmaksām, kā arī ar izvērtējuma ziņojuma apstiprināšanu pieņem ZM VIK, šajā darbā konsultējoties ar komisiju. Tādējādi komisijā deleģētajiem iestāžu pārstāvjiem arī mazinātos atbildības spiediens, lemjot par būtisku skolu apgādes programmas īstenošanas rīku.
Risinājuma apraksts
Projekts paredz grozīt MK noteikumus Nr. 485, lai attiecībā uz skolu apgādes programmas izvērtēšanas plāna, tāmes un ziņojuma apstiprināšanu piešķirtu komisijai konsultēšanas funkciju un noteiktu, ka šos dokumentus apstiprina Zemkopības ministrija. Proti, projekts paredz izteikt jaunā redakcijā MK noteikumu Nr. 485
1) 24.3. apakšpunktu, nosakot, ka komisija pilda padomdevēja funkciju skolu apgādes programmas izvērtējuma sagatavošanas plāna, tāmes un izvērtējuma ziņojuma apstiprināšanā;
2) 47. punktu, nosakot, ka izvērtēšana ir institūta pārziņā atbilstoši Zemkopības ministrijas apstiprinātam plānam un tāmei;
3) 50. punktu, nosakot, ka Lauku atbalsta dienests institūta iesniegtos dokumentus saistībā ar izvērtējumu iesniedz Zemkopības ministrijā;
4) 51. punktu, nosakot, ka lēmumu par izvērtējuma dokumentu apstiprināšanu vai noraidīšanu pieņem Zemkopības ministrija, konsultējoties ar komisiju;
5) 52. punktu, nosakot, ka Lauku atbalsta dienests sedz ar izvērtēšanu saistītās izmaksas atbilstoši Zemkopības ministrijas apstiprinātai tāmei.
1) 24.3. apakšpunktu, nosakot, ka komisija pilda padomdevēja funkciju skolu apgādes programmas izvērtējuma sagatavošanas plāna, tāmes un izvērtējuma ziņojuma apstiprināšanā;
2) 47. punktu, nosakot, ka izvērtēšana ir institūta pārziņā atbilstoši Zemkopības ministrijas apstiprinātam plānam un tāmei;
3) 50. punktu, nosakot, ka Lauku atbalsta dienests institūta iesniegtos dokumentus saistībā ar izvērtējumu iesniedz Zemkopības ministrijā;
4) 51. punktu, nosakot, ka lēmumu par izvērtējuma dokumentu apstiprināšanu vai noraidīšanu pieņem Zemkopības ministrija, konsultējoties ar komisiju;
5) 52. punktu, nosakot, ka Lauku atbalsta dienests sedz ar izvērtēšanu saistītās izmaksas atbilstoši Zemkopības ministrijas apstiprinātai tāmei.
Problēmas apraksts
MK noteikumu Nr. 485 29. punkts noteic pienākumu izglītības iestādei nodrošināt, lai izdales periodā izglītojamie produktus saņemtu trīs reizes mācību nedēļā.
Šāds konkrēts izdales biežums sākotnēji tika izvēlēts, lai ļautu administrējošajām un lēmumu pieņemšanas iestādēm plānot un uzraudzīt finansējuma izlietojumu skolu apgādes programmā. Turklāt pirms skolu apgādes programmas darbības uzsākšanas pašreizējā apvienotajā tiesiskajā ietvarā 2017./2018. mācību gadā izdale trīs reizes nedēļā bija noteikta programmā "Augļi skolai". Savukārt piena izdales biežums programmā "Skolas piens" netika ierobežots, un daudzās izglītības iestādēs piens bērniem tika dalīts pat katru dienu.
Lai bērniem veidotos stabili veselīga uztura paradumi, ir svarīgi produktus lietot pietiekami bieži, regulāri un ilgstoši. Tā kā skolu apgādes programmas mērķi ietver bērnu veselīga uztura paradumu un svaigu produktu patēriņa veicināšanu, arī skolu programma, ciktāl to atļauj pieejamais finansējums un programmas īstenošanas nosacījumi saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 485, sniedz ieguldījumu tajā, lai bērni saņemtu veselīgus produktus regulāri, bieži un, cik vien iespējams, ilgstoši. Tādēļ, lai veicinātu skolu apgādes programmas mērķu sasniegšanu, būtu vēlams tiekties uz skolēnu nodrošināšanu ar produktiem vismaz trīs reizes nedēļā.
