22-TA-3778: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valstij piekrītošā dzīvokļa īpašuma Ziemeļu ielā 20-108, Rīgā, nodošanu Rīgas valstspilsētas pašvaldības īpašumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) 42. panta pirmā daļa 42.1, 43. pants, 45.panta pirmā daļa un Pašvaldību likuma 4.panta pirmās daļas 10. punkts.
Rīgas valstspilsētas domes 2022.gada 30.novembra lēmums Nr. RD-22-2017-lē (prot. Nr. 77, 10. §) “Par Latvijas valstij piekrītošā dzīvokļa īpašuma Ziemeļu ielā 20–108, Rīgā (kadastra Nr. 01009142406), pārņemšanu Rīgas valstspilsētas pašvaldības īpašumā bez atlīdzības”.
Rīgas valstspilsētas domes 2022.gada 30.novembra lēmums Nr. RD-22-2017-lē (prot. Nr. 77, 10. §) “Par Latvijas valstij piekrītošā dzīvokļa īpašuma Ziemeļu ielā 20–108, Rīgā (kadastra Nr. 01009142406), pārņemšanu Rīgas valstspilsētas pašvaldības īpašumā bez atlīdzības”.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts “Par valstij piekrītošā dzīvokļa īpašuma Ziemeļu ielā 20-108, Rīgā, nodošanu Rīgas valstspilsētas pašvaldības īpašumā” (turpmāk – rīkojuma projekts) paredz dzīvokļa īpašumu Ziemeļu ielā 20-108 nodot Rīgas valstspilsētas pašvaldībai Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 10. punktā noteiktās funkcijas īstenošanai – palīdzības sniegšanai iedzīvotājiem mājokļa jautājumu risināšanā. Pārņemot dzīvokļa īpašumu, pašvaldībai būs iespēja pilnvērtīgi to apsaimniekot.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 2018. gada 28.novembrī pieņēma lēmumu procesā Nr. 11517023416 par noziedzīgi iegūtu mantu un konfiscēja privātpersonai piederošo dzīvokļa īpašumu Ziemeļu ielā 20-108, Rīgā (kadastra Nr. 0100 914 2406) valsts labā. Lēmums stājies likumīgā spēkā 2019. gada 8. februārī. Saskaņā ar iepriekš minēto tiesas lēmumu dzīvokļa īpašums atbilstoši Krimināllikuma 70.10 pantam ir atzīstams par noziedzīgi iegūtu mantu un piekrīt valstij.
Dzīvokļa īpašums ar kadastra numuru Nr. 0100 914 2406, sastāv no telpu grupas ar kadastra apzīmējumu 0100 015 0042 001 108 un dzīvoklim piekrītošajām kopīpašuma 368/47988 domājamām daļām no būves ar kadastra apzīmējumu 0100 015 0042 001. Dzīvokļa platība ir 36,8 m2.
Dzīvokļa īpašums ierakstīts Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 22874 - 108.
Dzīvojamā māja Ziemeļu ielā 20 atrodas uz zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 0100 015 0042, kas ierakstīta Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000576607. Īpašuma tiesības domājamas daļās nostiprinātas uz Rīgas valstspilsētas pašvaldības vārda un dzivojamajā mājā esošo dzīvokļu īpašniekiem. Privātpersonas zemes īpašuma tiesības ieguvušas vienošanās pamata par zemes gabala nodošanu īpašumā bez atlīdzības.
Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) ar Valstij piekritīgā nekustamā īpašuma fakta konstatācijas aktu Nr. 2199R/22 (valstij piekritīgās mantas uzskaites nodrošināšanai) ņēmis valsts uzskaitē dzīvokļa īpašumu, kas atzīts par noziedzīgi iegūtu mantu.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2013. gada 26. novembra noteikumu Nr. 1354 „Kārtība, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana, realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana, un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā” 7. punktu VID ir atbildīgs par mantas neskartību un saglabāšanu no tās pieņemšanas brīža līdz nodošanai realizācijai, nodošanai bez maksas vai iznīcināšanai.
Dzīvokļa īpašums ar kadastra numuru Nr. 0100 914 2406, sastāv no telpu grupas ar kadastra apzīmējumu 0100 015 0042 001 108 un dzīvoklim piekrītošajām kopīpašuma 368/47988 domājamām daļām no būves ar kadastra apzīmējumu 0100 015 0042 001. Dzīvokļa platība ir 36,8 m2.
Dzīvokļa īpašums ierakstīts Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 22874 - 108.
Dzīvojamā māja Ziemeļu ielā 20 atrodas uz zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 0100 015 0042, kas ierakstīta Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000576607. Īpašuma tiesības domājamas daļās nostiprinātas uz Rīgas valstspilsētas pašvaldības vārda un dzivojamajā mājā esošo dzīvokļu īpašniekiem. Privātpersonas zemes īpašuma tiesības ieguvušas vienošanās pamata par zemes gabala nodošanu īpašumā bez atlīdzības.
Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) ar Valstij piekritīgā nekustamā īpašuma fakta konstatācijas aktu Nr. 2199R/22 (valstij piekritīgās mantas uzskaites nodrošināšanai) ņēmis valsts uzskaitē dzīvokļa īpašumu, kas atzīts par noziedzīgi iegūtu mantu.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2013. gada 26. novembra noteikumu Nr. 1354 „Kārtība, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana, realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana, un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā” 7. punktu VID ir atbildīgs par mantas neskartību un saglabāšanu no tās pieņemšanas brīža līdz nodošanai realizācijai, nodošanai bez maksas vai iznīcināšanai.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
-
Risinājuma apraksts
Pašvaldību likuma 73. panta ceturtā daļa paredz pašvaldības tiesības iegūt un atsavināt kustamo un nekustamo īpašumu, kā arī veikt citas privāttiesiskas darbības, ievērojot likumā noteikto par rīcību ar publiskas personas finanšu līdzekļiem un mantu.
Rīgas valstspilsētas dome 2022.gada 30.novembrī pieņēma lēmumu Nr. RD-22-2017-lē (prot. Nr. 77, 10. §) “Par Latvijas valstij piekrītošā dzīvokļa īpašuma Ziemeļu ielā 20–108, Rīgā (kadastra Nr. 01009142406), pārņemšanu Rīgas valstspilsētas pašvaldības īpašumā bez atlīdzības”, ar kuru nolemts dzīvokļa īpašumu izmantot, lai īstenotu Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 10. punktā noteikto funkciju īstenošanai –palīdzības sniegšanai iedzīvotājiem mājokļa jautājumu risināšanā.
Rīgas valstspilsētas pašvaldība rīkojuma projektā minēto dzīvokļa īpašumu izmantos pašvaldības funkciju īstenošanai, proti, palīdzības sniegšanai iedzīvotājiem dzīvokļa jautājuma risināšanai saskaņā ar likumu "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā", izņemot šā likuma III1 nodaļu “Dzīvojamo telpu izīrēšana kvalificētiem speciālistiem”.
Tādējādi rīkojuma projekts neparedz komercdarbības atbalsta sniegšanu Rīgas valstspilsētas pašvaldībai.
Atbilstoši Ministru kabineta 2011. gada 1. februāra noteikumu Nr. 109 "Kārtība, kādā atsavināma publiskās personas manta” 12. punktā noteiktajam, lai noskaidrotu, vai atsavināmais valsts nekustamais īpašums nav nepieciešams citai valsts iestādei, valsts kapitālsabiedrībai vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes funkciju nodrošināšanai, rīkojuma projektu izsludinot Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā, tiks nodrošināts noteikumos noteiktais pienākums. Ja divu nedēļu laikā pēc Ministru kabineta rīkojuma projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa projektā minēto nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 42. panta pirmo daļu, ja dzīvokļa īpašums vairs netiek izmantotas pašvaldības autonomo funkciju īstenošanai, pašvaldība šo dzīvokļa īpašumu bez atlīdzības nodod valstij.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 42.1 pantu Rīgas valstspilsētas pašvaldība tiek pilnvarota parakstīt nostiprinājuma lūgumu par īpašuma tiesību nostiprināšanu uz valsts vārda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas personā, vienlaikus ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības īpašuma tiesību nostiprināšanu.
Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 356. panta 1.1 daļu, uz mantu, kas atzīta par noziedzīgi iegūtu, tiek dzēsts tai uzliktais arests, apgrūtinājumi, aizliegumi un ķīlas tiesības, tai skaitā visi uz publiskajā reģistrā reģistrējamu mantu ierakstītie apgrūtinājumi un aizlieguma atzīmes.
Rīgas valstspilsētas pašvaldībai, nostiprinot zemesgrāmatā īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu, vienlaikus zemesgrāmatā ir jānostiprina iepriekš minētie tiesību aprobežojumi, kā arī aizliegums atsavināt dzīvokļa īpašumu un apgrūtināt to ar lietu tiesību – hipotēku, izņemot gadījumu, ja dzīvokļa īpašums tiek ieķīlāts valsts aizdevuma nodrošināšanai, lai saņemtu Eiropas Savienības fondu atbalstu.
Rīgas valstspilsētas dome 2022.gada 30.novembrī pieņēma lēmumu Nr. RD-22-2017-lē (prot. Nr. 77, 10. §) “Par Latvijas valstij piekrītošā dzīvokļa īpašuma Ziemeļu ielā 20–108, Rīgā (kadastra Nr. 01009142406), pārņemšanu Rīgas valstspilsētas pašvaldības īpašumā bez atlīdzības”, ar kuru nolemts dzīvokļa īpašumu izmantot, lai īstenotu Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 10. punktā noteikto funkciju īstenošanai –palīdzības sniegšanai iedzīvotājiem mājokļa jautājumu risināšanā.
Rīgas valstspilsētas pašvaldība rīkojuma projektā minēto dzīvokļa īpašumu izmantos pašvaldības funkciju īstenošanai, proti, palīdzības sniegšanai iedzīvotājiem dzīvokļa jautājuma risināšanai saskaņā ar likumu "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā", izņemot šā likuma III1 nodaļu “Dzīvojamo telpu izīrēšana kvalificētiem speciālistiem”.
Tādējādi rīkojuma projekts neparedz komercdarbības atbalsta sniegšanu Rīgas valstspilsētas pašvaldībai.
Atbilstoši Ministru kabineta 2011. gada 1. februāra noteikumu Nr. 109 "Kārtība, kādā atsavināma publiskās personas manta” 12. punktā noteiktajam, lai noskaidrotu, vai atsavināmais valsts nekustamais īpašums nav nepieciešams citai valsts iestādei, valsts kapitālsabiedrībai vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes funkciju nodrošināšanai, rīkojuma projektu izsludinot Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā, tiks nodrošināts noteikumos noteiktais pienākums. Ja divu nedēļu laikā pēc Ministru kabineta rīkojuma projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa projektā minēto nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 42. panta pirmo daļu, ja dzīvokļa īpašums vairs netiek izmantotas pašvaldības autonomo funkciju īstenošanai, pašvaldība šo dzīvokļa īpašumu bez atlīdzības nodod valstij.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 42.1 pantu Rīgas valstspilsētas pašvaldība tiek pilnvarota parakstīt nostiprinājuma lūgumu par īpašuma tiesību nostiprināšanu uz valsts vārda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas personā, vienlaikus ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības īpašuma tiesību nostiprināšanu.
Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 356. panta 1.1 daļu, uz mantu, kas atzīta par noziedzīgi iegūtu, tiek dzēsts tai uzliktais arests, apgrūtinājumi, aizliegumi un ķīlas tiesības, tai skaitā visi uz publiskajā reģistrā reģistrējamu mantu ierakstītie apgrūtinājumi un aizlieguma atzīmes.
Rīgas valstspilsētas pašvaldībai, nostiprinot zemesgrāmatā īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu, vienlaikus zemesgrāmatā ir jānostiprina iepriekš minētie tiesību aprobežojumi, kā arī aizliegums atsavināt dzīvokļa īpašumu un apgrūtināt to ar lietu tiesību – hipotēku, izņemot gadījumu, ja dzīvokļa īpašums tiek ieķīlāts valsts aizdevuma nodrošināšanai, lai saņemtu Eiropas Savienības fondu atbalstu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Izstrādes procesā izmantoto dokumentu, kas satur personas datus, apstrādes mērķis ir nodrošināt pilnvērtīgu Rīkojuma projekta par nekustamā īpašuma atsavināšanu atbilstības izvērtēšanu gan normatīvajiem aktiem, gan dokumentiem, tādējādi nodrošinot, ka tiek aizsargātas visu nekustamā īpašuma daļas atsavināšanā iesaistīto pušu tiesības. Dokumenti, kas satur personas datus, ir paredzēti šauram subjektu lokam – noteiktajiem saskaņošanas dalībniekiem, kas veic rīkojuma projekta un anotācijas vērtēšanu.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Rīgas pilsētas iedzīvotāji, kuriem nepieciešama palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Izdevumi, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma pārņemšanu, tai skaitā īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, tiek segti no Rīgas valstspilsētas pašvaldības budžeta līdzekļiem.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Rīkojuma projekta būtība skar Ministru kabineta kompetenci lemt par to, vai atļaut Rīgas valstspilsētas pašvaldībai izmantot pirmtiesības uz nekustamo īpašumu, kas ir atzīts par noziedzīgi iegūtu mantu. Rīkojuma projektā risinātie jautājumi neparedz ieviest izmaiņas, kas varētu ietekmēt sabiedrības intereses.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts ieņēmumu dienests
- Rīgas valstspilsētas pašvaldība
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Izstrādes procesā izmantoto dokumentu, kas satur personas datus, apstrādes mērķis ir nodrošināt pilnvērtīgu Rīkojuma projekta par nekustamā īpašuma atsavināšanu atbilstības izvērtēšanu gan normatīvajiem aktiem, gan dokumentiem, tādējādi nodrošinot, ka tiek aizsargātas visu nekustamā īpašuma daļas atsavināšanā iesaistīto pušu tiesības. Dokumenti, kas satur personas datus, ir paredzēti šauram subjektu lokam – noteiktajiem saskaņošanas dalībniekiem, kas veic rīkojuma projekta un anotācijas vērtēšanu.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi