Anotācija (ex-ante)

Šobrīd nav noteikts vienots ārējs regulējums valsts, pašvaldību un privātpersonu dibinātajām izglītības iestādēm personas uzņemšanai profesionālās izglītības programmās, iestājpārbaudījumu organizēšanai, kā arī pārcelšanai nākamajā kursā, klasē vai grupā vai atskaitīšanai. Tādējādi nav vienotas pieejas minēto jautājumu īstenošanai visu dibinātāju izglītības iestādēs, kas īsteno profesionālās izglītības programmas.
 

Tiesību akta projekts nosaka vienotas prasības un kārtību profesionālās izglītības programmas apguves uzsākšanai, proti, no tās sākuma atbilstoši licencētas profesionālās izglītības programmas mācību grafikam un izsludinātai izglītojamo uzņemšanai. Tiesību akta projekts nosaka vienotas prasības un kārtību visās izglītības iestādēs, kas īsteno profesionālās izglītības programmas.
Ņemot vērā, ka Iekšlietu ministrijas sistēmas padotībā esošajās profesionālās izglītības iestādēs ir noteiktas specifiskas prasības un kārtība personu uzņemšanai profesionālās izglītības programmās, piemēram, kinologu profesionālās pilnveides programmas apguvei, kurā uzņemšana notiek, pamatojoties uz valsts iestādes nosūtījuma par amatpersonas profesionālās pilnveides izglītības iegūšanu dienesta interesēs, Tiesību akta projektā noteikts, ka Tiesību akta projekts uz Iekšlietu ministrijas padotībā esošām profesionālās izglītības iestādēm attiecas tiktāl, ciktāl tas nav pretrunā ar normatīvajiem aktiem, kas reglamentē Valsts policijas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un Valsts robežsardzes darbību. Šāds regulējums noteikts arī Profesionālās izglītības likuma 17.¹ panta septītajā daļā.

Ievērojot, ka arī Ieslodzījuma vietu pārvaldes Mācību centrā profesionālās izglītības programmas apgūst tikai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas, kuras uz mācībām tiek norīkotas ar rīkojumu, Tiesību akta projektā noteikts, ka uz Ieslodzījuma vietu pārvaldes Mācību centru Tiesību akta projekts attiecas tiktāl, ciktāl tas nav pretrunā ar normatīvajiem aktiem, kas reglamentē Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbību.
Tā kā notiesāto izglītošanā nepieciešams ievērot Ministru kabineta 2013.gada 9.aprīļa noteikumu Nr.191 "Notiesātā resocializācijas īstenošanas kārtība" VI nodaļā noteikto kārtību, Tiesību akta projektā noteikts, ka uz notiesāto izglītošanu Tiesību akta projekts attiecas tiktāl, ciktāl tas nav pretrunā ar normatīvo aktu par notiesāto resocializācijas īstenošanas kārtību.

Savukārt, ja iepriekš uzsāktā profesionālās izglītības ieguve kādā brīdī tika pārtraukta, persona var pretendēt uz uzņemšanu izglītības turpināšanai profesionālās izglītības programmas vēlākos mācību posmos, tai skaitā, ja persona vēlas turpināt mācības citā izglītības iestādē vai mainīt profesionālās izglītības programmu. Šādā gadījumā persona tiks uzņemta saskaņā ar normatīvo aktu par kārtību, kādā atzīst personas kompetenci uzņemšanai profesionālās izglītības programmas vēlākos mācību posmos, un personai nebūs atkārtoti jāapgūst jau sasniegti mācīšanās rezultāti.
Tiesību akta projekts nosaka arī vienotu kārtību personas uzņemšanai un iestājpārbaudījumu organizēšanas kārtību, kā arī vienotu izglītojamo pārcelšanu nākamajā kursā, klasē vai grupā, ja profesionālās izglītības programmas ilgums pārsniedz vienu gadu, un nosaka izglītojamā atskaitīšanas gadījumus no profesionālās izglītības programmas apguves.
Tiesību akta projektā minētais termins “kurss” attiecināms uz profesionālās pamatizglītības, arodizglītības un profesionālās vidējās izglītības programmām, kurās ir vairāk par vienu līdz četriem kursiem, savukārt termins “klase vai grupa” attiecināms uz profesionālās ievirzes izglītības programmām mākslā un sportā. Piemēram, profesionālās ievirzes izglītības programmā sportā noteiktas mācību treniņu grupas dažādos kvalifikācijas līmeņos: sākuma sagatavošanas grupa, konkrēta apmācības gada mācību treniņu grupa, sporta meistarības pilnveides grupa, augstākās sporta meistarības grupa, kas ir mācību treniņu grupu kvalifikācijas līmeņu raksturotāji. Termins “kurss, klase vai grupa” iekļauti licencētu profesionālās izglītības programmu mācību plānos. 
Ievērojot to, ka persona kļūst par izglītojamo pēc tās uzņemšanas izglītības iestādē, Tiesību akta projektā lietots termins “persona” līdz brīdim, kad tā iegūst izglītojamā statusu.
Tiesību akta projekta nodaļās ietverts turpmāk minētais regulējums.

1. Tiesību akta projekta II nodaļa nosaka prasības personas reģistrēšanai, lai to uzņemtu profesionālās izglītības programmas apguves uzsākšanai, kā arī iesniegumā norādāmo informāciju, tai skaitā nosacījumus, kas attiecas uz Diasporas likumā noteikto. Proti, pamatojoties uz Diasporas likuma 15. panta otrās daļas 1. punktu un pārejas noteikumu 12. punkta 5. apakšpunktu, kas nosaka diasporas locekļiem iespēju pirms remigrācijas savlaicīgi reģistrēt savus bērnus Latvijas profesionālās izglītības iestādēs, Tiesību akta projekts paredz, ka, piesakot personu profesionālās izglītības programmā, papildus dzīvesvietas adresei ārvalstīs jānorāda papildu adrese Latvijā. Valsts izglītības informācijas sistēmas (turpmāk - VIIS) dati liecina, ka 2021. /2022. mācību gadā profesionālās izglītības programmas apguvuši četri remigrējušie diasporas locekļi.

Pamatojoties uz likuma 27. pantā noteiktajiem nosacījumiem izglītības ieguves pēctecībai un prasībām iepriekš iegūtai izglītībai, Tiesību akta projekts nosaka, kādi dokumenti pievienojami iesniegumam par personas uzņemšanu profesionālās izglītības programmā. Viens no šādiem dokumentiem ir iepriekš iegūtās izglītības dokumenta vai profesionālās kvalifikācijas apliecinoša dokumenta kopija, uzrādot izglītības iestādes vadītājam oriģinālu, ja profesionālās izglītības programma paredz prasības iepriekš iegūtai izglītībai. Lai gan saskaņā ar Izglītības likuma 30. pantā noteikto izglītības iestādes vadītājs atbild par izglītības iestādes darbību un tās rezultātiem par normatīvo aktu ievērošanu, tomēr izglītības iestādes vadītājs ir tiesīgs noteikt nodarbināto, kura pieņems un pārbaudīs iesniegumam par personas uzņemšanu profesionālās izglītības programmā pievienotos dokumentus, tostarp pārliecināsies par iepriekš iegūtās izglītības dokumenta vai profesionālās kvalifikācijas apliecinoša dokumenta oriģināla esamību.
Tiesību akta projektā ietvertā prasība personai uzrādīt iepriekš iegūtās izglītības dokumenta vai profesionālās kvalifikācijas apliecinoša dokumenta oriģinālu un iesniegt tā kopiju ir saistīta ar to, ka izglītības iestādei pirms personas uzņemšanas izglītojamo skaitā nav pieeja šīs personas datiem, tostarp personai izsniegtajiem izglītības dokumentiem VIIS. Šādu informāciju ir iespējams iegūt pēc izglītības iestādes vadītāja rīkojuma izdošanas par personas uzņemšanu profesionālās izglītības programmas apguvei, proti, pēc izglītojamā statusa piešķiršanas un informācijas ievadīšanas VIIS kā jau par izglītības iestādes izglītojamo. Turklāt jāņem vērā, ka VIIS informācija par personas iepriekš iegūtās izglītības vai profesionālās kvalifikācijas apliecinošu dokumentu ir pieejama tikai no 2010. gada.
Ja, piemēram, ieslodzījuma vietā esošā persona kādu iemeslu dēļ pirms uzņemšanas profesionālās izglītības programmā nevar uzrādīt attiecīgu iepriekš iegūtās izglītības vai profesionālās kvalifikācijas apliecinošu dokumentu, ieslodzījumā esoša persona var vērsties ar iesniegumu attiecīgajā institūcijā, lai iegūtu nepieciešamo informāciju par iepriekš iegūtas izglītības vai profesionālās kvalifikācijas apliecinošu dokumentu.
Ja profesionālās izglītības programma neparedz prasības attiecībā uz iepriekš iegūtu izglītību, minētais dokuments nav jāiesniedz, piemēram, profesionālās tālākizglītības programmas, kas dod iespēju iegūt otrā līmeņa profesionālo kvalifikāciju, īstenojama bez iepriekšējās izglītības ierobežojuma. Iesniegumam pievienojama arī izziņas par izglītības dokumenta atzīšanu kopija, ja izglītību apliecinošais dokuments izsniegts ārvalstīs. Saskaņā ar Izglītības likuma 11.1 panta piektajā un sestajā daļā noteikto lēmumu par ārvalstīs izsniegto izglītības dokumentu atzīšanu izglītības turpināšanai vidējās izglītības pakāpē, pamatojoties uz Akadēmiskās informācijas centra izziņu, pieņem izglītības iestāde, kurā izglītības dokumenta īpašnieks vēlas uzsākt vai turpināt mācības Latvijā.

Tiesību akta projekts nosaka, ka rakstveida iesniegumam jāpievieno izraksts no stacionārā/ambulatorā pacienta medicīniskās kartes (veidlapa Nr. 027/u, Ministru kabineta 2006. gada 4. aprīļa noteikumu Nr. 265 “Medicīnisko dokumentu lietvedības kārtība” 12. pielikums), kurā norādīta vispārīga informācija par personas hroniskām saslimšanām, funkcionālajiem traucējumiem (redzes, dzirdes garīga rakstura traucējumiem), alerģijām vai ierobežojumiem fiziskajai slodzei, sporta aktivitātēm, proti, veselības traucējumiem, kas varētu ietekmēt profesionālās izglītības programmas apguvi un profesionālās kvalifikācijas ieguvi, kā arī kvalitatīvu un pilnvērtīgu profesionālās ievirzes izglītības programmas mākslās nodrošināšanu. Šādas informācijas esamība ļaus  izglītības iestādei un tās pedagogiem ne vien savlaicīgi plānot un iespēju robežās  pielāgot izglītības procesu konkrētam un citiem izglītojamiem, gan arī pieņemt atbilstošus lēmumus izglītojamo drošības apdraudējuma gadījumā. Turklāt profesijas apguvē izglītojamiem dažkārt ir jāstrādā augstumā, pie rezervuāriem, jāizmanto rotējošas iekārtas, jāstrādā ar ķīmiskām vielām, jāstrādā pie sakarsušām iekārtām (plītīm), jāapgūst traktortehnikas vai lokomotīves vai cita transporta vadīšana, jāorganizē dzelzceļa transporta pārvadājumu organizācijas un kustības drošība, proti, katrā profesijā, ko izglītojamais apgūst, ir jāievēro darba drošība, arī sporta nodarbībās informācija par personas fiziskās slodzes, sporta aktivitāšu ierobežojumiem būs palīglīdzeklis izglītības iestādes mācību darba organizēšanai. Tāpat vidējā izglītības pakāpē izglītojamiem ir iespēja apgūt profesijas, kurās nepieciešama fiziskā sagatavotība un tiek noteikti fiziskās sagatavotības iestājpārbaudījumi. Tādējādi minēto personas datu apstrādes mērķis ir nodrošināt izglītības iestāžu funkciju īstenošanu izglītības jomā, tai skaitā nodrošinot izglītojamo drošību izglītības iestādēs un to organizētajos un atbalstītajos pasākumos.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2016.gada 6.septembra noteikumu Nr.594 “Sportistu un bērnu ar paaugstinātu fizisko slodzi veselības aprūpes un medicīniskās uzraudzības kārtība” 3.1.apakšpunktu ģimenes ārsts veic profilaktiskās apskates sportistiem un bērniem ar paaugstinātu fizisko slodzi pirms iestāšanās sporta izglītības iestādē. Profilaktiskās apskates rezultātus dokumentē izziņā, kas iesniedzama, iestājoties sporta izglītības iestādē.

Ņemot vērā, ka prasības attiecībā uz reglamentētām profesijām ir noteiktas nozares ārējos normatīvajos aktos, kā arī, lai savlaicīgi pārliecinātos par personas atbilstību profesionālajai kvalifikācijai izvirzāmajām prasībām, Tiesību akta projektā noteikts, ka iesniegumam pievieno citus normatīvajos aktos noteiktos papildu dokumentus, kas nepieciešami izglītības ieguves un darba uzsākšanai reglamentētajās profesijās. Piemēram, saskaņā ar Jūrlietu likuma 29. panta pirmo prim daļu personai pirms ieskaitīšanas vai imatrikulācijas profesionālās izglītības programmā, pēc kuras apgūšanas var saņemt jūrnieka kvalifikāciju apliecinošu dokumentu, jābūt derīgam jūrnieku ārsta izsniegtam atzinumam par personas veselības stāvokļa atbilstību darbam uz kuģa izraudzītajā specialitātē. Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 23. panta ceturtā daļa nosaka, ka kuģa apkalpes sastāvā nevar būt persona, kura ir sodīta par tīšu smagu vai sevišķi smagu noziegumu, turpretī saskaņā ar minētā likuma 23. panta otro un trešo daļu kuģa apkalpes sastāvā ir arī praktikanti – personas, kuras saskaņā ar jūrnieku profesionālās izglītības programmu atrodas mācību praksē uz kuģa. No minētā izriet, ka izglītības iestādei, pirms personas uzņemšanas profesionālās izglītības programmā, ir jāpārliecinās par tās sodāmību, jo persona, kura ir atzīta par vainīgu smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā un sodāmība nav dzēsta vai noņemta, nevar iziet kvalifikācijas praksi, kas ir profesionālās izglītības programmas daļa, tātad nevar iegūt jūrnieka kvalifikāciju.

Izglītības likuma 3. panta pirmajā daļā noteikts, ka ikvienam ir tiesības uz kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību. VIIS dati liecina, ka 2021. /2022. mācību gadā profesionālās izglītības programmas iekļaujošas izglītības ietvaros apguva 1867 izglītojamie ar speciālām vajadzībām un 50 izglītojamie ar invaliditāti. Vidējā izglītības pakāpē īstenojamās profesionālās izglītības programmas paredz iespēju novērtēt izglītojamā mācību rezultātus un izsniegt atbilstošu izglītības dokumentu ne tikai par visas profesionālās izglītības programmas apguvi, bet arī par atsevišķas profesionālās izglītības programmas daļas apguvi, kā arī zemāka līmeņa profesionālās kvalifikācijas ieguvi, nepieciešamības gadījumā izstrādāt individuālo profesionālās izglītības programmas apguves plānu. Tādējādi tiek novērtēti personas sasniegtie mācību rezultāti un veidota elastīga, uz indivīda vajadzībām un spējām orientēta profesionālās izglītības sistēma, kas vienlaikus atbilst nozaru vajadzībām.
Papildus personām ar invaliditāti, kurām ir grūtības iekļauties profesionālās izglītības programmas apguvē kopā ar citiem izglītojamiem un kurām nepieciešama individualizēta izglītības ieguves pieeja un rehabilitācijas pasākumi atbilstoši viņa funkcionālajiem traucējumiem, tiek piedāvāta profesijas apguve profesionālās izglītības programmas mācību grupā, kurā profesiju apgūst 8-12 izglītojamie, un ir iespēja sniegt papildus atbalsta pasākumus profesijas un profesionālās izglītības programmas satura apguvē (mācību materiāli un mācību saturs atbilstoši izglītojamā spējām, vienkāršoti uzdevuma nosacījumi, vizualizācija - atslēgas vārdu izcelšana tekstā, papildu laiks uzdevumu vai pārbaudes darba veikšanai u.c.), kā arī sniegt tāda veida atbalstu un rehabilitāciju, kas rada iespēju izglītojamam apgūt profesionālās izglītības programmu, ņemot vērā viņa veselības stāvokli un spējas apgūt jaunas prasmes un zināšanas. Šādu profesionālās izglītības programmas apguvi jau šobrīd nodrošina atsevišķas profesionālās izglītības iestādes. Tiesību akta projekta 4.5. apakšpunktā ietvertā norma par iesniegumam pievienoto kopiju lēmumam par personas invaliditātes statusu izriet no Ministru kabineta 2007. gada 2. oktobra noteikumu Nr. 655 “Noteikumi par profesionālās izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo” (turpmāk – noteikumi Nr. 655) 2.2. apakšpunktā noteiktā, proti, profesionālās izglītības programmas izmaksās izglītojamajiem ar invaliditāti iekļauti rehabilitācijas pasākumi un ēdināšanas pakalpojumi. Minētie pakalpojumi saskaņā ar noteikumu Nr. 655 5.2.2 apakšpunktu tiek noteikti dienesta viesnīcā dzīvojošiem izglītojamiem ar invaliditāti Smiltenes tehnikuma mācību īstenošanas vietā Alsviķos, ko nosaka noteikumu Nr. 655 5.¹ punkts.
Tiesību akta projektā ietvertā prasība personai iesniegt lēmuma kopiju par invaliditātes statusu nepieciešama, lai izglītības iestāde savlaicīgi pārliecinātos par personas ar invaliditāti statusa esamību un ņemtu to vērā lēmuma pieņemšanā par personas uzņemšanu profesionālās izglītības programmas apguvē, jo, kā jau norādīts iepriekš, izglītības iestādei pirms personas uzņemšanas izglītojamo skaitā nav pieeja šīs personas datiem VIIS, tostarp par personas invaliditātes statusu. Šādu informāciju ir iespējams iegūt pēc izglītības iestādes vadītāja rīkojuma izdošanas par personas uzņemšanu profesionālās izglītības programmas apguvei, izglītojamā statusa piešķiršanas un informācijas ievadīšanas kā jau par izglītības iestādes izglītojamo VIIS.

Izpildot Valsts kontroles revīzijas “Vai bērnam ar speciālām vajadzībām ir iespēja saņemt tā spējām, vajadzībām un bērna labākajām interesēm atbilstošu izglītību?” ieteikumu, proti, veicināt personas ar speciālām vajadzībām uzņemšanu tādā profesionālās pamatizglītības programmā, kas atbilst viņa interesēm un spējām, Tiesību akta projekts paredz nodrošināt konsultācijas par attiecīgās profesionālās kvalifikācijas ieguves nosacījumiem, proti, pirms uzņemšanas profesionālās izglītības programmā papildus skaidrojot profesionālās kvalifikācijas ieguves prasības, nepieciešamās prasmes un iemaņas, kas palīdzēs izvērtēt personas iespējas iegūt profesiju un sniegt atbalstu, kas vērsta uz personas vajadzībām un spējām. Minētais ļaus savlaicīgi mazināt risku, ka persona ar speciālām vajadzībām, kā arī persona ar invaliditāti, izvēlas tās spējām neatbilstošu profesionālās izglītības programmas apguvi. Jau šobrīd Smiltenes tehnikuma izglītības programmu īstenošanas vietā Alsviķos personām ar speciālām vajadzībām, kā arī personām ar invaliditāti pirms uzņemšanas profesionālās izglītības programmā tiek sniegtas konsultācijas par izvēlētās profesijas apguves prasībām. Papildus karjeras attīstības jautājumos iespējas konsultēt un izglītot personas (arī nepilngadīgās personas likumiskos pārstāvjus vai atbildīgās amatpersonas, pieaugušos) ir pašvaldībās un vispārējās izglītības iestādēs esošajiem karjeras konsultantiem. Vienlaikus ir jāņem vērā, ka pirms uzņemšanas profesionālās izglītības programmā personai sniegtajām konsultācijām ir ieteikuma raksturs, jo pat gadījumā, ja konsultāciju laikā tiek konstatēts, ka personas ar speciālām vajadzībām vai personas ar invaliditāti spējas nav atbilstošas izvēlētajai profesionālās izglītības programmai, izglītības iestādei nav tiesiska pamata atteikt šai personai uzņemšanu izvēlētās profesionālās izglītības programmas apguvē minētā iemesla dēļ.

Ņemot vērā minēto, plānoti noteikumu Nr. 655 grozījumi, kuros tiek precizēts regulējums atbilstoši mērķgrupai, proti, “izglītības programmas mācību grupās ar speciālām vajadzībām” uz “izglītības programmas mācību grupās ar invaliditāti”, kā arī šobrīd Izglītības un zinātnes ministrija izvērtē iespēju visu attiecīgo izglītības iestāžu dienesta viesnīcās dzīvojošiem izglītojamiem ar invaliditāti iekļaut noteikumu Nr. 655 2.2. apakšpunktā noteiktās profesionālās izglītības programmas izmaksas, proti, rehabilitācijas pasākumus un ēdināšanas pakalpojumus izglītojamiem ar invaliditāti. Saskaņā ar VIIS datiem 2021./2022. mācību gadā Smiltenes tehnikuma mācību īstenošanas vietā Alsviķos, Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma mācību īstenošanas vietā Cīravā un Rīgas Valsts tehnikuma mācību īstenošanas vietā Krāslavā dienesta viesnīcās dzīvojošo izglītojamo skaits ar invaliditāti uz 2021.gada 1.oktobri bija 78. Jau šobrīd minētajās profesionālās izglītības iestāžu izglītības programmu īstenošanas vietās tiek īstenotas profesionālās izglītības programmas iekļaujošas izglītības ietvaros, kurās izglītojamiem ar speciālām vajadzībām tiek nodrošināta iespēja iegūt profesiju, savukārt izglītojamiem ar invaliditāti, kuriem nepieciešami rehabilitācijas pasākumi atbilstoši viņu funkcionālajiem traucējumiem, kā arī individualizēta izglītības ieguves pieeja, tiks piedāvāta profesijas apguve profesionālās izglītības programmas mācību grupā ar invaliditāti, kurā profesiju apgūst 8-12 izglītojamie.

Vispārējās izglītības likuma 51. panta piektajā daļā noteikts, ka speciālās izglītības iestāde īsteno speciālās pamatizglītības programmas izglītojamiem ar garīgās veselības traucējumiem, garīgās attīstības traucējumiem, smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai ar vairākiem smagiem attīstības traucējumiem. Speciālās izglītības iestāde papildus ir tiesīga īstenot speciālās pirmsskolas izglītības, speciālās pamatizglītības un vidējās speciālās izglītības programmas izglītojamiem ar redzes vai dzirdes traucējumiem, bet speciālās pirmsskolas izglītības programmas – izglītojamiem ar jauktiem attīstības traucējumiem, garīgās veselības traucējumiem, garīgās attīstības traucējumiem, smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai ar vairākiem smagiem attīstības traucējumiem, kā arī Vispārējās izglītības likuma 50. panta ceturtajā daļā noteiktās profesionālās pamatizglītības programmas. Pēctecīgi speciālās izglītības iestādes valsts budžeta finansētā profesionālās pamatizglītības programmā tiek uzņemtas personas, kuras iepriekš ieguvušas izglītības dokumentu par apgūto speciālās pamatizglītības programmu izglītojamiem ar garīgās veselības traucējumiem, speciālās pamatizglītības programmu izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem vai speciālās pamatizglītības programmu izglītojamiem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem. Minēto traucējumu dēļ šiem izglītojamiem ir objektīvi apgrūtināta vai pat neiespējama trešā vai ceturtā līmeņa profesionālās kvalifikācijas ieguve, ko piedāvā iegūt profesionālās izglītības iestādes.
Apgūstot speciālās izglītības iestādes piedāvāto profesionālās pamatizglītības programmu pamatizglītības pakāpē, kas dod iespēju iegūt otrā līmeņa profesionālo kvalifikāciju, atbilstoši nozaru kvalifikāciju struktūrās noteiktajām profesionālajām kvalifikācijām un izmantojot izstrādātos modulārās profesionālās izglītības programmas paraugus, izglītojamam ar minētajiem traucējumiem atbilstoši izglītojamā sasniedzamajiem mācīšanās rezultātiem, zināšanām un prasmēm ir iespēja apgūt moduļus, iegūt dzīvei nepieciešamas prasmes. Īstenojot modulāro profesionālās izglītības programmu, speciālās izglītības iestāde var īstenot atsevišķi vienu vai vairākus moduļus un izsniegt apliecību par attiecīgā moduļa apguvi. Tādējādi profesionālās pamatizglītības programmas ietvaros izglītojamiem ar minētajiem traucējumiem tiks nodrošināta otrā līmeņa profesionālās kvalifikācijas, moduļa vai prasmju apguve. Atbilstoši Ministru kabineta 2022. gada  8. novembra sēdes protokola Nr. 56, 34. § 7. punktā noteiktajam tiek risināts jautājums par personas uzņemšanu profesionālās pamatizglītības programmā.

Tiesību akta projekta 12. punkts attiecināms uz Labklājības ministrijas pārraudzībā esošu tiešās pārvaldes iestādi “Sociālās integrācijas valsts aģentūra” un “Sociālās integrācijas valsts aģentūras Jūrmalas Profesionālā vidusskola”, kas īsteno profesionālās izglītības programmas un kuru mērķis ir veicināt personu ar invaliditāti un personu ar funkcionāliem traucējumiem sociālo integrāciju, nodrošināt iespēju saņemt profesionālo rehabilitāciju un apgūt profesionālās pamatizglītības, profesionālās vidējās izglītības, pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības (koledžas izglītība), profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmas, sagatavojot speciālistus profesijās, kuras nepieciešamas personām ar invaliditāti sociālās aizsardzības pasākumu veikšanai. Minētās personas uzņem profesionālās izglītības programmā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā persona saņem valsts finansētus profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus un profesionālās piemērotības noteikšanas pakalpojumus.

Vispārējās izglītības likuma 31.panta trešajā daļā noteikti pamatnosacījumi izglītojamo uzņemšanai valsts izglītības iestādē, kurā vienlaikus ar vispārējās pamatizglītības programmu īsteno arī profesionālās ievirzes izglītības programmu. Proti, noteikts, ka, ar dibinātāja atļauju šāda izglītības iestāde ir tiesīga noteikt uzņemšanas prasības, atbilstība kurām ir nepieciešama, lai izglītojamais spētu uzsākt profesionālās ievirzes izglītības programmas apgūšanu.
Tādējādi Tiesību akta projekts paredz, ka valsts izglītības iestāde, kas vienlaikus nodrošina vispārējās pamatizglītības programmas un profesionālās ievirzes izglītības programmu īstenošanu, personu ar izglītības iestādes vadītāja rīkojumu uzņem valsts izglītības iestādes profesionālās ievirzes izglītības programmā, ja persona vienlaikus tiek uzņemta arī šīs izglītības iestādes īstenotajā vispārējās pamatizglītības programmā vai vispārējās vidējās izglītības programmā.
Šādas valsts izglītības iestādes šobrīd ir Murjāņu Sporta ģimnāzija  un mākslu izglītības kompetences centrs “Nacionālā Mākslu vidusskola”.  Murjāņu Sporta ģimnāzija, kas ir valsts dibināta vispārējās izglītības un sporta izglītības iestāde, kas līdztekus vispārējās izglītības programmām īsteno profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas airēšanā, handbolā, kamaniņu sportā, kanoe airēšanā un smaiļošanā, riteņbraukšanā, vieglatlētikā un volejbolā, attiecīgi persona ir uzņemama ar izglītības iestādes vadītāja rīkojumu Murjāņu Sporta ģimnāzijas profesionālās ievirzes izglītības programmā, ja persona vienlaikus tiek uzņemta arī šīs izglītības iestādes īstenotajā vispārējās pamatizglītības programmā vai vispārējās vidējās izglītības programmā. Mākslu izglītības kompetences centrs “Nacionālā Mākslu vidusskola” ir valsts dibināta profesionālās vidējās izglītības iestāde, kas līdztekus vispārējās pamatizglītības programmām īsteno profesionālās ievirzes izglītības programmas mākslu jomā – instrumentu spēle, vokālā mūzika,  kora klase, kora diriģēšana, klasiskā deja u.c.

Lai gan atbilstoši Izglītības likuma 56. panta pirmajā daļā noteiktajam  bārenim un bez vecāku gādības palikušam bērnam ir tiesības izglītoties jebkurā valsts vai pašvaldību izglītības iestādē, tomēr minētās tiesības nav absolūtas un ir samērojamas ar citu personu tiesībām uz profesionālās izglītības ieguvi, tādēļ Tiesību akta projekta 10. punktā noteikts, ka bāreņus un bez vecāku gādības palikušus bērnus līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai uzņem prioritārā kārtā, ja iestājpārbaudījumā persona uzrāda vienādu rezultātu ar citu personu. Izrietoši bāreņus un bez vecāku gādības palikušus bērnus līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai uzņems prioritārā kārtā, proti, tām ir noteiktas priekšrocības, ja iestājpārbaudījumā (ja tāds ir noteikts) persona uzrāda vienādu rezultātu ar citu personu. Šāda pieeja nodrošinās līdzsvaru starp bāreņa un bez vecāku gādības palikušā bērna un citu personu tiesībām uz profesionālās izglītības ieguvi izvēlētajā profesionālajā izglītības iestādē, kā arī mazinās risku, ka bārenis un bez vecāku gādības palikušais bērns bieži vien nevienlīdzīgas sociālas situācijas dēļ neturpina izglītības ieguvi, bet uzsākt darba gaitas, lai nodrošinātu savas pamatvajadzības. 24 gadu vecums Tiesību akta projektā ir iekļauts atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likumā 43.panta otrajā daļā noteiktajam, kas nosaka, ka sociālās garantijas bārenim saglabājas līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai.

Līdzīgs tiesiskais regulējums ir noteikts arī  Ministru kabineta 2022. gada 11. janvāra noteikumu Nr.11  “Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās un atskaitīti no tām, kā arī obligātās prasības izglītojamo pārcelšanai nākamajā klasē” (turpmāk – MK noteikumi Nr.11) 9.4. apakšpunktā, kas noteic, ka bāreni un bez vecāku gādības palikušu bērnu uzņem prioritārā kārtā vispārējās pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības programmā, ja iestājpārbaudījumā un noteiktajos uzņemšanas kritērijos viņš uzrāda vienādu rezultātu ar citu izglītojamo.
Ņemot vērā, ka profesionālās izglītības programmas arī tiek īstenotas pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē, Tiesību akta projekta 10. punktā noteiktais tiesiskais regulējums salāgots ar jau spēkā esošo MK noteikumos Nr.11 ietverto tiesisko regulējumu attiecībā uz bāreņu un bez vecāku gādības palikušu bērnu līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai uzņemšanu prioritārā kārtā.
Būtiski ņemt vērā, ka Tiesību akta projekta 10. punktā ietvertais tiesiskais regulējums par bāreņu un bez vecāku gādības palikušu bērnu līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai uzņemšanu prioritārā kārtā profesionālās izglītības programmas apguvei pilnībā atbilst Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 110. pantā noteiktajam par valstij īpašu palīdzību bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības. Satversmes 110. pants paredz valsts pienākumu īpaši palīdzēt bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības. Turklāt, īstenojot šo pienākumu, valstij, cik vien tas iespējams, jānodrošina, ka bērns uzaug ģimeniskā vidē (sk. Satversmes tiesas 2019. gada 16. maija sprieduma lietā Nr. 2018-21-01 16.2. punktu). Bērna tiesību konvencijas 20. pantā noteikts, ka bērnam, kuram īslaicīgi vai pastāvīgi nav savas ģimenes vai kuru viņa paša interesēs nedrīkst atstāt ģimenē, ir tiesības uz īpašu valsts aizsardzību un palīdzību. Dalībvalstis saskaņā ar saviem tiesību aktiem nodrošina šādam bērnam alternatīvu aprūpi. Apsverot visas iespējas, ir jāņem vērā bērna audzināšanas vēlamā pēctecība un viņa etniskā izcelsme, reliģiskā un kultūras piederība, kā arī valoda. Bērna tiesību konvencijas 20. pantā noteiktā prasība ietver valsts pienākumu nekavējoties nodrošināt ikvienam bērnam, kas palicis bez ģimenes gādības, bērna vislabākajām interesēm atbilstošu alternatīvu aprūpi. Lai tā būtu nodrošināta, alternatīvās aprūpes iespējām jābūt efektīvām un piemērotām gan ārkārtas, gan īstermiņa un ilgtermiņa problēmu risināšanai. Valstij iespēju robežās jānodrošina bērna uzaugšana ģimeniskā vidē līdz ar viņa vajadzībām atbilstošu aprūpi. Tas nozīmē vismaz to, ka tiek īstenotas bērna tiesības uz veselību un izglītību. Savukārt no tā izriet valsts pienākums veikt pienācīgu jebkuras šādu bērna aprūpi nodrošinošas personas sākotnējo pārbaudi un uzraudzību. Turklāt tieši valsts ir atbildīga par to, lai alternatīvā aprūpe visā tās laikā atbilstu bērna vislabākajām interesēm. Šādai aprūpei ir jāveicina ikviena bez vecāku gādības palikuša bērna cilvēka cieņas ievērošana. Tāpēc visu konkrēto apstākļu novērtēšanā ir būtiski ievērot individuālas pieejas principu, proti, pēc iespējas ņemt vērā tieši konkrētā bērna intereses (sk.: Tobin J. Article 20. Special Protection for Children Deprived of Their Family Environment. In: Tobin J. (Ed.) The UN Convention on the Rights of the Child. A Commentary. Oxford: Oxford University, 2019, pp. 725–758).

Profesionālā pilnveide ir profesionālās izglītības īpašs veids, kas dod iespēju pilnveidot profesionālo kompetenci kvalifikācijai, kas iekļauta nozares kvalifikāciju struktūrā. Prasības to profesionālo kvalifikāciju pilnveidei, kuras nav iekļautas nozaru kvalifikāciju struktūrās, nosaka normatīvajos aktos. Profesionālās pilnveides izglītība dod iespēju apgūt vai pilnveidot profesionālās kvalifikācijas daļu profesijai, proti, apgūt modulārās profesionālās izglītības programmas moduli vai vairākus moduļus, kas var tikt īstenoti kā atsevišķa profesionālās pilnveides izglītības programma. Lielākoties profesionālās pilnveides izglītības programmas īstenojamas bez iepriekšējās izglītības ierobežojuma, tās īstenošanas laiks ir īss. Izrietoši uz minēto izglītības programmu nav attiecināmi iestājpārbaudījumi, pārcelšana nākamajā kursā, kā arī izraksta no stacionārā/ambulatorā pacienta medicīniskās kartes (veidlapa Nr. 027/u) iesniegšana. Tāpat arī minētās prasības nav attiecināmas uz profesionālās tālākizglītības programmām, ko pārsvarā apgūst pieaugušie. Minētās programmas īsteno arī profesionālās tālākizglītības centri, kuru darbības mērķis ir atbilstoši darba tirgus pieprasījumam nodrošināt profesionālās kvalifikācijas ieguvi, pārkvalifikāciju un profesionālās kompetences pilnveidi personām ar iepriekšēju izglītību un darba pieredzi.

Tiesību akta projekta II nodaļa nosaka arī nosacījumu un kārtību, kādā izglītības iestāde organizē iestājpārbaudījumus, kas var būt gan personas iepriekš iegūtā izglītības dokumentā ietverto vērtējumu konkurss, gan personas iepriekšējo profesionālo zināšanu un prasmju pārbaude. Izglītības tematiskajā jomā “Mākslas” uzņemšanai profesionālās izglītības programmā šāda pieeja jau šobrīd tiek īstenota Kultūras ministrijas padotībā esošajās izglītības iestādēs, kas īsteno profesionālās izglītības programmas. Iestājpārbaudījumi tiek īstenoti ar iepriekš pārbaudītiem nosacījumiem (piemēram, dzirde, vokālie dotumi, auguma lokanība), kas ir par pamatu pretendentu izvēlētās profesionālās izglītības programmas sekmīgai apguvei, atsevišķu mūzikas un dejas profesiju apguvei. Šādu iestājpārbaudījumu rezultātā ir iespējams noteikt, vai pretendents spēs izpildīt attiecīgās profesionālās izglītības programmas prasības, atsevišķos gadījumos arī ieteikt pretendentam jau laicīgi izvērtēt iespēju izvēlēties citu profesionālās izglītības programmu vai citu izglītības iestādi. Personas, kuru zināšanas un prasmes ir pārbaudītas iestājpārbaudījumos, daudz retāk priekšlaicīgi pārtrauc mācības izvēlētajā izglītības iestādē, tie ir motivēti apgūt savu izvēlēto profesiju un tādējādi sasniedz labus rezultātus mācībās un profesionālajos konkursos.
Ievērojot  izglītības iestādes patstāvību izglītības programmu īstenošanā, katras izglītības iestādes īstenojamo izglītības programmu specifiku, atšķirīgo profesionālās izglītības programmu īstenošanas laika grafiku (mācības sākas ne tikai 1.septembrī), kā arī kopumā visā valstī īstenojamo profesionālās izglītības programmu un piešķiramo profesionālo kvalifikāciju skaitu (attiecīgi vairāk kā 100 profesionālās izglītības programmas un vairāk kā 500 profesionālās kvalifikācijas), Tiesību akta projekts paredz izglītības iestādei izvēles tiesības patstāvīgi noteikt izglītības iestādes  iestājpārbaudījumu saturu, vērtēšanas kritērijus, sākuma un beigu termiņu. Tādējādi izglītības iestāde, kas sadarbībā ar Ieslodzījuma vietu pārvaldi organizē profesionālās izglītības programmu īstenošanu ieslodzījuma vietās, nepieciešamības gadījumā var izstrādāt situācijai atbilstošu iestājpārbaudījumu saturu personas iepriekšējo profesionālo zināšanu un prasmju pārbaudei un atbilstošus vērtēšanas kritērijus, kā arī noteikt specifikai atbilstošu iestājpārbaudījumu sākuma un beigu termiņu, ņemot vērā, ka ir atšķirīgs minēto personu izglītības līmenis, mācīšanas spējas un pieredze.
Tāpat izglītības iestāde patstāvīgi nosaka turpmāko rīcību, ja vairākas personas ir ieguvušus vienādus  iestājpārbaudījuma rezultātus, piemēram, ņems vērā personas iepriekšējā izglītībā iegūto vidējo vērtējumu profesionālās izglītības programmas specifikai atbilstošajos mācību priekšmetos. 
Lēmumu par personas uzņemšanu profesionālās izglītības programmā pieņem izglītības iestādes vadītājs, izdodot rīkojumu. Ievērojot to, ka iestādes vadītāja lēmums par personas uzņemšanu profesionālās izglītības programmā ir administratīvais akts, tas izdodams Administratīvā procesa likuma noteiktajos termiņos un to var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā.

2. Tiesību akta projekts ietver nosacījumus izglītojamā pārcelšanai nākamajā kursā, klasē vai grupā. Minētā norma ir piemērojama likuma 26.panta pirmajā daļā noteiktajiem profesionālās izglītības programmu veidiem, ja profesionālās izglītības programmā ir vairāk par vienu mācību kursu, klasi, grupu.
Tiesību akta projektā paredzēts, ka izglītojamo pārceļ profesionālās pamatizglītības, arodizglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmas nākamajā kursā, ja tiek izpildīti attiecīgā valsts izglītības standartā un profesionālās izglītības programmā noteiktās prasības, proti, izglītojamais ir apguvis profesionālās izglītības programmā noteikto mācību satura apjomu un katra kursa noslēgumā saņēmis vērtējumu vai galīgo vērtējumu (ja attiecināms), kas nav zemāks par 4 ballēm (gandrīz viduvēji) vispārizglītojošā saturā un nav zemāks par 5 ballēm (viduvēji) profesionālā saturā, kā arī nokārtojis profesionālās kvalifikācijas eksāmenu zemāka līmeņa profesionālās kvalifikācijas ieguvei, ja to paredz profesionālās izglītības programma, tas ir obligāts un tajā ir saņēmis vērtējumu, kas nav zemāks par 5 ballēm (viduvēji). Savukārt Tiesību akta projekta pārejas noteikumi paredz, ka nosacījumus par vērtējumu vai galīgo vērtējumu (ja attiecināms), kas nav zemāks par 4 ballēm (gandrīz viduvēji) vispārizglītojošā saturā un nav zemāks par 5 ballēm (viduvēji) profesionālā saturā, piemēro izglītojamiem, kuri uzņemti profesionālās izglītības programmas apguvei no 2020. gada 1. septembra. Izglītojamo, kuri uzņemti profesionālās izglītības programmas apguvei līdz 2020. gada 31. augustam, pārceļ profesionālās izglītības programmas nākamajā kursā, ja izglītojamā galīgais vērtējums visos mācību priekšmetos, moduļos, praktiskajās mācībās, vai kvalifikācijas praksē ir vismaz 4 balles (gandrīz viduvēji). Minētais saistīts ar to, ka atbilstoši Ministru kabineta 2020.gada 2.jūnija noteikumu Nr.332 “Noteikumi par valsts profesionālās vidējās izglītības standartu un valsts arodizglītības standartu” (turpmāk – noteikumi Nr. 332) pārejas noteikumos noteiktajam  jaunas profesionālās izglītības satura prasības tiek ieviestas pakāpeniski, proti, ar 2020./2021. mācību gadu – I kursā, 2021./2022. mācību gadu – II kursā un 2022./2023. mācību gadā jauno saturu ieviesīs arī III kursā, pabeidzot jaunā satura ieviešanu visos vispārējās izglītības posmos un paredzot, ka pēctecīgi profesionālajā izglītībā jaunais saturs tiks īstenots arī IV kursā. Līdz ar to izglītojamie, kuri mācības uzsākuši no 2020.gada 1.septembra, proti, I kursā, profesionālās izglītības programmu saturu apgūst atbilstoši noteikumu Nr.332 prasībām, savukārt izglītojamie, kuri mācības uzsākuši līdz 2020.gada 31.augustam un šobrīd mācās IV kursā, turpina profesionālās izglītības programmu satura apguvi atbilstoši Ministru kabineta 2000.gada 27.jūnija noteikumu Nr.211 “Noteikumi par valsts profesionālās vidējās izglītības standartu un valsts arodizglītības standartu” prasībām.

Likums paredz, ka modulārās profesionālās izglītības programmas profesionālo saturu atkarībā no izglītības programmai izvirzītā mērķa veido moduļu kopums, tās apguves rezultātā ir iespēja iegūt noteiktas izglītības pakāpes profesionālo izglītību, profesionālo kvalifikāciju, zemāka profesionālā līmeņa profesionālo kvalifikāciju vai profesionālās kvalifikācijas daļu, proti, modulārās profesionālās izglītības programmas saturs ir veidots tā, ka izglītojamam tiek nodrošināta secīga profesionālās pamatizglītības, arodizglītības, profesionālās vidējās izglītības satura apguve, tādējādi nodrošinot izglītojamam apgūt profesionālās izglītības programmu un iegūt profesionālo kvalifikāciju atbilstoši izglītojamo spējām nozares kvalifikācijas struktūras 2. - 4. profesionālās kvalifikācijas līmeņa saistītajām profesionālajām kvalifikācijām. Tas nozīmē, ja izglītojamais ir uzsācis mācības profesionālās vidējās izglītības programmā un tās apguves laikā ir apguvis vispārizglītojošā un profesionālā satura apjomu atbilstoši valsts profesionālās vidējās izglītības standartam un valsts arodizglītības standartam, tad tas tiek novērtēts un pēc valsts pārbaudes darbu nokārtošanas tiek piešķirta atbilstoša zemāka līmeņa profesionālā kvalifikācija vai kvalifikācijas daļa un izsniegts atbilstošs profesionālās izglītības dokuments.

Situācijā, kad izglītojamā prasmes un zināšanas nav pietiekamas, lai apgūtu pilnu profesionālās vidējās izglītības programmas saturu,  un tā iemesla dēļ izglītojamais nav pārceļams nākamajā kursā (ja attiecināms), ir iespēja novērtēt izglītojamā visus mācību procesā sasniegtos mācīšanās rezultātus, kuros izglītojamam ir pietiekami mācību sasniegumi.
Tādējādi tiek veidota elastīga, uz indivīda vajadzībām un spējām orientēta profesionālās izglītības sistēma un mazināts to priekšlaicīgi mācības pārtraukušo izglītojamo skaits, kuru zināšanu, t.sk. iepriekš iegūtu prasmju trūkuma vai cita iemesla dēļ nebija iespējas apgūt visu profesionālās izglītības programmas saturu pilnā apjomā. Ja profesionālās izglītības programmā ir iespējams piedāvāt zemāka līmeņa profesionālās kvalifikācijas vai profesionālās kvalifikācijas daļas ieguvi, izglītojamam tiek piedāvāts individuālais profesionālās izglītības programmas apguves plāns vispārējā profesionālā satura apguvei.
Profesionālās izglītības satura reforma paredz profesionālo kvalifikāciju apgūt pa moduļiem, tādējādi pēctecīgi novērtēt izglītojamā visus mācību procesā sasniegtos mācīšanās rezultātus. Likuma 6. pants paredz nodalīt valsts atzītu profesionālo izglītību un valsts atzītus profesionālo kvalifikāciju apliecinošos dokumentus, līdz ar to ir iespēja novērtēt izglītojamā sasniegtos mācīšanās rezultātus un pēc valsts pārbaudes darbu nokārtošanas piešķirt profesionālo kvalifikāciju un izsniegt profesionālās  izglītības dokumentu atbilstoši apgūtajam satura apjomam, kā arī izsniegt apliecību par moduļa apguvi. Līdz ar to nav pamata Tiesību akta projekta 19. punktā iekļaut Latvijas Lielo pilsētu asociācijas Tiesību akta projekta saskaņošanas laikā izteikto priekšlikumu 19. punkta papildinājumam  par minimālā vērtējuma (četrām ballēm) visos vispārējās izglītības mācību priekšmetos vai mācību priekšmetu kursos nepieciešamību zemāka profesionālā līmeņa profesionālās kvalifikācijas vai profesionālās kvalifikācijas daļai apguvei, jo gadījumos, kad personai vispārējās izglītības mācību priekšmetos vai mācību priekšmetu kursos būs zemāks vērtējums par četrām ballēm, arī tad personai tiks nodrošināta iespēja apgūt zemāka profesionālā līmeņa profesionālo kvalifikāciju vai profesionālās kvalifikācijas daļu  vai apgūt vispārējās izglītības mācību priekšmetus vai mācību priekšmetu kursus pēc individuālā profesionālās izglītības programmas apguves plāna, t.sk. vispārējā satura apguvei.

3. Tiesību akta projekts paredz arī kārtību, ja izglītojamā likumiskais pārstāvis, pilngadīgais izglītojamais vai atbildīgā amatpersona apstrīd galīgo vērtējumu kādā mācību priekšmetā, modulī vai praksē. Noteikumi Nr. 332 nosaka prasības profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības programmu apguvē, t.sk. attiecībā uz galīgo vērtējumu, kas ir ļoti būtisks profesionālās kvalifikācijas iegūšanai. Lai iegūtu izglītības dokumentu, profesionālās kvalifikācijas eksāmenā jāsaņem vērtējums vismaz vidējā līmenī (piecas balles).
Izrietoši iegūtajam vērtējumam ir būtiska nozīme profesionālās izglītības programmas apgūšanai un pārcelšanai nākamajā kursā (ja attiecināms).
Ja tomēr izglītojamais ir jāatskaita no profesionālās izglītības programmas apguves un iepriekš uzsāktā profesionālās izglītības ieguve kādā brīdī tiek pārtraukta, persona var pretendēt uz uzņemšanu izglītības turpināšanai profesionālās izglītības programmas vēlākos mācību posmos, t.sk., ja persona vēlas turpināt mācības citā izglītības iestādē vai mainīt profesionālās izglītības programmu, ja ir tāda nepieciešamība, proti, personu uzņem saskaņā ar normatīvo aktu par kārtību, kādā atzīst personas kompetenci uzņemšanai profesionālās izglītības programmas vēlākos mācību posmos.

Ja izglītojamais uzsācis, bet kādu iemeslu dēļ pārtraucis apgūt visu profesionālās izglītības programmu, izglītojamais saņem atbilstoši sasniegtajiem mācīšanās rezultātiem dokumentus par apgūto profesionālās izglītības programmas daļu. Tādējādi arī pēc mācību pārtraukuma, nezaudējot iepriekš sasniegtos mācīšanās rezultātus, atbilstoši likuma deleģējumam un Tiesību akta projektā noteiktajam, personai ir iespējas pretendēt uz uzņemšanu izglītības turpināšanai profesionālās izglītības programmas vēlākos mācību posmos, t.sk., ja persona vēlas turpināt mācības citā izglītības iestādē. Papildus skaidrojam, ka likums nenosaka deleģējumu Tiesību akta projektā noteikt akadēmiskā atvaļinājuma piešķiršanu izglītojamam, tai pat laikā izglītojamam ir tiesības pārtraukt mācības un tās atkal atsākt profesionālās izglītības programmas vēlākos mācību posmos. Tādējādi izglītojamiem ir iespēja uzkrāt, pārnest un atzīt sasniegtos mācību rezultātus, īsākā laikā nodrošinot profesionālās kvalifikācijas ieguvi.
Ņemot vērā, ka akadēmiskajā atvaļinājumā esošais profesionālās pamatizglītības, arodizglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmas izglītojamais pēc būtības atrodas mācību pārtraukumā (piemēram,  ja saskaņā ar ģimenes ārsta izsniegtu izziņu izglītojamais ilgstoši slimo) un objektīvu iemeslu dēļ neapgūst profesionālās izglītības programmu, tostarp neiegūst vērtējumus, Tiesību akta projektā ietverts izņēmums, ka Tiesību akta projekta III un IV nodaļā noteiktie nosacījumi par izglītojamā pārcelšanu nākamajā kursā un atskaitīšanu uz minētiem izglītojamiem nav attiecināmi.

Ir vērojami gadījumi, kad izglītojamais pēc uzņemšanas profesionālās izglītības programmā nav uzsācis tās apguvi, neapmeklē nodarbības, kā arī izglītības iestādei nav ziņojis par tā iemesliem. Visbiežāk šādas situācijas vērojamas profesionālās izglītības programmas apguves sākumā, piemēram, attiecīgā gada septembrī, kad izglītojamais pieteicies mācībām un uzņemts divu izglītības iestāžu izglītojamo skaitā, taču ir izvēlējies uzsākt profesionālās izglītības programmas apguvi citā izglītības iestādē, bet par to nav paziņojis otrai izglītības iestādei. Tādējādi būtībā izglītojamais nepamatoti aizņem valsts budžeta finansēto vietu, kas nav atbalstāms.

Izglītības likuma 54. pants nosaka izglītojamo pienākumus, t.sk. ievērot izglītības iestādes nolikumu un tās iekšējos normatīvajos aktos noteikto. Par atkārtotu to neievērošanu (piemēram, 10 mācību dienu (puse no mācību mēneša) prombūtni bez attaisnojoša iemesla) izglītojamo var atskaitīt no profesionālās izglītības programmas apguves, izdodot izglītojamam nelabvēlīgu administratīvo aktu, kura izdošanā un noformēšanā jāievēro Administratīvā procesa likumā noteiktās prasības.

Tiesību akta projekta nosacījumi par pārcelšanu profesionālās ievirzes izglītības programmā mākslās paredz izglītojamo pārcelt attiecīgās profesionālās ievirzes izglītības programmas nākamajā klasē ar izglītības iestādes vadītāja rīkojumu, ja izglītojamais ir izpildījis valsts profesionālās ievirzes izglītības standartā un attiecīgajā izglītības programmā noteiktās prasības, t.i., apguvis izglītības saturu un profesionālās ievirzes izglītības programmā  mācību gada noslēgumā ir saņēmis vērtējumu, kas nav zemāks par 4 ballēm (gandrīz viduvēji) vai “ieskaitīts” visos mācību priekšmetos. Ja izglītojamais mācību gada noslēgumā kādā mācību priekšmetā ir saņēmis vērtējumu, kas ir zemāks par 4 ballēm (gandrīz viduvēji) vai  “neieskaitīts”, izglītības iestāde šajā mācību priekšmetā izglītojamam nosaka papildu mācību pasākumus atbilstoši mācību stundu skaitam nedēļā šajā mācību priekšmetā un pēcpārbaudījumu grafikam. Minēto papildu mācību pasākumu un pēcpārbaudījuma īstenošanas periods nepārsniedz trīs nedēļas un termiņu - ne vēlāku kā attiecīgā gada 25. augusts. Pēcpārbaudījumā iegūto vērtējumu pielīdzina mācību gada vērtējumam attiecīgajā mācību priekšmetā. Ja pēcpārbaudījumā ir saņemts vērtējums, kas nav zemāks par 4 ballēm (gandrīz viduvēji) vai “ieskaitīts”, izglītības iestādes vadītājs izdod rīkojumu par izglītojamā pārcelšanu nākamajā klasē, savukārt, ja ir saņemts vērtējums, kas ir zemāks par četrām ballēm vai vērtējums nav saņemts,  izglītības iestādes vadītājs izdod rīkojumu par izglītojamā atskaitīšanu no profesionālās ievirzes izglītības programmas mākslās apguves. Tiesību akta projekts paredz noteikt profesionālās ievirzes izglītības programmā mākslās papildu mācību pasākumus, piemēram, konsultācijas, papildu nodarbības, un pēcpārbaudījumu, lai mazinātu priekšlaicīgi pametušo izglītojamo skaitu. Šāds tiesiskais ietvars sniedz izglītojamiem iespēju iegūt vērtējumu, lai dotu iespēju turpināt mācības profesionālās ievirzes izglītības programmā mākslās, ja kādu pamatotu iemeslu dēļ savlaicīgi izglītojamam nav bijis iespējams iegūt pietiekamu vērtējumu pārcelšanai nākamajā klasē.

Ievērojot to, ka profesionālās izglītības standarti vēl nav apstiprināti, Tiesību akta projekta pārejas noteikumos noteikts, ka līdz profesionālās ievirzes izglītības standartu apstiprināšanai, bet ne vēlāk kā līdz 2023. gada 31. decembrim, izglītojamā pārcelšanai nākamajā klasē vai grupā nepiemēro Tiesību akta projekta 17. punktā minēto nosacījumu par profesionālās ievirzes izglītības standartā minēto prasību izpildi.Minētais termiņš noteikts, ņemot vērā likuma pārejas noteikumu 42. punkta 18. apakšpunktā noteikto, ka Ministru kabinets līdz 2023. gada 31. decembrim apstiprina valsts profesionālās ievirzes izglītības standartu.

Profesionālās ievirzes sporta izglītības programmā Tiesību akta projekta 17.1. apakšpunktā minētās prasības attiecināmas uz akreditētu izglītības iestāžu, kas īsteno akreditētas profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas, nodrošinot nosacījumu izpildi par izglītojamo skaitu, vecumu un rezultativitātes kritērijiem atbilstoši kārtībai, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas, proti, Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumos Nr. 885 “Kārtība, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas” (turpmāk – noteikumi Nr. 885) noteiktajai kārtībai.
Izglītojamais nav pārceļams profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas nākamajā grupā, ja mācību treniņu grupas kvalifikācijas līmeņa noslēgumā nav izpildījis noteikumu Nr. 885  1. pielikumā “Profesionālās ievirzes sporta izglītības iestāžu mācību treniņu grupu rezultativitātes kritēriji sportā un nosacījumi attiecībā uz izglītojamo skaitu un vecumu” noteiktos rezultativitātes kritērijus konkrētā sporta veidā.
Ievērojot to, ka valsts profesionālās ievirzes izglītības standarti vēl nav apstiprināti, pārejas noteikumos  noteikts, ka  17.1. apakšpunktā noteiktais tiek piemērotas līdz valsts profesionālās ievirzes izglītības standarta apstiprināšanai, bet ne vēlāk kā līdz 2023. gada 31. decembrim. Savukārt pēc valsts profesionālās ievirzes izglītības standartu apstiprināšanas izglītojamā pārcelšanai nākamajā grupā būs piemērojami minētajos standartos noteiktie nosacījumi.
Ņemot vērā Tiesību akta projektā ietverto prasību par vienlaicīgu personas uzņemšanu profesionālās ievirzes izglītības programmas un vispārējās pamatizglītības programmas vai vispārējās vidējās izglītības programmas apguvei vienā izglītības iestādē, līdzīgi Tiesību akta projektā noteikta arī prasība par izglītojamā, kurš nav pārceļams profesionālās ievirzes izglītības programmas nākamajā grupā, vienlaicīgu atskaitīšanu gan no profesionālās ievirzes izglītības programmas, gan no vispārējās pamatizglītības programmas vai vispārējās vidējās izglītības programmas apguves.
Piemēram, mākslu izglītības kompetences centrā “Nacionālā mākslu vidusskola” izglītojamiem iespējams vienota mācību norises plānojuma ietvaros apgūt gan mūzikas vai dejas profesionālās ievirzes programmu, gan vispārējās pamatizglītības programmu. Minētās izglītības iestādes specifiskā mācību plānojuma dēļ, kur mijas vispārizglītojošie un profesionālās ievirzes mācību priekšmeti, nav iespējams nodrošināt tikai kvalitatīvu vispārējās pamatizglītības vai tikai profesionālās ievirzes izglītības programmas apguvi . Turklāt, dodot iespēju izglītojamam apgūt kādu no minētajām izglītības programmām, plānojot mācību darbu, veidojas mācību stundu pārtraukumi, kas būtiski ietekmē izglītojamo mācību noslodzi, mākslīgi pagarinot mācību dienas garumu un samazinot izglītojamo mācību sasniegumu līmeni.

Analoģiska rīcība būtu piemērojama arī Murjāņu Sporta ģimnāzijas gadījumā, proti, ja izglītojamais, kurš vienlaikus ar profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu Murjāņu Sporta ģimnāzijā apgūst arī vispārējās pamatizglītības programmu vai vispārējās vidējās izglītības programmu, nav pārceļams profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas nākamajā grupā vai vispārējās vidējās izglītības programmas nākamajā klasē, viņš tiek atskaitīts gan no vispārējās pamatizglītības programmas vai vispārējās vidējās izglītības programmas, gan no profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas apguves.

Tā kā izglītības iestādes vadītāja pieņemtais lēmums par personas uzņemšanu, izglītojamā pārcelšanu nākamajā kursā, klasē vai grupā un atskaitīšanu ir administratīvie akti, to izdošanā piemērojams arī Administratīvā procesa likumā ietvertais regulējums, tostarp nosacījums par administratīvā akta rakstveida formu, faktu izvērtēšanu, administratīvā procesa dalībnieku uzklausīšanu (it īpaši nelabvēlīga administratīvā akta gadījumā), paziņošanu, administratīvā akta apstrīdēšanu.