24-TA-277: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 5. decembra noteikumos Nr. 721 "Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 5.2. reformu un investīciju virziena "Augstskolu pārvaldības modeļa maiņas nodrošināšana" 5.2.1.r. reformas "Augstākās izglītības un zinātnes izcilības un pārvaldības reforma" 5.2.1.1.i. investīcijas "Pētniecības, attīstības un konsolidācijas granti" otrās kārtas "Konsolidācijas un pārvaldības izmaiņu ieviešanas granti" īstenošanas noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Tiesību akta projekts (turpmāk - projekts) sagatavots pēc Izglītības un zinātnes ministrijas (turpmāk – ministrija) iniciatīvas, kas ir atbildīgā par "Konsolidācijas un pārvaldības izmaiņu ieviešanas granti" investīcijas otrās kārtas (turpmāk – investīciju otrā kārta) īstenošanu, lai nodrošinātu Ministru kabineta 2023. gada 5. decembra noteikumos Nr. 721 "Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 5.2. reformu un investīciju virziena "Augstskolu pārvaldības modeļa maiņas nodrošināšana" 5.2.1.r. reformas "Augstākās izglītības un zinātnes izcilības un pārvaldības reforma" 5.2.1.1.i. investīcijas "Pētniecības, attīstības un konsolidācijas granti" otrās kārtas "Konsolidācijas un pārvaldības izmaiņu ieviešanas granti" īstenošanas noteikumi"" (turpmāk - MK noteikumi) 7.punktā noteikto Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna (turpmāk - AMN) investīcijas "Pētniecības, attīstības un konsolidācijas granti" otrās kārtas (turpmāk - investīcijas otrā kārta) mērķu un uzraudzības rādītāju izpildi noteiktajā termiņā un apjomā.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Finansējuma saņēmējam un sadarbības partnerim būs izvēles iespēja piemērot vai nē sociāli atbildīgu publisko iepirkumu un inovatīvu publisko iepirkumu. Latvijas Zinātnes padome nodrošinās AMN investīcijas otrās kārtas projektu zinātnisko ekspertīzi saskaņā ar tās maksas pakalpojumu cenrādi. Noteikt, ka tikai doktorantūras un pēcdoktorantūras grantu īstenošanai tiks piemērota vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas princips, par kuru ministrija sagatavo attiecīgu metodiku.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
MK noteikumos:
a) 7.punkts nosaka, ka investīcijas otrās kārtas mērķus sasniedz, finansējuma saņēmējiem īstenojot šo noteikumu 19. punktā minētās atbalstāmās darbības un sasniedzot šādus rādītājus:
7.2. mērķi līdz 2026. gada 30. jūnijam:
7.2.1. parakstīti 315 akadēmiskās karjeras grantu līgumi;
7.2.2. parakstīti 90 iekšējie pētniecības un attīstības grantu līgumi;
7.2.3. ieviesti četri konsolidācijas plāni;
7.2.4. valsts dibinātās augstākās izglītības institūcijas ir 100 % ieviesušas jauno pārvaldības modeli;
b)16.punkta ievaddaļa nosaka, ka investīcijas otrajā kārtā līdz 2026. gada 30. jūnijam ir sasniedzami šajā punktā noteiktie investīcijas otrās kārtas mērķa rādītāji;
c) 26.punkts nosaka, ka, lai nodrošinātu neatkarīgu MK noteikumu 19.2.2., 19.2.3. un 19.3. apakšpunktā minēto grantu īstenošanu un novērstu iespējamo interešu konfliktu, katra granta pieteikuma izvērtēšanā un granta noslēguma zinātnisko pārskatu ekspertīzes organizēšanā finansējuma saņēmējs iesaista ne mazāk kā divus ārvalstu ekspertus. Iesaistot ārvalstu ekspertus, ievēro šajā punktā minētos nosacījumus;
d) 29.punkts nosaka, ka, īstenojot grantu iekšējo atlasi un grantu noslēguma zinātnisko pārskatu vērtēšanu MK noteikumu 19.2.2., 19.2.3. un 19.3. apakšpunktā minētajai atbalstāmajai darbībai, finansējuma saņēmējs nodrošina, ka atlases nolikumā un noslēguma zinātnisko pārskatu vērtēšanas kārtībā ir iestrādāti vismaz šādi kritēriji 1) iekšējā pētniecības un attīstības granta zinātniskās kvalitātes izvērtēšana; 2) iekšējā pētniecības un attīstības granta rezultātu ietekmes izvērtēšana un 3) iekšējā pētniecības un attīstības granta īstenošanas iespēju un nodrošinājuma izvērtēšana;
e) 31.5.9.apakšpunkts nosaka, ka investīcijas otrās kārtas projektā plāno pakalpojumu izmaksas, kas saistītas ar MK noteikumu 20. punktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanu, un viens no šādiem pakalpojumiem ir: darba vietas aprīkojuma (mēbeles un tehnika, datorprogrammas un licences) izmaksas akadēmiskajam un zinātniskajam personālam, kuru plānots piesaistīt no sadarbības partnera;
f) 40.punkts nosaka, ka MK noteikumu 19.2.1., 19.2.2., 19.2.3. un 19.3. apakšpunktā minēto darbību īstenošanu saistītām izmaksām nozares ministrija izstrādā vienkāršoto izmaksu metodiku un publicē to Izglītības un zinātnes ministrijas tīmekļvietnē (www.izm.gov.lv), nodrošinot vienkāršoto izmaksu metodikas pieejamību finansējuma saņēmējam, iesniedzot investīcijas otrās kārtas projekta iesniegumu un investīcijas otrās kārtas projekta īstenošanai nepieciešamo informāciju vadības informācijas sistēmā;
g) 42.punkts nosaka, ka finansējuma saņēmējs un tā sadarbības partneri nodrošina, ka iepirkumi, kas nepieciešami šo noteikumu 19. punktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai, tiek veikti kā sociāli atbildīgi iepirkumi saskaņā ar Eiropas Savienības un Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem par publiskajiem iepirkumiem, īstenojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci nodrošinošu procedūru;
h) 55.3. apakšpunkts nosaka, ka nozares ministrija veic zinātniskās kvalitātes uzraudzību, tai skaitā izlases kārtībā MK noteikumu 30. punktā minēto prasību ievērošanu finansējuma saņēmēja un tā sadarbības partnera atlases procedūrās.
a) 7.punkts nosaka, ka investīcijas otrās kārtas mērķus sasniedz, finansējuma saņēmējiem īstenojot šo noteikumu 19. punktā minētās atbalstāmās darbības un sasniedzot šādus rādītājus:
7.2. mērķi līdz 2026. gada 30. jūnijam:
7.2.1. parakstīti 315 akadēmiskās karjeras grantu līgumi;
7.2.2. parakstīti 90 iekšējie pētniecības un attīstības grantu līgumi;
7.2.3. ieviesti četri konsolidācijas plāni;
7.2.4. valsts dibinātās augstākās izglītības institūcijas ir 100 % ieviesušas jauno pārvaldības modeli;
b)16.punkta ievaddaļa nosaka, ka investīcijas otrajā kārtā līdz 2026. gada 30. jūnijam ir sasniedzami šajā punktā noteiktie investīcijas otrās kārtas mērķa rādītāji;
c) 26.punkts nosaka, ka, lai nodrošinātu neatkarīgu MK noteikumu 19.2.2., 19.2.3. un 19.3. apakšpunktā minēto grantu īstenošanu un novērstu iespējamo interešu konfliktu, katra granta pieteikuma izvērtēšanā un granta noslēguma zinātnisko pārskatu ekspertīzes organizēšanā finansējuma saņēmējs iesaista ne mazāk kā divus ārvalstu ekspertus. Iesaistot ārvalstu ekspertus, ievēro šajā punktā minētos nosacījumus;
d) 29.punkts nosaka, ka, īstenojot grantu iekšējo atlasi un grantu noslēguma zinātnisko pārskatu vērtēšanu MK noteikumu 19.2.2., 19.2.3. un 19.3. apakšpunktā minētajai atbalstāmajai darbībai, finansējuma saņēmējs nodrošina, ka atlases nolikumā un noslēguma zinātnisko pārskatu vērtēšanas kārtībā ir iestrādāti vismaz šādi kritēriji 1) iekšējā pētniecības un attīstības granta zinātniskās kvalitātes izvērtēšana; 2) iekšējā pētniecības un attīstības granta rezultātu ietekmes izvērtēšana un 3) iekšējā pētniecības un attīstības granta īstenošanas iespēju un nodrošinājuma izvērtēšana;
e) 31.5.9.apakšpunkts nosaka, ka investīcijas otrās kārtas projektā plāno pakalpojumu izmaksas, kas saistītas ar MK noteikumu 20. punktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanu, un viens no šādiem pakalpojumiem ir: darba vietas aprīkojuma (mēbeles un tehnika, datorprogrammas un licences) izmaksas akadēmiskajam un zinātniskajam personālam, kuru plānots piesaistīt no sadarbības partnera;
f) 40.punkts nosaka, ka MK noteikumu 19.2.1., 19.2.2., 19.2.3. un 19.3. apakšpunktā minēto darbību īstenošanu saistītām izmaksām nozares ministrija izstrādā vienkāršoto izmaksu metodiku un publicē to Izglītības un zinātnes ministrijas tīmekļvietnē (www.izm.gov.lv), nodrošinot vienkāršoto izmaksu metodikas pieejamību finansējuma saņēmējam, iesniedzot investīcijas otrās kārtas projekta iesniegumu un investīcijas otrās kārtas projekta īstenošanai nepieciešamo informāciju vadības informācijas sistēmā;
g) 42.punkts nosaka, ka finansējuma saņēmējs un tā sadarbības partneri nodrošina, ka iepirkumi, kas nepieciešami šo noteikumu 19. punktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai, tiek veikti kā sociāli atbildīgi iepirkumi saskaņā ar Eiropas Savienības un Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem par publiskajiem iepirkumiem, īstenojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci nodrošinošu procedūru;
h) 55.3. apakšpunkts nosaka, ka nozares ministrija veic zinātniskās kvalitātes uzraudzību, tai skaitā izlases kārtībā MK noteikumu 30. punktā minēto prasību ievērošanu finansējuma saņēmēja un tā sadarbības partnera atlases procedūrās.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Konstatēta šāda problemātika, trūkumi un nepilnības MK noteikumu:
a) 7.2.apakšpunktā un 16.punkta ievaddaļā ir konstatēta pārrakstīšanās kļūda, nepieciešams precizēt datumu no 2026. gada 30.jūnija uz 2026.gada 31.maiju.
Skaidrojam, ka 16.1. un 16.2.apakšpunkts paredz lielāku skaitu parakstīto akadēmiskās karjeras, iekšējās pētniecības un attīstības grantu līgumu skaitu nekā 7.3.1. un 7.3.2.apakšpunktos paredzētais parakstīto grantu līgumu skaits, , lai sasniegtu nepieciešamo parakstīto grantu līgumu skaitu līdz 2024.gada 30.septembrim, augstskolas un zinātniskajiem institūtiem, virzoties uz jaunā akadēmiskās karjeras modeļa ieviešanu, ir nepieciešams savlaicīgi stiprināt akadēmiskā personāla kapacitāti. Ņemot vērā, ka pie konsolidāciju plānu saskaņošanas tika konstatēts, ka augstskolas indikatīvi plāno mazāk “exit” grantus, nekā tie būtu pieejami, kā arī paredzot, ka piesaistītais cilvēku resurss grantu īstenošanā var būt atkarīgs no dažādiem ārējiem apstākļiem (veselība, ģimenes apstākļi, pamatota prombūtne u.c.), tad grantu līgumu skaits ir noteikts skaitliski vairāk, jo investīcijas cilvēkresursu attīstībā ir prioritāras. Jau sākotnēji ir plānots neierobežot augstskolas un zinātniskos institūtus, dodot iespēju lielākam grantu skaitam, tādēļ tas MK noteikumos ir atrunāts ar "vismaz", kas ir zemākais iespējamais, neatrunājot maksimālo;
b) 26.punkta ievaddaļa būtu jāuzlabo, jo, lai vadītu un nepieļautu interešu konflikta situāciju iestāšanos, ir nepieciešams paredzēt, ka MK noteikumu 19.2.2., 19.2.3. un 19.3. apakšpunktā minēto granta pieteikumu un granta noslēguma zinātnisko pārskatu zinātnisko ekspertīzi (turpmāk - ekspertīze) atbilstoši MK noteikumu 26. un 27.punktam varēs nodrošināt ne tikai pats finansējuma saņēmējs, bet arī neatkarīga institūcija, kas ir Latvijas Zinātnes padome (turpmāk - padome), ja finansējuma saņēmējs gribēs, lai padome nodrošina ekspertīzes pakalpojumu. Padome šajā gadījumā ekspertīzi organizē atbilstoši MK noteikumu 26. punktam, izmantojot MK noteikumu 28. punktā minēto finansējuma saņēmēja izstrādāto granta pieteikumu un noslēguma zinātnisko pārskatu vērtēšanas metodiku un MK noteikumu 29. punktā minēto finansējuma saņēmēja izstrādāto atlases nolikumu un kritērijus. Ekspertīzes organizēšanā padome nodrošina interešu konflikta novēršanas pasākumu ievērošanu (jauns MKN noteikumu 29.¹ punkts). Papildus minētajam, MK noteikumu 26.punkta ievaddaļā ir nepieciešams noteikt, ka ārvalstu ekspertus atlasa no Eiropas Komisijas vai līdzvērtīgā ārvalstu ekspertu datubāzē iekļautajiem zinātniskajiem ekspertiem;
Saskaņā ar Zinātniskās darbības likuma 14.panta otras daļas 3.punktu un pamatojoties uz 2020. gada 30. jūnijā Ministru kabineta noteikumu Nr. 408 “Latvijas Zinātnes padomes nolikums” 4.4.apakšpunktā noteikto, padomes kompetence ir zinātniskās ekspertīzes nodrošināšana publiskā un privātā sektora vajadzībām kuru padome sniedz, pamatojoties uz Ministru kabineta 2023. gada 20. jūnija noteikumiem Nr. 313 "Latvijas Zinātnes padomes maksas pakalpojumu cenrādis".
Padomes piesaiste ekspertīzes organizēšanā ir pamatota arī vēl ar to, ka interesi par padomes maksas ekspertīzes pakalpojumu saņemšanu ir izrādījuši vairāki finansējuma saņēmēji, tai skaitā Latvijas Organiskās sintēzes institūts (OSI), Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs (BMC), Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), Rīgas Stradiņa universitāte (RU) un Latvijas Universitāte (LU).
Uz projekta virzības brīdi tiek vērtēts jautājums par nepieciešamību slēgt starp padomi un Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (turpmāk - aģentūra) Starpresoru vienošanos par sadarbību zinātniskās ekspertīzes nodrošināšanai, kas regulēs aģentūras un padomes sadarbību MK noteikumu ietvaros īstenojamajos projektos, kur atlasi un uzraudzību veic aģentūra, bet ekspertīzi nodrošina padome saskaņā ar padomes cenrādi;
c) MK noteikumu 29.punktā norādītajos kritērijos, t.i., 29.1. (zinātniskās kvalitātes izvērtēšanas kritērijs), 29.2. (rezultātu ietekmes izvērtēšanas kritērijs) un 29.3. (īstenošanas iespēju un nodrošinājuma izvērtēšanas kritērijs) apakšpunktā ir norādīts tikai viens granta veids - iekšējās pētniecības un attīstības grants, kuram finansējuma saņēmējs nodrošina, ka granta atlases nolikumā un granta noslēguma zinātnisko pārskatu vērtēšanas kārtībā ir iestrādāti minētie kritēriji (minimāli nepieciešamos), ko tad piemēro, īstenojot iekšējo grantu atlasi un grantu noslēguma zinātnisko pārskatu vērtēšanu. Taču ir nepieciešams minētos kritērijus piemērot vēl diviem grantu veidiem, t.i., MK noteikumu 19.2.2.apakšpunktā noteiktajiem pēcdoktorantūras grantiem un 19.2.3. apakšpunktā - zinātnieku (profesoru) grantiem;
c) 31.5.9.apakšpunkts ir svītrojams no 31.5.apakšpunktā noteikto pakalpojumu uzskaitījuma, jo darba vietas aprīkojuma (mēbeles un tehnika, datorprogrammas un licences) izmaksas akadēmiskajam un zinātniskajam personālam, kuru plānots piesaistīt no sadarbības partnera nevar būt pakalpojums;
Savukārt MK noteikumu 31.punkts būtu papildināms ar jaunu 31.5.1 apakšpunktu, ar to nosakot, ka investīcijas otrās kārtas projektā plāno arī izmaksas, kas saistītas ar MK noteikumu 20. punktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanu, tas ir arī darba vietas aprīkojuma (mēbeles un tehnika, datorprogrammas un licences) izmaksas akadēmiskajam un zinātniskajam personālam, kuru plānots piesaistīt no sadarbības partnera;
d) 40.punktu ir nepieciešams precizēt, nosakot, ka ar MK noteikumu 19.2.1. un 19.2.2. apakšpunktā minēto darbību īstenošanai saistītām šo noteikumu 35. un 36. punktā minētām izmaksām piemērojama vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas principu (turpmāk – vienas vienības izmaksas), kuru ministrija izstrādā kā vienas vienības izmaksu metodiku un publicē to savā tīmekļvietnē. Šāds princips netiks piemērots zinātnieku (profesoru) grantiem un iekšējo pētniecības un attīstības grantiem;
e) MK noteikumu 42.punktā ir nepieciešams noteikt finansējumu saņēmējam kā iespēju, bet ne kā pienākumu (tagad MK noteikumos), publiskos iepirkumus veikt kā sociāli atbildīgu iepirkumus saskaņā ar Eiropas Savienības un Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem par publiskajiem iepirkumiem.
Sociāli atbildīgu publisko iepirkumu (turpmāk - SAPI) [1];[2];[3];[4] piemērošanas pienākums OSI un BMC veiktajos pakalpojumu, reaģentu un materiālu iepirkumos ierobežo efektīvu pētījumu projektiem atvēlētā laika un līdzekļu izmantošanu. OSI un BMC izmantotais reaģentu un materiālu iepirkums ir vispārīgā vienošanās ar atkārtotu konkurenci, kas tiek slēgts vienlaikus ar lielu skaitu piegādātāju (vairāk kā 20), kuri atkārtoti konkurē par OSI veiktajiem pētījumiem nepieciešamo reaģentu un materiālu piegādi. OSI ir ārkārtīgi svarīgi iekļaut vispārīgās vienošanās līgumā maksimāli iespējamo piegādātāju skaitu, jo piegādātāju konkurence par labākajiem piedāvājumiem notiek noslēgtā vispārīgās vienošanās līguma izpildes ietvaros. Lai sasniegtu šo mērķi, iepirkums par vispārīgās vienošanās slēgšanu tiek veidots, izvirzot minimālās iespējamās prasības šāda līguma noslēgšanai un neveidojot nekādas barjeras piegādātāju dalībai iepirkumā (tādas, kā, piemēram, kvalifikācijas vai īpašas līguma izpildes prasības).
Ļoti līdzīgas vai tādas pašas iepirkumu sistēmas (vispārīgās vienošanās ar atkārtotu konkurenci) operatīvai un saimnieciski izdevīgai reaģentu un materiālu iegādei izmanto daudzas citas institūcijas, kas nodarbojas ar zinātniskajiem pētījumiem (piemēram, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts, RSU, kā arī šādas sistēmas ieviešanu apsver LU un Institūts “BIOR”), kas apliecina, ka OSI izmantotais reaģentu un materiālu iepirkums ir efektīvs un atbilstošs efektīvas mūsdienu pētniecības vajadzībām.
Šobrīd OSI ir noslēdzis vispārīgās vienošanās līgumu par reaģentu un materiālu piegādi līdz 2027. gada beigām. Darbs pie iepirkuma vispārīgās vienošanās slēgšanai tika uzsākts 2023. gada augustā apzinot potenciālos iepirkuma dalībniekus un izvērtējot nepieciešamos uzlabojumus iepirkuma nosacījumos. Iepirkums tika izsludināts 2023. gada oktobrī. Tika saņemti 26 pretendentu piedāvājumi, kuru izvērtēšana bija sarežģīta un laikietilpīga. Ja šobrīd būtu nepieciešams šo iepirkumu veikt atkārtoti, līgumu slēgšana varētu notikt ne ātrāk kā 2024. gada jūnijā, kas, savukārt nozīmētu, ka uzsāktajos investīciju otrās kārtas projektos pētījumiem nepieciešamie reaģenti un materiāli būtu pieejami, labākajā gadījumā, 2024.gada jūnija beigās. Ievērojot īso kopējo projektu termiņu MK noteikumu ietvaros, šāda kavēšanās ar pētījumiem nepieciešamo preču piegādi padarītu neiespējamu savlaicīgu projektos un līdz ar to MK noteikumos noteikto mērķu realizēšanu.
Latvijas Republikā reaģentu un materiālu tirgus apjoms ir mazs, kas nosaka kopumā nelielo tirgus dalībnieku skaitu kā arī šo tirgus dalībnieku izmēru. Piemēram, no OSI noslēgtā vispārīgās vienošanās līguma piegādātājiem vairāk kā 95% ir mazie uzņēmumi, kuros, visbiežāk, strādā tikai daži darbinieki. Šo uzņēmumu spējas realizēt kādas papildus programmas sociālajā jomā ir ļoti ierobežotas, jo tiem nav nedz finanšu, nedz cilvēkresursu, ko ieguldīt šajā jomā. Tāpat uzņēmu mazais apjoms nosaka to nespēju piesaistīt sociāli mazaizsargātas personas kā papildus darbiniekus vai praktikantus. Papildus ir norādāms, ka šo uzņēmumu darbiniekiem jābūt nopietnām zināšanām attiecīgajā pētniecības jomā (piemēram, ķīmijā, bioķīmijā, vai bioloģijā), lai varētu sekmīgi veikt savas funkcijas. Sekojoši, tādu sociāli atbildīgu instrumentu pielietošana, kā jaunu darbinieku piesaistīšana, piemēram, no ilgstošo bezdarbnieku vidus, vai citas jomas darbinieku pārkvalificēšana prasītu no maza, specializētas jomas uzņēmuma nesamērīgi lielus resursus.
Papildus minētajam, vēršam uzmanību, ka OSI un BMC vispārīgās vienošanās par reaģentu un materiālu piegādātāju, kā arī pakalpojumu sniedzēju skaitā ir arī vairāki ārvalstu uzņēmumi, savukārt ar lokāliem sociālajiem aspektiem saistītu SAPI prasību piemērošana padarītu šo uzņēmumu dalību iepirkumā praktiski neiespējamu. Savukārt šo piegādātāju trūkums samazinātu preču un pakalpojumu pieejamību un pazeminātu kopējo konkurences līmeni iepirkumā.
Izpētot pozitīvas SAPI prakses piemērus[6] esam secinājuši, ka lielākā daļa iepirkumu, kas tiek pozicionēti kā veiksmīgi SAPI piemērošanas gadījumi, ir veikti vai nu par pakalpojumu sniegšanu vai arī par tādu preču piegādi, kuru saražošanā ir liels cilvēku (pārsvarā ar zemu vai vidēju kvalifikāciju) darba īpatsvars un salīdzinoši zems automatizācijas līmenis (piemēram – tekstilizstrādājumi). Ķīmisko vielu un laboratorijā izmantojamo materiālu ražošana ir augsti automatizēta nozare, kurā cilvēka roku darba ieguldījums vai nu ir neliels, vai arī šie cilvēki ir ārkārtīgi augsti specializēti profesionāļi, kuriem ir iegūta vismaz augstākā izglītība STEM jomā. Turklāt jāatzīmē, ka gandrīz visu OSI un BMC iepērkamo reaģentu un materiālu izcelsme ir ārvalstis, jo Latvijā šādas preces netiek ražotas. Reaģentiem un materiāliem nav pieejamas, starptautiski atzītas sertifikācijas vai preču marķēšanas sistēmas (kā, piemēram, FAIRTRADE, UTZ Certfed, NaturlandFair, EcoCert, Rainforest Alliance Certified[7], u.c.). Tāpat patērētājiem nav zināma preču izcelsme, jo tās tiek pārmarķētas Eiropas un ASV izplatītāju uzņēmumos.
Pamatojoties uz visiem iepriekš minētajiem apsvērumiem, SAPI piemērošana OSI un BMC veiktajiem pakalpojumu un reaģentu un materiālu iepirkumiem ir nelietderīga un novestu pie iepirkuma rezultātu pasliktināšanās, konkurences pazemināšanās un traucējumiem zinātnieku apgādē ar pētījumiem nepieciešamajiem reaģentiem un materiāliem, kas savukārt negatīvi ietekmētu pētniecisko projektu izpildi.
Papildus minētajam, ka SAPI piemērošana liedz izmantot Elektronisko iepirkumu sistēmu - piemēram, datortehnikas un IT sistēmu iepirkumiem. Elektronisko iepirkumu sistēma tika veidota ar mērķi veicināt konkurenci piegādātāju starpā, nodrošināt ātrāku iepirkuma procesu, palielinās iepirkumu procesa caurskatāmība un atklātību, un būtiski samazināt administratīvos resursus iepirkumu organizēšanā. Ja datortehnikas un IT sistēmu iepirkumiem ANM projektu ietvaros tiks liegta iespēja izmantot Elektronisko iepirkumu sistēmu – sagaidāma ir konkurences pazemināšanās, iepirkuma procesa ieilgšana (datortehnikas un IT sistēmu iepirkumos ir ļoti augsts pārsūdzību risks) un tas var būtiski ietekmēt veiksmīgu projekta realizāciju termiņā paredzētajā laikā.
[1] Sociāli atbildīgs publiskais iepirkums (https://www.iub.gov.lv/lv/socialais-iepirkums).
[2] Vadlīnijas sociāli atbildīga publiskā iepirkuma īstenošanai (Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija, 2020; 2023).
[3]Sociāli atbildīgs publiskais iepirkums. Ārvalstu prakses apkopojums (Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija, 2021).
[4] “Sociāls iepirkums — rokasgrāmata sociālo apsvērumu ietveršanai publiskajos iepirkumos (2. izdevums)” (Briselē, 26.5.2021.).
[5] Sociāli atbildīga publiskā iepirkuma īstenošana - materiāls ar kontroljautājumiem (https://www.iub.gov.lv/lv/media/5817/download?attachment) [6] Sociāli atbildīgs publiskais iepirkums. Ārvalstu prakses apkopojums (Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija, 2021).
[7] Vadlīnijas sociāli atbildīga publiskā iepirkuma īstenošanai (Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija, 2020; 2023).
f) MK noteikumu 55.3.apakšpunktā ir ieviesusies pārrakstīšanās kļūda, nepieciešams precizēt atsauci no MK noteikumu 30.punkta uz MK noteikumu 29.punktu.
a) 7.2.apakšpunktā un 16.punkta ievaddaļā ir konstatēta pārrakstīšanās kļūda, nepieciešams precizēt datumu no 2026. gada 30.jūnija uz 2026.gada 31.maiju.
Skaidrojam, ka 16.1. un 16.2.apakšpunkts paredz lielāku skaitu parakstīto akadēmiskās karjeras, iekšējās pētniecības un attīstības grantu līgumu skaitu nekā 7.3.1. un 7.3.2.apakšpunktos paredzētais parakstīto grantu līgumu skaits, , lai sasniegtu nepieciešamo parakstīto grantu līgumu skaitu līdz 2024.gada 30.septembrim, augstskolas un zinātniskajiem institūtiem, virzoties uz jaunā akadēmiskās karjeras modeļa ieviešanu, ir nepieciešams savlaicīgi stiprināt akadēmiskā personāla kapacitāti. Ņemot vērā, ka pie konsolidāciju plānu saskaņošanas tika konstatēts, ka augstskolas indikatīvi plāno mazāk “exit” grantus, nekā tie būtu pieejami, kā arī paredzot, ka piesaistītais cilvēku resurss grantu īstenošanā var būt atkarīgs no dažādiem ārējiem apstākļiem (veselība, ģimenes apstākļi, pamatota prombūtne u.c.), tad grantu līgumu skaits ir noteikts skaitliski vairāk, jo investīcijas cilvēkresursu attīstībā ir prioritāras. Jau sākotnēji ir plānots neierobežot augstskolas un zinātniskos institūtus, dodot iespēju lielākam grantu skaitam, tādēļ tas MK noteikumos ir atrunāts ar "vismaz", kas ir zemākais iespējamais, neatrunājot maksimālo;
b) 26.punkta ievaddaļa būtu jāuzlabo, jo, lai vadītu un nepieļautu interešu konflikta situāciju iestāšanos, ir nepieciešams paredzēt, ka MK noteikumu 19.2.2., 19.2.3. un 19.3. apakšpunktā minēto granta pieteikumu un granta noslēguma zinātnisko pārskatu zinātnisko ekspertīzi (turpmāk - ekspertīze) atbilstoši MK noteikumu 26. un 27.punktam varēs nodrošināt ne tikai pats finansējuma saņēmējs, bet arī neatkarīga institūcija, kas ir Latvijas Zinātnes padome (turpmāk - padome), ja finansējuma saņēmējs gribēs, lai padome nodrošina ekspertīzes pakalpojumu. Padome šajā gadījumā ekspertīzi organizē atbilstoši MK noteikumu 26. punktam, izmantojot MK noteikumu 28. punktā minēto finansējuma saņēmēja izstrādāto granta pieteikumu un noslēguma zinātnisko pārskatu vērtēšanas metodiku un MK noteikumu 29. punktā minēto finansējuma saņēmēja izstrādāto atlases nolikumu un kritērijus. Ekspertīzes organizēšanā padome nodrošina interešu konflikta novēršanas pasākumu ievērošanu (jauns MKN noteikumu 29.¹ punkts). Papildus minētajam, MK noteikumu 26.punkta ievaddaļā ir nepieciešams noteikt, ka ārvalstu ekspertus atlasa no Eiropas Komisijas vai līdzvērtīgā ārvalstu ekspertu datubāzē iekļautajiem zinātniskajiem ekspertiem;
Saskaņā ar Zinātniskās darbības likuma 14.panta otras daļas 3.punktu un pamatojoties uz 2020. gada 30. jūnijā Ministru kabineta noteikumu Nr. 408 “Latvijas Zinātnes padomes nolikums” 4.4.apakšpunktā noteikto, padomes kompetence ir zinātniskās ekspertīzes nodrošināšana publiskā un privātā sektora vajadzībām kuru padome sniedz, pamatojoties uz Ministru kabineta 2023. gada 20. jūnija noteikumiem Nr. 313 "Latvijas Zinātnes padomes maksas pakalpojumu cenrādis".
Padomes piesaiste ekspertīzes organizēšanā ir pamatota arī vēl ar to, ka interesi par padomes maksas ekspertīzes pakalpojumu saņemšanu ir izrādījuši vairāki finansējuma saņēmēji, tai skaitā Latvijas Organiskās sintēzes institūts (OSI), Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs (BMC), Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), Rīgas Stradiņa universitāte (RU) un Latvijas Universitāte (LU).
Uz projekta virzības brīdi tiek vērtēts jautājums par nepieciešamību slēgt starp padomi un Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (turpmāk - aģentūra) Starpresoru vienošanos par sadarbību zinātniskās ekspertīzes nodrošināšanai, kas regulēs aģentūras un padomes sadarbību MK noteikumu ietvaros īstenojamajos projektos, kur atlasi un uzraudzību veic aģentūra, bet ekspertīzi nodrošina padome saskaņā ar padomes cenrādi;
c) MK noteikumu 29.punktā norādītajos kritērijos, t.i., 29.1. (zinātniskās kvalitātes izvērtēšanas kritērijs), 29.2. (rezultātu ietekmes izvērtēšanas kritērijs) un 29.3. (īstenošanas iespēju un nodrošinājuma izvērtēšanas kritērijs) apakšpunktā ir norādīts tikai viens granta veids - iekšējās pētniecības un attīstības grants, kuram finansējuma saņēmējs nodrošina, ka granta atlases nolikumā un granta noslēguma zinātnisko pārskatu vērtēšanas kārtībā ir iestrādāti minētie kritēriji (minimāli nepieciešamos), ko tad piemēro, īstenojot iekšējo grantu atlasi un grantu noslēguma zinātnisko pārskatu vērtēšanu. Taču ir nepieciešams minētos kritērijus piemērot vēl diviem grantu veidiem, t.i., MK noteikumu 19.2.2.apakšpunktā noteiktajiem pēcdoktorantūras grantiem un 19.2.3. apakšpunktā - zinātnieku (profesoru) grantiem;
c) 31.5.9.apakšpunkts ir svītrojams no 31.5.apakšpunktā noteikto pakalpojumu uzskaitījuma, jo darba vietas aprīkojuma (mēbeles un tehnika, datorprogrammas un licences) izmaksas akadēmiskajam un zinātniskajam personālam, kuru plānots piesaistīt no sadarbības partnera nevar būt pakalpojums;
Savukārt MK noteikumu 31.punkts būtu papildināms ar jaunu 31.5.1 apakšpunktu, ar to nosakot, ka investīcijas otrās kārtas projektā plāno arī izmaksas, kas saistītas ar MK noteikumu 20. punktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanu, tas ir arī darba vietas aprīkojuma (mēbeles un tehnika, datorprogrammas un licences) izmaksas akadēmiskajam un zinātniskajam personālam, kuru plānots piesaistīt no sadarbības partnera;
d) 40.punktu ir nepieciešams precizēt, nosakot, ka ar MK noteikumu 19.2.1. un 19.2.2. apakšpunktā minēto darbību īstenošanai saistītām šo noteikumu 35. un 36. punktā minētām izmaksām piemērojama vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas principu (turpmāk – vienas vienības izmaksas), kuru ministrija izstrādā kā vienas vienības izmaksu metodiku un publicē to savā tīmekļvietnē. Šāds princips netiks piemērots zinātnieku (profesoru) grantiem un iekšējo pētniecības un attīstības grantiem;
e) MK noteikumu 42.punktā ir nepieciešams noteikt finansējumu saņēmējam kā iespēju, bet ne kā pienākumu (tagad MK noteikumos), publiskos iepirkumus veikt kā sociāli atbildīgu iepirkumus saskaņā ar Eiropas Savienības un Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem par publiskajiem iepirkumiem.
Sociāli atbildīgu publisko iepirkumu (turpmāk - SAPI) [1];[2];[3];[4] piemērošanas pienākums OSI un BMC veiktajos pakalpojumu, reaģentu un materiālu iepirkumos ierobežo efektīvu pētījumu projektiem atvēlētā laika un līdzekļu izmantošanu. OSI un BMC izmantotais reaģentu un materiālu iepirkums ir vispārīgā vienošanās ar atkārtotu konkurenci, kas tiek slēgts vienlaikus ar lielu skaitu piegādātāju (vairāk kā 20), kuri atkārtoti konkurē par OSI veiktajiem pētījumiem nepieciešamo reaģentu un materiālu piegādi. OSI ir ārkārtīgi svarīgi iekļaut vispārīgās vienošanās līgumā maksimāli iespējamo piegādātāju skaitu, jo piegādātāju konkurence par labākajiem piedāvājumiem notiek noslēgtā vispārīgās vienošanās līguma izpildes ietvaros. Lai sasniegtu šo mērķi, iepirkums par vispārīgās vienošanās slēgšanu tiek veidots, izvirzot minimālās iespējamās prasības šāda līguma noslēgšanai un neveidojot nekādas barjeras piegādātāju dalībai iepirkumā (tādas, kā, piemēram, kvalifikācijas vai īpašas līguma izpildes prasības).
Ļoti līdzīgas vai tādas pašas iepirkumu sistēmas (vispārīgās vienošanās ar atkārtotu konkurenci) operatīvai un saimnieciski izdevīgai reaģentu un materiālu iegādei izmanto daudzas citas institūcijas, kas nodarbojas ar zinātniskajiem pētījumiem (piemēram, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts, RSU, kā arī šādas sistēmas ieviešanu apsver LU un Institūts “BIOR”), kas apliecina, ka OSI izmantotais reaģentu un materiālu iepirkums ir efektīvs un atbilstošs efektīvas mūsdienu pētniecības vajadzībām.
Šobrīd OSI ir noslēdzis vispārīgās vienošanās līgumu par reaģentu un materiālu piegādi līdz 2027. gada beigām. Darbs pie iepirkuma vispārīgās vienošanās slēgšanai tika uzsākts 2023. gada augustā apzinot potenciālos iepirkuma dalībniekus un izvērtējot nepieciešamos uzlabojumus iepirkuma nosacījumos. Iepirkums tika izsludināts 2023. gada oktobrī. Tika saņemti 26 pretendentu piedāvājumi, kuru izvērtēšana bija sarežģīta un laikietilpīga. Ja šobrīd būtu nepieciešams šo iepirkumu veikt atkārtoti, līgumu slēgšana varētu notikt ne ātrāk kā 2024. gada jūnijā, kas, savukārt nozīmētu, ka uzsāktajos investīciju otrās kārtas projektos pētījumiem nepieciešamie reaģenti un materiāli būtu pieejami, labākajā gadījumā, 2024.gada jūnija beigās. Ievērojot īso kopējo projektu termiņu MK noteikumu ietvaros, šāda kavēšanās ar pētījumiem nepieciešamo preču piegādi padarītu neiespējamu savlaicīgu projektos un līdz ar to MK noteikumos noteikto mērķu realizēšanu.
Latvijas Republikā reaģentu un materiālu tirgus apjoms ir mazs, kas nosaka kopumā nelielo tirgus dalībnieku skaitu kā arī šo tirgus dalībnieku izmēru. Piemēram, no OSI noslēgtā vispārīgās vienošanās līguma piegādātājiem vairāk kā 95% ir mazie uzņēmumi, kuros, visbiežāk, strādā tikai daži darbinieki. Šo uzņēmumu spējas realizēt kādas papildus programmas sociālajā jomā ir ļoti ierobežotas, jo tiem nav nedz finanšu, nedz cilvēkresursu, ko ieguldīt šajā jomā. Tāpat uzņēmu mazais apjoms nosaka to nespēju piesaistīt sociāli mazaizsargātas personas kā papildus darbiniekus vai praktikantus. Papildus ir norādāms, ka šo uzņēmumu darbiniekiem jābūt nopietnām zināšanām attiecīgajā pētniecības jomā (piemēram, ķīmijā, bioķīmijā, vai bioloģijā), lai varētu sekmīgi veikt savas funkcijas. Sekojoši, tādu sociāli atbildīgu instrumentu pielietošana, kā jaunu darbinieku piesaistīšana, piemēram, no ilgstošo bezdarbnieku vidus, vai citas jomas darbinieku pārkvalificēšana prasītu no maza, specializētas jomas uzņēmuma nesamērīgi lielus resursus.
Papildus minētajam, vēršam uzmanību, ka OSI un BMC vispārīgās vienošanās par reaģentu un materiālu piegādātāju, kā arī pakalpojumu sniedzēju skaitā ir arī vairāki ārvalstu uzņēmumi, savukārt ar lokāliem sociālajiem aspektiem saistītu SAPI prasību piemērošana padarītu šo uzņēmumu dalību iepirkumā praktiski neiespējamu. Savukārt šo piegādātāju trūkums samazinātu preču un pakalpojumu pieejamību un pazeminātu kopējo konkurences līmeni iepirkumā.
Izpētot pozitīvas SAPI prakses piemērus[6] esam secinājuši, ka lielākā daļa iepirkumu, kas tiek pozicionēti kā veiksmīgi SAPI piemērošanas gadījumi, ir veikti vai nu par pakalpojumu sniegšanu vai arī par tādu preču piegādi, kuru saražošanā ir liels cilvēku (pārsvarā ar zemu vai vidēju kvalifikāciju) darba īpatsvars un salīdzinoši zems automatizācijas līmenis (piemēram – tekstilizstrādājumi). Ķīmisko vielu un laboratorijā izmantojamo materiālu ražošana ir augsti automatizēta nozare, kurā cilvēka roku darba ieguldījums vai nu ir neliels, vai arī šie cilvēki ir ārkārtīgi augsti specializēti profesionāļi, kuriem ir iegūta vismaz augstākā izglītība STEM jomā. Turklāt jāatzīmē, ka gandrīz visu OSI un BMC iepērkamo reaģentu un materiālu izcelsme ir ārvalstis, jo Latvijā šādas preces netiek ražotas. Reaģentiem un materiāliem nav pieejamas, starptautiski atzītas sertifikācijas vai preču marķēšanas sistēmas (kā, piemēram, FAIRTRADE, UTZ Certfed, NaturlandFair, EcoCert, Rainforest Alliance Certified[7], u.c.). Tāpat patērētājiem nav zināma preču izcelsme, jo tās tiek pārmarķētas Eiropas un ASV izplatītāju uzņēmumos.
Pamatojoties uz visiem iepriekš minētajiem apsvērumiem, SAPI piemērošana OSI un BMC veiktajiem pakalpojumu un reaģentu un materiālu iepirkumiem ir nelietderīga un novestu pie iepirkuma rezultātu pasliktināšanās, konkurences pazemināšanās un traucējumiem zinātnieku apgādē ar pētījumiem nepieciešamajiem reaģentiem un materiāliem, kas savukārt negatīvi ietekmētu pētniecisko projektu izpildi.
Papildus minētajam, ka SAPI piemērošana liedz izmantot Elektronisko iepirkumu sistēmu - piemēram, datortehnikas un IT sistēmu iepirkumiem. Elektronisko iepirkumu sistēma tika veidota ar mērķi veicināt konkurenci piegādātāju starpā, nodrošināt ātrāku iepirkuma procesu, palielinās iepirkumu procesa caurskatāmība un atklātību, un būtiski samazināt administratīvos resursus iepirkumu organizēšanā. Ja datortehnikas un IT sistēmu iepirkumiem ANM projektu ietvaros tiks liegta iespēja izmantot Elektronisko iepirkumu sistēmu – sagaidāma ir konkurences pazemināšanās, iepirkuma procesa ieilgšana (datortehnikas un IT sistēmu iepirkumos ir ļoti augsts pārsūdzību risks) un tas var būtiski ietekmēt veiksmīgu projekta realizāciju termiņā paredzētajā laikā.
[1] Sociāli atbildīgs publiskais iepirkums (https://www.iub.gov.lv/lv/socialais-iepirkums).
[2] Vadlīnijas sociāli atbildīga publiskā iepirkuma īstenošanai (Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija, 2020; 2023).
[3]Sociāli atbildīgs publiskais iepirkums. Ārvalstu prakses apkopojums (Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija, 2021).
[4] “Sociāls iepirkums — rokasgrāmata sociālo apsvērumu ietveršanai publiskajos iepirkumos (2. izdevums)” (Briselē, 26.5.2021.).
[5] Sociāli atbildīga publiskā iepirkuma īstenošana - materiāls ar kontroljautājumiem (https://www.iub.gov.lv/lv/media/5817/download?attachment) [6] Sociāli atbildīgs publiskais iepirkums. Ārvalstu prakses apkopojums (Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija, 2021).
[7] Vadlīnijas sociāli atbildīga publiskā iepirkuma īstenošanai (Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija, 2020; 2023).
f) MK noteikumu 55.3.apakšpunktā ir ieviesusies pārrakstīšanās kļūda, nepieciešams precizēt atsauci no MK noteikumu 30.punkta uz MK noteikumu 29.punktu.
Risinājuma apraksts
Projekts paredz:
1) precizēt MK noteikumu 7.2.apakšpunktu un 16.punktu, aizstājot 2026.gada 30.jūniju ar 2026.gada 31.maiju;
2) papildināt MK noteikumu 26.punkta ievaddaļu, nosakot, ka MK noteikumu 19.2.2., 19.2.3. un 19.3.apakšpunktā minētā granta pieteikuma un granta noslēguma zinātnisko pārskatu zinātnisko ekspertīzi (turpmāk - ekspertīze) organizē arī padome atbilstoši MK noteikumu 29.1 punktam;
3) papildināt MK noteikumus ar 29.1 punktu, kas nosaka, ka lai nodrošinātu MK noteikumu 19.2.2. , 19.2.3. un 19.3. apakšpunktā minēto granta pieteikumu un noslēguma zinātnisko pārskatu ekspertīzes organizēšanu, finansējuma saņēmējam ir tiesības slēgt līgumu ar padomi par zinātniskās ekspertīzes pakalpojuma sniegšanu. Zinātniskās ekspertīzes pakalpojuma izmaksas sedz finansējuma saņēmējs. Padome ekspertīzi organizē, ievērojot šo noteikumu 26., un 28. un 29.punkta prasības. Ekspertīzes organizēšanā padome veic interešu konflikta novēršanas pasākumus, tai skaitā ievēro Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 61. pantā noteikto attiecībā uz ekspertīzes procesā iesaistītajiem padomes speciālistiem;
4) papildināt MK noteikumu 29.1., 29.2., 29.3.apakšpunktu, nosakot, ka īstenojot iekšējo grantu atlasi un grantu noslēguma zinātnisko pārskatu vērtēšanu MK noteikumu 19.2.2., 19.2.3. un 19.3. apakšpunktā minētajai atbalstāmajai darbībai, finansējuma saņēmējs nodrošina, ka pēcdoktorantūras granta, zinātnieku (profesoru) granta un iekšējā pētniecības un attīstības granta atlases nolikumos un noslēguma zinātnisko pārskatu vērtēšanas kārtībās ir iestrādāti vismaz šādi kritēriji: zinātniskās kvalitātes izvērtēšana, rezultātu ietekmes izvērtēšana un īstenošanas iespēju un nodrošinājuma izvērtēšana;
5) svītrot 31.5.9.apakšpunktu, jo tajā noteiktais nav pakalpojums un papildināt ar 31.51 punktu, nosakot, ka investīcijas otrās kārtas projektā plāno arī izmaksas, kas saistītas ar MK noteikumu 20. punktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanu, tas ir arī darba vietas aprīkojuma (mēbeles un tehnika, datorprogrammas un licences) izmaksas akadēmiskajam un zinātniskajam personālam, kuru plānots piesaistīt no sadarbības partnera;
6) svītrot MK noteikumu 40.punktā atsauci uz 19.2.2. un 19.3.apakšpunktu; kā arī precizēt, ka MK noteikumu 19.2.1. un 19.2.2. apakšpunktā minēto darbību īstenošanai saistītām šo noteikumu 35. un 36. punktā minētām izmaksām piemēro vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas principu (turpmāk - vienas vienības izmaksas) un, ka nozares ministrija izstrādā vienas vienības izmaksu metodiku, publicē to savā tīmekļvietnē (www.izm.gov.lv), nodrošinot metodikas pieejamību finansējuma saņēmējam";
7) precizēt MK noteikumu 42.punktu, izsakot jaunā redakcijā, ka finansējuma saņēmējs un tā sadarbības partneri nodrošina, ka iepirkumus, kas nepieciešami šo noteikumu 19. punktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai, veic atklātā, pārredzamā, nediskriminējošā un konkurenci nodrošinošā procedūrā saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā, izvērtējot iespējas publiskajiem iepirkumiem piemērot sociāli atbildīgu publisko iepirkumu un inovatīvu publisko iepirkumu;
8) aizstāt MK noteikumu 55.3.apakšpunktā atsauci no MK noteikumu 30.punkta uz MK noteikumu 29.punktu un precizēt šā apakšpunkta redakciju.
1) precizēt MK noteikumu 7.2.apakšpunktu un 16.punktu, aizstājot 2026.gada 30.jūniju ar 2026.gada 31.maiju;
2) papildināt MK noteikumu 26.punkta ievaddaļu, nosakot, ka MK noteikumu 19.2.2., 19.2.3. un 19.3.apakšpunktā minētā granta pieteikuma un granta noslēguma zinātnisko pārskatu zinātnisko ekspertīzi (turpmāk - ekspertīze) organizē arī padome atbilstoši MK noteikumu 29.1 punktam;
3) papildināt MK noteikumus ar 29.1 punktu, kas nosaka, ka lai nodrošinātu MK noteikumu 19.2.2. , 19.2.3. un 19.3. apakšpunktā minēto granta pieteikumu un noslēguma zinātnisko pārskatu ekspertīzes organizēšanu, finansējuma saņēmējam ir tiesības slēgt līgumu ar padomi par zinātniskās ekspertīzes pakalpojuma sniegšanu. Zinātniskās ekspertīzes pakalpojuma izmaksas sedz finansējuma saņēmējs. Padome ekspertīzi organizē, ievērojot šo noteikumu 26., un 28. un 29.punkta prasības. Ekspertīzes organizēšanā padome veic interešu konflikta novēršanas pasākumus, tai skaitā ievēro Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 61. pantā noteikto attiecībā uz ekspertīzes procesā iesaistītajiem padomes speciālistiem;
4) papildināt MK noteikumu 29.1., 29.2., 29.3.apakšpunktu, nosakot, ka īstenojot iekšējo grantu atlasi un grantu noslēguma zinātnisko pārskatu vērtēšanu MK noteikumu 19.2.2., 19.2.3. un 19.3. apakšpunktā minētajai atbalstāmajai darbībai, finansējuma saņēmējs nodrošina, ka pēcdoktorantūras granta, zinātnieku (profesoru) granta un iekšējā pētniecības un attīstības granta atlases nolikumos un noslēguma zinātnisko pārskatu vērtēšanas kārtībās ir iestrādāti vismaz šādi kritēriji: zinātniskās kvalitātes izvērtēšana, rezultātu ietekmes izvērtēšana un īstenošanas iespēju un nodrošinājuma izvērtēšana;
5) svītrot 31.5.9.apakšpunktu, jo tajā noteiktais nav pakalpojums un papildināt ar 31.51 punktu, nosakot, ka investīcijas otrās kārtas projektā plāno arī izmaksas, kas saistītas ar MK noteikumu 20. punktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanu, tas ir arī darba vietas aprīkojuma (mēbeles un tehnika, datorprogrammas un licences) izmaksas akadēmiskajam un zinātniskajam personālam, kuru plānots piesaistīt no sadarbības partnera;
6) svītrot MK noteikumu 40.punktā atsauci uz 19.2.2. un 19.3.apakšpunktu; kā arī precizēt, ka MK noteikumu 19.2.1. un 19.2.2. apakšpunktā minēto darbību īstenošanai saistītām šo noteikumu 35. un 36. punktā minētām izmaksām piemēro vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas principu (turpmāk - vienas vienības izmaksas) un, ka nozares ministrija izstrādā vienas vienības izmaksu metodiku, publicē to savā tīmekļvietnē (www.izm.gov.lv), nodrošinot metodikas pieejamību finansējuma saņēmējam";
7) precizēt MK noteikumu 42.punktu, izsakot jaunā redakcijā, ka finansējuma saņēmējs un tā sadarbības partneri nodrošina, ka iepirkumus, kas nepieciešami šo noteikumu 19. punktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai, veic atklātā, pārredzamā, nediskriminējošā un konkurenci nodrošinošā procedūrā saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā, izvērtējot iespējas publiskajiem iepirkumiem piemērot sociāli atbildīgu publisko iepirkumu un inovatīvu publisko iepirkumu;
8) aizstāt MK noteikumu 55.3.apakšpunktā atsauci no MK noteikumu 30.punkta uz MK noteikumu 29.punktu un precizēt šā apakšpunkta redakciju.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
AMN otrās kārtas investīcijas būtiski ietekmē Latvijas ekonomikas transformāciju::
1) radot cilvēkresursu ataudzi pētniecības un attīstības sektorā;
2) stiprinot augstākās izglītības un pētniecības sistēmas kapacitāti, resursu konsolidāciju un efektīvāku izmantošanu, vienlaikus veicinot kvalitāti un virzību uz izcilību studijās un pētniecībā.
Informējam, ka uz MK noteikumu grozījumu projekta virzības laiku nav uzsākta investīcijas īstenošana, t.i. nav noslēgti līgumi un vienošanās ar finansējuma saņēmējiem par projektu uzsākšanu. Tieši pretēji, ievērojot labo praksi, pirms investīcijas projektu uzsākšanas tika rīkots seminārs ar finansējuma saņēmējiem, uzklausot viņu priekšlikumus/iebildumus efektīvākai investīcijas projekta izpildei noteiktajā termiņā, kuri tika izvērtēti un iestrādāti šajā MK noteikumu grozījumu projektā.
OSI, BMC, RSU ir uzsākuši zinātnieku (profesoru), iekšējās pētniecības un attīstības grantu atlases procedūru īstenošanu, ievērojot, ka projekts paredzēs, ka šiem grantu veidiem netiks piemērota vienas vienības izmaksu metodika.
1) radot cilvēkresursu ataudzi pētniecības un attīstības sektorā;
2) stiprinot augstākās izglītības un pētniecības sistēmas kapacitāti, resursu konsolidāciju un efektīvāku izmantošanu, vienlaikus veicinot kvalitāti un virzību uz izcilību studijās un pētniecībā.
Informējam, ka uz MK noteikumu grozījumu projekta virzības laiku nav uzsākta investīcijas īstenošana, t.i. nav noslēgti līgumi un vienošanās ar finansējuma saņēmējiem par projektu uzsākšanu. Tieši pretēji, ievērojot labo praksi, pirms investīcijas projektu uzsākšanas tika rīkots seminārs ar finansējuma saņēmējiem, uzklausot viņu priekšlikumus/iebildumus efektīvākai investīcijas projekta izpildei noteiktajā termiņā, kuri tika izvērtēti un iestrādāti šajā MK noteikumu grozījumu projektā.
OSI, BMC, RSU ir uzsākuši zinātnieku (profesoru), iekšējās pētniecības un attīstības grantu atlases procedūru īstenošanu, ievērojot, ka projekts paredzēs, ka šiem grantu veidiem netiks piemērota vienas vienības izmaksu metodika.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- studenti, akadēmiskais personāls, zinātniskais personāls, pēcdoktoranti, doktoranti, administratīvais personāls
Ietekmes apraksts
Tiešs atbalsts ir paredzēts akadēmiskās karjeras grantu ietvaros pēcdoktorantiem, doktorantiem, akadēmiskam un zinātniskam personālam.
Konsolidācija skars daļu valsts augstāko izglītības institūciju un zinātnisko institūtu administratīvā personāla, kā arī sniegs atbalstu akadēmiskajam personālam darba attiecību izbeigšanai, ja konsolidācijas procesā netiek plānota kāda zinātniskā virziena tālāka attīstība, vai arī akadēmiskā personāla vecums ir virs 65 gadiem.
Netiešā veidā no augstāko izglītības institūciju konsolidācijas ieguvēji būs šo augstāko izglītības institūciju studenti, kuriem, pateicoties veiktajām strukturālajām pārmaiņām, būs iespēja mācīties lielākās un spēcīgākās augstākās izglītības institūcijās, tādējādi iegūstot kvalitatīvāku augstākās izglītības un zinātnes pakalpojumu.
Konsolidācija skars daļu valsts augstāko izglītības institūciju un zinātnisko institūtu administratīvā personāla, kā arī sniegs atbalstu akadēmiskajam personālam darba attiecību izbeigšanai, ja konsolidācijas procesā netiek plānota kāda zinātniskā virziena tālāka attīstība, vai arī akadēmiskā personāla vecums ir virs 65 gadiem.
Netiešā veidā no augstāko izglītības institūciju konsolidācijas ieguvēji būs šo augstāko izglītības institūciju studenti, kuriem, pateicoties veiktajām strukturālajām pārmaiņām, būs iespēja mācīties lielākās un spēcīgākās augstākās izglītības institūcijās, tādējādi iegūstot kvalitatīvāku augstākās izglītības un zinātnes pakalpojumu.
Juridiskās personas
- Augstākās izglītības institūcijas Zinātniskie institūti
Ietekmes apraksts
Valsts augstskolu un valsts zinātnisko institūtu strukturālās pārmaiņas un konsolidācija veicinās to virzību uz zinātnes izcilību un kvalitāti, kā arī ieguldīto resursu efektivitāti un institūciju starptautisko konkurētspēju.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
-2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Jā
Ietekmes apraksts
valsts augstskolu un valsts zinātnisko institūtu strukturālās pārmaiņas un konsolidācija veicinās izcilību un augstākās izglītības un zinātnes kvalitātes un resursu ieguldījumu efektivitāti un starptautisko konkurētspēju.
2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Nē2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Nē2.2.5. uz konkurenci:
Jā
Ietekmes apraksts
valsts augstskolu un valsts zinātnisko institūtu strukturālās pārmaiņas un konsolidācija veicinās izcilību un augstākās izglītības un zinātnes kvalitātes un resursu ieguldījumu efektivitāti un starptautisko konkurētspēju.
2.2.6. uz nodarbinātību:
Nē2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Ministru kabineta 2023. gada 20. jūnija noteikumi Nr. 313 “Latvijas Zinātnes padomes maksas pakalpojumu cenrādis”
Pamatojums un apraksts
Paredzēt cenrādī jaunus pakalpojumus:
1) zinātniskā eksperta vērtējuma sniegšana projektiem, kuru finansējums ir līdz 100 000 euro (šajā pakalpojumā paiet AMN projekti, kuru pieteikumiem un noslēguma zinātniskajiem pārskatiem veicamas zinātniskās ekspertīzes;
2) projektu zinātnisko ekspertu paneļdiskusijas organizēšana un šo ekspertu dalība (AMN projektu gadījumā pie vienādi novērtētiem projektiem, finansējuma saņēmējs var lūgt organizēt šādu paneli, lai noskaidrotu, kurš no vienādi novērtētajiem ir atstājams.)
1) zinātniskā eksperta vērtējuma sniegšana projektiem, kuru finansējums ir līdz 100 000 euro (šajā pakalpojumā paiet AMN projekti, kuru pieteikumiem un noslēguma zinātniskajiem pārskatiem veicamas zinātniskās ekspertīzes;
2) projektu zinātnisko ekspertu paneļdiskusijas organizēšana un šo ekspertu dalība (AMN projektu gadījumā pie vienādi novērtētiem projektiem, finansējuma saņēmējs var lūgt organizēt šādu paneli, lai noskaidrotu, kurš no vienādi novērtētajiem ir atstājams.)
Atbildīgā institūcija
Izglītības un zinātnes ministrija
4.2. Cita informācija
Minēto grozījumu projekts ir sagatavots un tiek virzīts noteiktā kārtībā skaņošanai.
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32018R1046
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
18.07.2018, Eiropas Parlamenta un Padomes Regula, L 193/1, Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr. 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012
Apraksts
-
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
nav
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
18.07.2018, Eiropas Parlamenta un Padomes Regula, L 193/1, Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr. 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr.2018/1046 61.pants
29.1
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Projekts šo jomu neskar.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes regulai Nr. 2018/1046 projektā iekļautas prasībaspadomei interešu konflikta prasību ievērošanai.
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Izglītības un zinātnes ministrija, Latvijas Zinātnes padomeNevalstiskās organizācijas
NēCits
valsts augstākās izglītības institūcijas un valsts zinātniskie institūti6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Diskusija/apspriede
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
Seminārs/diskusija (š.g. 26.janvāris), kurā pieaicinātie pārstāvji noskaidroja konsolidācijas grantu projektu izstrādes un iesniegšanas kārtību un termiņus, kā arī institūciju pārstāvji informēja par problemātiku ar konsolidācijas grantu īstenošanai saistītām izmaksām paredzētās metodikas piemērošanu jau uzsāktajiem konsolidācijas grantiem, izvirzot prasību veikt izmaiņas tās piemērošanas kārtībā. Zinātniskie institūti norādīja uz riskiem neizpildīt AMN uzstādītos mērķus, ja būs nepieciešams veikt jaunas iepirkumu procedūras saskaņā ar MK noteikumos izvirzīto prasību nodrošināt sociāli atbildīgus iepirkumus. Institūcijas norādīja uz nepieciešamību granta pieteikuma izvērtēšanā un granta noslēguma zinātnisko pārskatu ekspertīzes organizēšanā kā jomas ekspertus papildus piesaistīt Latvijas Zinātnes padomi.
Piedalījās: Latvijas Universitāte, Banku augstskola, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, Latvijas Kultūras akadēmija, Rīgas Tehniskā universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte, Elektronikas un datorzinātņu institūts, Latvijas Organiskās sintēzes institūts, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs, Fizikālās enerģētikas institūts.
Piedalījās: Latvijas Universitāte, Banku augstskola, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, Latvijas Kultūras akadēmija, Rīgas Tehniskā universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte, Elektronikas un datorzinātņu institūts, Latvijas Organiskās sintēzes institūts, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs, Fizikālās enerģētikas institūts.
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Vienojās nepiemērot zinātnieku (profesoru), pētniecības un attīstības grantiem vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas principu, kā arī attiecībā uz iepirkumiem norādīt, ka tie jāveic izvērtējot iespējas iepirkumiem piemērot sociāli atbildīgu publisko iepirkumu, kā arī nodrošināt iespēju izvēlēties Latvijas Zinātnes padomes pakalpojumus granta pieteikumu izvērtēšanā un ekspertīzes organizēšanā.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Izglītības un zinātnes ministrija
- Centrālā finanšu un līgumu aģentūra
- Latvijas Zinātnes padome
- valsts augstskolas un valsts zinātniskie institūti
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
AMN investīcijas otrās kārtas ietvaros tiks sniegts atbalsts valsts augstskolu un valsts zinātnisko institūtu konsolidācijai.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi