23-TA-2014: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana uzņēmumiem" 1.2.1.1. pasākuma "Atbalsts jaunu produktu attīstībai un internacionalizācijai" trešās kārtas īstenošanas noteikumi" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana uzņēmumiem" 1.2.1.1. pasākuma “Atbalsts jaunu produktu attīstībai un internacionalizācijai” trešās kārtas īstenošanas noteikumi" (turpmāk – Noteikumu projekts) izstrādāts pēc Ekonomikas ministrijas (turpmāk – atbildīgā iestāde) iniciatīvas un saskaņā ar Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 19. panta 6. un 13. punktu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir finansējuma pieejamības nodrošināšana duālas nozīmes jaunu produktu, pakalpojumu un tehnoloģiju izstrādei aizsardzības un drošības jomā, piesaistot Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) finansējumu un privāto līdzfinansējumu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Ar Ministru kabineta 2021. gada 16.novembra rīkojumu Nr.841 “Par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmu 2021.–2027. gadam” tika apstiprināta Eiropas Savienības kohēzijas politikas programma Latvijā 2021.–2027. gadam (turpmāk – ES fondu programma). Eiropas Savienības Ekonomikas un finanšu padomē 2022. gada 25. novembrī apstiprināts Komisijas Īstenošanas lēmums Nr. 2021LV16FFPR001 “ar ko programmu “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programma 2021.–2027. gadam” apstiprina Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Kohēzijas fonda, Eiropas Sociālā fonda Plus un Taisnīgas pārkārtošanās fonda atbalsta piešķiršanai saskaņā ar mērķi “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” Latvijā”, pieejams: https://www.esfondi.lv/guidelines_and_regulations_assets/2021_2027/es_kohezijas_politikas_prro/ek-lemums-par-programmu.zip .
Kopējais Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.2. prioritārā virziena “Produktivitāte, inovācijas un prasmes” 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana uzņēmumiem" 1.2.1.1. pasākuma “Atbalsts jaunu produktu attīstībai un internacionalizācijai” (turpmāk – 1.2.1.1. pasākums) plānotais finansējums ir 52 240 701 euro, kas iedalās šādās kārtās:
- pirmā kārta – Pārvaldības programma (8 627 804 euro);
- otrā kārta – Sadarbības tīklu programma (11 611 149 euro);
- trešā kārta – Pētniecības atbalsta programma ar kopējo plānoto finansējumu 32 001 749 euro.
1.2.1.1. pasākuma “Atbalsts jaunu produktu attīstībai un internacionalizācijai” trešās kārtas (turpmāk – Pasākums) ietvaros, kas paredz veicināt produktivitātes paaugstināšanu un investīciju apjoma palielināšanu pētniecībā un attīstībā (turpmāk – P&A).
Kopējais Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.2. prioritārā virziena “Produktivitāte, inovācijas un prasmes” 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana uzņēmumiem" 1.2.1.1. pasākuma “Atbalsts jaunu produktu attīstībai un internacionalizācijai” (turpmāk – 1.2.1.1. pasākums) plānotais finansējums ir 52 240 701 euro, kas iedalās šādās kārtās:
- pirmā kārta – Pārvaldības programma (8 627 804 euro);
- otrā kārta – Sadarbības tīklu programma (11 611 149 euro);
- trešā kārta – Pētniecības atbalsta programma ar kopējo plānoto finansējumu 32 001 749 euro.
1.2.1.1. pasākuma “Atbalsts jaunu produktu attīstībai un internacionalizācijai” trešās kārtas (turpmāk – Pasākums) ietvaros, kas paredz veicināt produktivitātes paaugstināšanu un investīciju apjoma palielināšanu pētniecībā un attīstībā (turpmāk – P&A).
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Nacionālajās industriālās politikas pamatnostādnēs 2021. – 2027. gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2021. gada 16. februāra rīkojumu Nr. 93 “Par Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam”) viens no šķēršļiem Latvijas tautsaimniecības virzībai uz inovatīvu un zināšanu balstītu ekonomikas modeli ir zemais pētniecības un attīstības ieguldījumu apmērs kā valsts, tā arī uzņēmumu sektorā, kā arī pašu pētniecības un attīstības intensīvo nozaru zemais īpatsvars ekonomikā.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, Latvijā 2022. gadā pētniecībā un attīstībā kopumā bija investēti 291,72 milj. euro jeb 0,75% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir pēdējos desmit gados augstākais līmenis, tomēr tas joprojām ir zemāks nekā vidēji ES (2,27% no IKP), kā arī zemāks nekā Baltijas kaimiņvalstīs - Lietuvā kopējie ieguldījumi P&A veido 1,02% no IKP, bet Igaunijā - 1,78% no IKP. Salīdzinot ar 2021. gadu, kopējās investīcijas P&A Latvijā 2022. gadā palielinājās par 17,2%. Kopš 2017. gada ieguldījumu apjoms P&A pret 2022. gadu pieauga 2.1 reizes. Pozitīva dinamika ir vērojama privātā sektora (uzņēmumu) ieguldījumiem P&A. 2022. gadā uzņēmumu investīcijas P&A bija 87,03 milj. euro apjomā jeb 29,8% no kopējiem ieguldījumiem P&A.
Lai gan vērojams ieguldījumu apjoma P&A pieaugums, ir secināms, ka līdzšinējā ekonomiskā virzība nav devusi pietiekamu sniegumu, lai Latvija spētu nodrošināt vienlīdz ātru attīstības tempu kā Eiropas Savienības ekonomiski spēcīgākās valstis, kā arī COVID-19 radītie izaicinājumi ekonomisko situāciju ir būtiski ietekmējuši vadošo nozaru attīstību. Ņemot vērā minēto, lai veicinātu Latvijas komersantus inovētspēju, nepieciešams turpināt mērķtiecīgus ieguldījumus pētniecības attīstībā, tai skaitā viedās specializācijas jomu attīstībai.
ES fonda programmās iekļautās aktivitātes saskan ar Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam iekļautajiem uzdevumiem “Sekmēt privātā un publiskā sektora investīcijas pētniecībā, attīstībā un inovācijās”. Aktivitātes ietver izstrādāt inovatīvus, augstas pievienotās vērtības produktus, kā arī veicināt šo produktu eksportu, paaugstināt uzņēmējdarbības sektora pētniecības un attīstības izdevumu apjomu, veicināt sadarbību starp uzņēmējdarbības un pētniecības sektoriem, kā arī vecināt Latvijas uzņēmumu iesaisti starptautiskās tīklošanās platformās un starptautiskos pētniecības un attīstības projektos, izmantojot mērķtiecīgus valsts ieguldījumus.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, Latvijā 2022. gadā pētniecībā un attīstībā kopumā bija investēti 291,72 milj. euro jeb 0,75% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir pēdējos desmit gados augstākais līmenis, tomēr tas joprojām ir zemāks nekā vidēji ES (2,27% no IKP), kā arī zemāks nekā Baltijas kaimiņvalstīs - Lietuvā kopējie ieguldījumi P&A veido 1,02% no IKP, bet Igaunijā - 1,78% no IKP. Salīdzinot ar 2021. gadu, kopējās investīcijas P&A Latvijā 2022. gadā palielinājās par 17,2%. Kopš 2017. gada ieguldījumu apjoms P&A pret 2022. gadu pieauga 2.1 reizes. Pozitīva dinamika ir vērojama privātā sektora (uzņēmumu) ieguldījumiem P&A. 2022. gadā uzņēmumu investīcijas P&A bija 87,03 milj. euro apjomā jeb 29,8% no kopējiem ieguldījumiem P&A.
Lai gan vērojams ieguldījumu apjoma P&A pieaugums, ir secināms, ka līdzšinējā ekonomiskā virzība nav devusi pietiekamu sniegumu, lai Latvija spētu nodrošināt vienlīdz ātru attīstības tempu kā Eiropas Savienības ekonomiski spēcīgākās valstis, kā arī COVID-19 radītie izaicinājumi ekonomisko situāciju ir būtiski ietekmējuši vadošo nozaru attīstību. Ņemot vērā minēto, lai veicinātu Latvijas komersantus inovētspēju, nepieciešams turpināt mērķtiecīgus ieguldījumus pētniecības attīstībā, tai skaitā viedās specializācijas jomu attīstībai.
ES fonda programmās iekļautās aktivitātes saskan ar Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam iekļautajiem uzdevumiem “Sekmēt privātā un publiskā sektora investīcijas pētniecībā, attīstībā un inovācijās”. Aktivitātes ietver izstrādāt inovatīvus, augstas pievienotās vērtības produktus, kā arī veicināt šo produktu eksportu, paaugstināt uzņēmējdarbības sektora pētniecības un attīstības izdevumu apjomu, veicināt sadarbību starp uzņēmējdarbības un pētniecības sektoriem, kā arī vecināt Latvijas uzņēmumu iesaisti starptautiskās tīklošanās platformās un starptautiskos pētniecības un attīstības projektos, izmantojot mērķtiecīgus valsts ieguldījumus.
Risinājuma apraksts
Pasākums ir vērsts uz 2023. gada 15. septembra deklarācijā “Deklarācija par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību” dotā uzdevuma Nr. 23 īstenošanu – veidosim inovācijas ekosistēmu, cieši sadarbojoties publiskajam, privātajam, akadēmiskajam un nevalstiskajam sektoram.
Lai veicinātu Latvijas tautsaimniecības transformāciju uz viedās specializācijas jomām, attīstītu ar tehnoloģijām un inovācijām saistītās konkurences priekšrocības un veicinātu Latvijas aizsardzības spējas duālas nozīmes jaunu produktu, pakalpojumu un tehnoloģiju izstrādē aizsardzības un drošības jomā, Noteikumu projektā atbalstu plānots sniegt sīkajiem (mikro), mazajiem un vidējiem komersantiem (turpmāk – MVU), mazo vidējās kapitalizāciju un vidējo kapitalizāciju sabiedrībām, pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijām, kas attīsta produktus un tehnoloģijas viedās specializācijas jomās, kā arī lielajiem saimnieciskās darbības veicējiem ar nosacījumu, ja pētniecības un inovāciju (turpmāk - P&I) aktivitāšu īstenošanai tiek piesaistīti MVU.
Pasākuma īstenošanas kopsavilkums:
- Pasākuma ietvaros izveidots atbalsta instruments pētniecības veicināšanai duālas nozīmes jaunu produktu, tehnoloģiju un pakalpojumu izstrādei aizsardzības un drošības jomā;
- Noteikumu projektā norādītais kopējais finansējuma apmērs ir 32 001 749 euro, paredzot, ka:
- vienam finansējuma saņēmējam minimāli pieejamais finansējums ir ne mazāks kā 200 000 euro (ieskaitot) un maksimāli pieļaujamais finansējums ir 1 000 000 euro; Maksimāli pieļaujamais finansējums jaunajiem komersantiem ir 300 000 euro;
- atbalsts finansējuma saņēmējam tiek sniegt granta veidā;
- Pasākuma ietvaros Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (turpmāk - sadarbības iestāde) rīko atklātu projektu iesniegumu atlasi, izsludinot atlasi vienu reizi par visu pasākumam pieejamo finansējumu, kurā finansējuma saņēmējs piesakās atbalsta saņemšanai. Sadarbības iestāde pēc projekta iesnieguma saņemšanas veic vērtēšanu un lemj par atbalsta piešķiršanu, apstiprināšanas gadījumā slēdzot līgumu par projekta īstenošanu.
- pēc projektu atlases un līguma par projekta īstenošanu noslēgšanas notiek projekta īstenošana un sadarbības iestāde veic projekta uzraudzību;
- atbalsts pieejams līdz 2029. gada 31. decembrim.
Pasākuma ietvaros plānotie rezultāti:
- atbalstu plānots sniegt vismaz 40 finansējuma saņēmējiem;
- jaunradīti un izstrādāti 40 jauni produkti, pakalpojumi vai tehnoloģijas;
- komersantu apgrozījuma pieaugums pētniecības projekta noslēgšanas gadā pret pētniecības projekta uzsākšanas gadu – 40 milj. euro;
- komersantu eksporta pieaugums pētniecības projekta noslēgšanas gadā pret pētniecības projekta uzsākšanas gadu – 30 milj. euro;
- izveidotas 50 jaunas darba vietas;
- piesaistītais privāto investīciju apmērs vismaz 15 milj. euro.
Aprēķini veikti, balstoties uz atbildīgās iestādes aplēsēm.
I Vispārīgie jautājumi
Noteikumu projekts nosaka īstenošanas un uzraudzības kārtību atbalsta sniegšanai pētniecības veicināšanai duālas nozīmes jaunu produktu, tehnoloģiju un pakalpojumu izstrādei aizsardzības un drošības jomā.
Noteikumu projektā pētniecības projektu īstenošanai kopējais pieejamais finansējums ir 32 001 749 euro kopā ar elastības finansējumu.
