Anotācija

Likumprojektā ietvertais Elektroenerģijas tirgus likuma (turpmāk - likums) 1. panta otrās daļas 29. punkts noteic, ka energokopienas universālais pakalpojums ir energokopienas garantētas tiesības uz tās objektos saražotā elektroenerģijas pārpalikuma nodošanu elektroenerģijas tirgotājam par skaidri salīdzināmu un pārskatāmu cenu. Savukārt Likumprojektā ietvertā likuma 37.⁷ panta septītā daļa noteic, ka elektroenerģijas tirgotāji savos elektroenerģijas tirdzniecības piedāvājumos iekļauj energokopienas universālo pakalpojumu. Ministru kabinets nosaka energokopienas universālā pakalpojuma nosacījumus un pakalpojuma piedāvājuma izteikšanas veidu, tajā skaitā energokopienas universālā pakalpojuma minimālo cenu.
Šobrīd spēkā esošajā MK noteikumu Nr. 808 redakcijā nav ietvertas normas, kas nosaka energokopienas universālā pakalpojuma nosacījumus.

Noteikumu projekts paredz papildināt MK noteikumus Nr. 808 ar jaunu 34.¹ punktu, kas ietver energokopienas universālā pakalpojuma nosacījumus, nosakot, ka tā cena tiek noteikta atbilstoši elektroenerģijas biržas "Nord Pool AS" Latvijas tirdzniecības apgabala tirdzniecības intervāla cenai, kas publicēta elektroenerģijas biržas tīmekļvietnē, piemērojot tai samazinājumu, kas nepārsniedz 20 euro par megavatstundu, un vienlaikus nav zemāka par 0 euro, kā arī tiek noteikts, ka šāda līguma darbības minimālais termiņš ir 12 mēneši. Noteikumu projektā ir ietvertas energokopienas tiesības izbeigt energokopienas universālā pakalpojuma līgumu pirms līguma termiņa beigām, nepiemērojot līguma izbeigšanas maksu. Papildus noteikts, ka energokopienai ir tiesības izmanto energokopienas universālo pakalpojumu, ja tās elektroenerģijas kopīgošanas objektos kopējā uzstādītā elektroenerģijas ražošanas jauda nepārsniedz 0,999 megavatus. Šāds ierobežojums skaidrojams ar to, ka saskaņā ar 2009.gada 27.oktobra Ministru kabineta noteikumu Nr.1227 "Noteikumi par regulējamiem sabiedrisko pakalpojumu veidiem" 2.1.apakšpunkts nosaka, ka elektroenerģijas apgādē nepieciešams regulēt elektroenerģijas ražošanu elektro­stacijās, kuru uzstādītā elektriskā jau­da ir lielāka par vienu megavatu, līdz ar to, tās energokopienas, kuru elektroenerģijas kopīgošanas objektos kopējā uzstādītā elektroenerģijas ražošanas jauda būs vismaz viens megavats, tiks klasificētas kā elektroenerģijas ražotāji. Papildus skaidrojam, ka universālais pakalpojums klasiski tiek piemērots ierobežotam lietotāju skaitam, energokopienu universālā pakalpojuma pamata nosacījumi ir salāgoti ar neto norēķinu sistēmas universālā pakalpojuma nosacījumiem, tādējādi radot vienlīdzīgu attieksmi pret visiem aktīvajiem lietotājiem elektroenerģijas tirgū.
Kā arī skaidrojam, ka energokopienas univeršalais pakalpojums būtu attiecināms tikai uz elektroenerģijas energokopienām un atjaunīgās enerģijas energokopienām atbilstoši likumā un MK noteikumos Nr.808 lietotajai terminoloģijai.
MK noteikumi Nr. 808 tiek papildināti arī ar jaunu 34.² punktu nosakot elektroenerģijas tirgotājiem pienākumu publicēt savā tīmekļvietnē informāciju par energokopienas universālo pakalpojumu.

MK noteikumu Nr. 808 6. punkts noteic, ka, ja pašvaldība ir elektroenerģijas energokopienas biedrs, pašvaldībai ir pienākums daļu no tās saražotās elektroenerģijas vai energokopienas ietvaros gūtos ieņēmumus novirzīt mazaizsargātajām iedzīvotāju grupām. Attiecīgais regulējums neparedz noteikt pienākumu pašvaldībām dalīties ar noteiktu elektroenerģijas apjomu ar sabiedrības mazaizsargātajām grupām. Vienlaikus jānorāda, ka 2024. gada 13. jūnijā tika pieņemta Direktīva Nr.2024/1711, kuras 15.a panta 8. punkts noteic, ka dalībvalstis nodrošina, ka enerģijas koplietošanas projektos, kuri pieder publiskā sektora iestādēm, koplietoto elektroenerģiju dara pieejamu neaizsargātiem lietotājiem vai enerģētiskās nabadzības skartiem lietotājiem vai iedzīvotājiem. To darot, dalībvalstis dara visu iespējamo, lai sekmētu to, ka minētās pieejamās elektroenerģijas daudzums ir vidēji vismaz 10 % no koplietotās elektroenerģijas. Attiecīgais nosacījums par pienākumu pašvaldībai dalīties ar daļu enerģijas ar sabiedrības neaizsargātajām grupām izriet arī no Atjaunošanas un noturības mehānisma plāna komponentes "RePowerEU" sasniedzamajiem mērķiem un atskaites punktiem, un viens no attiecīgajiem atskaites punktiem Nr.215 ir reforma, kas paredz regulējuma izveidi, kas nosaka energokopienu reģistrēšanas un darbības nosacījumus, paredz pienākumu pašvaldībām dalīties ar daļu no energokopienā saražotās enerģijas ar sabiedrības mazaizsargātajām grupām, kā arī paredz pienākumu tirgotājiem savos pakalpojumus ietvert vismaz vienu tirdzniecības pakalpojumu energokopienām.
Papildus konstatēts, ka tiesisko skaidrību nevieš MK noteikumu Nr. 808 6. punktā ietvertais termins "sabiedrības mazaizsargātās grupas". Vienlaikus Ministru kabineta 2005. gada 11. janvāra noteikumu Nr. 32 "Noteikumi par sociāli mazaizsargāto personu grupām", kas izdoti uz Sabiedriskā labuma organizāciju likuma 2. panta ceturtās daļas pamata, 2. punkts nosaka sociāli mazaizsargāto personu grupas, kas ir ģimenes, kuras audzina trīs un vairāk bērnus, nepilnās ģimenes, invalīdi, personas virs darbaspējas vecuma, 15–25 gadus veci jaunieši, personas, kuras atbrīvotas no brīvības atņemšanas iestādēm, ilgstošie bezdarbnieki, bezpajumtnieki, cilvēktirdzniecības upuri, politiski represētās personas, personas, kurām stihisku nelaimju vai dabas katastrofu dēļ ir nodarīts kaitējums, vai viņu ģimenes, Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki un viņu ģimenes, Černobiļas atomelektrostacijas avārijas dēļ cietušās personas un viņu ģimenes, personas ar alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vielu, azartspēļu vai datorspēļu atkarības problēmām un viņu ģimenes, ģimenes, kuras audzina bērnu invalīdu, bērni, no vardarbības cietušās personas. Ņemot vērā minēto, un lai nodrošinātu tiesisko skaidrību MK noteikumos Nr. 808 ir precizēta terminoloģija, izmantojot jau spēkā esošajos tiesību aktos ietverto terminoloģiju.

Ņemot vērā minēto noteikumu projekts paredz MK noteikumu Nr. 808 6. punktā noteikt, ka pašvaldību, kuras ir energokopienu biedri, pienākums ir nodrošināt, ka 10% no pašvaldības elektroenerģijas kopīgošanas objektos saražotās elektroenerģijas tiek novirzīti sociāli mazaizsargāto personu grupām.

Spēkā esošā MK noteikumu Nr. 808 redakcija paredz, ka energokopienu reģistrēšanu un uzraudzību veic Būvniecības valsts kontroles birojs (turpmāk - Birojs). Vienlaikus ir pieņemts Ministru kabineta 2024. gada 17. decembra rīkojums Nr. 1191 "Par Vides pārraudzības valsts biroja un Būvniecības valsts kontroles biroja reorganizāciju", kas paredz, ka sākot no 2025. gada 1. februāra tiek veidota jauna Enerģētikas un vides aģentūra (turpmāk - Aģentūra), kurai tiek nodotas enerģētikas administrēšanas funkcijas, tostarp pienākums veikt energokopienu reģistrēšanu un uzraudzību. Vienlaikus jānorāda, ka Birojs arī turpmāk būs ar enerģētikas politikas administrēšanu saistīto informācijas sistēmu pārvaldnieks.

Ņemot vērā minēto, noteikumu projekts paredz precizēt MK noteikumos Nr. 808 ietvertās normas, nosakot, ka turpmāk energokopienu reģistrēšanu un uzraudzību veiks Aģentūra, vienlaikus nosakot, ka energokopienām ir jāreģistrējas Biroja Energoresursu informācijas sistēmas energokopienu reģistrā (MK noteikumu Nr. 808 12. punkts). Ņemot vērā, ka energokopienu reģistra pārvaldnieks arī turpmāk būs Birojs, MK noteikumos Nr. 808 netiek veiktas izmaiņas attiecībā uz nosacījumiem par datu glabāšanu reģistrā (MK noteikumu Nr. 808 66. punkts).