23-TA-1533: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā kontekstā ir veikti vairāki grozījumi, lai tiktu ieviesta Eiropas Savienības tiesās judikatūra, lai nodrošinātu tās ievērošanu Latvijas Republikā sabiedriskā transporta pakalpojumu nozarē. Proti, ar grozījumiem Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā nacionālajā tiesību aktā tiek ieviesti Eiropas Savienības Tiesas 2022.gada 8.septembra spriedumā Lux Express Estonia (C-614/20, EU:C:2022:641) izdarītie secinājumi par to, interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1370/2007 (2007. gada 23. oktobris) par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1191/69 un Padomes Regulu (EEK) Nr. 1107/70 (OV 2007, L 315, 1. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/2338 (2016. gada 14. decembris) (OV 2016, L 354, 22. lpp.) (turpmāk tekstā – “Regula Nr. 1370/2007”), 2. panta e) punktu, 3. panta 2. un 3. punktu un 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punktu.
Vienlaikus Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā ir veikti vairāki grozījumi, kas skar vienoto sabiedriskā transporta biļešu sistēmu un tās izmantošanu.
Vienlaikus Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā ir veikti vairāki grozījumi, kas skar vienoto sabiedriskā transporta biļešu sistēmu un tās izmantošanu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir ieviest 2022.gada 8.septembra Eiropas Savienības Tiesas 2022.gada 8.septembra spriedumā Lux Express Estonia (C-614/20, EU:C:2022:641), kā arī precizēt atsevišķu likuma normu piemērošanu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Saskaņā ar Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma (turpmāk – Likums) 1. panta 2.1 punktu komerciālais maršruts ir reģionālās nozīmes maršruts, kurā no valsts vai pašvaldības budžeta netiek kompensēti ar pakalpojumu sniegšanu saistītie izdevumi un zaudējumi (nedotētais maršrutu tīkla segments). Savukārt Likuma 1.panta 2.2 punktā ir dots dotētā maršruta termina skaidrojums, kurš nosaka, ka dotēts maršruts ir reģionālais starppilsētu nozīmes maršruts, reģionālais vietējās nozīmes maršruts vai pilsētas nozīmes maršruts, kurā tiek nodrošināti valsts vai pašvaldības garantēti noteiktas kvalitātes un apjoma sabiedriskā transporta pakalpojumi, kurus ar atvieglotiem nosacījumiem ir tiesīgas izmantot valsts vai pašvaldības noteiktās pasažieru kategorijas un kuros ar pakalpojumu sniegšanu saistītos zaudējumus pārvadātājam kompensē no valsts vai pašvaldības budžeta. Tādejādi no Likumā ietvertā regulējuma ir secināms, ka reģionālās nozīmes maršrutu tīkls sastāv no dotētā un nedotētā (komerciālā) segmenta, turklāt apstāklis, ka reģionālās nozīmes maršruts, kas tiek izpildīts uz komerciāliem principiem, nav dotētā maršrutu tīkla segments, pats par sevi nenorādīja uz apstākli, ka valsts nebūtu tiesīga noteikt nosacījumus, kādi jānodrošina visā piešķirtās atļaujas darbības periodā – konkrētajā gadījumā, arī nosacījumus, kas attiecināmi uz braukšanas maksas atvieglojumu nodrošināšanu, izpildot komerciālo maršrutu. Sabiedriskā transporta pakalpojumu izpildi komerciālajā maršrutu tīklā reglamentē Likuma 8.1pants un Ministru kabineta 2021. gada 6. jūlija noteikumi Nr. 486 “Noteikumi par iekšzemes regulārajiem pasažieru komerciālajiem pārvadājumiem ar autobusiem”.
Viena no obligāti izpildāmajām prasībām, kas jānodrošina gan dotētā, gan nedotētā maršrutu tīkla (komerciālajos maršrutos) segmentā (Likuma 2.pants) – neradīt šķēršļus sabiedriskā transporta pakalpojumu pieejamībai visām pasažieru kategorijām, jo īpaši tām pasažieru kategorijām, kurām ir tiesības saņemt sabiedriskā transporta pakalpojumus ar braukšanas maksas atvieglojumiem. Kategorijas, kuras ir tiesīgas izmantot braukšanas maksas atvieglojumus reģionālās nozīmes maršrutos (gan dotētajā, gan nedotētajā segmentā) ir ietvertas 2021. gada 22. jūnija noteikumos Nr.414 “Braukšanas maksas atvieglojumu noteikumi”. Sabiedriskā transporta nozari reglamentējošos normatīvajos aktos netika paredzēts izņēmums, kas noteiktu, ka braukšanas maksas atvieglojumus pasažieriem būtu tiesības izmantot tikai dotētajos maršrutos attiecīgi netika arī paredzēts, ka komerciālajos maršrutos pasažierim nav tiesību saņemt braukšanas maksas atvieglojumus. Komerciālajos maršrutos (reisos) pakalpojuma sniedzējs uzņemas visus ar pārvadājumiem saistītos riskus un visas ar pakalpojumu sniegšanu saistītās izmaksas, tajā skaitā daļā, kas attiecas uz braukšanas maksas atvieglojumu piemērošanu, un šī apstākļa rezultātā, kā arī ņemot vērā autobusu ekspluatācijas īpatnības, atsevišķai autobusu kategorijai, Ministru kabinets, paredzot kārtību, kādā komerciālie maršruti ir sniedzami un obligātās prasības maršrutu atļaujas saņemšanai, noteica zemākas kvalitātes prasības, nekā tās tiek noteiktas dotētā reģionālās nozīmes maršrutu tīkla segmentā. Turklāt pārvadātājs ir administratīvi un ekonomiski neatkarīgs, nosakot pakalpojuma tarifu. Tarifu noteikšanas metodika un tarifu noteikšanas principi ir atstāti pārvadātāja ziņā, Ministru kabinets nav paredzējis regulēt pakalpojuma tarifa noteikšanas principus vai noteikt metodiku tarifa noteikšanai. Pārvadātājs komerciālajos maršrutos (reisos) ir tiesīgs noteikt lojalitātes programmas, atlaides un citus speciālos piedāvājumus, informējot par to pasažierus. Tāpat pārvadātājs nav ierobežots pieteikt grozījumus esošo komerciālo maršrutu (reisu) izpildē, tādējādi vērtējot un nepieciešamības gadījumā optimizējot komerciālā maršruta izpildes apjomu.
Eiropas tiesas 2022.gada 8.septembra spriedumā lietā C-614/20 norādīja, ka Regulas Nr. 1370/2007, kurā grozījumi izdarīti ar Regulu 2016/2338, 3. panta 2. punkts un 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka: kompetentajām iestādēm ir pienākums piešķirt uzņēmumiem, kuri attiecīgās dalībvalsts teritorijā nodrošina sabiedriskā transporta pakalpojumu, izmantojot autoceļus un dzelzceļu, kompensāciju saistībā ar neto labvēlīgo vai nelabvēlīgo finanšu ietekmi uz izmaksām un ieņēmumiem, kas radušies, ievērojot vispārējos noteikumos paredzētu pienākumu bez maksas pārvadāt atsevišķas pasažieru kategorijas, tostarp pirmsskolas vecuma bērnus un atsevišķu kategoriju personas ar invaliditāti.
Savukārt, Regulas Nr. 1370/2007, kurā grozījumi izdarīti ar Regulu 2016/2338, 3. panta 2. punkts un pielikuma 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka: kompensācijas saistībā ar neto labvēlīgo vai nelabvēlīgo finanšu ietekmi uz izmaksām un ieņēmumiem, kādu rada tarifu saistību ievērošana, kas paredzētas vispārējos noteikumos, kuru mērķis ir noteikt maksimāli pieļaujamos tarifus atsevišķām pasažieru kategorijām, ir jāpiešķir saskaņā ar šīs regulas 4.–6. pantā un pielikumā izklāstītajiem principiem, lai novērstu pārmērīgu kompensāciju. Kompensācija nevar būt lielāka par summu, kas atbilst neto finanšu ietekmei, kura ir vienāda ar kopējo ietekmi – pozitīvu vai negatīvu –, kāda sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību ievērošanai ir uz sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja ieņēmumiem un izmaksām, šīs ietekmes novērtēšanai salīdzinot stāvokli, kādā sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības ir izpildītas, ar tādu stāvokli, kas rastos, ja saistības nebūtu pildītas.
Viena no obligāti izpildāmajām prasībām, kas jānodrošina gan dotētā, gan nedotētā maršrutu tīkla (komerciālajos maršrutos) segmentā (Likuma 2.pants) – neradīt šķēršļus sabiedriskā transporta pakalpojumu pieejamībai visām pasažieru kategorijām, jo īpaši tām pasažieru kategorijām, kurām ir tiesības saņemt sabiedriskā transporta pakalpojumus ar braukšanas maksas atvieglojumiem. Kategorijas, kuras ir tiesīgas izmantot braukšanas maksas atvieglojumus reģionālās nozīmes maršrutos (gan dotētajā, gan nedotētajā segmentā) ir ietvertas 2021. gada 22. jūnija noteikumos Nr.414 “Braukšanas maksas atvieglojumu noteikumi”. Sabiedriskā transporta nozari reglamentējošos normatīvajos aktos netika paredzēts izņēmums, kas noteiktu, ka braukšanas maksas atvieglojumus pasažieriem būtu tiesības izmantot tikai dotētajos maršrutos attiecīgi netika arī paredzēts, ka komerciālajos maršrutos pasažierim nav tiesību saņemt braukšanas maksas atvieglojumus. Komerciālajos maršrutos (reisos) pakalpojuma sniedzējs uzņemas visus ar pārvadājumiem saistītos riskus un visas ar pakalpojumu sniegšanu saistītās izmaksas, tajā skaitā daļā, kas attiecas uz braukšanas maksas atvieglojumu piemērošanu, un šī apstākļa rezultātā, kā arī ņemot vērā autobusu ekspluatācijas īpatnības, atsevišķai autobusu kategorijai, Ministru kabinets, paredzot kārtību, kādā komerciālie maršruti ir sniedzami un obligātās prasības maršrutu atļaujas saņemšanai, noteica zemākas kvalitātes prasības, nekā tās tiek noteiktas dotētā reģionālās nozīmes maršrutu tīkla segmentā. Turklāt pārvadātājs ir administratīvi un ekonomiski neatkarīgs, nosakot pakalpojuma tarifu. Tarifu noteikšanas metodika un tarifu noteikšanas principi ir atstāti pārvadātāja ziņā, Ministru kabinets nav paredzējis regulēt pakalpojuma tarifa noteikšanas principus vai noteikt metodiku tarifa noteikšanai. Pārvadātājs komerciālajos maršrutos (reisos) ir tiesīgs noteikt lojalitātes programmas, atlaides un citus speciālos piedāvājumus, informējot par to pasažierus. Tāpat pārvadātājs nav ierobežots pieteikt grozījumus esošo komerciālo maršrutu (reisu) izpildē, tādējādi vērtējot un nepieciešamības gadījumā optimizējot komerciālā maršruta izpildes apjomu.
Eiropas tiesas 2022.gada 8.septembra spriedumā lietā C-614/20 norādīja, ka Regulas Nr. 1370/2007, kurā grozījumi izdarīti ar Regulu 2016/2338, 3. panta 2. punkts un 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka: kompetentajām iestādēm ir pienākums piešķirt uzņēmumiem, kuri attiecīgās dalībvalsts teritorijā nodrošina sabiedriskā transporta pakalpojumu, izmantojot autoceļus un dzelzceļu, kompensāciju saistībā ar neto labvēlīgo vai nelabvēlīgo finanšu ietekmi uz izmaksām un ieņēmumiem, kas radušies, ievērojot vispārējos noteikumos paredzētu pienākumu bez maksas pārvadāt atsevišķas pasažieru kategorijas, tostarp pirmsskolas vecuma bērnus un atsevišķu kategoriju personas ar invaliditāti.
Savukārt, Regulas Nr. 1370/2007, kurā grozījumi izdarīti ar Regulu 2016/2338, 3. panta 2. punkts un pielikuma 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka: kompensācijas saistībā ar neto labvēlīgo vai nelabvēlīgo finanšu ietekmi uz izmaksām un ieņēmumiem, kādu rada tarifu saistību ievērošana, kas paredzētas vispārējos noteikumos, kuru mērķis ir noteikt maksimāli pieļaujamos tarifus atsevišķām pasažieru kategorijām, ir jāpiešķir saskaņā ar šīs regulas 4.–6. pantā un pielikumā izklāstītajiem principiem, lai novērstu pārmērīgu kompensāciju. Kompensācija nevar būt lielāka par summu, kas atbilst neto finanšu ietekmei, kura ir vienāda ar kopējo ietekmi – pozitīvu vai negatīvu –, kāda sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību ievērošanai ir uz sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja ieņēmumiem un izmaksām, šīs ietekmes novērtēšanai salīdzinot stāvokli, kādā sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības ir izpildītas, ar tādu stāvokli, kas rastos, ja saistības nebūtu pildītas.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Risinājuma apraksts
Likumprojektā tiek noteikts, ka kad sabiedriskā transporta pakalpojuma sniedzējiem komerciālajos maršrutos uzliek pienākumu ar atvieglotajiem nosacījumiem pārvadāt pasažierus, kuriem valsts ar normatīvajiem aktiem ir piešķīrusi braukšanas maksas atvieglojumus, pārvadātājs ir tiesīgs saņemt no valsts izdevumu, kas saistīti ar šo pasažieru pārvadāšanu, kompensāciju, kas nepārsniedz vidējo tarifu (braukšanas maksu) par reģionālās nozīmes autobusu maršrutos sniegtajiem sabiedriskā transporta pakalpojumiem vai mazāks, ja pakalpojuma sniedzējs būs noteicis zemāku tarifu (braukšanas maksu).
Kategorijas, kuras ir tiesīgas izmantot braukšanas maksas atvieglojumus reģionālās nozīmes maršrutos (gan dotētajā, gan nedotētajā segmentā) ir ietvertas 2021. gada 22. jūnija noteikumos Nr.414 “Braukšanas maksas atvieglojumu noteikumi”. Šobrīd nediferencējot MK noteikumos Nr. 414 noteiktās pasažieru kategorijas atkarībā no maršrutu veidiem, tiek saglabāts princips, ka arī komerciālajos maršrutos braukšanas maksas atvieglojumus izmanto visas MK noteikumos Nr.414 minētās pasažieru kategorijas. Tomēr Ministru kabineta līmenī var tikt pieņemts lēmums par kategoriju, kuras ir tiesīgas izmantot braukšanas maksas atvieglojumus komerciālajos maršrutos, samazināšanu vai arī noteiktā atvieglojuma apmēra samazināšanu.
Vienlaikus, lai tiktu novērstas pārmērīgas kompensācijas risks un faktiski netiktu izmaksātas pārmērīgas kompensācijas (Regulas Nr.1370/2007 3. panta 2. punkta un pielikuma 2. punkta izpratnē) likumprojektā tiek paredzēta maksimāli izmaksājamās kompensācijas ampērs, kurš nepārsniedz vidējo tarifu (braukšanas maksu) par reģionālās nozīmes autobusu maršrutos sniegtajiem sabiedriskā transporta pakalpojumiem vai mazāks, ja pakalpojuma sniedzējs būs noteicis zemāku tarifu (braukšanas maksu).
Ņemot vērā apstākli, ka Likums paredz (skatīt Likuma 14.1 panta otro divi prim daļu), ka - pasažieru kategorijas, kuru braukšanas maksas atvieglojumi tiek kompensēti no valsts budžeta, piešķirtos braukšanas maksas atvieglojumus izmanto, elektroniski identificējoties ar personas apliecību, kas papildināta ar speciālu funkcionalitāti (lietotni). Lai tiktu precīzi noteikts izmaksājamās kompensācijas apmērs pakalpojuma sniedzējam, kurš sniegs sabiedriskā transporta pakalpojumus reģionālās nozīmes komerciālajos maršrutos, tam būs jāizmanto Braukšanas maksas atvieglojumu saņēmēju informācijas sistēma, kurā tiks identificēti un attiecīgi uzskaitīti visi pasažieri, kuri izmantos sabiedriskā transporta pakalpojumu ar braukšanas maksas atvieglojumiem. Vienlaikus ar likumprojektu tiek paredzēts, ka par sistēmas neizmantošanu tiks anulēta izsniegtā maršrutu atļauja.
Ņemot vērā apstākli, ka komerciālajos maršrutos tiek paredzētas kompensācijas izmaksa, ir nepieciešams precizēt patreizējās Likumā lietotās komerciālā maršruta, dotētā maršruta un sabiedriskā transporta pakalpojumu termini. Ar precizētiem komerciālo un dotēto maršrutu terminiem, faktiski tiek nošķirts veids uz kāda pamata tiek iegūtas tiesības sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumus maršruta tīkla maršrutos. Proti, dotētajā segmentā, tiesības sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumus tiek iegūtas saskaņā ar Likuma 8. panta otrajā daļā paredzēto procedūru, kura rezultējas ar līguma noslēgšanu. Savukārt, komerciālajos maršrutos tiesības sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumu tiek iegūtas, pamatojoties uz Likuma 8.1pantā paredzēto kārtību, saņemot maršruta atļauju.
Kategorijas, kuras ir tiesīgas izmantot braukšanas maksas atvieglojumus reģionālās nozīmes maršrutos (gan dotētajā, gan nedotētajā segmentā) ir ietvertas 2021. gada 22. jūnija noteikumos Nr.414 “Braukšanas maksas atvieglojumu noteikumi”. Šobrīd nediferencējot MK noteikumos Nr. 414 noteiktās pasažieru kategorijas atkarībā no maršrutu veidiem, tiek saglabāts princips, ka arī komerciālajos maršrutos braukšanas maksas atvieglojumus izmanto visas MK noteikumos Nr.414 minētās pasažieru kategorijas. Tomēr Ministru kabineta līmenī var tikt pieņemts lēmums par kategoriju, kuras ir tiesīgas izmantot braukšanas maksas atvieglojumus komerciālajos maršrutos, samazināšanu vai arī noteiktā atvieglojuma apmēra samazināšanu.
Vienlaikus, lai tiktu novērstas pārmērīgas kompensācijas risks un faktiski netiktu izmaksātas pārmērīgas kompensācijas (Regulas Nr.1370/2007 3. panta 2. punkta un pielikuma 2. punkta izpratnē) likumprojektā tiek paredzēta maksimāli izmaksājamās kompensācijas ampērs, kurš nepārsniedz vidējo tarifu (braukšanas maksu) par reģionālās nozīmes autobusu maršrutos sniegtajiem sabiedriskā transporta pakalpojumiem vai mazāks, ja pakalpojuma sniedzējs būs noteicis zemāku tarifu (braukšanas maksu).
Ņemot vērā apstākli, ka Likums paredz (skatīt Likuma 14.1 panta otro divi prim daļu), ka - pasažieru kategorijas, kuru braukšanas maksas atvieglojumi tiek kompensēti no valsts budžeta, piešķirtos braukšanas maksas atvieglojumus izmanto, elektroniski identificējoties ar personas apliecību, kas papildināta ar speciālu funkcionalitāti (lietotni). Lai tiktu precīzi noteikts izmaksājamās kompensācijas apmērs pakalpojuma sniedzējam, kurš sniegs sabiedriskā transporta pakalpojumus reģionālās nozīmes komerciālajos maršrutos, tam būs jāizmanto Braukšanas maksas atvieglojumu saņēmēju informācijas sistēma, kurā tiks identificēti un attiecīgi uzskaitīti visi pasažieri, kuri izmantos sabiedriskā transporta pakalpojumu ar braukšanas maksas atvieglojumiem. Vienlaikus ar likumprojektu tiek paredzēts, ka par sistēmas neizmantošanu tiks anulēta izsniegtā maršrutu atļauja.
Ņemot vērā apstākli, ka komerciālajos maršrutos tiek paredzētas kompensācijas izmaksa, ir nepieciešams precizēt patreizējās Likumā lietotās komerciālā maršruta, dotētā maršruta un sabiedriskā transporta pakalpojumu termini. Ar precizētiem komerciālo un dotēto maršrutu terminiem, faktiski tiek nošķirts veids uz kāda pamata tiek iegūtas tiesības sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumus maršruta tīkla maršrutos. Proti, dotētajā segmentā, tiesības sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumus tiek iegūtas saskaņā ar Likuma 8. panta otrajā daļā paredzēto procedūru, kura rezultējas ar līguma noslēgšanu. Savukārt, komerciālajos maršrutos tiesības sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumu tiek iegūtas, pamatojoties uz Likuma 8.1pantā paredzēto kārtību, saņemot maršruta atļauju.
Problēmas apraksts
Likuma 19.panta otrā daļa paredz, ka piekļuvi vienotajai sabiedriskā transporta biļešu sistēmai biļešu tirdzniecības veikšanai piešķir Autotransporta direkcija, noslēdzot šā likuma 17. pantā minēto līgumu. Šāda līguma esamība faktiski nav nepieciešama un racionāla, jo attiecīgi noslēgtais līgums ir regulāri jāaktualizē, ja tiek mainīti sistēmas lietošanas/ izmantošanas noteikumi.
Risinājuma apraksts
Likumprojektā ir paredzēts, ka piekļuve vienotajai sabiedriskā transporta biļešu sistēmai tiek piešķirta, piešķirot tiesības lietot vienoto sabiedriskā transporta biļešu sistēmu (ar administratīvo aktu). Vienlaikus sistēmai ir izstrādāti tās lietošanas noteikumi, kuri tiek publicēti un atjaunoti Autotransporta direkcijas oficiālajā tīmekļvietnē. Attiecīgi, saņemot tiesības lietot vienoto sabiedriskā transporta biļešu sistēmu, sistēmas lietotāji apņemas ievērot vienotās sabiedriskā transporta biļešu sistēmas lietošanas noteikumus. Secīgi piekļuve sistēmai tiek anulēta, ja vienotās sabiedriskā transporta biļešu sistēmas lietotājs, izmantojot vienoto sabiedriskā transporta biļešu sistēmu, pārkāpis vienotās sabiedriskā transporta biļešu sistēmas lietošanas noteikumus.
Problēmas apraksts
Sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanas jeb pasūtījuma veikšanas pamatprincipus reglamentē Likums. Saskaņā ar Likuma 1. panta 2.punktu. 2. pantu, 6. panta trešo daļu šī likuma mērķis ir nodrošināt iedzīvotājiem pieejamus sabiedriskā transporta pakalpojumus un tie ir organizējami tā, lai tiktu nodrošināti valsts garantēti noteiktas kvalitātes un apjoma sabiedriskā transporta pakalpojumi, kas būtu pieejami ikvienam sabiedrības loceklim. Pasažieru skaita pozitīvā dinamika Latvijā un citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kā arī uz dzelzceļa transporta kā videi draudzīgākā, efektīvākā un ilgtspējīgākā pārvadājumu veida attīstību vērstās aktivitātes ir radījušas pamatu pārliecībai, ka tuvāko gadu laikā dzelzceļš kā sabiedriskā transporta veids gūs arvien plašāku popularitāti. Lai nodrošinātu ilgtspējīgu un integrētu sabiedriskā transporta sistēmu, kas veicina pasažieru mobilitāti, Latvijas transporta nozares politiku nosakošie dokumenti ir definējuši dzelzceļu kā sabiedriskā transporta mugurkaulu.
Rail Baltica ir jauns dzelzceļa infrastruktūras projekts, kā mērķis ir integrēt Baltijas valstis Eiropas dzelzceļu tīklā. Projektā piedalās piecas Eiropas Savienības valstis – Polija, Lietuva, Latvija, Igaunija un, lai arī netieši, Somija. Paredzēts, ka dzelzceļa līnija savienos Helsinkus, Tallinu, Pērnavu, Rīgu, Paņevežu, Kauņu, Viļņu un Varšavu. Dzelzceļa līnijas izbūve, kas vīsies caur Baltijas valstīm. Kopējais līnijas garums: 870 km, no kura 263 km ir Latvijas teritorijā, kas nozīmē, ka tas ļaus attīstīt iekšzemes dzelzceļa pārvadājumus Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijās. Attiecīgi ir nepieciešams definēt atbildīgo par sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanu šajās dzelzceļa līnijās.
Rail Baltica ir jauns dzelzceļa infrastruktūras projekts, kā mērķis ir integrēt Baltijas valstis Eiropas dzelzceļu tīklā. Projektā piedalās piecas Eiropas Savienības valstis – Polija, Lietuva, Latvija, Igaunija un, lai arī netieši, Somija. Paredzēts, ka dzelzceļa līnija savienos Helsinkus, Tallinu, Pērnavu, Rīgu, Paņevežu, Kauņu, Viļņu un Varšavu. Dzelzceļa līnijas izbūve, kas vīsies caur Baltijas valstīm. Kopējais līnijas garums: 870 km, no kura 263 km ir Latvijas teritorijā, kas nozīmē, ka tas ļaus attīstīt iekšzemes dzelzceļa pārvadājumus Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijās. Attiecīgi ir nepieciešams definēt atbildīgo par sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanu šajās dzelzceļa līnijās.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz noteikt, ka Autotransporta direkcija, kas šobrīd organizē visa veida sabiedriskā transporta pakalpojumus reģionālās nozīmes maršrutos (tostarp iekšzemes dzelzceļa pārvadājumus 1520 mm platajos sliežu ceļos), organizēs arī sabiedriskā transporta pakalpojumus Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijās. Papildu Sstiksmes ministrijā tiks izveidota jauna štata vieta Sabiedriskā transporta pakalpojumu departamentā (vecākais/ā referents/e Rail Baltica reģionālo sabiedriskā transporta pārvadājumu jomā (37.saime, IIA līmenis, 11. mēnešalgu grupa)., kas izstrādās valsts politiku un normatīvos aktus, kā arī pārraudzīs to īstenošanu Rail Baltica reģionālo sabiedriskā transporta pārvadājumu jomā.
Problēmas apraksts
Konkurences padome (turpmāk – KP) 2023. gada 5. janvārī pieņēma Lēmumu Nr.2 “Par Konkurences likuma 11. panta pirmās daļas un Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. panta 1. punktā noteiktā aizlieguma pārkāpumu” (turpmāk – Lēmums), kurā tika konstatēts, ka AS “Liepājas autobusu parks”, SIA “Latvijas Sabiedriskais Autobuss” un AS “Nordeka”, lai katrs iepirkumā spētu iegūt pakalpojuma sniegšanas tiesības maršrutos maksimāli pietuvināti noteiktajai robežai – 15 milj. kilometru gadā –, savstarpēji apmainījās ar komerciāli sensitīvo informāciju ne tikai par lotu (to daļu) sadali, bet arī par dalības nosacījumiem iepirkumos, vienojoties, piemēram, par piedalīšanos vai nepiedalīšanos konkrētā lotē, kā arī par piedalīšanās formu iepirkumā – individuāli vai veidojot apvienības, tādējādi savstarpēji sadalot vienas lotes kilometrus lietas dalībnieku starpā. AS “Liepājas autobusu parks”, SIA “Latvijas Sabiedriskais Autobuss” un AS “Nordeka”, savstarpēji apmainoties ar komerciāli sensitīvu informāciju par lotu (to daļu) un lotēs plānoto kilometru apjomu sadali, vienojoties par dalības nosacījumiem, t.sk. dalības formu iepirkumos, ir pārkāpuši Konkurences likuma 11. panta pirmajā daļā un Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. panta 1. punktā noteikto vienošanās aizliegumu. Pārkāpumā iesaistītajiem uzņēmumiem KP piemēroja naudas sodus 1,97 milj. eiro apmērā, kas tika aprēķināti procentos no uzņēmumu iepriekšējā finanšu gada neto apgrozījuma. Vienlaikus tika pieņemts lēmums AS “Nordeka” kopējo naudas soda apmēru palielināt par 15 %, jo AS “Nordeka” jau reiz bija nonākusi KP redzeslokā par Konkurences likuma pārkāpumu.
Autotransporta direkcija 2019.gadā atbilstoši Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma 8. panta otrajai daļai, ievērojot Ministru kabineta 2019. gada 4. jūnija sēdē izskatīto informatīvo ziņojumu "Par reģionālās nozīmes sabiedriskā transporta pakalpojumu attīstību 2021. - 2030.gadam" (prot. Nr.27, 28.§) un Publisko iepirkumu likumā (turpmāk – Iepirkumu likums) noteikto kārtību, izsludināja atklātu konkursu „Par tiesību piešķiršanu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanai ar autobusiem reģionālās nozīmes maršrutu tīklā laika periodā no 2021. līdz 2030. gadam”, identifikācijas Nr. AD 2019/7 (turpmāk – Iepirkums 1). Iepirkums 1 tika sadalīts pa maršruta tīkla daļām jeb lotēm, ļaujot pretendentiem iesniegt piedāvājumus atsevišķi katrā no tām un plānojot slēgt atsevišķus iepirkumu līgumus par katru loti. Vairākās lotēs Iepirkums 1 tika pārtraukts vai izbeigts bez rezultāta, tāpēc Autotransporta direkcija šajās daļās izsludināja jaunus (atsevišķus) iepirkumus par pakalpojumu sniegšanu ar autobusiem reģionālās nozīmes maršrutu tīklā. Saistībā ar minēto, 2020. gada 3. jūlijā tika izsludināts atklāts konkurss Nr. AD 2020/5 “Par tiesību piešķiršanu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanai ar autobusiem reģionālās nozīmes maršrutu tīklā” attiecībā uz maršruta tīkla daļām “Cēsis”, “Jēkabpils, Preiļi, Līvāni”, “Limbaži, Sigulda” un “Ogre, Aizkraukle” (turpmāk – Iepirkums 2) un 2021.gada 19.maijā tika izsludināts atklāts konkurss Nr. AD 2021/5 “Par tiesību piešķiršanu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanai ar autobusiem reģionālās nozīmes maršrutu tīklā” attiecībā uz maršruta tīkla daļām “Gulbene, Alūksne, Balvi”, “Jelgava, Dobele”, “Madona”, “Rēzekne, Ludza”, “Talsi, Tukums”, “Valmiera, Valka, Smiltene” un “Ventspils” (turpmāk – Iepirkums 3) (Iepirkums 1, Iepirkums 2 un Iepirkums 3 turpmāk kopā – Iepirkumi). Iepirkumu rezultātā, cita starpā ar KP Lēmumā minētajiem uzņēmumiem, 2020. 2021.gadā AS “Nordeka”, AS “Liepājas autobusu parks” un SIA “Latvijas Sabiedriskais Autobuss tika noslēgti iepirkuma līgumi par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu ar autobusiem reģionālās nozīmes maršrutu tīklā (visi kopā turpmāk – Līgumi). Izvērtējot radušos situāciju tika konstatēts, ka Autotransporta direkcijai iepirkuma līgumos nebija ietverta līgumiski atrunātu tiesību vienpusēji izbeigt ar Pārvadātājiem noslēgtos Līgumus pirms termiņa, pamatojoties uz Lēmumu vai tajā konstatēto aizliegtās vienošanās īstenošanu starp Pārvadātājiem.
Vienlaikus tika konstatēts, ka pasūtītājs nevar lemt par Līgumu pirmstermiņa izbeigšanu, pamatojoties uz Iepirkumu likuma 42. panta otrās daļas 5. punktu, jo KP Lēmums ir pieņemts pēc Iepirkumu norises un lēmuma pieņemšanas par līgumtiesību piešķiršanu, tādējādi neizpildās Iepirkumu likuma 64. panta pirmās daļas 3. punktā noteiktā prasība par izslēgšanas pazīmes pastāvēšanu iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas brīdī. Tomēr šī tiesību norma norāda uz likumdevēja gribu saistībā ar karteļa vienošanās ietekmi uz publiskajiem iepirkumiem, tādējādi tā būtu ņemama vērā, risinot līdzīga rakstura jautājumus publiskā iepirkuma gadījumā.
Autotransporta direkcija 2019.gadā atbilstoši Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma 8. panta otrajai daļai, ievērojot Ministru kabineta 2019. gada 4. jūnija sēdē izskatīto informatīvo ziņojumu "Par reģionālās nozīmes sabiedriskā transporta pakalpojumu attīstību 2021. - 2030.gadam" (prot. Nr.27, 28.§) un Publisko iepirkumu likumā (turpmāk – Iepirkumu likums) noteikto kārtību, izsludināja atklātu konkursu „Par tiesību piešķiršanu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanai ar autobusiem reģionālās nozīmes maršrutu tīklā laika periodā no 2021. līdz 2030. gadam”, identifikācijas Nr. AD 2019/7 (turpmāk – Iepirkums 1). Iepirkums 1 tika sadalīts pa maršruta tīkla daļām jeb lotēm, ļaujot pretendentiem iesniegt piedāvājumus atsevišķi katrā no tām un plānojot slēgt atsevišķus iepirkumu līgumus par katru loti. Vairākās lotēs Iepirkums 1 tika pārtraukts vai izbeigts bez rezultāta, tāpēc Autotransporta direkcija šajās daļās izsludināja jaunus (atsevišķus) iepirkumus par pakalpojumu sniegšanu ar autobusiem reģionālās nozīmes maršrutu tīklā. Saistībā ar minēto, 2020. gada 3. jūlijā tika izsludināts atklāts konkurss Nr. AD 2020/5 “Par tiesību piešķiršanu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanai ar autobusiem reģionālās nozīmes maršrutu tīklā” attiecībā uz maršruta tīkla daļām “Cēsis”, “Jēkabpils, Preiļi, Līvāni”, “Limbaži, Sigulda” un “Ogre, Aizkraukle” (turpmāk – Iepirkums 2) un 2021.gada 19.maijā tika izsludināts atklāts konkurss Nr. AD 2021/5 “Par tiesību piešķiršanu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanai ar autobusiem reģionālās nozīmes maršrutu tīklā” attiecībā uz maršruta tīkla daļām “Gulbene, Alūksne, Balvi”, “Jelgava, Dobele”, “Madona”, “Rēzekne, Ludza”, “Talsi, Tukums”, “Valmiera, Valka, Smiltene” un “Ventspils” (turpmāk – Iepirkums 3) (Iepirkums 1, Iepirkums 2 un Iepirkums 3 turpmāk kopā – Iepirkumi). Iepirkumu rezultātā, cita starpā ar KP Lēmumā minētajiem uzņēmumiem, 2020. 2021.gadā AS “Nordeka”, AS “Liepājas autobusu parks” un SIA “Latvijas Sabiedriskais Autobuss tika noslēgti iepirkuma līgumi par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu ar autobusiem reģionālās nozīmes maršrutu tīklā (visi kopā turpmāk – Līgumi). Izvērtējot radušos situāciju tika konstatēts, ka Autotransporta direkcijai iepirkuma līgumos nebija ietverta līgumiski atrunātu tiesību vienpusēji izbeigt ar Pārvadātājiem noslēgtos Līgumus pirms termiņa, pamatojoties uz Lēmumu vai tajā konstatēto aizliegtās vienošanās īstenošanu starp Pārvadātājiem.
Vienlaikus tika konstatēts, ka pasūtītājs nevar lemt par Līgumu pirmstermiņa izbeigšanu, pamatojoties uz Iepirkumu likuma 42. panta otrās daļas 5. punktu, jo KP Lēmums ir pieņemts pēc Iepirkumu norises un lēmuma pieņemšanas par līgumtiesību piešķiršanu, tādējādi neizpildās Iepirkumu likuma 64. panta pirmās daļas 3. punktā noteiktā prasība par izslēgšanas pazīmes pastāvēšanu iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas brīdī. Tomēr šī tiesību norma norāda uz likumdevēja gribu saistībā ar karteļa vienošanās ietekmi uz publiskajiem iepirkumiem, tādējādi tā būtu ņemama vērā, risinot līdzīga rakstura jautājumus publiskā iepirkuma gadījumā.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz papildināt regulējumu ar sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtītāja tiesībām vienpusēji atkāpties no noslēgtā līguma ja ar kompetentās institūcijas konkurences jomā lēmumu Pārvadātājs ir atzīts par vainīgu konkurences tiesību pārkāpumā, kas izpaužas kā horizontālā karteļa vienošanās, izņemot gadījumu, kad attiecīgā institūcija, konstatējot konkurences tiesību pārkāpumu, par sadarbību iecietības programmas ietvaros Pārvadātāju ir atbrīvojusi no naudas soda vai naudas sodu samazinājusi un gadījumos, kad Pārvadātājs ir izdarījis smagu profesionālās darbības pārkāpumu, kas liek apšaubīt tā godīgumu, un šis fakts ir atzīts ar tādu kompetentas institūcijas lēmumu, tiesas spriedumu vai prokurora priekšrakstu par sodu, kas stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Likumprojekts ietekmēs juridiskas personas (sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējus/pārvadātājus), kuri saņems maršruta atļauju pakalpojumu sniegšanai komerciālajos maršrutos.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Jautājums par papildu finansējuma piešķiršanu Autotransporta direkcijas deleģētās funkcijas izpildei un SM paredzēto funkciju nodrošināšanai skatāms likumprojekta “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam" sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritāro pasākumu pieteikumiem, ievērojot valsts budžeta finansiālās iespējas.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
NēCits
-6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Sabiedriskā apspriede
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Tiek palielināta sabiedriskā transporta pakalpojuma pieejamība.
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Likuma 1. panta 2.punktu. 2. pantu, 6. panta trešo daļu šī likuma mērķis ir nodrošināt iedzīvotājiem pieejamus sabiedriskā transporta pakalpojumus un tie ir organizējami tā, lai tiktu nodrošināti valsts garantēti noteiktas kvalitātes un apjoma sabiedriskā transporta pakalpojumi, kas būtu pieejami ikvienam sabiedrības loceklim, tai skaitā valsts noteiktām pasažieru kategorijām ar atvieglotiem nosacījumiem, kā arī tie būtu pielāgoti valsts noteiktām pasažieru kategorijām ar īpašām vajadzībām. Pienākums veikt atbilstošus pasākumus, lai personas ar invaliditāti varētu dzīvot neatkarīgi un pilnvērtīgi piedalīties visās dzīves jomās un vienlīdzīgi ar citiem nodrošināt personām ar invaliditāti pieeju fiziskajai videi, transportam, informācijai un sakariem, tostarp informācijas un sakaru tehnoloģijām un sistēmām, un citiem objektiem un pakalpojumiem, kas ir atvērti vai ko sniedz sabiedrībai gan pilsētās, gan lauku rajonos, ir pamata mērķis, kas iekļauts esošajā Likumā. Ar jauno tiesisko regulējumu tiek likvidētas iespējas personām ar invaliditāti izmantot sabiedriskā transporta pakalpojumus visa veida maršrutos (gan dotētajos, gan komericālajos).
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi