Anotācija (ex-ante)

Nepieciešams nodrošināt līdzvērtīgu nodarbinātību gan valsts finansētajā rezidentūrā studējošajiem, gan maksas rezidentiem.

Pamatspecialitātes, apakšspecialitātes rezidentiem, kuru apmācības izdevumus pilnā apmērā sedz juridiska vai fiziska persona, izdevumus par rezidenta atlīdzību finansē no valsts budžeta līdzekļiem saskaņā ar likumu par valsts budžetu kārtējam gadam.

Veselības ministrija ir izstrādājusi diskusiju dokumentu "­­Informatīvais ziņojums “Par maksas rezidentūrā studējošajiem”" (turpmāk - ziņojums). Ziņojuma izstrādes gaitā tika saņemts augstskolu, veselības nozares darba devēju intereses pārstāvošo organizāciju viedoklis par maksas studiju vietu veselības nozares izglītības sistēmā. Veselības ministrija 09.02.2021. vēstulē Nr. 01-46.1/818 lūdza RSU un LU sniegt skaidrojumu, kā augstskola ir nodrošinājusi un turpmāk plāno nodrošināt minēto Ārstniecības likuma prasību izpildi, kas paredz, ka visi augstskolā studējošie rezidenti ir darba tiesiskajās attiecībās ar ārstniecības iestādi, tajā skaitā, maksas rezidenti. RSU (19.02.2021. vēstule Nr.60-6/66/2021) norāda, ka augstskolu ar studējošo saista divpusējs studiju līgums un ar ārstniecības iestādi – divpusējs līgums par rezidentu apmācību. Līgumā par rezidentu apmācību tiek ietverts ārstniecības iestādes pienākums rezidentu apmācību īstenot saskaņā ar valstī pastāvošo normatīvo regulējumu. Par praktisko un teorētisko apmācību studējošais slēdz divpusēju līgumu ar ārstniecības iestādi. Šī līguma kontrole un īstenošanas uzraudzība nav deleģēta augstskolām. RSU plāno, sākot ar nākamo akadēmisko gadu, studiju līgumos ietvert skaidrojumu par maksas rezidentūras būtību un studējošajiem pastāvošām sociālajām garantijām. Kā arī rosina izvērtēt iespēju papildināt Ārstniecības likuma 1. panta 19. punktā ietverto definīciju ar vārdiem “[darba] vai citās [tiesiskajās attiecībās]”.
LU (23.02.2021. vēstule Nr.1-13/160) atzīmē, ka stājoties rezidentūrā studijām par maksu, pretendenti ir informēti par to, ka viņu līgumiskās attiecības ar ārstniecības iestādēm, kurās noritēs apmācība, atalgojumu neparedz. Augstskola nevar atbildēt par ārstniecības iestāžu līgumiskajām attiecībām ar rezidentu, jo to paredz atsevišķs divpusējs līgums starp rezidentu un ārstniecības iestādi. Kopš rezidentūras regulējošo dokumentu izstrādes un pastāvēšanas, nekad maksas rezidenti nav bijuši algotās darba attiecībās ar ārstniecības iestādi rezidentūras ietvaros. Atsevišķos gadījumos, maksas rezidenti tikuši pieņemti darbā par ārstiem-stažieriem, ja tas bijis nepieciešams ārstniecības procesa nodrošināšanai. Pašreizējā situācijā nav iespējams pārtraukt uzsākto apmācību ar esošajiem maksas rezidentiem. Savukārt, pieprasot rezidentūras apmācības procesā iesaistītajām ārstniecības iestādēm nodrošināt atbilstošu darba samaksu un sociālās garantijas, pēc provizoriskiem aprēķiniem, vairāk kā 25% maksas rezidentiem nebūs iespējams nodrošināt atbilstošu mācību bāzi – ārstniecības iestādi. LU Rezidentūras attīstības programma aicina palielināt budžeta rezidentu skaitu vismaz par 15%. Turpmāk LU plāno uzņemt rezidentus studijās par personīgiem līdzekļiem tikai gadījumā, ja pretendents varēs uzrādīt apliecinājumu par darba attiecībām ar ārstniecības iestādi (kas var nebūt klīniskā apmācības bāze), lai nodrošinātu sociālās garantijas. LU Rezidentūras attīstības programma aicina Veselības ministriju iniciēt izmaiņas normatīvajos aktos, lai maksas rezidentūrā varētu studēt jebkurš pretendents ne tikai ar noslēgtu līgumu un darba tiesiskajām attiecībām ar ārstniecības iestādi, bet gan ar jebkuru darba devēju/darba formu (arī nemedicīnisku), kas nodrošina sociālās garantijas.

Diskusiju rezultātā piedāvāts ilgtermiņa risinājums kopējā rezidentūras procesa pilnveidei (A variants – zaļais scenārijs (“vienlīdzīga rezidentūra”)), kā arī tiek iezīmēti būtiskākie akcenti: maksas rezidentūrā vietu skaits tiek plānots saskaņā ar valsts budžeta rezidentūras vietām un  ārstniecības iestāžu kapacitāti nodrošināt kvalitatīvu rezidentūras procesu. Vienlaikus no valsts budžeta finansētajā rezidentūrā tiek palielināts rezidentūras vietu skaits, īpaši pamatspecialitātēs (līdz 250 vietām).
No valsts budžeta finansētā rezidentūrā tiek saglabāta līdzšinējā kārtībā – pamatojoties uz augstskolas, ārstniecības iestādes un rezidenta noslēgtajiem līgumiem par apmācību un darba nosacījumiem. Attiecīgi arī darba attiecību nosacījumi nostiprināti maksas rezidenta un ārstniecības iestādes līgumā.
Sociālās garantijas - maksas rezidentiem tiek aprēķināts atbilstoši Ārstniecības likuma un Darba likuma prasībām par sociālo iemaksu veikšanas kārtību un apmēru. 

2022. – 2024. gadā ik gadu valsts budžetā ir paredzēti papildus 5,6 miljoni euro darba samaksai maksas rezidentiem, kā arī 2022.gadā vairāk nekā 266 tūkstoši euro (šis finansējums turpinās pieaugt arī 2023. un 2024. gadā) papildus 30 no valsts budžeta finansētām studiju vietām rezidentu apmācībai. Ievērojot minēto rezidentūras organizācijā un finansēšanā tiks ievērots pamatprincips, kas paredz palielināt no valsts budžeta finansētas rezidentūras vietas, vienlaikus mazinot maksas rezidentūras vietu skaitu. Līdz ar to maksas rezidentūras vietu skaita plānošanas kritēriji un nosacījumi uzņemšanai maksas rezidentūrā 2022./2023. studiju gadā tiks izstrādāti  un noteikti Ministru kabineta 2011. gada 30. augusta noteikumos Nr. 685 "Rezidentu uzņemšanas, sadales un rezidentūras finansēšanas kārtība" 2022.gada sākumā. 

Izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2011. gada 30. augusta noteikumos Nr. 685 "Rezidentu uzņemšanas, sadales un rezidentūras finansēšanas kārtība"" nosaka kārtību, kādā 2022.gadā no valsts budžeta līdzekļiem tiek nodrošināts atlīdzība maksas rezidentiem. Noteikumu projekts paredz, ka atlīdzību no valsts budžeta līdzekļiem nodrošina maksas rezidentiem, kuri studē ārsta pamatspecialitātes un apakšspecialitātes rezidentūras studiju programmās. Pamatojums: 1) no visiem pamatspecialitātes un apakšspecialitātēs  rezidentiem 85% ir valsts un pašvaldību ārstniecības iestādēs; 2) Pamatspecialitātes un apakšspecialitātes rezidentūras studijās sagatavo ārstus speciālistus, kas pēc rezidentūras beigšanas strādās ne tikai privātā sektora ārstniecības iestādēs, bet daļu no slodzes arī valsts un pašvaldību ārstniecības iestādēs; 3) Lielākajai daļai no privātā sektora ārstniecības iestādēm, kurās ir maksas rezidenti ir līgums ar Nacionālo veselības dienestu par valsts budžeta apmaksāto pakalpojumu sniegšanu. 
Lai gan maksas rezidenti ir arī reģionālajās ārstniecības iestādēs, tomēr 30% piemaksa (atbilstoši Ministru kabineta 2011. gada 30. augusta noteikumu Nr. 685 "Rezidentu uzņemšanas, sadales un rezidentūras finansēšanas kārtība" 20.punktam) nebūtu attiecināma, jo primāri ir nepieciešams nodrošināt visiem rezidentiem vienlīdzīgus nosacījumus attiecībā uz pamata atlīdzību, un reģionālā piemaksa pie atalgojuma ir kā veicinošs faktors rezidentu piesaistei konkrētajā ārstniecības iestādē, un 30% piemaksas piemērošana ir savstarpēji saistīta ar iepriekšminēto Ministru kabineta noteikumu 28.punktā noteikto nosacījumu pēc rezidentūras beigšanas turpmākos trīs gadus normālā darba laika ietvaros (arī skaitot to summāri) strādāt savā specialitātē. Maksas rezidentiem nebūtu piemērojams Ministru kabineta 2011. gada 30. augusta noteikumu Nr. 685 "Rezidentu uzņemšanas, sadales un rezidentūras finansēšanas kārtība" 28.punkts, jo Veselības ministrija pieņem lēmumu par rezidenta apmācībai (nevis atlīdzībai) izlietoto valsts budžeta līdzekļu atmaksu, ja netiek pildīti 28.punkta nosacījumi.
Maksas rezidentiem, kuri studē rezidentūrā papildspecialitātes iegūšanai, netiek paredzēts nodrošināt atlīdzību no valsts budžeta līdzekļiem, jo studijas ir tādās specialitātēs, kā osteopāts (15 rezidenti), homeopāts (5 rezidenti), dietologs (2 rezidenti), imunologs (1 rezidents), algologs (1 rezidents), kuru sniegtie veselības aprūpes pakalpojumi netiek apmaksāti no valsts budžeta līdzekļiem (izņemot algologa, dietologa un imunologa specialitātes).