22-TA-1918: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Ministru kabineta 2020. gada 20. oktobra protokollēmums (prot. Nr. 62, 23. §, 3.p.) un 2021. gada 30. septembra likums "Grozījumi likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību" (turpmāk - Grozījumi CL Spēkā stāšanās likumā), kas cita starp paredz, ka ar 2022. gada 1. janvāri tajos gadījumos, kad būve, kas uzbūvēta uz citai personai piederošas zemes, ir patstāvīgs īpašuma objekts saskaņā ar CL Spēkā stāšanās likuma 14. panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4. punktu, līdz būves apvienošanai vienā īpašumā ar zemi būves īpašniekam uz likuma pamata ir lietošanas tiesības uz zemi, ciktāl tās nepieciešamas īpašuma tiesību īstenošanai pār būvi. Būves īpašniekam uz likuma pamata turpmāk būs pienākums maksāt lietošanas maksu zemes īpašniekam par zemes lietošanas tiesībām. Likumiskās lietošanas maksas apmērs būs četri procenti no lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības gadā, bet ne mazāks par 50 euro gadā. Būves īpašnieks un zemes īpašnieks varēs rakstveidā vienoties par citu lietošanas maksas apmēru. Šāda vienošanās nesaistīs nekustamā īpašuma ieguvēju, mainoties būves vai zemes īpašniekam.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir atbilstoši Grozījumu CL Spēkā stāšanās likumā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) IV sadaļas 1. punktā "Saistītie tiesību aktu projekti" norādītajam, izdarīt grozījumu likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”, izslēdzot no tā tiesību normas, kas regulē piespiedu nomu, izņemot tās, kas nosaka lietošanā esošo zemes platību.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 6. panta piektā un sestā daļa paredz, ja uz bijušo zemes īpašnieku vai viņu mantinieku pieprasītās zemes atrodas juridiskajām personām piederošas ēkas un būves, kā arī fizisko personu ēkas un būves, kuras iegūtas likumā "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju" noteiktajā kārtībā, šīm juridiskajām un fiziskajām personām ir garantētas tiesības nomāt zemi, ko aizņem ēkas, būves un pagalms, un vēl zemi līdz 0,5 hektāru platībā šo ēku un būvju uzturēšanai. Iepriekš minētās zemes robežas un platību nosaka attiecīgā pagasta zemes komisija. Turklāt, ja fiziskās vai juridiskās personas ēkas un būves ieguvušas likumā "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju" noteiktajā kārtībā, tām nomas maksa par zemi, ko aizņem ēkas, būves un pagalms, un šo ēku un būvju uzturēšanai nepieciešamo zemi līdz 0,5 hektāru platībā nedrīkst pārsniegt 5 procentus no zemes kadastrālās vērtības.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ar Grozījumiem CL Spēkā stāšanās likumā līdz šim pastāvošās piespiedu nomas attiecības, kad būves vai ēkas īpašniekam bija pienākums uz likuma pamata maksāt zemes īpašniekam nomas maksu par zemes lietošanu, tiek pārveidotas par likumiskajām zemes lietošanas tiesībām par maksu, paredzot vienotu regulējumu visiem dalītā īpašuma gadījumiem, neatkarīgi no tā izveidošanās tiesiskā pamata. Tādējādi likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 6. panta piektās un sestās daļas regulējums par piespiedu nomas attiecībām starp zemes un ēku (būvju) īpašniekiem neatbilst Grozījumiem CL Spēkā stāšanās likumā. Savukārt Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 9. panta sestās daļas 4. punkts noteic, ja konstatē pretrunu starp vienāda juridiska spēka jaunāku vispārējo tiesību normu un vecāku speciālo tiesību normu, vecāko speciālo tiesību normu piemēro tiktāl, ciktāl tās mērķis nav pretrunā ar jaunākas vispārējās tiesību normas mērķi. Salīdzinot abu minēto likumu normas, secināms, ka likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 6. panta piektā un sestā daļa kā vecākas speciālo tiesību normas, piemērojamas tiktāl, ciktāl to mērķis nav pretrunā ar jaunāko vispārējo tiesību normu, kuras ietvertas Grozījumos CL Spēkā stāšanās likumā, mērķi līdz šim pastāvošās piespiedu nomas attiecības pārveidot par likumiskajām zemes lietošanas tiesībām par maksu. Tādējādi likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 6. panta piektās un sestā daļas regulējumu nepieciešams precizēt atbilstoši Grozījumiem CL Spēkā stāšanās likumā. Vienlaikus, izvērtējot vai nav nepieciešami arī grozījumi likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" 7. un 9. pantā, izņemot redakcionālu grozījumu 7. panta otrajā daļā, kurā ir atsauce uz likuma 6. panta sesto daļu, kuru paredzēts izslēgt, konstatējams, ka šādi grozījumi nav nepieciešami, jo saskaņā ar Latvijas Republikas Augstākās Padomes prezidija 1992. gada 17. decembra lēmuma "Par Latvijas Republikas likuma «Par zemes privatizāciju lauku apvidos» atsevišķu pantu piemērošanu" 8. punktu likuma 7. pantā minētajām juridiskajām personām lietošanā piešķirtās zemes lietošanas tiesību saglabāšanas termiņš (pieci gadi) skaitāms no Latvijas Republikas likuma «Par zemes privatizāciju lauku apvidos» spēkā stāšanās dienas, t. i., no 1992. gada 1. septembra, tātad tas noslēdzies 1997. gada 1. septembrī. Turklāt saskaņā ar minētā lēmuma 9. punktu, ja bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem tiek atjaunotas īpašuma tiesības uz zemi, kas piešķirta pašvaldības personisko palīgsaimniecību vajadzībām, tad saskaņā ar likuma «Par zemes privatizāciju lauku apvidos» 7. panta pirmo daļu pašvaldības saglabā zemes lietošanas tiesības līdz pieciem gadiem un tās ir tiesīgas šajā termiņā zemi iznomāt tikai personisko palīgsaimniecību vajadzībām bez tiesībām to apbūvēt vai stādīt tajā augļu kokus. Pietam likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" 9. pantā ir atsauce uz šā likuma 7. pantu. Turklāt arī Ministru kabineta 1997. gada 15. aprīļa noteikumos Nr.143 "Noteikumi par lauku apvidu zemes nomas maksas maksimālo lielumu un samaksas kārtību", kas izdoti saskaņā ar likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" 7.pantu nav minēts, ka šie noteikumi būtu piemērojami apbūvētai zemei, līdz ar to šajā sakarāmi nebūtu arī grozāmi minētie Ministru kabineta noteikumi.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz:
1) grozīt likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 6. panta piekto daļu, nosakot, ja uz bijušo zemes īpašnieku vai viņu mantinieku pieprasītās zemes atrodas juridiskajām personām piederošas ēkas un būves, kā arī fizisko personu ēkas un būves, kuras iegūtas likumā "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju" noteiktajā kārtībā, šīm juridiskajām un fiziskajām personām ir likumiskās zemes lietošanas tiesības uz zemi, ko aizņem ēkas, būves un pagalms, un vēl zemi līdz 0,5 hektāru platībā šo ēku un būvju uzturēšanai;
2) izslēgt likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 6. panta sesto daļu, jo vienots likumiskās lietošanas maksas apmērs (četri procenti no lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības gadā, bet ne mazāks par 50 euro gadā) ir noteikts likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību" 38. panta otrajā daļā. Vienlaikus tiek precizēta likuma 7. panta otrās daļas redakcija, izslēdzot no tās atsauci uz likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 6. panta sesto daļu.
1) grozīt likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 6. panta piekto daļu, nosakot, ja uz bijušo zemes īpašnieku vai viņu mantinieku pieprasītās zemes atrodas juridiskajām personām piederošas ēkas un būves, kā arī fizisko personu ēkas un būves, kuras iegūtas likumā "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju" noteiktajā kārtībā, šīm juridiskajām un fiziskajām personām ir likumiskās zemes lietošanas tiesības uz zemi, ko aizņem ēkas, būves un pagalms, un vēl zemi līdz 0,5 hektāru platībā šo ēku un būvju uzturēšanai;
2) izslēgt likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 6. panta sesto daļu, jo vienots likumiskās lietošanas maksas apmērs (četri procenti no lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības gadā, bet ne mazāks par 50 euro gadā) ir noteikts likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību" 38. panta otrajā daļā. Vienlaikus tiek precizēta likuma 7. panta otrās daļas redakcija, izslēdzot no tās atsauci uz likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 6. panta sesto daļu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Detalizēts izvērtējums līdz šim pastāvošo piespiedu nomas attiecību, kad būves īpašniekam bija pienākums uz likuma pamata maksāt zemes īpašniekam nomas maksu par zemes lietošanu, pārveidošanai par likumiskajām zemes lietošanas tiesībām par maksu ietverts Grozījumu CL Spēkā stāšanās likumā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) I sadaļā.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Dalītā īpašumā esošu nekustamo īpašumu īpašnieki. Kopumā dalītā īpašumā atrodas līdz 206 600 patstāvīgu būvju un 68 900 zemes vienību. Minētās būves un zemes vienības pieder gan privātpersonām (fiziskām un juridiskām personām), gan publiskām personām (arī atvasinātām publiskām personām). Likumprojekts samazinās administratīvo slogu personām, kas ir iesaistītas dalītā īpašumā, jo vienkāršos tiesiskās attiecībās pušu starpā, piemēram, nebūs jāslēdz zemes nomas līgumi.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Dalītā īpašumā esošu nekustamo īpašumu īpašnieki. Kopumā dalītā īpašumā atrodas līdz 206 600 patstāvīgu būvju un 68 900 zemes vienību. Minētās būves un zemes vienības pieder gan privātpersonām (fiziskām un juridiskām personām), gan publiskām personām (arī atvasinātām publiskām personām). Likumprojekts samazinās administratīvo slogu personām, kas ir iesaistītas dalītā īpašumā, jo vienkāršos tiesiskās attiecībās pušu starpā, piemēram, nebūs jāslēdz zemes nomas līgumi.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nē2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Likumprojektam būt pozitīva ietekmei uz tautsaimniecību kopumā, tajā skaitā uz uzņēmējdarbības vidi, jo paredzēs vienotu regulējumu visiem dalītā īpašuma gadījumiem, neatkarīgi no tā izveidošanās tiesiskā pamata. Ņemot vērā, ka dalītā īpašumā atrodas visdažādākās būves, kas tiek izmantotas dažādiem mērķiem, tiesiskā noteiktība dalītā īpašumā veicinās šo būvju izmantošanu atbilstoši to mērķim, kā arī to uzturēšanu
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Nē2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Nē2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Likumprojekts ir redakcionāls, jo pēc būtības saskaņo likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” lietoto terminoloģiju ar Grozījumos CL Spēkā stāšanās likumā lietoto terminoloģiju. Savukārt Grozījumi CL Spēkā stāšanās likumā tika izsludināti sabiedriskā apspriešanā un tās rezultāti detalizēti aprakstīti Grozījumu CL Spēkā stāšanās likumā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) VI sadaļā.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi