Anotācija (ex-ante)

Noteikumu projekts un pasākums sniegtu ieguldījumu trīs būtisku problēmu risināšanā:

- sociālo partneru nepietiekama kapacitāte – "Eurofound" definē kapacitātes stiprināšanu kā sociālo partneru prasmju, spēju un pilnvaru uzlabošanu, lai dažādos līmeņos (ES, valsts, reģionālā, nozaru, uzņēmuma un iestādes) efektīvi iesaistītos šādos kolektīvo darba attiecību procesos: sociālais dialogs, darba koplīguma slēgšana, darba attiecību (kop)regulēšana, trīspusējās un divpusējās konsultācijas, sabiedriskās politikas veidošana un rīcībpolitikas veidošanas ietekmēšana ar interešu aizstāvības palīdzību[1]. Pasākuma ietvaros sociālie partneri saņemtu atbalstu kapacitātes stiprināšanai, kas ļautu nodrošināt jēgpilnu un savlaicīgu dalību politikas veidošanas procesos, kvalitatīvu un kvantitatīvu atzinumu un priekšlikumu sagatavošanu likumdošanas procesā un Eiropas Semestra ietvaros, kam ir nepieciešama ekspertu un speciālistu piesaiste;

- nepieciešamība attīstīt sociālo dialogu – noteikumu projekta un pasākuma mērķis ir stiprināt sociālo partneru kapacitāti piedalīties sociālajā dialogā visos līmeņos, tādējādi sekmējot kvalitatīvu nodarbinātību nozarēs. Pasākuma ietvaros sociālie partneri saņemtu atbalstu, lai sniegtu savu kvalitatīvu ieguldījumu sociālā dialoga nodrošināšanā, tai skaitā piesaistot atbilstošus konsultantus, ekspertus un speciālistus, veicot izvērtējumus, pētījumus un aptaujas par šobrīd identificējamām problēmām sociālā dialoga jautājumos, kā arī līdzdarbojoties politikas veidošanas procesos, tai skaitā sniedzot atzinumus un priekšlikumus;

- nepieciešamība veicināt darba devēju un darba ņēmēju organizāciju koplīgumu slēgšanu – sociālie partneri saskaras ar koplīgumu skaita samazināšanās tendenci. Pasākuma ietvaros sociālie partneri saņemtu atbalstu, lai sniegtu savu kvalitatīvu ieguldījumu koplīgumu slēgšanu veicinoša normatīvā regulējuma izstrādē un pilnveidē, tai skaitā piesaistot atbilstošus konsultantus, ekspertus un speciālistus, veicot izvērtējumus, pētījumus un aptaujas par šobrīd identificējamām problēmām koplīgumu slēgšanai, kā arī līdzdarbojoties politikas veidošanas procesos, tai skaitā sniedzot atzinumus un priekšlikumus, kas atvieglotu koplīgumu slēgšanu.

[1] Capacity building (definīcija) (2020). Eiropas Fonds dzīves un darba apstākļu uzlabošanai. Pieejams: https://www.eurofound.europa.eu/observatories/eurwork/industrial-relations-dictionary/capacity-building

Noteikumu projekta un pasākuma īstermiņa ietekme būs noturīga un saglabāta sociālo partneru organizāciju spēja iesaistīties divpusējā un trīspusējā dialogā. Ilgtermiņa ietekme būs ieguldījums Latvijas sociālo partneru ilgtspējīgā iesaistē reformās un politikas veidošanas procesos un pakāpeniska Latvijas politiskās kultūras maiņa, pārejot no formālas uz saturisku. Uzlabota sociālā dialoga prakse atbalstītu un palielinātu sociālo partneru kapacitāti, veicinātu lēmumu pieņemšanas procesa caurskatāmību un atbildību Latvijā uzņēmumu, nozaru un tautsaimniecības līmenī, tādējādi uzlabojot pārvaldību un atbalstot demokrātisku Latvijas Republikas pārvaldības procesu valstī.

Noteikumu projekts atbilst Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam noteiktajiem principiem un mērķiem un veicina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2022/2041 par adekvātām minimālajām algām Eiropas Savienībā noteikto principu ievērošanu un mērķu sasniegšanu attiecībā uz koplīgumu sarunu veicināšanu par algu noteikšanu.

4.3.4.4. pasākuma "Sociālā dialoga attīstība, stiprinot sociālo partneru veiktspēju līdzdarboties likumdošanas, nacionālo reformu un koplīgumu slēgšanas pārrunu procesā" (turpmāk – 4.3.4.4. pasākums) ietvaros ir sasniedzami šādi specifiskie iznākuma rādītāji:
- sociālo partneru skaits, kuri saņēmuši atbalstu līdz 2024. gada 31. decembrim, – 2;
- sociālo partneru skaits, kuri saņēmuši atbalstu līdz 2027. gada 31. decembrim, – 2.

Pasākuma ietvaros līdz 2027. gada 31. decembrim ir sasniedzams šāds specifiskais rezultāta rādītājs: atbalstīto sociālo partneru skaits, kuri sniedz atzinumus/priekšlikumus likumdošanas procesā un Eiropas Semestra ietvaros, – 2.

Intervences loģika: ieguldījums sociālā dialoga veicināšanā stiprinās sociālo partneru savlaicīgu nepieciešamo iesaisti valsts reformu un politikas veidošanā, tādējādi paaugstinot tiesiskumu, mazinot korupciju un ēnu ekonomiku, kā arī vairojot uzticēšanos likuma varai.

4.3.4.4. pasākuma mērķa grupa ir organizācijas, kas nodrošina darba devēju un darba ņēmēju interešu pārstāvniecību nacionālā līmeņa trīspusējā sociālā dialoga stiprināšanā. Projekta iesniedzēji pasākuma ietvaros ir Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība un Latvijas Darba devēju konfederācija kā organizācijas, kas atbilst nacionālā līmeņa sociālā partnera statusam un nodrošina darba devēju vai darba ņēmēju organizāciju interešu pārstāvniecību.

Pasākumam kopējais attiecināmais finansējums ar elastības finansējumu ir 1 740 000 euro, ko veido ESF+ finansējums – 1 479 000 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 261 000 euro. Pasākumam kopējais attiecināmais finansējums, lai slēgtu līgumus par projektu īstenošanu, ir 1 465 472 euro, ko veido ESF+ finansējums 1 245 651 euro un valsts budžeta finansējums 219 821 euro. Savukārt no 2026. gada 1. janvāra pēc Eiropas Komisijas lēmuma par snieguma ietvara izpildi Valsts kanceleja kā atbildīgā iestāde var ierosināt palielināt pieejamo kopējo finansējumu par noteikto elastības finansējuma summu 274 528 euro, ko veido ESF+ finansējums 233 349 euro un valsts budžeta finansējums 41 179 euro.

4.3.4.4. pasākumu plānots īstenot ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā, vienā projektu iesniegumu atlases kārtā, apstiprinot divus projektus un sadalot visu pasākumam pieejamo finansējumu divās vienlīdzīgās daļās.

Atbalstāmās darbības un izmaksas

4.3.4.4. pasākumā plānotas šādas atbalstāmās darbības:
- kapacitātes stiprināšanas pasākumi – projekta vadības un īstenošanas personāla un sociālo partneru dalība apmācībās, semināros, konferencēs, diskusijās, darba grupās, pieredzes apmaiņas vizītēs, stažēšanās pasākumos, ja dalība šajos pasākumos veicina pasākuma mērķu sasniegšanu;
- konsultantu, ekspertu un speciālistu piesaiste – darbība nepieciešama, lai sociālie partneri nodrošinātu kvalitatīvu ekspertīzi un pārstāvniecību sociālā dialoga stiprināšanas jautājumos, kā arī veicinātu sociālo partneru lomas un pārstāvniecības stiprināšanu kopumā;
- izvērtējumu, pētījumu, ekspertīžu un analīzes veikšana – pasākuma mērķa sasniegšanu atbalstošu izvērtējumu, pētījumu, ekspertīžu un analīžu veikšana par kapacitātes stiprināšanas, sociālā dialoga veicināšanas un koplīgumu jautājumiem;
- atbalsts dažādu sadarbības mehānismu izveidei un uzturēšanai – sadarbības veicināšana dažādos formātos (darba grupās, konsultācijās, vietējos un starptautiskos forumos u. c.) starp darba devējiem, darba ņēmējiem, valsts pārvaldi un pašvaldībām sociālā dialoga jautājumos;
- atbalsts darba devēju un darba ņēmēju organizāciju koplīgumu slēgšanu veicinoša normatīvā regulējuma izstrādei un pilnveidei – mērķa sasniegšanu atbalstošu izvērtējumu, pētījumu, ekspertīžu un analīžu veikšana, ekspertu, speciālistu piesaiste;
- sadarbības platformas un digitālie risinājumi – sociālo partneru iekšējās darbības sistēmas pilnveide un tādu elektroniskas informācijas apmaiņas rīku izveide un uzturēšana, kas paredz informācijas apmaiņu ar dalīborganizācijām viedokļu un atzinumu sagatavošanai, datu uzkrāšanai un pārvaldībai;
- informācijas un publicitātes pasākumi – tai skaitā gan pasākumi projekta publicitātes prasību nodrošināšanai atbilstoši normatīvajiem aktiem par Eiropas Savienības fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā, gan tādu pasākumu (semināru, diskusiju, kursu) organizēšana, kas veicina sociālajā dialogā pārstāvēto pušu (valsts pārvaldes, pašvaldību, nozaru asociāciju, arodbiedrību organizāciju) un nozarēs nodarbināto informētību par sociālo partneru darbu un sociālo dialogu un koplīgumu jautājumiem;
- projekta vadības un projekta īstenošanas nodrošināšana – projekta vadības un īstenošanas personāla darbības izmaksas (izņemot virsstundas).

Pasākumam plānotas tiešās attiecināmās izmaksas, netiešās attiecināmās izmaksas un neparedzētie izdevumi.

Tiešās attiecināmās izmaksas tiek plānotas atbilstoši noteiktajām atbalstāmajām darbībām – tās ir tieši saistītas ar projekta īstenošanu un nepieciešamas projekta rezultātu sasniegšanai, un šī saistība ir skaidri saprotama un pierādāma.
Noteikumu projektā noteikts, ka ir attiecināmas pakalpojumu (uzņēmuma līgumu) izmaksas atbalstāmo darbību īstenošanai, piemēram, izmaksas konsultantu un ekspertu piesaistei, izvērtējumu veikšanai, mācību programmu izstrādei, semināru, pieredzes apmaiņas un citu kapacitāti stiprinošu pasākumu organizēšanai un īstenošanai, tai skaitā ar to saistīto materiālu nodrošināšanai, telpu nomai, kafijas pauzēm u. c., sadarbības mehānismu, līdzdalības platformu un digitālo risinājumu izveidei un uzturēšanai u. c. Attiecināmas ir arī papildu informatīvo un izglītojošo pasākumu īstenošanas izmaksas, piemēram, drukāto un/vai audiovizuālo materiālu, reklāmas vai reprezentatīvo materiālu izgatavošanai un izplatīšanai, informatīvo kampaņu organizēšanai u. tml.
Administratīvā sloga mazināšanai projektu vadības un īstenošanas personāla izmaksu nodrošināšanai tiks piemērota vienkāršoto izmaksu metodika, kuru apstiprinās atbildīgā iestāde pēc Finanšu ministrijas saskaņojuma. Metodika tiks piemērota ar atbildīgās iestādes metodikas apstiprināšanas brīdi, bet līdz metodikas apstiprināšanai tiks piemērota personāla izmaksu vienotā likme 20 procentu apmērā no projekta pārējām tiešajām attiecināmajām īstenošanas izmaksām.

Netiešās attiecināmās izmaksas plāno, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 15 procentu apmērā no projekta tiešajām attiecināmajām projekta vadības un projekta īstenošanas personāla izmaksām. Tās nav tieši saistītas ar projekta mērķu sasniegšanu, bet atbalsta un nodrošina atbilstošus apstākļus projekta veicamo darbību realizācijai un projekta rezultātu sasniegšanai, piemēram, projekta vadības un projekta īstenošanas personāla administratīvās izmaksas, kas paredzētas iestādes ikdienas darbības nodrošināšanai – telpu un iekārtu izmantošanas izmaksas, komunālie un sakaru maksājumi, iestādes vadības un atbalsta struktūrvienību izmaksas u. c. Projekta vadības un projekta īstenošanas netiešajās attiecināmajās izmaksās var ietilpt:
- kancelejas preces, biroja piederumi un biroja aprīkojuma īre vai iegāde;
- telpu noma, komunālie maksājumi un telpu uzturēšanas izmaksas;
- telekomunikācijas, interneta izmaksas un pasta pakalpojumu izmaksas;
- IT uzturēšanas izmaksas (piemēram, nepieciešamās licences un programmatūras atjauninājumi);
- citas izmaksas atbilstoši 4.3.4.4. pasākuma specifikai, kas nav iekļautas projekta tiešajās attiecināmajās izmaksās, bet ir nepieciešamas projekta rezultātu sasniegšanai.

4.3.4.4. pasākuma projektos ir plānotas arī neparedzētās izmaksas, kas nepārsniedz divus procentus no tiešajām attiecināmajām izmaksām. Neparedzētās izmaksas ir izmaksas par papildu darbu vai pakalpojumu veikšanu, kas neparedzamu apstākļu dēļ ir kļuvušas nepieciešamas, lai varētu nodrošināt par projekta īstenošanu noslēgto līgumu izpildi, ja finansējuma saņēmējs veicis visus plānošanas pasākumus, lai šādus apstākļus novērstu. Par neparedzamiem apstākļiem uzskatāmi dabas apstākļi, piemēram, sals vai sniegputenis, kuru dēļ, piemēram, ir kavēta vai atcelta aviosatiksme un tādēļ tiek atcelta vai pārcelta projekta darbība, trešo personu radītie apstākļi, piemēram, izmaiņas normatīvajos aktos un tehniski iemesli, piemēram, specifiski konstatējumi attiecībā uz mērķa grupas vajadzību nodrošināšanu.
Pasākuma ietvaros pieejamo finansējumu izlieto, ievērojot kārtību valsts budžeta līdzekļu plānošanai ES fondu projektu īstenošanai un maksājumu veikšanai 2021.–2027. gada plānošanas periodā.

Sinerģija un demarkācija

Zemāk minēto pasākumu normatīvais regulējums uz anotācijas sagatavošanas brīdi ir izstrādes/saskaņošanas stadijā, taču Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība un Latvijas Darba devēju konfederācija ir plānoti kā indikatīvie sadarbības partneri šādos projektos:

- ESF+ 4.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot izglītības un mācību sistēmu kvalitāti, iekļautību, efektivitāti un nozīmīgumu darba tirgū, tostarp ar neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanas palīdzību, lai atbalstītu pamatkompetenču, tostarp uzņēmējdarbības un digitālo prasmju, apguvi, un sekmējot duālo mācību sistēmu un māceklības ieviešanu" 4.2.2.9. pasākumā "Izglītības procesa individualizācija un starpnozaru sadarbība profesionālās izglītības izcilībai". Atbildīgā iestāde – Izglītības un zinātnes ministrija, finansējuma saņēmējs – Valsts izglītības satura centrs (ierobežota projektu iesniegumu atlase). Tiks nodrošināta demarkācija ar šo pasākumu – noteikumu projektā plānotās 4.3.4.4. pasākuma darbības nepārklāsies ar 4.2.2.9. pasākumu, ņemot vērā atšķirīgo saturisko tvērumu – tajā plānots atbalsts profesionālās izglītības mācību satura pilnveides pasākumiem, digitalizācijas procesu ieviešana, elastīga izglītības piedāvājuma radīšana un tā koordinēta nodrošināšana pieaugušajiem, profesionālās izglītības kompetences centru metodisko jomu stiprināšana, profesionālās izglītības iestāžu un koledžu sadarbības ar nozarēm un uzņēmumiem stiprināšana, tostarp darba vidē balstītu mācību īstenošana;

- ESF+ 4.3.3. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot visu darba meklētāju, jo īpaši jauniešu, ilgstošo bezdarbnieku un nelabvēlīgā situācijā esošu grupu, kā arī neaktīvo personu piekļuvi nodarbinātībai, veicināt pašnodarbinātību un sociālo ekonomiku" 4.3.3.5. pasākumā "Ilgāka un labāka darba mūža veicināšana". Atbildīgā iestāde – Labklājības ministrija, finansējuma saņēmējs – Nodarbinātības valsts aģentūra (ierobežota projektu iesniegumu atlase). Tiks nodrošināta demarkācija ar šo pasākumu – noteikumu projektā plānotās 4.3.4.4. pasākuma darbības nepārklāsies ar 4.3.3.5. pasākumu, ņemot vērā atšķirīgo saturisko tvērumu – tajā plānots atbalsts drošai darba videi un darba vietām (cilvēkresursu, darba vides un darba vietu izvērtējums un darbspēju saglabāšanas pārvaldības plāna izstrāde uzņēmumiem, īpaši pievēršot uzmanību muskuļu-skeleta slimību profilaksei, atbalsts cilvēkresursu izvērtējuma un darbspēju saglabāšanas pārvaldības plāna ieteikumu/rekomendāciju ieviešanai (darba vietu pielāgojumi, darba vietu aprīkojums, telpu/atpūtas telpu aprīkošana, kolektīvie un individuālie aizsardzības līdzekļi, saskaņā ar cilvēkresursu izvērtējumu un darbspēju saglabāšanas pārvaldības plāniem (saskaņā ergoterapeita, arodslimību ārsta, darba aizsardzības speciālista, efektologa atzinumiem), veselības uzlabošanas, profilakses un rehabilitācijas pasākumi saskaņā ar cilvēkresursu izvērtējumu un darbspēju saglabāšanas pārvaldības plāniem, nodarbināto mācības (teorētiskas un praktiskas) saskaņā ar cilvēkresursu izvērtējumu un darbspēju saglabāšanas pārvaldības plāniem (piemēram, stresa vadība, darba vietas ergonomika muskuļu-skeleta slimību samazināšanai, veselīgs uzturs/miegs/fiziskās aktivitātes darbspēju saglabāšanai un produktīvākam darbam, vingrošanas nodarbības uzņēmumā un paraugdemonstrējumi, mācības par pareizu ergonomikas principu piemērošanu atkarībā no uzņēmuma specifikas), saņemtā atbalsta ieviešanas izvērtēšana, kā arī darba devēju, nodarbināto, sabiedrības izpratnes veidošana ilgāka un labāka darba mūža veicināšanai un darbspēju saglabāšanai (informatīvas un izglītojošas aktivitātes darba devējiem, nodarbinātajiem, potenciālajiem nodarbinātajiem; sabiedrības izglītošanas, izpratnes veicināšanas un informēšanas aktivitātes).