Anotācija (ex-ante)

22-TA-3306: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par Ministru kabineta piekrišanu balsojumam Eiropas Stabilitātes mehānisma Valdes sēdē" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts

Saskaņā ar likuma „Par Latvijas pārstāvību Eiropas Stabilitātes mehānisma Valdē un Direktoru padomē” 5. panta pirmās daļas 3. punktu un 5. panta otro daļu ir nepieciešama Ministru kabineta piekrišana Latvijas pārstāvja vai tā vietnieka dalībai paust viedokli Eiropas Stabilitātes mehānisma (turpmāk – ESM) Valdes sēdē.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts

Rīkojuma projekta mērķis ir saņemt Ministru kabineta piekrišanu, lai Latvijas pārstāvis vai tā vietnieks ESM Valdes sēdē varētu atbalstīt:
1. ESM Līguma I un II pielikumā veicamo grozījumu apstiprināšanu saistībā ar Igaunijas Republikas ESM iemaksu atslēgas pagaidu korekcijas beigšanu;
2. Horvātijas Republikas pieteikuma par pievienošanos ESM apstiprināšanu;
3. ESM Līguma pielāgojumus, kas izriet no Horvātijas Republikas pievienošanās ESM.

Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija

ESM Valdes sēdē, kas paredzēta 2022. gada 5. decembrī, plānots izskatīt trīs jautājumus, kuros Latvijas pārstāvim vai tā vietniekam ir nepieciešama Ministru kabineta piekrišana, lai piedalītos balsojumā, atbalstot:
1. Lēmumu par ESM Līguma I un II pielikumā veicamo grozījumu apstiprināšanu saistībā ar Igaunijas Republikas ESM iemaksu atslēgas pagaidu korekcijas beigšanu;
2. Lēmumu par Horvātijas Republikas pieteikuma par pievienošanos ESM apstiprināšanu;
3. Lēmumu par ESM Līguma pielāgojumiem, kas izriet no Horvātijas Republikas pievienošanās ESM.

(1) ESM iemaksu atslēgas pagaidu korekcija Igaunijas Republikai beigsies 2023. gada 1. janvārī. Sākotnējā iemaksu atslēga, kas 2012. gadā tika iekļauta ESM Līguma I pielikumā, ietvēra pagaidu korekciju četrām dalībvalstīm (ESM Līguma 42.panta 1.punkts) – Slovēnijas Republikai, Maltai, Slovākijas Republikai un Igaunijas Republikai. To attiecīgo iemaksu atslēgu pagaidu korekcijas uz 12 gadiem no attiecīgā euro ieviešanas datuma tika piemērotas arī Latvijas Republikai un Lietuvas Republikai, kad tās pievienojās ESM.
Pagaidu korekcijas periods Slovēnijas Republikai beidzās 2019. gadā, Maltai – 2020. gadā un Slovākijas Republikai – 2021. gadā, attiecīgi uz šo brīdi ir vēl trīs ESM dalībvalstis (Igaunijas Republika, Lietuvas Republika, Latvijas Republika), kas gūst labumu no iemaksu atslēgas pagaidu korekcijas. Latvijas Republikas pagaidu korekcija beigsies 2026. gada 1. janvārī, savukārt Lietuvas Republikas – 2027. gada 1. janvārī.
Kā noteikts ESM Līgumā, kad beidzas dalībvalsts ESM iemaksu atslēgas 12 gadu pagaidu korekcijas periods, konkrētā ESM iemaksu atslēga tiek koriģēta un ESM dalībvalstis savstarpēji nodod reģistrēto kapitālu nepieciešamajā apmērā, lai nodrošinātu reģistrētā kapitāla sadalījuma atbilstību koriģētajai atslēgai. Rezultātā ESM Valde pieņem lēmumu par ESM Līguma pielikumu grozījumiem (ESM Līguma 11. panta 3. punkta b apakšpunkts, kā arī 11. panta 5. un 6. punkts).
ESM iemaksu atslēga, kas noteikta pamatojoties uz Eiropas Centrālās bankas (turpmāk – ECB) 2009. gada iemaksu atslēgu, tiek izmantota par pamatu korekcijām saistībā ar Igaunijas Republikas pagaidu korekcijas termiņa beigām. Tas atbilst pieejai, kas tika izmantota Slovēnijas Republikas, Maltas un Slovākijas Republikas korekcijas periodu beigās. Rezultātā mainās Igaunijas Republikas ESM iemaksu atslēga no 0,1847 % uz 0,2541 % un parakstītais kapitāls ar 2023. gada 1. janvāri palielinās par 488,7 milj. euro, ieskaitot apmaksātā kapitāla pieaugumu par 55,85 milj. euro. ESM Valdes sēdes laikā plānots pilnvarot ESM rīkotājdirektoru saņemt no Igaunijas Republikas summu, kas atbilst tās papildu iemaksām, un pēc tam pārskaitīt attiecīgās summas ESM dalībvalstīm, kuru akcijas paredzēts pārvest Igaunijas Republikai. Papildus Valde apstiprinās minēto grozījumu veikšanu ESM Līguma I un II pielikumā.
Izmaiņas, kas izriet no Igaunijas Republikas pagaidu korekcijas beigām, neietekmē to dalībnieku parakstīto un iemaksāto kapitālu, kuri turpina gūt labumu no pagaidu korekcijas (t.i., Latvijas Republikai un Lietuvas Republikai).

(2) Saskaņā ar likuma “Par Līgumu par Eiropas Stabilitātes mehānisma dibināšanu” 1. pantu ir pieņemts un apstiprināts 2012. gada 2. februārī parakstītais ESM Līgums. ESM Līguma 2. pants nosaka, ka “dalība ESM ir atvērta visām citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, sākot no Eiropas Savienības Padomes lēmuma stāšanās spēkā, kas pieņemts saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 140. panta 2. punktu, atceļot to izņēmuma statusu attiecībā uz euro ieviešanu”.
Eiropas Savienības Padomē 2022. gada 12. jūlijā tika pabeigts process, kas ļauj Horvātijas Republikai no 2023. gada 1. janvāra kļūt par divdesmito euro zonas dalībvalsti un dod tai iespēju izmantot ES kopējo valūtu euro. Savukārt ESM Līguma 44. pants nosaka, ka ESM Līgumam var pievienoties citas Eiropas Savienības dalībvalstis saskaņā ar 2. panta noteikumiem, iesniedzot pieteikumu par savu dalību, kāds ESM ir jāiesniedz ikvienai dalībvalstij pēc tam, kad Eiropas Savienības Padome ir pieņēmusi lēmumu atcelt šīs valsts atkāpi no euro ieviešanas saskaņā ar līgumu par Eiropas Savienības darbības 140. panta 2. punktu. Lai nodrošinātu ESM Līguma 2. panta prasību izpildi, saskaņā ar ESM Līguma 44. pantu 2022. gada 29. jūlijā Horvātijas Republika nosūtīja pieteikumu dalībai ESM.
Kārtība paredz, ka ESM Valde apstiprina jaunās ESM dalībvalsts pieteikumu un ar to saistītos sīki izstrādātos tehniskos noteikumus, kā arī ESM Līgumā veicamos pielāgojumus, kas izriet no euro zonas dalībvalsts iestāšanās ESM. Lai Latvijas pārstāvis vai tā vietnieks ESM Valdes sēdē varētu balsot par Horvātijas Republikas pieteikuma apstiprināšanu, saskaņā ar likuma „Par Latvijas pārstāvību Eiropas Stabilitātes mehānisma Valdē un Direktoru padomē” 5. panta otro daļu ir nepieciešama Ministru kabineta piekrišana.

(3) Trešais lēmums attiecas uz ESM Līguma pielāgojumu apstiprināšanu, kas izriet no Horvātijas Republikas pievienošanās ESM. Šie pielāgojumi attiecas uz izmaiņām parakstītajā pamatkapitālā (ņemot vērā Horvātijas Republikas pagaidu korekciju), akciju skaitā un apmaksātajā kapitāla apmērā. ESM Līguma I un II pielikums tiks papildināts ar informāciju, kur Horvātijas Republikas parakstītais pamatkapitāls atbilst 3 695 000 000 euro, apmaksātā kapitāla apmērs ir 422 290 000 euro, ESM iemaksu atslēga - 0,5215 % un akciju skaits ir 36 950, tādējādi koriģējot arī tabulās ietverto kopējo ESM kapitāla un daļu skaitu. Papildus minētajam, ESM Līgumā dalībvalstu starpā un titullapā tiks norādīta Horvātijas Republika un ESM Līguma jaunā versija būs pieejama arī horvātu valodā.
Jāatzīmē, ka līdz ar Horvātijas Republikas iestāšanos ESM, tiek lemts, ka ECB 2020. gada atslēgas atjauninājumu ESM iemaksu atslēgas aprēķinā piemēros tikai Horvātijas Republikai, respektīvi, pārējām ESM dalībvalstīm, tai skaitā, Latvijas Republikai, joprojām tiks piemērota ESM iemaksu atslēga, kas noteikta pamatojoties uz ECB 2009. gada iemaksu atslēgu. Aprēķinu rezultātā Latvijas Republikas ESM iemaksu atslēga procentuāli sarūk no 0,2746% uz 0,2732%, taču ESM kapitāla daļu skaits, parakstāmā un apmaksātā kapitāla apmērs ESM pamatkapitālā nemainīsies līdz Latvijas Republikas ESM iemaksu atslēgas pagaidu korekcijas perioda beigām. ESM iemaksu atslēgu plānots koriģēt, piemērojot to vienotu (aprēķinos izmantojot ECB tā brīža aktuālāko atslēgu) visām dalībvalstīm, nākamajā reizē, kas paredzēta Līguma 11. panta 4. punktā, proti, jauna dalībnieka pievienošanās ESM gadījumā vai, vēlākais, Latvijas Republikas pagaidu korekcijas perioda beigās (2026. gada 1. janvāris).

Saistībā ar Horvātijas Republikas pievienošanos ESM un Igaunijas Republikas ESM iemaksu atslēgas pagaidu korekcijas beigām ESM Līgumā tiek veikti zemāk minētie pielāgojumi:

- Titullapā aiz vārdiem “FRANCIJAS REPUBLIKU” iekļauj vārdus “HORVĀTIJAS REPUBLIKU”;

- Dalībvalstu starpā  aiz vārdiem “Francijas Republika” iekļauj vārdus “Horvātijas Republika”;

- ESM Līguma 8. panta 1. punktā skaitli “704 798,7” aizstāj ar skaitli “708 493,7”; vārdus “septiņi miljoni četrdesmit septiņi tūkstoši deviņi simti astoņdesmit septiņās” aizstāj ar vārdiem “septiņi miljoni astoņdesmit četri tūkstoši deviņi simti trīsdesmit septiņās”;

- ESM Līguma 8. panta 2. punktā skaitli “80 548,4” aizstāj ar skaitli “80 970,7”;

- aiz ESM Līguma nobeiguma klauzulas pievieno teikumu: “Pēc Horvātijas Republikas pievienošanās teksts horvātu valodā ir līdzvērtīgi autentisks, un to deponē depozitāra arhīvos, kurš nodod pienācīgi apstiprinātu kopiju katrai līgumslēdzējai pusei.”

- I Pielikuma tabulu aizstāj ar šādu tabulu:
 

ESM dalībnieces ESM atslēga (%)
Beļģijas Karaliste  3,4250
Vācijas Federatīvā Republika  26,7402
Igaunijas Republika  0,2527
Īrija  1,5684
Grieķijas Republika  2,7745
Spānijas Karaliste  11,7256
Francijas Republika  20,0809
Horvātijas Republika  0,5215
Itālijas Republika  17,6457
Kipras Republika  0,1933
Latvijas Republika  0,2732
Lietuvas Republika  0,4042
Luksemburgas Lielhercogiste  0,2467
Malta  0,0892
Nīderlandes Karaliste  5,6315
Austrijas Republika  2,7418
Portugāles Republika  2,4716
Slovēnijas Republika  0,4643
Slovākijas Republika  0,9791
Somijas Republika 1,7706
Kopā 100,0

 


- II Pielikuma tabulu aizstāj ar šādu tabulu:

 

 

 

ESM dalībnieces Akciju skaits Parakstītais kapitāls (EUR)
Beļģijas Karaliste  242 662 24 266 200 000
Vācijas Federatīvā Republika 1 894 528 189 452 800 000
Igaunijas Republika  17 907 1 790 700 000
Īrija 111 117 11 111 700 000
Grieķijas Republika 196 573 19 657 300 000
Spānijas Karaliste 830 750 83 075 000 000
Francijas Republika 1 422 720 142 272 000 000
Horvātijas Republika 36 950 3 695 000 000
Itālijas Republika 1 250 187 125 018 700 000
Kipras Republika 13 696 1 369 600 000
Latvijas Republika 19 353 1 935 300 000
Lietuvas Republika  28 634 2 863 400 000
Luksemburgas Lielhercogiste 17 477 1 747 700 000
Malta 6 323 632 300 000
Nīderlandes Karaliste 398 988 39 898 800 000
Austrijas Republika 194 252 19 425 200 000
Portugāles Republika  175 114 17 511 400 000
Slovēnijas Republika 32 894 3 289 400 000
Slovākijas Republika 69 369 6 936 900 000
Somijas Republika 125 443 12 544 300 000
Kopā  7 084 937 708 493 700 000


 

 

 

Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts

Nepieciešams saņemt Ministru kabineta piekrišanu, lai Latvijas pārstāvis vai tā vietnieks ESM Valdes sēdē varētu atbalstīt:
1. ESM Līguma I un II pielikumā veicamo grozījumu apstiprināšanu saistībā ar Igaunijas Republikas ESM iemaksu atslēgas pagaidu korekcijas beigšanu;
2. Horvātijas Republikas pieteikuma par pievienošanos ESM apstiprināšanu;  
3. ESM Līguma pielāgojumus, kas izriet no Horvātijas Republikas pievienošanās ESM.

Laicīgi nesaņemot Ministru kabineta piekrišanu balsojumam, kas paredzēts 2022. gada 5. decembrī, tiks kavēts Horvātijas Republikas pievienošanās process ESM.
 

Risinājuma apraksts

Ir izstrādāts MK rīkojuma projekts, lai saņemtu Ministru kabineta piekrišanu Latvijas pārstāvja vai tā vietnieka balsojumam ESM Valdes sēdē par minētajiem jautājumiem.

Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
-

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi
Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk