Anotācija (ex-ante)

Ar Grozījumiem CL Spēkā stāšanās likumā līdz šim pastāvošās piespiedu nomas attiecības, kad būves vai ēkas īpašniekam bija pienākums uz likuma pamata maksāt zemes īpašniekam nomas maksu par zemes lietošanu, tiek pārveidotas par likumiskajām zemes lietošanas tiesībām par maksu, paredzot vienotu regulējumu visiem dalītā īpašuma gadījumiem, neatkarīgi no tā izveidošanās tiesiskā pamata. Tādējādi likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 6. panta piektās un sestās daļas regulējums par piespiedu nomas attiecībām starp zemes un ēku (būvju) īpašniekiem neatbilst Grozījumiem CL Spēkā stāšanās likumā. Savukārt Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 9. panta sestās daļas 4. punkts noteic, ja konstatē pretrunu starp vienāda juridiska spēka jaunāku vispārējo tiesību normu un vecāku speciālo tiesību normu, vecāko speciālo tiesību normu piemēro tiktāl, ciktāl tās mērķis nav pretrunā ar jaunākas vispārējās tiesību normas mērķi. Salīdzinot abu minēto likumu normas, secināms, ka likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 6. panta piektā un sestā daļa kā vecākas speciālo tiesību normas, piemērojamas tiktāl, ciktāl to mērķis nav pretrunā ar jaunāko vispārējo tiesību normu, kuras ietvertas Grozījumos CL Spēkā stāšanās likumā, mērķi līdz šim pastāvošās piespiedu nomas attiecības pārveidot par likumiskajām zemes lietošanas tiesībām par maksu. Tādējādi likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 6. panta piektās un sestā daļas regulējumu nepieciešams precizēt atbilstoši Grozījumiem CL Spēkā stāšanās likumā.  Vienlaikus, izvērtējot vai nav nepieciešami arī grozījumi likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" 7. un 9. pantā, izņemot redakcionālu grozījumu 7. panta otrajā daļā, kurā ir atsauce uz likuma 6. panta sesto daļu, kuru paredzēts izslēgt,  konstatējams, ka šādi grozījumi nav nepieciešami, jo saskaņā ar Latvijas Republikas Augstākās Padomes prezidija 1992. gada 17. decembra lēmuma "Par Latvijas Republikas likuma «Par zemes privatizāciju lauku apvidos» atsevišķu pantu piemērošanu" 8. punktu likuma 7. pantā minētajām juridiskajām personām lietošanā piešķirtās zemes lietošanas tiesību saglabāšanas termiņš (pieci gadi) skaitāms no Latvijas Republikas likuma «Par zemes privatizāciju lauku apvidos» spēkā stāšanās dienas, t. i., no 1992. gada 1. septembra, tātad tas noslēdzies 1997. gada 1. septembrī. Turklāt saskaņā ar minētā lēmuma 9. punktu, ja bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem tiek atjaunotas īpašuma tiesības uz zemi, kas piešķirta pašvaldības personisko palīgsaimniecību vajadzībām, tad saskaņā ar likuma «Par zemes privatizāciju lauku apvidos» 7. panta pirmo daļu pašvaldības saglabā zemes lietošanas tiesības līdz pieciem gadiem un tās ir tiesīgas šajā termiņā zemi iznomāt tikai personisko palīgsaimniecību vajadzībām bez tiesībām to apbūvēt  vai stādīt tajā augļu kokus. Pietam likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" 9. pantā ir atsauce uz šā likuma 7. pantu. Turklāt arī  Ministru kabineta 1997. gada 15. aprīļa noteikumos Nr.143 "Noteikumi par lauku apvidu zemes nomas maksas maksimālo lielumu un samaksas kārtību", kas izdoti saskaņā ar likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" 7.pantu nav minēts, ka šie noteikumi būtu piemērojami apbūvētai zemei, līdz ar to šajā sakarāmi nebūtu arī grozāmi minētie Ministru kabineta noteikumi.

Likumprojekts paredz:
1) grozīt likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 6. panta piekto daļu, nosakot, ja uz bijušo zemes īpašnieku vai viņu mantinieku pieprasītās zemes atrodas juridiskajām personām piederošas ēkas un būves, kā arī fizisko personu ēkas un būves, kuras iegūtas likumā "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju" noteiktajā kārtībā, šīm juridiskajām un fiziskajām personām ir likumiskās zemes lietošanas tiesības uz zemi, ko aizņem ēkas, būves un pagalms, un vēl zemi līdz 0,5 hektāru platībā šo ēku un būvju uzturēšanai;
2) izslēgt likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 6. panta sesto daļu, jo  vienots likumiskās lietošanas maksas apmērs (četri procenti no lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības gadā, bet ne mazāks par 50 euro gadā) ir noteikts likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību" 38. panta otrajā daļā. Vienlaikus tiek precizēta likuma 7. panta otrās daļas redakcija, izslēdzot no tās atsauci uz likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 6. panta sesto daļu.