26-TA-1497: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2006. gada 10. oktobra noteikumos Nr. 846 "Noteikumi par prasībām, kritērijiem un kārtību uzņemšanai studiju programmās un valsts atbalstu pilsoņiem, kas brīvprātīgi pieteikušies valsts aizsardzības dienestā un pabeiguši to"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Tiesību akta projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2006. gada 10. oktobra noteikumos Nr. 846 "Noteikumi par prasībām, kritērijiem un kārtību uzņemšanai studiju programmās un valsts atbalstu pilsoņiem, kas brīvprātīgi pieteikušies valsts aizsardzības dienestā un pabeiguši to"" izstrādāts pēc Izglītības un zinātnes ministrijas iniciatīvas, nosakot stingrus kritērijus ārvalstu studentu atlasei, lai uzņemtu Latvijas augstskolās studētgribētājus, kuri ir motivēti sistemātiskās studijās iegūt augstākās izglītības diplomu, kā arī, lai novērstu situācijas, kad ārvalstnieku svešvalodas prasmes neatbilst normatīvajos aktos noteiktajam B2 līmenim.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Tiesību akta projekta mērķis novērst augstākās izglītības eksporta izmantošanu negodprātīgai ekonomiskai imigrācijai, pilnveidojot nosacījumus ārvalstu studentu uzņemšanai, tostarp nosakot angļu valodas līmeni, starptautiski atzītu testēšanas institūciju sarakstu un papildinātu uzņemšanas prasības.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
2025.gadā 1. oktobrī Latvijā kopā bija 74 954 studentu no tiem 12 343 ārvalstu studenti, kas ir 16% no kopējā studentu skaita. Savukārt no visiem ārvalstu studentiem - 9073 ir trešo valstu pilsoņi un 3270 ir ES un EEZ pilsoņi.
Saskaņā ar Ārlietu ministrijas sniegtajiem datiem 2025.gadā Latvijas pārstāvniecībās kopumā tika saņemti 3920 vīzu pieteikumi ar mērķi "mācības", 3355 gadījumos tika pieņemts lēmums izsniegt vīzu savukārt 527 gadījumos tika pieņemts lēmums par vīzas atteikumu-13% no visiem pieteikumiem rezultējas ar atteikumu.
Pirmreizējo termiņuzturēšanās atļauju (turpmāk - TUA) skaits, kas gada laikā izsniegtas trešo valstu pilsoņiem studiju nolūkos, kopš 2014. gada ir pastāvīgi audzis un 2024. gadā, salīdzinot ar 2014. gada rādītājiem, vairāk nekā dubultojies. Ja 2014. gadā saistībā ar studijām tika izsniegtas 1463 pirmreizējās TUA, tad 2024. gadā tās ir jau 3123 pirmreizējās TUA.
Pieaugot trešo valstu studentiem izsniegto uzturēšanās atļauju skaitam, audzis arī anulēto uzturēšanās atļauju skaits, tajā skaitā – par mācību pārtraukšanu vai izslēgšanu no studējošo saraksta anulēto atļauju skaits. Ja 2020. gadā minētā iemesla dēļ tika anulētas 895 TUA, tad 2024. gadā šī paša iemesla dēļ tika anulētas 1211 TUA. Pavisam kopā 2024. gadā dažādu iemeslu dēļ TUA tika anulētas 2078 trešo valstu pilsoņiem, kuriem tās bija izsniegtas studiju vai mācību nolūkos.
Savukārt, analizējot Valsts robežsardzes datus par konstatētajiem trešo valstu pilsoņu – studentu – uzturēšanās un nodarbinātības nosacījumu pārkāpumiem par laika periodu no 2022. gada līdz 2025. gada pirmā pusgada beigām, tiek secināts, ka pārkāpumu skaits pieaudzis. 2022.gadā tika konstatēti 31 pārkāpums, savukārt, 2024.gadā 79 pārkāpumi, bet 2025.gada pirmā pusgada laikā jau 62.
Minētās tendences kopumā norāda uz iespējamu saistību starp uzturēšanās atļauju anulēšanu, normatīvo prasību neievērošanu un ārvalstu studentu studiju pārtraukšanu. Anulēto TUA skaitu var ietekmēt ārvalstu studentu atbirums, tomēr šī saikne nav viennozīmīga. Statistika par ārvalstu studējošo atbirumu liecina, ka 2022./2023. akadēmiskajā gadā tas bija 31%, 2023./2024. gadā – 37%, savukārt 2024./2025. gadā samazinājās līdz 21%.
Vērtējot šos datus, nevar viennozīmīgi secināt, ka TUA anulācija ir tiešs studiju pārtraukšanas cēlonis, jo studējošais var pārtraukt studijas arī pirms uzturēšanās atļaujas anulēšanas. Tomēr minētie procesi var būt savstarpēji saistīti un kopumā atspoguļo izaicinājumus ārvalstu studentu kontrolē un uzraudzībā.
Ārlietu ministrijas pārstāvniecības ārvalstīs, veicot vīzu pieteikumu izskatīšanu no trešo valstu pilsoņiem, konstatē, ka studijām Latvijas augstākās izglītības iestādēs tiek uzņemti studenti, kuru sekmes ir pārāk zemas un valodas prasmes neatbilst noteiktam līmenim. Šo apliecina arī Latvijas pārstāvniecībās ārvalstīs vīzu noformēšanas procesā veiktās intervijas, kurās konstatēti gadījumi, kad studenti, kuri uzņemti studijām angļu valodā Latvijas augstskolās, nespēj angļu valodā atbildēt uz vienkāršiem jautājumiem. Kaut arī Ministru kabineta 2006. gada 10. oktobra noteikumu Nr. 846 "Noteikumi par prasībām, kritērijiem un kārtību uzņemšanai studiju programmās un valsts atbalstu pilsoņiem, kas brīvprātīgi pieteikušies valsts aizsardzības dienestā un pabeiguši to" (turpmāk – noteikumi) 7.1 punktā noteikts, ka ārzemnieks iesniegumam pievieno starptautiskas testēšanas institūcijas pēdējo piecu gadu laikā izsniegtu dokumentu, kas apliecina, ka ārzemnieka attiecīgās studiju programmas īstenošanas valodas prasme ir vismaz B2 līmenī, tomēr nereti praksē tiek konstatēts, ka iesniegtie apliecinājumi ne vienmēr pietiekami nodrošina objektīvu valodas prasmes izvērtējumu. Savukārt noteikumu 7.21. apakšpunktā noteikts, ja ārzemnieks izglītību ieguvis attiecīgās studiju programmas īstenošanas valodā, tad apliecinājums nav nepieciešams. Tāpēc ir svarīgi noteikt stingrākas uzņemšanas prasības ārvalstu studentiem attiecībā uz valodas prasmēm un vispārējo akadēmisko sagatavotību.
Saskaņā ar Ārlietu ministrijas sniegtajiem datiem 2025.gadā Latvijas pārstāvniecībās kopumā tika saņemti 3920 vīzu pieteikumi ar mērķi "mācības", 3355 gadījumos tika pieņemts lēmums izsniegt vīzu savukārt 527 gadījumos tika pieņemts lēmums par vīzas atteikumu-13% no visiem pieteikumiem rezultējas ar atteikumu.
Pirmreizējo termiņuzturēšanās atļauju (turpmāk - TUA) skaits, kas gada laikā izsniegtas trešo valstu pilsoņiem studiju nolūkos, kopš 2014. gada ir pastāvīgi audzis un 2024. gadā, salīdzinot ar 2014. gada rādītājiem, vairāk nekā dubultojies. Ja 2014. gadā saistībā ar studijām tika izsniegtas 1463 pirmreizējās TUA, tad 2024. gadā tās ir jau 3123 pirmreizējās TUA.
Pieaugot trešo valstu studentiem izsniegto uzturēšanās atļauju skaitam, audzis arī anulēto uzturēšanās atļauju skaits, tajā skaitā – par mācību pārtraukšanu vai izslēgšanu no studējošo saraksta anulēto atļauju skaits. Ja 2020. gadā minētā iemesla dēļ tika anulētas 895 TUA, tad 2024. gadā šī paša iemesla dēļ tika anulētas 1211 TUA. Pavisam kopā 2024. gadā dažādu iemeslu dēļ TUA tika anulētas 2078 trešo valstu pilsoņiem, kuriem tās bija izsniegtas studiju vai mācību nolūkos.
Savukārt, analizējot Valsts robežsardzes datus par konstatētajiem trešo valstu pilsoņu – studentu – uzturēšanās un nodarbinātības nosacījumu pārkāpumiem par laika periodu no 2022. gada līdz 2025. gada pirmā pusgada beigām, tiek secināts, ka pārkāpumu skaits pieaudzis. 2022.gadā tika konstatēti 31 pārkāpums, savukārt, 2024.gadā 79 pārkāpumi, bet 2025.gada pirmā pusgada laikā jau 62.
Minētās tendences kopumā norāda uz iespējamu saistību starp uzturēšanās atļauju anulēšanu, normatīvo prasību neievērošanu un ārvalstu studentu studiju pārtraukšanu. Anulēto TUA skaitu var ietekmēt ārvalstu studentu atbirums, tomēr šī saikne nav viennozīmīga. Statistika par ārvalstu studējošo atbirumu liecina, ka 2022./2023. akadēmiskajā gadā tas bija 31%, 2023./2024. gadā – 37%, savukārt 2024./2025. gadā samazinājās līdz 21%.
Vērtējot šos datus, nevar viennozīmīgi secināt, ka TUA anulācija ir tiešs studiju pārtraukšanas cēlonis, jo studējošais var pārtraukt studijas arī pirms uzturēšanās atļaujas anulēšanas. Tomēr minētie procesi var būt savstarpēji saistīti un kopumā atspoguļo izaicinājumus ārvalstu studentu kontrolē un uzraudzībā.
Ārlietu ministrijas pārstāvniecības ārvalstīs, veicot vīzu pieteikumu izskatīšanu no trešo valstu pilsoņiem, konstatē, ka studijām Latvijas augstākās izglītības iestādēs tiek uzņemti studenti, kuru sekmes ir pārāk zemas un valodas prasmes neatbilst noteiktam līmenim. Šo apliecina arī Latvijas pārstāvniecībās ārvalstīs vīzu noformēšanas procesā veiktās intervijas, kurās konstatēti gadījumi, kad studenti, kuri uzņemti studijām angļu valodā Latvijas augstskolās, nespēj angļu valodā atbildēt uz vienkāršiem jautājumiem. Kaut arī Ministru kabineta 2006. gada 10. oktobra noteikumu Nr. 846 "Noteikumi par prasībām, kritērijiem un kārtību uzņemšanai studiju programmās un valsts atbalstu pilsoņiem, kas brīvprātīgi pieteikušies valsts aizsardzības dienestā un pabeiguši to" (turpmāk – noteikumi) 7.1 punktā noteikts, ka ārzemnieks iesniegumam pievieno starptautiskas testēšanas institūcijas pēdējo piecu gadu laikā izsniegtu dokumentu, kas apliecina, ka ārzemnieka attiecīgās studiju programmas īstenošanas valodas prasme ir vismaz B2 līmenī, tomēr nereti praksē tiek konstatēts, ka iesniegtie apliecinājumi ne vienmēr pietiekami nodrošina objektīvu valodas prasmes izvērtējumu. Savukārt noteikumu 7.21. apakšpunktā noteikts, ja ārzemnieks izglītību ieguvis attiecīgās studiju programmas īstenošanas valodā, tad apliecinājums nav nepieciešams. Tāpēc ir svarīgi noteikt stingrākas uzņemšanas prasības ārvalstu studentiem attiecībā uz valodas prasmēm un vispārējo akadēmisko sagatavotību.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijai pieejamiem datiem, Latvijā studijām Latvijas augstākās izglītības iestādēs mēdz tik uzņemti studenti, kuru sekmes ir pārāk zemas, lai viņi tiktu uzņemti savas pilsonības valsts augstskolās. Arī studentu intervijās Latvijas pārstāvniecībās ārvalstīs konstatēti gadījumi, ka dažiem Latvijas augstskolās uzņemtajiem studentiem studijām angļu valodā ir grūtības atbildēt uz vienkāršiem jautājumiem angļu valodā vīzas kārtošanas procesā.
Risinājuma apraksts
Tiesību akta projekts paredz noteikt papildus prasību, ka ārzemniekam, reģistrējoties augstākās izglītības programmās, kurās uzņemšanas prasība ir iepriekš iegūta vidējā izglītība, ārzemnieka vidējā izglītībā saņemtais sekmīgais vērtējums attiecīgās augstākās izglītības programmas profilam atbilstošajos priekšmetos nav zemāks par 60 procentiem.
Problēmas apraksts
Esošais regulējums nav pietiekošs, lai nodrošinātu nepieciešamo svešvalodas zināšanu līmeņa pārbaudi.
Risinājuma apraksts
Tiesību akta projektā tiks precizēts noteikumu 7.1 punkts, nosakot starptautiski atzītu testēšanas institūciju sarakstu, kuru izsniegtie sertifikāti var apliecināt ārzemnieka svešvalodas zināšanas, kā arī minimālās prasības iegūto punktu skaitam vai līmenim. Tāpat, tiks samazināts izsniegtā dokumenta derīgums, samazinot to no pieciem uz trīs gadiem. Izvēlētās starptautiskās testēšanas institūciju saraksts ietver gan pasaulē, gan Eiropā atzītās starptautiskas testēšanas institūcijas. Piemēram, pasaulē tādu starptautisko testēšanas institūciju, kā British Council, IDP: IELTS Australia and Cambridge English Language Assessment, Educational Testing Service (ETS) un Pearson PLC, rezultātus pieņem tūkstošiem universitātēs pasaulē, kā arī šos testus pilda miljoniem studētājgribētāju. Eiropā European Consortium for the Certificate of Attainment in Modern Languages (ECL) gadā apkalpo vidēji 30 000 kandidātu, uzturot 177 eksāmenu centrus 36 valstīs.
Tāpat, starptautisko testēšanas institūciju sarakstā iekļauti to starptautisko testēšanas institūciju pārbaudījumi, kuri pārbauda valodas prasmes saskaņā ar Eiropas kopīgajām pamatnostādnēm valodu apguvei, atbilst savstarpēji salīdzināmām mācību programmām un atbilst vienādām kvalitātes prasībām. Tādējādi, studējošajam ar izsniegto starptautiskās testēšanas institūcijas testa vērtējumu valodas zināšanām jāuzrāda atbilstība vismaz B2 līmenim, kas definēta saskaņā ar Eiropas kopīgajām pamatnostādnēm valodas apguvei.
Tiesību akta projektā paredzēts svītrot noteikumu 7.21. apakšpunktu kas nosaka, ka ārzemnieks nepievieno starptautiskās testēšanas institūcijas izsniegto dokumentu, ja tas vidējo vai augstāko izglītību ieguvis attiecīgās studiju programmas īstenošanas valodā, lai izvairītos no situācijām, kad mītnes valstī iegūtā izglītība svešvalodā neatbilst starptautiskajiem standartiem, kā rezultātā reflektantam faktiskās svešvalodas zināšanas neatbilst normatīvajos aktos noteiktajam līmenim.
Tāpat, starptautisko testēšanas institūciju sarakstā iekļauti to starptautisko testēšanas institūciju pārbaudījumi, kuri pārbauda valodas prasmes saskaņā ar Eiropas kopīgajām pamatnostādnēm valodu apguvei, atbilst savstarpēji salīdzināmām mācību programmām un atbilst vienādām kvalitātes prasībām. Tādējādi, studējošajam ar izsniegto starptautiskās testēšanas institūcijas testa vērtējumu valodas zināšanām jāuzrāda atbilstība vismaz B2 līmenim, kas definēta saskaņā ar Eiropas kopīgajām pamatnostādnēm valodas apguvei.
Tiesību akta projektā paredzēts svītrot noteikumu 7.21. apakšpunktu kas nosaka, ka ārzemnieks nepievieno starptautiskās testēšanas institūcijas izsniegto dokumentu, ja tas vidējo vai augstāko izglītību ieguvis attiecīgās studiju programmas īstenošanas valodā, lai izvairītos no situācijām, kad mītnes valstī iegūtā izglītība svešvalodā neatbilst starptautiskajiem standartiem, kā rezultātā reflektantam faktiskās svešvalodas zināšanas neatbilst normatīvajos aktos noteiktajam līmenim.
Problēmas apraksts
Augstākās izglītības eksporta izmantošanu negodprātīgai ekonomiskai imigrācijai.
Risinājuma apraksts
Lai veicinātu motivētu ārzemju studējošo uzņemšanu izglītības iegūšanai Latvijā, tiks ieviesta papildus prasība, uzrādīt "Scholastic Assessment Test" (turpmāk - SAT tests) rezultātus ar minimālo iegūto punktu skaitu 1200. SAT tests ir standartizēts eksāmens, ko izmanto pasaules universitātes, lai novērtētu pamatprasmes divās grupās: lasīšana un rakstīšana, kā arī matemātika. SAT testu administrē "College Board" un tas tiek kārtots elektroniski. Lielāks iegūto punktu skaits SAT testā demonstrē studētgribētāja labāku akadēmisko sniegumu. Nosakot minimālo punktu skaits, kas iegūts SAT testā, tiek noteiktas minimālās prasības, lai iestātos augstskolā. Pasaules prakse dažādās universitātēs, nosakot punktu skaitu SAT testā ir dažāda. Pasaules atzītām universitātēm iegūto punktu skaits SAT testā būs augstāks, salīdzinot ar citām, piemēram, Hārvardas Universitāte nenosaka minimālo punktu skaitu, taču statistiski vidējais punktu līmenis starp studējošajiem ir starp 1510 un 1580, savukārt, Kembridžas Universitātē SAT testa punktu skaits izriet no studiju kursiem, kuros vēlas studēt, piemēram, 1460 punkti būs vajadzīgi, ja vēlas studēt humanitārās zinātnes, mākslu u.c., savukārt 1500 punkti, ja vēlas studēt inženierzinātnes, datortehnoloģijas u. tml. Nosakot 1200 kā minimālo punktu skaitu SAT testā, tiek ņemts vidējais rādītājs prasībām pasaules universitātēs. Augstāks SAT testa rezultāts tieši korelē ar studenta sekmēm pirmajā kursā un zemāku studiju pamešanas risku. Punktu slieksnis 1200 garantē, ka students ir pietiekami sagatavots studijām, kā arī atspoguļo tā motivāciju studēt. Centralizēta studētājgribētāja zināšanu un prasmju pārbaude garantē vienotus novērtēšanas kritērijus ārzemju studējošajiem no dažādām pasaules valstīm.
Tāpat, SAT testa rezultāti dod dubultu iespēju pārliecināties par studētājgribētāja valodas prasmēm, ko tas saņēmis no starptautiskās testēšanas institūcijas. Ņemot vērā atšķirīgās izcelsmes valstis, no kurām nāk ārzemju studējošie, jānodrošina vienota un objektīva novērtēšana visiem ārzemju studentiem.
Tāpat, SAT testa rezultāti dod dubultu iespēju pārliecināties par studētājgribētāja valodas prasmēm, ko tas saņēmis no starptautiskās testēšanas institūcijas. Ņemot vērā atšķirīgās izcelsmes valstis, no kurām nāk ārzemju studējošie, jānodrošina vienota un objektīva novērtēšana visiem ārzemju studentiem.
Problēmas apraksts
Noteikumu 13.1 punktā nav noteikts, kur jāuzglabā atlases videointervijas ar ārzemnieku, kas vēlas studēt Latvijā.
Risinājuma apraksts
Tiesību akta projektā paredzēts spēkā esošā noteikumu 13.1 punkta redakciju papildināt un noteikt, ka intervijas par ārzemnieka motivāciju studēt izvēlētajā studiju programmā videoierakstu uzglabā studējošā personas lietā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Pētot dažādu valstu pieredzi, secināms, ka pieprasīt starptautisko testēšanas institūciju testu rezultātus ir plaši izplatīta prakse. Piemēram, lai studētājgribētājs iegūtu vīzu Īrijā, Īrijas Imigrācijas dienests nosaka starptautiskās testēšanas institūcijas, kuru testu rezultātus pieņem, kā arī iegūstamo punktu skaitu vai līmeni. Nīderlandē izstrādāts starptautisko studentu rīcības kodekss, kurā noteiktas starptautiskās testēšanas institūcijas un iegūstamais punktu skaits. Studētāj gribētājiem Apvienotajā Karalistē jāpierāda valodas zināšanas, nosakot Apvienotajā Karalistē un ārpus tās angļu valodas starptautiskās testēšanas institūcijas, kā arī iegūstamos rezultātus. Arī Igaunijā studētgribētājiem jāuzrāda starptautisko testēšanas institūciju testu rezultāti, nosakot minimālo iegūstamo vērtējumu.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Ārzemnieki
Ietekmes apraksts
Ārvalstu studentiem, kas nav Eiropas Savienības pilsoņi, Eiropas Ekonomikas zonas pilsoņi vai Šveices Konfederācijas pilsoņi un Eiropas Kopienas pastāvīgie iedzīvotāji, kuriem ir derīga uzturēšanās atļauja, tiek paredzēts nosacījums uzņemšanai Latvijas augstskolās, ka vidējā izglītībā saņemtais sekmīgais vērtējums attiecīgās augstākās izglītības programmas profilam atbilstošajos priekšmetos nav zemāks par 60 procentiem. Tiesību akta projekts paredz noteikt stingrākas uzņemšanas prasības ārzemniekiem, kas nav Eiropas Savienības pilsoņi, Eiropas Ekonomikas zonas pilsoņi vai Šveices Konfederācijas pilsoņi un Eiropas Kopienas pastāvīgie iedzīvotāji, kuriem ir derīga uzturēšanās atļauja, lai paaugstinātu Latvijas un tās augstākās izglītības starptautisko reputāciju un studijām Latvijā piesaistītu tikai tādus potenciālos studējošos, kuri ir motivēti sistemātiskās studijās iegūt augstākās izglītības diplomu, kā arī, lai mazinātu to ārzemnieku skaitu, kuru valodas prasmes neatbilst B2 līmenim.
Juridiskās personas
- Augstskolas
- Koledžas
Ietekmes apraksts
Augstskolas un koledžas varēs uzņemt ārzemniekus, kas nav Eiropas Savienības pilsoņi, Eiropas Ekonomikas zonas pilsoņi vai Šveices Konfederācijas pilsoņi un Eiropas Kopienas pastāvīgie iedzīvotāji, kuriem ir derīga uzturēšanās atļauja, kuru vidējā izglītībā saņemtais sekmīgais vērtējums attiecīgās augstākās izglītības programmas profilam atbilstošajos priekšmetos nav zemāks par 60 procentiem. Tiesību akta projekts paredz augstākās izglītības iestādēm nodrošināt rūpīgāku uzņemamo ārvalstu studentu iesniegto dokumentu pārbaudi un pārliecināties par to atbilstību normatīvajā regulējumā noteiktajām prasībām. Vienlaikus var samazināties uzņemamo ārvalstu studentu skaits kas piesakās studijām Latvijā. Tomēr paredzams, ka palielināsies to ārvalstu studentu īpatsvars, kuri ir motivēti iegūt augstāko izglītību un atbilst noteiktajām uzņemšanas prasībām. Tādējādi var mazināties risks, ka studijas tiek izmantotas vienīgi kā pamats vīzas saņemšanai un turpmākai uzturēšanās iespējai Eiropas Savienībā, vienlaikus veicinot Latvijas augstākās izglītības kvalitāti un starptautisko reputāciju.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Diskusija/apspriede
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Notikušas sekojošas tikšanās:
Rektoru padomes sēde: 12.06.2026.
2026. gada 12. jūnijā parlamentārā sekretāre Ieva Siliņa piedalījās Rektoru padomes sēdē un informēja par Izglītības un zinātnes ministres plānotajiem darbiem.
Augstskolu pārstāvju tikšanās: 18.02.2026.
2026. gada 30. janvārī notika tikšanās ar augstskolām, lai apspriestu labās prakses piemērus par darbu ar ārvalstu studentiem, izteiktu Izglītības un zinātnes ministrijas priekšlikumus, kā arī uzklausītu augstskolu viedokli. Izglītības un zinātnes ministrija aicināja izteikt viedokli par sagatavoto grozījumu projektu Augstskolu likumā, kas skar eksmatrikulācijas kritērijus ārvalstu studentiem, kā arī uzņemšanas nosacījumus (vērtējuma sliekšņa noteikšanu). Diskusiju laikā augstskolas izteica atbalstu sagatavotajiem grozījumiem.
Augstskolu rektoru tikšanās: 18.12.2025.
Augstskolu un sadarbības iestāžu sanāksme ārvalstu studentu uzņemšanas jautājumos: 2025. gada 6. martā, kurā iesaistītās puses dalījās ar datiem un novērojumiem ārvalstu studentu uzņemšanas jautājumos un iespējamām rekomendācijām augstskolām. No valsts iestāžu puses uzaicinātie: Izglītības un zinātnes ministrija, Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments, Valsts robežsardze, Valsts Drošības dienests, Ekonomikas ministrija, Akadēmiskās informācijas centrs, Izglītības kvalitātes valsts dienests, Valsts izglītības attīstības aģentūra.
Rektoru padomes sēde: 12.06.2026.
2026. gada 12. jūnijā parlamentārā sekretāre Ieva Siliņa piedalījās Rektoru padomes sēdē un informēja par Izglītības un zinātnes ministres plānotajiem darbiem.
Augstskolu pārstāvju tikšanās: 18.02.2026.
2026. gada 30. janvārī notika tikšanās ar augstskolām, lai apspriestu labās prakses piemērus par darbu ar ārvalstu studentiem, izteiktu Izglītības un zinātnes ministrijas priekšlikumus, kā arī uzklausītu augstskolu viedokli. Izglītības un zinātnes ministrija aicināja izteikt viedokli par sagatavoto grozījumu projektu Augstskolu likumā, kas skar eksmatrikulācijas kritērijus ārvalstu studentiem, kā arī uzņemšanas nosacījumus (vērtējuma sliekšņa noteikšanu). Diskusiju laikā augstskolas izteica atbalstu sagatavotajiem grozījumiem.
Augstskolu rektoru tikšanās: 18.12.2025.
Augstskolu un sadarbības iestāžu sanāksme ārvalstu studentu uzņemšanas jautājumos: 2025. gada 6. martā, kurā iesaistītās puses dalījās ar datiem un novērojumiem ārvalstu studentu uzņemšanas jautājumos un iespējamām rekomendācijām augstskolām. No valsts iestāžu puses uzaicinātie: Izglītības un zinātnes ministrija, Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments, Valsts robežsardze, Valsts Drošības dienests, Ekonomikas ministrija, Akadēmiskās informācijas centrs, Izglītības kvalitātes valsts dienests, Valsts izglītības attīstības aģentūra.
6.4. Cita informācija
2026. gada 10. martā notika Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Augstākās izglītības, zinātnes un cilvēkkapitāla apakškomisijas sēde, kurā Izglītības un zinātnes ministrija prezentēja statistikas datus par ārvalstu studentiem, tostarp, tika prezentēti priekšlikumi, kas saistīti ar labas prakses realizāciju ārvalstu studējošo uzņemšanā un studiju nodrošināšanā, kas noslēgta ar 16 augstskolām (9 valsts un 7 privātās). Labā prakse paredz īstenot sekojošus mērķus: izveidot vienotu stratēģiju ārvalstu studentu uzņemšanā, kur viens no mērķiem ir augstskolās noteikt ārvalstu studentu vienotus uzņemšanas kritērijus.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Augstskolas
- Koledžas
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Jā
Potenciāli varētu samazināties studētgribētāju skaits, kuri piesakās studijām, taču ieguvums būs, ka studijām pieteikties patiešām motivēti studenti un izslēgs risku, ka studijas tiek izmantotas kā iemesls vīzas iegūšanai, lai turpmāk uzturētos Eiropas Savienībā.
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi