Anotācija (ex-ante)

Direktīvas 3. panta 6. punkts noteic, ka dalībvalstis nodrošina, ka, novērtējot, vai kaitējums vai iespējamais kaitējums ir būtisks attiecībā uz rīcību, kas uzskaitīta 2. punkta a) līdz e) apakšpunktā, f) apakšpunkta ii) punktā, j) līdz m) apakšpunktā un r) apakšpunktā, attiecīgā gadījumā ņem vērā vienu vai vairākus šādus elementus: a) skartās vides bāzes stāvoklis; b) tas, vai kaitējums ir ilgs, vidēja termiņa vai īstermiņa; c) kaitējuma apmērs; d) kaitējuma atgriezeniskums.

Direktīvas 3. panta 7. punkts noteic, ka dalībvalstis nodrošina, ka, novērtējot, vai rīcība, kura uzskaitīta 2. punkta a) līdz e) apakšpunktā, f) apakšpunkta ii) punktā, i) līdz m) apakšpunktā un r) apakšpunktā, var kaitēt gaisa vai augsnes kvalitātei vai ūdens kvalitātei vai stāvoklim, vai ekosistēmai, dzīvniekiem vai augiem, attiecīgā gadījumā ņem vērā vienu vai vairākus šādus elementus: a) rīcība ir saistīta ar darbību, ko uzskata par riskantu vai bīstamu videi vai cilvēka veselībai, un tās veikšanai ir vajadzīga atļauja, kas netika saņemta vai ievērota; b) tas, kādā mērā ir pārsniegts regulatīvais slieksnis, vērtība vai cits obligāts parametrs, kas paredzēts 1. punkta otrās daļas a) un b) apakšpunktā minētos Savienības vai valsts tiesību aktos vai izdotā attiecīgās darbības atļaujā; c) tas, vai materiāls vai viela ir klasificēta kā bīstama vai kā citādi uzskaitīta kā kaitīga videi vai cilvēka veselībai.

Toties Direktīvas 3, panta 8. punkts noteic, ka dalībvalstis nodrošina, ka, novērtējot, vai daudzums ir niecīgs vai ievērojams 2. punkta f) apakšpunkta i) punkta, un g), n), o) un p) apakšpunkta vajadzībām, attiecīgā gadījumā ņem vērā vienu vai vairākus šādus elementus: a) attiecīgo priekšmetu skaits; b) tas, kādā mērā ir pārsniegts regulatīvais slieksnis, vērtība vai cits obligāts parametrs, kas paredzēts 1. punkta otrās daļas a) un b) apakšpunktā minētos Savienības vai valsts tiesību aktos; c) attiecīgo dzīvnieku vai augu sugu saglabāšanās stāvoklis; d) vides atjaunošanas izmaksas, ja šīs izmaksas ir iespējams novērtēt.

Šī brīža PKLS 23. pants noteica, ka atbildība par KL paredzēto noziedzīgo nodarījumu, ar kuru radīts būtisks kaitējums, iestājas, ja noziedzīgā nodarījuma rezultātā iestājušās kādas no minētajām sekām: 1) nodarīts mantisks zaudējums, kas noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī nav bijis mazāks par piecu tai laikā Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu, un apdraudētas vēl citas ar likumu aizsargātās intereses; 2) nodarīts mantisks zaudējums, kas noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī nav bijis mazāks par desmit tai laikā Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu; 3) ievērojami apdraudētas citas ar likumu aizsargātās intereses. Vienlaikus PKLS 1. pielikums paredz kritērijus, pēc kuriem nosakāms apdraudējums vai ievērojams apdraudējums ar likumu aizsargātajām interesēm meža vides saglabāšanā.

Norādām, ka Direktīvas regulējums noteic paredzēt kriminālatbildību par attiecīgajiem nodarījumiem arī gadījumos, kad noziedzīgais nodarījums varēja izraisīt cilvēka nāvi vai smagus miesas bojājumus vai izraisīja vai varēja izraisīt ievērojamu kaitējumu gaisa, augsnes vai ūdens kvalitātei, ievērojamu kaitējumu jūras videi, vai virszemes ūdensobjektu ekoloģiskajam stāvoklim vai ekoloģiskajam potenciālam, vai pazemes ūdensobjektu kvantitatīvajiem rādītājiem vai ievērojamu kaitējumu ekosistēmai, dzīvotnei, dzīvniekiem vai augu sugām, tomēr sekas nav iestājušās.

Vienlaikus norādāms, ka PKLS 23. panta pirmās daļas 3. punkts noteic, ka atbildība par KL paredzēto noziedzīgo nodarījumu, ar kuru radīts būtisks kaitējums, iestājas, ja noziedzīgā nodarījuma rezultātā ievērojami apdraudētas citas ar likumu aizsargātās intereses. Šajā gadījumā ir nošķirams PKLS 23. panta pirmās daļas 3. punkts un PKLS 23.² pants, ar kuru paredzēts papildināt likumu. PKLS 23.² pants norāda atsauci uz PKLS 23. pantu, kā arī papildina būtiska kaitējuma izpratni noziegumiem pret vidi. Norādāms, ka PKLS 23.² panta izpratnē ievērojams kaitējums gaisa, augsnes vai ūdens kvalitātei, jūras videi, vai virszemes ūdensobjektu ekoloģiskajam stāvoklim vai ekoloģiskajam potenciālam, vai pazemes ūdensobjektu kvantitatīvajiem rādītājiem vai ievērojams kaitējums ekosistēmai, dzīvotnei, dzīvniekiem vai augu sugām nav uzskatāms par ievērojamu apmēru skaita ziņā, taču vides radītā kaitējuma vai radīto zaudējumu ziņā (cik ievērojams kaitējums radīts videi).

Lai veiktu izvērtējumu par būtiskā kaitējuma rašanos, nepieciešams attiecīgajā jomā kompetentās iestādes atzinums, kas ņemot vērā pantā minētos apsvērumus, izvērtē, vai ar personas veiktajām darbībām radīts vai tas varēja radīt videi būtisku kaitējumu. Attiecīgā kompetentā iestāde tiek noteikta katras attiecīgās nozares regulējumā. Piemēram, Sugu un biotopu aizsardzības likuma 6. pants noteic katras iestādes kompetenci attiecībā uz likumā minētajām jomām. Piemēram likuma 6. panta otrā daļa noteic, ka valsts meža dienests nosaka mikroliegumus meža zemēs (izņemot meža zemes, kas atrodas šā likuma 5.panta 10.punktā minētajās teritorijās) un nodrošina to uzraudzību saskaņā ar meža apsaimniekošanu un izmantošanu regulējošiem normatīvajiem aktiem, kā arī saskaņā ar Regulas Nr. 1143/2014 14., 16. un 19. pantu un veic kompetentās iestādes pienākumus attiecībā uz invazīvajām savvaļas sauszemes dzīvnieku medījamām sugām. Toties 6. panta trešās daļas 4. punkts noteic, ka Invazīvo sugu introdukcijas un izplatīšanās profilakses un pārvaldības jomā ir šādas kompetentās iestādes: 1) Valsts augu aizsardzības dienests saskaņā ar regulas Nr. 1143/2014 8. un 9. pantu veic kompetentās iestādes pienākumus attiecībā uz invazīvajām augu sugām, savukārt saskaņā ar Regulas Nr. 1143/2014 5., 10., 11., 13., 14., 16., 17., 18., 19., 24., 26., 30. un 32. pantu veic kompetentās iestādes pienākumus attiecībā uz invazīvajām sauszemes augu sugām; 2) Daugavpils Universitātes aģentūra "Latvijas Hidroekoloģijas institūts" saskaņā ar Regulas Nr. 1143/2014 5., 13., 14., 16., 17., 18., 19., 22. un 24. pantu veic kompetentās iestādes pienākumus attiecībā uz invazīvajām jūras un piekrastes sugām; 3) Pārtikas un veterinārais dienests saskaņā ar Regulas Nr. 1143/2014 15. un 16. pantu veic kompetentās iestādes pienākumus attiecībā uz invazīvajām sugām uz robežas; 4) valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" saskaņā ar Regulas Nr. 1143/2014 14. un 16. pantu veic kompetentās iestādes pienākumus attiecībā uz invazīvajām saldūdens augu sugām.

Līdzīgi kā minēts Sugu un biotopu aizsardzības likumā, arī citu nozaru likumi paredz kompetentās iestādes, kas veic atzinuma sagatavošanu par attiecīgo gadījumu. Svarīgi norādīt, ka neviena cita amatpersona vai iestāde, kas nav minēta nozares normatīvajā regulējumā kā kompetentā iestāde, nav tiesīga veikt šāda atzinuma sagatavošanu vai lēmuma pieņemšanu par kaitējuma radīšanu videi.

Novērtējot videi radīto būtisko kaitējumu, tiek ņemti vērā viens vai vairāki kritēriji:
1) attiecīgo priekšmetu vai īpatņu skaits. Ar attiecīgo priekšmetu vai īpatņu skaitu saprotams, piemēram, iznīcināto attiecīgo sugu pārstāvju skaits (dzīvnieku skaits, augu skaits). Kompetentās iestādes eksperti katrā individuālajā gadījumā izvērtē, vai attiecīgais priekšmetu skaits varēja radīt būtisku kaitējumu videi. Ņemot vērā, ka, piemēram, dzīvnieku vai augu sugas savā vidiskajā vērtībā ir atšķirīgas, katram gadījumam nepieciešams individuāls izvērtējums par būtiskā kaitējuma iespējamu rašanos.
2) normatīvajos aktos noteiktais slieksnis, vērtība vai cits noteikts lielums. Ar šāda noteikta sliekšņa pārkāpumu saprotams kādā normatīvajā aktā regulētās robežas pārkāpums. Šādu slieksni nosaka, piemēram, PKLS 1. pielikums “Kritēriji, pēc kuriem nosakāms apdraudējums vai ievērojams apdraudējums ar likumu aizsargātajām interesēm meža vides saglabāšanā”. Latvijas normatīvais regulējums paredz vairākus nozares tiesību aktus, kas noteic apdraudējuma, piesārņojuma vai citu atļauto slieksni. Katrā individuālajā gadījumā, kompetentās iestādes pārstāvis izvērtē nozares normatīvo regulējumu un pieņemt lēmumu par šāda sliekšņa pārkāpumu.
3) attiecīgo īpaši aizsargājamo sugu saglabāšanas stāvoklis. Ar saglabāšanas stāvokli ir saprotama sugas iespēja izdzīvot vai tupināt pastāvēt. Ņemot vērā, ka pastāv tādas invazīvās augu sugas, kuru iznīcināšana var uzlabot dabas vidi, par būtisku kaitējumu uzskatāms īpaši aizsargājamo sugu iznīcināšana vai pastāvēšanas stāvokļa pasliktināšana. Ministru kabineta 2000. gada 14. novembra noteikumi Nr.396 “Noteikumi par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu” īpaši aizsargājamo sugu sarakstu (1.pielikums) un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu (2.pielikums).
4) vides atjaunošanas izmaksas, ja šīs izmaksas ir iespējams novērtēt. Noziedzīgā nodarījuma gadījumā kompetentās iestādes eksperts izvērtē vides atjaunošanas izmaksas, gadījumos, kad tās iespējams novērtēt. Piemēram, gadījumos, kad veikts ūdens tilpnes piesārņojums, tiek izvērtētas izmaksas, kas radušās, lai novērstu piesārņojuma tālāku izplatību. Šādu preventīvo un sanācijas pasākumu veikšanu izmaksas izvērtējamas saskaņā ar Ministru kabineta 2007. gada 24. aprīļa noteikumiem Nr.281 “Noteikumi par preventīvajiem un sanācijas pasākumiem un kārtību, kādā novērtējams kaitējums videi un aprēķināmas preventīvo, neatliekamo un sanācijas pasākumu izmaksas”.
5) rīcība ir saistīta ar videi vai cilvēka veselībai riskantu vai bīstamu darbību, kuras veikšanai ir nepieciešama atļauja. Šādos gadījumos kompetentās iestādes eksperts veic izvērtējumu, vai attiecīgā rīcība videi vai cilvēka veselībai ir radījusi risku vai bīstamību. Darbības, kuru veikšanai ir nepieciešama atļauja ir tādas darbības, kuru veikšanai attiecīgā persona ir saņēmusi, vai tai vajadzēja saņemt atļauju, piemēram, atkritumu apsaimniekošana, bīstamo vielu pārvadāšana un daudzas citas. Svarīgi norādīt, ka atļaujas iegūšana nav kritērijs, lai piemērotu panta otrās daļas 5. punktu. 
6) materiāls vai viela ir klasificēta kā bīstama vai kaitīga videi vai cilvēka veselībai. Šādos gadījumos, kompetentās iestādes eksperts, atbilstoši normatīvajam regulējumam noteic, vai lietotā, pārvadātā vai citādi izmantotā viela ir klasificēta kā bīstama vai kaitīga videi vai cilvēka veselībai un tās izmantošana var radīt būtisku kaitējumu. Materiālu vai vielu klasifikāciju noteic nacionālie vai Latvijai saistošie starptautiskie tiesību akti. Piemēram, ķīmisko vielu un to maisījumu klasifikācija ir noteikta saskaņā ar 2008. gada 16. decembra Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (EK) Nr.1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ Direktīvas 67/ 548/EEK un 1999/45/EK un groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006.
7) noziedzīgā nodarījuma izraisīta pastāvīga un neatgriezeniska virszemes ūdensobjekta vai pazemes ūdensobjekta kvalitātes klases maiņa. Uz Ūdens apsaimniekošanas likuma pamata izdotajos MK 19.10.2004. noteikumos Nr. 858 "Noteikumi par virszemes ūdensobjektu tipu raksturojumu, klasifikāciju, kvalitātes kritērijiem un antropogēno slodžu noteikšanas kārtību" un MK  13.01.2009. noteikumos Nr. 42 "Noteikumi par pazemes ūdens resursu apzināšanas kārtību un kvalitātes kritērijiem" ir definētas virszemes un pazemes ūdeņu kvalitātes klases. Savukārt Vides aizsardzības likuma 1. panta 8. punkts kaitējumu ūdeņiem definē kā " kvantitatīvi vai kvalitatīvi nosakāmas būtiskas nelabvēlīgas izmaiņas iekšzemes ūdeņos, kad tiek izmainīts ūdens ekoloģiskais, ķīmiskais, kvantitatīvais stāvoklis vai ekoloģiskais potenciāls". Ūdeņu stāvokļa izmaiņas nozīmē, piemēram, maiņu no labas ķīmiskās kvalitātes klases uz sliktas ķīmiskās kvalitātes klasi un liecina par būtisku ietekmi.  
8) citi nozīmīgi kritēriji. Norādāms, ka regulējumā noteiktie kritēriji nav izsmeļoši. Ņemot vērā, ka noziegumi pret dabas vidi ir daudzveidīgi un katra gadījuma izvērtēšana ir individuāla, visus iespējamos kritērijus, pēc kuriem noteikt, vai videi ir radīts būtisks kaitējums, nav iespējams noteikt normatīvajā regulējumā. Katrā individuālajā gadījumā kompetentās iestāde veic izvērtējumu ņemot vērā ne tikai jau minētos kritērijus, bet arī citus nozīmīgus apstākļus. Piemēram, ķīmisko vielu noplūdes gadījumā, tiek ņemta vārā arī apkārtne, kurā notikusi noplūde, apkārtnes apdzīvotība, piekļuve un vēl citi nozīmīgi kritēriji.

Ņemot vērā, ka KL XI nodaļa regulē noziedzīgus nodarījumus, kas vērsti pret vidi, kas var būt dažādas dzīvnieku, augu, sēņu un ķērpju sugas, augsne, ūdens tilpnes, gaiss un citas vides vērtības, nav iespējas noteikt vienotus un precīzus kritērijus, pēc kuriem noteikt, kad ar noziedzīgā nodarījuma darbībām radīts būtisks kaitējums. Līdz ar to nepieciešams papildināt PKLS regulējumu nosakot vispārīgus kritērijus, kas atbilst Direktīvas regulējumam, lai noziedzīgu nodarījumu pret vidi gadījumos, normas piemērotājam būtu iespējams noteikt, vai sasniegts būtiska kaitējuma slieksnis.

Likumprojektā ietvertie grozījumi izvirza būtiskā kaitējuma kritērijus, kurus normas piemērotājs ņem vērā, izvērtējot vai radīts būtiskais kaitējums. Nozares eksperti ir norādījuši, ka svarīgi normatīvajā regulējumā nostiprināt konkrētus kritērijus, kas noteiktu būtiskā kaitējuma “slieksni” dabas videi. Līdzvērtīgi kā tie noteikti PKLS 1. pielikumā “Kritēriji, pēc kuriem nosakāms apdraudējums vai ievērojams apdraudējums ar likumu aizsargātajām interesēm meža vides saglabāšanā”. Līdz ar to Likumprojekta protokollēmuma 5. punkts nosaka Klimata un enerģētikas ministrijai un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai izvērtēt iespējas sagatavot pielikumus likumam “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”, kas noteiktu kritērijus, pēc kuriem nosakāms apdraudējums, ievērojams apdraudējums vai būtisks kaitējums ar likumu aizsargātajām interesēm vides nozarē. 

Nozares eksperti īpaši izcēluši nepieciešamību normatīvajā regulējumā nostiprināt konkrētus kritērijus attiecībā uz KL 109.¹ pantu, kas paredz kriminālatbildību par lauksaimniecības vai meža produktu un no tiem iegūtu izstrādājumu (liellopu izcelsmes produktu, kakao, kafijas, palmu eļļas, kaučuka, sojas, koksnes) nelikumīgu laišanu tirgū, piedāvāšanu, pārdošanu, importēšanu, eksportēšanu vai pieejamības nodrošināšanu, ja tas izdarīts ievērojamā apmērā un attiecībā uz KL 115.³ pantu, kas paredz atbildību par invazīvu svešzemju sugu apzinātu ievešanu Latvijas Republikas teritorijā, laišanu tirgū, turēšanu, selekciju, transportēšanu, izmantošanu, apmainīšanu, audzēšanu vai kultivēšanu, izlaišanu vidē vai izplatīšanu vai atļaujas pavairot noteikumu pārkāpšanu ja ar to radīts būtisks kaitējums.

Regulējumā svarīgi noteikt, kādos gadījumos veicot KL 109.¹ panta otrajā daļā minēto noziedzīgo nodarījumu, iznīcināta ievērojama lieluma vai vides vērtības ekosistēma, vai dzīvotne aizsargājamā teritorijā, vai ar tām radīts tai neatgriezenisks kaitējums. Attiecībā uz KL 109.¹ panta pirmajā daļā minēto ievērojamo apmēru piemērojams šī brīža regulējums PKLS 23.¹ pants.

Toties attiecībā uz KL 115.³ pantu, regulējumā svarīgi noteikt, kādos gadījumos radīts būtiskais kaitējums videi invazīvu svešzemju sugu apzinātas ievešanas Latvijas Republikas teritorijā, laišanas tirgū, turēšanas, selekcijas, transportēšanas, izmantošanas, apmainīšanas, audzēšanas vai kultivēšanas, izlaišanas vidē vai izplatīšanas vai atļaujas pavairot noteikumu pārkāpšanas gadījumā. Kā arī svarīgi noteikt kritērijus, kuros gadījumos ar KL 115.³ pantā minēto noziedzīgo nodarījumu iznīcināta ievērojama lieluma vai vides vērtības ekosistēma, vai dzīvotne aizsargājamā teritorijā, vai ar tām radīts tai neatgriezenisks kaitējums vai ar tām radīts gaisa, augsnes vai ūdens kvalitātes neatgriezenisks kaitējums.

Vienlaikus ir svarīgi pārskatīt arī esošo regulējumu un PKLS 1. pielikumu, izvērtējot, vai esošais regulējums atbilst šī brīža nozares praksei. Līdz ar to Likumprojekta 4. punkts nosaka Zemkopības ministrijai sadarbībā ar Klimata un enerģētikas ministriju, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju un Tieslietu ministriju līdz 2028.gada 1.janvārim pārskatīt likuma “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 1. pielikumu, lai pārskatītu un papildinātu kritērijus, pēc kuriem nosakāms apdraudējums vai ievērojams apdraudējums ar likumu aizsargātajām interesēm meža vides saglabāšanā, kā arī izstrādāt kritērijus ievērojama apjoma noteikšanai Krimināllikuma 109.¹ pantā minētiem produktiem un būtiskā kaitējuma noteikšanai Krimināllikuma 98. un 115.³ pantā minētajām darbībām lauksaimniecībā.
 

Ņemot vērā minēto, Likumprojekta 1. pants paredz papildināt PKLS 23.² pantu, kas nosaka, ka atbildība par Krimināllikumā XI nodaļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu pret dabas vidi, ar kuru radīts būtisks kaitējums, iestājas, ja noziedzīgā nodarījuma rezultātā iestājušās kādas no šā likuma 23. pantā minētajām sekām, vai noziedzīgais nodarījums varēja izraisīt cilvēka nāvi vai smagus miesas bojājumus vai izraisīja vai varēja izraisīt ievērojamu kaitējumu gaisa, augsnes vai ūdens kvalitātei, ievērojamu kaitējumu jūras vides stāvoklim, vai virszemes ūdeņu ekoloģiskajai kvalitātei vai ekoloģiskajai ilgtspējai, vai pazemes ūdensobjektu kvantitatīvajiem rādītājiem vai ievērojamu kaitējumu ekosistēmai, dzīvotnei, dzīvniekiem vai augu sugām. Papildus tam panta otrā daļa nosaka, ka novērtējot šā panta pirmajā daļā radīto būtisko kaitējumu, ņem vērā vienu vai vairākus kritērijus: 1) attiecīgo priekšmetu vai īpatņu skaits; 2) normatīvajos aktos noteiktais slieksnis, vērtība vai cits noteikts lielums; 3) attiecīgo īpaši aizsargājamo sugu saglabāšanās stāvoklis; 4) vides atjaunošanas izmaksas, ja šīs izmaksas ir iespējams novērtēt; 5) rīcība ir saistīta ar videi vai cilvēka veselībai riskantu vai bīstamu darbību, kuras veikšanai ir nepieciešama atļauja; 6) materiāls vai viela ir klasificēta kā bīstama vai citādi kaitīga videi vai cilvēka veselībai; 7) noziedzīgā nodarījuma izraisīta pastāvīga un neatgriezeniska virszemes ūdensobjekta vai pazemes ūdensobjekta kvalitātes klases maiņa; 8) citi nozīmīgi kritēriji.

Direktīvas 3. panta 2. punkta p) apakšpunkts par noziedzīgu nodarījumu paredz attiecīgu pirmpreču vai attiecīgu izstrādājumu laišanu vai pieejamības nodrošināšanu Savienības tirgū vai eksportu no Savienības tirgus, kas pārkāpj Regulas (ES) 2023/1115 3. pantā noteikto aizliegumu, izņemot gadījumus, kad šāda rīcība attiecas uz niecīgu daudzumu.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/1115 (2023. gada 31. maijs), ar ko paredz noteikumus par to, kā Savienības tirgū darīt pieejamas un kā eksportēt no Savienības konkrētas ar atmežošanu un meža degradāciju saistītas pirmpreces un izstrādājumus, un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 995/2010 (turpmāk – Regula) “attiecīgās pirmpreces” definē kā liellopus, kakao, kafiju, eļļas palmas, kaučuku, soju un koksni. Atbilstoši Latvijas normatīvā regulējumā izmantotajai terminoloģijai, ar pirmprecēm saprotamas tādi lauksaimniecības vai meža produkti un no tiem iegūti izstrādājumi, piemēram, liellopu izcelsmes produkti, kakao, kafija, palmu eļļa, kaučuks, soja un koksne.

Likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā” paredz Krimināllikumu papildināt ar 109.¹ pantu šādā redakcijā: “109.¹ pants.  Noteiktu izejvielu un no tām iegūtu izstrādājumu nelikumīga laišana tirgū.
(1) Par lauksaimniecības vai meža produktu un no tiem iegūtu izstrādājumu (liellopu izcelsmes produktu, kakao, kafijas, palmu eļļas, kaučuka, sojas, koksnes) nelikumīgu laišanu tirgū, piedāvāšanu, pārdošanu, importēšanu, eksportēšanu vai pieejamības nodrošināšanu,  ja tas izdarīts ievērojamā apmērā, —
soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu.
(2) Par šā panta pirmajā daļā paredzētajām darbībām, ja ar tām iznīcināta ievērojama lieluma vai vides vērtības ekosistēma, vai dzīvotne aizsargājamā teritorijā, vai ar tām radīts tai neatgriezenisks kaitējums, -
soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.”

Meža likuma 1. panta pirmās daļas 3. punkts noteic, ka  personas darbības izraisīta meža pārveidošana citā zemes lietošanas veidā. Vienlaikus Meža likuma 41. pants noteic, ka  platību atmežo, ja tas nepieciešams būvniecībai, derīgo izrakteņu ieguvei, lauksaimniecībā izmantojamās zemes ierīkošanai, īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanai, valsts sauszemes teritorijas aizsardzības un neaizskaramības nodrošināšanai vai valsts apdraudējuma situācijas novēršanai militārajos objektos un to aizsargjoslās un ja personai ir izdots kompetentas institūcijas administratīvais akts, kas tai piešķir tiesības veikt minētās darbības, un persona ir kompensējusi valstij ar atmežošanas izraisīto negatīvo seku novēršanu saistītos izdevumus. Toties Regulas 3. pants nosaka aizliegumu attiecīgos izstrādājumus laist tirgū, nodrošināt to pieejamību tirgū un tos eksportēt, ja vien spēkā nav šādi nosacījumi: a) tie ir neatmežojoši; b) tie ražoti saskaņā ar attiecīgajiem ražotājvalsts tiesību aktiem; un c) uz tiem attiecas pienācīgas pārbaudes paziņojums. Regulas 2. panta 3. punkts noteic, ka atmežošana ir meža pārveidošana nolūkā to izmantot lauksaimniecībā neatkarīgi no tā, vai tā ir vai nav cilvēka izraisīta.  

Līdz ar to saprotams, ka nacionālais regulējums ar atmežošanu saprot plašāka mēroga darbības, tajā ietverot arī regulējumā atļautu atmežošanu. Lai KL regulējums neattiektos arī uz nacionālajā regulējumā ietvertajām atļautajām atmežošanas darbībām, grozījumi paredz noteikt, ka KL 109.¹ panta tiek attiecināms tikai un vienīgi uz Regulas regulējumu, ar atmežošanu saprotot Regulā minētās darbības.

Lai nodrošinātu, ka KL 109.¹ pants sevī neietver arī nacionālajā regulējumā atļautu, atmežošanas procesā iegūtu, lauksaimniecības vai meža produktu un no tiem iegūtu izstrādājumu (liellopu izcelsmes produktu, kakao, kafijas, palmu eļļas, kaučuka, sojas, koksnes) laišanu tirgū, piedāvāšanu, pārdošanu, importēšanu, eksportēšanu vai pieejamības nodrošināšanu, nepieciešams noteikt, ka atbildība par Krimināllikuma 109.¹ pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu iestājas, ja pārkāpts Regulas 3. pantā noteiktais aizliegums.
 

Līdz ar to, Likumprojekta 2. pants paredz papildināt likumu ar 26. pantu nosakot, ka atbildība par Krimināllikuma 109.¹ pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu iestājas, ja pārkāpts Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 31. maija Regulas (ES) 2023/1115, ar ko paredz noteikumus par to, kā Savienības tirgū darīt pieejamas un kā eksportēt no Savienības konkrētas ar atmežošanu un meža degradāciju saistītas pirmpreces un izstrādājumus, un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 995/2010 3. pantā noteiktais aizliegums.

Papildus Direktīvas 28. panta 1. punkts noteic, ka dalībvalstīm ir pienākums savos normatīvajos aktos, ar kuriem tiek pārņemtas Direktīvas prasības, ietvert atsauci uz attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu.

Ievērojot minēto, Likumprojekts paredz papildināt PKLS ar informatīvo atsauci uz šo Direktīvu, likuma informatīvās atsauces papildinot ar 4. punktu šādā redakcijā: "4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 11. aprīļa direktīvas (ES) 2024/1203, kas paredz noteikumus par vides krimināltiesisko aizsardzību un aizstāj Direktīvas 2008/99/EK un 2009/123/EK.".

Samazinājies noziedzīgo nodarījumu skaits pret dabas vidi un piemēroti preventīvi un samērigi sodi par noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu pret dabas vidi.

Izdarīto noziedzīgo nodarījumu skaits un piemērotie sodi