Anotācija (ex-ante)

Covid-19 pandēmijas izraisītā ārkārtējā situācija un ar tās izplatības ierobežošanu saistītie pasākumi Latvijā, līdzīgi kā citviet pasaulē, ir būtiski ietekmējuši kultūras un radošās nozares, kur strādājošo radošo personu un organizāciju darbība tikusi pilnībā apturēta.

Ar darbības programmas grozījumiem (Eiropas Komisijas 2021.gada 30.jūnija lēmums Nr.C(2021) 4954) darbības programma ir papildināta ar 13.1.4.SAM, kura ietvaros paredzēts sniegt atbalstu kultūras un radošajām nozarēm krīzes seku pārvarēšanai gan tās laikā, gan arī pēc tās.

13.1.4.SAM īstenošana tiek nodrošināta šādu atlases kārtu ietvaros:
1. pirmā atlases kārta „Atbalsts profesionālām nevalstiskām kultūras nozares organizācijām” (turpmāk – pirmā atlases kārta);
2. otrā atlases kārta „Daudzpusīgas profesionālās mākslas pieejamības nodrošināšana nacionālas vai reģionālas nozīmes attīstības centros Latvijā” (turpmāk – otrā atlases kārta);
3. trešā atlases kārta „Atbalsts kino industrijas uzņēmumiem, veicinot to profesionālo kapacitāti un izaugsmi” (turpmāk – trešā atlases kārta).

Darbības programmā noteiktās rādītāju vērtības tiks paredzēts sasniegt trīs atlases kārtu ietvaros, katras kārtas Ministru kabineta noteikumos un vērtēšanas kritērijos paredzot minimālo sasniedzamo rādītāju vērtību. Katras atlases kārtas īstenošanai paredzēts izstrādāt atsevišķus Ministru kabineta noteikumus, ar šo Projektu tiek noteikti 13.1.4.SAM pirmās atlases kārtas īstenošanas noteikumi.

Projekts paredz noteikt:
13.1.4.SAM pirmās atlases kārtas finansējuma saņēmējus, kurus Kultūras ministrija noteica, izvērtējot kultūras nevalstisko organizāciju atbilstību diviem kritērijiem:
1. organizācija atbilst Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likuma 3.panta vai 9.panta nosacījumiem un ir iekļauta Kultūras ministrijas profesionālo radošo organizāciju reģistrā (https://www.km.gov.lv/lv/media/1162/download?attachment).
Profesionālo radošo organizāciju īpašo lomu kultūras ekosistēmā nosaka Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likums. Līdz ar to no kultūrpolitikas viedokļa ir svarīga abiem izvirzītajiem kritērijiem atbilstošo NVO darbības ilgtspēja, kas tiek panākta, īstenojot projektā aprakstīto atbalsta mehānismu;
2. organizācijai ir deleģēta ar valsts kultūrpolitiku saistītu valsts pārvaldes uzdevumu izpilde (https://www.km.gov.lv/lv/lidzdarbibas-ligumi-1), papildus vērtējot, vai to veiktais valsts pārvaldes uzdevums atbilst Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027.gadam, Kultūrpolitikas pamatnostādnēs 2022.-2027.gadam „Kultūrvalsts” un Kultūrpolitikas pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam „Radošā Latvija” noteiktajiem uzdevumiem.

Nosakot projektu iesniedzēju lokā profesionālās radošās organizācijas un profesionālo radošo organizāciju apvienības, Kultūras ministrija ņēma vērā, ka:
1) profesionālo radošo organizāciju darbības mērķis atbilstoši Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likuma 3.panta pirmajā daļā noteiktajam ir veicināt noteiktas radošās jomas un Latvijas garīgās un materiālās kultūras attīstību, kā arī sekmēt sabiedrības kultūras vajadzību apmierināšanu un attiecīgajā radošajā jomā strādājošo personu radošo darbību un mākslas darbu izplatīšanu;
2) vienlaikus Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likuma 3.panta otrajā daļā noteiktie uzdevumi paredz pienākumu aizsargāt radošo personu profesionālās un sociālās tiesības.

Kultūras ministrija projektu iesniedzēju lokā iekļāva nevalstiskās organizācijas, kurām Kultūras ministrija ir deleģējusi ar valsts kultūrpolitiku saistītus valsts pārvaldes uzdevumus, lai īstenotu 13.1.4.SAM pirmās atlases kārtas mērķi, kas paredz veicināt plašāku kultūras pakalpojumu pieejamību, tādējādi radot pozitīvu ietekmi uz vietējām kopienām, kā arī reģionālās kultūrvides aktivizēšanos un ekonomisko attīstību.

Līgumi par valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšanu var tikt slēgti, pamatojoties uz ārējo normatīvo aktu, vai atklāta konkursa ietvaros. Kultūras ministrija konkursu par valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšanu rīko atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumam un Ministru kabineta 2014.gada 17.jūnija noteikumiem Nr.317 “Kārtība, kādā tiešās pārvaldes iestādes slēdz un publisko līdzdarbības līgumus, kā arī piešķir valsts budžeta finansējumu privātpersonām valsts pārvaldes uzdevumu veikšanai un uzrauga piešķirtā finansējuma izlietojumu”, tostarp vērtējot kultūras organizāciju iepriekšējo pieredzi līdzvērtīgu uzdevumu nodrošināšanā. Saskaņā ar 2018.gadā veikto pētījumu “Pētījums par kultūras jomas nevalstisko organizāciju sociāli ekonomisko ietekmi” viena no sistēmiski nozīmīgo NVO pazīmēm ir tām deleģētu valsts pārvaldes uzdevumu izpilde. Līdz ar to secināms, ka valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšanas esamība var tikt izmantota kā priekšatlases kritērijs, lai sniegtu atbalstu Latvijas kultūras ekosistēmai visnozīmīgākajām NVO.

Atbilstoši iepriekš minētajam Projekta pielikumā ir noteikti pirmās atlases kārtas projekta iesniedzēji un sadarbības partneri, kā arī projekta iesniedzējiem un sadarbības partneriem maksimāli pieejamais kopējais projekta finansējums. 
Kā projekta sadarbības partneri noteiktas kultūras organizācijas, kas kopā ar projekta iesniedzēju īsteno kultūras funkciju, izmantojot projekta iesniedzēja telpas par atlīdzību, vienota un kopīga kultūras piedāvājuma nodrošināšanai.

Analizējot kultūras institūciju kopējo pašu ieņēmumu un izdevumu sadalījumu saskaņā ar Eiropas Komisijas sniegtajām norādēm, Kultūras ministrija ir secinājusi, ka lielākai daļai no valsts budžeta finansētajām kultūras iestādēm pašu ieņēmumi (tai skaitā ieņēmumi no biļešu tirdzniecības un maksas pakalpojumiem) nepārsniedz 50% robežvērtību pret iestādes kopējiem izdevumiem, līdz ar to šo iestāžu organizētajiem kultūras pasākumiem nav saimnieciska rakstura un tām nav jāpiemēro komercdarbības atbalsta saņemšanas nosacījumi.

Papildus jāņem vērā Covid-19 pandēmijas dēļ noteikto ierobežojumu ietekme, kā rezultātā ievērojami samazinājušies kultūras iestāžu ieņēmumi. Saskaņā ar Latvijas Kultūras akadēmijas veikto pētījumu 52% kultūras iestāžu un organizāciju vērtē, ka to darba apjoms krīzē ir samazinājies, tai skaitā 33% nevalstisko organizāciju un 44% uzņēmumu norāda, ka to darbība iesaldēta pilnībā, un 33% nevalstisko organizāciju un uzņēmumu ienākumu krīzes laikā nav bijis vispār. Covid-19 krīze ir smagi ietekmējusi arī organizācijas, kuru mērķis nav peļņas gūšana, bet gan dažādu nekomerciālu kultūras pakalpojumu sniegšana.

Lai mazinātu Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes sekas, paredzēts atbalstīt kultūras nozares ilgtspēju, izaugsmi, jaunradi un ekonomisko aktivitāti, dodot stimulu nozarei atgūties pēc krīzes un stiprinātu visa sektora spēju labāk reaģēt uz nākotnes izaicinājumiem un attīstīt kultūras un radošās ekosistēmas, līdz ar to Projekts nosaka, ka pirmās atlases kārtas ietvaros netiks sniegts komercdarbības atbalsts.
Lai nodrošinātu to, ka pirmās atlases kārtas ietvaros netiek sniegts komercdarbības atbalsts, Projekts paredz, ka pirmās atlases kārtas finansējuma saņēmējam un sadarbības partnerim sniedz atbalstu ar kultūru vai mākslu saistītām darbībām, kam nav saimnieciska rakstura. Saimniecisks raksturs nav tādām ar kultūru vai mākslu saistītām darbībām, ja finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera paša ieņēmumi no šādām darbībām ir mazāki par 50 % no kopējā finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera gada budžeta, veicot ar kultūru vai mākslu saistītās darbības.

Par kultūras jomas pakalpojuma sniedzēju uzskatāms tāds pakalpojuma sniedzējs, kas darbojas kultūras un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas jomā. Atbilstoši „Komisijas paziņojuma par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107.panta 1.punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu” 33. un 34.punktā iekļautajiem Eiropas Komisijas skaidrojumiem, pamatojoties uz Eiropas Savienības Tiesu praksi, kultūras un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas jomā ietilpst ļoti plašs mērķu un darbību loks, tostarp muzeji, arhīvi, bibliotēkas, mākslas un kultūras centri vai telpas, teātri, operas nami, koncertzāles, arheoloģiskie objekti, pieminekļi, vēsturiskie objekti un celtnes, tradicionālās paražas un amatniecība, festivāli un izstādes, kā arī kultūras un mākslas izglītības pasākumi.

Saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likumu biedrība ir brīvprātīga personu apvienība, kas nodibināta, lai sasniegtu statūtos noteikto mērķi, kam nav peļņas gūšanas rakstura, no kā secināms, ka biedrības darbības mērķi tiek noteikti tās statūtos. Kultūras ministrija ir izvērtējusi finansējuma saņēmēju un sadarbības partneru statūtos un deleģējuma līgumos noteiktos darbības mērķus un ar Projektu paredz atbalstu darbībām, kas saistīti ar kultūras organizācijas kapacitāti nodrošināt kultūras pakalpojumu, kur viens no priekšnosacījumiem tam, lai kultūras organizācija varētu veidot un sniegt sabiedrībai kultūras pakalpojumus, ir kultūras pakalpojuma veidošanai nepieciešamo materiālo un cilvēkresursu pieejamība, tostarp kultūras pakalpojuma sniegšanai piemērotu telpu nodrošinājums. Attiecīgi, tiks sniegts atbalsts organizācijas kapacitātei nodrošināt ar kultūru saistītu darbību: mākslas darbu uzglabāšanu, izstāžu organizēšanu, izglītojušu un kultūras, tai skaitā  teātra un rakstniecības pasākumu īstenošanu, kultūras vērtību radīšanu, saglabāšanu, pētniecību un komunicēšanu sabiedrībai. Vienlaikus Kultūras ministrija, analizējot informāciju par kultūras organizāciju telpu apjomu, kuru uzturēšanai tiks sniegts atbalsts, ir nošķīrusi telpas, kas ir iznomātas trešajām pusēm ar kultūras darbību nesaistītiem mērķiem, un par šo telpu uzturēšanu atbalsts nav paredzēts. Informācija par telpām, kas nav paredzētas darbībām ar kultūras mērķi, nodrošināšanai, tiks pievienota projekta iesniegumam un izvērtēta projektu iesniegumu vērtēšanas posmā, lai atbalsta sniedzējs varētu gūt pārliecību, vai atbalsts paredzēts darbībām ar kultūras mērķi.

Pirmās atlases kārtas ietvaros Kultūras ministrija iesniegs Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā kā sadarbības iestādē (turpmāk – sadarbības iestāde) atzinumu par pirmās atlases kārtas finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera pēdējā noslēgtā gada parakstīto budžeta pārskatu, norādot, vai pirmās atlases kārtas finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera ieņēmumi no ar kultūru vai mākslu saistītām darbībām ir mazāki par 50% no kopējā ar kultūru vai mākslu saistītā finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera gada budžeta, kā arī par finansējuma saņēmēja statūtos norādītās darbības atbilstību kultūras mērķim.

Nosacījuma, ka ieņēmumus no ar kultūru vai mākslu saistītām darbībām ir mazāki par 50% no kopējā ar kultūru vai mākslu saistītā finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera gada budžeta, uzraudzību visu projekta īstenošanas laiku nodrošinās sadarbības iestāde sadarbībā ar Kultūras ministriju, attiecīgi, ja 13.1.4.SAM pirmās atlases kārta projektu īstenošanas laikā iestāsies gadījums, kad kultūras nozares straujas atveseļošanās rezultātā rodas situācija, kad kādam no finansējuma saņēmējiem un sadarbības partneriem ieņēmumi pārsniegs 50% no izdevumiem, Kultūras ministrija informēs sadarbības iestādi un skaņos piešķirto atbalstu ar Eiropas Komisiju kā saderīgu atbalstu, vērtējot atbilstību komercdarbības atbalstu piešķiršanas pazīmēm. Tāpat tiks izskatīta nepieciešamība grozīt Projektu un vienošanos vai līgumu par projekta īstenošanu.

Projekts nosaka avansa piešķiršanas nosacījumus un avansa apmēru – avansa un starpposma maksājumu kopsumma var būt līdz 90% no projektam piešķirtā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma un valsts budžeta finansējuma kopsummas. Nosakot projekta avansa apmēru, ir jāņem vērā finansējuma saņēmēja spēja sešu mēnešu laikā pēc avansa maksājuma saņemšanas iesniegt sadarbības iestādē maksājuma pieprasījumu piešķirtā avansa maksājuma apmērā. Avansu var izmaksāt vairākos maksājumos.

13.1.4.SAM pirmās atlases kārtas Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansējums 1 353 455 euro apmērā atbilst intervences kodam: 095 „Publisko kultūras un mantojuma pakalpojumu pilnveidošana un popularizēšana”.

Projekts nosaka, ka izdevumi ir attiecināmi no 2023.gada 1.janvāra, izņemot Projekta 23.3. un 23.4.apakšpunktā noteiktās izmaksas, kas ir attiecināmas no 2022.gada 1.oktobra. Projekts nosaka, ka 13.1.4.SAM pirmās atlases kārtas ietvaros ir atbalstāmas darbības, kas sekmē 13.1.4.SAM uzraudzības rādītāju sasniegšanu:
1. telpu noma un uzturēšana, kas nepieciešama nevalstisko kultūras organizācijas ikdienas darbības nodrošināšanai, mazinot krīzes izraisīto seku ietekmi;
2. starptautiskās sadarbības veicināšana un profesionālās kapacitātes un izaugsmes stiprināšana, lai sekmētu kultūras attīstību, tostarp mākslas norises un to popularizēšanu publiskajā telpā;
3.  publicitātes un informācijas nodrošināšana par projekta īstenošanu.

13.1.4.SAM pirmās atlases kārtas ietvaros paredzētās darbības var sniegt ieguldījumu Eiropas Savienības stratēģijas Baltijas jūras reģionam politikas virziena „Kultūra” īstenošanā, sniedzot atbalstu kultūras organizāciju darbības nodrošināšanai.

Darbības programmā noteikts 13.1.4.SAM iznākuma rādītājs – atbalstīto kultūras nozares organizāciju skaits (tai skaitā sadarbības partneri), un rezultāta rādītājs – attīstīti jauni pakalpojumi (tai skaitā sadarbības partneru). 13.1.4.SAM rezultāta rādītājā kontekstā ar pakalpojumu tiek saprasts jauns vai kvalitatīvi pilnveidots kultūras piedāvājums, kas tiek nodrošināts atbalstītā projekta ietvaros: pirmās atlases kārtas ietvaros tiek nodrošināta kultūras nozares organizācijas darbība, kas aprakstīta projekta iesniegumā. Lai nevalstiskās kultūras organizācijas varētu nodrošināt savu darbību, tām jāpilda Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likuma 3.panta 2.daļā noteiktie uzdevumi.

Atbilstoši kultūrpolitikas pamatnostādnēs 2022.-2027. gadam „Kultūrvalsts” iekļautajām definīcijām, „kultūras piedāvājums” ir sabiedrībai pieejamā kultūras mantojuma, kultūras vērtību un tajos balstīto pakalpojumu kopums, savukārt „kultūras pakalpojums” ir kultūras un radošo nozaru pakalpojumi sabiedrībai, tostarp kultūras norises, ar kurām kultūras vērtības vai kultūras mantojums tiek padarīts pieejams vai komunicēts sabiedrībai. Secināms, ka kultūras organizācijas darbības rezultāts ir aprakstāms ar terminu „kultūras piedāvājums”, ar to saprotot šīs organizācijas sniegto kultūras pakalpojumu kopumu, neatkarīgi šo pakalpojumu veida un skaita. Līdz ar to noteiktais rezultatīvais rādītājs – attīstīti ne mazāk kā 33 pakalpojumi – interpretējams kā atbalstīto organizāciju sniegto pakalpojumu attīstība kopumā, nevis konkrētu jaunu kultūras norišu izveide. Kultūras ministrijas ieskatā kultūrpolitikas pamatnostādnēs iekļautā „kultūras pakalpojuma” definīcija atbilst Brīvas pakalpojumu sniegšanas likumā iekļautajai pakalpojuma definīcijai, ņemot vērā to, ka kultūras pakalpojumi, līdzīgi kā daudzi citi pakalpojumi, piemēram, tirdzniecības pakalpojumi, tiek piedāvāti iepriekš nenoteiktiem pakalpojuma saņēmējiem un sniegti atbilstoši pakalpojuma saņēmēja vajadzībām, šajā gadījumā apmierinot personas kultūras vajadzības, kā arī to, ka nevalstiskajām organizācijām, atbilstoši Biedrību un nodibinājumu likuma 7.pantam, ir tiesības veikt saimniecisko darbību, lai sasniegtu biedrības un nodibinājuma mērķus. Skaidrojam, ka viens no priekšnosacījumiem tam, lai nevalstiskā organizācija varētu veidot un sniegt sabiedrībai kultūras pakalpojumus, ir kultūras pakalpojuma veidošanai nepieciešamo materiālo un cilvēkresursu pieejamība, tostarp kultūras pakalpojuma sniegšanai piemērotu telpu nodrošinājums. Līdz ar to, sniedzot atbalstu kultūras pakalpojuma sniedzēja pamatdarbības nodrošināšanai, tiešā veidā tiek atbalstīta jaunu kultūras pakalpojumu attīstīšana, ņemot vērā to, ka atbalstu saņēmušais kultūras pakalpojumu sniedzējs var ieguldīt lielāku līdzekļu daļu tieši kultūras pakalpojumu attīstīšanā.

Projektā paredzētas attiecināmās izmaksas, kas nepieciešamas projektā plānoto darbību īstenošanai un 13.1.4.SAM rādītāju sasniegšanai. Attiecināmajās izmaksās ir iekļaujamas finansējuma saņēmēja starptautiskās sadarbības īstenošanas izmaksas, tai skaitā organizācijas darbiniekiem un biedriem, lai nodrošinātu dalību pasākumos, kas nepieciešami organizācijas profesionālās kapacitātes un izaugsmes veicināšanai un arī ar ārvalstu ekspertu vizīti saistītās izmaksas, kas rodas Latvijā; finansējuma saņēmēja telpu un zemes nomu, komunālajiem pakalpojumiem, sakaru pakalpojumiem, apsardzes pakalpojumiem, apsaimniekošanas pakalpojumiem un citiem saistītajiem maksājumiem, kas obligāti maksājami saskaņā ar normatīvajiem aktiem (piemēram, Rīgā teritorijas uzkopšana, nekustamā īpašuma nodoklis, liftu un pacēlāju tehniskā uzraudzība, ugunsdrošības noteikumu ievērošana); pievienotās vērtības nodokļa maksājumi. Tā kā ar Projektu noteikts, ka projekta īstenošanai var piesaistīt tikai tos sadarbības partnerus, kas īsteno kultūras funkciju, izmantojot finansējuma saņēmēja telpas par atlīdzību,  vienota un kopīga kultūras piedāvājuma nodrošināšanai, ar Projektu tiek noteikts, ka sadarbības partnera attiecināmās izmaksas ir  telpu un zemes nomas, komunālajiem pakalpojumiem, sakaru pakalpojumiem, apsardzes pakalpojumiem, apsaimniekošanas pakalpojumiem un citiem saistītajiem maksājumiem, kas obligāti maksājami saskaņā ar normatīvajiem aktiem (piemēram, Rīgā teritorijas uzkopšana, nekustamā īpašuma nodoklis, liftu un pacēlāju tehniskā uzraudzība, ugunsdrošības noteikumu ievērošana). Atbildīgā iestāde izstrādās vienkāršoto izmaksu piemērošanas metodiku Projekta 23.punktā noteikto izmaksu piemērošanai un saskaņos ar vadošo iestādi.

Projekta 23.3. un 23.4.apakšpunktos minētās izmaksas ir noteiktas kā tiešās attiecināmās izmaksas, ņemot vērā kultūras nozares nevalstisko organizāciju nepieciešamību nodrošināt savu darbību pēc Covid-19 pandēmijas. Kopējais organizācijas izdevumu apjomu viena gada ietvaros ir daudz lielāks nekā maksimāli pieejamais netiešo attiecināmo izmaksu likmes apmērs, ja tāds tiktu piemērots. Piemēram, komunālo maksājumu izdevumi vidēji vienai organizācijai gada ietvaros, aprēķinot pēdējo trīs gadu datus, ir 5 651 euro, taču jāņem vērā arī šī brīža rēķinu palielinājumu. Saistībā ar straujo energoresursu sadārdzinājumu, telpu uzturēšanas un citu regulāro ikmēneša maksājumu segšana sniegtu projekta iesniedzējam finansiālās garantijas par tā darbības uzturēšanu un līdz ar to arī savas darbības kvalitatīvu nodrošināšanu.

Projekta pielikumā katram projekta iesniedzējam ir noteikts maksimāli pieejamais finansējuma apmērs, kas aprēķināts no starptautiskās sadarbības veicināšanai un profesionālās kapacitātes un izaugsmes stiprināšanai nepieciešamajām izmaksām un telpu nomas un uzturēšanas izmaksām:
1) telpu nomas un uzturēšanas izmaksas aprēķinātas pieejamo atbalsta summu sadalot proporcionāli nevalstiskās organizācijas īpašumā, nomā, valdījumā vai citādā tiesiskā lietošanā nodotai telpu platībai, par kuru organizācija veic regulāros ikmēneša maksājumus, kas nepieciešami organizācijas darbības nodrošināšanai;
2) tāpat Projektā ir noteikts finansējuma saņēmēja attiecināmo izmaksu ierobežojums starptautiskās sadarbības īstenošanas izmaksām, lai nodrošinātu dalību pasākumos, kas nepieciešami organizācijas profesionālās kapacitātes un izaugsmes veicināšanai, kopā nepārsniedzot 10 000 euro. Ņemot vērā to, ka biedrība "Latvijas Arhitektu savienība" pilda uzdevumus atbilstoši Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likuma 3.panta vai 9.panta nosacījumiem un ir iekļauta Kultūras ministrijas profesionālo radošo organizāciju reģistrā un vienlaikus, pamatojoties uz līdzdarbības līgumu par atsevišķu valsts pārvaldes uzdevumu veikšanu veic "Jaunā Eiropas Bauhaus" Latvijas kontaktpunkta funkciju, biedrībai "Latvijas Arhitektu savienība" noteikts ierobežojums starptautiskās sadarbības īstenošanas izmaksām 20 000 euro.

10 000 euro ierobežojums noteikts, ņemot vērā iepriekšējo pieredzi šādu komandējumu organizēšanā, kur dienas naudas un viesnīcas izdevumu apmērs  noteikts atbilstoši Ministru kabineta 2010.gada 12.oktobra noteikumos Nr.969 „Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi” un to 1. pielikumā „Izdevumu diennakts normas komandējumiem (darba braucieniem) uz ārvalstīm” noteiktajam, papildus ņemot vērā, dalības izmaksu apmēru, secināms, ka vidējās komandējuma izmaksas vienai personai ir 800 euro. Papildus ņemot vērā, ka gada laikā tiek organizēti vidēji 4 komandējumi, kur katrā komandējumā piedalās vidēji 3 organizācijas pārstāvji ((800 euro X 3 personas) X 4 komandējumi gadā = 9 600 euro), komandējumu izdevumu slieksnis noapaļojot noteikts 10 000 euro.

Ar Projektu tiek noteikti gadījumi, kādos sadarbības iestādei ir tiesības vienpusēji atkāpties no noslēgtās vienošanās vai līguma ar finansējuma saņēmēju par projekta īstenošanu, kas detalizēti tiks norādīti vienošanās vai civiltiesiskajā līgumā par projekta īstenošanu.

Projektu vērtēšanas kritēriji rakstiskās procedūras ietvaros tika saskaņoti Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas perioda 2021.gada 26.augusta apakškomitejas sēdē. 13.1.4.SAM projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijos tika ierosināti grozījumi, paredzot izdalīt atsevišķus pirmās atlases kārtas kritēriju komplektu no otrās un trešās projektu iesniegumu atlases kārtas projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju komplektiem un tie tika apstiprināti ar Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda Uzraudzības komitejas 2022.gada 15.augusta lēmumu Nr.L-2022/19. Kritērijus plānots aktualizēt Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda Uzraudzības komitejas rakstiskās procedūras ietvaros.

Lai novērstu dubultā finansējuma risku, projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijos sadarbības iestāde vērtēs specifisko atbilstības kritēriju, atbilstoši kuram tiek vērtēts, vai projekta iesniegumā ietverta informācija, kas apliecina dubultā finansējuma neesamību un plānoto demarkāciju ar citiem līdzīgiem projektiem (projekta iesniedzēja vai citu subjektu īstenotiem) vai atbalsta pasākumiem. Tāpat projekta iesniedzēji projekta iesniegumam pievienos projekta iesniedzēja apliecinājums par dubultā finansējuma neesamību atbilstoši projektu iesniegumu atlases nolikumā noteiktajai formai.

Vienlaikus atbildīgā iestāde nodrošinās informācijas apmaiņu ar Valsts kultūrkapitāla fondu, paredzot, ka 13.1.4.SAM pirmās atlases kārtas projekta īstenošanas periodā 13.1.4.SAM pirmās atlases kārtas projekta īstenotāji nevarēs pretendēt Valsts kultūrkapitāla fonda rīkotajos konkursos atbalstam par tām pašām attiecināmajām izmaksām, kas ar Projektu noteiktas kā 13.1.4.SAM pirmās atlases kārtas attiecināmās izmaksas.