Anotācija (ex-ante)

Valsts kontrole revīzijas ziņojumā konstatējusi šādas nepilnības valsts un pašvaldību komisiju darbā, kuras būtu risināmas projektā:
1. Pieteikšanās valsts komisijas sēdei ir apgrūtinoša, jo pieteikties sēdei ir iespējams tikai telefoniski, bet panākt iesnieguma izskatīšanu sēdē – tikai tad, ja zvana brīdī ir brīva vieta.
2. Esošais atzinumu sniegšanas process nenodrošina atzinumu saņemšanu saprātīgā termiņā, jo visos gadījumos paredz obligātu bērna klātbūtni.
3. Nepieciešams pilnveidot valsts un pašvaldību komisiju atzinumu pārskatīšanu, lai uz to attiektos normatīvajos aktos paredzētie procesuālie termiņi, skaidri definēts izvērtēšanas process un lēmuma saturs, personas tiesības lūgt augstākstāvošu iestādi pārskatīt pieņemto lēmumu, tā nodrošinot arī tiesisko kontroli pār valsts un pašvaldību komisiju sniegtajiem atzinumiem.

Projekts atšķirībā no līdzšinējās noteikumos Nr. 709 reglamentētās valsts un pašvaldību komisiju darbības, paredz to, ka:
1. Pilngadīgs izglītojamais vai nepilngadīga izglītojamā likumiskais pārstāvis, varēs iesniegt iesniegumu par atzinuma saņemšanu aģentūrā vai attiecīgajā pašvaldībā, kas nodrošinās plašākas iespējas iesniegt iesniegumus dažādos veidos, proti: valsts pārvaldes pakalpojumu portālā www.latvija.gov.lv, nosūtot iesniegumu uz aģentūras vai attiecīgās pašvaldības oficiālo elektronisko adresi, ar elektronisko parakstu parakstītu iesniegumu sūtot uz aģentūras oficiālā elektroniskā pasta adresi  info@viaa.gov.lv vai attiecīgās pašvaldības elektronisko adresi sūtot iesniegumu pa pastu aģentūrai vai pašvaldībai, kas nodrošina attiecīgās pašvaldību komisijas darbu, klātienē – attiecīgajā pašvaldībā vai valsts komisijas telpās Elizabetes ielā 51, Rīgā. Aģentūra vai pašvaldība, kas nodrošina attiecīgās pašvaldību komisijas darbu, nodrošinās iesniegumu reģistrāciju un nodošanu izskatīšanai valsts vai pašvaldību komisijai.
2. Valsts komisija un pašvaldības komisija izskatīs iesniegumus par atzinumu saņemšanu to reģistrācijas secībā tuvākajā pieejamajā komisijas sēdē, bet ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas.
3. Par valsts komisijas un pašvaldības komisijas vadītāju, locekli vai sekretāru varēs būt persona, kura atbilst projektā paredzētajām prasībām, to skaitā Bērnu tiesību aizsardzības likuma 72. panta piektajā daļā noteiktajām prasībām.
4. Paplašinātas to izglītojamo grupas, kurām valsts vai pašvaldības komisija var sniegt atzinumu bez izglītojamā klātbūtnes sēdē. Izglītojamiem ar redzes traucējumiem, ar dzirdes traucējumiem, ar garīgās attīstības traucējumiem, ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem, kuri atbilst projekta 3.pielikuma “Kritēriji pedagoģiski medicīnisko komisiju atzinumu sniegšanai” noteiktajiem kritērijiem, kā arī izglītojamiem, kuru pārvietošana var būt bīstama veselībai vai nav iespējama, atbilstoši ģimenes ārsta vai ārstējošā ārsta atzinumam un to likumiskajiem pārstāvjiem nebūs jāpiedalās valsts vai pašvaldību komisijas sēdēs. Šiem izglītojamiem veiktās objektīvas izmeklēšanas metodes un ārstu speciālistu izsniegto atzinumi ar pamata diagnozēm ir viennozīmīgi (piemēram, izglītojamam ir diagnosticēts abu acu aklums), tādēļ valsts vai pašvaldības komisija var sniegt atzinumu par atbilstošāko izglītības programmu bez izglītojamā klātbūtnes, uz iesniegto dokumentu pamata.
5. Valsts komisijas un pašvaldību komisijas atzinuma sniegšanai ir būtiski noskaidrot, kādus atbalsta pasākumus izglītojamais ir saņēmis izglītības procesa laikā, kāda ir bijusi viņa mācību sasniegumu dinamika, kā arī kāds ir izglītības iestādes redzējums par viņa turpmāko izglītības procesa organizāciju. Lai to nodrošinātu, izglītības iestādes informācija par izglītojamo ir pievienota kā obligāti iesniedzams dokuments projekta 3. pielikuma 11. punktā.
6. Pašvaldību likuma 4.panta 4.punkts kā vienu no pašvaldības autonomajām funkcijām nosaka gādāt par iedzīvotāju izglītību, tostarp nodrošināt iespēju iegūt obligāto izglītību un gādāt par pirmsskolas izglītības, vidējās izglītības, profesionālās ievirzes izglītības, interešu izglītības un pieaugušo izglītības pieejamību. Līdz ar to projekts neparedz tos pašvaldību komisiju pienākumus, kas ir pašvaldības, kā izglītības iestāžu dibinātāja kompetencē un saistīti ar informācijas pieprasīšanu, tās izvērtēšanu, speciālistu darba koordināciju. Lielākā daļa pašvaldību komisiju nav patstāvīgi strādājošas institūcijas un sanāk kopā vienīgi uz komisijas sēdēm, līdz ar to tās var sniegt metodisku un organizatorisku atbalstu attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā esošajām izglītības iestādēm izglītojamo attīstības līmeņa un spēju izvērtēšanā, kā arī izglītojamo ar speciālajām vajadzībām individuālo izglītības programmas apguves plānu sagatavošanā, bet nevar uzņemties pašvaldības funkcijas un pienākumus, kā arī nodrošināt to metodisko vadību.
Vispārējās izglītības likuma 54. panta pirmā daļa nosaka, ka pašvaldību komisijas izveido pašvaldības. Tātad pašvaldība uzņemas atbildību par pašvaldību komisijas turpmāko darbu un tā var patstāvīgi izlemt – dibināt savas pašvaldības komisiju vai vienoties ar citu pašvaldību par kopīgas pašvaldību komisijas darba nodrošināšanu.
No projekta izslēgts arī punkts par to, ka valsts komisija ir tiesīga pieprasīt no pašvaldību izglītības pārvaldēm, pašvaldību izglītības speciālistiem un izglītības iestādēm informāciju par valsts komisijas kompetencē esošajiem jautājumiem, jo visu informāciju, kas nepieciešama atzinuma sniegšanai, nosaka noteikumu projekts un valsts komisijai paredzētas tiesības pieprasīt informāciju un dokumentus no pašvaldības komisijas saistībā ar pašvaldības komisijas sniegto atzinumu. Valsts komisija arī turpmāk nodrošinās pašvaldību komisiju metodisko atbalstu.
7. Valsts vai pašvaldību komisijas atzinumu sniegšana notiks, pamatojoties uz projekta 3.pielikumā “Kritēriji pedagoģiski medicīnisko komisiju atzinumu sniegšanai” pilnveidotiem kritērijiem. Projekta 3. pielikums ir izstrādāts sadarbībā ar Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas ārstiem un Latvijas Logopēdu asociāciju. Šajā pielikumā ir precizētas diagnozes un samazināts to diagnožu skaits, kas var būt par pamatojumu atzinuma sniegšanai par speciālās izglītības programmu. Vienlaikus atvieglota arī dokumentu sagatavošanas kārtība valsts vai pašvaldību komisijas sēdei. Turpmāk atsevišķās speciālo vajadzību grupās izglītības un skolu psihologa vai klīniskā un veselības psihologa atzinums būs nepieciešams vienīgi pie pirmreizējas izglītības programmas noteikšanas. Visiem izglītojamiem ārstu speciālistu slēdzienam jābūt izdotam ne agrāk kā gadu pirms komisijas sēdes. Turklāt izglītojamiem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem (diagnozes F72, F73) slēdzienu varēs sniegt ne tikai bērnu psihiatrs vai psihiatrs, bet arī bērnu neirologs vai pediatrs, kas izglītojamo vecākiem varētu atvieglot dokumentu sagatavošanas gaitu.
8. Projektā noteikti šādi valsts komisijas un pašvaldības komisijas atzinumu spēkā esības termiņi:
1) Valsts komisija atzinumu par speciālās pamatizglītības vai speciālās vidējās izglītības programmu izglītojamam ar redzes, dzirdes vai fiziskās attīstības traucējumiem no 1. līdz 12. klasei vai speciālās pamatizglītības programmu izglītojamam ar valodas, mācīšanās, garīgās veselības vai garīgās attīstības traucējumiem no 7. līdz 9. klasei, kā arī pašvaldības komisija atzinumu par speciālo pirmsskolas izglītības programmu, speciālās pamatizglītības programmu izglītojamam ar valodas, mācīšanās vai garīgās veselības traucējumiem no 1. līdz 6. klasei vai speciālās pamatizglītības programmu izglītojamam ar smagiem garīgās attīstības vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem no 1. līdz 9. klasei varēs sniegt vismaz uz diviem gadiem, bet ne ilgāk kā līdz attiecīgā apakšpunktā norādītā klašu posma noslēgumam
2) Valsts komisija atzinumu par vispārējās pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības programmu un nepieciešamiem atbalsta pasākumiem attiecīgās izglītības programmas apguvē, izņemot izglītojamam ar garīgās attīstības traucējumiem un izglītojamam ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem, kā arī pašvaldības komisija atzinumu par pirmsskolas izglītības programmu un nepieciešamiem atbalsta pasākumiem izglītības programmas apguvē, izņemot izglītojamam ar garīgās attīstības traucējumiem un izglītojamam ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem vai vispārējās pamatizglītības programmu un nepieciešamiem atbalsta pasākumiem izglītības programmas apguvē, izņemot izglītojamam ar garīgās attīstības traucējumiem un izglītojamam ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem varēs sniegt līdz attiecīgās izglītības pakāpes noslēgumam.
3) Pašvaldības komisija atzinumu par speciālās pamatizglītības programmu izglītojamam ar garīgās attīstības traucējumiem no 1. līdz 6. klasei varēs sniegt līdz norādītā klašu posma beigām vai līdz pamatizglītības pakāpes noslēgumam.
4) Pašvaldības komisija atzinuma par pašvaldības administratīvajā teritorijā dzīvojoša ilgstoši slimojoša izglītojamā izglītošanos ārpus izglītības iestādes izglītojamā dzīvesvietā no 1. līdz 12. klasei spēkā esības termiņu varēs noteikt ne ilgāku par sešiem mēnešiem, izņemot izglītojamo ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem, kuram atzinums sniedzams līdz pamatizglītības pakāpes noslēgumam.
Pilngadīgs izglītojamais vai nepilngadīga izglītojamā likumiskais pārstāvis var iesniegt atkārtotu iesniegumu saskaņā ar šo noteikumu par valsts vai pašvaldības komisijas atzinuma saņemšanu, neskatoties uz attiecīgās komisijas noteikto atzinuma termiņu. Atzinuma spēkā esamība nav šķērslis atkārtotai iesnieguma iesniegšanai attiecīgajā komisijā.
9. Projekts paredz šādu valsts un pašvaldību komisijas atzinumu pārskatīšanas kārtību: valsts komisija izskatīs iesniegumus par pašvaldību komisiju sniegtajiem atzinumiem, bet iesniegumu par valsts komisijas sniegto atzinumu varēs iesniegt Izglītības un zinātnes ministrijā. Iesniegumu izskatīs Izglītības un zinātnes ministrijas izveidota komisija. 
10. Projekts papildināts ar jauniem pielikumiem, kas nebija noteikumos Nr. 709: “Iesniegums par valsts vai pašvaldības pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinuma saņemšanu” (projekta 1.pielikums) un “Iesniegums par valsts vai pašvaldības pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinuma pārskatīšanu” (projekta 4. pielikums), kas pilngadīgiem izglītojamiem vai nepilngadīgo izglītojamo likumiskajiem pārstāvjiem atvieglos vēršanos pedagoģiski medicīniskajās komisijās, ļaujot konkrētāk sniegt nepieciešamo informāciju atzinuma saņemšanai.