Anotācija (ex-ante)

Pilngadību sasniedzis bērns atrodas īpaši neaizsargātā situācijā, jo nereti no ārpusģimenes aprūpes nākušajiem bērniem ir mazāks sociāli labvēlīgo kontaktu loks, zemākas prasmes risināt dažāda veida sarežģījumus un zemāks izglītības līmenis. Pāreja uz patstāvīgo dzīvi ir krasa, no vecuma īpatnību skata punkta nesaudzīga. Ārpusģimenes aprūpes beigu posms bērniem nereti dublējas ar izglītības pakāpes maiņu, kā arī 18 gadu vecuma sasniegšana var norādīt uz juridisko, bet ne psiholoģiskā brieduma gatavību. Finansiālais nodrošinājums pilngadību sasniegušajiem bērniem ir nepietiekams, kas var veicināt nepieciešamību pārtraukt mācību ieguves procesu, lai nodrošinātu ikdienas pamatvajadzības. Ilgtermiņā zems izglītības līmenis samazina iespēju iegūt labi atmaksātu darbu un veicina risku nonākt nelabvēlīgā finansiālā situācijā. Kā sekas varbūt dažāda veida sociāli nelabvēlīgi notikumi, kas iekļaus personu sociālā riska grupā, pakļaujot to nabadzības, sociālās atstumtības un diskriminācijas riskam. Tādējādi atbalsts patstāvīgas dzīves uzsākšanā bērniem no ārpusģimenes aprūpes ir likumsakarīgs, preventīvs, neatņemams un obligāts noslēguma posms ārpusģimenes aprūpes kopējā sistēmā.
Atbilstoši Saeimā 2023.gada 8. martā pieņemtajiem  grozījumiem likumā “Par sociālo drošību”,  Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, Valsts sociālo pabalstu likumā, likumā “Par valsts pensijām’’ un likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”, kur tiek noteikta minimālo ienākumu noteikšanas metodoloģija un pilnveidota pārskatīšanas kārtība, lai pilnībā ieviestu Satversmes tiesas spriedumus, ir nepieciešams veikt grozījumus Noteikumos Nr.857, paredzot pabalsta ikmēneša izdevumiem un vienreizējā pabalsta patstāvīgas dzīves uzsākšanai apmēra sasaisti ar minimālo ienākumu slieksni, proti, ka pabalsts nevar būt zemāks par noteiktu īpatsvaru no ienākumu mediānas un noteikt periodisku šo pabalstu pārskatīšanu.
Ministru kabineta noteikumu Nr.857 30.punkts nosaka, ka pašvaldība pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās pilngadību sasniegušajam jaunietim piešķir vienreizēju pabalstu sadzīves priekšmetu un mīkstā inventāra iegādei, turklāt pašvaldībai šo pabalstu ir atļauts izsniegt jaunietim arī sadzīves priekšmetu un mīkstā inventāra veidā. Valsts ir noteikusi nepieciešamo sadzīves priekšmetu un mīkstā inventāra minimumu, iekļaujot to Noteikumu Nr.857 5.pielikumā. Pašvaldībām ir atšķirīga prakse attiecībā uz šī pabalsta izsniegšanu – ir pašvaldības, kas pabalstu izsniedz naudā, bet joprojām ir dažas pašvaldības, kas sadzīves priekšmetus un mīksto inventāru izsniedz atbilstoši sarakstam. Papildu jānorāda, ka Ministru kabineta noteikumu Nr.857 5.pielikumā iekļautais saraksts neatbilst šī brīža dzīves reālajām pamatvajadzībām un ir uzskatāms par novecojušu.
2021. gada janvārī, kad pēdējoreiz tika pārskatīts sadzīves priekšmetu un mīkstā inventāra iegādes pabalsta apmērs, salīdzinot patēriņa cenu pārmaiņas ar 2022. gada septembri, tās ir paaugstinājušās par 28 procentiem, kas nozīmē, ka vienreizējais pabalsts sadzīves priekšmetu un mīkstā inventāra iegādei neatbilst šī brīža reālajai sociālekonomiskajai situācijai valstī un pasliktina pilngadību sasniegušā bērna finansiālo stāvokli.
Visbeidzot nepieciešams noteikt arī pabalsta pārskatīšanas nosacījumus un regularitāti, proti, cik bieži tiek pārskatīts vienreizējā pabalsta sadzīves priekšmetu un mīkstā inventāra iegādei apmērs, kuru pašvaldība izmaksā pilngadību sasniegušajam bērnam, lai nodrošinātu tā vērtības nezaudēšanu.

Līdz šim Noteikumos Nr.857 ir bijuši atšķirīgi kritēriji apliecības un pabalsta ikmēneša izdevumiem piešķiršanai, kā noteicošo kritēriju uzskatot izglītības pakāpi, kurā pilngadību sasniegušais bērns mācās. Proti, apliecību bija tiesības iegūt, ja pilngadību sasniegušais bērns mācās pamatizglītības pakāpē, bet pabalstu ikmēneša izdevumiem, ja pilngadību sasniegušais bērns mācās vidējā, vidējā profesionālā izglītībā vai augstākā izglītības pakāpē.
Tāpat normatīvais regulējums nosaka, ka pilngadību sasniegušajam bērnam pabalstu ikmēneša izdevumiem un apliecību izsniedz, ja viņš mācās kādā no iepriekš minētajām izglītības pakāpēm un saskaņā ar izglītības jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteikto kārtību, sekmīgi apgūst izglītības programmu. Proti, pabalstu ikmēneša izdevumiem un apliecību, ir tiesīgi saņemt tikai tie pilngadību sasniegušie bērni, kuri sekmīgi apgūst izglītības programmu.
Nesekmības un atrašanās zemākā izglītības pakāpē iemesli var būt dažādi, piemēram, piedzīvotā traumatiskā pieredze, laicīgi nekonstatētie veselības traucējumi, mentālas, fiziskas problēmas, kā arī pagātnē piedzīvotie notikumi un vide, kurā bērns audzis un attīstījies, kas ietekmē ne tikai emocionālo un fizisko labsajūtu, bet arī atstāj ilgtermiņa ietekmi uz viņa neiroloģisko un psiholoģisko attīstību un ir veicinājuši šķēršļus savlaicīgi iegūt pamatizglītību. Sociālā palīdzība nedrīkst būt balstīta uz bērna izglītības pakāpi, jo tādējādi bērns tiek pakļauts būtiskam nabadzības riskam nākotnē. Turklāt bērnam, kurš sekmīgi apgūst izglītības programmu un bērnam, kuram ir nesekmīgi vērtējumi mācību procesā, rodas vienlīdzīgi ikdienas izdevumi, neatkarīgi no izglītības pakāpes un sasniegumiem mācībās.
Praksē nereti kritēriju “sekmīgs” interpretē nesamērīgi plaši un sociālie dienesti atsaka izmaksu pabalsta ikmēneša izdevumu segšanai arī gadījumos, ja izglītības iestādes izziņā ir norādīts, ka pilngadību sasniegušajam bērnam kādā mācību priekšmetā mācību gada laikā ir nesekmīgi vērtējumi vai izglītības iestāde atsaka izziņas izsniegšanu līdz brīdim, kamēr  mācību procesā ir iegūti kādi vērtējumi, lai izglītības iestāde varētu izziņā norādīt informāciju par to, ka pilngadību sasniegušajam bērnam ir sekmīgi vērtējumi mācību procesā. Līdz ar to tiek kavēta apliecības saņemšana un pabalsta ikmēneša izdevumu segšanai izmaksa.
Salīdzinot vairākus uz sociālās drošības jomu attiecināmos normatīvos aktus, kuros attiecībā uz noteiktu tiesību iegūšanu ir paredzēts mācīšanās vai studēšanas priekšnoteikums, secināms, ka tikai Noteikumos Nr.857 sekmīgs mācību vērtējums ir noteikts kā obligāts kritērijs sociālo garantiju piešķiršanai un kopumā tas nav raksturīgs parametrs. Citos analizētajos normatīvajos aktos, kuri dod personām tiesības uz noteiktu statusu, atvieglojumiem un finansiālo atbalstu (piemēram, daudzbērnu ģimenes statuss, ģimenes valsts pabalsts, sociālā nodrošinājuma pabalsts, apgādnieka zaudējuma pensija, Uzturlīdzekļu garantiju fonda izmaksas) kritērijs ir mācīšanās fakts pats par sevi. Iepriekšminētie piemēri apliecina kopējo likumdevēja un izpildvaras pieeju skatīt mācīšanās vai studēšanas faktu pašu par sevi un nesaistīt to ar papildkritērijiem, kas, kā liecina, izglītības normatīvo aktu analīze, pēc būtības ir lieks kritērijs, jo iespēja turpināt izglītības ieguvi ir tiešā veidā saistīta ar sekmīgu vērtējumu iegūšanu un ir priekšnoteikums izglītības programmas apguves turpināšanai. Tāpēc sekmīgums, kā papildu kritērijs sociālo garantiju saņemšanai, ierobežo pilngadību sasniegušajam bērnam tiesības un iespēju saņemt visas Noteikumos Nr.857 paredzētās sociālās garantijas.
Apliecību sociālo garantiju nodrošināšanai izgatavošanu pēc bāriņtiesas pieprasījuma nodrošina Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (turpmāk – inspekcija). Apliecības derīguma termiņu līdz šim nosaka bāriņtiesas to norādot pieprasījuma veidlapā par apliecības sociālo garantiju nodrošināšanai izgatavošanā, bet tā kā apliecību izgatavo inspekcija,  viņi kā apliecības izgatavotāji pārbauda iesniegtās informācijas atbilstību un nereti bāriņtiesu sniegtā informācija par apliecības derīguma termiņu ir kļūdaina. Veidojas situācija, ka divu institūciju darbinieki veic dubultu darbu, lai uzdevumi nepārklātos nepieciešams noteikt, ka apliecības derīguma termiņu nosaka inspekcija. Līdz šim Noteikumos nr.875 noteikts, ka inspekcija piecu darbdienu laikā nodrošina apliecības izgatavošanu un izsniedz to pieprasītājam vai nosūta pa pastu ierakstītā pasta sūtījumā uz pieprasītāja norādīto adresi, izdarot par to attiecīgu ierakstu apliecību uzskaites žurnālā. Nepietiekamās darbinieku kapacitātes dēļ, nepieciešams pagarināt apliecības izgatavošanas, izsūtīšanas  termiņu.  Nepieciešams veikt tehniskas izmaiņas atbilstoši inspekcijas apstiprinātajai paraugnomenklatūrai (Bāriņtiesas lietu paraugnomeklatūra - bti.gov.lv), proti apliecību reģistrācijas žurnāls aizstāt ar apliecību sociālo garantiju nodrošināšanai bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem reģistrs.
Tāpat normatīvais regulējums nosaka, ka pilngadību sasniegušajam bērnam pabalstu ikmēneša izdevumiem un apliecību izsniedz, ja viņš mācās kādā no iepriekš minētajām izglītības pakāpēm un to apliecina izziņa no izglītības iestādes, augstskolas vai koledžas. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta astotā daļa nosaka,  ja informācija, kura nepieciešama pārvaldes lēmuma pieņemšanai, kas regulē publiski tiesiskās attiecības ar privātpersonu, ir citas institūcijas rīcībā, iestāde to iegūst pati, nevis pieprasa no privātpersonas. Tāpat pašvaldībām, lai pārliecinātos par pilngadīgā bērna piederību izglītības iestādei, izmantojamas pašvaldībai pieejamās informācijas sistēmas, piemēram,  Sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu administrēšanas lietojumprogramma "SOPA",  Bāriņtiesu informācijas sistēma "BARIS".

 

Noteikumu projekts paredz, ka ar 2023. gada 1. jūliju tiks mainīti pabalstu aprēķināšanas metodoloģijas nosacījumi un pabalstu apmēra turpmākā pārskatīšanas kārtība vienreizējam pabalstam patstāvīgas dzīves uzsākšanai, pabalstam ikmēneša izdevumiem, vienreizējam pabalstam sadzīves priekšmetu un mīkstā inventāra iegādei, kā arī tiek pārskatīti kritēriji apliecības iegūšanai un pabalsta ikmēneša izdevumu izmaksai.

Noteikumu projekts nosaka pabalsta ikmēneša izdevumiem un vienreizējā pabalsta patstāvīgas dzīves uzsākšanai apmēra sasaisti ar minimālo ienākumu slieksni, nosakot noteiktu īpatsvaru no ienākumu mediānas. 2023. gadā jaunie minimālo ienākumu sliekšņi stāsies spēkā no 2023.gada 1.jūlija, bet turpmāk, sākot ar 2024. gadu, tie tiks pārskatīti katra gada janvārī. Ja minimālo ienākumu mediāna pārskata gadā samazinās, minimālo ienākumu sliekšņus nepārskata.

Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes publicētās aktuālās minimālo ienākumu mediānas uz vienu ekvivalento patērētāju mēnesī apmēram un Labklājības ministrijas aprēķiniem atvietojums plānojams šāds:
 
 

	Mediāna, euro	Atvietojums no mediānas
No 2023.gada 1.jūlija	626.57	20%             30%        40%            60% 125               188          251             376
No 2024.gada 1.janvāra	685.78	137               206          274             411
No 2025.gada 1.janvāra*	756.55	151               227          303             454

*Prognozes

Noteikumu projekts nosaka, ka pilngadību sasniegušajam bērnam vienreizējais pabalsta patstāvīgas dzīves uzsākšanai apmērs noteikts ne zemāks par 40 procentiem (251.00 euro 2023. gadā), noapaļots līdz pilniem euro, no Centrālās statistikas pārvaldes publicētās aktuālās minimālo ienākumu mediānas uz vienu ekvivalento patērētāju mēnesī un bērnam ar invaliditāti kopš bērnības – ne zemāks par 60 procentiem (376.00 euro 2023. gadā), noapaļots līdz pilniem euro, no Centrālās statistikas pārvaldes publicētās aktuālās minimālo ienākumu mediānas uz vienu ekvivalento patērētāju mēnesī. 

Savukārt pabalsta ikmēneša izdevumiem apmērs tiek noteikts ne zemāks par 20 procentiem (125.00 euro 2023. gadā), noapaļots līdz pilniem euro, no Centrālās statistikas pārvaldes publicētās aktuālās minimālo ienākumu mediānas uz vienu ekvivalento patērētāju mēnesī un personām ar invaliditāti kopš bērnības - ne zemāks par 30 procentiem (188.00 euro 2023. gadā), noapaļots līdz pilniem euro, no Centrālās statistikas pārvaldes publicētās aktuālās minimālo ienākumu mediānas uz vienu ekvivalento patērētāju mēnesī. 

Noteikumu projektā tiek noteikts, ka pabalstu ikmēneša izdevumiem izmaksā pilngadību sasniegušajam bērnam, ja viņš mācās kādā no Izglītības likumā noteiktajām izglītības pakāpēm - pamatizglītība, vidējā, vidējā profesionālā izglītība, augstākā izglītība, proti, visās izglītības pakāpēs, šobrīd pabalstu ikmēneša izdevumiem pilngadību sasniegušajam bērnam izmaksā, ja viņš mācās kādā no Izglītības likumā noteiktajām izglītības pakāpēm - vidējā, vidējā profesionālā izglītība, augstākā izglītība
Tāpat noteikumu projekts nosaka, ka no 2023.gada 1.jūlija pašvaldība pabalsta ikmēneša izdevumiem un apliecības piešķiršanai pieprasa informāciju no izglītības iestādes, augstskolas vai koledžas izmantojot pašvaldībā pieejamās informācijas sistēmas par to, ka pilngadību sasniegušais bērns turpina apgūt izglītības programmu vai studiju programmu, nevērtējot “sekmīgumu” kā kritēriju.

Atbilstoši inspekcijas apstiprinātajai paraugnomenklatūrai nosaukumu ''Apliecību reģistrācijas žurnāls'' aizstāt ar ''Apliecību sociālo garantiju nodrošināšanai bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem reģistrs''. Apliecību derīguma termiņu turpmāk nosaka inspekcija un atkārtotas apliecības izgatavošanas termiņš ir analogs pirmreizējās apliecības izgatavošanas termiņam. Atbilstoši izmaiņas Noteikumu projekta 2. pielikumā.

Noteikumu projekts paredz pārskatīt arī vienreizējo pabalstu patstāvīgas dzīves uzsākšanai, ņemot vērā, ka patēriņa cenu pārmaiņas 2022. gada septembrī, salīdzinot ar 2021. gada janvāri, ir palielinājušās par 28 procentiem (tas nozīmē, ka pirktspēja 820.05 eiro apmērā 2021. gada janvārī ir vienāda ar 1049.66 eiro 2022. gada septembrī). Līdz ar to Noteikumu projektā tiek noteikts, ka vienreizējā pabalsta sadzīves priekšmetu un mīkstā inventāra iegādei apmērs palielināms no 820,05 euro uz 1050 euro, lai nodrošinātu tā vērtības nezaudēšanu, kā arī Noteikumu Nr.875 tiek dzēsts 5. pielikums ’”Sadzīves priekšmetu un mīkstā inventāra minimums patstāvīgas dzīves uzsākšanai”. Vienlaikus tiek noteikts, ka vienreizējā pabalsta sadzīves priekšmetu un mīkstā inventāra iegādei apmēru pārskata Ministru kabinets pēc labklājības ministra ierosinājuma ņemot vērā Centrālās statistikas pārvaldes noteikto vidējo faktisko patēriņa cenu indeksu. Ja pārskata periodā vidējais faktiskais patēriņa cenu indekss nemainās vai samazinās, pabalsta apmērs netiek pārskatīts.
Noteikumu projekts stajās spēkā 2023. gada 1. jūlijā, atbilstoši Administratīvā procesa likuma 15. panta 6. daļai.