Tomēr, vērtējot skolu apgādes programmas īstenošanas pieredzi esošajā ietvarā un pamatojoties uz Lauku atbalsta dienesta apkopoto statistiku, ir secināms, ka daudzās situācijas nodrošināt izglītības iestādēm šādu izdales biežumu ir problemātiski, jo, piemēram, atbalsta saņēmējam rodas sarežģījumi nodrošināt produktus.
Tas jo īpaši ir saistīts ar to, ka pēdējos gados ārējo faktoru (Covid-19, ģeopolitiskās situācijas) ietekmē produkti, sevišķi piens, ir ievērojami sadārdzinājušies, pieaugot ražošanas izmaksām, tāpēc, finansējumam skolu apgādes programmā paliekot nemainīgam, vairākkārt ir bijis jāpalielina atbalsta likmju apmērs, un tas nozīmē, ka atbalsta pretendentiem, izmantojot salīdzinoši nemainīgas apgādes tiesības, bija iespējams nodrošināt mazāku produktu daudzumu un īsāku izdales ilgumu mācību gada laikā. Turklāt produktu regulāru trīsreizēju izdalīšanu grūtāk ir nodrošināt tajās izglītības iestādēs, kurām pretendents piegādā produktu, kam piemērojama lielāka atbalsta likme, piemēram, īpaši augstā temperatūrā apstrādātu (UHT) pienu individuālu porciju fasējumā vai fasētus augļus u. tml. Arī šādās situācijās pretendentam piešķirtais apgādes tiesību apjoms iztērējas ātrāk un bērni šajās izglītības iestādēs saņem produktus vai nu retāk, vai īsāku laiku, nekā tas būtu iespējams, ja tiktu piegādāts lētāks produkts. Jāņem vērā, ka atbalsta pretendentam nav pienākuma turpināt produktu piegādi par saviem līdzekļiem, ja tas jau pirms izdales perioda beigām ir iztērējis tam piešķirtās apgādes tiesības.
Tāpat ikgadējs faktors, kura dēļ ne vienmēr iespējams nodrošināt produktus trīs reizes nedēļā, ir tas, ka bērni bieži neapmeklē skolu slimošanas dēļ, īpaši ziemas mēnešos, un arī tas, ka daļa bērnu produktus vienkārši neapēd (proti, atbalsta piešķiršanā un izdales reižu skaitā tiek ņemti vērā bērniem faktiski izdalītais, nevis skolai piegādātais produktu daudzums).
Tajā pašā laikā Lauku atbalsta dienests informē par to, ka daudzas izglītības iestādes pauž vēlmi produktus izdalīt arī biežāk nekā trīs reizes nedēļā, ja atbalsta pretendents to var nodrošināt un tam ir pieejamas apgādes tiesības.
Dodot lielāku elastību izglītības iestādēm produktu izdales biežuma izvēlē, tiktu panākta lielāka elastība programmas īstenošanā un mazāks pārkāpumu risks, kā arī ir sagaidāms, ka kopumā palielināsies izdalīto produktu daudzums, ciktāl to atļaus skolu apgādes programmai pieejamais finansējums.
Šāds konkrēts izdales biežums sākotnēji tika izvēlēts, lai ļautu administrējošajām un lēmumu pieņemšanas iestādēm plānot un uzraudzīt finansējuma izlietojumu skolu apgādes programmā. Turklāt pirms skolu apgādes programmas darbības uzsākšanas pašreizējā apvienotajā tiesiskajā ietvarā 2017./2018. mācību gadā izdale trīs reizes nedēļā bija noteikta programmā "Augļi skolai". Savukārt piena izdales biežums programmā "Skolas piens" netika ierobežots, un daudzās izglītības iestādēs piens bērniem tika dalīts pat katru dienu.
Lai bērniem veidotos stabili veselīga uztura paradumi, ir svarīgi produktus lietot pietiekami bieži, regulāri un ilgstoši. Tā kā skolu apgādes programmas mērķi ietver bērnu veselīga uztura paradumu un svaigu produktu patēriņa veicināšanu, arī skolu programma, ciktāl to atļauj pieejamais finansējums un programmas īstenošanas nosacījumi saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 485, sniedz ieguldījumu tajā, lai bērni saņemtu veselīgus produktus regulāri, bieži un, cik vien iespējams, ilgstoši. Tādēļ, lai veicinātu skolu apgādes programmas mērķu sasniegšanu, būtu vēlams tiekties uz skolēnu nodrošināšanu ar produktiem vismaz trīs reizes nedēļā.
Tomēr, vērtējot skolu apgādes programmas īstenošanas pieredzi esošajā ietvarā un pamatojoties uz Lauku atbalsta dienesta apkopoto statistiku, ir secināms, ka daudzās situācijas nodrošināt izglītības iestādēm šādu izdales biežumu ir problemātiski, jo, piemēram, atbalsta saņēmējam rodas sarežģījumi nodrošināt produktus.
Tas jo īpaši ir saistīts ar to, ka pēdējos gados ārējo faktoru (Covid-19, ģeopolitiskās situācijas) ietekmē produkti, sevišķi piens, ir ievērojami sadārdzinājušies, pieaugot ražošanas izmaksām, tāpēc, finansējumam skolu apgādes programmā paliekot nemainīgam, vairākkārt ir bijis jāpalielina atbalsta likmju apmērs, un tas nozīmē, ka atbalsta pretendentiem, izmantojot salīdzinoši nemainīgas apgādes tiesības, bija iespējams nodrošināt mazāku produktu daudzumu un īsāku izdales ilgumu mācību gada laikā. Turklāt produktu regulāru trīsreizēju izdalīšanu grūtāk ir nodrošināt tajās izglītības iestādēs, kurām pretendents piegādā produktu, kam piemērojama lielāka atbalsta likme, piemēram, īpaši augstā temperatūrā apstrādātu (UHT) pienu individuālu porciju fasējumā vai fasētus augļus u. tml. Arī šādās situācijās pretendentam piešķirtais apgādes tiesību apjoms iztērējas ātrāk un bērni šajās izglītības iestādēs saņem produktus vai nu retāk, vai īsāku laiku, nekā tas būtu iespējams, ja tiktu piegādāts lētāks produkts. Jāņem vērā, ka atbalsta pretendentam nav pienākuma turpināt produktu piegādi par saviem līdzekļiem, ja tas jau pirms izdales perioda beigām ir iztērējis tam piešķirtās apgādes tiesības.
Tāpat ikgadējs faktors, kura dēļ ne vienmēr iespējams nodrošināt produktus trīs reizes nedēļā, ir tas, ka bērni bieži neapmeklē skolu slimošanas dēļ, īpaši ziemas mēnešos, un arī tas, ka daļa bērnu produktus vienkārši neapēd (proti, atbalsta piešķiršanā un izdales reižu skaitā tiek ņemti vērā bērniem faktiski izdalītais, nevis skolai piegādātais produktu daudzums).
Tajā pašā laikā Lauku atbalsta dienests informē par to, ka daudzas izglītības iestādes pauž vēlmi produktus izdalīt arī biežāk nekā trīs reizes nedēļā, ja atbalsta pretendents to var nodrošināt un tam ir pieejamas apgādes tiesības.
Dodot lielāku elastību izglītības iestādēm produktu izdales biežuma izvēlē, tiktu panākta lielāka elastība programmas īstenošanā un mazāks pārkāpumu risks, kā arī ir sagaidāms, ka kopumā palielināsies izdalīto produktu daudzums, ciktāl to atļaus skolu apgādes programmai pieejamais finansējums.
Risinājuma apraksts
Projekts paredz izteikt jaunā redakcijā MK noteikumu Nr. 485 29. punktu, nosakot, ka izglītības iestāde, vienojoties ar atbalsta pretendentu, nosaka produktu izdales reizes mācību nedēļā, nepārsniedzot dienu skaitu mācību nedēļā un piešķirto apgādes tiesību apmēru (euro).
Projekts arī paredz izteikt jaunā redakcijā 3. pielikumu "Atbalsta pretendenta iesniegums dalībai skolu apgādes programmā 20___./20___. mācību gadā", lai iesnieguma B2. sadaļā precizētu attiecīgo izglītības iestādes apņemšanos, proti, B2. sadaļas 3. punkta "b" apakšpunktā noteiktu, ka izglītības iestāde apņemas nodrošināt, ka atbalsta periodā izglītojamie produktu porcijas saņem noteiktu skaitu reižu mācību nedēļā, nepārsniedzot dienu skaitu mācību nedēļā.
Projekts arī paredz izteikt jaunā redakcijā 3. pielikumu "Atbalsta pretendenta iesniegums dalībai skolu apgādes programmā 20___./20___. mācību gadā", lai iesnieguma B2. sadaļā precizētu attiecīgo izglītības iestādes apņemšanos, proti, B2. sadaļas 3. punkta "b" apakšpunktā noteiktu, ka izglītības iestāde apņemas nodrošināt, ka atbalsta periodā izglītojamie produktu porcijas saņem noteiktu skaitu reižu mācību nedēļā, nepārsniedzot dienu skaitu mācību nedēļā.
Problēmas apraksts
MK noteikumu Nr. 485 34.6. apakšpunkts noteic, ka atbalsta saņēmējs, lai tam piemērotu MK noteikumu Nr. 485 23.1 punkta normu par PVN attiecināmību skolu apgādes programmā, Lauku atbalsta dienestā iesniedz VID rakstveida apliecinājumu par to, ka atbalsta saņēmējs par produktu piegādi atbalsta programmā neatgūst pievienotās vērtības nodokli no valsts budžeta un šādas produktu piegādes nolūks nav ar pievienotās vērtības nodokli apliekamu darījumu nodrošināšana.
Lai garantētu to, ka atbalsta saņēmēji ir informēti un apzinātos, kādas saistības tiem izriet no MK noteikumu Nr. 485 23.1 punkta un 34.6. apakšpunkta normas, ja viņi vēlas izmantot minētos PVN nosacījumus, atbalsta iesnieguma veidlapā ir jāiekļauj atbilstošās atbalsta pretendenta deklarācijas.
Lai garantētu to, ka atbalsta saņēmēji ir informēti un apzinātos, kādas saistības tiem izriet no MK noteikumu Nr. 485 23.1 punkta un 34.6. apakšpunkta normas, ja viņi vēlas izmantot minētos PVN nosacījumus, atbalsta iesnieguma veidlapā ir jāiekļauj atbilstošās atbalsta pretendenta deklarācijas.
Risinājuma apraksts
Projekts paredz izteikt jaunā redakcijā MK noteikumu Nr. 485 7. pielikumu "Iesniegums atbalsta saņemšanai", iekļaujot atbalsta pretendenta deklarācijās apstiprinājumu par to, ka tad, ja tas ir iesniedzis MK noteikumu Nr. 485 34.6. apakšpunktā minēto VID apliecinājumu, tas
1) saprot, ka atbalsts par piegādātajiem produktiem tiks izmaksāts ar PVN;
2) apliecina, ka par to produktu piegādi, par kuriem ir saņemts atbalsts ar PVN, pamatojoties uz iesniegto VID apliecinājumu, nav atgūstams PVN no valsts budžeta saskaņā ar PVN jomu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem.
1) saprot, ka atbalsts par piegādātajiem produktiem tiks izmaksāts ar PVN;
2) apliecina, ka par to produktu piegādi, par kuriem ir saņemts atbalsts ar PVN, pamatojoties uz iesniegto VID apliecinājumu, nav atgūstams PVN no valsts budžeta saskaņā ar PVN jomu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem.
Problēmas apraksts
MK noteikumu Nr. 485 19. punkts noteic, ka Zemkopības ministrija atbilstoši tās izstrādātajai metodikai par atbalsta likmju noteikšanu nosaka atbalsta likmes produktu piegādei laikposmā no 1. oktobra, 1. janvāra un 1. aprīļa.
Likmes tiek pārskatītas, lai tās noteiktu maksimāli atbilstoši aktuālai tirgus situācijai un tādējādi nodrošinātu pamatotu un mērķtiecīgu budžeta līdzekļu izlietošanu, tāpēc pašreizējais regulējums paredz atbalsta likmju pārskatīšanu ik pēc trim mēnešiem, izņemot laikposmu no 1. aprīļa, pēc kura likmes darbības periods ir četri mēneši, t. i., līdz izdales perioda beigām 31. jūlijā.
Tomēr, tā kā projekts paredz pagarināt iespējamo produktu izdales periodu, atļaujot produktus izdalīt līdz pat 30. septembrim, ja atbalsta saņēmējiem ir pieejamas apgādes tiesības, esošais regulējums paredzētu, ka likme, kas noteikta laikposmam no 1. aprīļa, būtu spēkā līdz pat 30. septembrim, aptverot sešu mēnešu periodu. Tas ir ļoti ilgs laiks, ņemot vērā to, ka tirgus situācijai ir raksturīgas svārstības. Turklāt šīs svārstības atšķirīgi var skart dažādus produktus, piemēram, vasarā piena ražošana palielinās un piena iepirkuma cenām ir tendence samazināties, turpretī augļu un dārzeņu cena vasarā kāpj, jo jaunā raža ir dārgāka.
Tādējādi, lai nodrošinātu atbalsta likmes atbilstību aktuālai tirgus situācijai, ir pamatoti noteikt vēl vienu atbalsta likmju pārskatīšanas reizi izdales periodā, proti, laikposmam no 1. jūlija. Tas nodrošinās atbalsta likmes regulāru pārskatīšanu ik pēc trim mēnešiem.
Likmes tiek pārskatītas, lai tās noteiktu maksimāli atbilstoši aktuālai tirgus situācijai un tādējādi nodrošinātu pamatotu un mērķtiecīgu budžeta līdzekļu izlietošanu, tāpēc pašreizējais regulējums paredz atbalsta likmju pārskatīšanu ik pēc trim mēnešiem, izņemot laikposmu no 1. aprīļa, pēc kura likmes darbības periods ir četri mēneši, t. i., līdz izdales perioda beigām 31. jūlijā.
Tomēr, tā kā projekts paredz pagarināt iespējamo produktu izdales periodu, atļaujot produktus izdalīt līdz pat 30. septembrim, ja atbalsta saņēmējiem ir pieejamas apgādes tiesības, esošais regulējums paredzētu, ka likme, kas noteikta laikposmam no 1. aprīļa, būtu spēkā līdz pat 30. septembrim, aptverot sešu mēnešu periodu. Tas ir ļoti ilgs laiks, ņemot vērā to, ka tirgus situācijai ir raksturīgas svārstības. Turklāt šīs svārstības atšķirīgi var skart dažādus produktus, piemēram, vasarā piena ražošana palielinās un piena iepirkuma cenām ir tendence samazināties, turpretī augļu un dārzeņu cena vasarā kāpj, jo jaunā raža ir dārgāka.
Tādējādi, lai nodrošinātu atbalsta likmes atbilstību aktuālai tirgus situācijai, ir pamatoti noteikt vēl vienu atbalsta likmju pārskatīšanas reizi izdales periodā, proti, laikposmam no 1. jūlija. Tas nodrošinās atbalsta likmes regulāru pārskatīšanu ik pēc trim mēnešiem.
Risinājuma apraksts
Projekts paredz grozīt MK noteikumu Nr. 485 19. punktu, nosakot, ka Zemkopības ministrija atbalsta likmes pārskata četras reizes izdales periodā, nosakot tās laikposmam no 1. oktobra, 1. janvāra, 1. aprīļa un 1. jūlija.
Problēmas apraksts
MK noteikumu Nr. 485 10.3. apakšpunkts noteic, ka Lauku atbalsta dienests katru gadu līdz 15. jūlijam savā tīmekļvietnē publicē apstiprināto atbalsta pretendentu sarakstu kārtējā mācību gadā un šo sarakstu aktualizē līdz kārtējā gada 29. septembrim. Šāds regulējums paredzēja, ka apstiprināto atbalsta pretendentu saraksts tiek publicēts kārtējā mācību gada beigās un aktualizēts nākamā mācību gada sākumā pirms izdales perioda sākuma 1. oktobrī, jo nākamajā mācību gadā šis saraksts var atšķirties no iepriekšējā mācību gada saraksta. Atbalsta pretendentu publicēšana vairo programmas pārskatāmību.
Tomēr skolu programmas īstenošanā gūtā pieredze ļauj secināt, ka, piemēram, atbalsta pretendents no programmas var izstāties jebkurā brīdī, tādējādi mainoties apstiprināto pretendentu sarakstam. Turklāt, ņemot vērā ar projekta 3. punktu izdarīto grozījumu MK noteikumu Nr. 485 16. punktā, iespēja pieteikties uz Lauku atbalsta dienesta izsludinātu finansējuma pārpalikumu vairs nebūs ierobežota divas reizes mācību gadā, un tas nozīmē, ka programmā biežāk varēs iesaistīties jauni atbalsta pretendenti, palielinot iespēju, ka mainās apstiprināto atbalsta pretendentu saraksts.
Tomēr skolu programmas īstenošanā gūtā pieredze ļauj secināt, ka, piemēram, atbalsta pretendents no programmas var izstāties jebkurā brīdī, tādējādi mainoties apstiprināto pretendentu sarakstam. Turklāt, ņemot vērā ar projekta 3. punktu izdarīto grozījumu MK noteikumu Nr. 485 16. punktā, iespēja pieteikties uz Lauku atbalsta dienesta izsludinātu finansējuma pārpalikumu vairs nebūs ierobežota divas reizes mācību gadā, un tas nozīmē, ka programmā biežāk varēs iesaistīties jauni atbalsta pretendenti, palielinot iespēju, ka mainās apstiprināto atbalsta pretendentu saraksts.
Risinājuma apraksts
Projekts paredz izteikt jaunā redakcijā MK noteikumu Nr. 485 10.3. apakšpunktu, nosakot, ka apstiprināto atbalsta pretendentu sarakstu kārtējam mācību gadam Lauku atbalsta dienests publicē līdz 15. jūlijam, bet saraksts pēc nepieciešamības tiek aktualizēts līdz nākamā gada 15. jūlijam, ja ir mainījušies atbalsta pretendenti.
Problēmas apraksts
MK noteikumu Nr. 485 16.1. un 16.2. apakšpunktā noteikts, ka Lauku atbalsta dienests oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un savā tīmekļvietnē publicē paziņojumu par pieejamo finansējumu līdz 10. oktobrim un līdz 10. janvārim, ja pieejamais finansējums nav mazāks par 250 euro. Paziņojums par pieejamo finansējumu tiek publicēts līdz 10. oktobrim, ja saskaņā ar MK noteikumu Nr. 485 11. punktu piešķirto apgādes tiesību kopējais apmērs pirms izdales perioda sākuma ir mazāks nekā pieejamais finansējums. Savukārt paziņojums par pieejamo finansējumu līdz 10. janvārim tiek publicēts, ja saskaņā ar MK noteikumu Nr. 485 17. punktu kāds atbalsta pretendents ir atteicies no savām apgādes tiesībām.
Šāds regulējums nepieļauj lielu elastību pieejamā finansējuma efektīva izlietojuma nodrošināšanā, jo atbalsta pretendentu interese par jaunām vai papildu apgādes tiesībām var rasties arī esošajā regulējumā neparedzētā brīdī, tādēļ Lauku atbalsta dienestam ir jādod iespēja izsludināt paziņojumus par pieejamo finansējumu, ja par šāda paziņojuma nepieciešamību ir lēmusi ZM.
Šāds regulējums nepieļauj lielu elastību pieejamā finansējuma efektīva izlietojuma nodrošināšanā, jo atbalsta pretendentu interese par jaunām vai papildu apgādes tiesībām var rasties arī esošajā regulējumā neparedzētā brīdī, tādēļ Lauku atbalsta dienestam ir jādod iespēja izsludināt paziņojumus par pieejamo finansējumu, ja par šāda paziņojuma nepieciešamību ir lēmusi ZM.
Risinājuma apraksts
Ar projektu jaunā redakcijā izteikts MK noteikumu Nr. 485 16. punkts, paredzot, ka Lauku atbalsta dienests oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un savā tīmekļvietnē publicē paziņojumu par pieejamo finansējumu produktu izdalīšanai, ja kādas produktu grupas piegādē ir izveidojies finansējuma pārpalikums, kas nav mazāks par 250 euro. Pirms paziņojuma publicēšanas Zemkopības ministrija pieņem lēmumu par pieejamā finansējuma apmēru katrā attiecīgajā produktu grupā.
Minimālais pieejamā finansējuma slieksnis 250 euro tiek saglabāts, lai nodrošinātu administratīvo izmaksu samērīgumu, izsludinot pieteikšanos uz finansējumu.
Minimālais pieejamā finansējuma slieksnis 250 euro tiek saglabāts, lai nodrošinātu administratīvo izmaksu samērīgumu, izsludinot pieteikšanos uz finansējumu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Projekts neparedz papildu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta.
PVN par 2023./2024. mācību gadā piegādātajiem produktiem tiks segts no programmai piešķirtā valsts budžeta finansējuma.
Atbalsts par produktu piegādi augustā un septembrī tiks izmaksāts no pieejamā finansējuma vispārējā MK noteikumos Nr. 485 noteiktajā kārtībā.
PVN par 2023./2024. mācību gadā piegādātajiem produktiem tiks segts no programmai piešķirtā valsts budžeta finansējuma.
Atbalsts par produktu piegādi augustā un septembrī tiks izmaksāts no pieejamā finansējuma vispārējā MK noteikumos Nr. 485 noteiktajā kārtībā.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- skolēni
- pirmsskolas vecuma bērni
Ietekmes apraksts
Projekts paredz, ka produktus varēs izdalīt arī augustā un septembrī, ja atbalsta pretendentam vēl būs pieejamas apgādes tiesības. Tādējādi izglītojamie pirmsskolās un vispārējās izglītības iestāžu 1.–9. klasē varēs saņemt produktus ilgāku laiku, bet pirmsskolās – būtībā visu gadu.
Juridiskās personas
- atbalsta pretendenti
Ietekmes apraksts
Atbalsta saņēmēji varēs pieprasīt PVN par skolu apgādes programmā izdalītajiem produktiem 2023./2024. mācību gadā, ja šis PVN nav atgūts no valsts budžeta vispārējā kārtībā. Lai izmantotu šo iespēju, atbalsta saņēmējiem būs jāiesniedz zvērināta revidenta ziņojums par attiecīgas PVN summas aprēķinu un aprēķina pareizību. Šādam regulējumam būs pozitīva ietekme uz uzņēmējdarbības vidi.
Tāpat atbalsta saņēmēji varēs nodrošināt produktu izdali arī augustā un septembrī, ja tie līdz izdales perioda beigām (31. jūlijam) nebūs pilnībā izmantojuši piešķirtās apgādes tiesības par iepriekšējo mācību gadu.
Tāpat atbalsta saņēmēji varēs nodrošināt produktu izdali arī augustā un septembrī, ja tie līdz izdales perioda beigām (31. jūlijam) nebūs pilnībā izmantojuši piešķirtās apgādes tiesības par iepriekšējo mācību gadu.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
-2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
-2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Projektā ietvertajam regulējumam būs pozitīva ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, jo tiks nodrošināts, ka atbalsta pretendentiem, kuriem radās finansiāli zaudējumi saistībā ar neatgūto PVN par produktu piegādi 2023./2024. mācību gadā, būs iespēja pieprasīt šo zaudējumu segšanu un saņemt atbilstošo PVN summu. Tas novērsīs situāciju, kad, izpildot skolu apgādes programmas nosacījumus par bezmaksas produktu porciju nodrošināšanu bērniem, atbalsta pretendentiem produktu izmaksas bija daļēji jāsedz no saviem līdzekļiem. Tādējādi skolu apgādes programma veicinās vienlīdzīgus konkurences nosacījumus visiem programmā iesaistītajiem atbalsta pretendentiem (produktu ražotājiem, izglītības iestāžu ēdinātājiem, izglītības iestādēm un pašvaldībām), tostarp tiem, kam PVN saskaņā ar spēkā esošo normatīvo regulējumu nav piemērojams, un tiem, kam PVN ir piemērojams.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
-2.2.5. uz konkurenci:
-2.2.6. uz nodarbinātību:
-2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Projekts tiks īstenots par Zemkopības ministrijai piešķirtajiem budžeta līdzekļiem.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
Nav.
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
Projektā iekļautais regulējums neparedz mainīt vai ietekmēt to, kā tiek piemērotas no Eiropas Savienības tiesību normām izrietošās prasības skolu programmas ieviešanai, tostarp:
1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulas (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007, 22., 23. un 23a. pants;
2) regula 2017/39;
3) Komisijas 2016. gada 3. novembra Deleģētā regula (ES) 2017/40, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 papildina attiecībā uz Savienības atbalstu izglītības iestāžu apgādei ar augļiem un dārzeņiem, banāniem un pienu un groza Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 907/2014.
1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulas (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007, 22., 23. un 23a. pants;
2) regula 2017/39;
3) Komisijas 2016. gada 3. novembra Deleģētā regula (ES) 2017/40, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 papildina attiecībā uz Savienības atbalstu izglītības iestāžu apgādei ar augļiem un dārzeņiem, banāniem un pienu un groza Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 907/2014.
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Lauku atbalsta dienestsNevalstiskās organizācijas
-Cits
-6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/9480e2a0-aeed-4d61-ba24-1d42faaf8605
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Projekta sagatavošanas laikā viedokļi netika saņemti. Pirms publiskās apspriešanas tika saņemta Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības 2025. gada 6. marta vēstule, kurā pausts iebildums par noteikumu projektā paredzēto MK noteikumu Nr. 485 72.2. apakšpunkta normu, t. i., ka atbalsta pretendentam, lai saņemtu PVN par 2023./2024. mācību gadā skolu programmā piegādātajiem produktiem, jāiesniedz zvērināta revidenta apstiprināts ziņojums par PVN summas aprēķina pareizību. Vēstulē arī pausts iebildums par noteikumu projektā paredzēto MK noteikumu Nr. 485 73. punkta normu, t. i., ka Lauku atbalsta dienests piemēro proporcionālu samazinājumu, ja kopējais pieprasītais finansējums pārsniedz pieejamo finansējumu.
Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības paustie iebildumi nav ņemti vērā, un par konkrētajiem noteikumu projekta punktiem sniegts izvērsts skaidrojums un pamatojums anotācijā.
Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības paustie iebildumi nav ņemti vērā, un par konkrētajiem noteikumu projekta punktiem sniegts izvērsts skaidrojums un pamatojums anotācijā.
6.4. Cita informācija
Nav
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Lauku atbalsta dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Lauku atbalsta dienests
palielinās
Vērtības nozīme:
13,05
eiro stundā
10,00
stundas
10
iesniegumi
1
reizes 2025. gadā
1 305,00
Pamatojoties uz CSP datiem, regulārā bruto darba samaksa par nostrādāto stundu (veidlapa DSV070) valsts pārvaldē 2024. gadā bija 13,05 eiro.
Zemkopības ministrija prognozē, ka PVN par 2023./2024. mācību gadā piegādātajiem produktiem pieprasīs 10 atbalsta saņēmēju.
Tā kā atbalsta saņēmēji iesniegs zvērināta revidenta apliecinātu neatgūtās PVN summas aprēķinu, Lauku atbalsta dienestam nebūs padziļināti jāizvērtē iesniegumi. Tiek pieņemts, ka viena iesnieguma apstrādei un lēmuma pieņemšanai Lauku atbalsta dienestam būs nepieciešams 10 stundu.
Kopā
1 305,00
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Nav.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Skolu apgādes programmas galvenais mērķis ir bērnu vidū veicināt tādu veselīgu ēšanas un uztura paradumu veidošanos, kas būtu noturīgi visu turpmāko dzīvi, kā arī veselīga uztura patēriņu starp skolēniem. Tādējādi skolu programmai ilgtermiņā var būt noteikta labvēlīga ietekme uz sabiedrības veselību. Tā kā projektā iekļautais regulējums paredz uzlabot skolu programmas elastību un finansējuma izlietojumu, projekts veicinās skolu apgādes programmas ilgtermiņa mērķu sasniegšanu.
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
Nav.
Pielikumi