Anotācija (ex-ante)

24-TA-1445: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par proporciju, kādā īpašuma kompensācijas sertifikātu vietā par maksāšanas līdzekli var izmantot privatizācijas sertifikātus laikposmā no 2024. gada 1. jūlija līdz 30. septembrim" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 34. panta trešā daļa nosaka, ka Ministru kabinets (MK) vienu reizi ceturksnī nosaka proporciju, kādā īpašuma kompensācijas sertifikātu vietā par maksāšanas līdzekli var izmantot privatizācijas sertifikātus, un laika periodu, kurā maksājumus var veikt saskaņā ar šo proporciju. Proporciju, kādā īpašuma kompensācijas sertifikātu vietā par maksāšanas līdzekli var izmantot privatizācijas sertifikātus, nosaka atbilstoši iepriekšējo 12 mēnešu īpašuma kompensācijas sertifikātu un privatizācijas sertifikātu vidējo cenu attiecībai, kas noteikta saskaņā ar licencēto starpniecības sabiedrību sniegtajām ziņām par privatizācijas sertifikātu, to skaitā īpašuma kompensācijas sertifikātu, pārdošanu, izņemot pārdošanu citai starpniecības sabiedrībai. Šajā daļā minēto 12 mēnešu periodu beidz vienu mēnesi pirms datuma, ar kuru MK atbilstoši šā panta otrajai daļai nosaka proporciju, kādā īpašuma kompensācijas sertifikātu vietā par maksāšanas līdzekli var izmantot privatizācijas sertifikātus.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Atbilstoši Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 34.panta trešajai daļai Ministru kabinetam vienu reizi ceturksnī jānosaka proporcija, kādā īpašuma kompensācijas sertifikātu vietā par maksāšanas līdzekli var izmantot privatizācijas sertifikātus, un laika periods, kurā maksājumus var veikt saskaņā ar šo proporciju.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Atbilstoši Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 34.panta trešajai daļai Ministru kabinetam vienu reizi ceturksnī jānosaka proporcija, kādā īpašuma kompensācijas sertifikātu vietā par maksāšanas līdzekli var izmantot privatizācijas sertifikātus, un laika periods, kurā maksājumus var veikt saskaņā ar šo proporciju, bet proporciju, kādā īpašuma kompensācijas sertifikātu vietā par maksāšanas līdzekli var izmantot privatizācijas sertifikātus, nosaka atbilstoši iepriekšējo 12 mēnešu īpašuma kompensācijas sertifikātu un privatizācijas sertifikātu vidējo cenu attiecībai, kas noteikta saskaņā ar licencēto starpniecības sabiedrību sniegtajām ziņām par privatizācijas sertifikātu, to skaitā īpašuma kompensācijas sertifikātu, pārdošanu, izņemot pārdošanu citai starpniecības sabiedrībai, šo 12 mēnešu periodu beidzot vienu mēnesi pirms datuma, no kura īpašuma kompensācijas sertifikātu vietā par maksāšanas līdzekli var izmantot privatizācijas sertifikātus.

Sākot no 2008.gada 1.aprīļa Ministru kabinets pa ceturkšņiem ir noteicis proporciju, kādā īpašuma kompensācijas sertifikātu vietā par maksāšanas līdzekli var izmantot privatizācijas sertifikātus.

Attiecīgi pēdējā gada laikā, 2023.gadā:
no 1.jūlija līdz 30.septembrim - 1,07,
no 1.oktobra līdz 31.decembrim - 1,03; bet
2024.gadā no 1.janvāra līdz 31.martam - 1,04,
no 1.aprīļa līdz 30.jūnijam - 1,03.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ņemot vērā minēto, līdz 2024.gada 30.jūnijam jāpieņem Ministru kabineta rīkojums, kurā nosaka proporciju, kādā īpašuma kompensācijas sertifikātu vietā par maksāšanas līdzekli var izmantot privatizācijas sertifikātus laikposmā no 2024.gada 1.jūlija līdz 30.septembrim.
Risinājuma apraksts
Saskaņā ar Ministru kabineta 2007.gada 16.oktobra noteikumu Nr.711 “Noteikumi par privatizācijas sertifikātu tirgus starpniecības sabiedrību licenču izsniegšanas, apturēšanas un anulēšanas kārtību, valsts nodevas likmi par tās saņemšanu, kā arī starpniecības sabiedrību pienākumiem un to uzraudzības kārtību” 52.punktu Possessor pārbauda un apkopo licencēto starpniecības sabiedrību sniegtās ziņas par darījumiem privatizācijas sertifikātu tirgū un sniedz tās Ekonomikas ministrijai.

Possessor apkopoja licencēto starpniecības sabiedrību sniegto informāciju par darījumiem ar privatizācijas sertifikātiem pēdējos 12 mēnešos un informēja, ka pēdējo 12 mēnešu laikā - no 2023.gada 1.jūnija līdz 2024.gada 31.maijam (ieskaitot), nav veikti pārdošanas darījumi ar īpašuma kompensācijas sertifikātiem, 2024.gada 1.jūnijā Possessor nav iespējams aprēķināt iepriekšējo 12 mēnešu īpašuma kompensācijas un privatizācijas sertifikātu vidējo cenu attiecību.

Savukārt iepriekšējā periodā ar Ministru kabineta 2024.gada 28.marta rīkojumu Nr.212 "Par proporciju, kādā īpašuma kompensācijas sertifikātu vietā par maksāšanas līdzekli var izmantot privatizācijas sertifikātus laikposmā no 2024. gada 1. aprīļa līdz 30. jūnijam" tika noteikts, ka viena īpašuma kompensācijas sertifikāta vietā par maksāšanas līdzekli var izmantot 1,03 privatizācijas sertifikātus.

Ņemot vērā to, ka laikposmā 2023.gada 1.jūnija līdz 2024.gada 31.maijam (ieskaitot), nav veikti pārdošanas darījumi ar īpašuma kompensācijas sertifikātiem, būtu jāpieņem rīkojuma projekts, kurā tiktu noteikta proporcija, kāda bija aprēķināta no pēdējajiem pieejamajiem datiem, proti, 1,03.

Rīkojuma projektam ir pievienota Possessor vēstule, kurai pievienoti dokumenti, kas atspoguļo darījumus privatizācijas sertifikātu tirgū.

Rīkojuma projekts nosaka, ka laikposmā no 2024.gada 1.jūlija līdz 30.septembrim proporcija, kādā īpašuma kompensācijas sertifikātu vietā par maksāšanas līdzekli var izmantot privatizācijas sertifikātus, ir 1,03.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?
Nē

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-

4.2. Cita informācija

-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
-

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi