Anotācija (ex-ante)

22-TA-2491: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Imigrācijas likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Tiesību akta projektu izstrādājusi Iekšlietu ministrija kā par tiesību aktu virzību migrācijas jomā atbildīgā valsts pārvaldes iestāde.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Likumprojekta izstrādes mērķis saistīts ar nepieciešamību stiprināt valsts drošību, Krievijas Federācijas uzsāktā kara Ukrainā (kam atbalstu sniedz Baltkrievijas Republika), starptautisko noziegumu un cilvēktiesību pārkāpumu pārtraukšanas veicināšanu. 
Spēkā stāšanās termiņš
Nākamā diena pēc izsludināšanas (likumprojektam)
Pamatojums
Nepieciešams nodrošināt Likumprojekta izstrādes mērķa sasniegšanu pēc iespējas ātrāk.

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Šobrīd Imigrācijas likuma Pārejas noteikumu 54.punktā noteikts ierobežojums Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas pilsoņiem saņemt pirmreizējās termiņuzturēšanās atļaujas. Projektā ietvertais regulējums izstrādāts, ievērojot diskusijas sabiedrībā un notikušās politiskās konsultācijas par nepieciešamību ierobežot Krievijas Federācijas pilsoņiem un personām, kas atbalsta Krievijas agresiju Ukrainā, izsniedzamo vīzu un uzturēšanās atļauju procesu un izvērtēt jau izsniegto uzturēšanās atļauju nepagarināšanu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Spēkā esošie uzturēšanās ierobežojumi Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas pilsoņiem neattiecas uz atkārtotu termiņuzturēšanās atļauju saņemšanu, kā arī personām, kas ir bijuši Latvijas pilsoņi vai Latvijas nepilsoņi un kas pieņēmuši citas valsts pilsonību, Imigrācijas likumā ir noteikta atvieglota pastāvīgās uzturēšanās atļaujas pieprasīšanas kārtība (nav nepieciešams pierādīt valsts valodas zināšanas un regulārus un pietiekamus finanšu līdzekļus). 
Risinājuma apraksts
Tiesību akta projektā:
1) izslēgta norma, kas Latvijas pilsoņiem un Latvijas nepilsoņiem, kas pieņēmuši citas valsts pilsonību, paredzēja tiesības pieprasīt pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā atvieglotā kārtībā - nenosakot prasību pierādīt valsts valodas zināšanas un regulārus iztikas līdzekļus. Turpmāk, ja Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis, kļūstot par citas valsts pilsoni, vēlēsies turpināt uzturēties Latvijas Republikā, viņš varēs pieprasīt Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu (un pastāvīgās uzturēšanās atļauju) atbilstoši likumam "Par Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā", pierādot atbilstošas valsts valodas zināšanas un regulārus un pietiekamus finanšu līdzekļus. Tiesību aktā iekļauta arī prasība valsts valodas zināšanas pierādīt tiem bijušajiem Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, kas līdz šī likumprojekta spēkā stāšanās brīdim saņēmuši pastāvīgās uzturēšanās atļauju atbilstoši Imigrācijas likuma 24.panta pirmās daļas 8.punktam (2022.gada 29.jūnija redakcija). Projekts paredz, ka apliecinājums par valsts valodas zināšanām personām jāiesniedz vienlaikus ar pastāvīgās uzturēšanās atļaujas reģistrācijas dokumentu iesniegšanu, bet ne ātrāk kā vienu gadu pēc likumprojekta stāšanās spēkā. Paredzams, ka prasība par valsts valodas zināšanu prasmes apliecinājumu, reģistrējot pastāvīgās uzturēšanās atļauju, varētu attiekties aptuveni uz 22,3 tūkstošiem ārzemnieku, kam būs jāveic zināšanu pārbaude Valsts izglītības satura centrā. Gadījumā, ja personas nespētu pierādīt atbilstošas zināšanas, uzrādot Valsts izglītības satura centra izsniegtu dokumentu, kas apliecina atbilstību A2 valsts valodas zināšanu līmenim, projekts paredz personām anulēt pastāvīgās uzturēšanās atļauju un izsniegt termiņuzturēšanās atļauju uz vienu gadu. Šādā gadījumā personas vairs nebūs tiesīgas saņemt valsts atbalstu veselības aprūpes jomā un sociālās palīdzības jomā iepriekšējā apjomā.;
2) paredzēts līdz 2023.gada 30.jūnijam pārtraukt arī atkārtotu termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas pilsoņiem;
3) ievērojot to, ka uzturēšanās atļauju izsniegšana tiek pārtraukta arī atkārtotas uzturēšanās atļaujas pieprasīšanas gadījumā, Imigrācijas likuma Pārejas noteikumu 54.punktā noteiktie izņēmumi, nodrošinot iespēju saņemt atkārtotu termiņuzturēšanās atļauju, attiecināti arī:
1) uz personām, kas ilgtermiņā uzturējušās Latvijas Republikā (piemēram, bijuši Latvijas pilsoņi vai Latvijas nepilsoņi, bet atteikušies no Latvijas valstspiederības, pieņemot citas valsts pilsonību), bet valsts valodas zināšanu trūkuma dēļ persona nekvalificējas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas vai Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa saņemšanai. Šādā gadījumā termiņuzturēšanās atļauja tiktu izsniegta uz vienu gadu un pēc šī gada beigām personām būtu tiesības atkārtoti pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju atkal uz vienu gadu, vai, ja kvalificētos pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai - pastāvīgās uzturēšanās atļauju. 
2) uz personām, kas bijušas studenti vai pētnieki un pēc studiju vai pētniecības projekta beigām vēlas turpināt uzturēties Latvijas Republikā uz laiku līdz deviņiem mēnešiem, lai uzsāktu nodarbinātību vai komercdarbību (šāda uzturēšanās jānodrošina atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 11. maija direktīvai 2016/801/ES par nosacījumiem attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos pētniecības, studiju, stažēšanās, brīvprātīga darba, skolēnu apmaiņas programmu vai izglītības projektu un viesaukles darba nolūkā);
3) personām, kam Latvijas Republikā bijušas piešķirtas tiesības uz nodarbinātību un kas vēlas turpināt uzturēties Latvijas Republikā, nemainoties apstākļiem, uz kuru pamata izsniegta iepriekšējā termiņuzturēšanās atļauja. Šāda norma likumprojektā iekļauta, ievērojot Iekšlietu ministrijā saņemtos un arī 2022.gada 1.septembra Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas Informācijas tehnoloģiju un inovatīvas uzņēmējdarbības apakškomisijas sēdē paustos Latvijas Investīciju attīstības aģentūras,  Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkla (LatBAN), Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas “Startin.LV” un uzņēmēju paustos viedokļus. Neparedzot šādu izņēmumu, tiktu būtiski apgrūtināta uzņēmumu turpmāka darbība, jo grūtības ar darbaspēka piesaisti veicinātu lēmuma pieņemšanu par investīciju valsts maiņu.
Tiesību aktā paredzētās normas neskar starptautiskās aizsardzības pieprasītāju tiesības saņemt atbilstošu starptautiskās aizsardzības statusu.
4) lai ievērotu tiesiskās paļāvības principu, tiesību akta projektā paredzēts pārejas noteikums, proti, līdz tiesību akta projekta spēkā stāšanās dienai Latvijas Republikas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē saņemtos uzturēšanās atļauju pieprasījumus izskatīt atbilstoši Imigrācijas likuma 2022.gada 29.jūnija redakcijai.
5) Imigrācijas likuma pārejas noteikumu 57.punktā ir dots uzdevums veikt grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un likumā “Par nodokļiem un nodevām”, lai noteiktu samazinātu iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi uz vienu gadu fiziskai personai, kura saņēmusi ilgtermiņa vīzu saskaņā ar Imigrācijas likuma 11.panta piekto daļu un pārcēlusi savu nodokļu rezidenci uz Latvijas Republiku. Finanšu ministrija, veicot uzdevuma izpildi, ir konstatējusi, ka veicot atbilstošus grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (tiesību akta lietas ID: 22-TA-947), kas tieši reglamentē iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes, uzdevums tiek izpildīts un līdz ar to grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”, lai izpildītu likumdevēja noteikto, nav nepieciešami. Jau šobrīd likuma “Par nodokļiem un nodevām” 14.pantā ir noteikti vispārējie rezidences noteikšanas principi. Proti, šī
likuma 14.panta otrā daļa nosaka, ka nodokļu likumos fiziskā persona tiks uzskatīta par rezidentu, ja: 1) šīs personas deklarētā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā vai 2) šī persona uzturas Latvijas Republikā 183 dienas vai ilgāk jebkurā 12 mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas taksācijas gadā, vai
3) šī persona ir Latvijas pilsonis, ko ārzemēs nodarbina Latvijas Republikas valdība.
Savukārt, ievērojot likuma “Par nodokļiem un nodevām” 7.panta pirmajā daļā noteikto, ja Saeimas apstiprinātajos starptautiskajos līgumos par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu (turpmāk – starptautiskie līgumi) ir noteikta citāda nodokļu aprēķināšanas vai maksāšanas kārtība nekā Latvijas Republikas nodokļu likumos, piemēro šo starptautisko līgumu noteikumus. 
Ņemot vērā iepriekš minēto, secināms, ka esošais regulējums attiecībā uz nodokļu rezidenci ir pietiekami visaptverošs, un lai tiktu sasniegts Imigrācijas likuma pārejas noteikumu 57.punktā dotā uzdevuma mērķis – noteikt samazinātu iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi – nav nepieciešams veikt grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām”. Līdz ar to ir veicami attiecīgi grozījumi Imigrācijas likuma pārejas noteikumu 57.punktā, svītrojot norādi uz grozījumu veikšanas nepieciešamību likumā “Par nodokļiem un nodevām”.”
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas pilsoņi, kas pieprasa atkārtotas termiņuzturēšanās atļaujas Latvijas Republikā un bijušie Latvijas pilsoņi un nepilsoņi, kas saņēmuši pastāvīgās uzturēšanās atļaujas Latvijas Republikā
Ietekmes apraksts
Atkārtotu uzturēšanās atļauju pieprasītājiem būs jāvērtē iespēja saņemt ilgtermiņa vīzu vai, ja nebūs atbilstības nosacījumiem, jāizceļo no Latvijas Republikas. Personām, kas bijušas Latvijas pilsoņi vai Latvijas nepilsoņi un uzturas ar pastāvīgās uzturēšanās atļaujām, būs jāpierāda valsts valodas zināšanas pēc tiesību akta projektā noteiktā pārejas perioda beigām. Atbilstoša apliecinājuma neiesniegšanas gadījumā tiks izskatīts jautājums par termiņuzturēšanās atļaujas uz vienu gadu piešķiršanu, līdz ar to personām vairs nesaņemot sociālo palīdzību un atbalstu veselības aprūpes jomā iepriekšējā apjomā. 
Juridiskās personas
  • visi uzņēmumi
Ietekmes apraksts
Tiesību akta ietekmē darba devējiem būs iespēja turpināt darba attiecības uz termiņuzturēšanās atļaujas pamata tikai ar tiem darbiniekiem no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas, kas šajos uzņēmumos bijuši nodarbināti vismaz trīs mēnešus. Vēloties turpināt darba attiecības ar viesstrādniekiem no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas, kas uzņēmumā bijuši nodarbināti mazāk nekā trīs mēnešus, šīs darba attiecības turpmāk būs jārealizē attālināti vai, personām uzturēšanās atļaujas vietā noformējot ilgtermiņa vīzu.
Nozare
Visas nozares
Nozaru ietekmes apraksts
Tiesību akts attiecas uz visām tautsaimniecības nozarēm.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.2.1. uz makroekonomisko vidi:

2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:

2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:

Ietekmes apraksts
Uzņēmējiem būs iespēja turpināt darba attiecības uz termiņuzturēšanās atļaujas pamata tikai ar tiem darbiniekiem no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas, kas šajos uzņēmumos bijuši nodarbināti vismaz trīs mēnešus, bet ar tiem darbiniekiem, kas ir Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas pilsoņi un nodarbināti mazāk par trim mēnešiem, tikai attālināti vai uz ilgtermiņa vīzas pamata. Šāda kārtība attieksies arī uz komercreģistrā reģistrētajām amatpersonām - Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas pilsoņiem. 2022.gada 1.jūlijā Latvijā ar derīgām termiņuzturēšanās atļaujām uzturējās 2180 darba ņēmēji un 144 komercreģistrā reģistrētas amatpersonas no attiecīgajām valstīm, kā arī 22 investori - ieguldītāji komercsabiedrību pamatkapitālā. Regulējums var negatīvi ietekmēt potenciālo investoru izvēli investēt Latvijas uzņēmumos un esošo investoru iespējas un vēlmi jau veiktās investīcijas saglabāt, jo izraisa grūtības darbaspēka piesaistē

2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:

Ietekmes apraksts
Regulējums attiecas uz visiem uzņēmējiem. 

2.2.5. uz konkurenci:

2.2.6. uz nodarbinātību:

Ietekmes apraksts
Regulējums varētu veicināt Latvijas iedzīvotāju iesaisti darba tirgū, ja darba devēji nevarēs turpināt darba attiecības ar Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas pilsoņiem attālināti vai, ja darba ņēmēji nevēlēsies turpināt uzturēties Latvijas Republikā uz ilgtermiņa vīzas pamata.

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-
Stājoties spēkā tiesību aktam, grozījumi citos tiesību aktos nav nepieciešami.
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.1. Saistības pret Eiropas Savienību

Vai ir attiecināms?
ES tiesību akta CELEX numurs
32016L0801
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/801 (2016. gada 11. maijs) par nosacījumiem attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos pētniecības, studiju, stažēšanās, brīvprātīga darba, skolēnu apmaiņas programmu vai izglītības projektu un viesaukles darba nolūkā
Apraksts
Tiesību akta projektā nodrošināta iespēja pieprasīt atkārtotu uzturēšanās atļauju studentiem un pētniekiem, kas pabeiguši studijas vai pētniecības projektu un uz laiku līdz deviņiem mēnešiem vēlas uzturēties Latvijas Republikā, lai uzsāktu darba attiecības vai komercdarbību. 

5.2. Citas starptautiskās saistības

Vai ir attiecināms?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem

Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/801 (2016. gada 11. maijs) par nosacījumiem attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos pētniecības, studiju, stažēšanās, brīvprātīga darba, skolēnu apmaiņas programmu vai izglītības projektu un viesaukles darba nolūkā
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
25.panta 1.punkts
2.panta otrā daļa, kas paredz papildināt Pārejas noteikumu 54.punktu ar 12.apakšpunktu
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
Pārējie direktīvas panti pārņemti Imigrācijas likumā un pakārtotajos Ministru kabineta noteikumos. 

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Nevalstiskās organizācijas
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

-

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde
  • Latvijas Republikas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības ārvalstīs

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi
Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk