22-TA-2048: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījums likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
1. 2020.gada 25.jūnija Latvijas Republikas Satversmes tiesas (turpmāk – Satversmes tiesa) spriedums lietā Nr.2019-24-03 “Par Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumu Nr.913 “Noteikumi par garantēto minimālo ienākumu līmeni” 2.punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 109.pantam” (turpmāk - lieta Nr.2019-24-03).
2. 2020.gada 9.jūlija Satversmes tiesas spriedums lietā Nr.2019-27-03 “Par Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumu Nr.1605 “Noteikumi par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta un apbedīšanas pabalsta apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalstu piešķiršanas un izmaksas kārtību” 2.punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1.pantam, 91.panta otrajam teikumam un 109.pantam” (turpmāk - lieta Nr.2019-27-03).
3. 2020.gada 16.jūlija Satversmes tiesas spriedums lietā Nr.2019-25-03 “Par Ministru kabineta 2010.gada 30.marta noteikumu Nr.299 “Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu” 2.punkta vārdu “ja tās vidējie ienākumi katram ģimenes loceklim mēnesī pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz 128,06 euro” atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 109.pantam” (turpmāk - lieta Nr.2019-25-03).
4. 2020.gada 10.decembra Satversmes tiesas spriedums lietā Nr.2020-07-03 “Par Ministru kabineta 2011.gada 5.decembra noteikumu Nr.924 “Noteikumi par vecuma pensijas minimālo apmēru" 2.2.apakšpunkta, Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumu Nr.1605 “Noteikumi par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta un apbedīšanas pabalsta apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalstu piešķiršanas un izmaksas kārtību" 2.1.apakšpunkta (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2019.gada 31.decembrim), kā arī Ministru kabineta 2019.gada 3.decembra noteikumu Nr.579 “Noteikumi par minimālās valsts vecuma pensijas apmēru” 2.punkta un 3.2.apakšpunkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 109.pantam” (turpmāk - lieta Nr.2020-07-03).
5. 2022.gada 14.decembra Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību 256. punkts.
6. 2021.gada 14.septembra Ministru kabineta rīkojums Nr. 657 “Plāns minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2022.-2024.gadam” (prot. Nr. 61 44. §)).
7. Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2021.-2026.gadam (turpmāk – ANM) 3.komponente “Nevienlīdzības mazināšana”- 3.1.2.r. Sociālo un nodarbinātības pakalpojumu pieejamība minimālo ienākumu reformas atbalstam. Viena no ANM iekļautajām reformām sociālo un nodarbinātības pakalpojumu pieejamībai ir minimālo ienākumu reforma. Kā atskaites punktiem šīs reformas īstenošanai un priekšnosacījums Latvijai ANM finansējuma piešķīrumam ir paredzēts “Plāns minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2022.–2024.gadam” ar nosacījumiem, ka minētais atskaites punkts sasniedzams līdz 2023.gada 1.ceturksnim un tas ietver: (1) pāreju no minimālā ienākuma skaitliskās vērtības euro izteiksmē uz procentuālo vērtību no mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu mediānas, proti, minimālo ienākumu sliekšņa zemākās iespējamās robežas noteikšanu un nostiprināšanu tiesību aktos ne zemāku kā 20% no ienākumu mediānas apmēra; (2) ikgadēju pārskatīšanas mehānismu no 2023.gada, pamatojoties uz ienākumu mediānas izmaiņām, kas saistīts ar attiecīgajām atsauces vērtībām vai rādītājiem, vienlaikus nemazinot ienākumu sliekšņu apmēru ienākumu mediānas samazinājuma gadījumā.
8. Eiropas Savienības (turpmāk – ES) Padomes rekomendācijas Latvijai 2020. un 2021.gadam: “Paredzēt pienācīgu ienākumu atbalstu krīzes vissmagāk skartajām iedzīvotāju grupām un stiprināt sociālās drošības tīklu”.
9. Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2017.gada 17.novembra Eiropas Sociālo tiesību pīlārs, kas, cita starpā, paredz ES dalībvalstīm noteikt tiesības uz pienācīgu minimālo ienākumu pabalstu līdzekļu trūkuma gadījumā.
2. 2020.gada 9.jūlija Satversmes tiesas spriedums lietā Nr.2019-27-03 “Par Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumu Nr.1605 “Noteikumi par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta un apbedīšanas pabalsta apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalstu piešķiršanas un izmaksas kārtību” 2.punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1.pantam, 91.panta otrajam teikumam un 109.pantam” (turpmāk - lieta Nr.2019-27-03).
3. 2020.gada 16.jūlija Satversmes tiesas spriedums lietā Nr.2019-25-03 “Par Ministru kabineta 2010.gada 30.marta noteikumu Nr.299 “Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu” 2.punkta vārdu “ja tās vidējie ienākumi katram ģimenes loceklim mēnesī pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz 128,06 euro” atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 109.pantam” (turpmāk - lieta Nr.2019-25-03).
4. 2020.gada 10.decembra Satversmes tiesas spriedums lietā Nr.2020-07-03 “Par Ministru kabineta 2011.gada 5.decembra noteikumu Nr.924 “Noteikumi par vecuma pensijas minimālo apmēru" 2.2.apakšpunkta, Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumu Nr.1605 “Noteikumi par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta un apbedīšanas pabalsta apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalstu piešķiršanas un izmaksas kārtību" 2.1.apakšpunkta (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2019.gada 31.decembrim), kā arī Ministru kabineta 2019.gada 3.decembra noteikumu Nr.579 “Noteikumi par minimālās valsts vecuma pensijas apmēru” 2.punkta un 3.2.apakšpunkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 109.pantam” (turpmāk - lieta Nr.2020-07-03).
5. 2022.gada 14.decembra Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību 256. punkts.
6. 2021.gada 14.septembra Ministru kabineta rīkojums Nr. 657 “Plāns minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2022.-2024.gadam” (prot. Nr. 61 44. §)).
7. Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2021.-2026.gadam (turpmāk – ANM) 3.komponente “Nevienlīdzības mazināšana”- 3.1.2.r. Sociālo un nodarbinātības pakalpojumu pieejamība minimālo ienākumu reformas atbalstam. Viena no ANM iekļautajām reformām sociālo un nodarbinātības pakalpojumu pieejamībai ir minimālo ienākumu reforma. Kā atskaites punktiem šīs reformas īstenošanai un priekšnosacījums Latvijai ANM finansējuma piešķīrumam ir paredzēts “Plāns minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2022.–2024.gadam” ar nosacījumiem, ka minētais atskaites punkts sasniedzams līdz 2023.gada 1.ceturksnim un tas ietver: (1) pāreju no minimālā ienākuma skaitliskās vērtības euro izteiksmē uz procentuālo vērtību no mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu mediānas, proti, minimālo ienākumu sliekšņa zemākās iespējamās robežas noteikšanu un nostiprināšanu tiesību aktos ne zemāku kā 20% no ienākumu mediānas apmēra; (2) ikgadēju pārskatīšanas mehānismu no 2023.gada, pamatojoties uz ienākumu mediānas izmaiņām, kas saistīts ar attiecīgajām atsauces vērtībām vai rādītājiem, vienlaikus nemazinot ienākumu sliekšņu apmēru ienākumu mediānas samazinājuma gadījumā.
8. Eiropas Savienības (turpmāk – ES) Padomes rekomendācijas Latvijai 2020. un 2021.gadam: “Paredzēt pienācīgu ienākumu atbalstu krīzes vissmagāk skartajām iedzīvotāju grupām un stiprināt sociālās drošības tīklu”.
9. Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2017.gada 17.novembra Eiropas Sociālo tiesību pīlārs, kas, cita starpā, paredz ES dalībvalstīm noteikt tiesības uz pienācīgu minimālo ienākumu pabalstu līdzekļu trūkuma gadījumā.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekta “Grozījums likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”” (turpmāk – likumprojekts) mērķis ir noteikt atlīdzības par apgādnieka zaudējumu minimālā apmēra aprēķināšanas metodoloģiju, to piesaistot procentuālai vērtībai no Centrālās statistikas pārvaldes (turpmāk - CSP) tīmekļa vietnē publicētās minimālo ienākumu mediānas (turpmāk – ienākumu mediāna) mēnesī, kas atbilst likumā “Par sociālo drošību” definētajiem minimālo ienākumu sliekšņiem.
Spēkā stāšanās termiņš
01.07.2023.
Pamatojums
Grozījumi ir nepieciešami, lai pilnībā ieviestu Satversmes tiesas spriedumus. Satversmes tiesa tās spriedumos lietās Nr. 2019-24-03, Nr. 2019-25-03, Nr.2019-27-03 un Nr.2020-07-03 ir uzsvērusi, ka valstij ir pienākums regulāri vērtēt sniegtā sociālās palīdzības apmēra pietiekamību, lai garantētu, ka tas ir cieņpilns, atbilst sociālajai realitātei un iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem tiek nodrošināta tām nepieciešamā palīdzība. Visus iepriekšminētos Satversmes tiesas spriedumus caurvij tādi uzsvari kā:
- likumdevēja pienākums ir noteikt vienotu metodi minimālo ienākumu sliekšņu noteikšanā un noteikt vienotu kritēriju kopu sociālās palīdzības minimuma saņemšanai;
- līdzsvara saglabāšana starp personas un sabiedrības vajadzībām;
- sociālās nevienlīdzības mazināšana kā būtisks aspekts sabiedrības ilgtspējai;
- nepieciešamība minimālo ienākumu sliekšņus piesaistīt konkrētam sociālekonomiskajam rādītājam, lai nodrošinātu to adekvātumu attiecībā pret reālo sociālekonomisko situāciju valstī, kā arī nodrošināt regulāru to pārskatīšanu.
Eiropas Komisija (turpmāk – EK) savos ziņojumos vairākkārt aizrādījusi Latvijai par to, ka nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto personu lielais īpatsvars atspoguļo sociālās drošības tīkla nepilnības un problēmas saistībā ar minimālo ienākumu, pensijām un personu ar invaliditāti iekļaušanu, un 2014.gadā apstiprinātā minimālo ienākuma līmeņa reforma nav tikusi īstenota. Tādēļ vairākus gadus pēc kārtas EK Latvijas progresu sociālās jomas rekomendāciju izpildē vērtēja kā ierobežotu, bet 2019.gada EK ziņojumā par Latviju norādīts, ka nav nekāda progresa rekomendācijas ieviešanā. Tādēļ Latvija atkārtoti 2020.-2021.gada rekomendācijās saņēma norādījumus par atbalsta pilnveidošanu krīzes visvairāk skartajiem iedzīvotājiem un sociālās drošības tīkla stiprināšanu.
EK nostāja par nepieciešamību ieviest adekvātu ienākumu atbalstu trūcīgiem iedzīvotājiem un pilnveidot esošo atbalsta sistēmu ir atspoguļota arī ANM finansējuma saņemšanas nosacījumos, proti, minimālo ienākumu sliekšņu aprēķināšanas metodoloģijas nostiprināšana normatīvajos aktos un regulāra minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšanas kārtības noteikšana ir paredzēta kā atskaites punkts ANM plānā. Lai saņemtu trešo EK maksājumu 419 milj. euro apmērā, Latvijai ir jāizpilda visi 2023.gadā paredzētie sasniedzamie ANM atskaites punkti/mērķi (35), t.sk. arī minētais atskaites punkts, kas paredz nepieciešamos grozījumus minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai (minētais atskaites punkts sasniedzams līdz 2023.gadā 1.ceturksnim. Neizpildot noteiktos atskaites punktus, netiks saņemts no EK paredzētais finansējums, kas radīs zaudējumus valsts budžetam, kā arī apdraudēs plānoto pasākumu ieviešanu. Tādējādi ir nepieciešams veikt grozījumus normatīvajos aktos, nosakot minimālo ienākumu sliekšņu aprēķināšanas metodoloģiju un to ikgadēju pārskatīšanu.
Minimālo ienākumu sliekšņu spēkā stāšanās ir noteikta 2023.gada 1.jūlijā nevis 2023.gada 1.janvārī, jo, ņemot vērā Ministru kabineta vienošanos par prioritāro pasākumu finansējumu, finansējums minimālo ienākumu sliekšņu nodrošināšanai ir piešķirts, sākot no 2023.gada 1.jūlija.
- likumdevēja pienākums ir noteikt vienotu metodi minimālo ienākumu sliekšņu noteikšanā un noteikt vienotu kritēriju kopu sociālās palīdzības minimuma saņemšanai;
- līdzsvara saglabāšana starp personas un sabiedrības vajadzībām;
- sociālās nevienlīdzības mazināšana kā būtisks aspekts sabiedrības ilgtspējai;
- nepieciešamība minimālo ienākumu sliekšņus piesaistīt konkrētam sociālekonomiskajam rādītājam, lai nodrošinātu to adekvātumu attiecībā pret reālo sociālekonomisko situāciju valstī, kā arī nodrošināt regulāru to pārskatīšanu.
Eiropas Komisija (turpmāk – EK) savos ziņojumos vairākkārt aizrādījusi Latvijai par to, ka nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto personu lielais īpatsvars atspoguļo sociālās drošības tīkla nepilnības un problēmas saistībā ar minimālo ienākumu, pensijām un personu ar invaliditāti iekļaušanu, un 2014.gadā apstiprinātā minimālo ienākuma līmeņa reforma nav tikusi īstenota. Tādēļ vairākus gadus pēc kārtas EK Latvijas progresu sociālās jomas rekomendāciju izpildē vērtēja kā ierobežotu, bet 2019.gada EK ziņojumā par Latviju norādīts, ka nav nekāda progresa rekomendācijas ieviešanā. Tādēļ Latvija atkārtoti 2020.-2021.gada rekomendācijās saņēma norādījumus par atbalsta pilnveidošanu krīzes visvairāk skartajiem iedzīvotājiem un sociālās drošības tīkla stiprināšanu.
EK nostāja par nepieciešamību ieviest adekvātu ienākumu atbalstu trūcīgiem iedzīvotājiem un pilnveidot esošo atbalsta sistēmu ir atspoguļota arī ANM finansējuma saņemšanas nosacījumos, proti, minimālo ienākumu sliekšņu aprēķināšanas metodoloģijas nostiprināšana normatīvajos aktos un regulāra minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšanas kārtības noteikšana ir paredzēta kā atskaites punkts ANM plānā. Lai saņemtu trešo EK maksājumu 419 milj. euro apmērā, Latvijai ir jāizpilda visi 2023.gadā paredzētie sasniedzamie ANM atskaites punkti/mērķi (35), t.sk. arī minētais atskaites punkts, kas paredz nepieciešamos grozījumus minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai (minētais atskaites punkts sasniedzams līdz 2023.gadā 1.ceturksnim. Neizpildot noteiktos atskaites punktus, netiks saņemts no EK paredzētais finansējums, kas radīs zaudējumus valsts budžetam, kā arī apdraudēs plānoto pasākumu ieviešanu. Tādējādi ir nepieciešams veikt grozījumus normatīvajos aktos, nosakot minimālo ienākumu sliekšņu aprēķināšanas metodoloģiju un to ikgadēju pārskatīšanu.
Minimālo ienākumu sliekšņu spēkā stāšanās ir noteikta 2023.gada 1.jūlijā nevis 2023.gada 1.janvārī, jo, ņemot vērā Ministru kabineta vienošanos par prioritāro pasākumu finansējumu, finansējums minimālo ienākumu sliekšņu nodrošināšanai ir piešķirts, sākot no 2023.gada 1.jūlija.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
1. Lai sniegtu atbalstu darba nespējīgiem ģimenes locekļiem viņu apgādnieka nāves gadījumā, ja tā nāves cēlonis ir nelaimes gadījums darbā vai arodslimība, valsts piešķir atlīdzību par apgādnieka zaudējumu saskaņā ar likumu „Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām” (turpmāk – Likums). Likuma 23.panta otrās daļas 3.punkts nosaka, ka atlīdzības par apgādnieka zaudējumu apmērs atkarīgs no apdrošinātās personas mēneša vidējās apdrošināšanas iemaksu algas un to piešķir šādos apmēros:
1) vienam bērnam - līdz 25%;
2) diviem bērniem - līdz 35%;
3) trim bērniem - līdz 45%;
4) četriem un vairāk bērniem - līdz 55%.
Atbilstoši anotācijas 1.sadaļā minētajiem Satversmes tiesas spriedumiem no 2021.gada 1.janvāra spēkā ir jaunie minimālo ienākumu sliekšņi sociālās aizsardzības sistēmas jomās. Attiecībā uz atlīdzības par apgādnieka zaudējumu minimālo apmēru Likuma 23.panta desmitajā daļā noteikts, ka tās apmērs katram bērnam mēnesī ir:
1) no dzimšanas līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanai - 136 euro;
2) no septiņu gadu vecuma - 163 euro.
2. Saskaņā ar Likuma 13.panta trešo daļu personai, kurai sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību ir noteikta invaliditātes grupa, piešķirtā atlīdzība par darbspēju zaudējumu nedrīkst būt mazāka par likumā “Par valsts pensijām” atbilstošajai invaliditātes grupai noteikto invaliditātes pensijas minimālo apmēru. 2021.gada 1.janvārī, līdz ar minimālo ienākumu sliekšņu ieviešanu sociālās aizsardzības sistēmas jomās, ar grozījumiem likumā “Par valsts pensijām” tika noteikts, ka III grupas invaliditātes pensija piešķirama invaliditātes pensijas aprēķina bāzes līmenī (136 euro, personām ar invaliditāti kopš bērnības - 163 euro). Savukārt II grupas invaliditātes gadījumā minimālo apmēru nosaka, invaliditātes aprēķina bāzei piemērojot koeficientu 1,4 (190,40 euro, personām ar invaliditāti kopš bērnības - 228,20 euro), bet I grupas invaliditātes gadījumā - invaliditātes aprēķina bāzei piemērojot koeficientu 1,6 (217,60 euro, personām ar invaliditāti kopš bērnības - 260,80 euro).
Vienlaikus Likuma 14.panta piektajā daļā atrunāts, ka atlīdzības par darbspēju zaudējumu vai atlīdzības par apgādnieka zaudējumu izmaksājamais apmērs mēnesī nedrīkst būt lielāks par Valsts sociālo pabalstu likuma 13.panta pirmās daļas 1.punktā minētajām personām piešķiramā valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta divdesmitpieckāršu apmēru, kā arī papildu izdevumu kompensācijas izmaksu kopējā summa nedrīkst būt lielāka par apdrošināšanas gadījuma iestāšanās dienā spēkā esošā valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta divdesmitpieckāršu apmēru. Valsts sociālo pabalstu likuma 13.panta pirmās daļas 1.punkts attiecas uz valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu vispārējā gadījumā, ko piešķir pensijas vecumu sasniegušām personām, kurām nav tiesību uz vecuma pensiju saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām” un kopš 2021.gada 1.janvāra tā apmērs ir 109 euro. Līdz ar to atlīdzības par darbspēju zaudējumu vai atlīdzības par apgādnieka zaudējumu maksimāli izmaksājamais apmērs mēnesī un papildu izdevumu kompensācijas, ja apdrošināšanas gadījums iestājies pēc 2021.gada 1.janvāra, kopējais maksimālais apmērs ir 2 725 euro (valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts 109 euro x 25).
Likuma 23.panta vienpadsmitajā daļā ir atrunāts, ka atlīdzības par apgādnieka zaudējumu minimālo apmēru pārskata atbilstoši likumā “Par sociālo drošību” noteiktajai minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšanas kārtībai. Attiecīgi likuma “Par sociālo drošību” 2.2panta trešajā daļā noteikts, ka minimālo ienākumu sliekšņus pārskata vienlaikus ne retāk kā reizi trijos gados. Atsauce uz likumu “Par sociālo drošību” ir arī likumā “Par valsts pensijām” attiecībā uz minimālās invaliditātes pensijas apmēra pārskatīšanu, kas saistīta ar atlīdzības par darbspēju zaudējumu minimālo apmēru, un Valsts sociālo pabalstu likumā attiecībā uz valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta pārskatīšanu, kas saistīta ar atlīdzības par darbspēju zaudējumu un atlīdzības par apgādnieka zaudējumu maksimāli izmaksājamo apmēru mēnesī un papildu izdevumu kompensācijas kopējo maksimālo apmēru.
1) vienam bērnam - līdz 25%;
2) diviem bērniem - līdz 35%;
3) trim bērniem - līdz 45%;
4) četriem un vairāk bērniem - līdz 55%.
Atbilstoši anotācijas 1.sadaļā minētajiem Satversmes tiesas spriedumiem no 2021.gada 1.janvāra spēkā ir jaunie minimālo ienākumu sliekšņi sociālās aizsardzības sistēmas jomās. Attiecībā uz atlīdzības par apgādnieka zaudējumu minimālo apmēru Likuma 23.panta desmitajā daļā noteikts, ka tās apmērs katram bērnam mēnesī ir:
1) no dzimšanas līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanai - 136 euro;
2) no septiņu gadu vecuma - 163 euro.
2. Saskaņā ar Likuma 13.panta trešo daļu personai, kurai sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību ir noteikta invaliditātes grupa, piešķirtā atlīdzība par darbspēju zaudējumu nedrīkst būt mazāka par likumā “Par valsts pensijām” atbilstošajai invaliditātes grupai noteikto invaliditātes pensijas minimālo apmēru. 2021.gada 1.janvārī, līdz ar minimālo ienākumu sliekšņu ieviešanu sociālās aizsardzības sistēmas jomās, ar grozījumiem likumā “Par valsts pensijām” tika noteikts, ka III grupas invaliditātes pensija piešķirama invaliditātes pensijas aprēķina bāzes līmenī (136 euro, personām ar invaliditāti kopš bērnības - 163 euro). Savukārt II grupas invaliditātes gadījumā minimālo apmēru nosaka, invaliditātes aprēķina bāzei piemērojot koeficientu 1,4 (190,40 euro, personām ar invaliditāti kopš bērnības - 228,20 euro), bet I grupas invaliditātes gadījumā - invaliditātes aprēķina bāzei piemērojot koeficientu 1,6 (217,60 euro, personām ar invaliditāti kopš bērnības - 260,80 euro).
Vienlaikus Likuma 14.panta piektajā daļā atrunāts, ka atlīdzības par darbspēju zaudējumu vai atlīdzības par apgādnieka zaudējumu izmaksājamais apmērs mēnesī nedrīkst būt lielāks par Valsts sociālo pabalstu likuma 13.panta pirmās daļas 1.punktā minētajām personām piešķiramā valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta divdesmitpieckāršu apmēru, kā arī papildu izdevumu kompensācijas izmaksu kopējā summa nedrīkst būt lielāka par apdrošināšanas gadījuma iestāšanās dienā spēkā esošā valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta divdesmitpieckāršu apmēru. Valsts sociālo pabalstu likuma 13.panta pirmās daļas 1.punkts attiecas uz valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu vispārējā gadījumā, ko piešķir pensijas vecumu sasniegušām personām, kurām nav tiesību uz vecuma pensiju saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām” un kopš 2021.gada 1.janvāra tā apmērs ir 109 euro. Līdz ar to atlīdzības par darbspēju zaudējumu vai atlīdzības par apgādnieka zaudējumu maksimāli izmaksājamais apmērs mēnesī un papildu izdevumu kompensācijas, ja apdrošināšanas gadījums iestājies pēc 2021.gada 1.janvāra, kopējais maksimālais apmērs ir 2 725 euro (valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts 109 euro x 25).
Likuma 23.panta vienpadsmitajā daļā ir atrunāts, ka atlīdzības par apgādnieka zaudējumu minimālo apmēru pārskata atbilstoši likumā “Par sociālo drošību” noteiktajai minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšanas kārtībai. Attiecīgi likuma “Par sociālo drošību” 2.2panta trešajā daļā noteikts, ka minimālo ienākumu sliekšņus pārskata vienlaikus ne retāk kā reizi trijos gados. Atsauce uz likumu “Par sociālo drošību” ir arī likumā “Par valsts pensijām” attiecībā uz minimālās invaliditātes pensijas apmēra pārskatīšanu, kas saistīta ar atlīdzības par darbspēju zaudējumu minimālo apmēru, un Valsts sociālo pabalstu likumā attiecībā uz valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta pārskatīšanu, kas saistīta ar atlīdzības par darbspēju zaudējumu un atlīdzības par apgādnieka zaudējumu maksimāli izmaksājamo apmēru mēnesī un papildu izdevumu kompensācijas kopējo maksimālo apmēru.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Šobrīd spēkā esošais atlīdzības par apgādnieka zaudējumu minimālais apmērs (136 euro - bērnam no dzimšanas līdz septiņu gadu vecumam un 163 euro - bērnam no septiņu gadu vecuma) Likuma 23.panta desmitajā daļā tika noteikts ar 2020.gada 24.novembra likumu “Grozījumi likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”” (stājās spēkā 2021.gada 1.janvārī), kura anotācijā bija aprakstīts, ka likuma “Par sociālo drošību” izpratnē atlīdzība sakarā ar nelaimes gadījumu darbā un arodslimību ir viens no minimālo ienākumu sliekšņiem un tā apmērs nosakāms procentuālā apmērā no CSP pārskata gadā tīmekļa vietnē publicētās mājsaimniecību rīcībā esošās ienākumu mediānas uz vienu ekvivalento patērētāju, noapaļotu līdz veseliem euro. 2020.gadā CSP tīmekļa vietnē publicētā pēdējā aktuālā ienākumu mediāna bija par 2018.gadu, apmērā 544,41 euro. Attiecīgi Likumā tika noteikts, ka atlīdzības par apgādnieka zaudējumu minimālais apmērs bērnam līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanai ir 136 euro mēnesī, anotācijā aprakstot, ka šis apmērs ir 25% no iepriekš minētās ienākuma mediānas, bet bērnam no septiņu gadu vecuma - 163 euro mēnesī, kas ir 30% no ienākumu mediānas.
Saglabājot Likumā atlīdzības par apgādnieka zaudējumu absolūtos apmērus, pastāv risks, ka šos apmērus var pārskatīt, neņemot vērā iedzīvotāju rīcībā esošo ienākumu reālo pieaugumu, attiecīgi tos nosakot bez sociālekonomiskā pamatojuma, vai tos var nepārskatīt vispār. Tas būtu pretrunā ar Satversmes tiesas spriedumiem un pēc būtības nenovērstu spriedumos identificētos trūkumus (minimālo ienākumu sliekšņus piesaistīt konkrētam sociālekonomiskajam rādītājam, lai nodrošinātu to adekvātumu attiecībā pret reālo sociālekonomisko situāciju valstī un nodrošinātu regulāru to pārskatīšanu), kā arī neatbilstu minimālo ienākumu sliekšņu ieviešanas mērķim. Turklāt Satversmes tiesas spriedumu prasība bija normatīvajos aktos noteikt, kā tiek definēti minimālo ienākumu sliekšņi.
Saglabājot Likumā atlīdzības par apgādnieka zaudējumu absolūtos apmērus, pastāv risks, ka šos apmērus var pārskatīt, neņemot vērā iedzīvotāju rīcībā esošo ienākumu reālo pieaugumu, attiecīgi tos nosakot bez sociālekonomiskā pamatojuma, vai tos var nepārskatīt vispār. Tas būtu pretrunā ar Satversmes tiesas spriedumiem un pēc būtības nenovērstu spriedumos identificētos trūkumus (minimālo ienākumu sliekšņus piesaistīt konkrētam sociālekonomiskajam rādītājam, lai nodrošinātu to adekvātumu attiecībā pret reālo sociālekonomisko situāciju valstī un nodrošinātu regulāru to pārskatīšanu), kā arī neatbilstu minimālo ienākumu sliekšņu ieviešanas mērķim. Turklāt Satversmes tiesas spriedumu prasība bija normatīvajos aktos noteikt, kā tiek definēti minimālo ienākumu sliekšņi.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz Likuma 23.panta desmitajā daļā noteikt, ka atlīdzības par apgādnieka zaudējumu minimālo apmēru katram bērnam mēnesī nosaka šādi:
1) bērnam no dzimšanas līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanai - 25% apmērā no CSP tīmekļa vietnē publicētās ienākumu mediānas mēnesī, noapaļotu līdz veseliem euro;
2) bērnam no septiņu gadu vecuma - 30% apmērā no ienākumu mediānas.
Tādējādi tiek nodrošināts, ka normatīvajā aktā ir noteikta atlīdzības par apgādnieka zaudējumu minimālā apmēra aprēķināšanas metode, kas piesaistīta procentuālai vērtībai no ienākumu mediānas, un ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sociālo drošību"”, kas vienlaikus tiek izstrādāts un kas noteiks to, ka minimālo ienākumu slieksnis nav zemāks par 20% no ienākumu mediānas, atbilst vienotai metodei minimālo ienākumu sliekšņu noteikšanā un sociālekonomiskajai situācijai valstī, sekmējot iedzīvotāju ar zemiem ienākumiem materiālās situācijas uzlabošanos.
Tāpat šobrīd tiek izstrādāts arī likumprojekts ”Grozījumi likumā “Par valsts pensijām"”, kas normatīvajā aktā invaliditātes pensijas aprēķina bāzi noteiks 25% apmērā no ienākumu mediānas, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības - 30% apmērā no ienākumu mediānas, kā arī likumprojekts “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā”, kas normatīvajā aktā valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu vecuma gadījumā noteiks 20% apmērā no ienākumu mediānas.
1) bērnam no dzimšanas līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanai - 25% apmērā no CSP tīmekļa vietnē publicētās ienākumu mediānas mēnesī, noapaļotu līdz veseliem euro;
2) bērnam no septiņu gadu vecuma - 30% apmērā no ienākumu mediānas.
Tādējādi tiek nodrošināts, ka normatīvajā aktā ir noteikta atlīdzības par apgādnieka zaudējumu minimālā apmēra aprēķināšanas metode, kas piesaistīta procentuālai vērtībai no ienākumu mediānas, un ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sociālo drošību"”, kas vienlaikus tiek izstrādāts un kas noteiks to, ka minimālo ienākumu slieksnis nav zemāks par 20% no ienākumu mediānas, atbilst vienotai metodei minimālo ienākumu sliekšņu noteikšanā un sociālekonomiskajai situācijai valstī, sekmējot iedzīvotāju ar zemiem ienākumiem materiālās situācijas uzlabošanos.
Tāpat šobrīd tiek izstrādāts arī likumprojekts ”Grozījumi likumā “Par valsts pensijām"”, kas normatīvajā aktā invaliditātes pensijas aprēķina bāzi noteiks 25% apmērā no ienākumu mediānas, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības - 30% apmērā no ienākumu mediānas, kā arī likumprojekts “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā”, kas normatīvajā aktā valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu vecuma gadījumā noteiks 20% apmērā no ienākumu mediānas.
Problēmas apraksts
Likuma “Par sociālo drošību” 2.2panta trešajā daļā noteikts, ka minimālo ienākumu sliekšņus pārskata vienlaikus ne retāk kā reizi trijos gados. Minimālo ienākumu sliekšņu metodoloģijā tiek izmantoti apsekojuma “Eiropas Savienības statistika par ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC)” ietvaros iegūtie dati, kuri ir publiski pieejami ar laika nobīdi. Proti, 2021.gadā normatīvajos aktos noteiktie minimālie ienākumu sliekšņi ir balstīti uz 2018.gada EU-SILC apsekojuma datiem, kuri CSP tīmekļa vietnē Oficiālajā statistikas portālā tika publicēti 2020.gada februārī. Tādējādi reālais atbalsts minimālo pabalstu un pensiju izteiksmē tiek sniegts, balstoties uz sociālekonomisko situāciju, kāda bija trīs gadus atpakaļ. Šobrīd spēkā esošā norma par minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšanu vienlaikus ne retāk kā reizi trijos gados, nozīmē, ka atbalsts var tikt sniegts, balstoties uz sociālekonomisko situāciju pirms sešiem gadiem. Šāda pieeja atbalsta sniegšanā nevar radīt nozīmīgu ietekmi uz nabadzības un ienākumu nevienlīdzības samazināšanos un trūcīgāko iedzīvotāju ienākuma līmeņa izmaiņas atbilstoši valsts sociāli ekonomisko rādītāju un kopējo mājsaimniecību ienākumu izmaiņām. To apliecina arī 2020.gada nabadzības un ienākumu nevienlīdzības rādītāji. 2020.gadā, kad minimālā ienākumu reforma vēl nebija stājusies spēkā, nabadzības riska indekss palielinājās no 21,6% līdz 23,4%, savukārt 2021.gadā, kad minimālo ienākumu reforma stājās spēkā, nabadzības riska indekss samazinājās no 23,4% līdz 22,5%. Līdzīga situācija ir ar ienākumu nevienlīdzības rādītājiem - atšķirība starp turīgāko un trūcīgāko iedzīvotāju ienākumiem 2020.gadā palielinājās no 6,3 reizēm līdz 6,6 reizēm, bet 2021.gadā samazinājās līdz 6,3 reizēm. Jāatzīmē, ka Latvijā ir vieni no augstākajiem nabadzības riska un ienākumu nevienlīdzības rādītājiem ES-27 dalībvalstu vidū.
Tā kā Likumā, likumā “Par valsts pensijām” un Valsts sociālo pabalstu likumā ir atsauksme uz likumā “Par sociālo drošību” noteikto minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšanas kārtību, tad vienlaikus trijos gados pārskatāms ir arī atlīdzības par apgādnieku zaudējumu minimālais apmērs, minimālās invaliditātes pensijas apmērs, kas saistīts ar atlīdzības par darbspēju zaudējumu minimālo apmēru, un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts, kas saistīts ar atlīdzības par darbspēju zaudējumu un atlīdzības par apgādnieka zaudējumu mēnesī izmaksājamo maksimālo apmēru un papildu izdevumu kompensācijas kopējo maksimālo apmēru.
Tā kā Likumā, likumā “Par valsts pensijām” un Valsts sociālo pabalstu likumā ir atsauksme uz likumā “Par sociālo drošību” noteikto minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšanas kārtību, tad vienlaikus trijos gados pārskatāms ir arī atlīdzības par apgādnieku zaudējumu minimālais apmērs, minimālās invaliditātes pensijas apmērs, kas saistīts ar atlīdzības par darbspēju zaudējumu minimālo apmēru, un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts, kas saistīts ar atlīdzības par darbspēju zaudējumu un atlīdzības par apgādnieka zaudējumu mēnesī izmaksājamo maksimālo apmēru un papildu izdevumu kompensācijas kopējo maksimālo apmēru.
Risinājuma apraksts
Šobrīd vienlaikus tiek izstrādāts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sociālo drošību”, kas precizēs likumā “Par sociālo drošību” 2.2panta otro uz trešo daļu, paredzot, ka „(2) Minimālo ienākumu slieksnis nav zemāks par 20 procentiem no Centrālās statistikas pārvaldes publicētās minimālo ienākumu mediānas mēnesī. Aktuālo minimālo ienākumu mediānu mēnesī Centrālās statistikas pārvalde ik gadu publicē statistiskajā informācijā “Minimālā ienākuma (MIL) mediāna” līdz kārtējā gada 1.februārim, un tā tiek ņemta par pamatu, nosakot minimālo ienākumu sliekšņa apmēru nākamajam gadam. (3) Minimālo ienākumu sliekšņus pārskata vienlaikus katru gadu 1.janvārī, ņemot vērā aktuālo minimālo ienākumu mediānu mēnesī. Ja pārskata gadā aktuālā minimālo ienākumu mediāna nemainās vai samazinās, minimālo ienākumu sliekšņi paliek iepriekš noteiktajā apmērā.” Tas nozīmē, ka katru gadu 1.janvārī, sākot ar 2024.gada 1.janvāri, tiks pārskatīts atlīdzības par darbspēju zaudējumu un atlīdzības par apgādnieku zaudējumu minimālais un maksimālais mēneša apmērs, kā arī papildu izdevumu kompensācijai par apdrošināšanas gadījumu, kas būs iestājies pēc katra gada 1.janvāra, būs jauns kopējais maksimāli izmaksājamais apmērs.
CSP tīmekļa vietnē Oficiālās statistikas portālā zem saites: https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__NN__NNM/NNM080/ ir publicēta statistiskā informācija “Minimālā ienākuma (MIL) mediāna (ekvivalentais ienākums uz vienu mājsaimniecības locekli; skala 1, 0,7, 0,7) (euro) 2004 - 2020”, kur pēdējie aktuālie dati ir par 2020.gada ienākumiem (MIL mediāna mēnesī) (publicēti 2022.gada februārī), kas izmantojami minimālo ienākumu sliekšņu noteikšanai 2023.gadā. Proti, ja atbilstoši pēdējai informācijai 2020.gada ienākumu mediāna mēnesī ir 626,57 euro, tad 25% no ienākumu mediānas, noapaļoti līdz veseliem euro, ir 157 euro, bet 30% no ienākumu mediānas ir 188 euro. Jaunie apmēri 2023.gadā stāsies spēkā 2023.gada 1.jūlijā.
Turklāt CSP tīmekļa vietnē Oficiālās statistikas portālā zem saites: https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__NN__NNM/NNM090/ ir publicēta ar statistiskā informācija “Variācija ap minimālo ienākumu līmeni (ekvivalentie ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli; skala 1, 0,7, 0,7) 2004 - 2020”, kur izvēloties mērvienības: 1) euro mēnesī, 2) aktuālo laika periodu (šobrīd - 2020.gads) un 3) 25% vai 30% no mediānas, iegūst 2023.gadā piemērojamo procentuālo vērtību no ienākumu mediānas, kas noapaļojami līdz veseliem euro.
Ienākumu mediānas prognozes 2024. gadā - 700,51 euro, 2025. gadā - 756,55 euro veiktas, ņemot vērā darba samaksas faktiskā pieauguma prognozes atbilstoši Finanšu ministrijas makroekonomiskajām prognozēm 2022.gada decembrī[1].
Plānotie jaunie minimālie un maksimālie apmēri, kas attiecināmi uz šo likumprojektu laikā no 2023-2025.gadam, attēloti 3.pielikumā.
[1] LM provizoriskie aprēķini 2022.gada decembrī.
CSP tīmekļa vietnē Oficiālās statistikas portālā zem saites: https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__NN__NNM/NNM080/ ir publicēta statistiskā informācija “Minimālā ienākuma (MIL) mediāna (ekvivalentais ienākums uz vienu mājsaimniecības locekli; skala 1, 0,7, 0,7) (euro) 2004 - 2020”, kur pēdējie aktuālie dati ir par 2020.gada ienākumiem (MIL mediāna mēnesī) (publicēti 2022.gada februārī), kas izmantojami minimālo ienākumu sliekšņu noteikšanai 2023.gadā. Proti, ja atbilstoši pēdējai informācijai 2020.gada ienākumu mediāna mēnesī ir 626,57 euro, tad 25% no ienākumu mediānas, noapaļoti līdz veseliem euro, ir 157 euro, bet 30% no ienākumu mediānas ir 188 euro. Jaunie apmēri 2023.gadā stāsies spēkā 2023.gada 1.jūlijā.
Turklāt CSP tīmekļa vietnē Oficiālās statistikas portālā zem saites: https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__NN__NNM/NNM090/ ir publicēta ar statistiskā informācija “Variācija ap minimālo ienākumu līmeni (ekvivalentie ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli; skala 1, 0,7, 0,7) 2004 - 2020”, kur izvēloties mērvienības: 1) euro mēnesī, 2) aktuālo laika periodu (šobrīd - 2020.gads) un 3) 25% vai 30% no mediānas, iegūst 2023.gadā piemērojamo procentuālo vērtību no ienākumu mediānas, kas noapaļojami līdz veseliem euro.
Ienākumu mediānas prognozes 2024. gadā - 700,51 euro, 2025. gadā - 756,55 euro veiktas, ņemot vērā darba samaksas faktiskā pieauguma prognozes atbilstoši Finanšu ministrijas makroekonomiskajām prognozēm 2022.gada decembrī[1].
Plānotie jaunie minimālie un maksimālie apmēri, kas attiecināmi uz šo likumprojektu laikā no 2023-2025.gadam, attēloti 3.pielikumā.
[1] LM provizoriskie aprēķini 2022.gada decembrī.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Jā
Skaidrojums
Ņemot vērā, ka abi pasākumi (minimālo ienākumu sliekšņu noteikšanas metode un minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšanas kārtība) ir izstrādāti, pamatojoties uz plānošanas dokumentu “Plāns minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2022.–2024.gadam”, tad atbilstoši 2021.gada 17.septembra Ministru kabineta rīkojuma Nr.657 “Plāns minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2022.–2024.gadam” 6.punktam Labklājības ministrijai līdz 2025.gada 1.jūlijam jāsagatavo un labklājības ministram Ministru kabinetā noteiktā kārtībā jāiesniedz informatīvais ziņojums par "Plāna minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2022.–2024.gadam" izpildi.
Kas veiks ex-post novērtējumu?
Labklājības ministrija attiecīgi veiks ex-post izvērtējumu.
Ietekmes pēcpārbaudes veikšanas termiņš
01.07.2025.
Rezultāti/rādītāji, pēc kā tiek vērtēta tiesību akta (vai kādas tā daļas) mērķa sasniegšana
Rezultāts
Pilnveidota minimālo ienākumu atbalsta sistēma, kas mērķēti sniedz atbalstu iedzīvotāju grupām, kurām ir zemi ienākumi (1.kvintile) un kuras ir visvairāk pakļautas nabadzības riskam, salāgojot atbalstu ar valsts un pašvaldību pieejamajiem finanšu resursiem (atbilstoši Plānam minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2022.-2024. gadam).
Rādītājs
Personu īpatsvars zem minimālā ienākumu līmeņa (40% no mediānas, ekvivalences skala 1, 0.7) = 7,8 % (2019.g.); 6,5 % (2024.g.)
S80/S20 ienākumu kvintiļu attiecības indekss = 6.3 (2019.g.); 6 (2024.g.)
S80/S20 ienākumu kvintiļu attiecības indekss = 6.3 (2019.g.); 6 (2024.g.)
Rezultāts
Sociālais atbalsts ir individualizēts, uz cilvēku orientēts, un tas tiek piedāvāts katram, kam tas ir vai varētu būt visvairāk vajadzīgs (atbilstoši Latvijas Nacionālajam attīstības plānam 2021. - 2027. gadam).
Rādītājs
[ RR1.1.] Sociālo transfertu ietekme uz nabadzības riska mazināšanu, %
[RR1.2.] Nabadzības riska indekss, %
[RR1.6.] Izdevumi sociālai aizsardzībai, % no IKP (pēc ESSPROS metodoloģijas)
[RR1.3.] Nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku skaits, tūkst. iedzīvotāju
[110] Nabadzības riska indekss pēc sociālo transfertu saņemšanas, %
[111] Nabadzības riska indekss pensionāriem vecumā 65+ gadi, %
[112] 1. deciļu grupas mājsaimniecību ekvivalento rīcībā esošo (neto) ienākumu kopsummas procentuālā daļa no visu mājsaimniecību ekvivalento rīcībā esošo (neto) ienākumu kopsummas, %
[RR1.2.] Nabadzības riska indekss, %
[RR1.6.] Izdevumi sociālai aizsardzībai, % no IKP (pēc ESSPROS metodoloģijas)
[RR1.3.] Nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku skaits, tūkst. iedzīvotāju
[110] Nabadzības riska indekss pēc sociālo transfertu saņemšanas, %
[111] Nabadzības riska indekss pensionāriem vecumā 65+ gadi, %
[112] 1. deciļu grupas mājsaimniecību ekvivalento rīcībā esošo (neto) ienākumu kopsummas procentuālā daļa no visu mājsaimniecību ekvivalento rīcībā esošo (neto) ienākumu kopsummas, %
1.6. Cita informācija
Jautājumā, vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi un ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem, atzīmējams, ka alternatīvi risinājumi netika vērtēti, jo atbilstoši 2021.gada 17.septembrī Ministru kabinetā apstiprinātajam "Plānam minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2022.–2024.gadam", tika apstiprināta minimālo ienākumu sliekšņu noteikšanas metode un minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšanas kārtība, dodot uzdevumu izstrādāt grozījumus normatīvajos aktos.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- apgādnieku zaudējušās personas
- personas, kuras cietušas nelaimes gadījumu darbā vai kurām konstatēta arodslimība
Ietekmes apraksts
Likumprojekts atstās tiešu, pozitīvu ietekmi uz iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem, kuru starpā ir apdrošināšanas atlīdzības sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību saņēmēji.
Saskaņā ar VSAA datiem 2022.gada janvārī-septembrī VSAA uzskaitē bija 16,7 tūks. atlīdzības par darbspēju zaudējumu saņēmēji ar vidējo piešķirto apmēru - 431,20 euro, un 51 atlīdzība par apgādnieka zaudējumu saņēmēji ar vidējo piešķirto apmēru 395,86 euro. Saskaņā ar Aizsardzības ministrijas datiem 2022.gadā Aizsardzības ministrijas uzskaitē ir divas personas, kurām ik mēnesi tiek izmaksāta darbā nodarītā kaitējuma atlīdzība, kuras apmērs piesaistīts minimālajam ienākumam.
Saskaņā ar VSAA datiem 2022.gada janvārī-septembrī VSAA uzskaitē bija 16,7 tūks. atlīdzības par darbspēju zaudējumu saņēmēji ar vidējo piešķirto apmēru - 431,20 euro, un 51 atlīdzība par apgādnieka zaudējumu saņēmēji ar vidējo piešķirto apmēru 395,86 euro. Saskaņā ar Aizsardzības ministrijas datiem 2022.gadā Aizsardzības ministrijas uzskaitē ir divas personas, kurām ik mēnesi tiek izmaksāta darbā nodarītā kaitējuma atlīdzība, kuras apmērs piesaistīts minimālajam ienākumam.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Likumprojekts rada pozitīvu ietekmi uz tautsaimniecību, jo atlīdzības par apgādnieka zaudējumu minimālā apmēra noteikšana pēc vienotas metodoloģijas, ko regulāri pārskatīs kopā ar citiem minimālajiem ienākumu sliekšņiem, radīs tiešu ietekmi uz iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem, pozitīvi ietekmējot šo personu dzīves līmeņa izmaiņas nākotnē, palielinot viņu sociālo aizsardzību, pirktspēju un mazinot nabadzības risku un ienākumu nevienlīdzību.
2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
-2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
-2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
-2.2.5. uz konkurenci:
-2.2.6. uz nodarbinātību:
-2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
1 102 212
0
1 102 212
0
1 102 212
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
1 102 212
0
1 102 212
0
1 102 212
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
1 102 212
117 096
1 102 212
179 892
1 102 212
179 892
179 892
2.1. valsts pamatbudžets
1 102 212
117 096
1 102 212
179 892
1 102 212
179 892
179 892
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-117 096
0
-179 892
0
-179 892
-179 892
3.1. valsts pamatbudžets
0
-117 096
0
-179 892
0
-179 892
-179 892
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
-117 096
-179 892
-179 892
-179 892
5.1. valsts pamatbudžets
-117 096
-179 892
-179 892
-179 892
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
2023.gadam ailē “saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam” un 2024.gadam ailē “saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru” norādīts finansējums atbilstoši likumam “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam”. 2025.gadam ailē “saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru” norādīts finansējums 2024.gada apmērā (ņemot vērā, ka likumprojekts “Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024., un 2025.gadam” nav vēl apstiprināts).
Detalizēta likumprojekta ietekme uz valsts budžetu pievienota anotācijas 1.pielikumā.
Detalizēta likumprojekta ietekme uz valsts budžetu pievienota anotācijas 1.pielikumā.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Detalizēts 2023.gada izdevumu palielinājuma valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā un Aizsardzības ministrijas budžetā, lai nodrošinātu apdrošināšanas atlīdzību, kas piešķirtas sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību, paaugstināšanu aprēķins pievienots anotācijas 2.pielikumā.
Ņemot vērā, ka minimālo atlīdzību un no to apmēriem izrietošo pabalstu pārskatīšana uz augstākām aprēķina bāzes vērtībām personām ir ar sociālās apdrošināšanas iemaksām nesaistīti izdevumi, norādītie izdevumi nodrošināmi no valsts pamatbudžeta. Attiecīgi, lai nodrošinātu pakalpojuma izmaksu minimālā apmērā, apmēra daļa, kas personai aprēķināta no iepriekš veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām, arī turpmāk tiks izmaksāta no sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta, savukārt iztrūkstošā starpība līdz jaunajam minimumam – no Labklājības ministrijas (LM) pamatbudžeta programmas 04.00.00 “Valsts atbalsts sociālajai apdrošināšanai”.
Vienlaikus, lai ieviestu likumprojektu un nodrošinātu atlīdzību, kas piešķirtas sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību, paaugstināšanu, VSAA informācijas sistēmas (IS) izmaiņām 2023.gadā nepieciešami 27 150 euro (50 c/d * 543 euro). VSAA IS izmaiņas ietver: jauna atsevišķa atlīdzību minimālo apmēru paaugstināšanas procesa izstrādāšanu, ņemot vērā, ka minimālā apmēra noteikšana (dēļ speciāli izdalāmās valsts pamatbudžeta daļas) pensijām ar 2023.gada 1.janvāri kļūst atšķirīga no atlīdzībām un turpmāk tās nebūs uzturamas vienotā procesā. Finansējums VSAA IS izmaiņām tiks nodrošināts no LM pamatbudžeta apakšprogrammas 97.02.00 “Nozares centralizēto funkciju izpilde” kā kapitālo izdevumu transferti no valsts pamatbudžeta uz valsts speciālā budžeta apakšprogrammu 04.05.00 "Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālais budžets".
Likumprojekta ietekmē 2023.gadā palielinās:
1. LM pamatbudžeta programmas 04.00.00 “Valsts atbalsts sociālajai apdrošināšanai” valsts budžeta uzturēšanas izdevumu transferti no valsts pamatbudžeta uz valsts speciālo budžetu 89 616 euro apmērā , tai skaitā, vienlaikus palielinot:
1.1. speciālā budžeta apakšprogrammas 04.03.00 “Darba negadījumu speciālais budžets” saņemtos transfertus no valsts pamatbudžeta un izdevumus sociāla rakstura maksājumiem un kompensācijām 44 117 euro apmērā;
1.2 speciālā budžeta apakšprogrammas 04.04.00 “Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālais budžets” saņemtos transfertus no valsts pamatbudžeta un izdevumus sociāla rakstura maksājumiem un kompensācijām 45 499 euro apmērā,
2. LM pamatbudžeta apakšprogrammas 97.02.00 “Nozares centralizēto funkciju izpilde” valsts budžeta kapitālo izdevumu transferti no valsts pamatbudžeta uz valsts speciālo budžetu 27 150 euro apmērā, vienlaikus palielinot speciālā budžeta apakšprogrammas 04.05.00 “Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālais budžets” saņemtos transfertus no valsts pamatbudžeta un izdevumus pamatkapitāla veidošanai 27 150 euro apmērā.
3. Aizsardzības ministrijas budžeta programmas 31.00.00 “Militārpersonu pensiju fonds” izdevumi sociāla rakstura maksājumiem un kompensācijām 330 euro apmērā.
Ministru kabineta 2023.gada 13.janvāra sēdē tika atbalstīts LM priekšlikums par papildu finansējuma piešķiršanu LM prioritārā pasākuma “Atbalsts minimālo ienākumu palielināšanai” īstenošanai. Pasākuma nodrošināšanai ir atbalstīts kopējais papildu finansējums 2023.gadā 10 345 725 euro apmērā, t.sk. likumprojekta ieviešanai 117 096 euro apmērā.
Savukārt, ņemot vērā Ministru kabineta vienošanos par prioritāro pasākumu finansējumu, kopējais finansējums LM prioritārā pasākuma “Atbalsts minimālo ienākumu palielināšanai” īstenošanai 2024. un 2025.gadā ir apstiprināts 20 000 000 euro apmērā ik gadu.
Līdz ar to LM šobrīd norādītais finansējums likumprojekta anotācijā ir aprēķināts tehniski, 2023.gadam nepieciešamo finansējumu reizinot ar divi (likumprojekts stājas spēkā ar 01.07.2023., līdz ar to 2024. un 2025.gadam finansējums ir norādīts pilnam gadam 2023.gada līmenī).
Tā rezultātā 2024. un 2025.gadā ik gadu ir palielināti:
1. LM pamatbudžeta programmas 04.00.00 “Valsts atbalsts sociālajai apdrošināšanai” valsts budžeta uzturēšanas izdevumu transferti no valsts pamatbudžeta uz valsts speciālo budžetu 179 232 euro apmērā , tai skaitā, vienlaikus palielinot:
1.1. speciālā budžeta apakšprogrammas 04.03.00 “Darba negadījumu speciālais budžets” saņemtos transfertus no valsts pamatbudžeta un izdevumus sociāla rakstura maksājumiem un kompensācijām 88 234 euro apmērā;
1.2 speciālā budžeta apakšprogrammas 04.04.00 “Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālais budžets” saņemtos transfertus no valsts pamatbudžeta un izdevumus sociāla rakstura maksājumiem un kompensācijām 90 998 euro apmērā.
2. Aizsardzības ministrijas budžeta programmas 31.00.00 “Militārpersonu pensiju fonds” izdevumi sociāla rakstura maksājumiem un kompensācijām 660 euro apmērā.
Finansējums likumprojekta ieviešanai iekļauts Labklājības ministrijas maksimāli pieļaujamajā valsts pamatbudžeta un speciālā budžeta izdevumu un Aizsardzības ministrijas budžeta kopējā apjomā 2023., 2024. un 2025.gadam un atbilstoši tiks iestrādāts likumprojektā “Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam”.
Ņemot vērā, ka minimālo atlīdzību un no to apmēriem izrietošo pabalstu pārskatīšana uz augstākām aprēķina bāzes vērtībām personām ir ar sociālās apdrošināšanas iemaksām nesaistīti izdevumi, norādītie izdevumi nodrošināmi no valsts pamatbudžeta. Attiecīgi, lai nodrošinātu pakalpojuma izmaksu minimālā apmērā, apmēra daļa, kas personai aprēķināta no iepriekš veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām, arī turpmāk tiks izmaksāta no sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta, savukārt iztrūkstošā starpība līdz jaunajam minimumam – no Labklājības ministrijas (LM) pamatbudžeta programmas 04.00.00 “Valsts atbalsts sociālajai apdrošināšanai”.
Vienlaikus, lai ieviestu likumprojektu un nodrošinātu atlīdzību, kas piešķirtas sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību, paaugstināšanu, VSAA informācijas sistēmas (IS) izmaiņām 2023.gadā nepieciešami 27 150 euro (50 c/d * 543 euro). VSAA IS izmaiņas ietver: jauna atsevišķa atlīdzību minimālo apmēru paaugstināšanas procesa izstrādāšanu, ņemot vērā, ka minimālā apmēra noteikšana (dēļ speciāli izdalāmās valsts pamatbudžeta daļas) pensijām ar 2023.gada 1.janvāri kļūst atšķirīga no atlīdzībām un turpmāk tās nebūs uzturamas vienotā procesā. Finansējums VSAA IS izmaiņām tiks nodrošināts no LM pamatbudžeta apakšprogrammas 97.02.00 “Nozares centralizēto funkciju izpilde” kā kapitālo izdevumu transferti no valsts pamatbudžeta uz valsts speciālā budžeta apakšprogrammu 04.05.00 "Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālais budžets".
Likumprojekta ietekmē 2023.gadā palielinās:
1. LM pamatbudžeta programmas 04.00.00 “Valsts atbalsts sociālajai apdrošināšanai” valsts budžeta uzturēšanas izdevumu transferti no valsts pamatbudžeta uz valsts speciālo budžetu 89 616 euro apmērā , tai skaitā, vienlaikus palielinot:
1.1. speciālā budžeta apakšprogrammas 04.03.00 “Darba negadījumu speciālais budžets” saņemtos transfertus no valsts pamatbudžeta un izdevumus sociāla rakstura maksājumiem un kompensācijām 44 117 euro apmērā;
1.2 speciālā budžeta apakšprogrammas 04.04.00 “Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālais budžets” saņemtos transfertus no valsts pamatbudžeta un izdevumus sociāla rakstura maksājumiem un kompensācijām 45 499 euro apmērā,
2. LM pamatbudžeta apakšprogrammas 97.02.00 “Nozares centralizēto funkciju izpilde” valsts budžeta kapitālo izdevumu transferti no valsts pamatbudžeta uz valsts speciālo budžetu 27 150 euro apmērā, vienlaikus palielinot speciālā budžeta apakšprogrammas 04.05.00 “Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālais budžets” saņemtos transfertus no valsts pamatbudžeta un izdevumus pamatkapitāla veidošanai 27 150 euro apmērā.
3. Aizsardzības ministrijas budžeta programmas 31.00.00 “Militārpersonu pensiju fonds” izdevumi sociāla rakstura maksājumiem un kompensācijām 330 euro apmērā.
Ministru kabineta 2023.gada 13.janvāra sēdē tika atbalstīts LM priekšlikums par papildu finansējuma piešķiršanu LM prioritārā pasākuma “Atbalsts minimālo ienākumu palielināšanai” īstenošanai. Pasākuma nodrošināšanai ir atbalstīts kopējais papildu finansējums 2023.gadā 10 345 725 euro apmērā, t.sk. likumprojekta ieviešanai 117 096 euro apmērā.
Savukārt, ņemot vērā Ministru kabineta vienošanos par prioritāro pasākumu finansējumu, kopējais finansējums LM prioritārā pasākuma “Atbalsts minimālo ienākumu palielināšanai” īstenošanai 2024. un 2025.gadā ir apstiprināts 20 000 000 euro apmērā ik gadu.
Līdz ar to LM šobrīd norādītais finansējums likumprojekta anotācijā ir aprēķināts tehniski, 2023.gadam nepieciešamo finansējumu reizinot ar divi (likumprojekts stājas spēkā ar 01.07.2023., līdz ar to 2024. un 2025.gadam finansējums ir norādīts pilnam gadam 2023.gada līmenī).
Tā rezultātā 2024. un 2025.gadā ik gadu ir palielināti:
1. LM pamatbudžeta programmas 04.00.00 “Valsts atbalsts sociālajai apdrošināšanai” valsts budžeta uzturēšanas izdevumu transferti no valsts pamatbudžeta uz valsts speciālo budžetu 179 232 euro apmērā , tai skaitā, vienlaikus palielinot:
1.1. speciālā budžeta apakšprogrammas 04.03.00 “Darba negadījumu speciālais budžets” saņemtos transfertus no valsts pamatbudžeta un izdevumus sociāla rakstura maksājumiem un kompensācijām 88 234 euro apmērā;
1.2 speciālā budžeta apakšprogrammas 04.04.00 “Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālais budžets” saņemtos transfertus no valsts pamatbudžeta un izdevumus sociāla rakstura maksājumiem un kompensācijām 90 998 euro apmērā.
2. Aizsardzības ministrijas budžeta programmas 31.00.00 “Militārpersonu pensiju fonds” izdevumi sociāla rakstura maksājumiem un kompensācijām 660 euro apmērā.
Finansējums likumprojekta ieviešanai iekļauts Labklājības ministrijas maksimāli pieļaujamajā valsts pamatbudžeta un speciālā budžeta izdevumu un Aizsardzības ministrijas budžeta kopējā apjomā 2023., 2024. un 2025.gadam un atbilstoši tiks iestrādāts likumprojektā “Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam”.
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Labklājības ministrija un Aizsardzības ministrija likumprojektā paredzēto pasākumu īstenošanai nepieciešamo papildu finansējumu 2024.gadam un turpmāk ik gadu pārskatīs un iekļaus Labklājības ministrijas un Aizsardzības ministrijas pamatbudžetā un Labklājības ministrijas sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā valsts budžeta bāzes sagatavošanas procesā atbilstoši aktualizētajai un prognozētajai minimālo ienākumu mediānai mēnesī un prognozētajām izmaiņām saņēmēju skaitā.
Labklājības ministrija, sagatavojot bāzes izdevumu prognozes 2024.-2026.gadam, 2024.gadam ņems vērā tos minimālo ienākuma sliekšņa apmērus, kas tiks aprēķināti, ņemot vērā Centrālās statistikas pārvalde tīmekļvietnē līdz 2023.gada 1.februārim publicēto aktuālo minimālo ienākumu mediānu mēnesī. Attiecīgi 2025.gadam un 2026.gadam prognozes tiks aprēķinātas, ievērojot prognozēšanas ienākumu mediānas principu – ņemot vērā darba samaksas faktiskā pieauguma prognozes, kā arī ņemot vērā prognozētās saņēmēju skaita izmaiņu prognozes.
Labklājības ministrija, sagatavojot bāzes izdevumu prognozes 2024.-2026.gadam, 2024.gadam ņems vērā tos minimālo ienākuma sliekšņa apmērus, kas tiks aprēķināti, ņemot vērā Centrālās statistikas pārvalde tīmekļvietnē līdz 2023.gada 1.februārim publicēto aktuālo minimālo ienākumu mediānu mēnesī. Attiecīgi 2025.gadam un 2026.gadam prognozes tiks aprēķinātas, ievērojot prognozēšanas ienākumu mediānas principu – ņemot vērā darba samaksas faktiskā pieauguma prognozes, kā arī ņemot vērā prognozētās saņēmēju skaita izmaiņu prognozes.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Likumprojekts "Grozījumi likumā Par sociālo drošību"" (22-TA-2078)
Pamatojums un apraksts
Likums "Par sociālo drošību" definē, kas ir minimālie ienākumu sliekšņi, savukārt šobrīd izstrādātais likumprojekts "Grozījumi likumā Par sociālo drošību"" normatīvajā aktā noteiks minimālo ienākumu sliekšņa aprēķināšanas metodoloģiju, to piesaistot procentuālai vērtībai no ienākumu mediānas, un minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšanu vienlaikus katru gadu 1.janvārī.
Atbildīgā institūcija
Labklājības ministrija
4.1.2. Likumprojekts ”Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” (22-TA-2050)
Pamatojums un apraksts
Likumprojekts ”Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” paredz normatīvajā aktā noteikt minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzes, invaliditātes pensijas aprēķina bāzes un minimālās apgādnieka zaudējuma pensijas aprēķināšanas metodoloģiju, to piesaistot procentuālai vērtībai no ienākumu mediānas, kas atbilst likumprojektā “Grozījumi likumā “Par sociālo drošību”” noteiktajai metodoloģijai minimālo ienākumu sliekšņu noteikšanā. Kā arī precizē minimālās vecuma pensijas, invaliditātes pensijas un apgādnieka zaudējuma pensijas noteikšanas, pārrēķināšanas un indeksācijas kārtību. Minimālās invaliditātes pensijas apmērs ir saistīts ar atlīdzības par darbspēju zaudējumu minimālo apmēru.
Atbildīgā institūcija
Labklājības ministrija
4.1.3. Likumprojekts “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” (22-TA-2016)
Pamatojums un apraksts
Likumprojekts “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” paredz normatīvajā aktā noteikt valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta aprēķināšanas metodoloģiju, to piesaistot procentuālai vērtībai no ienākumu mediānas, kas atbilst likumprojektā “Grozījumi likumā “Par sociālo drošību”” noteiktajai metodoloģijai minimālo ienākumu sliekšņu noteikšanā. Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts vecuma gadījumā saistīts ar atlīdzības par darbspēju zaudējumu un atlīdzības par apgādnieka zaudējumu maksimāli izmaksājamo apmēru mēnesī un papildu izdevumu kompensācijas kopējo maksimālo apmēru.
Atbildīgā institūcija
Labklājības ministrija
4.1.4. Likumprojekts “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” (22-TA-2170)
Pamatojums un apraksts
Likumprojekts “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” paredz noteikt garantēto minimālo ienākumu slieksni, trūcīgas un maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu saņemšanai atbilstoši likumprojektā “Grozījumi likumā “Par sociālo drošību”” noteiktajai metodoloģijai minimālo ienākumu sliekšņu noteikšanā, kā arī precizē materiālās situācijas izvērtēšanas kritērijus sociālās palīdzības pabalstu piešķiršanai.
Atbildīgā institūcija
Labklājības ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
-
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
-
5.3. Cita informācija
Apraksts
Eiropas Savienības atveseļošanās un noturības mehānisma plāns, LATVIJA 2021-2026, Ministru kabineta 2021.gada 28.aprīļa rīkojums Nr.292 (publicēts - Latvijas Vēstnesis, Nr.86, 07.05.2021.).
EK nostāja par nepieciešamību ieviest adekvātu ienākumu atbalstu trūcīgiem iedzīvotājiem un pilnveidot esošo atbalsta sistēmu ir atspoguļota ANM finansējuma saņemšanas nosacījumos, proti, minimālo ienākumu sliekšņu aprēķināšanas metodoloģijas nostiprināšana normatīvajos aktos un regulāra minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšanas kārtības noteikšana ir paredzēta kā atskaites punkts ANM plānā. Lai saņemtu trešo EK maksājumu 419 milj. euro apmērā, Latvijai ir jāizpilda visi 2023.gadā paredzētie sasniedzamie ANM atskaites punkti/mērķi (35), t.sk. arī minētais atskaites punkts, kas paredz nepieciešamos grozījumus minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai (minētais atskaites punkts sasniedzams līdz 2023.gadā 1.ceturksnim). Neizpildot noteiktos atskaites punktus, netiks saņemts no EK paredzētais finansējums, kas radīs zaudējumus valsts budžetam, kā arī apdraudēs plānoto pasākumu ieviešanu ne tikai labklājības nozarē.
EK nostāja par nepieciešamību ieviest adekvātu ienākumu atbalstu trūcīgiem iedzīvotājiem un pilnveidot esošo atbalsta sistēmu ir atspoguļota ANM finansējuma saņemšanas nosacījumos, proti, minimālo ienākumu sliekšņu aprēķināšanas metodoloģijas nostiprināšana normatīvajos aktos un regulāra minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšanas kārtības noteikšana ir paredzēta kā atskaites punkts ANM plānā. Lai saņemtu trešo EK maksājumu 419 milj. euro apmērā, Latvijai ir jāizpilda visi 2023.gadā paredzētie sasniedzamie ANM atskaites punkti/mērķi (35), t.sk. arī minētais atskaites punkts, kas paredz nepieciešamos grozījumus minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai (minētais atskaites punkts sasniedzams līdz 2023.gadā 1.ceturksnim). Neizpildot noteiktos atskaites punktus, netiks saņemts no EK paredzētais finansējums, kas radīs zaudējumus valsts budžetam, kā arī apdraudēs plānoto pasākumu ieviešanu ne tikai labklājības nozarē.
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participations/933fec1a-ede6-48d5-93bf-fbb510dc3f97
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Lai informētu sabiedrību par likumprojektu un dotu iespēju izteikt par to viedokli, likumprojekts 2022.gada 27.jūnijā tika izsludināts publiskai apspriešanai, aicinot sabiedrības pārstāvjus izteikt viedokli līdz 2022.gada 11.jūlijam. Iebildumi un priekšlikumi par likumprojektu netika saņemti.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra
palielinās
Vērtības nozīme:
543,00
ar PVN
50,00
cilv/dienas
1
pielāgojums
1
reizi gadā
27 150,00
Lai nodrošinātu minimālo apdrošināšanas atlīdzību un atlīdzību par apgādnieka zaudējumu paaugstināšanu, VSAA informācijas sistēmas izmaiņām 2023.gadā nepieciešami 27150 euro (50 c/d * 543 euro). Ņemot vērā , ka likumprojekta ieviešanai jāizstrādā jauns atsevišķs minimālo apmēru paaugstināšanas process, ņemot vērā, ka minimālā apmēra noteikšana, dēļ speciāli izdalāmās valsts pamatbudžeta daļas, pensijām kļūst atšķirīga no atlīdzībām un nebūs turpmāk uzturamas vienotā procesā.
Kopā
27 150,00
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021. - 2027. gadam prioritāte “Sociālā iekļaušana” rīcības virziena mērķis “Sociālais atbalsts ir individualizēts, uz cilvēku orientēts, un tas tiek piedāvāts katram, kam tas ir vai varētu būt visvairāk vajadzīgs”: “Sociālās aizsardzības sistēmas efektivitāti raksturo gan sociālo transfertu ietekme, gan sociālajai aizsardzībai atvēlētais finansējums. Pēdējo gadu laikā turpina samazināties sociālo transfertu ietekme uz iedzīvotāju ienākumiem, turklāt to īpatsvars iedzīvotāju ienākumos Latvijā ir būtiski zemāks nekā vidēji ES. Ņemot vērā nodokļu, pensiju un pabalstu sistēmas pārdales zemo ietekmi, Latvijā joprojām saglabājas viens no augstākajiem ienākumu nevienlīdzības rādītājiem ES. Tādēļ nabadzības un ienākumu nevienlīdzības mazināšana, tai skaitā ieviešot minimālā ienākuma līmeni, ir viens no lielākajiem izaicinājumiem plānošanas periodā” (Pārresoru koordinācijas centrs “Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027.gadam”). Šī rīcības virziena [121] uzdevums ir: “Nabadzības, materiālās nenodrošinātības un ienākumu nevienlīdzības mazināšana, īpaši nabadzības riskam visvairāk pakļautajām iedzīvotāju grupām (pensionāri, personas ar invaliditāti), un labvēlīgāku priekšnoteikumu radīšana materiālajai pietiekamībai nākotnes pensionāriem”.
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Kopumā ietekmē pozitīvi, jo nosakot normatīvajā aktā atlīdzības par apgādnieka zaudējumu minimālā apmēra aprēķināšanas metodoloģiju, to piesaistot procentuālai vērtībai no ienākumu mediānas, ko vienlaikus ar citiem minimālajiem ienākumu sliekšņiem pārskatīs katru gadu 1.janvārī, ņemot vērā aktuālo ienākumu mediānu, tiks sekmēta iedzīvotāju ar zemiem ienākumiem materiālās situācijas uzlabošanās.
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Kopumā ietekmē pozitīvi, jo tiks atbalstītas arī personas ar invaliditāti, kuras saņem apdrošināšanas atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību, tādējādi nodrošinot vienādas iespējas un tiesības visām personām ar invaliditāti.
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Kopumā ietekmē pozitīvi, jo, paaugstinoties apdrošināšanas atlīdzībām, to saņēmējiem būs iespēja papildus iegūtos līdzekļus novirzīt veselības izdevumiem.
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Nosakot normatīvajā aktā atlīdzības par apgādnieka zaudējumu minimālā apmēra aprēķināšanas metodi, to piesaistot procentuālai vērtībai no ienākumu mediānas, ko vienlaikus ar citiem minimālajiem ienākumu sliekšņiem pārskatīs katru gadu 1.janvārī, ņemot vērā aktuālo ienākumu mediānu, kas līdz ar grozījumi likumā “Par sociālo drošību” atbilst vienotai metodei minimālā ienākumu sliekšņu noteikšanā un sociālekonomiskajai situācijai valstī, tiks sekmēta iedzīvotāju un mājsaimniecību ar zemiem ienākumiem materiālās un sociālās situācijas uzlabošanās.
Pozitīva ietekme uz cilvēktiesībām, jo ar šo un citiem anotācijas 4.sadaļā minētajiem likumprojektiem tiek pilnībā ieviesti Satversmes tiesas spriedumi lietās Nr. 2019-24-03, Nr. 2019-25-03, Nr.2019-27-03 un Nr.2020-07-03.
Pozitīva ietekme uz cilvēktiesībām, jo ar šo un citiem anotācijas 4.sadaļā minētajiem likumprojektiem tiek pilnībā ieviesti Satversmes tiesas spriedumi lietās Nr. 2019-24-03, Nr. 2019-25-03, Nr.2019-27-03 un Nr.2020-07-03.
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Nosakot normatīvajā aktā atlīdzības par apgādnieka zaudējumu minimālā apmēra aprēķināšanas metodi, to piesaistot procentuālai vērtībai no ienākumu mediānas, ko vienlaikus ar citiem minimālajiem ienākumu sliekšņiem pārskatīs katru gadu 1.janvārī, tiks sekmēta bērna, kurš zaudējis apgādājamo, materiālās situācijas uzlabošanās un tādējādi - arī bērna interešu aizstāvība.
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi