Anotācija (ex-ante)

Resocializācijas politikas pamatnostādnēs, ņemot vērā IeVP un VPD normatīvajos aktos noteikto kompetenci, kā arī ļoti stingru pieņēmumu, ka pēc kriminālsodu izpildes (un resocializācijas procesa) beigām turpinās personas integrācija sabiedrībā atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un institūciju kompetencei, noteikts resocializācijas politikas mērķis - mazināt noziedzīgās uzvedības riskus ieslodzītajiem un probācijas klientiem soda izpildes laikā, tādējādi radot priekšnoteikumus personas veiksmīgai iekļaušanai sabiedrībā pēc soda izpildes beigām, t.sk. aktīvai līdzdalībai sabiedrības procesos (arī nodarbināmības jomā).
Resocializācijas politikas tiešā mērķa grupa ir ieslodzītie un probācijas klienti, taču ārvalstu pētījumos un praksē aizvien vairāk dominē viedoklis, ka sodu izpilde nevar aprobežoties tikai ar darbu ar likumpārkāpēju, jo tieši ģimene un atbalsta personas ir tas resurss, kas nodrošina nepieciešamo atbalstu personas likumpaklausīgai dzīvei sabiedrībā pēc soda izciešanas. Ņemot vērā minēto, resocializācijas politikas netiešā mērķa grupa ir ieslodzīto un probācijas klientu ģimenes locekļi un atbalsta personas.
Lai sasniegtu Pamatnostādnēs definēto resocializācijas politikas mērķi, Pamatnostādnēs ietverti konkrēti rādītāji un uzdevumi, kas strukturēti četros savstarpēji saskaņotos un saistītos rīcības virzienos:
1) turpināt pilnveidot resocializācijas darbu ar ieslodzītajiem un probācijas klientiem atbilstoši mainīgās vides izaicinājumiem, t.sk. jaunām mērķa grupām, kā arī ieviešot resocializācijas darba (kriminālsoda izpildes) efektivitātes mērījumu sistēmu;
2) nodrošināt jaunajām resocializācijas vajadzībām atbilstoša personāla pieejamību ieslodzījuma vietās un VPD, t.sk. attiecībā arī uz brīvprātīgajiem un līdzgaitniekiem;
3) nodrošināt soda izpildes vajadzībām adekvātu infrastruktūru, t.sk. nepieciešamos e-risinājumus;
4) stiprināt pašvaldību un NVO lomu, t.sk., veidojot izpratni par katra sektora lomu atkārtota likumpārkāpuma novēršanā, izglītojot un nodrošinot atbalsta pasākumus NVO, pašvaldībām un citām institūcijām, tādējādi veicinot sabiedrības gatavību uzņemt personu pēc soda izciešanas un veicinot personas aktīvu iekļaušanos sabiedrības procesos, t.sk. nodarbināmību.

Resocializācijas politikai noteikti jauni radītāji, pēc kuriem tiks vērtēta tās efektivitāte. Ja resocializācijas procesā notiesātais ir sadarbojies un soda izpildes laikā ir sasniegts maksimālais resocializācijas rezultāts, tad persona pēc ieslodzījuma beigām ir spējīga atrast legālu darbu (ir izpildīti nepieciešamie priekšnosacījumi legāla darba atrašanai – iegūts nepieciešamais izglītības līmenis (pabeigta pamatskola vai vidusskola), iegūta profesija vai darba prasmes, apgūta valsts valoda tādā līmenī, kas ļauj iesaistīties legālā nodarbinātībā, ir atrisinātas atkarību problēmas, atrasta dzīvesvieta, nodibinātas/atjaunotas sociāli pozitīvās saites ar ģimeni, notikušas būtiskas izmaiņas personas dzīves vērtībās un uzskatos utt., kas personu iepriekš ir atturējušas no iesaistes legālajā nodarbinātībā), un par viņu tiek veikta nodokļu nomaksa no darba algas. Jāatzīst, ka bijušie ieslodzītie un probācijas klienti bieži tiek nodarbināti pie nelegāliem darba devējiem vai gadījuma darbos, jo parasti viņiem iztrūkst kāds no minētajiem priekšnosacījumiem iesaistei legālā nodarbinātībā (nav pietiekamas valsts valodas zināšanas, izglītība, nav profesijas, utt.), tāpēc viņu iesaiste legālajā nodarbinātībā ir ārkārtīgi nozīmīgs nepieciešamo progresu apliecinošs rādītājs. VPD uzraudzības laikā legālajā nodarbinātībā iesaistītu probācijas klientu īpatsvars 2022. gadā sastāda 12%, taču tiek paredzēts, ka līdz 2027. gadam šis rādītājs pieaugs līdz 17%.

Visu Pamatnostādnēs paredzēto uzdevumu, kas ir sodu izpildē identificēto problēmu risinājumi, īstenošana, ir iespējama tikai papildus valsts budžeta līdzekļiem, piesaistot Eiropas Sociālā fonda Plus (turpmāk - ESF+) finansējumu 2021.-2027. gada plānošanas periodam.

ESF+ finansējumu 2021.-2027. gadam plānots piesaistīt sekojošu 4.3.4.6. pasākuma darbību īstenošanai:

VPD nodarbināto kapacitātes celšana un profesionālās noturības stiprināšana.
2013. gadā VPD tika veikts pētījums par probācijas nodarbināto profesionālo noturību. Minētā pētījuma rezultāti norādīja, ka, lai veicinātu nodarbināto profesionālo noturību un labizjūtu, VPD ir vēlams pievērsties šādiem attīstāmiem virzieniem (jomām):
1. pilnveidot personāla atlases politiku un praksi, pārskatot personāla atlases principus un procedūras;
2. risināt materiāli tehniskā nodrošinājuma un darba atalgojuma jautājumus;
3. papildināt nodarbināto apmācības programmu, iekļaujot tajā tēmas, kas vērstas uz profesionālās noturības stiprināšanu;
4. ņemot vērā vadītāju nozīmīgo lomu nodarbināto profesionālās noturības veicināšanā, veikt vadītāju izglītošanu par tēmām, kas saistītas ar profesionālo noturību;
5. stiprināt profesionāli noturīgu komandu veidošanos;
6. izvērtēt esošās procedūras un prakses un meklēt risinājumus birokrātijas mazināšanā;
7. risināt "kontroles-atbalsta" līdzsvara trūkuma un "neuzticēšanos darbiniekam" problēmu, pārskatot līdzšinējo kontroles un atbalsta sistēmu.
Daļa no iepriekš minētajiem pasākumiem VPD jau ir paveikti vai tiek īstenoti, tāpat personāla apmācību sistēma un mācību saturs ir aktualizēts un pilnveidots - daļēji ar IeVP īstenotā projekta Nr. 9.1.3.0/16/I/001 "Resocializācijas sistēmas efektivitātes paaugstināšana" (turpmāk – Projekts 9.1.3.) palīdzību.  Lai uzlabotu dienestu personāla darbību, saglabātu tā profesionālo noturību, kā arī atsvaidzinātu personāla profesionālās zināšanas, līdzīga satura un apjoma pasākumi ir ieplānoti arī Pamatnostādnēs un tiks īstenoti specifiskā atbalsta ietvaros.  
Ievērojot to, ka projekta darbības paredz apjomīgas izmaiņas darba praksē, pielietotajos instrumentos un darba ar klientiem principos, ikvienai profesionālajai metodei VPD darbā nepieciešamas atbilstošas nodarbināto apmācības. Pamatnostādņu un to plāna sagatavošanas laikā 4.3.4.6. pasākuma darbībās tika identificētas līdzīgas vai identiskas darbības ar projektu Nr. 9.1.2.0/16/I/001 "Bijušo ieslodzīto integrācija sabiedrībā un darba tirgū" (turpmāk – Projekts 9.1.2.) un Projekta 9.1.3. ietvaros īstenotajām darbībām. Piemēram, 4.3.4.6. pasākuma projektā paredzētas gan mācības par jauno darba metožu pielietošanu (jaunajiem resocializācijas instrumentiem, pētniecībā iegūtajām atziņām, atjaunojošā taisnīguma principiem un to pielietošanu praksē, tostarp brīvprātīgā darba koordinēšanas jomā un probācijas programmām), gan arī pasākumi, kas stiprina nodarbināto profesionālo kapacitāti (piemēram, supervīzijas) un uzlabo darbam vajadzīgās vispārējās zināšanas (piemēram, digitālo prasmju apmācības), kas tiek īstenotas arī Projekta 9.1.2. un Projekta 9.1.3. ietvaros. Uzsākot 4.3.4.6. pasākuma projektu, tiks nodrošināts, ka šīs darbības nenotiks vienlaicīgi, bet tikai pēc Projektu 9.1.2. un 9.1.3. īstenoto darbību noslēguma, vai nodrošinot demarkāciju un sinerģiju projektu darbību turpināšanās gadījumā, tādējādi novēršot iespējamu darbību pārklāšanos.

Ārvalstu pieredzes pētniecība.
Pētniecībai ir būtiska loma efektīvas kriminālsodu izpildes politikas un prakses veidošanā un attīstīšanā. Efektīvu, jaunu resocializācijas metožu izstrādei un esošo metožu uzlabošanai svarīgi ņemt vērā pasaules kriminālās justīcijas sistēmu pieredzi, apkopojot un analizējot informāciju, kas iegūta gan pētījumos, gan jau izstrādātu metožu pielietošanā praksē. Plānotie resocializācijas sistēmas attīstības pasākumi balstīsies uz ārvalstīs iegūtajām atziņām, tostarp pētījumiem par dažādu atbalstāmo probācijas klientu grupu vai individuālajām vajadzībām (atkarībā no vecuma, dzimuma vai veselības specifiskajām vajadzībām), attīstot atbilstošus jaunus vai pilnveidotus probācijas darba intervences veidus. Paredzēts, ka VPD speciālisti ārvalstu pieredzes iepazīšanai dosies ārzemju komandējumos, kuros iepazīs labo praksi darbā ar notiesātām personām, kā arī probācijas darba organizēšanā.

Projekta ietvaros ārvalstu komandējumos (gan uz Eiropas Savienības dalībvalstīm, gan iespējams uz valstīm ārpus Eiropas Savienības ģeogrāfiskā ietvara) nosūtāmo personu lokā tiks iekļauti VPD nodarbinātie, kuru darba pienākumi saistīti ar VPD funkciju veikšanu un tās attīstīšanu projekta veicamo darbību ietvaros, vai to pārraudzīšanu, jo projektā plānotie pasākumi cieši saistīti ar ārzemju labās prakses pārņemšanu un tās ieviešanu VPD darbā. Dalība komandējumos VPD nodarbinātajiem (funkciju izpildē iesaistītajiem, VPD centrālā  aparāta darbiniekiem, kas atbildīgi par jaunu attīstības virzienu ieviešanu praksē, pētnieciskajā darbā iesaistītajiem un projekta personālam) ļaus klātienē iepazīties ar notiesāto personu resocializācijai paredzēto infrastruktūru, klātienes diskusijās izzināt sadarbības modeli ar šajā resocializācijā izveidoto sadarbības partneru loku, tostarp nevalstisko sektoru, piedalīties zinātniskos pasākumos, kuros iegūt jaunākās atziņas par likumpārkāpumu cēloņiem un to mazināšanu. Tādējādi, projekta rezultātu ilgtspējas nodrošināšanai, tiks sekmēta iegūto zināšanu un prasmju pārmantojamība, daloties arī iegūtajām zināšanām pēc iespējas plašākā VPD nodarbināto lokā un integrējot tās VPD veiktajos attīstības pasākumos un ikdienas darbā.
4.3.4.6. pasākuma ietvaros iepazītā un Latvijas vajadzībām piemērotā ārvalstu prakse ļaus tai skaitā arī labāk izvērtēt un mērīt probācijas sistēmas efektivitāti un izstrādāt probācijas klientu sociālās iekļaušanās koeficientu.
Valstis un izzināmā prakse, kura tiks pētīta projekta īstenošanas laikā, tiks identificētas, uzsākot pētījumu posmu. Izvērtējot, kuras valstis tiks izvēlētas labās prakses un izmantoto metožu izpētei, tiks ievērota VPD pieredze sadarbībā ar Eiropas probācijas konfederāciju (CEP), kuras biedrs ir VPD, kā arī projektā veikto priekšizpēšu un pētījumu rezultāti. 
Paredzētas atzītu ārzemju kriminālās justīcijas ekspertu vizītes (komandējumi) uz Latviju (gan no Eiropas Savienības dalībvalstīm, gan iespējams no valstīm ārpus Eiropas Savienības ģeogrāfiskā ietvara), lai VPD nodarbinātajiem mācību pasākumos būtu iespēja iepazīties ar ārzemju labo praksi darbā ar notiesātām personām.

Probācijas un resocializācijas darba organizēšanas instrumentu un programmu pilnveidošana un jaunu instrumentu izstrāde, ieguve un ieviešana, ieskaitot instrumentu un programmu aprobēšanu un validizēšanu, atbilstoši dažādu probācijas klientu mērķgrupu resocializācijas vajadzībām.
Lai sasniegtu resocializācijas pamatnostādnēs noteikto resocializācijas politikas mērķi (mazināt noziedzīgās uzvedības riskus ieslodzītajiem un probācijas klientiem soda izpildes laikā, tādējādi radot priekšnoteikumus personas veiksmīgai iekļaušanai sabiedrībā pēc soda izpildes beigām, t.sk. aktīvai līdzdalībai sabiedrības procesos (arī nodarbināmības jomā)), sasniegšanu, pasākumu 4.3.4.6. un 4.3.4.7. ietvaros turpinot pilnveidot resocializācijas darbu ar ieslodzītajiem un probācijas klientiem atbilstoši mainīgās vides izaicinājumiem, t.sk. jaunām mērķa grupām, tiks nošķirta minēto pasākumu izpilde un nepārklāšanās abās iestādēs (ieslodzījuma vietās un VPD), pasākumu plānošanu un īstenošanu atbalstāmo darbību ietvaros koncentrējot uz katras iestādes nodarbināto, sadarbības partneru un klientu specifiskajām iezīmēm. Pasākuma 4.3.4.6. gadījumā nodarbinātie nav amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm, savukārt probācijas klienti ir personas, kuru soda izpildes process tiek īstenots notiesātajai personai to izciešot sabiedrībā un ņemot vērā minēto, attiecīgi tiek plānota un pielāgota arī resocializācijas programmu un resocializācijas rīku/izstrāde/ieviešana un citi pasākumi.  
VPD tiek izmantoti risku un vajadzību novērtēšanas instrumenti (turpmāk - RVN) un resocializācijas programmas, kas kopumā nodrošina VPD pamatreakciju uz probācijas klienta noziedzīgās uzvedības riskiem un vajadzībām. VPD iegūtā pieredze liecina, ka ir jāturpina darbs pie atbilstošu reakciju paredzošu instrumentu izstrādes arī attiecībā uz jaunām mērķa grupām, piemēram, nepilngadīgie/jaunieši, tajā skaitā ar atkarībām, un notiesātie, kas vecāki par 26 gadiem, kuriem arī nepieciešama atbilstoša risku un vajadzību izvērtēšana. Plānota arī probācijas klientu individuālajām vajadzībām pielāgotu instrumentu un programmu aprobēšana un validēšana.
Tāpat nepieciešams paredzēt arī pētījumus un ekspertu darbu, lai izstrādātu specializētus RVN instrumentus un resocializācijas programmas. Jauno instrumentu izstrādes process paredz gan ārvalstu veikto pētījumu analīzi un pieredzes apmaiņas vizītes uz ārvalstīm, kurās VPD speciālisti iegūs zināšanas par efektīvām resocializācijas sistēmu praksēm ārzemēs, gan jaunu pētījumu īstenošanu Latvijā.
Ārvalstu komandējumos tiks iesaistīti ne tikai projekta pastāvīgais personāls, kas saņem atalgojumu no projekta budžeta līdzekļiem, bet arī personāls, kas pastāvīgi (uz nenoteiktu laiku) nodarbināts VPD, un kuru veiktie uzdevumi saistīti ar projekta mērķu sasniegšanu. Tas nepieciešams, lai komandējuma laikā tiktu identificētas jomas, kas īpaši lietderīgas VPD specifiskajām darba vajadzībām, pārrunātu labo praksi ar ārzemju ekspertiem, un iegūto pieredzi integrētu VPD darba vidē, kā arī radītu iespēju iegūtās zināšanas nodot tālāk citiem nodarbinātajiem, tādējādi nodrošinot projekta rezultātu pārmantojamību un sekmētu projekta rezultātu ilgtspēju.
Valstis un izzināmā prakse, kura tiks pētīta projekta īstenošanas laikā, tiks identificētas, uzsākot pētījumu posmu. Izvērtējot, kuras valstis tiks izvēlētas labās prakses un izmantoto metožu izpētei, tiks ievērota VPD pieredze sadarbībā ar Eiropas probācijas konfederāciju (CEP), kuras biedrs ir VPD, kā arī projektā veikto priekšizpēšu un pētījumu rezultāti. Komandējuma galamērķi paredzēti gan Eiropas Savienības dalībvalstīs, gan ārpus Eiropas Savienības ģeogrāfiskā ietvara.
Ievērojot to, ka jaunu pieeju izstrādē VPD būtiski piesaistīt nevalstiskā sektorā pārstāvjus, kuru mērķgrupas lokā ir arī probācijas klienti, būtiski ir nodrošināt ārzemju labās prakses pārņemšanu, ko iespējams īstenot klātienes sarunās un ārzemju organizāciju infrastruktūras iepazīšanā, kas arī veicinās pārrobežu sadarbības tīkla veidošanos starp organizācijām un var sekmēt tādu Latvijas biedrību un nodibinājumu īstenotu, probācijas klientu resocializācijai paredzētu projektu veikšanā, kur nepieciešama ārzemju partneru iesaiste (piemēram, Erasmus Plus). Dalībai komandējumos VPD izvēlēsies organizācijas, kuru darbības mērķgrupā iekļauti probācijas klienti, vai ar kuriem noslēgts sadarbības memorands (šobrīd sadarbības memorandi noslēgti ar 7 biedrībām).
Paredzētas atzītu ārzemju kriminālās justīcijas ekspertu vizītes (komandējumi) uz Latviju (gan no Eiropas Savienības dalībvalstīm, gan iespējams no valstīm ārpus Eiropas Savienības ģeogrāfiskā ietvara), lai kopējās tikšanās un pasākumos Latvijas speciālistiem būtu iespēja iepazīties ar ārzemju labo praksi darbā ar notiesātām personām.
Lai sekmīgi strādātu probācijas klientu resocializācijas atbalstam, būtiski pielāgot izvērtējuma instrumentus un pielietotās darba metodes klientu individuālajām vajadzībām (Apvienoto Nāciju Standarta minimuma noteikumi ar ieslodzījumu nesaistītajām sankcijām (Tokijas noteikumi), 13. nodaļa, pieejams: https://digitallibrary.un.org/record/105347?ln=en).
Jaunas mērķgrupas ir identificētas pēdējo gadu gaitā, starptautisko un Latvijas attīstības procesu rezultātā (piemēram, starptautiskā un nacionālā līmenī ir aktualizējies jautājums par darba metodēm ar notiesātajiem ar psihiskās veselības problēmām, darba metodēm ar notiesātajām sievietēm (jo viņām nedarbojas vai mazāk efektīvi iedarbojas notiesātajiem vīriešiem paredzētie resocializācijas instrumenti).
Tāpat kriminālsodu izpildes ietvaros jāattīsta darbs arī ar citām mērķa grupām – nepilngadīgie/jaunieši, personas ar atkarībām u.c. Paredzēts arī turpināt attīstīt  darbu ar esošajām mērķa grupām, tostarp veicot nepieciešamo risku un vajadzību instrumentu pilnveidošanu. Plānota arī klientu individuālajām vajadzībām pielāgotu programmu aprobēšana un validēšana.
2021. gada 31. decembrī ieslodzījuma vietās atradās 3183 ieslodzītie (apcietinātie – 808, notiesātie – 2375). No kopējā ieslodzīto skaita ieslodzījuma vietās atradās 267 sievietes (apcietinātās – 53, notiesātās –  214), 27 nepilngadīgie (apcietinātie – 10 zēni, notiesātie – 16 zēni un 1 meitene) un 69 ieslodzītie, kuri sodīti ar brīvības atņemšanu uz visu mūžu (mūža ieslodzījums) (apcietinātie – 2, notiesātie – 67).
No 2375 notiesātajiem uz 2021. gada 31. decembri, 178 notiesātie bija personas ar īpašām vajadzībām - 1 persona ar I invaliditātes grupu, 71 ar II invaliditātes grupu un 106 ar III invaliditātes grupu. 2021. gadā ieslodzījuma vietās psiholoģisko aprūpi īstenoja 40 psihologi, kuri kopumā sniedza palīdzību 2919 ieslodzītajiem, no tiem 2393 notiesātajiem un 526 apcietinātajiem, tostarp veica šādas psiholoģiskās aprūpes aktivitātes: 10 821 individuālās konsultācijas; 451 krīzes intervence saistībā ar suicidālas uzvedības izpausmēm, konflikta situācijām, adaptācijas grūtībām, vardarbību utt. (451 ieslodzītajai personai); 507 psiholoģiskās izpētes pasākumi, lai izpētītu ieslodzīto kognitīvos procesus, emocionālo sfēru, personības īpatnības u.c.; tika sagatavoti 329 psiholoģiskie atzinumi. 
No 329 psiholoģiskajiem atzinumiem:
• 310 tika sagatavoti saistībā ar suicidālas uzvedības riska pakāpes noteikšanu ieslodzīto suicidālās uzvedības prevencijas ietvaros;
• 13 – saistībā ar ieslodzītā personas īpatnību psiholoģisko izpēti;
• 6 – saistībā ar uz visu mūžu notiesātā pārcelšanu soda izciešanai uz telpām, kurās slēgtā cietuma soda izciešanas režīma vidējā/augstākajā pakāpē sodu izcieš notiesātie, kuri nav notiesāti uz visu mūžu, ja tas veicinās notiesātā resocializāciju.
Daļa no šīm personām pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas kļūst par probācijas klientiem.

Probācijas klientu resocializācijas modeļa pilnveidošana, jaunu (interaktīvu) resocializācijas darba metožu attīstība, aprobācija un īstenošana.
Līdzšinējais resocializācijas darbs norāda, ka ir jāvērtē iespējas ieviest arī citas, no klasisko resocializācijas programmu modeļa (grupu darba kognitīvi biheiviorālā programma) atšķirīgas darba metodes, kas ir pierādījušas savu efektivitāti ārvalstīs un darbā ar probācijas klientiem, un ļauj nodrošināt elastīgu un klientu individuālajām vajadzībām atbilstošu intervenci. Projekta ietvaros paredzēts identificēt, izvērtēt, un ieviest VPD darbā vairākas pieejas, kas savu efektivitāti apliecinājušas praksē, un iekļauj interaktivitātes principu, proti, metožu īstenošanā paredzēta aktīva probācijas klientu iesaiste. Līdzās identificēšanai un izmēģināšanai (pirms tam nepieciešamības gadījumā pielāgojot dienesta vajadzībām) plānota arī šo metožu aprobācija un probācijas dienesta nodarbināto mācības to pielietošanā.

Sociālās iekļaušanas koeficienta metodikas izstrāde un ieviešana.
Likumpārkāpumu izdarīšanas cēloņi ir daudzveidīgi un saistīti gan ar personas dzīves pieredzi, gan sociālās vides apstākļiem. Prettiesiska uzvedība ir viena no sociālās dezadaptācijas izpausmēm, kuru izraisa dažāda veida atstumtība. Liela daļa probācijas klientu saņem ne tikai VPD pakalpojumus, bet arī sociālo atbalstu no pašvaldības un veselības aprūpes pakalpojumus (tostarp ārstējas no vielu vai procesu izraisītas atkarības). Izaicinājumi, ar kuriem saskaras probācijas klienti un ar tām saistītā uzvedības specifika rada šķēršļus izglītības un darba prasmju apgūšanai, sekmīgai integrācijai darba tirgū un traucē sociālā atbalsta tīkla veidošanos, radot sociālo atstumtību. Likumpārkāpuma izdarīšana ir šīs atstumtības rezultāts, taču arī soda izpilde (īpaši - brīvības atņemšanas soda) var padziļināt atsvešināšanos no sabiedrībā notiekošajiem procesiem (piemēram, zaudēt vai neapgūt profesionālās iemaņas, pastāvīgu dzīvesvietu, ģimeni), kas var kalpot par cēloni jauniem likumpārkāpumiem. Tāpēc notiesāto resocializācijas nodrošināšanai svarīgi ir identificēt individuālos cēloņus, kas notiesāto noveduši pie nozieguma izdarīšanas, lai tos izprastu, mērītu un novērstu.
Kā norādīts Resocializācijas pamatnostādnēs, noziedzīgā nodarījuma recidīva mērījums ir tikai viens no veidiem, kā noteikt personas reintegrācijas dinamiku sabiedrībā, izprastu sociālos procesus un kriminālsodu izpildes politikas efektivitāti. Darbībā uzstādītais mērķis ir izveidot jaunu objektīvu un pierādījumos balstītu mērījumu - koeficientu, kurā ievērots tiek ne tikai noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas fakts, bet arī citi, daudzdimensionāli apstākļi (piem., darba prasmes, spēja veidot sociālā atbalsta tīklu, izglītība u.c.), kas tieši vai netieši saistīti ar likumpārkāpuma izdarīšanu. Darbībā plānots arī pētījums, uz kura pamata tiks izstrādāts sociālās iekļaušanās koeficients. Pētījuma rezultātā izveidotais sociālās iekļaušanas koeficients ļaus noteikt personas sociālās iekļaušanas līmeni, tādējādi ļaujot izvērtēt sabiedrības sniegtā atbalsta, tostarp kriminālsoda izpildes efektivitāti personas reintegrācijā.

Dienesta brīvprātīgo darba programmu pilnveidošana un īstenošana, pasākumu brīvprātīgo kopienas attīstībai un saliedēšanai īstenošana.
No sabiedrības piesaistītu personu atbalsts darbā ar bijušo likumpārkāpēju ir būtisks resurss krimināltiesību speciālistu veiktajam darbam bijušo likumpārkāpēju integrācijai sabiedrībā. Brīvprātīgā darba organizēšana VPD balstās uz atjaunojošā taisnīguma principiem, paredzot aktīvu pilsoniskās sabiedrības iesaisti. VPD organizētais brīvprātīgais darbs šobrīd iedalāms trijos brīvprātīgā darba veidos - brīvprātīgie izlīguma starpnieki, līdzgaitnieki un atbildīguma un atbalsta apļi (vairāk par VPD organizētajiem brīvprātīgā darba veidiem lasāms šeit: https://www.vpd.gov.lv/lv/brivpratigais-darbs). VPD notiesāto atbalstam piesaistījis plašu brīvprātīgā darba veicēju kopienu – brīvprātīgajiem noteikto uzdevumu izpildē 2021. gadā VPD nodarbinātajiem līdzdarbojās 128 brīvprātīgā darba veicēji: 83 brīvprātīgie līdzgaitnieki, 35 sertificētie izlīguma starpnieki un 10 atbildīguma un atbalsta apļu brīvprātīgie.
Brīvprātīgā darba attīstībai Latvijas sabiedrībā ir liels potenciāls, tāpēc  paredzēti pasākumi brīvprātīgo kopienas paplašināšanai (arī kampaņa par atjaunojošā taisnīguma principu kriminālsoda izpildē), piesaistot jaunus brīvprātīgā darba veicējus, viņus apmācot, kā arī ar motivējošiem pasākumiem stiprinot esošo brīvprātīgo kapacitāti, tādējādi veicinot VPD brīvprātīgā darba veicēju identitāti un lepnumu par veikto darbu. Pasākumi stiprinātu VPD brīvprātīgo kopienu, kā arī popularizētu plašākā sabiedrībā brīvprātīgo darbu kriminālsodu izpildes mērķu sasniegšanai. Plānots pilnveidot VPD nodarbināto zināšanas par brīvprātīgo darbu un uzlabot brīvprātīgo koordinēšanas sistēmu. Tiks nodrošināts materiāls atbalsts brīvprātīgā darba veikšanai, kompensējot brīvprātīgā darba veicējiem izdevumus (pamatojoties uz noslēgto brīvprātīgā darba līgumu un saskaņā ar Brīvprātīgā darba likuma 6.panta 2.punktu, un saskaņā ar 2018.gada 29.maijā Ministru kabineta noteikumiem Nr.306 "Kārtība, kādā Valsts probācijas dienests kompensē brīvprātīgā darba veicējam izdevumus par līgumā noteikto uzdevumu izpildi", kas radušies darba laikā, kā arī veikta brīvprātīgā veselības un dzīvības apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem brīvprātīgā darba laikā). Virkne pasākumu plānota arī brīvprātīgo izlīguma starpnieku atbalstīšanai un apmācībai darbā ar specifiskiem izlīguma gadījumiem. Plānots attīstīt arī Atbildīguma un atbalsta apļu (brīvprātīgā darba veids, kas paredzēts smagus vardarbīgus noziegumus izdarījušu personu integrācijai sabiedrībā pēc soda izciešanas) īstenošanu. Darbībā plānota arī brīvprātīgo iesaiste ārvalstu (gan Eiropas Savienības dalībvalstu, gan valstu ārpus Eiropas Savienības ģeogrāfiskā ietvara) vizītēs, lai tiktos ar kriminālsodu speciālistiem, klātienē uzzinātu par labo praksi sabiedrības iesaistē kriminālsodu izpildes jomā. Šīs vizītes sekmēs gan brīvprātīgo zināšanas, strādājot ar probācijas klientiem, gan arī ciešāk integrēs VPD brīvprātīgo sistēmu starptautiskajā kriminālās justīcijas jomā strādājošo brīvprātīgo kopienā, nostiprināt arī pārrobežu sadarbības tīklu.
Komandējuma galamērķi paredzēti valstīs, kas tiks identificētas projekta īstenošanas laikā veiktajos pētījumos vai ievērojot līdzšinējo sadarbības pieredzi ar ārzemju organizācijām (piemēram, CEP (Eiropas probācijas konfederācija); Eiropas Atjaunojošā taisnīguma forumu (European Forum for Restorative Justice) un Asociāciju Apļi Eiropa (Circles Europe Association)).

Atbalsta pasākumi probācijas klientu resocializācijai, viņu ģimenes locekļiem, atbalsta personām.
Latvijas un pasaules kriminālsodu izpildes speciālisti ir atzinuši, ka ģimenei ir nozīmīga loma notiesāto resocializācijā. Tas uzsvērts arī starptautiskajos normatīvajos aktos, piemēram, Eiropas Padomes rekomendācijās dalībvalstīm (Recommendation CM/Rec(2010)1 on the Council of Europe Probation Rules, pieejams: https://search.coe.int/cm/Pages/result_details.aspx?ObjectID=09000016805cfbc7). Ģimenes loma notiesāto personu resocializācijā akcentēta Pamatnostādnēs. Ģimene un atbalsta personas var sniegt gan materiālu, gan psiholoģisku atbalstu notiesātai personai, palīdzēt veidot nepieciešamo sociālā atbalsta tīklu, tāpēc ir svarīgi nodrošināt ģimenes un atbalsta personu gatavību uzņemt un atbalstīt probācijas klienta centienus dzīvot likumpaklausīgu dzīvi, tāpat ir nozīmīgi, lai VPD nodarbinātajiem būtu zināšanas par darbu ar šo mērķgrupu. Darbībā paredzēti arī pasākumi, kuros tiek stiprināta ģimenes loma notiesāto personu resocializācijā.

Ikgadējās konferences dienesta nodarbinātajiem un sadarbības partneriem, starpinstitūciju sadarbības pilnveidošanas pasākumi un apmācības iesaistīto institūciju un brīvprātīgo pārstāvjiem, t.sk. NVO pārstāvjiem.
4.3.4.6. pasākuma ietvaros plānots organizēt virkni publicitātes, starpinstitucionālo sadarbību un sadarbību ar NVO stiprinošus pasākumus. Tajos paredzēts iekļaut dalībniekus, kuru mērķgrupā ietilpst probācijas klienti, nostiprinot sinerģiju starp dažādām iestādēm un organizācijām, kas strādā ar atšķirīgām, bijušo notiesāto resocializācijai būtiskām sabiedrības jomām. Plānoti šādi pasākumi:
1. Konferences (ikgadējas un īpašām tēmām veltītas) kriminālsodu izpildes iestādēs, kas jau šobrīd tiek rīkotas katru gadu. Konferenču mērķis ir informēt tieslietu sistēmas un citu jomu profesionāļus, kā arī nevalstiskā sektora pārstāvjus un brīvprātīgos par projektā paveikto, nākotnes iecerēm, aktuāliem kriminālsodu izpildes tematiem, problēmjautājumiem un to risināšanas iespējām un informēt par pasaules labo praksi efektīvā likumpārkāpumu mazināšanā. Konferences radīs arī platformu diskusijām un viedokļu apmaiņai, daloties ar labo praksi un popularizējot efektīvas pieejas darbā ar notiesātām personām. Plānots, ka projekta konferencēs piedalīsies gan ārvalstu, gan nacionālie eksperti. Tāpēc paredzētas atzītu ārzemju ekspertu vizītes (komandējumi) uz Latviju, lai kopējās tikšanās un pasākumos Latvijas speciālistiem būtu iespēja iepazīties ar ārzemju labo praksi darbā ar notiesātām personām.
2. Publicitātes pasākumi, t.sk. konferences un citi pasākumi dienesta nodarbinātajiem, sadarbības partneriem no valsts un nevalstiskā sektora, lai informētu par projekta īstenošanas rezultātiem. Ievērojot to, ka projekta ietvaros notiks vērienīgas izmaiņas VPD darba praksēs, atjaunojošā taisnīguma principa attīstīšana, iesaistot plašu sabiedrību, kā arī ciešāka sadarbība ar citām valsts, pašvaldības un nevalstiskā sektora organizācijām, projektā tiks organizēti apjomīgi pasākumi VPD nodarbinātajiem, sadarbības partneriem un citām notiesāto resocializācijā iesaistītajām organizācijām. Šajos pasākumos tiks atspoguļota projekta norise, sasniegumi un projekta rezultātu ilgtspējai domāti pasākumi pēc projekta noslēguma. Plānots, ka šajos pasākumos tiks iesaistīti NVO pārstāvji, mērķa grupa bez dalības maksas. Projektā paredzēto pasākumu ietvaros mērķa grupa, t.sk. NVO pārstāvji, iegūs zināšanas, prasmes u.tml., kuras nav izmantojamas saimnieciskajā darbībā un tās netiek sniegtas ar mērķi tās izmantot saimnieciskajai darbībai. Šajos pasākumos paredzēta dalīšanās ar pieredzi darbā ar konkrētām probācijas klientu grupām, par viņu riskiem un vajadzībām, u.tml. jautājumiem. Minētie pasākumi veicinās sabiedrības kopējo izpratni par projektu un resocializācijas jautājumiem, tāpat noteiktu dalībnieku (NVO pārstāvji) uzaicināšana ir nepieciešama jomas kopējās kvalitātes uzlabošanai.
3. Starpinstitucionālo sadarbību veicinoši pasākumi: 2015. gada 23. novembrī starp VPD, IeVP un Valsts policiju tika noslēgta starpresoru vienošanās "Par sadarbību atkārtotu noziedzīgu nodarījumu pret tikumību un dzimumneaizskaramību izdarīšanas novēršanai", lai veicinātu nepieciešamo informācijas apmaiņu, kopīgās iestāžu pārstāvju sanāksmēs noteiktu vajadzības un riskus, kuri jārisina notiesātās personas lietā, ar mērķi novērst jauna noziedzīga nodarījuma izdarīšanu. 2021. gada nogalē apritēja seši gadi kopš starpinstitūciju sadarbības uzsākšanas starp IeVP, VPD un Valsts policiju. Šajā laika posmā īstenotās sadarbības prakse pierādīja, ka izveidoto modeli iespējams izmantot arī darbā ar citām notiesāto kategorijām. 2021. gada 14. jūlijā starpresoru vienošanās kā sadarbības partneris pievienojās Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija, kura iesaistās starpinstitūciju sanāksmēs, ja tās tiek organizētas par nepilngadīgām personām vai ja cietušais ir nepilngadīgs. Projekta ietvarā plānots turpināt šādas sadarbības attīstību un to stiprināt, vairojot iesaistīto speciālistu zināšanas un organizējot kopējus profesionālās pilnveides pasākumus vienotas izpratnes radīšanai iesaistīto institūciju pārstāvjiem par risku mazināšanas iespējām probācijas klientiem.
4. Sadarbību ar NVO veicinoši pasākumi. Ļoti svarīgs resurss probācijas klientu resocializācijai ir nevalstisko organizāciju sniegtais pakalpojumu klāsts un brīvprātīgā darba iespējas. Tāpēc paredzētas regulāras VPD organizētas sanāksmes ar nevalstiskajām organizācijām reģionu līmenī, kurās dalībnieki apmainīsies ar informāciju par darba aktualitātēm un plānos sadarbību nākošajam periodam. NVO pārstāvji arī tiks aicināti uz pasākumiem gan kā klausītāji, gan prezentāciju vadītāji.
Plānots, ka projekta pasākumos tiks iesaistīti NVO pārstāvji, mērķa grupa bez dalības maksas. Piedalīšanās šajā pasākumā neradīs nekādu ietekmi uz NVO īstenoto saimniecisko darbību. Projekta darbība tiks īstenota Valsts probācijas dienesta likumā noteikto dienesta funkciju ietvaros un ir saistīta ar noteiktu personu grupu – probācijas klientiem, kas ir personas, kurām ar tiesas nolēmumu vai prokurora priekšrakstu par sodu ir piemērots kriminālsods vai audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis. Probācijas darbs ar probācijas klientiem ietver uzraudzības un sociālās uzvedības korekcijas pasākumu sistēmu, kas izveidota, lai novērstu atkārtota noziedzīga nodarījuma izdarīšanu. Šajā darbā būtisku atbalstu probācijas klientu likumpaklausīgai dzīvei var sniegt arī sabiedrībā esošie resursi – t.sk. NVO. Tāpēc projekta pasākumā ir plānots iesaistīt NVO un tā mērķis ir nodrošināt pieredzes apmaiņu par darbu ar probācijas klientiem, informēšanu par pieredzi darbā ar konkrētām probācijas klientu grupām (piemēram, jaunieši), par probācijas klientu riskiem un vajadzībām, u.tml. jautājumiem. NVO iesaiste tiek paredzēta ar mērķi nodrošināt plašāku sabiedrības informēšanu par probācijas darba specifiku, probācijas klientu individuālajām resocializācijas vajadzībām, dalīties ar pieredzi par darbu ar probācijas klientiem, nodrošināt labās prakses apmaiņu un sniegt jaunas zināšanas darbam ar probācijas klientu, kuras nesniedz nekādas priekšrocības darba tirgū un nav izmantojamas saimnieciskajā darbībā, kā arī netiek sniegtas ar mērķi tās izmantot saimnieciskajai darbībai.    

Sabiedrības, t.sk. tiesnešu, prokuroru, tiesībaizsardzības iestāžu, pašvaldību, citu institūciju un NVO darbinieku, informējoši un izglītojoši pasākumi un sociālās kampaņas.
Plānojot probācijas klientu uzraudzību, tai skaitā resocializācijas pasākumus, VPD sadarbojas ar dažādām institūcijām - t.sk. arī ar pašvaldības institūcijām (sociālajiem dienestiem), lai nodrošinātu citu iestāžu sniegtā atbalsta sinerģiju.
Ņemot vērā minēto, iesaistītajiem pašvaldību, tiesībaizsardzības, citu institūciju un nevalstiskā sektora darbiniekiem un pārstāvjiem ir nepieciešama vispārīga apmācība informējošu pasākumu veidā par kriminālsodu izpildes specifiku, lai viņi būtu informēti par resocializācijas darba būtību un kriminālsodu izpildes jomas aktualitātēm ar mērķi veicināt savstarpēju sadarbību un izpratni par citu iestāžu kompetenci, attīstības pasākumiem un labo praksi. Tāpat ir nepieciešama dažādu sabiedrības grupu informēšana par kriminālsodu izpildē paveiktā resocializācijas darba sinerģijas iespējām ar pēc soda izpildes beigām turpināmo personas integrācijas procesu sabiedrībā, panākot pēc iespējas veiksmīgāku personas integrāciju.
Plānots, ka projekta pasākumos tiks iesaistīti NVO pārstāvji, mērķa grupa bez dalības maksas. Piedalīšanās šajā projekta pasākumā neradīs nekādu ietekmi uz NVO īstenoto saimniecisko darbību. Projekta darbība tiks īstenota Valsts probācijas dienesta likumā noteikto dienesta funkciju ietvaros un ir saistīta ar noteiktu personu grupu – probācijas klientiem, kas ir personas, kurām ar tiesas nolēmumu vai prokurora priekšrakstu par sodu ir piemērots kriminālsods vai audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis. Probācijas darbs ar probācijas klientiem ietver uzraudzības un sociālās uzvedības korekcijas pasākumu sistēmu, kas izveidota, lai novērstu atkārtota noziedzīga nodarījuma izdarīšanu. Šajā darbā būtisku atbalstu probācijas klientu likumpaklausīgai dzīvei var sniegt arī sabiedrībā esošie resursi – t.sk. NVO. Tāpēc projekta pasākumā ir plānots iesaistīt NVO un tā mērķis ir nodrošināt pieredzes apmaiņu par darbu ar probācijas klientiem, informēšanu par pieredzi darbā ar konkrētām probācijas klientu grupām (piemēram, jaunieši), par probācijas klientu riskiem un vajadzībām, u.tml. jautājumiem. NVO iesaiste tiek paredzēta ar mērķi nodrošināt plašāku sabiedrības informēšanu par probācijas darba specifiku, probācijas klientu īpatnībām, dalīties ar pieredzi par darbu ar probācijas klientiem, nodrošināt labās prakses apmaiņu un sniegt jaunas zināšanas darbam ar probācijas klientu, kuras nesniedz nekādas priekšrocības darba tirgū un nav izmantojamas saimnieciskajā darbībā, kā arī netiek sniegtas ar mērķi tās izmantot saimnieciskajai darbībai.

Sabiedrības iesaistes un atbalsta pasākumi notiesāto personu sociālās uzņēmējdarbības attīstībai.
Saskaņā ar Sociālā uzņēmuma likumu "Sociālais uzņēmums ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kurai šajā likumā noteiktajā kārtībā piešķirts sociālā uzņēmuma statuss un kura veic saimniecisko darbību, kas rada labvēlīgu un nozīmīgu sociālo ietekmi, nodarbinot mērķa grupas vai uzlabojot dzīves kvalitāti sabiedrības grupām, kuru dzīvi ietekmē sabiedrībai būtiskas problēmas (piemēram, sociālo, veselības aprūpes vai izglītības pakalpojumu sniegšana, kā arī specializētu preču ražošana), vai veicot citas sabiedrībai nozīmīgas darbības, kas rada ilgstošu pozitīvu sociālo ietekmi (piemēram, iekļaujošas pilsoniskas sabiedrības veidošana, atbalsts zinātnei, vides aizsardzība un saglabāšana, dzīvnieku aizsardzība vai kultūras daudzveidības nodrošināšana)" (Sociālā uzņēmuma likums, 2 (1).pants, pieejams: https://likumi.lv/ta/id/294484-sociala-uznemuma-likums).
Daudzi no probācijas klientiem ietilpst sociālo uzņēmumu mērķa grupu kategorijās, piemēram, personas pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas, personas ar garīga rakstura traucējumiem, bezdarbnieki, kuriem ir apgādājamie, bezdarbnieki, kas vecāki par 54 gadiem, un ilgstošie bezdarbnieki (MK "Noteikumi par sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupām un sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanas, reģistrēšanas un uzraudzības kārtību", Nr.173., 2.punkts, pieejams: https://likumi.lv/ta/id/298035-noteikumi-par-socialas-atstumtibas-riskam-paklauto-iedzivotaju-grupam-un-sociala-uznemuma-statusa-pieskirsanas-registresanas). Tāpēc sociālie uzņēmumi, kuri strādā ar minētajām mērķa grupām, sniedz atbalstu arī probācijas klientiem.
Sociālās uzņēmējdarbības attīstīšanai ir arī liela nozīme probācijas klientu (īpaši – personu pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas) integrācijai darba tirgū. Kā norādīts Pamatnostādņu II daļā - "Politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji", sabiedrības attieksmei kopumā, ir liela nozīme bijušo ieslodzīto resocializācijā, īpaši nodarbinātības veicināšanā. Šis secinājums attiecināms arī uz probācijas klientiem. Tāpēc sociālo uzņēmumu dibināšana un sabiedrības (īpaši darba devēju) negatīvo aizspriedumu un baiļu mazināšana sekmēs probācijas klientu resocializāciju un mazinās atkārtotu likumpārkāpumu izdarīšanas risku. Šobrīd valstī ir vairāk nekā 200 sociālie uzņēmumi, no kuriem tikai 28% rada sociālo ietekmi, nodarbinot mērķa grupas (t.i. sociālās atstumtības riskam pakļautās grupas) pārstāvjus (pieejams: https://lvportals.lv/dienaskartiba/342351-valdiba-izskatits-zinojums-par-socialo-uznemumu-darbibu-un-attistibu-2022). 
Kopš Sociālā uzņēmuma likuma stāšanās spēkā līdz 2022. gada 1. aprīlim sociālajos uzņēmumos kā mērķgrupa tika nodarbināti 7 ieslodzītie (https://tapportals.mk.gov.lv/attachments/legal_acts/document_versions/feebf49e-8247-462e-aa54-92c3f3baa1f6/download). Līdz 2020.gada 1.aprīlim savas darbības aprakstā bijušos ieslodzītos kā savu mērķa grupu bija norādījuši 4 sociālie uzņēmumi: SIA "Svētā Lūkas darbnīca"; SIA "LĪVA R"; SIA "VT VĪZIJA" un SIA "VVS Integrācija" (https://tap.mk.gov.lv/mk/tap/?pid=40488145).
Projektā plānots organizēt pasākumus potenciālajiem un esošajiem darba devējiem un nevalstiskajām organizācijām, kuros tiks skaidrota sociālā uzņēmuma būtība, priekšrocības un lietderība likumpārkāpumu mazināšanā. Projektā paredzēto darbību loks ietvers periodiskus informatīvus pasākumus/diskusijas par probācijas klientiem kā sociālo uzņēmumu mērķgrupu, konferences par sociālo uzņēmējdarbību un citus NVO iesaisti probācijas klientu nodarbinātībā skarošus jautājumus, kā arī vizīti uz citu Eiropas valsti, lai iepazītos ar labo praksi sociālu uzņēmumu dibināšanā un plaša atbalsta tīkla veidošanu agrāk sodītām personām.
Plānots, ka pieredzes apmaiņas vizītē uz ārzemēm, lai klātienē iepazītu labo praksi darbā ar notiesātām personām, tiks iesaistīti, piemēram, Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas (turpmāk - LSUA) deleģētie pārstāvji (Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija ir nevalstiska organizācija, kuras biedri ir sociālie uzņēmumi, sociālās uzņēmējdarbības veicēji un privātpersonas. LSUA mērķi ir šādi: kopējo sociālās uzņēmējdarbības ekosistēmas veidošana un virzība; Latvijā, sociālās uzņēmējdarbības interešu pārstāvniecība un biedru organizāciju kapacitātes paaugstināšana; zināšanu un prasmju veicināšana, kā arī sabiedrības informēšanu par sociālo uzņēmējdarbību. 2022. gada decembrī Latvijā ir 215 aktīvi sociālie uzņēmumi, no kuriem 83 (39%) ir LSUA biedri. LSUA biedri ir ne tikai sociālie uzņēmumi, - par LSUA biedru var kļūt jebkura rīcībspējīga fiziska vai juridiska persona, kas ir ieinteresēta LSUA sekmīgā darbībā un tās noteikto mērķu sasniegšanā. Iesniedzot pieteikumu LSUA padomei, tā pieteicēja lūgumu kļūt par LSUA biedru izskata tuvākās sēdes laikā atklāti balsojot. Projekta darbībā tiks iesaistīti LSUA biedri, kuri saistīti ar sociālo uzņēmējdarbību).
Plānots, ka šīs darbības norise notiks ciešā sadarbībā ar LSUA, kas deleģēs dalībniekus projekta darbības pasākumiem atbilstoši mērķa grupai. Dalība projekta pasākumos paredzēta bez dalības maksas un neradīs nekādu ietekmi uz NVO īstenoto saimniecisko darbību.
Projekta darbība tiks īstenota Valsts probācijas dienesta likumā noteikto dienesta  funkciju ietvaros un tās mērķis ir nodrošināt pieredzes apmaiņu par darbu ar probācijas klientiem, par pieredzi darbā ar konkrētām probācijas klientu grupām (piemēram, jaunieši), kā arī par klientu riskiem un vajadzībām, u.tml. jautājumiem. Tāpat plānots kopā ar LSUA pārstāvjiem izpētīt ārvalstu (gan Eiropas Savienības dalībvalstu, gan iespējams arī valstu ārpus Eiropas Savienības ģeogrāfiskā ietvara) pieredzi un diskutēt par Latvijā nepieciešamajiem pilnveidojumiem darbā ar probācijas klientiem. Mērķa grupa nepretendē uz atbalstu saimnieciskai darbībai. Projektā paredzēto pasākumu ietvaros mērķa grupai, t.sk. NVO pārstāvjiem tiks organizēta viena vai vairākas mācību vizītes uz citām valstīm ārvalstu pieredzes izpētei, tai skaitā tiks radīta iespēja paust savu kompetento praktiķu viedokli par likumpārkāpumus izdarījušu personu labākajiem iesaistes veidiem un sociālās uzņēmējdarbības modeļiem, un tiks iegūtas jaunas zināšanas darbam ar probācijas klientu, taču iegūtās zināšanas nesniegs nekādas priekšrocības darba tirgū un nebūs izmantojamas saimnieciskajā darbībā, kā arī netiks sniegtas ar mērķi tās izmantot saimnieciskajai darbībai.
Projekta ietvaros iekļautas ārzemju pieredzes izpētes vizītes, jo sociālā uzņēmējdarbība ir attīstāma tikai sadarbojoties ar nevalstisko sektoru un organizācijām, kas nodarbojas ar sociālo uzņēmējdarbību. Tāpēc VPD īstenotajā sociālās uzņēmējdarbības pasākumos svarīgi ne vien vairot izpratni par probācijas klientu un citu sociālās atstumtības riskam pakļauto grupu iesaistīšanu nodarbinātībā, bet arī esošo valsts sektora sadarbības modeli ar NVO un uzņēmumiem. Drošas un stabilas sociālās uzņēmējdarbības vides priekšnoteikums ir zināšanas par iespējamajiem virzieniem, kuros šiem uzņēmumiem un jomai, kopumā, augt, veidojot sociālajai uzņēmējdarbībai labvēlīgu ekosistēmu. Plānotajās ārzemju vizītēs tiks veicinātas zināšanas par praksē pārbaudītu sadarbības modeli starp nevalstiskajām organizācijām un kriminālās justīcijas iestādēm. Vizītē iegūtās, īstenojamās atziņas tiks integrētas VPD praksē, savukārt NVO pārstāvji dalīsies ar zināšanām savā organizācijā un ar sadarbības partneriem, tādējādi paplašinot notiesāto atbalstam paredzēto sadarbības tīklu, un popularizēs labās prakses piemērus nevalstiskajā sektorā. Paredzētas arī sociālās uzņēmējdarbības jomas ekspertu vizītes (komandējumi) no ārzemēm uz Latviju (gan no Eiropas Savienības dalībvalstīm, gan iespējams no valstīm ārpus Eiropas Savienības ģeogrāfiskā ietvara), lai kopējās tikšanās un pasākumos Latvijas speciālistiem būtu iespēja iepazīties ar ārzemju labo praksi darbā ar notiesātām personām.

Informatīvie un publicitātes pasākumi par projekta īstenošanu.
4.3.4.6. pasākuma ietvaros atbalstāmas darbības, kas saistītas ar projekta informatīvajiem un obligātās publicitātes pasākumiem (noteikumu projekta 12.11. apakšpunkts).
Projekta ietvaros ir plānots nodrošināt sinerģiju ar Tieslietu ministrijas kā atbildīgās iestādes komunikācijas plānā ietvertajām darbībām, kuras tiks finansētas no Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam tehniskās palīdzības.

Informācijas tehnoloģiju attīstība, ieskaitot klientu lietu vadības kvalitātes sistēmas pilnveidošanu.
Atbilstoša un efektīva darba vide ir izšķirošs kritērijs augstu darba rezultātu sasniegšanai, un resocializācijas process nav izņēmums. Darbības ietvaros plānots turpināt dažādu e-risinājumu ieviešanu probācijas darbā. Tāpat tiek plānots, ka VPD Probācijas lietu uzskaites sistēmas (turpmāk - PLUS) un 4.3.4.6. pasākuma ietvaros izveidots datu reģistrs atbalstu saņēmušo probācijas klientu uzskaitei.
Projektā paredzētā informācijas tehnoloģiju attīstība lielākoties skars probācijas klientu uzskaites sistēmas PLUS pilnveidi, turpinot iepriekšējos gados īstenotos pilnveidojumus. Vienlaikus, darbībā ietverto pilnveidojumu plānošanas gaitā ņemts vērā arī Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma ietvaros plānotā projekta "E-lieta: izmeklēšanas un tiesvedības procesu pilnveide, 2. posms" ietvaros paredzētās darbības, kā arī iestādes budžeta ietvaros plānoto finansējumu, tādējādi novēršot iespējamo darbību pārklāšanās vai dubultā finansējuma risku.

Projektā tiks paredzēts, ka VPD būs īpašumtiesības uz projekta ietvaros veiktajiem informācijas tehnoloģiju pilnveidojumiem vai jauniem izstrādātiem risinājumiem vai citiem autortiesību objektiem saskaņā ar Autortiesību likumu. Pēc projekta beigām visiem izstrādātajiem informācijas tehnoloģijas risinājumiem būs nepieciešams uzturēšanas finansējums (10% no aprēķinātajām projektā paredzētajām informācijas tehnoloģiju risinājumu izstrādāšanas un ieviešanas izmaksām), kas tiks papildus pieprasīts piešķiršanai bāzes izdevumiem no valsts budžeta 7456 EUR apmērā, gadā.

Projekta vadība un projekta īstenošanas nodrošināšana.
4.3.4.6. pasākuma ietvaros ir atbalstāmas darbības, kas saistītas ar projekta vadību un projekta īstenošanu (noteikumu projekta 12.13. apakšpunkts). Projekta īstenošanai tiks nodrošināta atbilstoši kvalificēta projekta vadības un projekta īstenošanas personāla piesaiste.
VPD uz projekta īstenošanas laiku tiks izveidotas šādas papildu amata vietas:
1. Projekta vadītājs – 1 amata vieta (1 slodze);
2. Projekta vadītāja vietnieks (t.sk. finanšu jautājumos) – 1 amata vieta (1 slodze);
3. Jurists (iepirkumu speciālists)  – 1 amata vieta (1 slodze);
4. Koordinators – 3 amata vietas (3 slodzes);
5. Datu analīzes vadošais eksperts – 2 amata vietas (2 slodzes);
6. Datu analīzes eksperts – 2 amata vietas (2 slodzes).

Koordinatori būs tieši atbildīgi par projektā paredzēto darbību saturisko vadību, koordinēšanu un organizēšanu. Projekta vadītāja vietnieks (t.sk. finanšu jautājumos) sniegs atbalstu projekta vadītājam projekta administratīvo procesu nodrošināšanā, finanšu plāna aktualizēšanā un izpildes kontrolē.
Datu analīzes vadošie eksperti un datu analīzes eksperti būs VPD nodarbinātie un uz viņiem neattieksies Zinātniskās darbības likumā ietvertais regulējums par zinātniskajās institūcijās nodarbinātajiem zinātniekiem. 

Darba vietas aprīkojuma iegādē vai nomā projekta vadības un projekta īstenošanas personālam tiks vērtēts aprīkojuma iegādes samērīgums attiecībā uz darbiniekiem, kuriem tiek piemērots nepilna laika vai daļlaika noslodzes princips.

4.3.4.6. pasākuma darbību mērķa grupa:
1. Probācijas klienti (uzraudzībā esošie klienti, daļa no klientiem sabiedriskā darba jomā, kas specifiskā atbalsta ietvaros saņems kādu no specifiskā atbalsta veidiem);
2. Probācijas klientu ģimenes locekļi un atbalsta personas (personas, kuras ir probācijas klienta tuvākie ģimenes locekļi vai atbalsta personas (neatkarīgi no radniecības));
3. Valsts probācijas dienesta nodarbinātie un brīvprātīgie (personas, kuras nodarbinātas VPD funkciju izpildē);
4. Citu valsts un pašvaldības institūciju, biedrību un nodibinājumu pārstāvji, kuru darbības joma ir saistīta ar kriminālsodu izpildi, kriminālsodu izpildes politikas plānošanu, iekļaušanās veicināšanu, palīdzības un atbalsta sniegšanu ieslodzītajiem, bijušajiem ieslodzītajiem un viņu ģimenes locekļiem un atbalsta personām, sociālo uzņēmējdarbību, palīdzību no apreibinošām vielām un procesiem atkarīgām personām, personām, kuras cietušas no noziedzīgiem nodarījumiem, sociāli lietderīgu brīvā laika pavadīšanu sociālās atstumtības riska mērķgrupām un brīvprātīgo darba veicināšanu (piemēram, Tieslietu ministrija, Labklājības ministrija, IeVP, pašvaldības, NVO u.c.).

4.3.4.6. pasākuma ietvaros ir sasniedzami šādi uzraudzības rādītāji:
Līdz 2024. gada 31. decembrim (starpposma vērtība):
1.1. iznākuma rādītājs: Nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestāžu un pakalpojumu skaits, kas saņēmušas atbalstu - 1;
1.2. iznākuma rādītājs: probācijas klientu skaits - 525.

2. Līdz 2029. gada 31. decembrim:
2.1. iznākuma rādītājs: Nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestāžu un pakalpojumu skaits, kas saņēmušas atbalstu - 1;
2.2. iznākuma rādītājs: probācijas klientu skaits -  2655;
2.3. rezultāta rādītājs: probācijas klienti, kuriem veicināta nodarbināmība – 2124.

Iznākuma rādītāja pamatu veidos probācijas klienti, kas piedalīsies šo noteikumu 12.4., 12.6 un 12.7. apakšpunktā minētajās projekta atbalstāmajās darbībās.

Projekta iznākuma rādītāji ir:
- nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestāžu un pakalpojumu skaits, kas saņēmušas atbalstu (atbalsts VPD);
- probācijas klienti (atbalstu saņēmušie probācijas klienti ir personas (unikālās), kuras saņēmušas atbalstu, tādējādi sekmējot probācijas klientu vienlīdzīgas iespējas un aktīvu līdzdalību sabiedrības procesos un nodarbināmības priekšnosacījumu nodrošināšanā), un persona rādītājā tiks ieskaitīta atbalsta pasākuma saņemšanas sākumā: apliecinājusi saņemto atbalstu, parakstoties pasākuma reģistrācijas lapā, aizpildot un parakstot ESF+ projekta dokumentācijā paredzēto veidlapu, un iekļauta maksājuma pieprasījumā. Rādītāja uzskaites līmenis – projekts.

Projekta rezultāta rādītājs ir probācijas klienti, kuri projekta ietvaros ir saņēmuši atbalstu, tādējādi sekmējuši nodarbināmības priekšnosacījumus.
Rezultāta rādītāja vērtības sasniegšanu apstiprinās dokumenti - apliecinājumi par dalību pasākumā vai dalībnieku parakstu lapas, kas apliecina, ka persona pilnā apjomā piedalījusies pasākumā.
Vairums no atbalstu saņēmušajām personām būs VPD uzraudzībā esošie klienti. Plānots, ka atbalsta pasākumi tiks sniegti arī daļai klientu sabiedriskā darba jomā, tā kā klientu kopskaits turpmākajos gados var mainīties, tad precīzu atbalstu saņēmušo klientu īpatsvaru nav iespējams prognozēt. Rādītāja vērtības noteikšanai tiks uzskaitīti probācijas klienti, kas specifiskā atbalsta ietvaros saņems kādu no šiem atbalsta veidiem:
- iesaistīti jaunu (interaktīvu) resocializācijas darba metožu īstenošanā: uzskaitīti tiks probācijas klienti, darbā ar kuriem tiks izmantotas jaunas, projekta ietvaros izstrādātas pieejas, tostarp interaktīvas metodes (projekta ietvaros tiks ieviestas vismaz 3 jaunas interaktīvas darba metodes).
- saņēmuši atbalsta pasākumu probācijas klientu resocializācijai:
- uzskaitīti tiks līdzgaitniecībā un atbildīguma un atbalsta apļu darbā iesaistītie klienti, pamatojoties uz vienošanos starp līdzgaitnieku vai atbildīguma un atbalsta apļa brīvprātīgo un probācijas klientu.
- probācijas klienti, kuri saņem speciālistu (psihiskās veselības speciālista, narkologa, psihoterapeita vai jurista) konsultācijas (tiks nodrošināts zīmju tulks, ja tas būs nepieciešams).

Projekta iznākuma rādītājos personas tiks ieskaitītas atbalsta pasākuma saņemšanas sākumā, apliecinot saņemto atbalstu, parakstoties pasākuma reģistrācijas lapā, aizpildot un parakstot projekta dokumentācijā paredzēto veidlapu.
Projekta rezultāta rādītāju vērtības sasniegšanu apstiprinās probācijas klientu apliecinājumi par dalību pasākumā vai dalībnieku parakstu lapas, kas apliecina, ka persona pilnā apjomā piedalījusies pasākumā.

Iesaistot minēto mērķa grupu 4.3.4.6. pasākuma darbībās un sniedzot atbalstu, tiks veicināta viņu aktīvāka iesaiste legālā nodarbinātībā, aktīvāks dzīvesveids un līdzdalība sabiedrības procesos, radot priekšnosacījumus viņu nodarbināmībai. Resocializācijas procesa laikā tiek radīti priekšnoteikumi tam, lai probācijas klients aktīvāk nekā pirms atbalsta sniegšanas iesaistītos legālā nodarbinātībā, piekoptu aktīvāku (t.sk. tiesisku) dzīvesveidu un piedalītos sabiedrības procesos, tādējādi radot priekšnosacījumus viņu nodarbināmībai.

Projekta īstenošanai paredzēta gan materiāltehniskā nodrošinājuma īre vai noma, gan arī iegāde, ja tā tiek izvērtēta kā izdevīgāka nekā noma.

Saskaņā ar vadošās iestādes vadlīnijām attiecināmo izmaksu noteikšanai Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gada plānošanas periodā 6.2. apakšpunktā sniegto skaidrojumu, par netiešajām attiecināmajām izmaksām uzskatāmas izmaksas, kas nav tieši saistīts ar projekta mērķa sasniegšanu, bet ir projekta vadības un īstenošanas personāla administratīvās izmaksas, kas paredzētas iestādes ikdienas darbības nodrošināšanai. Norādāms, ka noteikumu 14.2.7. apakšpunktā norādītais nodrošinājums nav projekta vadības un īstenošanas personāla administratīvās izmaksas, bet gan nodrošinājums, kas nepieciešams projekta darbību īstenošanai un tā nepieciešamība tieši saistīta ar projekta mērķa sasniegšanu (daži no piemēriem: pētījumiem būs nepieciešama zinātniskā literatūra - pētnieciskās jomas grāmatas, abonenti datubāžu - e-bibliotēku izmantošanai, izglītojošie materiāli, tai skaitā interaktīvās spēles, kas domātas probācijas klientu resocializācijai, kā arī mācību metodiskie materiāli).
14.2.7. punktā minētajam nodrošinājumam vienas vienības metodikas izstrāde nav iespējama, ņemot vērā iegāžu biežumu. Ja iegādes nav plānotas bieži, tad, ņemot vērā darbu, kas ieguldāms metodikas izstrādē un saskaņošanā, tas būtu nesamērīgi.

Personāla atlīdzības izmaksas
Personāla atlīdzības izmaksām tiks piemērota vienkāršoto izmaksu metodika, kuru apstiprinās atbildīgā iestāde pēc Finanšu ministrijas saskaņojuma. Metodika tiks piemērota ar atbildīgās iestādes metodikas apstiprināšanas brīdi.
Vienkāršoto izmaksu metodiku plānots apstiprināt līdz projektu iesniegumu atlases izsludināšanai. Gadījumā, ja līdz projektu iesniegumu atlases izsludināšanai vienkāršoto izmaksu metodika nebūs apstiprināta, projekta iesniegumu atlasē netiks veikta personāla atlīdzības izmaksu apmēra pamatotības analīze.

Projekta īstenošanai piemērojamās vienkāršotās izmaksas
Projekta īstenošanā tiks izmantotas:
1. Atbildīgās iestādes izstrādātā vienas vienības izmaksu metodika personāla atlīdzības izmaksām; 
2. Netiešo izmaksu vienotā likme kā viena izmaksu pozīcija 15 procentu apmērā no plānotajām personāla atlīdzības izmaksām;  
3. Vadošās iestādes izstrādātās horizontālās vienas vienības izmaksu metodikas ("Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika 1 km izmaksām darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam īstenošanai"; "Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika iekšzemes komandējumu izmaksām darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam īstenošanai" un citas vadošās iestādes horizontālās vienas vienības izmaksu metodikas, kas tiks izstrādātas projekta īstenošanas laikā).  
Noteikumu projekta izstrādes gaitā tika izvērtēta iespēja paredzēt vienkāršotās izmaksas arī citām izmaksu pozīcijām, kā rezultātā tika secināts, ka pasākumu specifikas dēļ citām projekta izmaksu pozīcijām vienkāršotās izmaksas nav šādā veidā organizējamas, tāpēc šādu pieeju nevar izmantot. 
Citu vienas vienības izmaksu metodiku izstrāde atbildīgajā iestādē nav paredzēta, ņemot vērā to, ka:
1) dažādiem probācijas klientiem ir nepieciešami dažāda veida un ilguma resocializācijas pasākumi - kādam pietiek tikai ar psihologa konsultācijām, citam ir nepieciešama izglītojošā programma, bet vēl citam nepieciešams iziet kompleksu resocializācijas kursu;
2) apmācības darbinieku pilnveidei ir dažādas, ar atšķirīgu izpildes ilgumu, kā arī personu skaitu, līdz ar ko ar atšķirīgām izmaksām.  

Datu apstrāde
1. Lai nodrošinātu rezultatīvo un iznākuma rādītāju uzskaiti un ziņošanu Eiropas Komisijai, īstenojot projektu, VPD uzkrāj, uzskaita un iesniedz sadarbības iestādē apkopotus datus par šo noteikumu 3.1. apakšpunktā minētām personām - probācijas klientiem atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) 2021/1057, ar ko izveido Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+) un atceļ Regulu (ES) Nr. 1296/2013 1. pielikumam un saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā tiek veiktas pārbaudes Eiropas Savienības fondu projektos 2021.–2027. gada plānošanas periodā 1.pielikumu (2023. gada 21. marta Ministru kabineta  noteikumi Nr. 135 "Eiropas Savienības fondu projektu pārbaužu veikšanas kārtība 2021.–2027. gada plānošanas periodā", 1.pielikums).
Rādītāju uzskaite par šo noteikumu 3.1. punktā minētajām personām tiks veikta, ievērojot 2023. gada 21. marta Ministru kabineta noteikumu Nr. 135 "Eiropas Savienības fondu projektu pārbaužu veikšanas kārtība 2021.–2027. gada plānošanas periodā" un to 1.pielikuma prasības.
Tiesiskais pamats probācijas klientu personas datu apstrādei ir Vispārīgās datu aizsardzības regulas 6. panta 1. punkta c) apakšpunkts - apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu (pienākums atskaitīties par izlietoto finansējumu). Dati tiks apstrādāti Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1057 ar ko izveido ESF+ un atceļ Regulu (ES) Nr. 1296/2013. 1. pielikumā noteiktajā apjomā.

2. Probācijas klientu ģimenes locekļu un atbalsta personu personas dati (vārds un uzvārds) tiks vākti, lai apliecinātu šo personu dalību projekta pasākumos. Ģimenes locekļu un atbalsta personu datu apstrādes tiesiskais pamats ir Regulas 6. panta 1. punkta c) apakšpunkts - apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu (pienākums atskaitīties par izlietoto finansējumu).
Citos projekta pasākumos (mācībās, semināros, konferencēs u.c.) tiks vākti personas dati, kas apliecina šo personu dalību pasākumā (vārds, uzvārds, amats un organizācijas nosaukums). Datu apstrādes tiesiskais pamats ir Regulas 6. panta 1. punkta c) apakšpunkts - apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu (pienākums atskaitīties par izlietoto finansējumu).

Projektā tiks paredzēta datu uzkrāšana par Horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" rādītājiem, kas paredz, ka mācību un metodisko līdzekļu saturs tiks veidots, ievērojot dzimumu līdztiesības principus un projekta mērķa grupas personas piedalīsies apmācību programmās un izglītojošos pasākumos, kuros ir integrēti jautājumi par dzimumu līdztiesību, tostarp par tiesiskajiem un praktiskajiem aspektiem (TM pasākumos).
Horizontālā principa rādītāji, kuri tiks uzskaitīti projekta ietvaros:
1. Izstrādāto vai pilnveidoto izglītības programmu, metodisko līdzekļu, vadlīniju, mācību līdzekļu, t.sk. digitālo, skaits, kuros ir integrēti dzimumu līdztiesības, personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju, vecuma nediskriminācijas, etniskās u.c. piederības un pamattiesību jautājumi, tostarp par  tiesiskajiem un praktiskajiem jautājumiem;
2. Personu skaits, kas ir piedalījušās apmācību programmās, kurās ir integrēti jautājumi par dzimumu līdztiesības, personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju, vecuma nediskriminācijas, etniskās u.c. piederības un pamattiesību jautājumiem, tostarp par  tiesiskajiem un praktiskajiem aspektiem.

Ministru kabineta 2022. gada 13. decembra noteikumu Nr. 770 “Kārtība, kādā Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas periodā nodrošina ieguldījumu uzraudzību un izvērtēšanu, kā arī izstrādā un uztur Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu” 18. punktā ir noteikti dati, kas tiek apstrādāti un uzkrāti Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā (turpmāk - vadības informācijas sistēma). Minētie dati izriet ne tikai no ESF+ TPF regulas, bet arī no projekta un ar to īstenošanu saistītiem datiem, piemēram, līgumiem, maksājumu apliecinošiem dokumentiem.

Dati tiek uzglabāti vienošanās par projekta īstenošanu noteiktajā termiņā (saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 13. decembra noteikumu Nr. 770 “Kārtība, kādā Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas periodā nodrošina ieguldījumu uzraudzību un izvērtēšanu, kā arī izstrādā un uztur Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu” 27. punktu datus uzglabā līdz 2039. gada 31. decembrim).

Finansējuma saņēmējs
VPD ir tieslietu ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas īsteno valsts politiku sabiedrības drošības jomā šajā likumā minēto funkciju ietvaros. VPD normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sadarbojas ar valsts un pašvaldību iestādēm un citām institūcijām, kā arī atbilstoši kompetencei sadarbojas ar citu valstu iestādēm un starptautiskajām organizācijām. VPD, ievērojot Valsts probācijas dienesta likuma 3. pantā norādītos principus – sadarbības principu, optimizācijas principu un sociālās integrācijas principu, sadarbojas ar nevalstiskā sektora organizācijām.

Projekta iesnieguma apstiprināšana
Sadarbības iestāde lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu pieņem divu mēnešu laikā pēc projekta iesnieguma iesniegšanas beigu datuma. Tieslietu ministrija kā atbildīgā iestāde ir izvērtējusi un pamato, ka projektu iesniegumu vērtēšanas termiņa saīsināšana ir kritiski nepieciešama, lai nodrošinātu iznākuma rādītāju starpposma vērtības sasniegšanu un sekmīgu 4.3.4.6. pasākuma īstenošanu.

Projekta uzraudzības komiteja
Lai nodrošinātu veiksmīgu projekta īstenošanu, ir paredzēts izveidot projekta uzraudzības komiteju. Projekta uzraudzības komiteju paredzēts izveidot viena mēneša laikā pēc vienošanās par Projekta īstenošanu noslēgšanas. Projekta uzraudzības komitejā būs pārstāvji no finansējuma saņēmēja un atbildīgās iestādes, bet tajā nevarēs iesaistīt projekta īstenošanā tieši iesaistītos nodarbinātos. Sadarbības iestāde un Tieslietu ministrija kā nozares ministrija var deleģēt pārstāvjus projekta uzraudzības komitejā novērotāju statusā. Pēc projekta uzraudzības komitejas priekšsēdētāja uzaicinājuma sēdē var piedalīties arī citu valsts institūciju amatpersonas un darbinieki, nevalstisko organizāciju pārstāvji, eksperti un citi speciālisti.
Projekta uzraudzības komiteja būs atbildīga par regulāru projekta ieviešanas gaitas un risku vadības uzraudzību, kā arī izskatīs atbildīgās iestādes, sadarbības iestāžu un finansējuma saņēmēja sniegto informāciju par projekta īstenošanu un nodrošinās regulāru projekta gaitas uzraudzības nepieciešamo korektīvo darbību veikšanu vai iniciēšanu. Uz projekta uzraudzības komitejas pārstāvjiem ar balsstiesībām ir attiecināms valsts amatpersonas statuss.

Sinerģija un demarkācija
Projekta īstenošanas laikā finansējuma saņēmējs nodrošina, ka tiek novērsta iespējamā investīciju pārklāšanās, savstarpēji papildinošu investīciju gadījumā novēršot dubultā finansējuma risku. Projekti, ar kuriem VPD nodrošinās iespējamo sinerģiju un demarkāciju:
1) uzsākot 4.3.4.6. pasākuma projektu, tiks nodrošināts, ka šī projekta un Projekta 9.1.2. un Projekta 9.1.3. darbības, kurās paredzētas līdzīgas darbības, nenotiks vienlaicīgi, bet tikai pēc Projektu 9.1.2. un 9.1.3. īstenoto darbību noslēguma, vai nodrošinot demarkāciju un sinerģiju projektu darbību turpināšanās gadījumā, tādējādi novēršot iespējamu darbību pārklāšanos;
2) plānojot 4.3.4.6. pasākuma darbību "Informācijas tehnoloģiju attīstība, ieskaitot klientu lietu vadības kvalitātes sistēmas pilnveidošana", tiks ņemtas vērā:
- darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākuma “Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība“ VPD projekta Nr. 2.2.1.1/17/I/011 "Probācijas klientu  uzskaites sistēmas pilnveidošana" (E-lietas 1. posms) īstenotās aktivitātes;
- Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" reformas 2.1.2.r "Valsts IKT resursu izmantošanas efektivitātes un sadarbspējas paaugstināšana" investīcijas 2.1.2.1.i. "Pārvaldes centralizētās platformas un sistēmas" ietvaros plānotā Tiesu administrācijas projekta "E-lietas programma – izmeklēšanas un tiesvedības procesu pilnveide – 2. posms" paredzētās darbības;
3) projekta ietvaros ir plānots nodrošināt sinerģiju ar Tieslietu ministrijas kā atbildīgās iestādes komunikācijas plānā ietvertajām darbībām, kuras tiks finansētas no Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas  2021.-2027. gadam tehniskās palīdzības;
4) plānojot 4.3.4.6. pasākuma darbības tiks ņemtas vērā "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam" 4.3.4. specifiskā atbalsta mērķa "Sekmēt aktīvu iekļaušanu, lai veicinātu vienlīdzīgas iespējas, nediskriminēšanu un aktīvu līdzdalību, kā arī uzlabotu nodarbināmību, jo īpaši attiecībā uz nelabvēlīgā situācijā esošām grupām" 4.3.4.7. pasākuma "Nodarbināmības priekšnosacījumu nodrošināšana ieslodzītajiem, pilnveidojot resocializācijas sistēmas efektivitāti, sekmējot bijušo ieslodzīto iekļaušanos, vienlīdzīgas iespējas un aktīvu līdzdalību" īstenošanas noteikumi" īstenotās aktivitātes un darbības;
5) plānojot 4.3.4.6. pasākuma darbības, kurās plānota sociālo uzņēmumu iesaiste tiks ņemtas vērā "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam" 4.3.3. specifiskā atbalsta mērķa “Uzlabot visu darba meklētāju, jo īpaši jauniešu – it sevišķi, īstenojot Garantiju jauniešiem –, ilgstošo bezdarbnieku un darba tirgū nelabvēlīgā situācijā esošo grupu, un ekonomiski neaktīvo personu piekļuvi nodarbinātībai un aktivizācijas pasākumiem, kā arī veicinot pašnodarbinātību un sociālo ekonomiku” 4.3.3.3. pasākumā "Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai" plānotās un īstenotās darbības un aktivitātes.

Tāpat, dubultā finansējuma riska novēršanai Projekta plānošanas un īstenošanas laikā tiks izmantots Finanšu ministrijas izstrādātais uzraudzības instruments - Dubultfinansējuma riska kontroles matrica.

Principa "Nenodarīt būtisku kaitējumu" (turpmāk - NBK) ievērošana
4.3.4.6. pasākuma ietvaros veiktajām darbībām nav ietekmes vai netiek paredzēta ietekme uz NBK principu.
Projekta ietvaros, iegādājoties iespējamos IKT rīkus/ iekārtas tiks ievērotas obligāti piemērojamās prasības, kas noteiktas Ministru kabineta 2017. gada 20. jūnija noteikumos Nr. 353 "Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība".
IKT infrastruktūras iegādē un lietošanā tiks ievēroti Ministru kabineta 2014. gada 8. jūlija noteikumi Nr. 388 "Elektrisko un elektronisko iekārtu kategorijas un marķēšanas prasības un šo iekārtu atkritumu apsaimniekošanas prasības un kārtība", kas paredz visu iekārtu savākšanu un apstrādi, lai tiktu veicināta veselu iekārtu vai tajās esošo komponentu atkārtota izmantošana un pārstrāde.

4.3.4.6. pasākuma ietvaros veiktajām darbībām netiek paredzēta ietekme uz horizontālo principu “Klimatdrošināšana” un “Energoefektivitāte pirmajā vietā”.
4.3.4.6. pasākuma intervences kods ir 134.