Anotācija

Šobrīd Šveices programmas vadībā iesaistīto institūciju funkcijas Šveices sadarbības programmas ieviešanā regulē Ministru kabineta 2009.gada 31.marta noteikumi Nr. 273 “Latvijas un Šveices sadarbības programmas vadības nodrošināšanas kārtība” (turpmāk – MK noteikumi Nr.273). Ņemot vērā, ka minētie noteikumi ir izdoti pamatojoties uz Šveices sadarbības programmas ieviešanas pirmo periodu regulējošajiem normatīvajiem aktiem, atbilstoši Latvijas un Šveices sadarbības programmas vadības likumā noteiktajam deleģējumam, ir nepieciešams izstrādāt nacionālos normatīvos aktus, kas paredzēs līdzīgu kārtību Šveices sadarbības programmas 2019.–2029. gada periodā, jeb otrajā periodā un tiks izdoti pamatojoties uz Likumā noteikto deleģējumu.

Ņemot vērā Likuma 15. panta 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10. un 11. punktā noteikto deleģējumu ir izstrādāts noteikumu projekts.

1. Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā saskaņo un slēdz programmas līgumu un izdara grozījumus programmā. Noteikumu projektā atrunāta programmas līguma izstrādes un slēgšanas kārtība (noteikumu projekta 6. un 7.punkts), savukārt attiecībā uz programmas grozījumu veikšanu noteikumu projektā ietverta norāde uz programmas grozījumu veikšanu programmas līgumā noteiktajā kārtībā, ņemot vērā, ka programmas grozījumu veikšanas noteikumi ir specifiski, un var mainīties attiecīgais regulējums programmas līgumā un donorvalsts noteikumos (noteikumu projekta 9. un 10.punkts). Līdz ar to nav uzskatāms par lietderīgu detalizēti atrunāt programmas grozījumu veikšanas kārtību noteikumu projektā, lai izvairītos no administratīvā sloga palielināšanās nepieciešamo noteikumu projekta grozījumu gadījumā. Vienlaikus noteikumu projekta 8.punktā ir noteikti par attiecīgā programmas līguma īstenošanu atbildīgie programmu apsaimniekotāji, t.i. Izglītības un zinātnes ministrija, Veselības ministrija un Klimata un enerģētikas ministrija kā attiecīgo programmu apsaimniekotāji.

2. Noteikumu projekts nosaka projektu iesniegumu atlases kārtību, projektu iesniegumu atlases nolikuma saturu, projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus, projekta vai iepriekš noteiktā projekta līguma saturu, tā slēgšanas un grozījumu izdarīšanas kārtību, īstenotāja un partnera partnerības līguma saturu un saskaņošanas kārtību (noteikumu projekta 11. līdz 28.punkts). Ar regulējumu tiek noteikts, ka programmas apsaimniekotājs vai aģentūra gan izvērtēs projektu iesniegumus, gan slēgs projekta vai iepriekš noteiktā projekta līgumu - civiltiesisks līgums, ja īstenotājs ir Latvijas Republikā reģistrēta juridiskā persona vai šādu personu apvienība vai vienošanās, ja īstenotājs ir tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde, cita valsts iestāde vai atvasināta publiska persona. Minētā projekta vai iepriekš noteiktā projekta līguma divējādie veidi (civiltiesiskais līgums un vienošanās) ir prakse, kas tiek pārņemta no ES fondiem un EEZ/NOR regulējuma. Divējādo līgumu veidu regulējuma pamatā ir īstenotāja juridiskais statuss, kas noteikts Likuma 1. panta 13.punktā un kas paredz kā īstenotāju Šveices investīciju īstenošanas ietvaros gan tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestādi, atvasinātu publisku personu, citu valsts iestādi, gan privāto tiesību subjektus – tas ir juridiskas personas. Minētais tiesiskais regulējums, ņemot vērā arī horizontālo nacionālo tiesisko regulējumu ir attīstīts un praksē sekmīgi darbojas jau vairāku gadu garumā arī ES fondos un EEZ/NOR.
Tostarp noteikts, ka programmas apsaimniekotājs vai aģentūra izstrādā un apstiprina atklātā projektu iesniegumu konkursa nolikumu, nosakot minimālo informācijas apjomu, kāds jāiekļauj nolikumā.
Noteikumu projektā nostiprināts, ka projektu iesniegumu vērtēšanas komisija, kas izveidota saskaņā ar Likuma 18.pantu, pēc projektu iesniegumu iesniegšanas termiņa beigām vērtē projektu iesniegumus saskaņā ar projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem, ievērojot minēto kritēriju piemērošanas metodiku. Kritērijus un to piemērošanas metodiku izstrādā programmas apsaimniekotājs vai aģentūra. Minētie dokumenti ir atlases nolikuma sastāvdaļa. Uzsverams, ka projekta iesnieguma novērtēšanas kritēriju izstrādē var tikt iesaistītas arī attiecīgās nozares nevalstiskās organizācijas.
Noteikumu projektā noteikts projekta un iepriekš noteiktā projekta līguma saturs, kā arī tā slēgšanas un grozīšanas kārtība.
Noteikumu projekts paredz, ka projekta un iepriekš noteiktā projekta līgumā citā starpā ietver atsauci uz donorvalsts noteikumiem. Tā kā minēto noteikumu 11.2.2.apakšpunkts nosaka, seksuālas izmantošanas, vardarbības un uzmākšanās (SEAH) nepieļaujamību visos līmeņos, projektu līgumos tiks ietverts pienākums īstenotājam nepieļaut seksuālo izmantošanu, vardarbību un uzmākšanās projektā ievērojot UNGA Rezolūciju A/RES/73/148 par seksuālās uzmākšanās definīciju un UNSG Biļetenu ST/SGB/2003/13 par seksuālās izmantošanas un seksuālās vardarbības definīciju.
Turklāt programmas apsaimniekotājiem jāietver prasība nepieļaut SEAH MK noteikumos par programmas īstenošanu kā īstenotāja pienākumu.
Lai veicinātu savlaicīgu Šveices ieguldījuma ieviešanu un izvairītos no tā, ka pēc lēmuma par projekta iesnieguma apstiprināšanu pieņemšanas netiek savlaicīgi noslēgts projekta līgums, noteikumu projekts paredz, ka programmas apsaimniekotājs vai aģentūra un īstenotājs projekta līgumu noslēdz 30 darbdienu laikā no brīža, kad stājies spēkā lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai atzinums par lēmumā ietverto nosacījumu izpildi, vai iepriekš noteiktā projekta gadījumā - 30 darbdienu laikā no dienas, kad ir noslēgts programmas līgums. Līdzīgi kā ES fondu regulējuma jomā, objektīvu iemeslu dēļ šo termiņu var pagarināt, nepārsniedzot 60 darbdienas. Noteikumu projektā ir ietverts nosacījums, ka pēc lēmuma pieņemšanas par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai atzinuma sniegšanas par lēmumā ietverto nosacījumu izpildi, bet pirms projekta līguma noslēgšanas īstenotājs, programmas apsaimniekotājs vai aģentūra var precizēt projekta iesniegumā norādīto informāciju, ja tā nav aktuāla, pēc būtības nemainot projekta iesniegumu. Vienlaikus jāatzīmē, ka precizējumi potenciālajam līgumslēdzējam ir jāveic iepriekš minētajos termiņos, t.i. 30 darbdienu laikā no dienas vai ja termiņš irt pagarināts objektīvu iemeslu dēļ, tad  60 darbdienu laikā.
Būtiski atzīmēt, ka projekta un iepriekš noteiktā projekta līguma grozījumu izskatīšanai ir noteiktas trīs pieejas atkarībā no grozījumu būtības un  projekta vai iepriekš noteiktā projekta izmaksu summas. Attiecīgi noteikumu projektā ir noteikts, ka programmas apsaimniekotājs vai aģentūra, ar kuru noslēgts projekta vai iepriekš noteiktā projekta līgums (turpmāk – līgumslēdzējs):
izskata un lemj par grozījumu veikšanu, ja grozījumi skar projekta vai iepriekš noteiktā projekta izmaksas līdz 99 999 CHF ekvivalentu euro pēc  Latvijas bankas publicētā euro atsauces kursa uz grozījumu iesniegšanas brīdi;
iesniedz angļu valodā programmas vadības komitejai (pievienojot programmas apsaimniekotāja izvērtējumu par grozījumu nepieciešamību un pamatotību), ja grozījumi skar iepriekš noteiktā projekta un projekta termiņa pagarinājumu vai projekta vai iepriekš noteiktā projekta izmaksas no 100 000 CHF ekvivalentu euro pēc Latvijas bankas publicētā euro atsauces kursa uz grozījumu iesniegšanas brīdi. Ja grozījumi skar iepriekš noteiktā projekta  un projekta termiņa pagarinājumu vai projekta vai iepriekš noteiktā projekta izmaksas  no 100 000 līdz 999 999 CHF ekvivalentu euro pēc Latvijas bankas publicētā euro atsauces kursa uz grozījumu iesniegšanas brīdi, lēmumu pieņem vadības komiteja.
iesniedz angļu valodā programmas vadības komitejā (pievienojot programmas apsaimniekotāja izvērtējumu par grozījumu nepieciešamību un pamatotību), ja grozījumi skar projekta vai iepriekš noteiktā projekta izmaksas no 1 000 000 CHF ekvivalentu euro pēc  Latvijas bankas publicētā euro atsauces kursa uz grozījumu iesniegšanas brīdi. Lēmumu par grozījumu veikšanu pieņem donorvalsts.
Atbilstoši noteikumu projekta 2.punktam, īstenotājs, saglabājot atbildību par projekta vai iepriekš noteiktā projekta īstenošanu, mērķu sasniegšanu, izdevumu attiecināmību, kā arī maksājumu veikšanu un iepirkuma procedūras veikšanu, var projekta vai iepriekš noteiktā projekta īstenošanā piesaistīt partneri. Partnera atbilstības nosacījumi ir noteikti minētajā noteikumu projekta punktā. Vienlaikus noteikumu projektā ir noteikts ierobežojums, kas aizliedz partneris ar projekta vai iepriekš noteiktā projekta īstenošanu saistītās tiesības un pienākumus nodot citai personai (noteikumu projekta 3.punkts). Lai projektu vai iepriekš noteikto projektu varētu īstenot partnerībā, īstenotājam ar partneri ir pienākums noslēgt darbības līgumu, ja normatīvajā aktā vai informatīvajā ziņojumā par programmas īstenošanu nav noteikts citādi, un īstenotājam ir jānodrošina, ka partneris ievēro projekta īstenošanā izvirzītās prasības (noteikumu projekta 4.1.apakšpunkts). Lai neiestātos risks, ka īstenotājs visas tam paredzētās tiesības un pienākumus, kas izriet no donorvalsts noteikumiem, Likuma un tam pakārtotiem noteikumiem, līguma vai vienošanās par projekta vai iepriekš noteiktā projekta īstenošanu, noteikumu projektā ir noteikts ierobežojums, kas aizliedz deleģēt partnerim atbildību par Likuma 13.panta  pirmajā daļā noteiktajiem īstenotāja pienākumiem, kā arī maksājumu pieprasījumu iesniegšanu līgumslēdzējam (noteikumu projekta 4.2.apakšpunkts). Ņemot vērā ES fondu un EEZ/NOR praksi, noteikumu projekts paredz minimālo informācijas apjomu, kas jāietver partnerības līgumā, gadījumā, ja projektu vai iepriekš noteikto projektu paredzēts īstenot partnerībā (noteikumu projekta 16.punkts).
Ņemot vērā ES fondu praksi, noteikumu projektā noteikts, ja normatīvajā aktā par programmas īstenošanu ir noteikts, ka potenciālo neto ienākumu no projekta aprēķina saskaņā ar projekta diskontēto neto ienākumu aprēķināšanas metodi, potenciālais īstenotājs veic aprēķinus un aizpilda projekta izmaksu efektivitātes novērtēšanas veidlapu (noteikumu projekta 30.punkts). Projekta izmaksu efektivitātes novērtēšanas veidlapu izstrādā programmas apsaimniekotājs vai aģentūra, pievienojot to atlases nolikumam. Lai nodrošinātu iespēju savstarpēji salīdzināt projektus viena atklāta konkursa kārtas ietvaros, programmas apsaimniekotajos vai aģentūra atlases nolikumā iekļaus informāciju par to, kur projekta iesniedzējam, sākot ar atklāta konkursa izsludināšanas dienu, ir pieejami aktuālie makroekonomiskie pieņēmumi un prognozes atbilstoši normatīvajiem aktiem publiskās un privātās partnerības jomā, ko projekta iesniedzējam ir pienākums izmantot, sagatavojot projekta iesniegumu (noteikumu projekta 31.punkts).
Normatīvajā aktā par programmas īstenošanu ņemot vērā programmas specifiku tiks noteikts termiņš, kādā iepriekš noteiktā projekta īstenotājs iesniedz programmas apsaimniekotājam vai aģentūrai partnerības līguma projektu vai nodomu vēstuli.

3. Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā publisko informāciju par programmām, projektiem un iepriekš noteiktajiem projektiem un nodrošina Šveices ieguldījuma publicitātes un vizuālās identitātes prasību ievērošanu (noteikumu projekta VI. nodaļa). Noteikumu projekts nosaka vadošās iestādes un programmas apsaimniekotāja un aģentūras pienākumus, kā arī nosaka, ka visas Šveices ieguldījuma vadībā iesaistītās institūcijas Šveices ieguldījuma logo lietošanā ievēro Šveices ieguldījuma Komunikācijas un informācijas rokasgrāmatā noteiktos logo izmērus un izveides nosacījumus.

4. Noteikumu projekts nosaka programmas gada pārskata, programmas maksājumu pieprasījuma un programmas pēdējā maksājumu pieprasījuma sagatavošanas un apstiprināšanas kārtību.
Lai nodrošinātu informācijas vieglāku uztveramību, un lai informācija gan par programmas maksājumu pieprasījumiem, gan par tehniskā atbalsta maksājumu pieprasījumiem, būtu vienuviet, minētā nodaļa papildināta ar tehniskā atbalsta maksājumu pieprasījumiem. Tehniskā atbalsta maksājumu pieprasījumu sagatavošanas un iesniegšanas maksājumu iestādē kārtība noteikta pēc analoģijas ar kartību, kādā programmas apsaimniekotājs sagatavo un iesniedz maksājumu pieprasījumus  par programmu.

5. MK noteikumu projekts nosaka tehniskā atbalsta īstenošanas kārtību (noteikumu projekta XII nodaļa). Vadošā iestāde nodrošina tehniskā atbalsta līguma saskaņošanu un parakstīšanu ar donorvalsti. Ja tehniskā atbalsta līgumā nepieciešams izdarīt grozījumus, vadošā iestāde grozījumu pieprasījumu saskaņo ar donorvalsti. Kā arī noteikumu projekts nosaka institūcijas, kuras var saņemt tehniskā atbalsta finansējumu, proti, vadošā iestāde, maksājumu iestāde, revīzijas iestāde, Iepirkumu uzraudzības birojs, kā arī citas institūcijas, ja donorvalsts ierosina šo institūciju izdevumus saistībā ar Šveices ieguldījuma ieviešanu segt no tehniskās palīdzības finansējuma.

6.Attiecībā uz valsts budžeta līdzekļu plānošanu, noteikumu projekts paredz, ka līdzekļus programmai, iepriekš noteiktajam projektam, projektam, tehniskā atbalsta īstenošanai plāno kā valsts budžeta dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem atbilstoši programmas līgumā, projekta vai iepriekš noteiktā projekta līgumā, tehniskā atbalsta līgumā apstiprinātā Šveices finansiālā atbalsta un valsts budžeta līdzfinansējuma kopsummai (noteikumu projekta 53.,54. un 55. punkts).
Ja īstenotājs ir valsts budžeta iestāde iepriekš noteiktajam projektam, un iepriekš noteiktais projekts ir apstiprināts atbilstoši Likumam un ir noslēgts programmas līgums, taču vēl nav izstrādāti MK noteikumi par konkrētās programmas ieviešanu, ministrija, kas veic programmas apsaimniekotāja funkcijas, jau var pieprasīt valsts budžeta finansējumu iepriekš noteiktā projekta īstenošanai.Latvijas un Šveices sadarbības programmas 2019.-2029. gada periodā visu finansējumu no sākuma piešķir no valsts budžeta, un pēc tam to atmaksā donorvalsts. (noteikumu projekta 56.1.apakšpunkts).
Attiecībā uz īstenotājiem, kas nav valsts budžeta iestādes, ministrija, kas pilda programmas apsaimniekotāja funkcijas, sagatavo valsts budžeta līdzekļu pieprasījumu, ja iepriekš noteiktais projekts un projekta iesniegums ir apstiprināts atbilstoši Likumam, normatīvajam aktam par programmas ieviešanu un ir noslēgts programmas līgums (noteikumu projekta 56.2.apakšpunkts).
Atbilstoši donorvalsts noteikumu 8.4.pantam Šveice visas naudas atmaksas saņēmējvalstij veic CHF. Maksājumu iestāde konvertē visu attiecīgajā maksājuma pieprasījuma periodā radušos izdevumu kopsummu Šveices frankos atbilstoši saņēmējvalsts centrālās bankas dienas valūtas maiņas kursam, kas ir bijis spēkā maksājuma pieprasījuma perioda pēdējā darba dienā. Šveice nav atbildīga par zaudējumiem, ko rada valūtas kursa svārstības.

7. Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā veic maksājumus un sagatavo pārskatus(noteikumu projekta IX.nodaļa), kā arī gadījumus un kārtību, kādā vadošā iestāde uz laiku aptur programmā, programmas aktivitātē, projektā un iepriekš noteiktajā projektā veikto izdevumu iekļaušanu maksājumu pieprasījumā vai pēdējā maksājumu pieprasījumā (noteikumu projekta XI.nodaļa).
Noteikumu projekts līdzīgi kā ES fondu regulējumā un EEZ/NOR regulējumā paredz, programmas apsaimniekotājs vai aģentūra projekta vai iepriekš noteiktā projekta līgumā var paredzēt maksājumu veidus īstenotājam, atkarībā no tā juridiskā statusa, proti, vai tas ir vai nav valsts budžeta iestāde.
Īstenotājam, kas nav valsts budžeta iestāde, atšķirībā no īstenotājiem, kas ir valsts budžeta iestādes, projekta vai iepriekš noteiktā projekta līgumā var paredzēt ne tikai starpposma maksājumus un noslēguma maksājumus, bet arī avansu (noteikumu projekta 58.punkts).
Atbilstoši noteikumu projekta 61.punktam ja īstenotājs nav valsts budžeta iestāde, tas, īstenojot projektu vai iepriekš noteikto projektu, veic maksājumus no saņemtā avansa maksājuma vai saviem līdzekļiem, ja normativajā aktā par programmas īstenošanu nav noteikts savādāk. Punkta minētais izņēmums attiecināms uz programmu “Bērnu vēža aprūpes attīstība Latvijā", ņemot vērā , ka pacientu ar onkoloģiskām saslimšanām ārstniecība, t.sk. ļaundabīgo audzēju diagnostika, ārstēšana, aprūpe, medicīniskā rehabilitācija un pacientu novērošana, kā arī multidisciplināra pieeja onkoloģisko slimību pacientu ārstēšanā un aprūpē, ir sabiedrības veselības prioritāte. Minētās programmas projekta “Bērnu vēža aprūpes attīstība Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā” tēmas aktualitāte un nozīmīgums nacionālā līmenī ir noteikti nacionālas nozīmes plānošanas dokumentos (Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027. gadam, Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam, Digitālās transformācijas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam, Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plānā 2022.-2024. gadam, Veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanas plāna onkoloģijas jomā 2025.-2027. gadam projektā). Ņemot vērā, ka onkoloģijas ārstniecība ir vispārējās tautsaimniecības nozīmes pakalpojums, kuru sabiedrības interesēs un valsts nākotnes attīstības interesēs visiem iedzīvotājiem visā Latvijas teritorijā veic
Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, un to, ka donorvalsts neparedz avansa maksājumu šim īstenotājam, tad lai veiksmīgi nodrošinātu projekta īstenošanu un plānotās aktivitātes, noteikumos par programams īstenošanu paredzēts noteikt priekšfinansējumu no valsts budžeta līdzekļiem.
Atbilstoši noteikumu projekta 63.punktā ietvertajam nosacījumam, līgumslēdzējs, veicot avansa maksājumus, ievēro nosacījumu, ka maksimālais avansa apjoms nevar pārsniegt 40 % no projektam vai iepriekš noteiktajam projektam piešķirtā programmas finansējuma, ja vien normatīvajā aktā par programmas ieviešanu nav paredzēts citādi. Vienlaikus, jāatzīmē, ka līgumslēdzējs, veicot avansa un starpposmu maksājumus, ievēro nosacījumu, ka to kopsumma nedrīkst pārsniegt 90 % no projektam vai iepriekš noteiktajam projektam piešķirtā programmas finansējuma (noteikumu projekta 61.5.apakšpunkts). Ja īstenotājam ir piešķirts avanss projekta vai iepriekš noteiktā projekta īstenošanai, līgumslēdzējs uzrauga avansa izlietošanu atbilstoši projekta vai iepriekš noteiktā projekta līguma nosacījumiem.
Pie situācijas, ja īstenotājs konstatē, ka nevarēs izlietot avansa maksājumu projekta līgumā noteiktajā termiņā, tas informē līgumslēdzēju ne vēlāk kā 10 darbdienas pirms termiņa beigām. Saņemot minēto informāciju, līgumslēdzējs izvērtēs avansa maksājuma atmaksas lietderību, ņemot vērā īstenotāja plānotās projekta aktivitātes, piešķirtā avansa maksājuma neizmantošanas iemeslus, projekta riskus, starpposma maksājuma apmēru un nākamo avansa maksājuma termiņu, un lems par īstenotāja neizmantotā avansa maksājuma atmaksu, ja attiecināms. Īstenotājs atmaksā neizmantoto avansa maksājumu līgumslēdzēja norādītajā kontā. Ja avansa atmaksa ir saņemta par iepriekšējos saimnieciskajos gados izmaksāto avansu, līgumslēdzējs rīkojas atbilstoši normatīvajiem aktiem par asignējumu piešķiršanas un izpildes kārtību (noteikumu projekta 70. līdz 73.punkts).
Ņemot vērā ES fondu jaunā plānošanas perioda praksi, kas vērsta uz administratīvā sloga samazināšanu ES fondu vadībā iesaistītām iestādēm un finansējuma saņēmējam, arī šajos noteikumos, tiek noteikts, ka īstenotājs projekta pārskatu un tajā iekļautos izdevumus pamatojošos dokumentus iesniedz līgumslēdzējam projekta vai iepriekš noteiktā projekta līgumā noteiktajos termiņos un kārtībā. Plānots, ka izdevumu pamatojošos dokumentus īstenotājs, saskaņā ar projekta vai iepriekš noteiktā projekta līguma nosacījumiem iesniegs pēc līgumslēdzēja pieprasījuma termiņā, kas nav īsāks par piecām darbdienām, ja vien puses nevienosies par citu termiņu. Tai skaitā atbilstoši projekta vai iepriekš noteiktā projekta līgumā ietvertajam nosacījumam īstenotājam ir jānodrošina Šveices investīciju vadībā esošām iestādēm un citu kompetento iestāžu pārstāvjiem pieeju visu ar projekta vai iepriekš noteiktā projekta īstenošanu saistīto dokumentu oriģināliem vai atvasinājumiem ar juridisku spēku un grāmatvedības sistēmai. Minētā pieeja izvēlēta, lai nepalielinātu administratīvo slogu īstenotajiem, īpaši tiem, kas īsteno lielos projektus un attiecīgi tiek iesniegts liels dokumentu apjoms. Līgumslēdzējs projekta pārskatā ietverto izdevumu pamatojošos dokumentus lūgs, veicot attiecīgo projekta pārskatu pārbaudes. Savukārt līgumslēdzējs izlases veidā, pamatojoties uz riska novērtējumu, veiks projekta pārskatu un tajā iekļautos izdevumus pamatojošos dokumentus, apstiprinās attiecināmo izdevumu summu un, ja attiecināms veiks maksājumu īstenotajam atbilstoši projekta vai iepriekš noteiktā līguma nosacījumiem vai sagatavos lēmumu par avansa maksājuma dzēšanu šādos termiņos:
20 darbdienu laikā pēc starpposma projekta pārskata saņemšanas (Izdevumus pamatojošos dokumentus pārbauda 20 darbdienu laikā pēc visu pieprasīto izdevumus pamatojošo dokumentu saņemšanas);
60 darbdienu laikā pēc pēdējā projekta pārskata saņemšanas.
Minētos termiņus līgumslēdzējs var pagarināt par precizējumu un pieprasītās papildu informācijas vai ekspertīžu un kompetento institūciju atzinumu izskatīšanai nepieciešamo laiku, bet ne ilgāk kā par 15 darbdienām pēc precizējumu, papildu informācijas vai atzinuma saņemšanas dienas. Tomēr jāatzīmē, ka minētais nosacījums neattiecas uz gadījumiem, kad maksājums ir apturēts (noteikumu projekta 65. līdz 69.punkts).
Noteikumu projektā netiek paredzēts regulējums par kontu atvēršanu avansa saņemšanai, jo minēto kontu atver atbilstoši Likumā par budžetu un finanšu vadību noteiktajai kārtībai.
Analoģiski kā ES fondu regulējumā un EEZ/NOR regulējumā noteikumu projekts paredz vadošās iestādes tiesības apturēt programmā, programmas aktivitātē, projektā un iepriekš noteiktajā projektā veikto izdevumu iekļaušanu programmas maksājumu pieprasījumā vai pēdējā maksājumu pieprasījumā, kā arī uzskaita gadījumus, kuros vadošā iestāde pieņem minēto lēmumu. Savukārt līgumslēdzējs, pamatojoties uz vadošās iestādes lēmumu, uz laiku līdz attiecīgo trūkumu novēršanai aptur programmā, programmas aktivitātē, projektā vai iepriekš noteiktā projektā veikto izdevumu iekļaušanu starpposma maksājumu pieprasījumā vai pēdējā maksājumu pieprasījumā.
 
8. Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā nodrošina projektu un iepriekš noteikto projektu uzraudzību un kontroli (noteikumu projekta XV.nodaļa), lai nodrošinātu lietderīgas, efektīvas un projekta un iepriekš noteiktajos projektos noteiktajiem mērķiem atbilstošas Šveices ieguldījumu investīcijas Latvijā. Proti, noteikumu projekts regulē pārbaužu veikšanas nosacījumus, paredzot divu veidu pārbaudes proti,  projekta vai iepriekš noteiktā projekta īstenošanas vietā un projekta vai iepriekš noteiktā projekta noslēguma nosacījumu (nosacījumi, kuri jāievēro pēc projekta pabeigšanas) izpildes pārbaude. Vienlaikus šīs nodaļas mērķis ir noteikt pārbaužu veikšanas pamatprincipus, norādot, ka pārbaudes var tikt veiktas visos līmeņos, t.sk. pie īstenotāja un partnera.
Līgumslēdzējs nosaka pārbaudes saturu un apjomu, lai gūtu pārliecību par projekta un iepriekš noteiktā projekta atbilstību normatīvajiem aktiem un ar īstenotāju noslēgtā projekta vai iepriekš noteiktā projekta līguma nosacījumiem. Noteikumu projektā ir noteikta kārtība, kādā līgumslēdzējs informē īstenotāju par paredzēto pārbaudi, nosakot arī izņēmumus, kad par paredzēto pārbaudi iestāde iepriekš neinformē, kā arī kārtību, kādā  iestāde, kas atbildīgas par pārbaudi, ziņo par pārbaudēs konstatēto.
Lai līgumslēdzējs varētu pārliecināties par faktiskajiem projekta vai iepriekš noteiktā projekta īstenošanas apstākļiem vai projekta iesniegumā vai ietvarlīgumā sniegtās informācijas patiesumu, noteikumu projektā tiek noteiktas līgumslēdzēja tiesības veikt pārbaudi projekta vai iepriekš noteiktā projekta īstenošanas vietā pirms noslēgts projekta vai iepriekš noteiktā projekta līguma. Līgumslēdzējs par šo pārbaudi informēs potenciālo īstenotāju vismaz trīs darbdienas pirms pārbaudes veikšanas. Šāds termiņš ir noteikts, lai līgumslēdzējs pirms noslēgts projekta vai iepriekš noteiktā līgums varētu veikt plānoto pārbaudi, sagatavot atzinumu un termiņā pieņemt lēmumu par projekta apstiprināšanu vai noraidīšanu. Tāpat arī minētais termiņš ļauj potenciālajam īstenotājam veikt nepieciešamos priekšdarbus, lai sagatavotos minētajai pārbaudei un klātienē nodrošinātu nepieciešamo informāciju, materiālus. Šādas pārbaudes var tikt veiktas arī bez potenciālā īstenotāja brīdināšanas, ja iestājies kāds no šiem gadījumiem:
- ir pazīmes, ka projekta iesniegumā vai ietvarlīgumā sniegtā informācija nav pilnīga vai tā neatbilst publiski pieejamai informācija;
- saņemts negatīvs projektu iesniegumu vērtēšanā piesaistītā nozares eksperta atzinums;
- saņemta informācija no trešajām personām, kas ir pretrunā ar projekta iesniegumā vai ietvarlīgumā norādīto informāciju;
- konstatētas citas pazīmes, kas norāda uz iespējamu krāpšanas risku. Šādas pārbaudes, vadoties no ES fondu pieredzes, ir sniegušas būtisku ieguldījumu projektu iesniegumu vērtēšanā. Piemēram, ES fondos pārbaudēs pirms līguma par projekta īstenošanu noslēgšanas ir konstatēts, ka ēkā, kurā saskaņā ar projekta iesniegumu ir jāatrodas iekārtām, faktiski iekārtas ir demontētas un ēkā tiek uzglabāta saražotā produkcija. Attiecīgi ņemot vērā gūto pieredzi, arī Šveices ieguldījumu īstenošanas uzraudzībai tiek paredzētas analoģiskas pārbaudes. Pārbaudes pirms līguma noslēgšanas ietvaros līgumslēdzēja darbiniekiem ir iespējams klātienē pārbaudīt projekta iesniegumā vai ietvarlīgumā un to pielikumos norādīto informāciju, tai skaitā iepazīties ar dokumentiem, kas ir saistīti ar iekārtu, ja attiecināms, darbību. Ja pārbaudes laikā pārbaudes veicējs nevar iepazīties ar dokumentiem (piemēram, kas apliecina iekārtas iegādi), jo dokumenti neatrodas konkrētajā projekta vai iepriekš noteiktā projekta īstenošanas vietā, ņemot vērā pārbaudes veicēja norādes, potenciālais īstenotājs ir tiesīgs iesniegt attiecīgos dokumentus līgumslēdzējam. Noteikumu projekta  124.punkta mērķis ir novērst krāpšanas risku, nodrošinot pamatotu Šveices investīcijas līdzekļu izlietojumu, kas ir viena no būtiskākajām sabiedrības interesēm. Norādām, ka pārbaudes projekta vai iepriekš noteiktā projekta īstenošanas vietās pirms projekta vai iepriekš noteiktā projekta līguma noslēgšanas veic izlases veidā. Viens no pamatojumiem, saskaņā ar kuru projekta iesniegums vai ietvarlīgums tiek iekļauts pārbaudes izlasē ir, ja saskaņā ar MK noteikumiem par programmas īstenošanu ir iekļauts nosacījums, ka projekta vai iepriekš noteiktā projekta īstenošanu var uzsākt pirms noslēgts  līgums. Pārbaudes bez iepriekšējas saskaņošanas nolūks ir nodrošināt, ka projekta vai iepriekš noteiktā projekta īstenošanas vietā tiek saglabāts “dabiskais/ierastais” saimnieciskās darbības ritms. Jo atsevišķos gadījumos pastāv risks, ka, uzzinot faktu, ka līgumslēdzējs plāno ierasties apskatīt saimnieciskās darbības vietu, tiktu veikti pasākumi, kā rezultātā tiktu veikta pielāgošana atbilstoši projekta iesniegumā vai programmas līgumā norādītajam. Pārbaudes projekta vai iepriekš noteiktā projekta īstenošanas vietā, par to neinformējot potenciālo īstenotāju, pirms noslēgts līgums, ir process, ko līgumslēdzējs plāno realizēt tikai tad, ja tiek identificēti krāpšanās riski (uzlaboti rādītāji, nepilnīga informācija, pretrunas pret nozares praksi), kas var radīt priekšrocības, pretendējot uz Šveices līdzfinansējumu konkrētajam potenciālajam īstenotājam.

9.  Līdzīgi kā ES fondu regulējumā un EEZ/NOR regulējumā noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā programmas apsaimniekotājs un aģentūra izlases veidā veic projekta un iepriekš noteiktā projekta, un Iepirkumu uzraudzības birojs veic projekta un iepriekš noteiktā projekta publiskā iepirkuma dokumentācijas un publiskā iepirkuma procedūras norises pirmspārbaudi, kā arī kārtību, kādā Iepirkumu uzraudzības birojs izstrādā un aktualizē pirmspārbaudes veikšanas metodiku (noteikumu projekta VII. nodaļa).  Noteikumu projekts paredz, ka programmas apsaimniekotājs, aģentūra un Iepirkumu uzraudzības birojs veic iepirkumu dokumentācijas pārbaudies un iepirkumu norises pārbaudes kā arī atzinumu sniegšanas kārtību un atzinumu veidus par pārbaudēs konstatēto. Iepirkumu uzraudzības birojs izstrādā un aktualizē pirmspārbaužu metodiku, nosakot projekta un iepriekš noteiktā projekta iepirkumu pirmspārbaudes veikšanas kārtību.
Noteikumu projektā ietvertais regulējums neaizliedz īstenotājam iesniegt iepirkumu dokumentāciju pārbaudei pirms procedūras izsludināšanas. Tomēr jānorāda, ka pirmspārbaude var tikt veikta un atzinums var tikt sniegts par iepirkuma komisijas apstiprinātu nolikumu (dokumentāciju) pirms iepirkuma izsludināšanas ar nosacījumu, ka pēc tam tiek veikta arī attiecīgā iepirkuma (kas jau ir izsludināts) dokumentācijas vai norises pirmspārbaude. Ir svarīga noteikumu projekta 38. un 39.punkta izpilde jeb laicīga informācijas par plānotiem iepirkumiem iesniegšana un aktualizēšana no īstenotāja puses, lai Iepirkumu uzraudzības birojs un līgumslēdzējs laicīgi un efektīvi varētu plānot iepirkumu pirmspārbaudes, kas savukārt veicina pārkāpumu samazinājumu iepirkumos un mazina sadalītā iepirkuma risku. Vienlaikus,  lai neaizkavētu iepirkumu izsludināšanu, noteikumu projekta 38. un 39.punktā minētais informācijas par plānotajiem iepirkumiem iesniegšanas un aktualizēšanas pienākums neierobežo īstenotāja tiesības uzsākt iepirkumu procedūru.
Noteikumu projektā noteikts, ka līgumslēdzējs vai Iepirkumu uzraudzības birojs pēc iepirkuma pirmspārbaudes vai pēc pirmspārbaudes rezultātu noteikšanai nepieciešamo dokumentu vai informācijas saņemšanas sniedz īstenotājam pozitīvu atzinumu, atzinumu ar iebildumiem vai negatīvu atzinumu. Ja ir sniegts negatīvs atzinums, līgumslēdzējs var lemt, ka izdevumi, kuri saistīti ar attiecīgo iepirkumu, ir pilnīgi vai daļēji (atkarībā no pārkāpuma būtiskuma) neatbilstoši. Vēršam uzmanību, ka ņemot vērā konstatētās problēmas, līgumslēdzējs var konstatēt, ka pārkāpumam ir vai nav finansiāla ietekme. Ja tiek konstatēta finansiāla ietekme līgumslēdzējs pieņem lēmumu, ka izdevumi, kas saistīti ar iepirkumu ir daļēji vai pilnīgi neatbilstoši. Lēmumu par neatbilstības konstatēšanu līgumslēdzējs pieņems vadoties no šiem noteikumiem.

10. Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā sniedz un pārbauda informāciju par pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu projektu un iepriekš noteikto projektu ietvaros un pieņem lēmumu par pievienotās vērtības nodokļa iekļaušanu attiecināmajās izmaksās (noteikumu projekta XIV. nodaļa). Proti, noteikumu projekts paredz projekta vai iepriekš noteiktā projekta īstenotāja un tā partnera, programmas apsaimniekotāja un aģentūras, Valsts ieņēmumu dienesta pienākumus un veicamo rīcību un termiņus dokumentu iesniegšanai un izskatīšanai u.c. Noteikumu projektā, ievērojot arī donorvalsts noteikumos noteikto, pārņemta ES fondu, prakse. Attiecīgi programmu apsaimniekotāji un aģentūras, iesniedzot maksājuma pieprasījumu, apliecinās, ka pievienotās vērtības nodokli (turpmāk – PVN) neatgūs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Savukārt īstenotājs iesniegs līgumslēdzējam, pārskatu par PVN summām, kuras tas un tā partneris pārskata periodā paredz iekļaut projekta attiecināmajās izmaksās. Tomēr noteikumu projektā ir noteikti izņēmumi, t.i., kādā gadījumā pārskatu par PVN summām nav jāiesniedz. Attiecīgi īstenotājs neiesniedz pārskatu par PVN summām, ja:
1.  projekta vai iepriekš noteiktā projekta attiecināmajās izmaksās neparedz iekļaut PVN;
2. projekta vai iepriekš noteiktā projekta ietvaros neveic ar PVN apliekamus darījumus vai veic darījumus, uz kuriem nav attiecināms Pievienotās vērtības nodokļa likums.
Lai novērstu iespējamo dubultfinansējuma risku, noteikumu projektā ir paredzēts nosacījums, ka Valsts ieņēmumu dienests piecu dienu laikā informē sadarbības iestādi, ja tam, veicot nodokļu administrēšanas pasākumus, kļuvis zināms, ka īstenotājs vai tā partneris PVN ir atguvis Pievienotās vērtības nodokļa likuma noteiktajā kārtībā. Apstiprinot iesniegto vai nākamo projekta pārskatu, kas iesniegts pēc Valsts ieņēmumu dienesta informācijas saņemšanas, vai noslēguma maksājuma pieprasījumu, līgumslēdzējs varēs ieturēt pārmaksāto attiecināmajās izmaksās iekļaujamo PVN summu, ja tāda ir izveidojusies. 

11. Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā ziņo par Šveices ieguldījuma vadībā konstatētajām neatbilstībām, kā arī noraksta, ietur vai atgūst neatbilstoši veiktos izdevumus un piemēro proporcionālo finanšu korekciju (noteikumu projekta XVI. un XVII. nodaļa).
Atbilstoši donorvalsts noteikumos noteiktajam noteikumu projekts paredz vispārīgu neatbilstības definīciju, proti, tā ir jebkurš ietvarlīguma otrajā pantā noteiktā Šveices ieguldījuma regulējuma vai jebkurš Latvijas Republikas normatīvo aktu vai Eiropas Savienības tiesību aktu apzināts vai neuzmanības dēļ izraisīts pārkāpums, kas ir radījis vai varētu radīt kaitējumu Šveices ieguldījuma plānošanai vai īstenošanai un/vai finansiālus zaudējumus. Par neatbilstībām neuzskata nebūtiskās vienreizējās    administratīvās kļūdas, kuras neatkārtojas un  ir radušās  neuzmanības dēļ. Detalizētāks administratīvo kļūdu skaidrojums tiks noteikts vadošās iestādes izstrādātajās vadlīnijās par finanšu korekciju piemērošanu, ziņošanu par konstatētajām neatbilstībām, neatbilstoši veikto izdevumu ieturēšanu un atgūšanu. Minētajās vadlīnijās tika paredzēts, ka finanšu korekcijas piemērošanai tiks piemērots Eiropas Savienības fondu vadošās iestādes 1.7. vadlīniju “Vadlīnijas par finanšu korekciju piemērošanu, ziņošanu par Eiropas Savienības fondu īstenošanā konstatētajām neatbilstībām, neatbilstoši veikto izdevumu ieturēšanu un atgūšanu Eiropas Savienības fondu 2021.-2027.gada plānošanas periodā” 1.pielikums.
Noteikumu projekts paredz, ka izvērtējot neatbilstības un ziņojot par tām tehniskā atbalsta izdevumos , piemēro šajos noteikumos noteikto kārtību par neatbilstības izvērtēšanu un ziņošanu par konstatēto neatbilstību, kā arī kārtību kādā ziņo par neatbilstībām donorvalstij, bet neatbilstoši veikto izdevumu atmaksai un uzskaitei  - šo noteikumu noteikto neatbilstoši veikto izdevumu atmaksas un uzskaites noteikto kārtību, ciktāl tas attiecināms uz minētajiem izdevumiem. Detalizētāks regulējums attiecībā uz tehniskā atbalsta izdevumiem un noteikts iekšējos normatīvajos aktos par tehniskā atbalsta ieviešanu.
Pēc analoģijas ar EEZ/NOR regulējumu noteikumu projektā tiek paredzēts regulējums attiecībā uz lēmuma par neatbilstību konstatēšanu pieņemšanu projekta līmenī, ņemot vērā revīzijas iestādes audita ieteikumus EEZ/NOR jomā.
Noteikumu projekts paredz, ja programmas apsaimniekotājs (ja tas nav līgumslēdzējs), vadošā iestāde, maksājumu iestāde  vai revīzijas iestāde konstatē iespējamu neatbilstību projektā vai iepriekš noteiktā projektā, tā 10 darbdienu laikā pēc iespējamās neatbilstības konstatēšanas vai ar revīzijas ziņojumu, izmantojot savu oficiālo elektroniskā pasta adresi, informē līgumslēdzēju.  Minētais regulējums neuzliek par pienākumu maksājumu iestādei veikt pārbaudes, bet nosaka tai tiesības ziņot par iespējamo neatbilstību, ja tā darba procesā tika konstatēta.
Līgumslēdzējs, ņemot vērā tā rīcībā esošo informāciju, kā arī programmas apsaimniekotāja vai aģentūras (ja tie nav līgumslēdzēji), vadošās iestādes, maksājumu iestādes vai revīzijas iestādes sniegto informāciju par projektā vai iepriekš noteiktajā projektā konstatēto iespējamo neatbilstību, izvērtē iespējamo neatbilstību, tās smagumu, veidu un radīto zaudējumu apmēru un pieņem lēmumu par neatbilstības konstatēšanu.
Ievērojot donorvalsts noteikumu 11.2.panta prasības, kur noteikti ar neatbilstībām saistītie pienākumi, noteikumu projekts paredz, ka vadošā iestāde pēc donorvalsts pieprasījuma izvērtē katru no tās saņemto iesniegumu par iespējamo neatbilstību, kā arī pēc donorvalsts pieprasījuma veic papildu pasākumus, lai novērstu, atklātu vai labotu neatbilstību.
Noteikumu projekts nosaka kārtību kādā ziņo donorvalstij par konstatētajām vai iespējamām neatbilstībām. Proti, tiks ziņots par visām konstatētajām vai iespējamām neatbilstībām, tikai atšķirsies ziņošanas forma atkarībā no neatbilstības apmēra. Neatbilstībām zem 10 000 CHF ekvivalenta euro piemēro vienkāršoto ziņošanas formu, bet par neatbilstībām, kas ir lielākas par 10 000 CHF ekvivalenta euro ziņo donorvalstij ziņo aizpildot donorvalsts izstrādāto ziņojuma veidlapu (noteikumu projekta 153.3.apakšpunkts).
Kā arī atbilstoši donorvalsts noteikumu 11.4.panta 1.un 2. apakšpunktiem noteikumu projekts paredz, ka pirms finanšu korekcijas piemērošanas tā ir jāsaskaņo ar donorvalsti.
Kā arī ņemot vērā to, neatbilstības definīcija noteikta vispārīgi, noteikumu projektā paredzēts, ka līgumslēdzējam ir tiesības saņemt no Sodu reģistra informāciju par īstenotājiem, kuri ir sodīti par Latvijas Republikas normatīvajos aktos minētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu vai kuriem ir piemēroti piespiedu ietekmēšanas līdzekļi (ja īstenotājs ir privāto tiesību juridiska persona) par noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, ja tas ir nepieciešams lai konstatētu neatbilstību.
Noteikumu projekts nosaka neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanas kārtību (noteikumu projekta XVIII.nodaļa) kā arī neatbilstoši veikto izdevumu atmaksas un uzskaites kārtību (noteikumu projekta XIX.nodaļa).
Līdzīgi kā ES fondu regulējumā, noteikumu projekts paredz īstenotāju sadalījumu tāpat kā ir Likumā par budžetu un finanšu vadību, ņemot vērā, ka neatbilstoši veikto izdevumu atgūšana ir saistīta ar budžeta izpildi. Noteikumu projekts nodala neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanas procesu no valsts budžeta iestādēm, no valsts budžeta daļēji finansētām atvasinātām publiskajām personām, budžeta nefinansētām iestādēm vai valsts kapitālsabiedrībām, kuras projektu īsteno tai deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu ietvaros. Proti, no valsts budžeta iestādes vai plānošanas reģiona neatbilstoši veikto izdevumu atgūšana (ja nav iespējams ieturēt neatbilstoši veiktos izdevumus no maksājuma pieprasījuma vai norakstīt, ja vienas neatbilstības gadījumā neatbilstoši veikto izdevumu summa nepārsniedz 250 euro) vairs netiks veikta, ņemot vērā to, ka tā ir iestāde, kam nav sava budžeta. Līdz ar to programmas apsaimniekotājs vai aģentūra attiecībā uz valsts budžeta iestādi līdz šim lēmuma par neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu vietā pieņems lēmumu par neatbilstības konstatēšanu un neatbilstoši veiktajiem izdevumiem projektā un informēs vadošo iestādi un atsevišķos gadījumos arī maksājumu iestādi. Finanšu ministrija reizi pusgadā informēs Ministru kabinetu par konstatētajām neatbilstībām, kuru dēļ radušies neatbilstoši veikti izdevumi projektā, kurā īstenotājs ir valsts budžeta iestāde no valsts budžeta daļēji finansēta atvasināta publiska persona (izņemot plānošanas reģionu), budžeta nefinansēta iestāde, valsts kapitālsabiedrība, kura projektu īsteno tai deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu ietvaros, programmas apsaimniekotājs. Šajā gadījumā Ministru kabinets lems par izdevumu segšanu no valsts budžeta līdzekļiem vai neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu.
Noteikumu projekts nosaka, ka neatbilstoši veiktos izdevumus, kurus nevar ieturēt, noraksta izdevumos, ja to summa nepārsniedz 250 euro.
Ja īstenotājs, kura īstenotajā projektā ir konstatēta neatbilstība, kuras dēļ radušies neatbilstoši veikti izdevumi, ir juridiskā persona vai šādu personu apvienība, līgumslēdzējs pēc neatbilstības konstatēšanas sākotnēji, ja iespējams, ietur neatbilstoši veiktos izdevumus no projekta pārskata. Ja neatbilstoši veiktos izdevumus nav iespējams ieturēt un vienam projektam vienas neatbilstības dēļ neatbilstoši veikto izdevumu summa nepārsniedz 250 euro, neatbilstoši veiktos izdevumus neatgūst un noraksta izdevumos. Savukārt, ja neatbilstoši veiktos izdevumus nav iespējams ieturēt vai to summa pārsniedz 250 euro, tad pieņem lēmumu par neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu.
Īstenotājs neatbilstoši veiktos izdevumus un nokavējuma naudu atmaksā līgumslēdzēja norādītajā kontā Valsts kasē.
Līgumslēdzējs pēc neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanas, ja neatbilstība tika konstatēta un atgūšana veikta pēc programmas  pēdējā maksājumu pieprasījuma iesniegšanas donorvalstij, nodrošina atgūtā programmas finansējuma atmaksu donorvalstij. Ja neatbilstoši veiktie izdevumi netika iekļauti programmas maksājumu pieprasījumā vai programmas pēdējā maksājumu pieprasījumā vai tika ieturēti, līgumslēdzējs līgumslēdzēja kontā Valsta kasē atgūtos neatbilstoši veiktos izdevumus un nokavējuma naudu pārskaita valsts budžeta ieņēmumos.
Noteikumu projekts paredz, ka atbilstoši vienošanās ar donorvalsti neatbilstoši veikto izdevumu rezultātā atbrīvotais finansējums var tikt atkārtoti izmantots tajā pašā projektā vai iepriekš noteiktajā projektā, vai izmantots citam projektam vai iepriekš noteiktajiem projektam vai tās pašas programmas administratīvajām izmaksām.

12.Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā nodrošina revīzijas iestādes funkcijas Šveices ieguldījuma vadībā (noteikumu projekta XX.nodaļa).
Noteikumu projekts nosaka kārtību kādā revīzijas iestāde sagatavo Šveices sadarbības programmas revīzijas stratēģiju, veic Šveices ieguldījuma un programmu vadības un kontroles sistēmu auditus un veic programmu izdevumu revīzijas, kā arī sagatavo gada audita ziņojumu un programmas noslēguma pārskatu.