Anotācija

PAZIŅOJUMS:
Valsts digitālās attīstības aģentūra informē, ka no 2025.gada 13.februārā plkst. 22:00 līdz 14.februārā plkst. 01:00 ir ieplānoti Valsts informācijas sistēmu savienotāja Vienotās pieteikšanās moduļa tehniskie uzturēšanas darbi. To laikā var būt traucēta vai nepieejama e-Identitātes apliecināšana ar visiem autentifikācijas rīkiem.
24-TA-1462: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.5.1. specifiskā atbalsta mērķa "Ieguldījumi, kas atbalsta STEP mērķu sasniegšanu" īstenošanas noteikumi" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Tiesību akta projekts “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.5.1. specifiskā atbalsta mērķa “Ieguldījumi, kas atbalsta STEP mērķu sasniegšanu” īstenošanas noteikumi" (turpmāk – Noteikumu projekts) ir izstrādāts saskaņā ar Eiropas Savienības fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda vadības likuma (turpmāk – Fondu vadības likums) 19. panta 13. punktu, Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmu 2021. - 2027.gadam un Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēm 2021. - 2027. gadam.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Pasākuma mērķis ir stiprināt Eiropas Savienības piegāžu ķēdes kritiski svarīgo jūras vēju tehnoloģiju ražošanas attīstību, lai piesaistītu jūras vēju un sauszemes vēju tehnoloģiju un to komponenšu ražotājus, izveidojot zaļo industriālo teritoriju, ļaujot tajā komersantiem izvietot ražotnes  vēja enerģijas tehnoloģiju komponenšu ražošanai.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Ar Ministru kabineta 2021.gada 16.februāra rīkojumu Nr.93 “Par Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam” atbalstītajās Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam (turpmāk – NIP) noteikts -lai nodrošinātu tehnoloģijas bāzes attīstību, būtiski ir veicināt investīciju piesaisti, nodrošinot publiskās infrastruktūras pielāgošanu. Veicinot investīcijas jaunās tehnoloģijās, tai skaitā, lai nodrošinātu siltumnīcefekta gāzu (turpmāk – SEG) emisiju samazināšanos un veiktu jaunus klimata tehnoloģiju atklājumus, izmantojot risinājumus klimata pārmaiņu mazināšanai, vienlaicīgi virzoties uz klimatnoturīgu ekonomikas attīstību. 2024.gada 30.aprīļa Ministru kabineta sēdē (prot. Nr. 18, 52.§.) apstiprinātajā informatīvajā ziņojumā “Par Latvijas ekonomikas attīstību” (“Latvijas tautsaimniecība – produktivitāte, konkurētspēja, izaugsme”) (24-TA-1057) (turpmāk – informatīvais ziņojums par Latvijas ekonomikas attīstību) kā viens no tautsaimniecības attīstības virzieniem noteikts – klimata pārmaiņas un ieguldījumi zaļajā infrastruktūrā, lai sekmētu enerģijas uzkrāšanas tehnoloģiju attīstīšanu un ražošanu. Ņemot vērā noteiktās prioritātes, lai nodrošinātu jaunu klimatnoturīgu investīciju ienākšanu Latvijā, tiek izstrādāts atbalsta risinājums, kas paredz attīstīt Rīgas brīvostas infrastruktūru, lai izveidotu teritoriju, kas ļautu tajā ienākt investoriem un izvietot ražotnes atjaunojamās enerģijas komponenšu ražošanai, resursefektīvo tehnoloģiju un dziļo tehnoloģiju inovāciju ražošanai.
2022. gadā Latvijas valdība un Saeima, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, ir pieņēmusi virkni operatīvu un stratēģisku lēmumu attiecībā uz enerģētisko neatkarību un atjaunojamo energoresursu (turpmāk – AER) izmantošanu elektroenerģijas ražošanā. 2022. gadā ir arī izstrādāts un stājies spēkā Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likums[1], veikti grozījumi Enerģētikas likumā [2] un Elektroenerģijas tirgus likumā[3], izstrādātas vadlīnijas par vēja parku iekļaušanu pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentos teritorijas plānojumā un ilgtspējīgas attīstības stratēģijā[4]. Vienlaikus izvirzītajam mērķim iezīmējas arī sarežģījumi, kas saistīti ar izejvielu vai produktu izstrādei nepieciešamo komponenšu pieejamību, piegādes termiņiem un izmaksām.
Ņemot vērā Latvijai un tās kaimiņvalstīm pārskatāmā nākotnē prognozējamo nepieciešamību pēc AER ražošanai nepieciešamo iekārtu  iegādes, Latvijas valstij ir iespēja īstenot NIP noteikto – “stiprināt Latvijas nišas piedāvājumu Viedās specializācijas stratēģijas (turpmāk – RIS3) zināšanu jomā “viedā enerģētika un mobilitāte”, sagatavojot bāzes infrastruktūru un nacionālo piedāvājumu investīciju piesaistei AER komponenšu ražotņu izveidei Latvijā. Šāda virziena noteikšana ļautu apzināti transformēt tautsaimniecības virzienus, kāpināt Latvijas konkurētspēju un eksporta apjomus, izveidot jaunas darbavietas un kompetences, lai nākotnē izstrādātu inovatīvas tirgū pieprasītas tehnoloģijas, papildus ļaujot mazināt būtiskus komponenšu un kompetenču pieejamības riskus plānotajiem Latvijas AER projektiem, galvenokārt sauszemes un atkrastes vēja parku attīstībai. Ņemot vērā AER komponenšu specifiku un to, ka pēc izmēra lielākas vēja turbīnas tiek uzstādītas jūrā, stratēģiski vēja turbīnu komponenšu ražotnes būtu jāizvieto ostu teritorijās ar piekļuvi piestātnēm, lai to piegādes uz eksporta mērķvalstīm varētu īstenot ar šajā jomā konkurētspējīgo jūras transportu.
Šobrīd Baltijas jūras austrumu krasta ostās (ieskaitot Baltijas valstis) nav izveidota ostu infrastruktūra, kas būtu piemērota liela apjoma atkrastes vēja turbīnu komponenšu ražotņu vai komplektēšanas komersantu attīstībai. Tāpat, ņemot vērā AER iekārtu komplektēšanai un ražošanai nepieciešamo specializēto iekārtu un infrastruktūras apmēru, ir ierobežots ostu skaits, kurās šādu infrastruktūru būtu iespējams izveidot. Rīgas brīvosta ir noteikusi Kundziņsalu par vienu no galvenajām tās attīstības teritorijām, jo tajā ir ne tikai izvietota attīstīta un mūsdienīga transporta infrastruktūra, bet arī atrodas brīvas un līdz šim neapbūvētas teritorijas 119,8 ha platībā piestātņu, kravu terminālu, laukumu un ražošanas infrastruktūras attīstībai.
Lai veiktu līdz šim neapbūvēto Kundziņsalas teritoriju pilnvērtīgu izmantošanu ostas, loģistikas un ražošanas infrastruktūras attīstībai, ir nepieciešams veikt ieguldījumus grunts pamatnes stiprināšanā, komunikāciju tīklu, elektrotīklu, ceļu un dzelzceļa infrastruktūras, piestātņu būvniecībā, kā arī krastu stiprinājumu pārbūvē un gultnes padziļināšanā.
AER nozares uzņēmumu piesaiste Latvijai un Rīgas brīvostas teritorijai būtu unikāla Rīgas brīvostas attīstības iespēja, kas vienlaikus atbilst “Rīgas brīvostas Attīstības programmas 2019-2028” vairākiem stratēģiskajiem mērķiem (SM) – gan attiecībā uz kravu piesaisti (SM1: Veicināt stabilu kravu apjomu pieaugumu ilgtermiņā), gan arī attiecībā uz ostas teritoriju attīstību, jaunu pakalpojumu veidošanu un industrializāciju (SM3: Veicināt efektīvāku ostas teritorijas izmantošanu un piesaistīt brīvajām ostas teritorijām attīstības projektus, kas veicina jūras kravu apgrozījuma palielināšanos, SM4: Veicināt ražošanas un kravu pievienotās vērtības pakalpojumu attīstību Rīgas brīvostā un SM5: Veicināt Rīgas brīvostas atpazīstamību un piesaistīt jaunus klientus).

[1] https://m.likumi.lv/ta/id/336089-energetiskas-drosibas-un-neatkaribas-veicinasanai-nepieciesamas-atvieglotas-energoapgades-buvju-buvniecibas-kartibas-likums

[2] Enerģētikas likums, https://likumi.lv/ta/id/49833#

[3] Elektroenerģijas tirgus likums, https://likumi.lv/ta/id/108834#

[4] https://www.varam.gov.lv/lv/media/33749/download?attachment
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Rīgas brīvostas teritorijā esošā Kundziņsala ir viens no svarīgākajiem multimodālajiem mezgliem Rīgas brīvostā, kas atrodas tiešā ostas krastmalas tuvumā pie galvenā kuģu kanāla. Lielākā daļa Kundziņsalas salas ir meliorēta zeme, kas izveidota no grunts, kura iegūta, padziļinot galveno kuģošanas kanālu. Šobrīd daļa teritorijas netiek pilnvērtīgi izmantota, taču veicot atbilstošus ieguldījumus teritorijas infrastruktūras attīstībā tiktu nodrošināta teritorijas ilgtermiņa pielāgošana loģistikas un ražošanas infrastruktūras attīstībai, vienlaikus sekmējot ražotņu izveidi tīro, resursefektīvo tehnoloģiju un dziļo tehnoloģiju ražošanai Rīgas brīvostas teritorijā.
Eiropas Komisijas 2019. gada decembra paziņojumā “Eiropas zaļais kurss” pausta apņemšanās cīnīties pret klimata pārmaiņām, pārveidojot Eiropas Savienības (turpmāk – ES) ekonomiku un sabiedrības uzvedību, lai līdz 2050. gadam panāktu klimatneitralitāti, ņemot vērā nepieciešamību novērst klimata pārmaiņu negatīvās sekas, tostarp draudus pārtikas nodrošinājumam, sabiedrības veselībai un ekonomikas stabilitātei. Redzot zaļo mērķu globālos izaicinājumus, būtiski ir jau šobrīd stiprināt zaļāku Eiropu ar zemām oglekļa emisijām ceļā uz klimatneitralitāti, veicinot tīru un taisnīgu enerģētikas pārkārtošanu, atbalstot investīcijas tādas infrastruktūras pielāgošanā, kas sekmē atjaunojamās enerģijas komponenšu ražošanu, resursefektīvo tehnoloģiju un dziļo tehnoloģiju inovāciju ražošanu.
Lai sekmētu atjaunojamās enerģijas pieejamību un attīstīšanu, ir nepieciešams izstrādāt Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam (turpmāk – politikas programma) 2.5.1. specifiskā atbalsta mērķa “Ieguldījumi, kas atbalsta STEP mērķu sasniegšanu” 2.5.1.0. pasākumu  “Enerģētiskās neatkarības un atjaunīgās enerģijas kapacitātes celšana” (turpmāk – pasākums), kas ietilpst politikas programmas otrā politikas mērķī “Zaļāka un noturīgāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, kurā notiek pāreja uz bezoglekļa ekonomiku neto izteiksmē, veicinot taisnīgu pārkārtošanos uz tīru enerģiju, "zaļās" un "zilās" investīcijas, aprites ekonomiku, klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, risku novēršanu un pārvaldību un ilgtspējīgu mobilitāti pilsētvidēs”. Otrā politikas mērķa zaļajām investīcijām ir izšķiroša nozīme taisnīgas pārkārtošanās un klimata pārmaiņu mazināšanā. Noteikumu projekts nodrošinās arī NIP  un informatīvajā ziņojumā  par Latvijas ekonomikas attīstību noteikto mērķu sasniegšanu, jo Noteikumu projektā paredzētās aktivitātes vērstas uz zaļo investīciju piesaisti, stiprinot klimatnoturīgas ekonomikas attīstību.
Jau izstrādājot Eiropas Parlamenta un Padomes 2024.gada 29.februāra Regulu (ES) 2024/795, ar ko izveido Eiropas stratēģisko tehnoloģiju platformu (“ STEP ”) un groza Direktīvu 2003/87/EK un Regulas (ES) 2021/1058, (ES) 2021/1056, (ES) 2021/1057, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) 2021/1060, (ES) 2021/523, (ES) 2021/695, (ES) 2021/697 un (ES) 2021/241 (turpmāk – STEP regula), kā viens no būtiskākajiem trūkumiem zaļās pārejas tehnoloģiju ražošanā, tika identificētas grūtības atrast piemērotu ražošanas infrastruktūru. Tāpat sarunās ar dažādiem potenciālajiem investoriem Latvijā tika konstatēts, ka jūras vēja tehnoloģiju un to komponentu ražošanas gadījumā būtiskākais ierobežojošais faktors ES ir piemērotu industriālo teritoriju trūkums (īpaši Baltijas jūras reģionā). Šo tehnoloģiju ražošanai ir nepieciešama specifiska infrastruktūra, kas spēj izturēt milzīgas slodzes un ļauj transportēt ļoti liela izmēra objektus (piemēram, liela izmēra vēja turbīnu pamatus, torņus, naceles un lāpstiņas). Turklāt jūras ostu (kuras ir pielāgotas tik liela mēroga objektu iekraušanai, izkraušanai un uzglabāšanai) tuvums ir kritiski svarīgs, lai saražotās vēja turbīnas un to sastāvdaļas transportētu.
Risinājuma apraksts
Pasākuma ietvaros plānots, ka Rīgas brīvostas pārvalde sagatavo projekta iesniegumu un iesniedz to Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā (turpmāk - sadarbības iestāde). Rīgas brīvostas pārvalde pasākuma ietvaros nodrošina Kundziņsalas teritorijas infrastruktūras attīstību, lai nodrošinātu teritorijas turpmāku pieejamību un iznomāšanu  komersantiem, kas paredz veikt ieguldījumus jūras vēju un sauszemes vēju tehnoloģiju un to komponenšu ražošanā. Pasākuma ietvaros plānots, ka līdz 2029. gada 31. decembrim tiktu attīstīta ostas loģistikas infrastruktūra 30 ha platībā un tiktu atbalstīti  vismaz divi komersanti, kuriem tiktu iznomāta attīstītā teritorija un šo komersantu saimnieciskā darbība galvenokārt būtu saistīta ar ienesīgām investīcijām jūras vēju un sauszemes vēju  tehnoloģijās, kas atbilst STEP regulas tvērumam. Pasākuma rezultātu ilgtspēja tiks nodrošināta no privāto investīciju līdzekļu un  par izveidotās infrastruktūras uzturēšanu atbildīga būs Rīgas brīvosta.

1. Atbalsts un pieejamais finansējums
Pasākuma ietvaros plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir  64 570 017 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) finansējums 54 884 514  euro un valsts budžeta līdzfinansējums   9 685 503  euro.

2. Finansējuma saņēmējs
Projektu atlases veids finansējuma saņemšanai ir ierobežota projektu iesniegumu atlase, kurā projekta iesniedzējs, kas pēc vienošanās noslēgšanas par projekta īstenošanu ar sadarbības iestādi kļūs par finansējuma saņēmēju, ir Rīgas brīvostas pārvalde.
Finansējuma saņēmējs sagatavos projekta iesniegumu atbilstoši projektu iesniegumu atlases nolikumam un iesniegs to sadarbības iestādē, izmantojot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu, projekta iesniegumam pievienojot projekta biznesa plānu (projekta attīstības aprakstu), kurā norādīta detalizēta informācija par projekta īstenošanas plānu, mērķiem, risinājumiem, ietekmi uz finansējuma saņēmēja turpmāko ekonomisko attīstību, izmaksu un ieguvumu analīzi, ievērojot, ka projekta ekonomiskā ienesīguma norma ir lielāka par sociālo diskonta likmi un projekta ekonomiskā neto pašreizējā vērtība ir lielāka par nulli, sagaidāmo peļņu no projekta īstenotajām aktivitātēm, finansējuma saņēmēja projekta ieviešanas pārvaldību, kā arī sasniedzamajiem rādītājiem, lai nodrošinātu pasākuma mērķa sasniegšanu. Projekta biznesa plānā (projekta attīstības aprakstā) iekļauj arī informāciju par radītās infrastruktūras nomas līgumu slēgšanas procesu ar  komersantiem. Finansējuma saņēmējs nodrošina attīstītās infrastruktūras un tai piegulošās attīstības teritorijas iznomāšanu tīrās tehnoloģijas komersantam, kas atbilst šādiem kvalifikācijas nosacījumiem:
-  paredz veikt ieguldījumus jūras vēju un sauszemes vēju tehnoloģiju un to komponenšu ražošanā;  
-  tas vai tā filiāle ir Latvijas Republikas komercreģistrā reģistrēts komersants.
Šajos noteikumos ar tīro tehnoloģiju komersantu tiek saprasts komersants, kas rada videi un klimatam draudzīgas tehnoloģijas, kas mazina videi radītos riskus.

3. Sasniedzamie rādītāji
Pasākuma ietvaros līdz 2029. gada 31. decembrim sasniedzami šādi rādītāji:
- iznākuma rādītāji:
 1) atbalstītie komersanti, kas galvenokārt saistīti ar ienesīgām investīcijām  tīrās tehnoloģijās (vēju enerģijas tehnoloģiju komponenšu ražošanas jomā), kas atbilst STEP regulas tvērumam – 2; Ar terminu "ienesīgas investīcijas" saprotot investīcijas, kas sevi ir atpelnījušas vai pēc izmaksu ieguvu analīzes pierāda, ka nākotnē atpelnīs. 
2) nefinansiālu atbalstu saņēmušie komersanti - 2.
- rezultāta rādītāji:
 1)  radīta infrastruktūra tīro tehnoloģiju (vēju enerģijas tehnoloģiju komponenšu ražošanas jomā) komersantiem – 30  ha.
2) piesaistītas publisko atbalstu papildinošās privātās investīcijas – 40 000 000 euro.
- nacionālie rādītāji:
1) vismaz viens no nomniekiem izbūvētajā teritorijā ir uzsācis atjaunojamo energoresursu ražotnes būvniecību jūras vēju un sauszemes vēju tehnoloģiju komersantiem;
2) no šo noteikumu 10.2.2. punktā minētā rezultāta rādītāja plānotajām privātajam investīcijām 10 procenti jau ir faktiski ieguldītas jūras vēju un sauszemes vēju tehnoloģiju komersantu ražotnes būvniecībā.    . 
Iznākuma radītājus var uzskatīt par izpildītiem, ja līdz projekta īstenošanas beigām, bet ne vēlāk kā līdz 2029.gada 31.decembrim ir noslēgti  līgumi par ieguldījumiem ar  tīro tehnoloģiju komersantiem (vēju enerģijas tehnoloģiju komponenšu ražošanas jomā) par pasākuma ietvaros attīstītās infrastruktūras un tai piegulošās attīstības teritorijas iznomāšanu.  Rādītāju var uzskatīt par izpildītu, ja atbalsta saņēmējs kā pierādījumu iesniedz noslēgto līgumu kopijas, kas apliecina iznomāšanas faktu, kā arī, ja nepieciešams pievieno papildus dokumentu, kas pierāda iznomāto teritoriju. Ekonomikas ministrija kā atbildīgā iestāde ir atbildīga par nacionālo rādītāju uzraudzību.

Par rādītāju izpildi finansējuma saņēmējs vismaz reizi gadā ziņo vadības informācijas sistēmā vai pēc atbildīgās iestādes pieprasījuma iesniedz informāciju 10 darba dienu laikā. Attiecībā uz nacionālo rādītāju izpildi:
1) vismaz viens no nomniekiem izbūvētajā teritorijā ir uzsācis atjaunojamo energoresursu ražotnes būvniecību jūras vēju un sauszemes vēju tehnoloģiju komersantiem – finansējuma saņēmējs iesniedz  memorandu vai noslēgtu  nomas līgumu ar tīro tehnoloģiju komersantu (vēju enerģijas tehnoloģiju komponenšu ražošanas jomā) par attīstītās teritorijas iznomāšanu un  informāciju par būvniecības uzsākšanu. Informāciju par rādītāja izpildi iesniedz ne vēlāk kā līdz 2029.gada 30.septembrim.
2) no šo noteikumu 10.2.2. punktā minētā rezultātā rādītāja plānotajām privātajam investīcijām 10 procenti jau ir faktiski ieguldītas jūras vēju un sauszemes vēju tehnoloģiju komersantu ražotnes būvniecībā - finansējuma saņēmējs iesniedz ar nomnieku noslēgto memorandu vai noslēgtu  nomas līgumu par privāto investīciju ieguldījumu un faktiski veikto ieguldījumu apmēru. Informāciju par rādītāja izpildi iesniedz ne vēlāk kā līdz 2029.gada 30.septembrim.

Noteiktos rādītājus paredzēts sasniegt, balstoties uz pasākumam plānoto kopējo attiecināmo finansējumu.

Projekta kopējais finansējums ir  attiecināmas, ja līdz 2025.gada 31.decembrim tiks noslēgti līgumi ar tīro tehnoloģiju komersantiem (vēju enerģijas un sauszemes vēju tehnoloģiju komponenšu ražošanas jomā) par 10.2.1 apakšpunktā minētās infrastruktūras iznomāšanu. Skaidrojam, ka maksājumi finansējuma saņēmējam tiek veikti, taču, ja līdz noteiktajam termiņam līgumi netiek noslēgti finansējuma saņēmējs atgriež sadarbības iestādei līdz 2025.gada 31.decembrim izmaksāto atbalstu.

4. Finansējuma saņēmēja atbalstāmās darbības

Lai nodrošinātu pareizu izpratni par Komisijas regulas Nr.651/2014 56. b) piemērošanu attiecībā uz atsevišķu pozīciju piemērošanu Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Finanšu ministriju lūdza Eiropas Komisijas saskaņojumu tam, vai izdevumi (ostu loģistikas infrastruktūra) ir attiecināmi saskaņā ar Komisijas Regulas (ES) Nr. 651/2014 56. b panta nosacījumiem kā ieguldījumi ostu infrastruktūrā.
Skaidrojumā Eiropas Komisijai tika vērsta uzmanība, ka, lai nodrošinātu pilnvērtīgu kravu operāciju veikšanu uz piestātnes, papildus ir nepieciešama teritorija, kas paredzēta kravas loģistikai, pārvietošanai un novietošanai pirms/ pēc uzkraušanas / nokraušanas vai uzbraukšanas / nobraukšanas uz/no kuģa, kā arī autotransporta un cita veida transporta (celtņi, veltņi, iekrāvēji u.c.) piebraukšanai pie piestātnes. Šāda loģistikas teritorija ir neatraujams piestātnes elements, jo bez tās nav iespējama piestātnes ekspluatācija un kravu operācijas.
Papildus tam tika lūgts arī saskaņojums tam, vai izdevumi, kas saistīti ar apakšstaciju būvniecība un tīkla jaudas palielināšana, ir atbilstīgi saskaņā ar Komisijas Regulas (ES) Nr. 651/2014 56. b panta 2. punkta a) apakšpunkta nosacījumiem kā ieguldījumi infrastruktūras būvniecībā un modernizācijā. Skaidrojumā Eiropas Komisijai tika vērsta uzmanību uz to, ka projekta finansējums tiktu izmantots tikai AS Sadales tīkls, SIA Riga Port Electric un Rīgas brīvostas pārvaldes izmaksu segšanai, lai nodrošinātu nepieciešamās infrastruktūras izbūvi, kas ļautu ar elektrību nodrošināt piestātni un loģistikas zonu.

11.09.2024. tika saņemts Eiropas Komisijas skaidrojums, ka attiecībā uz loģistikas infrastruktūru, ja vien šāda infrastruktūra atrodas ostas robežās un tiek izmantota ar transportu saistītu ostas pakalpojumu sniegšanai, var uzskatīt par ostas infrastruktūru saskaņā ar Komisijas Regulas (ES) Nr. 651/2014 56. b panta  un 2. panta 157. punkta definīciju. Vienlaikus Eiropas Komisija skaidro, ka izmaksas, kas saistītas ar darbībām, kas nav saistītas ar transportu, tostarp rūpniecisko ražošanu iekārtas, kas darbojas ostā, biroji vai veikali, nav uzskatāmi par attiecināmām izmaksām. Tāpat Eiropas Komisija skaidro, ja infrastruktūra tiek finansēta ar valsts atbalstu, tad piekļuve šādai infrastruktūrai ir jānodrošina atbilstoši Komisijas Regulas (ES) Nr. 651/2014 56. b panta 7. punktam. Attiecīgi, ja šādi nosacījumi tiek ievēroti, tad izmaksas, kas saistītas ar apakšstacijas izbūvi un tīkla paplašināšanu var uzskatīt arī par “ostas infrastruktūru”.

Eiropas Komisijas skaidrojums tika ņemts vērā pie komercdarbības atbalsta piemērošanas attiecībā uz konkrētām izmaksu pozīcijām.

Pasākuma ietvaros Finansējuma saņēmējam atbalstāmas šādas darbības un izmaksas: 
- projekta vadības nodrošināšana;
- inženierizpētes (ģeotehniskā, topogrāfiskā un / vai cita veida) veikšana, kas atbilstoši Regulas 651/2014. 56.b panta 2 a punktam ir uzskatāmi par ieguldījumiem ostas infrastruktūrā un atbilst Komisijas regulas Nr.651/2014 56.b pantā noteikto attiecināmo izmaksu tvērumam;
- tehniskās dokumentācijas izstrāde. Tā ietver projekta pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas (izņemot projekta iesnieguma veidlapas aizpildīšanas izmaksas), t.sk. būvprojekta izstrādes izmaksas, tai skaitā energoaudita, ekspertīzes un izpētes izmaksas, ja to veikšana ir priekšnosacījums būvprojekta izstrādei, biznesa plāna (projekta attīstības apraksts), finanšu, ekonomiskās vai izmaksu un ieguvumu analīzes izstrādes izmaksas, normatīvajos aktos par ietekmes uz vidi novērtējumu noteikto dokumentu sagatavošanas izmaksas (atbilstoši Regulas 651/2014. 56.b panta 2 a punktam ir uzskatāmi par ieguldījumiem ostas infrastruktūrā un atbilst Komisijas regulas Nr.651/2014 56.b pantā noteikto attiecināmo izmaksu tvērumam);
- ekspertīzes veikšana, lai nodrošinātu ostas attīstības būvniecības, kas atbilstoši Regulas 651/2014. 56.b panta 2 a punktam ir uzskatāmi par ieguldījumiem ostas infrastruktūrā un kas atbilst Komisijas regulas Nr.651/2014 56.b pantā noteikto attiecināmo izmaksu tvērumam;
- zemes sagatavošanas darbi un teritorijas atmežošana, tai skaitā uzbēršana un līdzināšana. Atbilstoši Valsts meža dienesta datu bāzē esošai informācijai, Kundziņsalas teritorijā vairākās vietās atrodas mežs un cirsmas kopumā 8.95 ha platībā, līdz ar to pirms teritorijas turpmākās attīstības ir jāveic meža teritorijas atmežošana. Teritorija, kuru paredzēts atmežot atrodas teritorijā, kurā paredzēti ieguldījumi ostas infrastruktūrā, nomaiņā vai modernizācijā. Zemes sagatavošanas darbi, t.sk. atmežošana atbilst Komisijas regulas Nr.651/2014 56.b panta 2.punkta a) attiecināmo izmaksu tvērumam.
- inženiertīklu izbūve, tai skaitā ūdens, kanalizācijas un notekūdeņu inženiertīklu izbūve, kas atbilst Komisijas regulas Nr.651/2014 56.b pantā 2. punkta a) apakšpunktā noteikto attiecināmo izmaksu tvērumam;
- apakšstaciju un elektrotīklu izbūve, kas atbilst Komisijas regulas Nr.651/2014  56.b) pantā 2. punkta a) apakšpunktā noteikto attiecināmo izmaksu tvērumam;
- tīklu jaudas palielināšana un jaunu elektrotīklu izbūve, kas atbilst Komisijas regulas Nr.651/2014 56. b panta  2. punkta a) apakšpunkta noteikto attiecināmo izmaksu tvērumam. 

Lai attīstības teritorijā nodrošinātu elektrības pieslēgumu piestātnes un loģistikas teritorijas vajadzībām, nepieciešams izveidot jaunu pieslēgumu pie esošajiem elektrotīkliem, veidojot paralēlu pieslēgumu no AS Sadales tīkls vidēja sprieguma līnijas Sarkandaugavā. SIA Riga Port Electric ir elektroenerģijas sadales operators Kundziņsalā. Attiecīgi šis uzņēmums ir izstrādājis projektu, kā nodrošināt papildu elektrojaudu Kundziņsalas ziemeļu daļā, tostarp, paredzot jauna pieslēguma veidošanu pie AS Sadales tīkls esošās 110/10kV līnijas Sarkandaugavā, jauna sadales tīkla izveides līdz Kundziņsalas attekai (AS Sadales tīkls tīkls), jauna publiska elektrības sadales tīkla izveidei līdz Kundziņsalas ziemeļu daļai (SIA Riga Port Electric tīkls) un lokālu pieslēgumu izveidei attīstības teritorijā līdz piestātnei un loģistikas zonai (Rīgas brīvostas pārvaldes tīkls). Projekta finansējums tiktu izmantots tikai AS Sadales tīkls, SIA Riga Port Electric un Rīgas brīvostas pārvaldes izmaksu segšanai, lai nodrošinātu nepieciešamās infrastruktūras izbūvi, kas ļautu ar elektrību nodrošināt piestātni un loģistikas zonu.

- pievedceļu un dzelzceļa pārbrauktuves izveide ostas teritorijā. Šie pievedceli atrodas Kundziņsalas teritorijā un tie ir publiski pieejami ikvienam, kas ir izbraucis caur ostas kontroles punktu, t.i. tie neatrodas uzņēmuma slēgtā teritorijā, par tiem var brīvi pārvietoties un tos uztur Rīgas brīvostas pārvalde.
- paaugstinātas nestspējas dziļūdens piestātņu izbūve;
- ostas jauna loģistikas infrastruktūra izbūve vai esošās loģistikas infrastruktūras rekonstrukcija, kas atbilst Komisijas regulas Nr.651/2014 56.b pantā noteikto attiecināmo izmaksu tvērumam. Saskaņā ar Komisijas regulas Nr.651/2014 2.panta 157.punktu “ostas infrastruktūra” ir infrastruktūra un objekti ar transportu saistītu ostas pakalpojumu sniegšanai, piemēram, piestātnes, ko izmanto kuģu pietauvošanai, piestātņu sienas, moli un peldošas pontonu rampas plūdmaiņu zonās, iekšējie baseini, aizbērumi un zemes meliorācija, kuģu atkritumu un kravu atlieku savākšanas infrastruktūra un uzlādes un uzpildes infrastruktūra ostās, un kura nodrošina transportlīdzekļu, mobilā termināļa aprīkojuma un apkalpošanai uz zemes paredzētā mobilā aprīkojuma apgādi ar elektroenerģiju, ūdeņradi, amonjaku un metanolu. Ņemot vērā minēto, noteikumu projektā  ar  “ostas infrastruktūru” tiek saprasta loģistikas un transporta zona īstermiņa uzglabāšanai, kas nodrošina iekārtas ar transportu saistītu ostas pakalpojumu sniegšanai. Skaidrojam, ka Saskaņā ar Rīgas brīvostas piestātņu tehniskās ekspluatācijas noteikumiem (apstiprināti ar 2019. gada 28. februāra Rīgas brīvostas valdes lēmumu Nr. 29 (prot. Nr. 3, p. 12), piestātne ir ostas hidrotehniskā būve, kas ir aprīkota ar amortizācijas ierīcēm un tauvošanās poleriem un kas lietojama drošai kuģu tauvošanai un stāvēšanai, lai veiktu ostā paredzēto darbību. Tāpat Rīgas teritorijas plānojums (apstiprināts ar Rīgas domes 15.12.2021. saistošajiem noteikumiem Nr. 103 „Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi” un īstenojams no 16.02.2023.) nosaka, ka piestātne ir stacionāra vai peldoša hidrotehniskā būve ar nenogremdējamiem pontoniem vai tās daļa ar nepieciešamo aprīkojumu virszemes ūdensobjekta krastā un ūdenī, kas paredzēta kuģošanas līdzekļu piestāšanai un stāvēšanai vai peldbūvju novietošanai un kuru aprīko ar nepieciešamajiem inženiertīklu pieslēgumiem. No minētā izriet, ka piestātni, kā hidrotehnisko būvi, primāri izmanto kuģu apkalpošanai un kravu operāciju veikšanai, proti, kravu pieņemšanai no kuģa un kravu kraušanai uz kuģi. Savukārt kravu uzglabāšanai piestātne nav paredzēta un bez papildu infrastruktūras izbūves kravu operāciju veikšana pie piestātnes nav iespējama. Piestātne un RoRo rampa Kundziņsalā paredzēta ražošanai nepieciešamo izejmateriālu ievešanai (t.sk. lielizmēra un negabarīta) un gatavās produkcijas (vēju turbīnu spārni, gondolas, stabi u.c. elemementi) izvešanai, kravu operācijas, izmantojot LoLo (load on - load off) un RoRo (Roll on - Roll off) kravu iekraušanas/izkraušanas darbības. Lai nodrošinātu pilnvērtīgu kravu operāciju veikšanu uz piestātnes, papildus ir nepieciešama teritorija, kas paredzēta kravas loģistikai, pārvietošanai un novietošanai pirms/ pēc uzkraušanas / nokraušanas vai uzbraukšanas / nobraukšanas uz/no kuģa, kā arī autotransporta un cita veida transporta (celtņi, veltņi, iekrāvēji u.c.) piebraukšanai pie piestātnes. Šādai infrastruktūrai ir jāparedz asfaltbetona vai cits ūdensnecaurlaidīgs cietais segums (RTIAN 668.4. punkts). Šāda loģistikas teritorija ir neatraujams piestātnes elements, jo bez tās nav iespējama piestātnes ekspluatācija un kravu operācijas. Ņemot vērā piestātnes darbības specifiku, apkalpojamo uzņēmumu potenciālos ienākošo un izejošo kravu apjomus un kravu konfigurāciju, bīstamību un pārvietošanas specifiku, tai plānota noslodze, kas ir tuvu 100%, lai maksimāli izmantotu piestātnes un infrastruktūras jaudu. Līdz ar to, lai nodrošinātu pietiekoši ātru un drošu kravu uzkraušanu / nokraušanu, jā paredz pietiekoši plaša kravu pārvietošanas un loģistikas teritorijas, kurā tiek komplektētas ienākošās un izejošās kravas. Lielapjoma un negabarīta kravu (vēja turbīnu gondolu (svars līdz pat 2000 tonnas), spārnu (garums līdz 120m), torņu (diametrs līdz pat 10m), pamatņu (svars līdz 2000 tonnām un negabarīta forma)) pārvietošana un nogādāšana līdz piestānei ir lēns un bīstams process, kas paredz īpašas tehnikas izmantošanu - lielapjoma krāni, celtņi, pārvietošanas platformas u.c. Šādu iekārtu vienlaicīga un droša darbība prasa loģistikas darbību koordināciju un plānošanu, kā arī pietiekoši plašu teritoriju loģistikas, pārvietošanas un īstermiņa novietošanas darbībām. Tāpat teritorijā nepieciešams nodrošināt augstas jaudas elektropieslēgumu vietas (ja novietotajām iekārtām nepieciešama apsilde), apgaismojumu u.c. infrastruktūru. Lai maksimāli efektīvi izmantotu piestātnes kapacitāti, drošību un saglabātu nākotnes izaugsmes potenciālu, loģistikas un pārvietošanas darbībām Kundziņsalā plānots attīstīt teritoriju aptuveni 20ha platībā ar kravnesību no 5 līdz 50 t/m2.
- RoRo rampas izbūve;
- krasta nostiprinājumu pārbūve un izbūve;
- akvatorijas grunts padziļināšana pie jaunbūvētās piestātnes krasta stiprinājumiem, kas atbilst Komisijas regulas Nr.651/2014 56.b pantā noteikto attiecināmo izmaksu tvērumam;
- autoruzraudzības pakalpojumi;
- būvdarbu būvuzraudzības pakalpojumi;
-izmaksu un ieguvumu analīzes izstrāde.

Ar inženierkomunikāciju izbūvi ir saprotams Komisijas regula Nr. 651/2014 56.b pantā noteiktais attiecināmo izmaksu tvērumus. 
 
Šo noteikumu ietvaros ir šādi izmaksu attiecināmības nosacījumi un termiņi:
izmaksas par šo noteikumu 19.1, 19.2., 19.3., 19.4. un 19.17. apakšpunktā plānotajām darbībām, kas saistītas ar sagatavošanās darbiem (atļauju saņemšana un priekšizpētes veikšana), ņemot vērā, šo noteikumu 3.1.apakšpunktā noteikto darbu sākuma definīciju, ir attiecināmas pēc Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam grozījumu iesniegšanas Eiropas Komisijā;
izmaksas par šo noteikumu  19.5; 19.6., 19.7., 19.8., 19.9., 19.10., 19.11.,19.12., 19.13, 19.14., 19.15, 19.16. plānotajām darbībām, ņemot vērā, šo noteikumu 3.1.apakšpunktā noteikto darbu sākuma definīciju, ir attiecināmas pēc Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam grozījumu iesniegšanas Eiropas Komisijā un pēc projekta iesnieguma  iesniegšanas sadarbības iestādē;
ja darbi pie projekta sākti pirms projekta iesnieguma iesniegšanas sadarbības iestādē, izņemot šo noteikumu 19.1, 19.2., 19.3., 19.4. un 19.17. apakšpunktā plānotās darbības, viss projekta iesniegums ir noraidāms.
Līdz ar to noteikumu 19.1. apakšpunktā minētās atbalstāmo darbību izmaksas un šo noteikumu 19.2., 19.3., 19.4. un 19.17. apakšpunktos minētās sagatavošanas darbu izmaksas, ja tās radušās pirms projekta iesnieguma iesniegšanas sadarbības iestādē, atbalstāmas saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 2023/2831 un normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību. Finanšu ministrija informē Ekonomikas ministriju par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam darbības programmas grozījumu iesniegšanu Eiropas Komisijai. Savukārt Ekonomikas ministrija kā atbildīgā iestāde informē projekta iesniedzēju par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam grozījumu iesniegšanu Eiropas Komisijā. Ņemot vērā protokollēmumā paredzēto atļauju 2.5.1.SAM projektu iesniegumu atlasi plānots izsludināt pirms Eiropas Komisijas lēmuma par programmas grozījumu apstiprināšanu, vienlaikus, līgumu ar finansējuma saņēmēju slēdzot pēc šī lēmuma. Ja Eiropas Komisija neatbalsta Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmu 2021.–2027. gadam grozījumus finansējuma saņēmējs visas projekta izmaksas sedz no saviem līdzekļiem, kas brīvi no jebkāda atbalsta. 

5.  Projekta ieviešanas nosacījumi

Finansējuma saņēmējs projektu īsteno saskaņā ar līgumu  par projekta īstenošanu, kas noslēgta starp finansējuma saņēmēju un sadarbības iestādi.
Līgumos, kurus finansējuma saņēmējs slēdz ar būvdarbu veicējiem un pakalpojuma sniedzējiem, avansa maksājumus var paredzēt līdz 30% no attiecīgā līguma summas atbilstoši finansējuma saņēmēja izstrādātajiem avansa apjoma noteikšanas kritērijiem. 
Sadarbības iestāde pēc līguma par projekta īstenošanu noslēgšanas un rakstiska avansa pieprasījuma saņemšanas var piešķirt avansu finansējuma saņēmējam, ja tai ir pieejami valsts budžeta līdzekļi, izvērtējot plānotā avansa apmēru un nepieciešamības pamatojumu. Finansējuma saņēmējs avansa pieprasījumu sagatavo un sadarbības iestāde to apstiprina, ņemot vērā, ka plānotā avansa apmērs un tā pamatojums atbilst spējai to izlietot sešu mēnešu laikā saimnieciskā gada ietvaros. Finansējuma saņēmējam avansu var piešķirt līdz 30 procentiem no projektam piešķirtā finansējuma, ievērojot, ka avansu var izmaksāt vairākos maksājumos un avansa un starpposma maksājumu kopsumma nepārsniedz 90 procentus no projektam piešķirtā finansējuma. Avanss tiek piešķirts atbilstoši Ministru kabineta 2023.gada 25.aprīļa noteikumiem Nr.205 "Valsts budžeta līdzekļu plānošanas kārtība Eiropas Savienības fondu projektu īstenošanai un maksājumu veikšanai 2021.-2027.gada plānošanas periodā". 

Finansējuma saņēmējs nodrošina projekta ieviešanas uzraudzību, t.sk:
- komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – regula 2021/1060) 47. un 50. pantu un normatīvo aktu par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā un ES fondu 2021.-2027. gada un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām;
- nodrošina principa "nenodarīt būtisku kaitējumu" ievērošanu, lai projekta pieteikumā iekļautajām atbalstāmajām darbībām nav ietekmes uz visiem vides mērķiem, vērtējot gan tiešās, gan primārās netiešās sekas visā aprites ciklā, vai paredzamā ietekme ir nebūtiska. 
Nodrošina ietekmi uz vidi novērtējumu saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto un 2011.gada 13.decembra Direktīvā 2011/92/ES par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu noteikto. Tāpat finansējuma saņēmējs iesniedzot pieteikumu CFLA, tam, cita starpā, pievieno ar projekta īstenošanu sagatavo izvērtējamu par principa "nenodarīt būtisku kaitējumu" ievērošanu, ietverot šādu informāciju:
1) informāciju, vai investīciju projekts ietekmē klimata pārmaiņu mazināšanu, vai darbības rezultātā rodas ievērojamas SEG emisijas. Sniedz skaidrojumu kā tiks nodrošināta minēto prasību ievērošana2) informāciju, vai investīciju projekts nekaitē spējai pielāgoties klimata pārmaiņām. Sniedz skaidrojumu kā tiks nodrošināta prasības ievērošana;
3) informāciju, vai investīciju projekts paredz ietekmi uz ūdens un jūras resursu ilgtspējīgu izmantošanu, kā arī aizsardzību. Sniedz skaidrojumu kā tiks nodrošināta minēto prasību ievērošana;
4) informāciju vai investīciju projekts ietekmē aprites ekonomiku, tostarp atkritumu rašanās novēršanu un pārstrādi. Sniedz skaidrojumu kā tiks nodrošināta prasības ievērošana;
5) informāciju, vai investīciju projekts rada piesārņojumu. Sniedz skaidrojumu kā tiks nodrošināta prasības ievērošana;
6) informāciju, vai investīciju projekts ietekmē bioloģisko daudzveidību un ekosistēmas atjaunošanos. Sniedz skaidrojumu kā tiks nodrošināta prasības ievērošana.
Ņemot vērā, ka  Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmā 2021. – 2027. gadam  (turpmāk – darbības programmas) stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējums (SIVN) jau tika veikts, izstrādājot darbības programmu un 2024.gada 19.septembrī tika saņemts Vides pārraudzības valsts biroja atzinums, ka esošās darbības programmas SIVN nav nepieciešams aktualizēt, līdz ar to Vides pārraudzības valsts birojs atzina, ka darbības programmas grozījumiem, kas ietver konkrēto atbalsta pasākumu stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējums (SIVN) ir jau veikts.
Ņemot vērā stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējuma (SIVN) nepieciešamības kritērijus, kā arī piemērojot citas atbilstošās tiesību normas un lietderības apsvērumus, Vides pārraudzības valsts birojs secināja, ka darbības programmas grozījumi nav saistīti ar būtiskākām vides stāvokli ietekmējošām izmaiņām, kas jau ir vērtētas citos plānošanas dokumentos. Vienlaikus, lai nodrošinātu, ka projektā paredzētajām darbībām ir nodrošināta  2021.gada 24.jūnija Regulas 2021/1060 ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai 73.panta 2.punkta e) apakšpunkta prasību izpilde tiek noteikts, ka Rīgas Brīvostas pārvaldei uz pieteikumu iesniegšanas brīdi saskaņā ar kārtību, kādā novērtē paredzētās darbības ietekmi uz vidi un akceptē paredzēto darbību ir uzsākta atbilstoša vides ietekmes procedūra.  Prasības ietekmes uz vidi novērtējuma procedūrai Latvijā nosaka likums “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” un Ministru kabineta 2015.gada 13.janvāra noteikumi Nr.18 „Kārtība, kādā novērtē paredzētās darbības ietekmi uz vidi un akceptē paredzēto darbību”.
- nodrošina interešu konflikta neesamību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes  2024.gada. gada 23.septembra Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (pārstrādā redakcija)  (turpmāk – Regula Nr. 2024/2509 ) 61. panta prasībām un normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā;
- izstrādā iekšējās kontroles sistēmu korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai Rīgas brīvostas pārvaldē atbilstoši normatīvo aktu prasībām korupcijas un interešu konflikta riska novēršanas iekšējās kontroles sistēmu jomā;
- uzņemas segt sadārdzinājuma izmaksas projektā no finansējuma saņēmēja privātajiem līdzekļiem, kas brīvi no jebkāda komercdarbības atbalsta, ja šādas izmaksas rodas projekta ieviešanas laikā;
- projekta ieviešanā paredz integritātes paktu. 
Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka komersantu, kurš nomās no finansējuma saņēmēja projekta ietvaros attīstīto teritoriju un infrastruktūru, tiks izvēlēts konkurenci nodrošinošā, pārredzamā, nediskriminējošā un beznosacījumu procedūrā, par infrastruktūras izmantošanu nosakot tirgus cenu. Minēto nomas izsoli izsludina ne ātrāk kā pēc projekta iesnieguma iesniegšanas sadarbības iestādē.

Atbilstoši Fondu vadības likuma 22.pantā noteiktajam vērtējot projekta pieteikumu tiek izvērtēti izslēgšanas nosacījumi.  
Šo nosacījumu kontrole atbalsta programmas ietvaros tiek veikta, tostarp pārbaudot attiecīgās personas sodāmību Iekšlietu ministrijas Informācijas centra pārziņā esošajā valsts informācijas sistēmā “Sodu reģistrs”  (turpmāk - Sodu reģistrs) (saņemot informāciju izziņas veidā) saskaņā ar zemāk norādītajām normām. Pēc informācijas sistēmas saņemšanas no Sodu reģistra, Finansējuma saņēmējs informāciju par Fondu vadības likuma 22. panta pirmās daļas 2. punktā noteiktajiem izslēgšanas nosacījumiem pārbauda VID un Valsts darba inspekcijā. Informācija attiecībā uz konkurences tiesību pārkāpumu izņēmumu gadījumu, kad attiecīgā institūcija, konstatējot konkurences tiesību pārkāpumu, par sadarbību iecietības programmas ietvaros projekta iesniedzēju ir atbrīvojusi no naudas soda vai naudas sodu samazinājusi, ir publiski pieejama un pārbaudāma Konkurences padomes tīmekļvietnē sadaļā “Lēmumi”. 
Personas dalības veids Tiesību akts Tiesību akta norma
Pārbaudāmā persona, pārbaudāmās personas valdes vai padomes loceklis, prokūrists vai persona, kura ir pilnvarota pārstāvēt pārbaudāmo personu darbībās, kas saistītas ar filiāli Krimināllikums 79.1 pants. Terorisms
79.2 pants. Terorisma finansēšana
79.3  pants. Teroristu grupa
79.4 pants. Personas vervēšana, apmācīšana un apmācīšanās terorismam
79.5 pants. Ceļošana terorisma nolūkā
79.6 pants. Terorisma attaisnošana, aicinājums uz terorismu un terorisma draudi
89.1 pants. Noziedzīga organizācija
154.1 pants. Cilvēku tirdzniecība
177. pants. Krāpšana
179. pants. Piesavināšanās
184.pants trešā daļa. Izspiešana organizētā grupā
195. pants. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana
198. pants. Neatļauta labumu pieņemšana
199. pants. Komerciālā uzpirkšana
218. pants. Izvairīšanās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas
320. pants. Kukuļņemšana
321. pants. Kukuļa piesavināšanās
322. pants Starpniecība kukuļošanā (ja kriminālprocess ierosināts līdz Krimināllikuma grozījumu stāšanās spēkā, t.i. 2022. gada 4. maijam)
323. pants. Kukuļdošana
326.1 pants. Tirgošanās ar ietekmi
326.2 pants. Prettiesiska labumu pieprasīšana un pieņemšana
326.3 pants. Prettiesiska labumu došana
Par nodokļiem un nodevām 142.panta otrā daļa. Informatīvo deklarāciju iesniegšanas termiņu neievērošanu
Pārbaudāmā persona Konkurences likums
 
11. panta pirmā daļa (tostarp jebkurš no minētās daļas punktiem), ja par vertikālo vienošanos, kuras mērķis ir ierobežot pircēja iespēju noteikt tālākpārdošanas cenu, vai horizontālā karteļa vienošanos kā izslēgšanas pamatu no iepirkuma procedūras Sodu reģistrā ir norādījusi Konkurences padome
Imigrācijas likums 68.4 pants
(1) Par vienas vai vairāku personu (līdz piecām personām)  nodarbināšanu, ja attiecīgā persona ir tiesīga uzturēties Latvijas Republikā, bet tai nav piešķirtas tiesības uz nodarbinātību un to nepieciešamību nosaka šis likums.
(2) Par vairāk nekā piecu personu nodarbināšanu, ja tās ir tiesīgas uzturēties Latvijas Republikā, bet tām nav piešķirtas tiesības uz nodarbinātību un to nepieciešamību nosaka šis likums.
(3) Par vienas vai vairāku tādu personu (līdz piecām personām) nodarbināšanu, kuras nav tiesīgas uzturēties Latvijas Republikā.
Darba likums 158. pants. Darba līguma nenoslēgšana rakstveida formā

Lai nodrošinātu, ka tiek novērsta vai mazināta pasākuma ietvaros atbalstāmo darbību ietekme uz vidi, ir sagatavots principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” novērtējuma apraksts, kur norādīts, ka pasākuma ietvaros plānotās atbalstāmās darbības neradīs tiešu ietekmi uz klimata pārmaiņām, nerada kaitējumu ūdens resursu ekoloģiskajam potenciālam, kā arī pasākuma īstenošana nerada piesārņojumu un nerada kaitējumu vides ekosistēmai.

Sadarbības iestādei ir tiesības vienpusēji atkāpties no noslēgtā līguma par atbalsta sniegšanu jebkurā no šādiem gadījumiem:
- finansējuma saņēmējs nepilda vienošanos par atbalsta saņemšanu, tai skaitā netiek ievēroti noteiktie termiņi, vai ir iestājušies citi apstākļi, kas negatīvi ietekmē vai var ietekmēt specifiskā atbalsta mērķa, tā iznākuma vai rezultāta rādītāju sasniegšanu;
- finansējums saņēmējs apzināti ir sniedzis sadarbības iestādei nepatiesu informāciju;
- citos gadījumos, ko paredz vienošanās par atbalsta saņemšanu.

Finansējuma saņēmējam kopā ar projekta iesniegumu apliecināt, ka projekta iesnieguma iesniegšanas brīdī Finansējuma saņēmējs ir informēts par Regulas Nr. 2024/2509, Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra direktīvas Nr. 2014/24/ES par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK, likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” un Eiropas Komisijas 2021. gada 9.aprīļa paziņojuma Nr. C/2021/2119 "Norādījumu par izvairīšanos no interešu konfliktiem un to pārvaldību saskaņā ar Finanšu regulu" un apņemas tās ievērot. Šāds nosacījuma nepieciešamība izriet no Revīzijas iestādes audita Nr. SA/ESIF/2020/10 ziņojumā ietvertā ieteikuma.

6. Komercdarbības atbalsta saņemšanas nosacījumi finansējuma saņēmējam

Finansējuma saņēmējs projektu īsteno saskaņā ar līgumu par projekta īstenošanu, kas noslēgta starp finansējuma saņēmēju un sadarbības iestādi, bet ne ilgāk kā līdz 2029. gada 31. decembrim.

Pasākuma ietvaros projekta vadības nodrošināšanas izmaksām un izmaksām, kas noteiktas šo 19.2., 19.3. , 19.4. un 19.17. apakšpunktos projekta sagatavošanas darbiem, kas atbilst šo noteikumu 3.1.apakšpunktā minētajam darbu sākumam piešķir saskaņā ar Komisijas regulu Nr.2023/2831 un normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību. Šo noteikumu 22.punktā minētās izmaksas projekta sagatavošanas darbiem atbilst Komisijas Regulas Nr.651/2014 2.panta 23.punktā noteiktam izmaksu tvērumam. Maksimālā atbalsta intensitāte  piemērojot de minimis atbalstu finansējuma saņēmējam no projekta kopējām izmaksām nevar pārsniegt 50%. Skaidrojam, ka 50% intensitāte noteikta, lai nodrošinātu, ka atbalsta saņēmējs veic arī savu ieguldījuma daļu pie 19.1., 19.2, 19.3., 19.4. un 19.17. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību izmaksām. Šo noteikumu  19.2., 19.3. un 19.4. apakšpunktos minētajām darbībām var piemērot Komisijas regulu Nr. 2023/2831 arī pēc projekta pieteikuma iesniegšanas par to savstarpēji vienojoties ar sadarbības iestādi.
Sadarbības iestāde uz de minimis atbalsta piešķiršanas brīdi finansējuma saņēmējam pārbauda, vai plānotais de minimis atbalsts kopā ar iepriekšējos trijos gados no atbalsta piešķiršanas dienas piešķirto de minimis atbalstu viena vienota uzņēmuma līmenī nepārsniedz Komisijas regulas Nr. 2023/2831 3. panta 2. punktā noteikto maksimālo de minimis atbalsta apmēru.
Pasākuma ietvaros šo noteikumu 19.2, 19.3., 19.4., 19.5, 19.6., 19.7., 19.8., 19.9. 19.10., 19.11, 19.12., 19.13., 19.4., 19.15. un 19.16. apakšpunktos minētajām atbalstāmajām darbībām, kas atbilst  Regulas Nr.651/2014 2. panta 157.punktā noteiktajai definīcijai, maksimālā projekta atbalsta intensitāte tiek noteikta saskaņā ar Regulas Nr.651/2014 56. b) panta 5. un 6.punktu  atkarībā no  projekta kopējām atbalstāmo darbību attiecināmām izmaksām:
 1) ja kopējās attiecināmās izmaksas pārsniedz 22 000 000 euro, bet ir mazākas par 55 000 000 euro, atbalsta intensitāte ir 90% no attiecināmām izmaksām;
2) ja kopējās attiecināmās izmaksas pārsniedz 55 000 000 euro, atbalsta intensitāte ir 70% no attiecināmajām izmaksām.

Maksimālā atbalsta intensitāte šo noteikumu 19.9. un 19.14. apakšpunktā minētajai atbalstāmai darbībai  ir  100% apmērā, ievērojot regulas  Nr. 651/2014 56. b panta 5. punkta otro daļu. Viena projekta līmenī netiek pārsniegti Komisijas regulas Nr.651/2014  4. panta 1. punkta ee) apakšpunktā noteiktie sliekšņi.

Projekta  atbalsta summa atbilstoši Komisijas regulas Nr.651/2014 56.b panta 4. punktam nepārsniedz starpību starp attiecināmajām izmaksām un pamatdarbības peļņu no ieguldījuma vai bagarēšanas. Pamatdarbības peļņu atskaita no attiecināmajām izmaksām saskaņā ar atgūšanas mehānismu.

Ja attiecīgajā projektā vai projekta daļā projekta dzīves cikla laikā ir radusies lielāka peļņa no pamatdarbības, nekā projektā plānots, finansējuma saņēmējs projekta dzīves cikla beigās veic pārrēķinu un atmaksā sadarbības iestādei starpību starp faktisko un plānoto peļņu no pamatdarbības. Finansējuma saņēmējs nodrošina šajā punktā minētās informācijas uzglabāšanu visā projekta dzīves ciklā, kā arī nodrošina informācijas pieejamību 10 gadus, sākot no dienas, kurā saskaņā ar šiem noteikumiem, piešķirts pēdējais atbalsts


Atbalstu, kas pasākuma ietvaros sniegts saskaņā ar Komisijas regulas Nr.  651/2014 56.b pantu, var apvienot ar citā valsts atbalsta programmā vai ad-hoc lēmumā sniegto atbalstu dažādām nosakāmām vai vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām, tai skaitā var apvienot ar citā valsts atbalsta programmā vai ad-hoc lēmumā sniegto de minimis atbalstu, nepārsniedzot maksimāli pieļaujamo atbalsta finansējuma intensitāti saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 56.b panta 5. un 6.punktu.

Projekta iesniedzējs projekta iesniegumā norāda informāciju par plānoto un piešķirto komercdarbības atbalstu, tai skaitā par tām pašām attiecināmajām izmaksām, norādot komercdarbības atbalsta piešķiršanas datumu, tai skaitā plānoto komercdarbības atbalsta piešķiršanas datumu, komercdarbības atbalsta intensitāti, komercdarbības atbalsta sniedzēju, komercdarbības atbalsta pasākumu vai investīciju un plānoto vai piešķirto komercdarbības atbalsta summu

Sadarbības iestāde pirms atbalsta piešķiršanas šo noteikumu 37. un 45. punkta kārtībā pārbauda vai finansējuma saņēmējam saskaņā ar publiski pieejamo informāciju Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk - VID) administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē  nav nodokļu vai nodevu parādu, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu, kas kopsummā pārsniedz 150 euro, izņemot nodokļu maksājumus, kuru maksāšanas termiņš saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 24.panta pirmo, 1.3 un 1.7 daļu ir pagarināts, sadalīts termiņos, atlikts vai atkārtoti sadalīts termiņos. Ja Finansējuma saņēmējs neatbilst minētajam nosacījumam, finansējuma saņēmējam atbalstu nepiešķir.

 Ja tiek pārkāpti Komisijas regulas Nr. 651/2014 vai Komisijas regulas Nr. 2023/2831 nosacījumi, finansējuma saņēmējam ir pienākums atmaksāt atbalsta sniedzējam projekta ietvaros saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas ir brīvi no komercdarbības atbalsta, atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļas nosacījumiem.
Lai saņemtu atbalstu saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 56. b) pantu, Rīgas brīvostas pārvaldei  jāievēro šādi nosacījumi:
1) sniegtajam atbalstam ir stimulējoša ietekme atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 6. panta 2. punktā minētajām pazīmēm:
2) projekta  pieteikums atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 6. panta 2. punktā ietvertajām prasībām par pieteikumā iekļaujamo informāciju un tas ir iesniegts pirms darbu uzsākšanas projektā;
3) projekta pieteikums atbilst Komisijas regulas Nr.651/2014 6.panta 3.punkta b) apakšpunkta nosacījumiem;
4) ja projektam piesaista citu publisko finansējumu, darbu ar projektu var uzsākt tad, kad visās iestādēs, kurās pretendē uz atbalstu, ir iesniegts iesniegums un ir pieņemts lēmums par atbalsta piešķiršanu vai noslēgts līgums, ja atbalstu nepiešķir ar lēmumu.

Finansējuma saņēmējs nodrošina informācijas pieejamību visā projekta dzīves ciklā, kā arī  10 gadus no atbalsta piešķiršanas dienas. Savukārt  atbalsta sniedzējs nodrošina informācijas pieejamību visā projekta dzīves ciklā  un 10 gadus, sākot no dienas, kurā saskaņā ar šiem noteikumiem, piešķirts pēdējais atbalsts.

Noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc tam, kad oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicēts paziņojums par to, ka Eiropas Komisija pieņēmusi lēmumu par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmu 2021.–2027. gadam grozījumu apstiprināšanu ar šajos noteikumos paredzēto pasākumu. Savukārt Ekonomikas ministrija pēc tam, kad Eiropas Komisija pieņēmusi lēmumu par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmu 2021.–2027. gadam grozījumu apstiprināšanu ar šajos noteikumos paredzēto pasākumu, nosūta attiecīgu paziņojumu publicēšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Apraksts
Projekta iesniedzējs veic izmaksu un ieguvumu analīzi atbilstoši sadarbības iestādes metodiskajiem materiāliem. Projekta iesniedzējs atbalstāmās darbības īsteno saskaņā ar projekta biznesa plānu, kurā norādīta detalizēta informācija par projekta īstenošanas plānu, mērķiem, risinājumiem, ietekme uz finansējuma saņēmēja turpmāko ekonomisko attīstību, izmaksu un ieguvumu analīze, sagaidāmā peļņa no projekta īstenotajām aktivitātēm, finansējuma saņēmēja  projekta ieviešanas pārvaldība, kā arī sasniedzamie rādītāji, lai nodrošinātu pasākuma mērķa sasniegšanu.

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

n/a
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Juridiskās personas
  • vidējie uzņēmumi
  • mazie uzņēmumi
  • vidējas kapitalizācijas sabiedrības
  • Rīgas brīvostas pārvalde
  • Ekonomikas ministrija
Ietekmes apraksts

Noteikumu projekts pozitīvi ietekmēs uzņēmējdarbību un investīciju piesaisti, jo attīstot zaļo industriālo teritoriju 30 ha platībā Rīgas brīvostas teritorijā, tiks sniegta iespēja  tai pieguļošajās teritorijās (kopējā platība 60 - 90 ha) izvietot ražotnes vēja enerģijas tehnoloģiju komponenšu ražošanai. Ekonomikas ministrija pildīs atbildīgas iestādes funkcijas, savukārt Rīgas brīvostas pārvaldes pildīs finansējuma saņēmēja funkcijas.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.2.1. uz makroekonomisko vidi:

2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:

Ietekmes apraksts
Noteikumu projekts pozitīvi ietekmēs komersantu konkurētspēju, īpaši tos, kas plāno attīstīt vēja enerģijas tehnoloģiju komponenšu ražošanu. Plānots, ka projekta ietvaros attīstot ostas teritoriju un nodrošinot izbūvētās teritorijas iznomāšanu vēja enerģijas tehnoloģiju komponenšu ražojošiem uzņēmumiem tiks nodrošināts eksports 160 milj. euro apmērā,  radītas 650 darba vietas un ik gadu nodrošināta nodokļu nomaksu vismaz 7,8 milj. euro apmērā.

2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:

Ietekmes apraksts
Noteikumu projekts pozitīvi ietekmēs uzņēmējdarbību un investīciju piesaisti, jo attīstot zaļo industriālo teritoriju 30 ha platībā Rīgas brīvostas teritorijā, tiks sniegta iespēja  tai pieguļošajās teritorijās (kopējā platība 60 - 90 ha) izvietot ražotnes vēja enerģijas tehnoloģiju komponenšu ražošanai. Ekonomikas ministrija pildīs atbildīgas iestādes funkcijas, savukārt Rīgas brīvostas pārvaldes pildīs finansējuma saņēmēja funkcijas.

2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:

Ietekmes apraksts
Noteikumu projekts pozitīvi ietekmēs uzņēmējdarbības vidi, jo attīstot zaļo industriālo teritoriju 30 ha platībā Rīgas brīvostas teritorijā, tiks sniegta iespēja tai pieguļošajās teritorijās (kopējā platība 60 - 90 ha) izvietot ražotnes vēja enerģijas tehnoloģiju komponenšu ražošanai.

2.2.5. uz konkurenci:

2.2.6. uz nodarbinātību:

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Juridiskās personas
Kopā (juridiskās personas)
214,24
vidējie uzņēmumi
neietekmē
mazie uzņēmumi
neietekmē
vidējas kapitalizācijas sabiedrības
neietekmē
.
Rīgas brīvostas pārvalde
palielinās
Vērtības nozīme:
26,78
euro
8,00
stunda
1
finansējuma saņēmējs
1
reize
214,24
Projekta pieteikuma sagatavošanai aptuveni var būt nepieciešamas aptuveni 8 stundas . Ņemot vērā valstī vidējo atalgojumu par 1 stundu veido 26,78 euro, kas nozīmē, ka finansējuma saņēmēja darbiniekam dokumentu sagatavošanai monetārās izmaksas nav lielākas kā 214,24 euro.
Ekonomikas ministrija
Kopā
214,24

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2024
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2025
2026
2027
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
1 667 467
0
12 504 247
0
25 010 249
15 702 551
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
1 667 467
0
12 504 247
0
25 010 249
15 702 551
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
1 961 726
0
14 710 879
0
29 423 822
18 473 590
2.1. valsts pamatbudžets
0
1 961 726
0
14 710 879
0
29 423 822
18 473 590
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-294 259
0
-2 206 632
0
-4 413 573
-2 771 039
3.1. valsts pamatbudžets
0
-294 259
0
-2 206 632
0
-4 413 573
-2 771 039
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
-294 259
-2 206 632
-4 413 573
-2 771 039
5.1. valsts pamatbudžets
-294 259
-2 206 632
-4 413 573
-2 771 039
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Pasākuma ietvaros plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 64 570 017 euro tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) finansējums 54 884 514  euro  un valsts budžeta līdzfinansējums  9 685 503 euro.

Provizoriskais plānotā kopējā finansējuma izlietojums pa gadiem:
2024.g – 1 961 726 euro;
2025.g. –  14  710 879 euro;
2026.g. –  29 423 822 euro;
2027.g. –  18 473 590 euro.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
n/a
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
n/a
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
n/a 
Cita informācija
Pasākuma īstenošanai Finanšu ministrija pieprasīs finansējuma pārdali no 74.resora "Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” 80.00.00 programmas „Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”.
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.1. Saistības pret Eiropas Savienību

Vai ir attiecināms?
ES tiesību akta CELEX numurs
32018R1046
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Komisijas 2021.gada 24.jūnija Regula (ES) Nr. 2021/1060 ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai;
Apraksts
n/a
ES tiesību akta CELEX numurs
32018R1046
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2024.gada 23.septembra Regula (ES, Euratom) 2024/2509 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (pārstrādā redakcija);
Apraksts
n/a
ES tiesību akta CELEX numurs
32014R0651
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regula (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu.
Apraksts
n/a
ES tiesību akta CELEX numurs
32023R2831
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Komisijas 2023. gada 13. decembra Regulas (ES) Nr. 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam
Apraksts
n/a

5.2. Citas starptautiskās saistības

Vai ir attiecināms?

5.3. Cita informācija

Apraksts
Ekonomikas ministrija 20 darba dienu laikā pēc noteikumu projekta spēkā stāšanās nosūtīs kopsavilkuma informāciju par plānoto pasākumu Eiropas Komisijai. Paziņojums Eiropas Komisijai nosūtāms, izmantojot SANI 2 sistēmu atbilstoši kārtībai, kas noteikta Ministru kabineta 2014.gada 16.decembra noteikumos Nr.759 "Kārtība, kādā Eiropas Komisijā iesniedz atbalsta programmu un individuālo atbalsta projektu paziņojumus un kopsavilkuma informāciju, un kārtība, kādā piešķir un anulē elektroniskās sistēmas lietošanas tiesības".

5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem

Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Komisijas 2021.gada 24.jūnija Regula (ES) Nr. 2021/1060 ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai;
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Regulas Nr. 2021/1060 47. un 50. pants
Noteikumu projekta 28.2. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Komisijas regulas Nr. 2021/1060 64.pants 
Noteikumu projekta 21. punkts
Pārņemtas pilnībā
Paredz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Noteikumu projekts šo jomu neskar
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Noteikumu projekts šo jomu neskar
Cita informācija
n/a
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2024.gada 23.septembra Regula (ES, Euratom) 2024/2509 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (pārstrādā redakcija);
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Regulas Nr.2024/2509 61. pants
Noteikumu projekta 28.5.1. apakšpunkts 
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības 
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Noteikumu projekts šo jomu neskar
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Noteikumu projekts šo jomu neskar
Cita informācija
n/a
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regula (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu.
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Komisijas regulas Nr. 651/2014 56. b) pants
Noteikumu projekta 45. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības 
Komisijas regulas Nr. 651/2014 56. b) pants
Noteikumu projekta 46. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības 
Komisijas regulas Nr. 651/2014 56. b) 5.punkts
Noteikumu projekta 47. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības 
Komisijas regulas Nr. 651/2014 4. pants
Noteikumu projekta 48.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības 
Komisijas regulas Nr. 651/2014 2.pants
Noteikumu projekta 53.punts
 
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības 
Komisijas regulas Nr.651/2014 56.b panta 8.punkts
Noteikumu projekta 56.punts
 
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības 
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Noteikumu projekts šo jomu neskar
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Noteikumu projekts šo jomu neskar
Cita informācija
n/a
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Komisijas 2023. gada 13. decembra Regulas (ES) Nr. 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Komisijas regulas Nr. 2023/2831 3.panta 2.punkts 
Noteikumu projekta 42. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības 
Komisijas regulas Nr. 2023/2831 3.panta 2.punkts 
Noteikumu projekta 39.punkts
 
Pārņemtas pilnībā
Paredz stingrākus nosacījumus, lai finansējuma saņēmējs daļu no izmaksām sedz no saviem resursiem. Attiecīgi de minimis atbalsts tiek piešķirts tikai 50% no atbalstāmo darbību izmaksām.
 
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Noteikumu projekts šo jomu neskar
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Noteikumu projekts šo jomu neskar
Cita informācija
n/a
Skaidrojums
Noteikumu projekts tiek virzīts steidzamības kārtībā un tam tiek nodrošināta sabiedrības līdzdalība. 

6.4. Cita informācija

Nav
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Ekonomikas ministrija
  • Centrālā finanšu līgumu aģentūra

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Pasākums nodrošinās Rīgas brīvostas teritorijas attīstību, veicot atbilstošus infrastruktūras pielāgojumus investoru ienākšanai tajā, lai nodrošinātu tīro un resursu efektīvo tehnoloģiju ražošanu.

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Pasākuma ietvaros paredzēts attīstīt Rīgas brīvostas teritoriju, kas ļautu tajā komersantiem izvietot ražotnes jūras vēju un sauszemes vēju tehnoloģiju komponenšu ražošanai.

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

Pasākumam "nav ietekme"  ietekme uz horizontālo principu “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” (turpmāk - HP VINPI). Projektam ir jāīsteno vismaz viena vispārīga HP VINPI darbība, kas attiecas uz projekta personālu, komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumiem sabiedrībai vai sociāli atbildīgu publisko iepirkumu.

2.5.1. pasākums tiks īstenots ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā. 2.5.1. pasākuma projekta iesnieguma vērtēšanā tiks definēts horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” specifiskais atbilstības kritērijs (precizējamais kritērijs), par kuru var tikt pieņemts lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu, vai apstiprināšanu ar nosacījumu, ja projekta iesniedzējs nodrošina pilnīgu atbilstību kritērijam lēmumā noteiktajā termiņā un kārtībā.
Pielikumi