Noteikumu projekta ietvaros finansējuma saņēmējs ir komersants, kas atbilst Noteikumu projekta 14. punktā noteiktajām prasībām.
Noteikumu projektā mērķa grupa ir komersanti, kas atbilst sīkā (mikro), mazā un vidējā komersanta statusam, mazās vidējas kapitalizācijas, pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijas (tās iesaistot pētnieciskā projekta ietvaros), kā arī vidējās kapitalizācijas sabiedrības un lielie saimnieciskās darbības veicēji ar nosacījumu, ja pētniecības un inovāciju aktivitāšu īstenošanai tiek piesaistīti sīkie (mikro), mazie un vidējie komersanti.
Lielie saimnieciskās darbības veicēji ir motivēti sadarboties ar sīkajiem (mikro), mazajiem un vidējiem komersantiem pētniecības un inovāciju pasākumos, lai piesaistītu specializētās zināšanas, piekļūtu nišas inovācijām un veicinātu strauju attīstību. Vienlaikus, sadarbība var uzlabot arī tirgus konkurētspēju un izmantot papildu finansējuma iespējas.
Noteikumu projekts paredz, ka atbalsts tiek sniegts grantu veidā pētniecības aktivitātēm saskaņā ar Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk - Komisijas regula Nr. 651/2014) 25. panta nosacījumiem.
Atbalsts pasākuma ietvaros tiek sniegts projekta iesniedzējam, kas plāno darbības vienā vai vairākās Viedās specializācijas stratēģijas (turpmāk – RIS3) jomās:
- zināšanu ietilpīga bioekonomika;
- biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, farmācija;
- fotonika un viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas;
- viedā enerģētika un mobilitāte;
- informācijas un komunikācijas tehnoloģijas.
Pasākuma ietvaros līdz 2029. gada 31. decembrim ir sasniedzami šādi rādītāji:
-> iznākuma rādītājs - ar grantiem atbalstīto uzņēmumu skaits, tai skaitā mikrouzņēmumi, mazi, vidēji un lieli uzņēmumi - 40;
-> rezultāta rādītājs - publisko atbalstu papildinošo privāto investīciju apjoms vismaz 15 194 567 euro.
Privāto investīciju apjoms tiks noteikts pēc Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā pieejamās informācijas(apstiprinātie noslēguma maksājuma pieprasījumi). Vienlaikus, rādītājs uzskaitē netiks iekļauta neattiecināmo projekta izmaksu daļa, ieskaitot Pievienotās vērtības nodokli.
Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmā 2021.–2027. gadam noteiktas ERAF finansējuma sadalījums pa intervences kodiem, atbilstoši Noteikumu projektā paredzētajām atbalstāmajām darbībām, ir šāds:
- 9.intervences kods (mikrouzņēmumu pētniecības un inovācijas darbības, tostarp tīklošana (rūpnieciskā pētniecība, eksperimentālā izstrāde, priekšizpēte);
- 10.intervences kods (MVU pētniecības un inovācijas darbības, tostarp tīklošana);
- 11.intervences kods (lielo uzņēmumu pētniecības un inovācijas darbības, tostarp tīklošana).
Finansējuma sadalījums starp intervences kategorijām ir arī indikatīvs finansējuma sadalījums starp šīs programmas pasākumiem.
II Prasības projekta iesniedzējam un projekta vērtēšanai
Projektu iesniedzēji projektu iesniegumus ERAF finansējuma saņemšanai iesniedz Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā (turpmāk – vadības informācijas sistēma) un projekta iesniegums tiek aizpildīts vadības informācijas sistēmā tam paredzētos datu laukos.
Pasākuma ietvaros finansējuma saņēmējam, nosakot komercdarbības atbalsta nosacījumus, vērtē:
- vai atbalsta piešķiršanas brīdī uz projekta iesniedzēju attiecināms kāds no Eiropas Savienības fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 22. pantā noteiktajiem izslēgšanas nosacījumiem;
- vai komersants atbilst sīkā (mikro), mazā, vidējā saimnieciskās darbības subjekta komersanta statusam vai lielā saimnieciskās darbības subjekta komersanta statusam, ja pētniecības un inovāciju aktivitāšu īstenošanai tiek piesaistīti sīkie (mikro), mazie un vidējie komersanti. Sadarbības iestāde vērtē uz brīdi, kad sadarbības iestāde pieņem lēmumu par finansējuma saņēmēja atbilstību komercdarbības atbalsta normām;
- vai tā mēneša vidējā bruto darba samaksa darbiniekiem, nav mazāka par mēneša vidējās bruto darba samaksas apmēru tautsaimniecībā iepriekšējā gadā;
- vai tā apgrozījuma apjoms vidēji pēdējo trīs gadu laikā līdz projekta iesnieguma iesniegšanai vadības informācijas sistēmā ir vismaz divas reizes lielāks kā projekta plānotais publiskais finansējums, prasība nav attiecināma uz jauniem komersantiem;
- vai projekta iesniedzējam saskaņā ar publiski pieejamo informāciju Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē nav nodokļu vai nodevu parādu, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu, kas kopsummā pārsniedz 150 euro, izņemot nodokļu maksājumus, kuru maksāšanas termiņš saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 24. panta pirmo, 1.3 un 1.7 daļu ir pagarināts, sadalīts termiņos, atlikts vai atkārtoti sadalīts termiņos;
- vai stimulējošās ietekmes prasības tiks ievērotas atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 6. panta prasībām;
- vai projekta iesniedzējam piemērojams grūtībās nonākušu uzņēmumu statuss, saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 18. punktu. Grūtībās nonākuša uzņēmuma statusu sadarbības iestāde vērtē uz komercdarbības atbalsta piešķiršana brīdi. Izvērtējums tiek veikts uz projekta iesnieguma iesniegšanas dienu un lēmuma par projekta iesnieguma apstiprināšanas dienu vai atzinuma par nosacījumu izpildi pieņemšanas dienu, ja ir bijis pieņemts lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu;
- vai tas uz to neattiecas līdzekļu atgūšanas rīkojums, kas minēts Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. panta 4. punkta "a" apakšpunktā;
- vai tas atbilst Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma 11.2 panta pirmajā daļā noteiktajām pazīmēm.
Projekta iesniedzējs papildus projekta iesniegumam iesniedz:
- projekta budžetā norādīto izmaksu aprēķina atšifrējumu, kas pamato plānoto izmaksu apmēru, tai skaitā informāciju par veiktajām tirgus aptaujām, statistikas datiem, pieredzi līdzīgos projektos;
- apliecinājumu, kas apliecina komersanta statusu, ja projekta iesniedzējs ir komersants, kurš atbilst mazas vidējas kapitalizācijas sabiedrības vai vidējās kapitalizācijas sabiedrības statusam.
Komersanti, kuri atbilst mazas vidējas kapitalizācijas sabiedrības vai vidējās kapitalizācijas sabiedrības statusam, lai apliecinātu kapitalizācijas sabiedrības statusu, pirms projekta iesnieguma iesniegšanas vadības informācijas sistēmā nodrošina pašdeklarēšanās principu. Atbilstoši Noteikumu projekta 37. punktam, mazajām vidējām kapitalizācijas sabiedrībām un vidējām kapitalizācijas sabiedrībām tiek piemērota lielā komersanta atbalsta intensitāte.
Gadījumā, ja ir nepietiekams publiskā finansējuma apjoms, lai atbalstītu visus projekta iesniegumus, tad prioritāri atbalsta projekta iesniegumu, kas iesniegts pirmais. Ja projekta iesniedzējs nepiekrīt īstenot projektu ar samazinātu publiskā finansējuma apjomu, atbalsts tiek sniegts secīgi nākamajam projekta iesniegumam.
Sadarbības iestāde projektu iesniegumu vērtēšanas komisijā iekļauj atbildīgās iestādes pārstāvi, viedās specializācijas jomu atbilstības noteikšanai un Aizsardzības ministrijas pārstāvi, projektu iesniegumu inovācijas aspekta un zinātniskā aspekta vērtēšanai, kā arī starpposma un noslēguma rezultātu kvalitātes izvērtēšanai.
Projektu iesnieguma iesniegšanu paziņo sadarbības iestāde ne vēlāk kā mēnesi pēc projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju apstiprināšanas Uzraudzības komitejā, un projektu iesniegumu izsniegšanu izsludina vienu reizi par visu pieejamo finansējumu. Projekta iesniegumu vērtēšana var tik uzsākta uzreiz pēc tā saņemšanas un lēmumi par projektu iesniegumu apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu tiek pieņemti projektu iesniegumu iesniegšanas secībā. Komersants iesniegumus var iesniegt sākot ar iesniegumu atlases iesniegšanas dienu līdz šo noteikumu 64.punktā minētajam termiņam, bet ne vēlāk kā līdz līdz 2026.gada 31.decembrim.
Līdz ar Ministru kabineta 2023. gada 7. novembra sēdes protokola Nr. 56 uzdevumiem Nr. 23-UZ-584 un 23-UZ-585, Ekonomikas ministrijai ir uzdots izstrādāt kritēriju par darbaspēka produktivitātes pieaugumu atbalstu saņēmušajos uzņēmumos un kritēriju, kas nosaka, ka atbalstītajos uzņēmumos tiek panākta eksporta apjomu palielināšana par 10% un produktivitātes kāpums par 10%.
Produktivitāte ir nozīmīgākais ekonomiskās izaugsmes faktors, kas ir iedzīvotāju labklājības paaugstināšanas svarīgs priekšnosacījums. Tātad tikai palielinot produktivitāti var paaugstināt iedzīvotāju labklājības līmeni un ilgstoši saglabāt augstus dzīves standartus. Visciešāk produktivitāte ir saistīta ar ekonomikas tehnoloģiskām iespējām, bet ir arī citi faktori, kas to nosaka, piemēram, darbinieku zināšanas un prasmes, vietējie resursi, resursu cenas, menedžments, pārdotās produkcijas zīmols u.c. faktori. Ja produktivitāte ir augsta, tad arī uzņēmumu darbiniekiem būs augsti ienākumi. Ja šī likumsakarība netiek ievērota un uz iekšējo pieprasījumu orientētās nozarēs (pārsvarā pakalpojumu nozares) algas aug straujāk, tad veidojas inflācija un tiek zaudēta konkurētspēja un eksports sarūk. Līdz ar to būtiski ir vērtēt, kā sniegtais valsts atbalsts ietekmē atbalstīto uzņēmumu darba algas, vai ir vērojams to pieaugums.
Ar noteikumu projektu paredzēts noteikt, ka finansējuma saņēmējam jānodrošina pieeja atbildīgai iestādei informācijai par eksporta apjomu un produktivitātes pieaugumu, vienlaikus sniedzot informāciju vai šie rādītāji sasniedz vismaz 10 % pieaugumu trīs gadu laikā no noslēguma maksājuma pieprasījuma iesniegšanas.
Noteikumu projekta ietvaros ar produktivitāti tiek saprasts – darba algu pieaugums, summējot gan jaunradīto darbavietu algas, gan esošo darbavietu algas un to pieaugumu gadā pirms atbalsta saņemšanas gada un pēc projekta pabeigšanas secīgos pārskata gadus.
Tāpat mazā un atvērtā ekonomikā produktivitāte ir atkarīga no eksportējamās produkcijas pievienotās vērtības. Tieši eksporta preces nosaka Latvijas konkurētspēju starptautiskos tirgos, t.i., vai Latvijas ekonomika spēj pelnīt, balstoties uz augstām tehnoloģijām. Eksporta apjoma pieaugumu nosaka ar šādu formulu: komersanta eksporta apjoms pie projekta iesnieguma iesniegšanas pret komersanta eksporta apjomu trīs gadus pēc gala saņēmēja noslēguma pārskata iesniegšanas.
Attiecīgi, atbildīgā iestāde, izmantojot šādu formulu, nosaka finansējuma saņēmēja eksporta apjoma un produktivitātes pieaugumu.
Tāpat tiek noteikts, ka finansējuma saņēmējs līdz ar projekta iesnieguma iesniegšanu apliecina, ka saņemtais atbalsts tiks vērsts uz eksporta apjoma un produktivitātes kāpināšanu piecu gadu laikā pēc noslēguma maksājuma pieprasījuma iesniegšanas. Līdz ar to Finansējuma saņēmējs trīs gadus pēc noslēguma maksājuma pieprasījuma iesniegšanas nodrošina informāciju par eksporta apjoma un produktivitātes pieaugumu.
Sadarbības iestādei jāparedz līgumā ar finansējuma saņēmēju atruna, ka finansējuma saņēmējs trīs gadus pēc projekta īstenošanas sniedz informāciju atbildīgajai iestādei par eksporta apjoma un produktivitātes pieaugumu.
Finansējuma saņēmējs ne vēlāk kā trīs gadus pēc projekta īstenošanas vai pēc atbildīgās iestādes pieprasījuma 10 darbdienu laikā iesniedz atbildīgajai iestādei informāciju par:
- eksporta apjomu, informējot, vai eksporta apjoms atbalstītajam komersanta pieaug par vismaz 10 procentiem trīs gadu laikā no noslēgumu pārskata iesniegšanas vadības informācijas sistēmā;
- produktivitātes apjomu, informējot, vai produktivitātes apjoms atbalstītajam komersantam pieaug par vismaz 10 procentiem trīs gadu laikā no noslēgumu pārskata iesniegšanas vadības informācijas sistēmā.
Minētie rādītāji ir būtiski, lai novērtētu atbalsta programmas rādītāju ietekmi uz Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam noteiktajiem mērķiem un Viedās specializācijas stratēģijas īstenošanu. Šo rādītāju noteikšana un uzraudzība ir nepieciešama analītikas vajadzībām
III Finansējuma saņēmēja atbalstāmo darbību attiecināmības nosacījumi
Finansējums pētniecības projektiem tiek piešķirts jaunu, inovatīvu produktu izstrādei un attīstībai, atbalstot tos projektus, kas atbilst 4.-8. tehnoloģiju gatavības līmeņiem.
Pasākuma ietvaros par atbalstāmām darbībām, ko finansējuma saņēmējs veic projekta ietvaros, uzskata tādas darbības, kas atbilst šādiem nosacījumiem:
- rūpnieciskajiem pētījumiem atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 85. punktam;
- eksperimentālajām izstrādēm atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 86. punktam;
- tehniski ekonomiskajai priekšizpētei pētniecības projektiem, kuru kopsumma pārsniedz 250 000 euro, atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 87. punktam
Pētniecības projekta veikšanai nepieciešamo privāto līdzfinansējumu nevar ieguldīt natūrā.
Pasākumam nav ietekmes uz horizontālajiem principiem:
a) “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana”;
b) “Klimatdrošināšana”;
c) “Energoefektivitāte pirmajā vietā”;
d) “Nenodarīt būtisku kaitējumu”.
IV Finansējuma saņēmēja izmaksu attiecināmības nosacījumi
Izmaksas tiek segtas atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 normām. Lēmumi par atbalsta piešķiršanu saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 651/2014 netiek pieņemti pēc minēto regulu spēka zaudēšanas.
Projekta ietvaros ir attiecināmas Noteikumu projekta 27. punktā minētās izmaksas, kas radušās pēc pētniecības projekta iesnieguma iesniegšanas vadības informācijas sistēmā. Papildus izmaksas tiek norādītas privātā līdzfinansējuma daļā un netiek pārbaudītas no sadarbība iestādes puses. Iepriekšminētās izmaksas attiecināmas uz noslēgtajiem saimnieciskās darbības līgumiem pirms pētniecības projekta sākuma, ko iespējams attiecināt no privātā līdzfinansējuma daļas. Ņemot vērā, ka sadarbība iestādes pienākums ir pārliecināties par publiskā finansējuma izlietojumu, tad privātā finansējuma daļas pārbaude nav sadarbība iestādes kompetencē.
Pētniecības aktivitāšu veikšana dažādās jomās ir specifiska un nepieciešams ievērot drošības apsvērumus. Noteikumu projektā iekļautās attiecināmās izmaksas attiecībā uz dzīvības apdrošināšanu iekļauta, lai nodrošinātu pētniecības aktivitāšu veicēju dzīvības vai veselības aspektu aizsargāšanu. Ņemot vērā, ka pētniecības projektus plānots veikt darbības, kas saistītas ar duālas nozīmes produktu izstrādi, metālapstrādi un ķīmiskajiem savienojumiem.
Finansējuma saņēmēja īpašumā esošo instrumentu, iekārtu un to aprīkojuma izmaksas un to amortizācijas izmaksas, finanšu nomā iegādāto iekārtu amortizācijas izmaksas, ciktāl tos izmanto pētniecības vai tehniski ekonomiskās priekšizpētes darbībām, atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 25. panta 3. punkta "b" apakšpunktam, patentu un licenču izmaksas un to amortizācijas izmaksas, ciktāl tos izmanto pētniecības projektā, atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 25. panta 3. punkta "d” apakšpunktam un finansējuma saņēmēja īpašumā esošo ēku amortizācijas izmaksas un zemes komerciālās nodošanas izmaksas vai faktiski veikto kapitālieguldījumu izmaksas atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 25. panta 3. punkta "c" apakšpunktam. Izmaksas par ēkām iespējams attiecināt no konkrētas daļas. Iekārtu amortizācijai piemēro tādu pašu nolietojuma aprēķināšanas metodi kā nomnieka īpašumā esošajiem pamatlīdzekļiem. Amortizācijas izmaksas iekārtām, kas iegādātas finanšu nomā, nevar būt lielākas par veikto nomas maksājumu par pamatlīdzekļa iegādi. Netiek segtas telpu, instrumentu, iekārtu un to aprīkojuma, patentu un licenču amortizācijas izmaksas, ja to iegādei vai izveidei jau ir ticis saņemts komercdarbības atbalsts no valsts, pašvaldības, Eiropas Savienības vai citiem publiskajiem līdzekļiem šā vai cita atbalsta pasākuma vai projekta ietvaros. Ja laiks, kamēr telpas, instrumentus, iekārtas, patentus un licences izmanto pētniecībā, neaptver visu attiecīgo telpu, instrumentu, iekārtu, patentu un licenču lietderīgās lietošanas laiku, par attiecināmajām izmaksām uzskata tikai tādas amortizācijas izmaksas, kas atbilst projekta termiņam.
Lai nodrošinātu, ka tiek ievērotas juridiskās tehnikas prasības, kur tiesību normai ir jābūt skaidrai, lai tās lietotājs un piemērotājs gūtu nepārprotamu priekšstatu par normā ietvertajiem pienākumiem un tiesībām un, lai mazinātu izmaksu attiecināmības interpretācijas iespējas un potenciālos riskus, kur finansējuma saņēmējs projekta attiecināmajās izmaksās iekļauj izmaksu pozīcijas, kas nav attiecināmas, Noteikumu projektā daļēji tiek pārrakstītas Komisijas regulas Nr. 651/2014 25. panta vienības.
Noteikumu projekta 41. punktā minētā atbalsta intensitāte Eiropas Aizsardzības fonda projektu gadījumā attiecināma kā Latvijas nepieciešamā nacionālā līdzfinansējuma daļa.
Pasākuma ietvaros iespējams palielināt finansējuma intensitāti, atbilstoši Noteikumu projekta 38. punktam. Ar Noteikumu projekta 39.1. apakšpunktā minēto efektīvo sadarbību ar vismaz triju dažādu Eiropas Savienības dalībvalstu pārstāvjiem saprotama Eiropas Savienības dronu koalīcija.
Noteikumu projekta ietvaros finansējuma saņēmējs preču piegādātāja vai pakalpojuma sniedzēja izvēlei piemēro Ministru kabineta 2017. gada 28. februāra noteikumu Nr. 104 "Noteikumi par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem" noteikto kārtību, pārliecinoties, ka līdzfinansēto preču un pakalpojumu izmaksas atbilst tirgus cenai un nepastāv interešu konflikts piegādātāja vai pakalpojumu sniedzēja izvēlē.
Noteikumu ietvaros komandējuma izmaksas attiecināmas saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 12. oktobra noteikumiem Nr.969 “Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi”.
Ņemot vērā, ka noteikumu projekta ietvaros projektiem minimālais attiecināmo izmaksu apmērs noteikts ne mazāk kā 200 tūkst. EUR (ieskaitot), neizpildās obligāta Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1060 53. panta 2. punkta prasību ievērošana.
Atbildīgā iestāde veikusi vienotās likmes aprēķinu personāla atlīdzības izmaksām, atbilstoši Eiropas Savienības 2014. - 2020. gada plānošanas perioda Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt privātā sektora investīcijas P&A" 1.2.1.1. pasākuma "Atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei kompetences centru ietvaros" otrās un ceturtās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros īstenotajiem pētniecības projektiem. Pētniecības projektu īstenotāju sniegtā informācija liecina, ka izmaksu sadalījums pētniecības aktivitātēm ir ļoti atšķirīgs, atkarībā no jomas un pētniecības projekta.
Pašlaik vienotās likmes piemērošana nav iespējama, ņemot vērā, ka ir atšķirīgi finansējuma saņēmēji ar dažādu juridisko statusu, atšķirīgām algas politikām, kā arī atbalsta ieviešana katram finansējuma saņēmēja atšķiras un nav pieejami statistikas dati aprēķinu veikšanai, jo šāda programma iepriekš nav ieviesta. Atbildīgā iestāde projekta īstenošanas fāzē, uzkrājoties datiem, izvērtēs iespējas piemērot vienkāršotās izmaksas personāla izmaksām.
V Projekta īstenošanas un finansējuma saņemšanas nosacījumi
Pasākuma īstenošana
Komercdarbības atbalsts tiek sniegts tādām projekta iesnieguma darbībām, kas tiek uzsāktas pēc projekta iesnieguma iesniegšanas dienas vadības informācijas sistēmā, ko vērtē sadarbības iestāde. Izmaksas ir attiecināmas no projekta iesnieguma iesniegšanas dienas vadības informācijas sistēmā.
Finansējuma saņēmējs izmaksas var attiecināt līdz 2029. gada 31. decembrim. Pasākuma ietvaros Noteikumu projekta 10. punktā minētie rādītāji sasniedzami līdz 2029. gada 31. decembrim.
Maksājuma pieprasījumā iekļauj tikai tādus pētniecības projekta izdevumus, kuri ir faktiski izlietoti pētniecības projektā. Finansējuma saņēmēja noslēgtajā līgumā par projekta īstenošanu ar sadarbības iestādi tiek atrunātas minimālās prasības un biežums attiecībā uz maksājuma pieprasījumu.
Finansējuma saņēmējs nodrošina informācijas un publicitātes pasākumus saskaņā ar Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām: https://www.esfondi.lv/normativie-akti-un-dokumenti/2021-2027-planosanas-periods/komunikacijas-un-dizaina-vadlinijas.
Informācijas pieejamību un datu uzglabāšanu finansējuma saņēmējs nodrošina 10 gadus, sākot no komercdarbības atbalsta piešķiršanas brīža.
Pasākuma ietvaros Komisijas regulas Nr.651/2014 1.panta 4.punkta un 2.panta 18.punkta nosacījumi ir jāpiemēro uzņēmuma grupas līmenī, attiecīgi ar terminu "komersants" tiek saprasts, ka komersants tiek vērtēts uzņēmumu grupas līmenī.
Pušu tiesības un pienākumi
Finansējuma saņēmējs projekta īstenošanā ārpakalpojumā var iesaistīt arī sadarbības partnerus, piemēram, pētnieciskajam projektam nepieciešamo zinātnisko personālu vai citus.
Sadarbības iestāde zinātniskā aspekta vērtēšanai iepirkuma procedūrā bez balsstiesībām piesaista nacionālo ekspertu katrā RIS3 jomā vai citu ekspertu, kas apstiprina projektā komersanta inovāciju, atbilstoši projekta specifikai. Eksperta iepirkuma procedūrā tiek pārbaudīts, vai eksperts nav saistīts ar projektu Komisijas regulas Nr. 2018/1046 61. panta izpratnē un kam pēdējo 10 gadu laikā ir pieredze Latvijas projektu vadībā vai vērtēšanā Eiropas Savienības inovāciju atbalsta programmām vai citās inovāciju atbalsta programmās, kur viena projekta kopējā summa bijusi vismaz 200 tūkst. euro apmērā vai, ja nepieciešams projekta atbilstības novērtēšanai ar inovāciju citu saistītu pazīmju un pielietojuma vērtēšana, ko neveic nacionālais eksperts, iepirkuma procedūrā var piesaistīt citu ekspertu, kam nosakot nepieciešamo kvalifikāciju saskaņo ar atbildīgo iestādi. Komisijai piesaistītie eksperti bez balsstiesībām nav uzskatāmi par valsts amatpersonām.
Atbildīgai iestādei ir tiesības pieprasīt informāciju saistībā ar finansējuma saņēmēja projekta ietvaros veiktajiem pētniecības projektiem, kas var būt noderīgi ekonomiskās politikas veidošanai un papildinošu atbalsta instrumentu izveidošanai. Atbildīgā iestāde var lūgt iesniegt informāciju par pētniecības projekta rezultāta komercializēšanas rezultātiem, uzņēmuma attīstības virzieniem, finansējuma saņēmēja ietekmi uz RIS3 stratēģijām un citu informāciju. Iegūtā informācija palīdzēs veikt nepieciešamās izmaiņas atbalsta pasākumos, kas vērsti uz tautsaimniecības transformāciju. Finansējuma saņēmējam ir tiesības, to atbilstoši pamatojot, neizsniegt datus, kuru iegūšana nav pamatojama ar ekonomiskās politikas īstenošanas vai uzraudzības vajadzībām.
Sadarbības iestādei ir tiesības vienpusēji atkāpties no līguma par projekta īstenošanu saskaņā ar Ministru kabineta 2023. gada 13. jūlija noteikumos Nr. 408 "Kārtība, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā", jebkurā no šādiem gadījumiem:
- ja finansējuma saņēmējs nepilda līgumā par projekta īstenošanu noteiktās prasības, tai skaitā netiek ievēroti projektā noteiktie termiņi vai ir iestājušies citi apstākļi, kas negatīvi ietekmē vai var ietekmēt projekta mērķi vai komercdarbības atbalsta mērķa uzraudzības rādītāju sasniegšanu;
- finansējuma saņēmējs projekta īstenošanas laikā apzināti ir sniedzis sadarbības iestādei nepatiesu informāciju;
- ja to paredz līgums par projekta īstenošanu.
Interešu konflikta novēršana
Finansējuma saņēmējs projekta īstenošanas laikā ir atbildīgs par interešu konflikta neesību, un, ja nepieciešams, tas izstrādā iekšējo kārtību, kādā interešu konflikta risks tiek uzraudzīts, kā arī finansējuma saņēmējam ir pienākums novērst vai labot identificētos riskus vai konstatētos interešu konfliktus saskaņā Komisijas regulas Nr. 2018/1046 61. panta prasībām.
Finansējuma saņēmējs izstrādā nosacījumus, kā tas pārliecinās par interešu konflikta, krāpšanas un korupcijas risku neesamību, tostarp identificē apstākļus, kuri izraisa vai var izraisīt interešu konfliktu un krāpšanas un korupcijas riskus, kas rada apdraudējumu vai kaitējumu projekta īstenošanā, nosaka veicamos pasākumus un izstrādā darbības plānu interešu konflikta un krāpšanas un korupcijas risku preventīvai novēršanai un gadījumiem, kad interešu konflikts, krāpšana vai korupcija ir atklāta.
Dubultais finansējums
Finansējuma saņēmējs nodrošina projekta īstenošanas finanšu plūsmas un darbību veidu skaidru nodalīšanu no citu finansējuma saņēmēja darbību finanšu plūsmām un darbību veidiem, tai skaitā novēršot dubultā finansējuma neiestāšanos un pārklāšanos ar citiem valsts un ārvalstu atbalsta instrumentiem. Iesniedzot projekta iesniegumu, finansējuma saņēmējs iekļauj visu informāciju dubultā finansējuma riska pārbaudei vismaz šādos atbalsta instrumentos:
- ES fondu 2014. – 2020. gada plānošanas perioda Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt privātā sektora investīcijas P&A" 1.2.1.1. pasākuma "Atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei kompetences centru ietvaros" pirmās, otrās un ceturtās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi;
- Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 5.1.r. reformu un investīciju virziena "Produktivitātes paaugstināšana caur investīciju apjoma palielināšanu P&A" 5.1.1.r. reformas "Inovāciju pārvaldība un privāto P&A investīciju motivācija" 5.1.1.2.i. investīcijas " Atbalsta instruments pētniecībai un internacionalizācijai" kārtu ietvaros;
- “Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 1.2. reformu un investīciju virziena “Energoefektivitātes uzlabošana” 1.2.1.2.i. investīcijas “Energoefektivitātes paaugstināšana uzņēmējdarbībā (ietverot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu siltumapgādē un pētniecības un attīstības aktivitātes (t. sk. bioekonomikā))” 1.2.1.2.i.2. pasākuma “Inovatīvu produktu un tehnoloģiju izstrāde” īstenošanas noteikumi”;
- “Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.2. reformu un investīciju virziena "Uzņēmumu digitālā transformācija un inovācijas" 2.2.1.3.i. investīcijas "Atbalsts jaunu produktu un pakalpojumu ieviešanai uzņēmējdarbībā" īstenošanas noteikumi”;
- Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2021.–2027. gada plānošanas perioda darbības programmas 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa “Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana uzņēmumiem” 1.2.1.1. pasākuma "Atbalsts jaunu produktu attīstībai un internacionalizācijai" trešās kārtas atlašu kārtu ietvaros.
VI Ar komercdarbības atbalsta saņemšanu saistītie nosacījumi
Datums, kad sadarbības iestāde pieņēmusi lēmumu par komercdarbības atbalsta piešķiršanu finansējuma saņēmējam, uzskatāms par komercdarbības atbalsta piešķiršanas brīdi.
Komercdarbības atbalsts, kas sniegts finansējuma saņēmējam saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 651/2014, tiek piešķirts ar sadarbības iestādes lēmumu.
Ja tiek pārkāpti Komisijas regulas Nr. 651/2014 nosacījumi, finansējuma saņēmējam ir pienākums atmaksāt sadarbības iestādei projekta ietvaros saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu no līdzekļiem, kas ir brīvi no komercdarbības atbalsta, kopā ar procentiem atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļas nosacījumiem. Procenti ir aprēķināmi no dienas, kad nelikumīgais atbalsts pirmo reizi nodots finansējuma saņēmējam, līdz tā atgūšanas dienai.
Atbildīgā iestāde pēc Noteikumu projekta apstiprināšanas Ministru kabinetā 20 darba dienu laikā iesniedz ar Finanšu ministriju saskaņotu paziņojumu Eiropas Komisijas platformā "SANI2".
Sadarbības iestāde izvērtē projekta iesniedzēju pēc Fondu vadības likuma 22. pantā noteiktajiem izslēgšanas nosacījumiem. Izslēgšanas nosacījumu kontrole tiek veikta, tostarp pārbaudot attiecīgās personas sodāmību Iekšlietu ministrijas Informācijas centra pārziņā esošajā valsts informācijas sistēmā “Sodu reģistrs” saskaņā ar zemāk norādītajām normām. Sadarbības iestāde nodrošina komersanta pārbaudi. Informāciju par Fondu vadības likuma 22. panta pirmās daļas 2. punktā noteiktajiem izslēgšanas nosacījumiem pārbauda Valsts ieņēmumu dienestā (turpmāk – VID) un Valsts darba inspekcijā. Informācija attiecībā uz konkurences tiesību pārkāpumu izņēmumu gadījumu, kad attiecīgā institūcija, konstatējot konkurences tiesību pārkāpumu, par sadarbību iecietības programmas ietvaros projekta iesniedzēju ir atbrīvojusi no naudas soda vai naudas sodu samazinājusi, ir publiski pieejama un pārbaudāma Konkurences padomes tīmekļvietnē sadaļā “Lēmumi”.
Lai veicinātu Latvijas tautsaimniecības transformāciju uz viedās specializācijas jomām, attīstītu ar tehnoloģijām un inovācijām saistītās konkurences priekšrocības un veicinātu Latvijas aizsardzības spējas duālas nozīmes jaunu produktu, pakalpojumu un tehnoloģiju izstrādē aizsardzības un drošības jomā, Noteikumu projektā atbalstu plānots sniegt sīkajiem (mikro), mazajiem un vidējiem komersantiem (turpmāk – MVU), mazo vidējās kapitalizāciju un vidējo kapitalizāciju sabiedrībām, pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijām, kas attīsta produktus un tehnoloģijas viedās specializācijas jomās, kā arī lielajiem saimnieciskās darbības veicējiem ar nosacījumu, ja pētniecības un inovāciju (turpmāk - P&I) aktivitāšu īstenošanai tiek piesaistīti MVU.
Pasākuma īstenošanas kopsavilkums:
- Pasākuma ietvaros izveidots atbalsta instruments pētniecības veicināšanai duālas nozīmes jaunu produktu, tehnoloģiju un pakalpojumu izstrādei aizsardzības un drošības jomā;
- Noteikumu projektā norādītais kopējais finansējuma apmērs ir 32 001 749 euro, paredzot, ka:
- vienam finansējuma saņēmējam minimāli pieejamais finansējums ir ne mazāks kā 200 000 euro (ieskaitot) un maksimāli pieļaujamais finansējums ir 1 000 000 euro; Maksimāli pieļaujamais finansējums jaunajiem komersantiem ir 300 000 euro;
- atbalsts finansējuma saņēmējam tiek sniegt granta veidā;
- Pasākuma ietvaros Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (turpmāk - sadarbības iestāde) rīko atklātu projektu iesniegumu atlasi, izsludinot atlasi vienu reizi par visu pasākumam pieejamo finansējumu, kurā finansējuma saņēmējs piesakās atbalsta saņemšanai. Sadarbības iestāde pēc projekta iesnieguma saņemšanas veic vērtēšanu un lemj par atbalsta piešķiršanu, apstiprināšanas gadījumā slēdzot līgumu par projekta īstenošanu.
- pēc projektu atlases un līguma par projekta īstenošanu noslēgšanas notiek projekta īstenošana un sadarbības iestāde veic projekta uzraudzību;
- atbalsts pieejams līdz 2029. gada 31. decembrim.
Pasākuma ietvaros plānotie rezultāti:
- atbalstu plānots sniegt vismaz 40 finansējuma saņēmējiem;
- jaunradīti un izstrādāti 40 jauni produkti, pakalpojumi vai tehnoloģijas;
- komersantu apgrozījuma pieaugums pētniecības projekta noslēgšanas gadā pret pētniecības projekta uzsākšanas gadu – 40 milj. euro;
- komersantu eksporta pieaugums pētniecības projekta noslēgšanas gadā pret pētniecības projekta uzsākšanas gadu – 30 milj. euro;
- izveidotas 50 jaunas darba vietas;
- piesaistītais privāto investīciju apmērs vismaz 15 milj. euro.
Aprēķini veikti, balstoties uz atbildīgās iestādes aplēsēm.
I Vispārīgie jautājumi
Noteikumu projekts nosaka īstenošanas un uzraudzības kārtību atbalsta sniegšanai pētniecības veicināšanai duālas nozīmes jaunu produktu, tehnoloģiju un pakalpojumu izstrādei aizsardzības un drošības jomā.
Noteikumu projektā pētniecības projektu īstenošanai kopējais pieejamais finansējums ir 32 001 749 euro kopā ar elastības finansējumu.
Noteikumu projekta ietvaros finansējuma saņēmējs ir komersants, kas atbilst Noteikumu projekta 14. punktā noteiktajām prasībām.
Noteikumu projektā mērķa grupa ir komersanti, kas atbilst sīkā (mikro), mazā un vidējā komersanta statusam, mazās vidējas kapitalizācijas, pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijas (tās iesaistot pētnieciskā projekta ietvaros), kā arī vidējās kapitalizācijas sabiedrības un lielie saimnieciskās darbības veicēji ar nosacījumu, ja pētniecības un inovāciju aktivitāšu īstenošanai tiek piesaistīti sīkie (mikro), mazie un vidējie komersanti.
Lielie saimnieciskās darbības veicēji ir motivēti sadarboties ar sīkajiem (mikro), mazajiem un vidējiem komersantiem pētniecības un inovāciju pasākumos, lai piesaistītu specializētās zināšanas, piekļūtu nišas inovācijām un veicinātu strauju attīstību. Vienlaikus, sadarbība var uzlabot arī tirgus konkurētspēju un izmantot papildu finansējuma iespējas.
Noteikumu projekts paredz, ka atbalsts tiek sniegts grantu veidā pētniecības aktivitātēm saskaņā ar Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk - Komisijas regula Nr. 651/2014) 25. panta nosacījumiem.
Atbalsts pasākuma ietvaros tiek sniegts projekta iesniedzējam, kas plāno darbības vienā vai vairākās Viedās specializācijas stratēģijas (turpmāk – RIS3) jomās:
- zināšanu ietilpīga bioekonomika;
- biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, farmācija;
- fotonika un viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas;
- viedā enerģētika un mobilitāte;
- informācijas un komunikācijas tehnoloģijas.
Pasākuma ietvaros līdz 2029. gada 31. decembrim ir sasniedzami šādi rādītāji:
-> iznākuma rādītājs - ar grantiem atbalstīto uzņēmumu skaits, tai skaitā mikrouzņēmumi, mazi, vidēji un lieli uzņēmumi - 40;
-> rezultāta rādītājs - publisko atbalstu papildinošo privāto investīciju apjoms vismaz 15 194 567 euro.
Privāto investīciju apjoms tiks noteikts pēc Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā pieejamās informācijas(apstiprinātie noslēguma maksājuma pieprasījumi). Vienlaikus, rādītājs uzskaitē netiks iekļauta neattiecināmo projekta izmaksu daļa, ieskaitot Pievienotās vērtības nodokli.
Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmā 2021.–2027. gadam noteiktas ERAF finansējuma sadalījums pa intervences kodiem, atbilstoši Noteikumu projektā paredzētajām atbalstāmajām darbībām, ir šāds:
- 9.intervences kods (mikrouzņēmumu pētniecības un inovācijas darbības, tostarp tīklošana (rūpnieciskā pētniecība, eksperimentālā izstrāde, priekšizpēte);
- 10.intervences kods (MVU pētniecības un inovācijas darbības, tostarp tīklošana);
- 11.intervences kods (lielo uzņēmumu pētniecības un inovācijas darbības, tostarp tīklošana).
Finansējuma sadalījums starp intervences kategorijām ir arī indikatīvs finansējuma sadalījums starp šīs programmas pasākumiem.
II Prasības projekta iesniedzējam un projekta vērtēšanai
Projektu iesniedzēji projektu iesniegumus ERAF finansējuma saņemšanai iesniedz Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā (turpmāk – vadības informācijas sistēma) un projekta iesniegums tiek aizpildīts vadības informācijas sistēmā tam paredzētos datu laukos.
Pasākuma ietvaros finansējuma saņēmējam, nosakot komercdarbības atbalsta nosacījumus, vērtē:
- vai atbalsta piešķiršanas brīdī uz projekta iesniedzēju attiecināms kāds no Eiropas Savienības fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 22. pantā noteiktajiem izslēgšanas nosacījumiem;
- vai komersants atbilst sīkā (mikro), mazā, vidējā saimnieciskās darbības subjekta komersanta statusam vai lielā saimnieciskās darbības subjekta komersanta statusam, ja pētniecības un inovāciju aktivitāšu īstenošanai tiek piesaistīti sīkie (mikro), mazie un vidējie komersanti. Sadarbības iestāde vērtē uz brīdi, kad sadarbības iestāde pieņem lēmumu par finansējuma saņēmēja atbilstību komercdarbības atbalsta normām;
- vai tā mēneša vidējā bruto darba samaksa darbiniekiem, nav mazāka par mēneša vidējās bruto darba samaksas apmēru tautsaimniecībā iepriekšējā gadā;
- vai tā apgrozījuma apjoms vidēji pēdējo trīs gadu laikā līdz projekta iesnieguma iesniegšanai vadības informācijas sistēmā ir vismaz divas reizes lielāks kā projekta plānotais publiskais finansējums, prasība nav attiecināma uz jauniem komersantiem;
- vai projekta iesniedzējam saskaņā ar publiski pieejamo informāciju Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē nav nodokļu vai nodevu parādu, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu, kas kopsummā pārsniedz 150 euro, izņemot nodokļu maksājumus, kuru maksāšanas termiņš saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 24. panta pirmo, 1.3 un 1.7 daļu ir pagarināts, sadalīts termiņos, atlikts vai atkārtoti sadalīts termiņos;
- vai stimulējošās ietekmes prasības tiks ievērotas atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 6. panta prasībām;
- vai projekta iesniedzējam piemērojams grūtībās nonākušu uzņēmumu statuss, saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 18. punktu. Grūtībās nonākuša uzņēmuma statusu sadarbības iestāde vērtē uz komercdarbības atbalsta piešķiršana brīdi. Izvērtējums tiek veikts uz projekta iesnieguma iesniegšanas dienu un lēmuma par projekta iesnieguma apstiprināšanas dienu vai atzinuma par nosacījumu izpildi pieņemšanas dienu, ja ir bijis pieņemts lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu;
- vai tas uz to neattiecas līdzekļu atgūšanas rīkojums, kas minēts Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. panta 4. punkta "a" apakšpunktā;
- vai tas atbilst Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma 11.2 panta pirmajā daļā noteiktajām pazīmēm.
Projekta iesniedzējs papildus projekta iesniegumam iesniedz:
- projekta budžetā norādīto izmaksu aprēķina atšifrējumu, kas pamato plānoto izmaksu apmēru, tai skaitā informāciju par veiktajām tirgus aptaujām, statistikas datiem, pieredzi līdzīgos projektos;
- apliecinājumu, kas apliecina komersanta statusu, ja projekta iesniedzējs ir komersants, kurš atbilst mazas vidējas kapitalizācijas sabiedrības vai vidējās kapitalizācijas sabiedrības statusam.
Komersanti, kuri atbilst mazas vidējas kapitalizācijas sabiedrības vai vidējās kapitalizācijas sabiedrības statusam, lai apliecinātu kapitalizācijas sabiedrības statusu, pirms projekta iesnieguma iesniegšanas vadības informācijas sistēmā nodrošina pašdeklarēšanās principu. Atbilstoši Noteikumu projekta 37. punktam, mazajām vidējām kapitalizācijas sabiedrībām un vidējām kapitalizācijas sabiedrībām tiek piemērota lielā komersanta atbalsta intensitāte.
Gadījumā, ja ir nepietiekams publiskā finansējuma apjoms, lai atbalstītu visus projekta iesniegumus, tad prioritāri atbalsta projekta iesniegumu, kas iesniegts pirmais. Ja projekta iesniedzējs nepiekrīt īstenot projektu ar samazinātu publiskā finansējuma apjomu, atbalsts tiek sniegts secīgi nākamajam projekta iesniegumam.
Sadarbības iestāde projektu iesniegumu vērtēšanas komisijā iekļauj atbildīgās iestādes pārstāvi, viedās specializācijas jomu atbilstības noteikšanai un Aizsardzības ministrijas pārstāvi, projektu iesniegumu inovācijas aspekta un zinātniskā aspekta vērtēšanai, kā arī starpposma un noslēguma rezultātu kvalitātes izvērtēšanai.
Projektu iesnieguma iesniegšanu paziņo sadarbības iestāde ne vēlāk kā mēnesi pēc projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju apstiprināšanas Uzraudzības komitejā, un projektu iesniegumu izsniegšanu izsludina vienu reizi par visu pieejamo finansējumu. Projekta iesniegumu vērtēšana var tik uzsākta uzreiz pēc tā saņemšanas un lēmumi par projektu iesniegumu apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu tiek pieņemti projektu iesniegumu iesniegšanas secībā. Komersants iesniegumus var iesniegt sākot ar iesniegumu atlases iesniegšanas dienu līdz šo noteikumu 64.punktā minētajam termiņam, bet ne vēlāk kā līdz līdz 2026.gada 31.decembrim.
Līdz ar Ministru kabineta 2023. gada 7. novembra sēdes protokola Nr. 56 uzdevumiem Nr. 23-UZ-584 un 23-UZ-585, Ekonomikas ministrijai ir uzdots izstrādāt kritēriju par darbaspēka produktivitātes pieaugumu atbalstu saņēmušajos uzņēmumos un kritēriju, kas nosaka, ka atbalstītajos uzņēmumos tiek panākta eksporta apjomu palielināšana par 10% un produktivitātes kāpums par 10%.
Produktivitāte ir nozīmīgākais ekonomiskās izaugsmes faktors, kas ir iedzīvotāju labklājības paaugstināšanas svarīgs priekšnosacījums. Tātad tikai palielinot produktivitāti var paaugstināt iedzīvotāju labklājības līmeni un ilgstoši saglabāt augstus dzīves standartus. Visciešāk produktivitāte ir saistīta ar ekonomikas tehnoloģiskām iespējām, bet ir arī citi faktori, kas to nosaka, piemēram, darbinieku zināšanas un prasmes, vietējie resursi, resursu cenas, menedžments, pārdotās produkcijas zīmols u.c. faktori. Ja produktivitāte ir augsta, tad arī uzņēmumu darbiniekiem būs augsti ienākumi. Ja šī likumsakarība netiek ievērota un uz iekšējo pieprasījumu orientētās nozarēs (pārsvarā pakalpojumu nozares) algas aug straujāk, tad veidojas inflācija un tiek zaudēta konkurētspēja un eksports sarūk. Līdz ar to būtiski ir vērtēt, kā sniegtais valsts atbalsts ietekmē atbalstīto uzņēmumu darba algas, vai ir vērojams to pieaugums.
Ar noteikumu projektu paredzēts noteikt, ka finansējuma saņēmējam jānodrošina pieeja atbildīgai iestādei informācijai par eksporta apjomu un produktivitātes pieaugumu, vienlaikus sniedzot informāciju vai šie rādītāji sasniedz vismaz 10 % pieaugumu trīs gadu laikā no noslēguma maksājuma pieprasījuma iesniegšanas.
Noteikumu projekta ietvaros ar produktivitāti tiek saprasts – darba algu pieaugums, summējot gan jaunradīto darbavietu algas, gan esošo darbavietu algas un to pieaugumu gadā pirms atbalsta saņemšanas gada un pēc projekta pabeigšanas secīgos pārskata gadus.
Tāpat mazā un atvērtā ekonomikā produktivitāte ir atkarīga no eksportējamās produkcijas pievienotās vērtības. Tieši eksporta preces nosaka Latvijas konkurētspēju starptautiskos tirgos, t.i., vai Latvijas ekonomika spēj pelnīt, balstoties uz augstām tehnoloģijām. Eksporta apjoma pieaugumu nosaka ar šādu formulu: komersanta eksporta apjoms pie projekta iesnieguma iesniegšanas pret komersanta eksporta apjomu trīs gadus pēc gala saņēmēja noslēguma pārskata iesniegšanas.
Attiecīgi, atbildīgā iestāde, izmantojot šādu formulu, nosaka finansējuma saņēmēja eksporta apjoma un produktivitātes pieaugumu.
Tāpat tiek noteikts, ka finansējuma saņēmējs līdz ar projekta iesnieguma iesniegšanu apliecina, ka saņemtais atbalsts tiks vērsts uz eksporta apjoma un produktivitātes kāpināšanu piecu gadu laikā pēc noslēguma maksājuma pieprasījuma iesniegšanas. Līdz ar to Finansējuma saņēmējs trīs gadus pēc noslēguma maksājuma pieprasījuma iesniegšanas nodrošina informāciju par eksporta apjoma un produktivitātes pieaugumu.
Sadarbības iestādei jāparedz līgumā ar finansējuma saņēmēju atruna, ka finansējuma saņēmējs trīs gadus pēc projekta īstenošanas sniedz informāciju atbildīgajai iestādei par eksporta apjoma un produktivitātes pieaugumu.
Finansējuma saņēmējs ne vēlāk kā trīs gadus pēc projekta īstenošanas vai pēc atbildīgās iestādes pieprasījuma 10 darbdienu laikā iesniedz atbildīgajai iestādei informāciju par:
- eksporta apjomu, informējot, vai eksporta apjoms atbalstītajam komersanta pieaug par vismaz 10 procentiem trīs gadu laikā no noslēgumu pārskata iesniegšanas vadības informācijas sistēmā;
- produktivitātes apjomu, informējot, vai produktivitātes apjoms atbalstītajam komersantam pieaug par vismaz 10 procentiem trīs gadu laikā no noslēgumu pārskata iesniegšanas vadības informācijas sistēmā.
Minētie rādītāji ir būtiski, lai novērtētu atbalsta programmas rādītāju ietekmi uz Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam noteiktajiem mērķiem un Viedās specializācijas stratēģijas īstenošanu. Šo rādītāju noteikšana un uzraudzība ir nepieciešama analītikas vajadzībām
III Finansējuma saņēmēja atbalstāmo darbību attiecināmības nosacījumi
Finansējums pētniecības projektiem tiek piešķirts jaunu, inovatīvu produktu izstrādei un attīstībai, atbalstot tos projektus, kas atbilst 4.-8. tehnoloģiju gatavības līmeņiem.
Pasākuma ietvaros par atbalstāmām darbībām, ko finansējuma saņēmējs veic projekta ietvaros, uzskata tādas darbības, kas atbilst šādiem nosacījumiem:
- rūpnieciskajiem pētījumiem atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 85. punktam;
- eksperimentālajām izstrādēm atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 86. punktam;
- tehniski ekonomiskajai priekšizpētei pētniecības projektiem, kuru kopsumma pārsniedz 250 000 euro, atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 87. punktam
Pētniecības projekta veikšanai nepieciešamo privāto līdzfinansējumu nevar ieguldīt natūrā.
Pasākumam nav ietekmes uz horizontālajiem principiem:
a) “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana”;
b) “Klimatdrošināšana”;
c) “Energoefektivitāte pirmajā vietā”;
d) “Nenodarīt būtisku kaitējumu”.
IV Finansējuma saņēmēja izmaksu attiecināmības nosacījumi
Izmaksas tiek segtas atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 normām. Lēmumi par atbalsta piešķiršanu saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 651/2014 netiek pieņemti pēc minēto regulu spēka zaudēšanas.
Projekta ietvaros ir attiecināmas Noteikumu projekta 27. punktā minētās izmaksas, kas radušās pēc pētniecības projekta iesnieguma iesniegšanas vadības informācijas sistēmā. Papildus izmaksas tiek norādītas privātā līdzfinansējuma daļā un netiek pārbaudītas no sadarbība iestādes puses. Iepriekšminētās izmaksas attiecināmas uz noslēgtajiem saimnieciskās darbības līgumiem pirms pētniecības projekta sākuma, ko iespējams attiecināt no privātā līdzfinansējuma daļas. Ņemot vērā, ka sadarbība iestādes pienākums ir pārliecināties par publiskā finansējuma izlietojumu, tad privātā finansējuma daļas pārbaude nav sadarbība iestādes kompetencē.
Pētniecības aktivitāšu veikšana dažādās jomās ir specifiska un nepieciešams ievērot drošības apsvērumus. Noteikumu projektā iekļautās attiecināmās izmaksas attiecībā uz dzīvības apdrošināšanu iekļauta, lai nodrošinātu pētniecības aktivitāšu veicēju dzīvības vai veselības aspektu aizsargāšanu. Ņemot vērā, ka pētniecības projektus plānots veikt darbības, kas saistītas ar duālas nozīmes produktu izstrādi, metālapstrādi un ķīmiskajiem savienojumiem.
Finansējuma saņēmēja īpašumā esošo instrumentu, iekārtu un to aprīkojuma izmaksas un to amortizācijas izmaksas, finanšu nomā iegādāto iekārtu amortizācijas izmaksas, ciktāl tos izmanto pētniecības vai tehniski ekonomiskās priekšizpētes darbībām, atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 25. panta 3. punkta "b" apakšpunktam, patentu un licenču izmaksas un to amortizācijas izmaksas, ciktāl tos izmanto pētniecības projektā, atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 25. panta 3. punkta "d” apakšpunktam un finansējuma saņēmēja īpašumā esošo ēku amortizācijas izmaksas un zemes komerciālās nodošanas izmaksas vai faktiski veikto kapitālieguldījumu izmaksas atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 25. panta 3. punkta "c" apakšpunktam. Izmaksas par ēkām iespējams attiecināt no konkrētas daļas. Iekārtu amortizācijai piemēro tādu pašu nolietojuma aprēķināšanas metodi kā nomnieka īpašumā esošajiem pamatlīdzekļiem. Amortizācijas izmaksas iekārtām, kas iegādātas finanšu nomā, nevar būt lielākas par veikto nomas maksājumu par pamatlīdzekļa iegādi. Netiek segtas telpu, instrumentu, iekārtu un to aprīkojuma, patentu un licenču amortizācijas izmaksas, ja to iegādei vai izveidei jau ir ticis saņemts komercdarbības atbalsts no valsts, pašvaldības, Eiropas Savienības vai citiem publiskajiem līdzekļiem šā vai cita atbalsta pasākuma vai projekta ietvaros. Ja laiks, kamēr telpas, instrumentus, iekārtas, patentus un licences izmanto pētniecībā, neaptver visu attiecīgo telpu, instrumentu, iekārtu, patentu un licenču lietderīgās lietošanas laiku, par attiecināmajām izmaksām uzskata tikai tādas amortizācijas izmaksas, kas atbilst projekta termiņam.
Lai nodrošinātu, ka tiek ievērotas juridiskās tehnikas prasības, kur tiesību normai ir jābūt skaidrai, lai tās lietotājs un piemērotājs gūtu nepārprotamu priekšstatu par normā ietvertajiem pienākumiem un tiesībām un, lai mazinātu izmaksu attiecināmības interpretācijas iespējas un potenciālos riskus, kur finansējuma saņēmējs projekta attiecināmajās izmaksās iekļauj izmaksu pozīcijas, kas nav attiecināmas, Noteikumu projektā daļēji tiek pārrakstītas Komisijas regulas Nr. 651/2014 25. panta vienības.
Noteikumu projekta 41. punktā minētā atbalsta intensitāte Eiropas Aizsardzības fonda projektu gadījumā attiecināma kā Latvijas nepieciešamā nacionālā līdzfinansējuma daļa.
Pasākuma ietvaros iespējams palielināt finansējuma intensitāti, atbilstoši Noteikumu projekta 38. punktam. Ar Noteikumu projekta 39.1. apakšpunktā minēto efektīvo sadarbību ar vismaz triju dažādu Eiropas Savienības dalībvalstu pārstāvjiem saprotama Eiropas Savienības dronu koalīcija.
Noteikumu projekta ietvaros finansējuma saņēmējs preču piegādātāja vai pakalpojuma sniedzēja izvēlei piemēro Ministru kabineta 2017. gada 28. februāra noteikumu Nr. 104 "Noteikumi par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem" noteikto kārtību, pārliecinoties, ka līdzfinansēto preču un pakalpojumu izmaksas atbilst tirgus cenai un nepastāv interešu konflikts piegādātāja vai pakalpojumu sniedzēja izvēlē.
Noteikumu ietvaros komandējuma izmaksas attiecināmas saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 12. oktobra noteikumiem Nr.969 “Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi”.
Ņemot vērā, ka noteikumu projekta ietvaros projektiem minimālais attiecināmo izmaksu apmērs noteikts ne mazāk kā 200 tūkst. EUR (ieskaitot), neizpildās obligāta Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1060 53. panta 2. punkta prasību ievērošana.
Atbildīgā iestāde veikusi vienotās likmes aprēķinu personāla atlīdzības izmaksām, atbilstoši Eiropas Savienības 2014. - 2020. gada plānošanas perioda Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt privātā sektora investīcijas P&A" 1.2.1.1. pasākuma "Atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei kompetences centru ietvaros" otrās un ceturtās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros īstenotajiem pētniecības projektiem. Pētniecības projektu īstenotāju sniegtā informācija liecina, ka izmaksu sadalījums pētniecības aktivitātēm ir ļoti atšķirīgs, atkarībā no jomas un pētniecības projekta.
Pašlaik vienotās likmes piemērošana nav iespējama, ņemot vērā, ka ir atšķirīgi finansējuma saņēmēji ar dažādu juridisko statusu, atšķirīgām algas politikām, kā arī atbalsta ieviešana katram finansējuma saņēmēja atšķiras un nav pieejami statistikas dati aprēķinu veikšanai, jo šāda programma iepriekš nav ieviesta. Atbildīgā iestāde projekta īstenošanas fāzē, uzkrājoties datiem, izvērtēs iespējas piemērot vienkāršotās izmaksas personāla izmaksām.
V Projekta īstenošanas un finansējuma saņemšanas nosacījumi
Pasākuma īstenošana
Komercdarbības atbalsts tiek sniegts tādām projekta iesnieguma darbībām, kas tiek uzsāktas pēc projekta iesnieguma iesniegšanas dienas vadības informācijas sistēmā, ko vērtē sadarbības iestāde. Izmaksas ir attiecināmas no projekta iesnieguma iesniegšanas dienas vadības informācijas sistēmā.
Finansējuma saņēmējs izmaksas var attiecināt līdz 2029. gada 31. decembrim. Pasākuma ietvaros Noteikumu projekta 10. punktā minētie rādītāji sasniedzami līdz 2029. gada 31. decembrim.
Maksājuma pieprasījumā iekļauj tikai tādus pētniecības projekta izdevumus, kuri ir faktiski izlietoti pētniecības projektā. Finansējuma saņēmēja noslēgtajā līgumā par projekta īstenošanu ar sadarbības iestādi tiek atrunātas minimālās prasības un biežums attiecībā uz maksājuma pieprasījumu.
Finansējuma saņēmējs nodrošina informācijas un publicitātes pasākumus saskaņā ar Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām: https://www.esfondi.lv/normativie-akti-un-dokumenti/2021-2027-planosanas-periods/komunikacijas-un-dizaina-vadlinijas.
Informācijas pieejamību un datu uzglabāšanu finansējuma saņēmējs nodrošina 10 gadus, sākot no komercdarbības atbalsta piešķiršanas brīža.
Pasākuma ietvaros Komisijas regulas Nr.651/2014 1.panta 4.punkta un 2.panta 18.punkta nosacījumi ir jāpiemēro uzņēmuma grupas līmenī, attiecīgi ar terminu "komersants" tiek saprasts, ka komersants tiek vērtēts uzņēmumu grupas līmenī.
Pušu tiesības un pienākumi
Finansējuma saņēmējs projekta īstenošanā ārpakalpojumā var iesaistīt arī sadarbības partnerus, piemēram, pētnieciskajam projektam nepieciešamo zinātnisko personālu vai citus.
Sadarbības iestāde zinātniskā aspekta vērtēšanai iepirkuma procedūrā bez balsstiesībām piesaista nacionālo ekspertu katrā RIS3 jomā vai citu ekspertu, kas apstiprina projektā komersanta inovāciju, atbilstoši projekta specifikai. Eksperta iepirkuma procedūrā tiek pārbaudīts, vai eksperts nav saistīts ar projektu Komisijas regulas Nr. 2018/1046 61. panta izpratnē un kam pēdējo 10 gadu laikā ir pieredze Latvijas projektu vadībā vai vērtēšanā Eiropas Savienības inovāciju atbalsta programmām vai citās inovāciju atbalsta programmās, kur viena projekta kopējā summa bijusi vismaz 200 tūkst. euro apmērā vai, ja nepieciešams projekta atbilstības novērtēšanai ar inovāciju citu saistītu pazīmju un pielietojuma vērtēšana, ko neveic nacionālais eksperts, iepirkuma procedūrā var piesaistīt citu ekspertu, kam nosakot nepieciešamo kvalifikāciju saskaņo ar atbildīgo iestādi. Komisijai piesaistītie eksperti bez balsstiesībām nav uzskatāmi par valsts amatpersonām.
Atbildīgai iestādei ir tiesības pieprasīt informāciju saistībā ar finansējuma saņēmēja projekta ietvaros veiktajiem pētniecības projektiem, kas var būt noderīgi ekonomiskās politikas veidošanai un papildinošu atbalsta instrumentu izveidošanai. Atbildīgā iestāde var lūgt iesniegt informāciju par pētniecības projekta rezultāta komercializēšanas rezultātiem, uzņēmuma attīstības virzieniem, finansējuma saņēmēja ietekmi uz RIS3 stratēģijām un citu informāciju. Iegūtā informācija palīdzēs veikt nepieciešamās izmaiņas atbalsta pasākumos, kas vērsti uz tautsaimniecības transformāciju. Finansējuma saņēmējam ir tiesības, to atbilstoši pamatojot, neizsniegt datus, kuru iegūšana nav pamatojama ar ekonomiskās politikas īstenošanas vai uzraudzības vajadzībām.
Sadarbības iestādei ir tiesības vienpusēji atkāpties no līguma par projekta īstenošanu saskaņā ar Ministru kabineta 2023. gada 13. jūlija noteikumos Nr. 408 "Kārtība, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā", jebkurā no šādiem gadījumiem:
- ja finansējuma saņēmējs nepilda līgumā par projekta īstenošanu noteiktās prasības, tai skaitā netiek ievēroti projektā noteiktie termiņi vai ir iestājušies citi apstākļi, kas negatīvi ietekmē vai var ietekmēt projekta mērķi vai komercdarbības atbalsta mērķa uzraudzības rādītāju sasniegšanu;
- finansējuma saņēmējs projekta īstenošanas laikā apzināti ir sniedzis sadarbības iestādei nepatiesu informāciju;
- ja to paredz līgums par projekta īstenošanu.
Interešu konflikta novēršana
Finansējuma saņēmējs projekta īstenošanas laikā ir atbildīgs par interešu konflikta neesību, un, ja nepieciešams, tas izstrādā iekšējo kārtību, kādā interešu konflikta risks tiek uzraudzīts, kā arī finansējuma saņēmējam ir pienākums novērst vai labot identificētos riskus vai konstatētos interešu konfliktus saskaņā Komisijas regulas Nr. 2018/1046 61. panta prasībām.
Finansējuma saņēmējs izstrādā nosacījumus, kā tas pārliecinās par interešu konflikta, krāpšanas un korupcijas risku neesamību, tostarp identificē apstākļus, kuri izraisa vai var izraisīt interešu konfliktu un krāpšanas un korupcijas riskus, kas rada apdraudējumu vai kaitējumu projekta īstenošanā, nosaka veicamos pasākumus un izstrādā darbības plānu interešu konflikta un krāpšanas un korupcijas risku preventīvai novēršanai un gadījumiem, kad interešu konflikts, krāpšana vai korupcija ir atklāta.
Dubultais finansējums
Finansējuma saņēmējs nodrošina projekta īstenošanas finanšu plūsmas un darbību veidu skaidru nodalīšanu no citu finansējuma saņēmēja darbību finanšu plūsmām un darbību veidiem, tai skaitā novēršot dubultā finansējuma neiestāšanos un pārklāšanos ar citiem valsts un ārvalstu atbalsta instrumentiem. Iesniedzot projekta iesniegumu, finansējuma saņēmējs iekļauj visu informāciju dubultā finansējuma riska pārbaudei vismaz šādos atbalsta instrumentos:
- ES fondu 2014. – 2020. gada plānošanas perioda Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt privātā sektora investīcijas P&A" 1.2.1.1. pasākuma "Atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei kompetences centru ietvaros" pirmās, otrās un ceturtās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi;
- Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 5.1.r. reformu un investīciju virziena "Produktivitātes paaugstināšana caur investīciju apjoma palielināšanu P&A" 5.1.1.r. reformas "Inovāciju pārvaldība un privāto P&A investīciju motivācija" 5.1.1.2.i. investīcijas " Atbalsta instruments pētniecībai un internacionalizācijai" kārtu ietvaros;
- “Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 1.2. reformu un investīciju virziena “Energoefektivitātes uzlabošana” 1.2.1.2.i. investīcijas “Energoefektivitātes paaugstināšana uzņēmējdarbībā (ietverot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu siltumapgādē un pētniecības un attīstības aktivitātes (t. sk. bioekonomikā))” 1.2.1.2.i.2. pasākuma “Inovatīvu produktu un tehnoloģiju izstrāde” īstenošanas noteikumi”;
- “Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.2. reformu un investīciju virziena "Uzņēmumu digitālā transformācija un inovācijas" 2.2.1.3.i. investīcijas "Atbalsts jaunu produktu un pakalpojumu ieviešanai uzņēmējdarbībā" īstenošanas noteikumi”;
- Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2021.–2027. gada plānošanas perioda darbības programmas 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa “Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana uzņēmumiem” 1.2.1.1. pasākuma "Atbalsts jaunu produktu attīstībai un internacionalizācijai" trešās kārtas atlašu kārtu ietvaros.
VI Ar komercdarbības atbalsta saņemšanu saistītie nosacījumi
Datums, kad sadarbības iestāde pieņēmusi lēmumu par komercdarbības atbalsta piešķiršanu finansējuma saņēmējam, uzskatāms par komercdarbības atbalsta piešķiršanas brīdi.
Komercdarbības atbalsts, kas sniegts finansējuma saņēmējam saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 651/2014, tiek piešķirts ar sadarbības iestādes lēmumu.
Ja tiek pārkāpti Komisijas regulas Nr. 651/2014 nosacījumi, finansējuma saņēmējam ir pienākums atmaksāt sadarbības iestādei projekta ietvaros saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu no līdzekļiem, kas ir brīvi no komercdarbības atbalsta, kopā ar procentiem atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļas nosacījumiem. Procenti ir aprēķināmi no dienas, kad nelikumīgais atbalsts pirmo reizi nodots finansējuma saņēmējam, līdz tā atgūšanas dienai.
Atbildīgā iestāde pēc Noteikumu projekta apstiprināšanas Ministru kabinetā 20 darba dienu laikā iesniedz ar Finanšu ministriju saskaņotu paziņojumu Eiropas Komisijas platformā "SANI2".
Sadarbības iestāde izvērtē projekta iesniedzēju pēc Fondu vadības likuma 22. pantā noteiktajiem izslēgšanas nosacījumiem. Izslēgšanas nosacījumu kontrole tiek veikta, tostarp pārbaudot attiecīgās personas sodāmību Iekšlietu ministrijas Informācijas centra pārziņā esošajā valsts informācijas sistēmā “Sodu reģistrs” saskaņā ar zemāk norādītajām normām. Sadarbības iestāde nodrošina komersanta pārbaudi. Informāciju par Fondu vadības likuma 22. panta pirmās daļas 2. punktā noteiktajiem izslēgšanas nosacījumiem pārbauda Valsts ieņēmumu dienestā (turpmāk – VID) un Valsts darba inspekcijā. Informācija attiecībā uz konkurences tiesību pārkāpumu izņēmumu gadījumu, kad attiecīgā institūcija, konstatējot konkurences tiesību pārkāpumu, par sadarbību iecietības programmas ietvaros projekta iesniedzēju ir atbrīvojusi no naudas soda vai naudas sodu samazinājusi, ir publiski pieejama un pārbaudāma Konkurences padomes tīmekļvietnē sadaļā “Lēmumi”.
| Personas dalības veids | Tiesību akts | Tiesību akta norma |
| 1 | 2 | 3 |
| Pārbaudāmā persona, pārbaudāmās personas valdes vai padomes loceklis, prokūrists vai persona, kura ir pilnvarota pārstāvēt pārbaudāmo personu darbībās, kas saistītas ar filiāli |
Krimināllikums |
79.1 pants. Terorisms |
| 79.2 pants. Terorisma finansēšana | ||
| 79.3 pants. Teroristu grupa | ||
| 79.4 pants. Personas vervēšana, apmācīšana un apmācīšanās terorismam | ||
| 79.5 pants. Ceļošana terorisma nolūkā | ||
| 79.6 pants. Terorisma attaisnošana, aicinājums uz terorismu un terorisma draudi | ||
| 89.1 pants. Noziedzīga organizācija | ||
| 154.1 pants. Cilvēku tirdzniecība | ||
| 177. pants. Krāpšana | ||
| 179. pants. Piesavināšanās | ||
| 184.pants trešā daļa. Izspiešana organizētā grupā | ||
| 195. pants. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana | ||
| 198. pants. Neatļauta labumu pieņemšana | ||
| 199. pants. Komerciālā uzpirkšana | ||
| 218. pants. Izvairīšanās no nodokļiem un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas | ||
| 320. pants. Kukuļņemšana | ||
| 321. pants. Kukuļa piesavināšanās | ||
| 322. pants Starpniecība kukuļošanā (ja kriminālprocess ierosināts līdz Krimināllikuma grozījumu stāšanās spēkā, t.i. 2022. gada 4. maijam) | ||
| 323. pants. Kukuļdošana | ||
| 326.1 pants. Tirgošanās ar ietekmi | ||
| 326.2 pants. Prettiesiska labumu pieprasīšana un pieņemšana | ||
| 326.3 pants. Prettiesiska labumu došana | ||
| Par nodokļiem un nodevām | 142.panta otrā daļa. Informatīvo deklarāciju iesniegšanas termiņu neievērošanu | |
| Pārbaudāmā persona | Konkurences likums | 11. panta pirmā daļa (tostarp jebkurš no minētās daļas punktiem), ja par vertikālo vienošanos, kuras mērķis ir ierobežot pircēja iespēju noteikt tālākpārdošanas cenu, vai horizontālā karteļa vienošanos kā izslēgšanas pamatu no iepirkuma procedūras Sodu reģistrā ir norādījusi Konkurences padome |
| Imigrācijas likums | 68.4 pants (1) Par vienas vai vairāku personu nodarbināšanu, ja attiecīgā persona ir tiesīga uzturēties Latvijas Republikā, bet tai nav piešķirtas tiesības uz nodarbinātību un to nepieciešamību nosaka šis likums. (2) Par vairāk nekā piecu personu nodarbināšanu, ja tās ir tiesīgas uzturēties Latvijas Republikā, bet tām nav piešķirtas tiesības uz nodarbinātību un to nepieciešamību nosaka šis likums. (3) Par vienas vai vairāku tādu personu (līdz piecām personām) nodarbināšanu, kuras nav tiesīgas uzturēties Latvijas Republikā. |
|
| Darba likums | 158. pants. Darba līguma nenoslēgšana rakstveida formā |
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Lai ievērotu ESF 2014.-2020.gada plānošanas periodā sniegtos auditoru ieteikumus, kā arī nodrošinātu ātrāku atbalstu komersantiem, ņemot vērā, ka Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna ietvaros šobrīd komersantiem jau ir pieejams atbalsts pie apstiprinātajiem finansējuma saņēmējiem, līdzšinējā divpakāpju līmeņa atbalsta pieeja mainīta uz atbalsta shēmu, ar kuru Aģentūra atbalstu pa tiešo piešķir komersantiem, kas paši īsteno pētniecības aktivitātes.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- Projekta iesniedzējs (komersants, kas reģistrēts Latvijas Republikas Komercreģistrā)
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekts radīs pozitīvu ietekmi sīkajiem (tai skaitā mikro), mazajiem, vidējiem un lieliem uzņēmumiem, nodrošinot valsts atbalsta saņemšanas iespējas, kas nepieciešamas pētniecības, inovāciju un attīstības aktivitāšu veikšanai.
Komersants, kas reģistrēts Latvijas Republikas Komercreģistrā, pildīs finansējuma saņēmēja funkcijas, un Ekonomikas ministrija pildīs atbildīgās iestādes funkcijas.
Komersants, kas reģistrēts Latvijas Republikas Komercreģistrā, pildīs finansējuma saņēmēja funkcijas, un Ekonomikas ministrija pildīs atbildīgās iestādes funkcijas.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekts radīs pozitīvu ietekmi sīkajiem (tai skaitā mikro), mazajiem, vidējiem un lieliem uzņēmumiem, nodrošinot valsts atbalsta saņemšanas iespējas, kas nepieciešamas pētniecības, inovāciju un attīstības aktivitāšu veikšanai. Noteikumu projekta ietvaros plānotie rezultāti:
- atbalstu plānots sniegt vismaz 40 finansējuma saņēmējiem;
- jaunradīti un izstrādāti 40 jauni produkti, pakalpojumi vai tehnoloģijas;
- komersantu apgrozījuma pieaugums pētniecības projekta noslēgšanas gadā pret pētniecības projekta uzsākšanas gadu – 40 milj. euro;
- komersantu eksporta pieaugums pētniecības projekta noslēgšanas gadā pret pētniecības projekta uzsākšanas gadu – 30 milj. euro;
- izveidotas 50 jaunas darba vietas;
- piesaistītais privāto investīciju apmērs vismaz 15 milj. euro.
- atbalstu plānots sniegt vismaz 40 finansējuma saņēmējiem;
- jaunradīti un izstrādāti 40 jauni produkti, pakalpojumi vai tehnoloģijas;
- komersantu apgrozījuma pieaugums pētniecības projekta noslēgšanas gadā pret pētniecības projekta uzsākšanas gadu – 40 milj. euro;
- komersantu eksporta pieaugums pētniecības projekta noslēgšanas gadā pret pētniecības projekta uzsākšanas gadu – 30 milj. euro;
- izveidotas 50 jaunas darba vietas;
- piesaistītais privāto investīciju apmērs vismaz 15 milj. euro.
2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Jā
Ietekmes apraksts
1.2.1.1. pasākuma trešās kārtas ietvaros tiks nodrošināts atbalsts Latvijas sīkajiem (tai skaitā mikro), mazajiem, vidējiem un lieliem uzņēmumiem pētniecības, inovāciju un attīstības aktivitāšu veikšanai, tādējādi stiprinot to konkurētspēju gan vietējā, gan ārvalstu tirgū. Atbalss stiprinās Latvijas uzņēmumus, kas veic saimniecisko aktivitāti šādās viedās specializācijas jomās:
- Zināšanu ietilpīga bioekonomika;
- Biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, farmācija;
- Fotonika un viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas;
- Viedā enerģētika un mobilitāte;
- Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas.
- Zināšanu ietilpīga bioekonomika;
- Biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, farmācija;
- Fotonika un viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas;
- Viedā enerģētika un mobilitāte;
- Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas.
2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekts radīs pozitīvu ietekmi sīkajiem (tai skaitā mikro), mazajiem, vidējiem un lieliem uzņēmumiem, nodrošinot valsts atbalsta saņemšanas iespējas, kas nepieciešamas pētniecības, inovāciju un attīstības aktivitāšu veikšanai. 1.2.1.1.pasākuma trešās kārtas ietvaros sīkajiem (mikro), mazajiem, vidējiem un lielajiem komersantiem, t.sk. kapitālsabiedrībām un pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijām ir iespējams atbalstīt jaunus pētniecības projektus balstoties uz noteikumu ieviešanas prasībām.
Tiek prognozēts, ka 1.2.1.1. pasākuma trešās kārtas ietvaros tiks atbalstīti vismaz 40 komersantiem, jaunradīti un izstrādāti 40 jauni produkti, pakalpojumi vai tehnoloģijas, tiks novērots komersantu apgrozījuma pieaugums pētniecības projekta noslēgšanas gadā pret pētniecības projekta uzsākšanas gadu – 40 milj. euro, kā arī komersantu eksporta pieaugums pētniecības projekta noslēgšanas gadā pret pētniecības projekta uzsākšanas gadu – 30 milj. euro, izveidotas 50 jaunas darba vietas, piesaistītais privāto investīciju apmērs vismaz 15 milj. euro.
Tiek prognozēts, ka 1.2.1.1. pasākuma trešās kārtas ietvaros tiks atbalstīti vismaz 40 komersantiem, jaunradīti un izstrādāti 40 jauni produkti, pakalpojumi vai tehnoloģijas, tiks novērots komersantu apgrozījuma pieaugums pētniecības projekta noslēgšanas gadā pret pētniecības projekta uzsākšanas gadu – 40 milj. euro, kā arī komersantu eksporta pieaugums pētniecības projekta noslēgšanas gadā pret pētniecības projekta uzsākšanas gadu – 30 milj. euro, izveidotas 50 jaunas darba vietas, piesaistītais privāto investīciju apmērs vismaz 15 milj. euro.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekts radīs pozitīvu ietekmi sīkajiem (tai skaitā mikro), mazajiem, vidējiem un lieliem uzņēmumiem, nodrošinot valsts atbalsta saņemšanas iespējas, kas nepieciešamas pētniecības, inovāciju un attīstības aktivitāšu veikšanai. Tiek prognozēts, ka 1.2.1.1. pasākuma trešās kārtas ietvaros tiks atbalstīti vismaz 40 komersantiem, jaunradīti un izstrādāti 40 jauni produkti, pakalpojumi vai tehnoloģijas, tiks novērots komersantu apgrozījuma pieaugums pētniecības projekta noslēgšanas gadā pret pētniecības projekta uzsākšanas gadu – 40 milj. euro, kā arī komersantu eksporta pieaugums pētniecības projekta noslēgšanas gadā pret pētniecības projekta uzsākšanas gadu – 30 milj. euro, izveidotas 50 jaunas darba vietas, piesaistītais privāto investīciju apmērs vismaz 15 milj. euro.
2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Jā
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekts radīs pozitīvu ietekmi sīkajiem (tai skaitā mikro), mazajiem, vidējiem un lieliem uzņēmumiem, nodrošinot valsts atbalsta saņemšanas iespējas, kas nepieciešamas pētniecības, inovāciju un attīstības aktivitāšu veikšanai. Komersantiem projekta ietvaros būs iespējas izveidot jaunas darba vietas un saņemt par tām atbalstu, lai nodrošinātu jaunu produktu laišanu tirgū, tā būs pozitīva ietekme uz nodarbinātību. Tiek prognozēts, ka 1.2.1.1.pasākuma trešās kārtas ietvaros tiks izveidotas 50 jaunas darba vietas, nodrošinot zinātības pratību izplatīšanu Latvijas uzņēmumos.
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Juridiskās personas
Kopā (juridiskās personas)
8 569,60
Projekta iesniedzējs (komersants, kas reģistrēts Latvijas Republikas Komercreģistrā)
palielinās
Vērtības nozīme:
26,78
euro
8,00
stundas
40
komersanti
1
reizes
8 569,60
Aprēķins attiecas uz projekta iesniedzējiem, kas iesniedz projekta iesniegumu sadarbības iestādē (CFLA). Administratīvo izmaksu pamatojumam tiek ņemti vērā CSP 2022.gada dati "Vidējā neto darba samaksa" - 26,78 euro/stundā.
Kopā
8 569,60
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2024
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2025
2026
2027
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
2 272 970
0
6 419 963
0
8 436 740
7 291 016
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
2 272 970
0
6 419 963
0
8 436 740
7 291 016
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
2 674 082
0
7 552 898
0
9 925 577
8 577 666
2.1. valsts pamatbudžets
0
2 674 082
0
7 552 898
0
9 925 577
8 577 666
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-401 112
0
-1 132 935
0
-1 488 837
-1 286 650
3.1. valsts pamatbudžets
0
-401 112
0
-1 132 935
0
-1 488 837
-1 286 650
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
-401 112
-1 132 935
-1 488 837
-1 286 650
5.1. valsts pamatbudžets
-401 112
-1 132 935
-1 488 837
-1 286 650
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
1.2.1.1. pasākuma trešās kārtas ietvaros plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 32 501 749 euro, (tai skaitā elastības finansējuma apjoms 5 126 348 euro), tai skaitā ERAF finansējums 27 626 486 euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms 4 357 396 euro) un valsts budžeta līdzfinansējums 4 875 263 euro, (tai skaitā elastības finansējuma apjoms 768 952 euro). Maksimālais attiecināmais ERAF finansējuma apmērs nepārsniedz 85 % no projekta kopējā attiecināmā finansējuma.
Projektu iesniegumos pasākuma īstenošanai kopējo pasākuma pieejamo finansējumu plāno ne vairāk kā 27 375 401 euro, tai skaitā ERAF finansējums 23 269 090 euro, valsts budžeta finansējums 4 106 311 euro.
Provizoriskais kopējā finansējuma (32 501 749 euro) izlietojums pa gadiem:
2025.g. – 2 674 082 euro;
2026.g. – 7 552 898 euro;
2027.g. – 9 925 577 euro;
2028.g. – 8 577 666 euro;
2029.g. – 3 771 526 euro.
Valsts budžeta līdzfinansējums palielina publiskā finansējuma apjomu, kā rezultātā lielāks atbalsta apjoms vairāk sekmēs tautsaimniecības attīstību. Vienlaikus, ņemot vērā plānoto kopējo finansējuma apjomu ir noteikti Politikas programmas rezultatīvie un iznākuma rādītāji, kā arī plānota atbalsta pieejamība.
Projektu iesniegumos pasākuma īstenošanai kopējo pasākuma pieejamo finansējumu plāno ne vairāk kā 27 375 401 euro, tai skaitā ERAF finansējums 23 269 090 euro, valsts budžeta finansējums 4 106 311 euro.
Provizoriskais kopējā finansējuma (32 501 749 euro) izlietojums pa gadiem:
2025.g. – 2 674 082 euro;
2026.g. – 7 552 898 euro;
2027.g. – 9 925 577 euro;
2028.g. – 8 577 666 euro;
2029.g. – 3 771 526 euro.
Valsts budžeta līdzfinansējums palielina publiskā finansējuma apjomu, kā rezultātā lielāks atbalsta apjoms vairāk sekmēs tautsaimniecības attīstību. Vienlaikus, ņemot vērā plānoto kopējo finansējuma apjomu ir noteikti Politikas programmas rezultatīvie un iznākuma rādītāji, kā arī plānota atbalsta pieejamība.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Pasākuma īstenošanai Finanšu ministrija pieprasīs finansējuma pārdali no 74.resora "Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” 80.00.00 programmas „Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32014R0651
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regula (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. panta (turpmāk - Komisijas regula Nr. 651/2014)
Apraksts
-
ES tiesību akta CELEX numurs
32018R1046
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regula Nr. 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (turpmāk – Komisijas regula Nr. 2018/1046)
Apraksts
-
ES tiesību akta CELEX numurs
32015R1017
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. jūnija Regula (ES) 2015/1017 par Eiropas Stratēģisko investīciju fondu, Eiropas Investīciju konsultāciju centru un Eiropas Investīciju projektu portālu, ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1291/2013 un (ES) Nr. 1316/2013 – Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (turpmāk - Regula Nr. 2015/1017)
Apraksts
-
ES tiesību akta CELEX numurs
32021R1060
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – Regula Nr. 2021/1060)
Apraksts
-
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regula (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. panta (turpmāk - Komisijas regula Nr. 651/2014)
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Komisijas regulas Nr. 651/2014 2.panta 2.punkts
Noteikumu projekta 2.1. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Komisijas regulas Nr. 651/2014 2.panta 24.punkts
Noteikumu projekta 2.1. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Komisijas regulas Nr. 651/2014 2.panta 83.punkts
Noteikumu projekta 2.4. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Komisijas regulas Nr. 651/2014 2.panta 18. punkts
Noteikumu projekta 14.5. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Komisijas regulas Nr. 651/2014 1.panta 4. punkta "a" apakšpunkts
Noteikumu projekta 14.6. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Komisijas regulas Nr. 651/2014 2.panta 85.punkts
Noteikumu projekta 21.1. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Komisijas regulas Nr. 651/2014 2.panta 86.punkts
Noteikumu projekta 21.2. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Komisijas regulas Nr. 651/2014 2.panta 87.punkts
Noteikumu projekta 21.3. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Komisijas regulas 651/2014 1. panta 2. punkta "c" un "d" apakšpunkts
Noteikumu projekta 24.7. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Komisijas regulas Nr. 651/2014 25. panta 3. punkta "a" apakšpunkts
Noteikumu projekta 27.1., 27.2. un 27.3. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Komisijas regulas Nr. 651/2014 25. panta 3. punkta "b" apakšpunkts
Noteikumu projekta 27.6., 27.7. un 27.9. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Komisijas regulas Nr. 651/2014 25. panta 3. punkta "c" apakšpunkts
Noteikumu projekta 27.5. un 27.9. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Komisijas regulas Nr. 651/2014 25. panta 3. punkta "d" apakšpunkts
Noteikumu projekta 27.8., 27.9. un 27.3. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Komisijas regulas Nr. 651/2014 25. panta 3. punkta "e" apakšpunkts
Noteikumu projekta 27.4., 27.10., 27.11. 27.13. un 27.14 apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Komisijas regulas Nr. 651/2014 6. panta 2. punkts
Noteikumu projekta 36. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Komisijas regulas Nr. 651/2014 25. panta 5. punkta "b", "c", "d" apakšpunkts, 6. punkta "a" apakšpunkts un 7. punkts
Noteikumu projekta 37.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Komisijas regulas 651/2014 25. panta 6. punkta “d” apakšpunkts
Noteikumu projekta 38. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Komisijas regulas Nr. 651/2014 25. panta 6.punkts
Noteikumu projekta 40. un 41. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Komisijas regulas Nr. 651/2014 6.panta 2.punkts
Noteikumu projekta 57.2. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Komisijas regulas Nr. 651/2014 2.panta 23.punkts
Noteikumu projekta 57.2. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Komisijas regulas Nr. 651/2014 25. pants
Noteikumu projekta 58. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Komisijas regulas Nr. 651/2014 8. pants
Noteikumu projekta 58. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Komisijas regulas Nr. 651/2014 25. panta 5.punkta "b", "c" un "d" apakšpunkts, 6. punkta "a", "b" un "d" apakšpunkts un 7. punkts
Noteikumu projekta 58. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Komisijas regulas Nr. 651/2014 1.panta 4.punkta “a” apakšpunkts.
Noteikumu projekta 59. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Komisijas regulas Nr. 651/2014 9.panta 1.un 4.punkts.
Noteikumu projekta 60. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Komisijas regulas Nr. 651/2014 58.panta 4.punkts
Noteikumu projekta 64. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Noteikumu projekts šo jomu neskar.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Noteikumu projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
20 darba dienu laikā pēc noteikumu spēkā stāšanās Ekonomikas ministrija, izmantojot SANI2 sistēmu, iesniegs kopsavilkuma informāciju par programmu Eiropas Komisijai.
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regula Nr. 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (turpmāk – Komisijas regula Nr. 2018/1046)
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Komisijas regulas Nr. 2018/1046 33. pants
Noteikumu projekta 27. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Komisijas regulas Nr. 2018/1046 61. pants
Noteikumu projekta
46.7. apakšpunkts un 55. punkts
46.7. apakšpunkts un 55. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Noteikumu projekts šo jomu neskar.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Noteikumu projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
Noteikumu projekts šo jomu neskar.
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. jūnija Regula (ES) 2015/1017 par Eiropas Stratēģisko investīciju fondu, Eiropas Investīciju konsultāciju centru un Eiropas Investīciju projektu portālu, ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1291/2013 un (ES) Nr. 1316/2013 – Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (turpmāk - Regula Nr. 2015/1017)
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Regulas Nr. 2015/1017 2.panta 6. un 7. punkts
Noteikumu projekta 2.1.apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Noteikumu projekts šo jomu neskar.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Noteikumu projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
Noteikumu projekts šo jomu neskar.
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – Regula Nr. 2021/1060)
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Regulas Nr. 2021/1060 47. un 50. pants
Noteikumu projekta 27.12. un 46.5. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
Saite tiks pievienota pēc sabiedriskās apspriedes beigām.
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Centrālā finanšu un līgumu aģentūra
- Finanšu ministrija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Noteikumu projekta ietvaros tiek paredzēta datu apmaiņa starp sadarbības iestādi un citām iesaistītajām valsts institūcijām, piemēram, Valsts ieņēmumu dienestu par nodokļu parādu vai Iekšlietu ministrijas Informācijas centru par datu apmaiņu valsts informācijas sistēmā “Sodu reģistrs” esošo informāciju, tādējādi neradot papildu administratīvo slogu komersantiem.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Ar 1.2.1.1.pasākuma trešo kārtu tiks sekmēta viena no Nacionālā attīstības plāna mērķu izpildēm: Uzņēmumu izaugsme un konkurētspēja ir balstīta spējā uz zinātnes bāzes radīt un pārdot pieprasītus, zināšanu ietilpīgus produktus un pakalpojumus, iekļaujoties arvien augstākas pievienotās vērtības globālajās ķēdēs. Viedā specializācija, inovācija, tehnoloģiju attīstība un modernizācija, kā arī mērķtiecīgi ieguldījumi cilvēkkapitālā ir pamats produktivitātes kāpumam.
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekta atbalsta pasākumi tiks īstenoti, ievērojot nediskriminācijas principus.
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
Saskaņā ar vadlīnijām horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” īstenošanai un uzraudzībai (2021-2027), pasākumam nav ietekmes uz HP VINPI. Lai nodrošinātu, ka projektu īstenošanā tiek veicināta vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un ievērotas pamattiesības, projekta projektu iesniegumu vērtēšanā tiks piemērots HP VINPI specifiskais atbilstības kritērijs. Kritērijā tiks vērtēts, vai projekta iesniegumā ir paredzēta vismaz viena specifiskā HP VINPI darbība, kas attiecas uz publicitāti, personālu vai publiskajiem iepirkumiem.
Pielikumi