25-TA-2976: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Sabiedriskā labuma organizāciju likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Tiesību akta projekta “Grozījumi Sabiedriskā labuma organizāciju likumā” (turpmāk – Likumprojekts) izstrāde nepieciešama, lai īstenotu Ministru kabineta 2025. gada 25. jūnija sēdes protokollēmuma (Nr. 25 21. §) 3. punktā noteikto pilotprojektu normatīvo aktu saskaņošanas un apstiprināšanas kārtības vienkāršošanai un nodrošinātu valdības noteikto birokrātiskā sloga samazināšanu. Vienlaikus, lai īstenotu Ministru kabineta 2025. gada 4. novembra sēdes protokollēmuma (Nr. 46 42. §) 3. punktā noteikto, lai uzsāktu pilotprojekta īstenošanu, atbildīgajām ministrijām sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā attiecīgus grozījumus tiesību aktos. Finanšu ministrija, izvērtējot Sabiedriskā labuma organizāciju likumā (turpmāk – Likums) noteiktās procesuālās prasības, ir konstatējusi nepieciešamību vienkāršot Sabiedriskā labuma komisijas (turpmāk – Komisija) personālsastāva apstiprināšanas kārtību.
Tāpat ir identificēta nepieciešamība turpmāk Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) izdotos administratīvos aktus, dokumentus un citu informāciju paziņot, izmantojot VID elektroniskās deklarēšanas sistēmu, tādējādi nodrošinot pāreju uz elektronisku paziņošanu.
Tāpat ir identificēta nepieciešamība turpmāk Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) izdotos administratīvos aktus, dokumentus un citu informāciju paziņot, izmantojot VID elektroniskās deklarēšanas sistēmu, tādējādi nodrošinot pāreju uz elektronisku paziņošanu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir samazināt birokrātisko slogu, vienkāršojot Komisijas personālsastāva apstiprināšanas procedūru, paredzot, ka turpmāk Komisijas personālsastāvu apstiprina kultūras ministrs.
Vienlaikus Likumprojekts arī paredz elektronisku paziņošanas kārtību attiecībā uz pilnveido VID izdotajiem administratīvajiem aktiem, dokumentiem un informāciju saistībā ar sabiedriskā labuma organizācijas (turpmāk – SLO) statusa piešķiršanu, atteikumu vai statusa atņemšanu, tādejādi mazinot VID administratīvo slogu lēmumu paziņošanai pa pastu.
Vienlaikus Likumprojekts arī paredz elektronisku paziņošanas kārtību attiecībā uz pilnveido VID izdotajiem administratīvajiem aktiem, dokumentiem un informāciju saistībā ar sabiedriskā labuma organizācijas (turpmāk – SLO) statusa piešķiršanu, atteikumu vai statusa atņemšanu, tādejādi mazinot VID administratīvo slogu lēmumu paziņošanai pa pastu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
1. Par Komisijas personālsastāva apstiprināšanu
Atbilstoši Likuma 6. pantā noteiktajam, Komisija ir koleģiāla konsultatīva institūcija, kurā vienādā skaitā ietilpst pilnvarotās amatpersonas, kā arī biedrību un nodibinājumu pārstāvji. Komisija sniedz VID motivētu atzinumu par biedrības, nodibinājuma vai reliģiskās organizācijas un tās iestādes (turpmāk – NVO) darbības atbilstību SLO darbības būtībai, kā arī par tās mantas un finanšu līdzekļu izlietojuma atbilstību Likumā noteiktajam. Atbilstoši Likuma 6. panta ceturtajai daļai Komisijas personālsastāvu apstiprina Ministru kabinets.
Ministru kabineta 2025. gada 25. jūnija sēdes protokollēmuma Nr. 25 21. § 3.punktā tika noteikts Tieslietu ministrijai sadarbībā ar Valsts kanceleju un iesaistītajām institūcijām līdz 2025. gada 1. oktobrim izstrādāt un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā priekšlikumus par pilotprojekta īstenošanu, kura ietvaros noteiktos gadījumos var atteikties no atsevišķu Ministru kabineta rīkojumu projektu un noteikumu projektu izskatīšanas Ministru kabineta sēdē, paredzot vienkāršotu saskaņošanas un attiecīgās jomas ministra apstiprināšanas kārtību.
Pēc Valsts iestāžu juridisko dienestu vadītāju 2025. gada 26. novembra sanāksmes, Tieslietu ministrija sagatavoja kritērijus, pēc kuriem izvērtē Ministru kabineta tiesību aktus, kuros ietvertā regulējuma pieņemšanu var deleģēt ministram, valsts sekretāram vai citas valsts iestādes vadītājam. Ministru kabinetam virzāmi Ministru kabineta rīkojumu projekti, ja nepieciešama politiskā izšķiršanās vai kas skar starpnozaru jautājumus un vairāku atbildīgo iestāžu kompetences jautājumus. Savukārt Ministru kabinetam nav virzāmi Ministru kabineta rīkojumu projekti, ja jautājums skar tikai attiecīgo nozari un tajā risināmos jautājumus (piemēram, koleģiālo institūciju (komisiju, padomju, darba grupu u.c.) personālsastāva apstiprināšana).
Pašreizējais Komisijas personālsastāvs ir noteikts ar Ministru kabineta 2023. gada 10. maija rīkojumu Nr. 261 “Par Sabiedriskā labuma komisiju”, kuras pilnvaru termiņš saskaņā ar Ministru kabineta 2004. gada 30. novembra noteikumu Nr. 976 “Sabiedriskā labuma komisijas nolikums” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 976) 3. punktu ir trīs gadi no dienas, kad Ministru kabinets apstiprina tās personālsastāvu. Atbilstoši MK noteikumu Nr. 976 2. punktam Komisijas sastāvā ir 12 Komisijas locekļi. No tiem sešus pilnvaro minēto noteikumu 4. punktā noteiktās valsts iestādes un sešus atlasa atklātā konkursā no Latvijas Republikā reģistrēto biedrību un nodibinājumu izvirzītajiem kandidātiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā biedrību un nodibinājumu pārstāvji iekļaujami Komisijā. MK noteikumu Nr. 976 4. punkts nosaka, ka Komisijā iekļauj pa vienam Komisijas loceklim – pilnvarotai amatpersonai (nosakot amatpersonu, kas Komisijas locekli aizvieto viņa prombūtnes laikā).
Saskaņā ar Ministru kabineta 2004. gada 30. novembra noteikumiem Nr. 977 “Noteikumi par biedrību un nodibinājumu pārstāvju izvirzīšanu un iekļaušanu Sabiedriskā labuma komisijā” Kultūras ministrija organizē atklātu konkursu biedrību un nodibinājumu pārstāvju izvirzīšanai un iekļaušanai Komisijas sastāvā un pēc rezultātu izvērtēšanas iesniedz Finanšu ministrijai informāciju par izvēlētajiem kandidātiem. Savukārt Finanšu ministrija, kā valsts politikas izstrādātāja sabiedriskā labuma jomā, noskaidro valsts iestāžu izvirzītos pārstāvjus, izstrādā Ministru kabineta rīkojuma projektu, nodrošina saskaņošanu ar iesaistītajām institūcijām un virzību izskatīšanai Ministru kabinetā.
2. Par izmaiņām iesniegumu iesniegšanas kārtībā
Šobrīd NVO iesniegumus par SLO statusa piešķiršanu iesniedz, izmantojot dažādus iesniegumu iesniegšanas veidus: papīra veidā, kā elektroniski parakstītu dokumentu vai izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (turpmāk – EDS).
Likuma 7. panta pirmā daļa nosaka, ka NVO, kas vēlas iegūt SLO statusu, iesniedz VID iesniegumu par SLO statusa piešķiršanu, nenosakot kādā veidā iesniegums ir iesniedzams.
Vienlaikus likuma “Par nodokļiem un nodevām” 7.3 pants paredz, ka nodokļu maksātājs, izņemot fizisku personu, kura neveic saimniecisko darbību, iesniedz VID iesniegumu, izmantojot VID EDS, ja konkrētajā nodokļu jomu reglamentējošā normatīvajā aktā iesniegumam nav noteikta cita iesniegšanas kārtība. Ja iesniegums VID ir iesniegts, izmantojot VID EDS, tam ir juridisks spēks arī tad, ja tas nesatur rekvizītu “paraksts”.
3. Par VID izdoto dokumentu paziņošanu
Atbilstoši Likuma 7. panta pirmajai daļai NVO, kas vēlas iegūt SLO statusu, iesniedz VID iesniegumu par SLO statusa piešķiršanu, iesniegumā norādot sev vēlamo veidu, kādā VID paziņos lēmumu. Vienlaikus atbilstoši Likuma 7. panta astotajai, devītajai un desmitajai daļai VID lēmumu par SLO statusa piešķiršanu paziņo, nosūtot to pa pastu vai publicējot informāciju savā tīmekļvietnē, un abos gadījumos SLO statuss tiek uzskatīts par piešķirtu septītajā dienā — attiecīgi pēc lēmuma publicēšanas tīmekļvietnē vai pēc tā nodošanas pastā. Savukārt Likuma 8. panta trešā daļa paredz, ka VID lēmumu par atteikumu piešķirt SLO statusu paziņo tikai pa pastu, un šāds lēmums stājas spēkā septītajā dienā pēc tā nodošanas pastā. Savukārt Likuma 14. panta sestā un septītā daļa paredz, ka VID lēmumu par SLO statusa atņemšanu paziņo, nosūtot to pa pastu un SLO statuss tiek uzskatīts par atņemtu septītajā dienā pēc lēmuma nodošanas pastā, vienlaikus informācijas publicēšana SLO reģistrā ir papildus paziņošanas veids, kas jāveic vienas darbdienas laikā pēc lēmuma nodošanas pastā.
Saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 7.2 panta pirmo un otro daļu ir noteikts, ka VID izdotie administratīvie akti un citi lēmumi, dokumenti un informācija nodokļu maksātājam, kurš ir VID EDS lietotājs, tiek paziņoti, izmantojot VID EDS, un tie uzskatāmi par paziņotiem otrajā darba dienā pēc ievietošanas VID EDS. Vienlaikus šī pati norma paredz, ja nodokļu maksātājam ir aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts, VID EDS paziņoto dokumentu nekavējoties nosūta arī uz oficiālās elektroniskās adreses kontu.
Šobrīd VID pieņemto lēmumu paziņo:
par SLO statusa piešķiršanu – nosūta pa pastu, paziņo EDS un izdara ierakstu SLO reģistrā VID tīmekļvietnē;
par atteikumu piešķirt SLO statusu – nosūta pa pastu un paziņo EDS;
par SLO statusa atņemšanu – nosūta tikai pa pastu.
4. Par izmaiņām, kas izdarītas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra reģistros (turpmāk – UR) par SLO nosaukuma vai adreses maiņu
Likuma 13. panta piektā daļa paredz, ka, pamatojoties uz izmaiņām, kas izdarītas UR reģistros par SLO nosaukuma vai adreses maiņu, VID izdara attiecīgus grozījumus lēmumā par SLO statusa piešķiršanu un aktualizē ziņas SLO reģistrā. Papildus minētajam, grozīto lēmumu par SLO statusa piešķiršanu VID atbilstoši Likuma 7. panta astotajai daļai, adresātam nosūta pa pastu.
VID informācijas apmaiņa par UR un SLO reģistra subjektu juridiskās adreses vai nosaukuma datu aktualizāciju šobrīd notiek analoģiski likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15.1 panta astotajā daļā noteiktajai datu apmaiņai starp VID un UR par citiem tā reģistrētajiem tiesību subjektiem.
Saskaņā ar VID un UR noslēgto starpresoru vienošanos UR katru nakti novieto uz VID servera datni ar iepriekšējā dienā UR reģistros veiktajām izmaiņām, kas satur datus par SLO reģistra subjektu nosaukumu un juridisko adrešu izmaiņām. Ir izstrādāts tehniskais risinājums, kas uz servera novietotās UR datnes automātiski ielādē VID Nodokļu informācijas sistēmas datu bāzē un datu izmaiņu gadījumā automātiski aktualizē Nodokļu informācijas sistēmas datu bāzē esošo nodokļu maksātāju nosaukumu un juridisko adresi, tālāk datu bāzē veiktās izmaiņas noteiktos laikos tiek automātiski pārnestas un dati aktualizēti arī Maksājumu administrēšanas informācijas sistēmā (turpmāk – MAIS).
MAIS veic pārbaudi un konstatē, ka UR datnē lauku vērtības “Nodokļu maksātājs” nosaukums un/vai juridiskā adrese SLO reģistrā nav ar identiskām vērtībām. Tiek izveidots MAIS uzdevums ar nosaukumu “SLO uzraudzība” – reģistrācijas datu nesakritība, kas satur visu automātiski pārbaudīto kritēriju rezultātus un manuāli pārbaudāmo kritēriju sarakstu, kā arī visas nepieciešamās uzdevuma sadaļas, lai varētu veikt datu izvērtēšanu un reģistrēt nepieciešamās darbības.
Vadītājs veic izveidotā MAIS uzdevumu sadali, darbinieks, saņemot MAIS uzdevumu, sagatavo lēmumu “Par grozījumiem sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanā”, pamatojoties uz Likuma 13. panta piektajā daļā noteikto. Pēc vadītāja saskaņojuma darbinieks izmanto MAIS uzdevuma sadaļu “Informēšana”, lai nosūtītu lēmuma projektu uz Dokumentu vadības sistēmu (turpmāk – DVS) vizēšanai daļas vadītājam, pārvaldes direktora vietniekam, pārvaldes direktoram un parakstīšanai VID ģenerāldirektoram. Kad lēmums ir parakstīts DVS, lietvedis no DVS nosūta parakstīto lēmumu SLO papīra formātā uz tās juridisko adresi. DVS tiek fiksēts nosūtīšanas notikums, kas apliecina dokumenta izsūtīšanu. Pēc apstiprinājuma saņemšanas par dokumenta nosūtīšanu darbinieks aizpilda MAIS uzdevuma sadaļas “Uzdevums”, “Kritēriji” un “Veiktās darbības”, nospiež pogu “Pabeigt” un izvēlas statusu “Apstiprināts”. Pēc uzdevuma apstiprināšanas MAIS automātiski saglabā visas aizpildītās uzdevuma sadaļas datubāzē un veic atbilstošās informācijas izvietošanu MAIS SLO reģistrā atbilstoši Likuma 5. pantā noteiktajam – SLO reģistru ved un savā mājaslapā internetā publicē VID. Pēc izmaiņu veikšanas MAIS SLO reģistrā informācija tiek aktualizēta VID publiskojamo datu bāzē.
5. Attiecībā uz izmaiņām iepriekšējā gada darbības pārskata iesniegšanas kārtībā
Likuma 13. panta pirmā daļa paredz, ka SLO katru gadu līdz 31. martam jāiesniedz VID iepriekšējā gada darbības pārskats papīra formātā un elektroniski. Vienlaikus nosakot, ja minētais dokuments tiek iesniegts elektroniski un ir noformēts atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām elektronisko dokumentu noformēšanas prasībām, to papīra formātā var neiesniegt.
Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumu Nr. 439 “Noteikumi par biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatiem un grāmatvedības kārtošanu vienkāršā ieraksta sistēmā” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 439) 101. punkts attiecībā uz biedrībām un nodibinājumiem, kā arī Ministru kabineta 2022. gada 21. jūnija noteikumu Nr. 380 “Noteikumi par reliģisko organizāciju un to iestāžu gada pārskatiem un grāmatvedības kārtošanu vienkāršā ieraksta sistēmā” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 380) 91. punkts attiecībā uz reliģiskajām organizācijām, nosaka prasību organizācijām, kurām ir piešķirts SLO statuss, norādīt informāciju par pārskata gadā veikto darbību un par turpmākās darbības plāniem gada pārskata vadības ziņojumā.
6. Termins “mājaslapa”
Likumā tiek lietots termins “mājaslapa”, kas apzīmē tikai vienu konkrētu lapu – parasti sākumlapu.
Atbilstoši Likuma 6. pantā noteiktajam, Komisija ir koleģiāla konsultatīva institūcija, kurā vienādā skaitā ietilpst pilnvarotās amatpersonas, kā arī biedrību un nodibinājumu pārstāvji. Komisija sniedz VID motivētu atzinumu par biedrības, nodibinājuma vai reliģiskās organizācijas un tās iestādes (turpmāk – NVO) darbības atbilstību SLO darbības būtībai, kā arī par tās mantas un finanšu līdzekļu izlietojuma atbilstību Likumā noteiktajam. Atbilstoši Likuma 6. panta ceturtajai daļai Komisijas personālsastāvu apstiprina Ministru kabinets.
Ministru kabineta 2025. gada 25. jūnija sēdes protokollēmuma Nr. 25 21. § 3.punktā tika noteikts Tieslietu ministrijai sadarbībā ar Valsts kanceleju un iesaistītajām institūcijām līdz 2025. gada 1. oktobrim izstrādāt un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā priekšlikumus par pilotprojekta īstenošanu, kura ietvaros noteiktos gadījumos var atteikties no atsevišķu Ministru kabineta rīkojumu projektu un noteikumu projektu izskatīšanas Ministru kabineta sēdē, paredzot vienkāršotu saskaņošanas un attiecīgās jomas ministra apstiprināšanas kārtību.
Pēc Valsts iestāžu juridisko dienestu vadītāju 2025. gada 26. novembra sanāksmes, Tieslietu ministrija sagatavoja kritērijus, pēc kuriem izvērtē Ministru kabineta tiesību aktus, kuros ietvertā regulējuma pieņemšanu var deleģēt ministram, valsts sekretāram vai citas valsts iestādes vadītājam. Ministru kabinetam virzāmi Ministru kabineta rīkojumu projekti, ja nepieciešama politiskā izšķiršanās vai kas skar starpnozaru jautājumus un vairāku atbildīgo iestāžu kompetences jautājumus. Savukārt Ministru kabinetam nav virzāmi Ministru kabineta rīkojumu projekti, ja jautājums skar tikai attiecīgo nozari un tajā risināmos jautājumus (piemēram, koleģiālo institūciju (komisiju, padomju, darba grupu u.c.) personālsastāva apstiprināšana).
Pašreizējais Komisijas personālsastāvs ir noteikts ar Ministru kabineta 2023. gada 10. maija rīkojumu Nr. 261 “Par Sabiedriskā labuma komisiju”, kuras pilnvaru termiņš saskaņā ar Ministru kabineta 2004. gada 30. novembra noteikumu Nr. 976 “Sabiedriskā labuma komisijas nolikums” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 976) 3. punktu ir trīs gadi no dienas, kad Ministru kabinets apstiprina tās personālsastāvu. Atbilstoši MK noteikumu Nr. 976 2. punktam Komisijas sastāvā ir 12 Komisijas locekļi. No tiem sešus pilnvaro minēto noteikumu 4. punktā noteiktās valsts iestādes un sešus atlasa atklātā konkursā no Latvijas Republikā reģistrēto biedrību un nodibinājumu izvirzītajiem kandidātiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā biedrību un nodibinājumu pārstāvji iekļaujami Komisijā. MK noteikumu Nr. 976 4. punkts nosaka, ka Komisijā iekļauj pa vienam Komisijas loceklim – pilnvarotai amatpersonai (nosakot amatpersonu, kas Komisijas locekli aizvieto viņa prombūtnes laikā).
Saskaņā ar Ministru kabineta 2004. gada 30. novembra noteikumiem Nr. 977 “Noteikumi par biedrību un nodibinājumu pārstāvju izvirzīšanu un iekļaušanu Sabiedriskā labuma komisijā” Kultūras ministrija organizē atklātu konkursu biedrību un nodibinājumu pārstāvju izvirzīšanai un iekļaušanai Komisijas sastāvā un pēc rezultātu izvērtēšanas iesniedz Finanšu ministrijai informāciju par izvēlētajiem kandidātiem. Savukārt Finanšu ministrija, kā valsts politikas izstrādātāja sabiedriskā labuma jomā, noskaidro valsts iestāžu izvirzītos pārstāvjus, izstrādā Ministru kabineta rīkojuma projektu, nodrošina saskaņošanu ar iesaistītajām institūcijām un virzību izskatīšanai Ministru kabinetā.
2. Par izmaiņām iesniegumu iesniegšanas kārtībā
Šobrīd NVO iesniegumus par SLO statusa piešķiršanu iesniedz, izmantojot dažādus iesniegumu iesniegšanas veidus: papīra veidā, kā elektroniski parakstītu dokumentu vai izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (turpmāk – EDS).
Likuma 7. panta pirmā daļa nosaka, ka NVO, kas vēlas iegūt SLO statusu, iesniedz VID iesniegumu par SLO statusa piešķiršanu, nenosakot kādā veidā iesniegums ir iesniedzams.
Vienlaikus likuma “Par nodokļiem un nodevām” 7.3 pants paredz, ka nodokļu maksātājs, izņemot fizisku personu, kura neveic saimniecisko darbību, iesniedz VID iesniegumu, izmantojot VID EDS, ja konkrētajā nodokļu jomu reglamentējošā normatīvajā aktā iesniegumam nav noteikta cita iesniegšanas kārtība. Ja iesniegums VID ir iesniegts, izmantojot VID EDS, tam ir juridisks spēks arī tad, ja tas nesatur rekvizītu “paraksts”.
3. Par VID izdoto dokumentu paziņošanu
Atbilstoši Likuma 7. panta pirmajai daļai NVO, kas vēlas iegūt SLO statusu, iesniedz VID iesniegumu par SLO statusa piešķiršanu, iesniegumā norādot sev vēlamo veidu, kādā VID paziņos lēmumu. Vienlaikus atbilstoši Likuma 7. panta astotajai, devītajai un desmitajai daļai VID lēmumu par SLO statusa piešķiršanu paziņo, nosūtot to pa pastu vai publicējot informāciju savā tīmekļvietnē, un abos gadījumos SLO statuss tiek uzskatīts par piešķirtu septītajā dienā — attiecīgi pēc lēmuma publicēšanas tīmekļvietnē vai pēc tā nodošanas pastā. Savukārt Likuma 8. panta trešā daļa paredz, ka VID lēmumu par atteikumu piešķirt SLO statusu paziņo tikai pa pastu, un šāds lēmums stājas spēkā septītajā dienā pēc tā nodošanas pastā. Savukārt Likuma 14. panta sestā un septītā daļa paredz, ka VID lēmumu par SLO statusa atņemšanu paziņo, nosūtot to pa pastu un SLO statuss tiek uzskatīts par atņemtu septītajā dienā pēc lēmuma nodošanas pastā, vienlaikus informācijas publicēšana SLO reģistrā ir papildus paziņošanas veids, kas jāveic vienas darbdienas laikā pēc lēmuma nodošanas pastā.
Saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 7.2 panta pirmo un otro daļu ir noteikts, ka VID izdotie administratīvie akti un citi lēmumi, dokumenti un informācija nodokļu maksātājam, kurš ir VID EDS lietotājs, tiek paziņoti, izmantojot VID EDS, un tie uzskatāmi par paziņotiem otrajā darba dienā pēc ievietošanas VID EDS. Vienlaikus šī pati norma paredz, ja nodokļu maksātājam ir aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts, VID EDS paziņoto dokumentu nekavējoties nosūta arī uz oficiālās elektroniskās adreses kontu.
Šobrīd VID pieņemto lēmumu paziņo:
par SLO statusa piešķiršanu – nosūta pa pastu, paziņo EDS un izdara ierakstu SLO reģistrā VID tīmekļvietnē;
par atteikumu piešķirt SLO statusu – nosūta pa pastu un paziņo EDS;
par SLO statusa atņemšanu – nosūta tikai pa pastu.
4. Par izmaiņām, kas izdarītas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra reģistros (turpmāk – UR) par SLO nosaukuma vai adreses maiņu
Likuma 13. panta piektā daļa paredz, ka, pamatojoties uz izmaiņām, kas izdarītas UR reģistros par SLO nosaukuma vai adreses maiņu, VID izdara attiecīgus grozījumus lēmumā par SLO statusa piešķiršanu un aktualizē ziņas SLO reģistrā. Papildus minētajam, grozīto lēmumu par SLO statusa piešķiršanu VID atbilstoši Likuma 7. panta astotajai daļai, adresātam nosūta pa pastu.
VID informācijas apmaiņa par UR un SLO reģistra subjektu juridiskās adreses vai nosaukuma datu aktualizāciju šobrīd notiek analoģiski likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15.1 panta astotajā daļā noteiktajai datu apmaiņai starp VID un UR par citiem tā reģistrētajiem tiesību subjektiem.
Saskaņā ar VID un UR noslēgto starpresoru vienošanos UR katru nakti novieto uz VID servera datni ar iepriekšējā dienā UR reģistros veiktajām izmaiņām, kas satur datus par SLO reģistra subjektu nosaukumu un juridisko adrešu izmaiņām. Ir izstrādāts tehniskais risinājums, kas uz servera novietotās UR datnes automātiski ielādē VID Nodokļu informācijas sistēmas datu bāzē un datu izmaiņu gadījumā automātiski aktualizē Nodokļu informācijas sistēmas datu bāzē esošo nodokļu maksātāju nosaukumu un juridisko adresi, tālāk datu bāzē veiktās izmaiņas noteiktos laikos tiek automātiski pārnestas un dati aktualizēti arī Maksājumu administrēšanas informācijas sistēmā (turpmāk – MAIS).
MAIS veic pārbaudi un konstatē, ka UR datnē lauku vērtības “Nodokļu maksātājs” nosaukums un/vai juridiskā adrese SLO reģistrā nav ar identiskām vērtībām. Tiek izveidots MAIS uzdevums ar nosaukumu “SLO uzraudzība” – reģistrācijas datu nesakritība, kas satur visu automātiski pārbaudīto kritēriju rezultātus un manuāli pārbaudāmo kritēriju sarakstu, kā arī visas nepieciešamās uzdevuma sadaļas, lai varētu veikt datu izvērtēšanu un reģistrēt nepieciešamās darbības.
Vadītājs veic izveidotā MAIS uzdevumu sadali, darbinieks, saņemot MAIS uzdevumu, sagatavo lēmumu “Par grozījumiem sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanā”, pamatojoties uz Likuma 13. panta piektajā daļā noteikto. Pēc vadītāja saskaņojuma darbinieks izmanto MAIS uzdevuma sadaļu “Informēšana”, lai nosūtītu lēmuma projektu uz Dokumentu vadības sistēmu (turpmāk – DVS) vizēšanai daļas vadītājam, pārvaldes direktora vietniekam, pārvaldes direktoram un parakstīšanai VID ģenerāldirektoram. Kad lēmums ir parakstīts DVS, lietvedis no DVS nosūta parakstīto lēmumu SLO papīra formātā uz tās juridisko adresi. DVS tiek fiksēts nosūtīšanas notikums, kas apliecina dokumenta izsūtīšanu. Pēc apstiprinājuma saņemšanas par dokumenta nosūtīšanu darbinieks aizpilda MAIS uzdevuma sadaļas “Uzdevums”, “Kritēriji” un “Veiktās darbības”, nospiež pogu “Pabeigt” un izvēlas statusu “Apstiprināts”. Pēc uzdevuma apstiprināšanas MAIS automātiski saglabā visas aizpildītās uzdevuma sadaļas datubāzē un veic atbilstošās informācijas izvietošanu MAIS SLO reģistrā atbilstoši Likuma 5. pantā noteiktajam – SLO reģistru ved un savā mājaslapā internetā publicē VID. Pēc izmaiņu veikšanas MAIS SLO reģistrā informācija tiek aktualizēta VID publiskojamo datu bāzē.
5. Attiecībā uz izmaiņām iepriekšējā gada darbības pārskata iesniegšanas kārtībā
Likuma 13. panta pirmā daļa paredz, ka SLO katru gadu līdz 31. martam jāiesniedz VID iepriekšējā gada darbības pārskats papīra formātā un elektroniski. Vienlaikus nosakot, ja minētais dokuments tiek iesniegts elektroniski un ir noformēts atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām elektronisko dokumentu noformēšanas prasībām, to papīra formātā var neiesniegt.
Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumu Nr. 439 “Noteikumi par biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatiem un grāmatvedības kārtošanu vienkāršā ieraksta sistēmā” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 439) 101. punkts attiecībā uz biedrībām un nodibinājumiem, kā arī Ministru kabineta 2022. gada 21. jūnija noteikumu Nr. 380 “Noteikumi par reliģisko organizāciju un to iestāžu gada pārskatiem un grāmatvedības kārtošanu vienkāršā ieraksta sistēmā” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 380) 91. punkts attiecībā uz reliģiskajām organizācijām, nosaka prasību organizācijām, kurām ir piešķirts SLO statuss, norādīt informāciju par pārskata gadā veikto darbību un par turpmākās darbības plāniem gada pārskata vadības ziņojumā.
6. Termins “mājaslapa”
Likumā tiek lietots termins “mājaslapa”, kas apzīmē tikai vienu konkrētu lapu – parasti sākumlapu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
1. Par Komisijas personālsastāva apstiprināšanu
Šobrīd viena Komisijas pilnvaru termiņa laikā Komisijas personālsastāvs tiek mainīts vairākas reizes, kas notiek gadījumos:
kad saņemts Komisijas locekļa iesniegums par atkāpšanos no amata, ir nepieciešams atbrīvot attiecīgo Komisijas locekli;
kad ir izmaiņas ministrijas, biedrības vai nodibinājuma nodarbināto sastāvā, tiek mainīts ministrijas, biedrības vai nodibinājuma aizvietotāja pārstāvis Komisijā;
kas saistīts ar izmaiņām ministrijas, biedrības vai nodibinājuma pārstāvja amata nosaukumā, nepieciešams precizēt pārstāvja amatu Komisijā.
Tā Ministru kabineta 2023. gada 10. maija rīkojums Nr. 261 “Par Sabiedriskā labuma komisiju” ir grozīts divas reizes (ar Ministru kabineta 2024. gada 3. oktobra rīkojumu Nr. 782, un 2025. gada 11. jūlija rīkojumu Nr. 381). Savukārt iepriekšējais Ministru kabineta 2020. gada 5. maija rīkojums Nr. 246 “Par Sabiedriskā labuma komisiju” tika grozīts trīs reizes (ar Ministru kabineta 2021. gada 9. aprīļa rīkojumu Nr. 226 , 2022. gada 29. marta rīkojumu Nr. 220 un 2023. gada 28. februāra rīkojumu Nr. 98).
MK noteikumu Nr. 976 9. punktā paredzēts, ka, ja tiek atsaukts vai atkāpjas no amata Komisijas loceklis, kurš izvēlēts konkursa kārtībā, viņa vietā (uz atlikušo Komisijas pilnvaru termiņu) tiek apstiprināts nākamais iepriekš rīkotā konkursa pretendents, kurš novērtēšanā ieguvis vairāk nekā pusi no kopējā punktu skaita. Ja šāda pretendenta nav, mēneša laikā Kultūras ministrija rīko konkursu uz brīvo Komisijas locekļa vietu (uz atlikušo Komisijas pilnvaru termiņu) un iesniedz Finanšu ministrijai informāciju par izvēlēto kandidātu. Savukārt gadījumos, kad tiek mainīts Komisijas locekļa aizvietotājs vai Komisijas locekļa amats ir nepieciešams veikt izmaiņas Komisijas personālsastāvā, lai tas atbilstu faktiskajam stāvoklim. Finanšu ministrija, pamatojoties uz iepriekš minēto, izstrādā Ministru kabineta rīkojuma grozījumu projektu, nodrošina saskaņošanu ar iesaistītajām institūcijām un virzību izskatīšanai Ministru kabinetā. Šāda kārtība praksē rada biežu nepieciešamību pēc atkārtotas Ministru kabineta iesaistes un tas tiek nevajadzīgi noslogots ar jautājumiem, kuriem nav politiska rakstura. Atbilstoši Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumu Nr. 241 "Kultūras ministrijas nolikums" 4.7.1. un 5.1.6. apakšpunktam Kultūras ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde, kas izstrādā un īsteno valsts politiku saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības jomā. Tā kā Komisijas darbība ir tieši saistīta ar nevalstiskā sektora uzraudzību un pilsoniskās sabiedrības darbību, pašreizējā prakse, kurā rīkojumu par Komisijas personālsastāvu sagatavo Finanšu ministrija, vairs neatbilst institucionālajai kompetencei un rada lieku starpinstitūciju informācijas apriti.
Esošā kārtība rada arī papildu slogu iesaistītajām institūcijām, jo katrā Komisijas personālsastāva izmaiņu reizē jāatkārto pilna rīkojuma sagatavošanas, saskaņošanas un virzīšanas procedūra. Līdz ar to pašreizējā sistēma ir neefektīva, laikietilpīga un nesamērīga attiecībā uz grozījumu tehnisko raksturu, kas pamatoti rada nepieciešamību pārskatīt lēmuma pieņemšanas līmeni Komisijas personālsastāva apstiprināšanā.
Tādējādi nepieciešams veikt grozījumus Likumā, lai izvairītos no šādu jautājumu turpmākas virzības, kas rada papildus slogu ne tikai iesaistītajām ministrijām, bet arī Ministru kabinetam. Tā vietā lēmumu pieņemšanas kārtība ir jāvienkāršo, deleģējot Komisijas personālsastāva un tā izmaiņu apstiprināšanu kultūras ministram. Tas nodrošinās administratīvā procesa efektivitāti, saskaņotību ar Kultūras ministrijas nolikumā noteiktajām funkcijām un novērsīs dubultu administratīvo darbu starp ministrijām.
Šobrīd viena Komisijas pilnvaru termiņa laikā Komisijas personālsastāvs tiek mainīts vairākas reizes, kas notiek gadījumos:
kad saņemts Komisijas locekļa iesniegums par atkāpšanos no amata, ir nepieciešams atbrīvot attiecīgo Komisijas locekli;
kad ir izmaiņas ministrijas, biedrības vai nodibinājuma nodarbināto sastāvā, tiek mainīts ministrijas, biedrības vai nodibinājuma aizvietotāja pārstāvis Komisijā;
kas saistīts ar izmaiņām ministrijas, biedrības vai nodibinājuma pārstāvja amata nosaukumā, nepieciešams precizēt pārstāvja amatu Komisijā.
Tā Ministru kabineta 2023. gada 10. maija rīkojums Nr. 261 “Par Sabiedriskā labuma komisiju” ir grozīts divas reizes (ar Ministru kabineta 2024. gada 3. oktobra rīkojumu Nr. 782, un 2025. gada 11. jūlija rīkojumu Nr. 381). Savukārt iepriekšējais Ministru kabineta 2020. gada 5. maija rīkojums Nr. 246 “Par Sabiedriskā labuma komisiju” tika grozīts trīs reizes (ar Ministru kabineta 2021. gada 9. aprīļa rīkojumu Nr. 226 , 2022. gada 29. marta rīkojumu Nr. 220 un 2023. gada 28. februāra rīkojumu Nr. 98).
MK noteikumu Nr. 976 9. punktā paredzēts, ka, ja tiek atsaukts vai atkāpjas no amata Komisijas loceklis, kurš izvēlēts konkursa kārtībā, viņa vietā (uz atlikušo Komisijas pilnvaru termiņu) tiek apstiprināts nākamais iepriekš rīkotā konkursa pretendents, kurš novērtēšanā ieguvis vairāk nekā pusi no kopējā punktu skaita. Ja šāda pretendenta nav, mēneša laikā Kultūras ministrija rīko konkursu uz brīvo Komisijas locekļa vietu (uz atlikušo Komisijas pilnvaru termiņu) un iesniedz Finanšu ministrijai informāciju par izvēlēto kandidātu. Savukārt gadījumos, kad tiek mainīts Komisijas locekļa aizvietotājs vai Komisijas locekļa amats ir nepieciešams veikt izmaiņas Komisijas personālsastāvā, lai tas atbilstu faktiskajam stāvoklim. Finanšu ministrija, pamatojoties uz iepriekš minēto, izstrādā Ministru kabineta rīkojuma grozījumu projektu, nodrošina saskaņošanu ar iesaistītajām institūcijām un virzību izskatīšanai Ministru kabinetā. Šāda kārtība praksē rada biežu nepieciešamību pēc atkārtotas Ministru kabineta iesaistes un tas tiek nevajadzīgi noslogots ar jautājumiem, kuriem nav politiska rakstura. Atbilstoši Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumu Nr. 241 "Kultūras ministrijas nolikums" 4.7.1. un 5.1.6. apakšpunktam Kultūras ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde, kas izstrādā un īsteno valsts politiku saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības jomā. Tā kā Komisijas darbība ir tieši saistīta ar nevalstiskā sektora uzraudzību un pilsoniskās sabiedrības darbību, pašreizējā prakse, kurā rīkojumu par Komisijas personālsastāvu sagatavo Finanšu ministrija, vairs neatbilst institucionālajai kompetencei un rada lieku starpinstitūciju informācijas apriti.
Esošā kārtība rada arī papildu slogu iesaistītajām institūcijām, jo katrā Komisijas personālsastāva izmaiņu reizē jāatkārto pilna rīkojuma sagatavošanas, saskaņošanas un virzīšanas procedūra. Līdz ar to pašreizējā sistēma ir neefektīva, laikietilpīga un nesamērīga attiecībā uz grozījumu tehnisko raksturu, kas pamatoti rada nepieciešamību pārskatīt lēmuma pieņemšanas līmeni Komisijas personālsastāva apstiprināšanā.
Tādējādi nepieciešams veikt grozījumus Likumā, lai izvairītos no šādu jautājumu turpmākas virzības, kas rada papildus slogu ne tikai iesaistītajām ministrijām, bet arī Ministru kabinetam. Tā vietā lēmumu pieņemšanas kārtība ir jāvienkāršo, deleģējot Komisijas personālsastāva un tā izmaiņu apstiprināšanu kultūras ministram. Tas nodrošinās administratīvā procesa efektivitāti, saskaņotību ar Kultūras ministrijas nolikumā noteiktajām funkcijām un novērsīs dubultu administratīvo darbu starp ministrijām.
Risinājuma apraksts
Lai mazinātu birokrātisko slogu un novērstu Ministru kabineta iesaisti jautājumu apstiprināšanā, kuriem nav politiska rakstura, paredzēts grozīt Likuma 6. panta ceturto daļu, svītrojot vārdus “un personālsastāvu”. Vienlaikus 6. pants tiek papildināts ar 4.1 daļu, kas Komisijas personālsastāva un tā izmaiņu apstiprināšanu nodod kultūras ministram. Šāds risinājums paātrinās lēmumu pieņemšanu.
Kultūras ministrija organizē atklātu konkursu biedrību un nodibinājumu pārstāvju izvirzīšanai un iekļaušanai Komisijas sastāvā, kā arī noskaidro valsts iestāžu izvirzītos pārstāvjus. Kultūras ministrijas rīkojuma projektu saskaņo ar iesaistītajām institūcijām, kā arī ar Finanšu ministriju un VID.
Kultūras ministrija organizē atklātu konkursu biedrību un nodibinājumu pārstāvju izvirzīšanai un iekļaušanai Komisijas sastāvā, kā arī noskaidro valsts iestāžu izvirzītos pārstāvjus. Kultūras ministrijas rīkojuma projektu saskaņo ar iesaistītajām institūcijām, kā arī ar Finanšu ministriju un VID.
Problēmas apraksts
2. Par izmaiņām iesniegumu iesniegšanas kārtībā
Šobrīd vidēji gadā tiek saņemti 120 NVO iesniegumi par SLO statusa piešķiršanu.
Lai arī Likums neparedz, ka NVO, kas vēlas iegūt SLO statusu, savu iesniegumu par SLO statusa piešķiršanu var iesniegt VID EDS, tomēr šobrīd visas NVO izvēlas izmantot šo iespēju, jo EDS jau ir pierādījusi sevi kā efektīvu un drošu saziņas kanālu starp VID un NVO, tajā skaitā arī ar piešķirtu SLO statusu, nodrošinot prognozējamu un izsekojamu paziņošanas procesu.
Katrs papīra veidā saņemtais iesniegums VID ir manuāli jāapstrādā, kas prasa ilgāku atbildes sniegšanas laiku nekā iesniegumam, kas iesniegts, izmantojot EDS.
Ņemot vērā minēto, Likumā nepieciešams noteikt iesnieguma iesniegšanas kārtību VID, paredzot, ka NVO iesniegumu par SLO statusa piešķiršanu iesniedz EDS.
Šobrīd vidēji gadā tiek saņemti 120 NVO iesniegumi par SLO statusa piešķiršanu.
Lai arī Likums neparedz, ka NVO, kas vēlas iegūt SLO statusu, savu iesniegumu par SLO statusa piešķiršanu var iesniegt VID EDS, tomēr šobrīd visas NVO izvēlas izmantot šo iespēju, jo EDS jau ir pierādījusi sevi kā efektīvu un drošu saziņas kanālu starp VID un NVO, tajā skaitā arī ar piešķirtu SLO statusu, nodrošinot prognozējamu un izsekojamu paziņošanas procesu.
Katrs papīra veidā saņemtais iesniegums VID ir manuāli jāapstrādā, kas prasa ilgāku atbildes sniegšanas laiku nekā iesniegumam, kas iesniegts, izmantojot EDS.
Ņemot vērā minēto, Likumā nepieciešams noteikt iesnieguma iesniegšanas kārtību VID, paredzot, ka NVO iesniegumu par SLO statusa piešķiršanu iesniedz EDS.
Risinājuma apraksts
Lai paātrinātu informācijas apriti, kā arī samazinātu izmaksas un ar iesnieguma sagatavošanu, parakstīšanu un nosūtīšanu saistīto slogu, ar Likumprojektu paredzēts, ka turpmāk NVO iesniegumu par SLO statusa piešķiršanu, kas adresēts VID, iesniegs, tikai izmantojot EDS.
Problēmas apraksts
3. Par VID izdoto dokumentu paziņošanu
Šobrīd VID lēmumus SLO jomā paziņo trīs veidos. Par SLO statusa piešķiršanu VID lēmums tiek paziņots atbilstoši Likuma 7. panta astotajā daļā noteiktajam, nosūtot to pa pastu vai publiski, informāciju par SLO statusa piešķiršanu publicējot SLO reģistrā (atkarībā no tā, kādu lēmuma paziņošanas veidu ir norādījusi NVO savā iesniegumā par SLO statusa piešķiršanu), vienlaikus paziņojot to arī EDS. Attiecībā uz lēmumiem par atteikumu piešķirt SLO statusu atbilstoši Likuma 8. panta trešajai daļai un par SLO statusa atņemšanu atbilstoši Likuma 14. panta sestajai daļai, VID lēmumu paziņo, nosūtot to pa pastu.
VID lēmums tiek uzskatīts par paziņotu atkarībā no tā nosūtīšanas veida, un to precīzi nosaka Paziņošanas likums. Saskaņā ar Paziņošanas likuma 8. panta trešo daļu dokuments, kas nosūtīts kā ierakstīts pasta sūtījums, tiek uzskatīts par paziņotu septītajā dienā pēc tā nodošanas pastā. Ja dokuments tiek paziņots publiski, tad atbilstoši šā likuma 11. panta piektajai daļai tas ir uzskatāms par paziņotu nākamajā darba dienā pēc publiskas paziņošanas. Savukārt, ja dokuments tiek nosūtīts, izmantojot iestādes pārziņā esošu speciālo tiešsaistes formu, tad Paziņošanas likuma 9. panta trešā daļa paredz, ka tas ir uzskatāms par paziņotu otrajā darba dienā pēc nosūtīšanas.
Pastāvošais regulējums VID lēmumu paziņošanai rada VID administratīvo slogu un izmaksas, kaut arī EDS jau funkcionē kā primārais VID saziņas kanāls ar NVO un SLO.
Vienlaikus Likuma prasība VID lēmumu nosūtīšanai pa pastu rada arī slogu NVO. Lai NVO pārstāvis saņemtu VID lēmumu, kas nosūtīts pa pastu, tam ir jāierodas pasta nodaļā, kas attiecīgajai NVO rada izmaksas (piemēram, gaidīšanas laiks, iespējams arī transporta izdevumi). Tā 2024. gadā VID ir nosūtījis pa pastu 189 ierakstītas vēstules NVO ar lēmumiem SLO jomā.
Ņemot vērā minēto, Likumā nepieciešams noteikt tādu pašu dokumentu elektroniskās paziņošanas kārtību, kāda šobrīd noteikta nodokļu jomā attiecībā uz VID administratīvo aktu un citu dokumentu paziņošanu, paredzot, ka VID administratīvie akti un citi dokumenti tiek paziņoti atbilstoši likuma “Par nodokļiem un nodevām” 7.2 panta kārtībai, tas ir – paziņojot EDS.
Šobrīd VID lēmumus SLO jomā paziņo trīs veidos. Par SLO statusa piešķiršanu VID lēmums tiek paziņots atbilstoši Likuma 7. panta astotajā daļā noteiktajam, nosūtot to pa pastu vai publiski, informāciju par SLO statusa piešķiršanu publicējot SLO reģistrā (atkarībā no tā, kādu lēmuma paziņošanas veidu ir norādījusi NVO savā iesniegumā par SLO statusa piešķiršanu), vienlaikus paziņojot to arī EDS. Attiecībā uz lēmumiem par atteikumu piešķirt SLO statusu atbilstoši Likuma 8. panta trešajai daļai un par SLO statusa atņemšanu atbilstoši Likuma 14. panta sestajai daļai, VID lēmumu paziņo, nosūtot to pa pastu.
VID lēmums tiek uzskatīts par paziņotu atkarībā no tā nosūtīšanas veida, un to precīzi nosaka Paziņošanas likums. Saskaņā ar Paziņošanas likuma 8. panta trešo daļu dokuments, kas nosūtīts kā ierakstīts pasta sūtījums, tiek uzskatīts par paziņotu septītajā dienā pēc tā nodošanas pastā. Ja dokuments tiek paziņots publiski, tad atbilstoši šā likuma 11. panta piektajai daļai tas ir uzskatāms par paziņotu nākamajā darba dienā pēc publiskas paziņošanas. Savukārt, ja dokuments tiek nosūtīts, izmantojot iestādes pārziņā esošu speciālo tiešsaistes formu, tad Paziņošanas likuma 9. panta trešā daļa paredz, ka tas ir uzskatāms par paziņotu otrajā darba dienā pēc nosūtīšanas.
Pastāvošais regulējums VID lēmumu paziņošanai rada VID administratīvo slogu un izmaksas, kaut arī EDS jau funkcionē kā primārais VID saziņas kanāls ar NVO un SLO.
Vienlaikus Likuma prasība VID lēmumu nosūtīšanai pa pastu rada arī slogu NVO. Lai NVO pārstāvis saņemtu VID lēmumu, kas nosūtīts pa pastu, tam ir jāierodas pasta nodaļā, kas attiecīgajai NVO rada izmaksas (piemēram, gaidīšanas laiks, iespējams arī transporta izdevumi). Tā 2024. gadā VID ir nosūtījis pa pastu 189 ierakstītas vēstules NVO ar lēmumiem SLO jomā.
Ņemot vērā minēto, Likumā nepieciešams noteikt tādu pašu dokumentu elektroniskās paziņošanas kārtību, kāda šobrīd noteikta nodokļu jomā attiecībā uz VID administratīvo aktu un citu dokumentu paziņošanu, paredzot, ka VID administratīvie akti un citi dokumenti tiek paziņoti atbilstoši likuma “Par nodokļiem un nodevām” 7.2 panta kārtībai, tas ir – paziņojot EDS.
Risinājuma apraksts
Lai samazinātu VID administratīvo slogu un nodrošinātu ātrāku dokumentu apriti ar NVO, paredzēts nostiprināt vienotu VID izdoto administratīvo aktu, dokumentu un citas informācijas paziņošanas kārtību, izmantojot EDS. EDS jau ir pierādījusi sevi kā efektīvu un drošu saziņas kanālu starp VID un nodokļu maksātājiem, nodrošinot prognozējamu un izsekojamu paziņošanas procesu.
Likumprojekts paredz papildināt Likumu ar 15.1 pantu, nosakot, ka VID izdoto administratīvo aktu, dokumentus un citu informāciju NVO paziņo atbilstoši likumā “Par nodokļiem un nodevām” noteiktajai vispārējai kārtībai. Informācijas publicēšana SLO reģistrā tiks saglabāta tikai informatīvam nolūkam.
Paziņošana, izmantojot iestādes pārziņā esošo speciālo tiešsaistes formu – EDS, nodrošinās vienotu VID izdoto administratīvo aktu, dokumentu un citas informācijas paziņošanas kārtību nevalstiskajām organizācijām (NVO). Atbilstoši likuma "Par nodokļiem un nodevām" 7.2 panta otrajai daļai VID izdotais administratīvais akts un citi lēmumi, dokumenti un informācija nodokļu maksātājam uzskatāma par paziņotu otrajā darba dienā pēc tās ievietošanas VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā. Vienlaikus informācija automātiski tiek nosūtīta arī uz oficiālās elektroniskās adreses kontu, tādējādi nodrošinot papildu sasniedzamību un ātru informācijas apriti.
Paredzētais risinājums samazinās VID administratīvo slogu, paātrinās lēmumu apriti un spēkā stāšanos, uzlabos informācijas pieejamību un samazinās papīra un pasta izmantošanu. Vienlaikus tas samazinās arī NVO pārstāvju gaidīšanas laika un transporta izmaksas, nodrošinot ērtākus un mūsdienīgākus informācijas saņemšanas kanālus. Likumprojekts paredz izslēgt Likuma normas, kas paredz VID lēmuma paziņošanu pa pastu: 7. panta astoto, devīto un desmito daļu, 8. panta trešo daļu un 14. panta sesto un septīto daļu, vienlaikus svītrojot 7. panta pirmajā daļā vārdus “iesniegumā norādot sev vēlamo veidu, kādā Valsts ieņēmumu dienests paziņos lēmumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu”.
Likumprojekts paredz papildināt Likumu ar 15.1 pantu, nosakot, ka VID izdoto administratīvo aktu, dokumentus un citu informāciju NVO paziņo atbilstoši likumā “Par nodokļiem un nodevām” noteiktajai vispārējai kārtībai. Informācijas publicēšana SLO reģistrā tiks saglabāta tikai informatīvam nolūkam.
Paziņošana, izmantojot iestādes pārziņā esošo speciālo tiešsaistes formu – EDS, nodrošinās vienotu VID izdoto administratīvo aktu, dokumentu un citas informācijas paziņošanas kārtību nevalstiskajām organizācijām (NVO). Atbilstoši likuma "Par nodokļiem un nodevām" 7.2 panta otrajai daļai VID izdotais administratīvais akts un citi lēmumi, dokumenti un informācija nodokļu maksātājam uzskatāma par paziņotu otrajā darba dienā pēc tās ievietošanas VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā. Vienlaikus informācija automātiski tiek nosūtīta arī uz oficiālās elektroniskās adreses kontu, tādējādi nodrošinot papildu sasniedzamību un ātru informācijas apriti.
Paredzētais risinājums samazinās VID administratīvo slogu, paātrinās lēmumu apriti un spēkā stāšanos, uzlabos informācijas pieejamību un samazinās papīra un pasta izmantošanu. Vienlaikus tas samazinās arī NVO pārstāvju gaidīšanas laika un transporta izmaksas, nodrošinot ērtākus un mūsdienīgākus informācijas saņemšanas kanālus. Likumprojekts paredz izslēgt Likuma normas, kas paredz VID lēmuma paziņošanu pa pastu: 7. panta astoto, devīto un desmito daļu, 8. panta trešo daļu un 14. panta sesto un septīto daļu, vienlaikus svītrojot 7. panta pirmajā daļā vārdus “iesniegumā norādot sev vēlamo veidu, kādā Valsts ieņēmumu dienests paziņos lēmumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu”.
Problēmas apraksts
4. Par izmaiņām, kas izdarītas UR par SLO nosaukuma vai adreses maiņu
Pašreizējā kārtība, kādā VID aktualizē SLO reģistrā UR reģistrētās izmaiņas par SLO nosaukumu vai juridisko adresi, ir balstīta uz atsevišķa lēmuma pieņemšanu. Praksē tas nozīmē, ka katra UR fiksētā izmaiņa rada nepieciešamību VID sagatavot jaunu lēmumu, to vizēt vairāku amatpersonu līmenī un nosūtīt SLO papīra formātā pa pastu.
Faktiskais darba apjoms apliecina šī procesa nesamērīgumu. Tikai 2024. gadā VID ir pieņēmis 96 lēmumus “Par grozījumiem SLO statusa piešķiršanā”, kuru vienīgais pamats bija SLO nosaukuma un/vai juridiskās adreses maiņa, kas reģistrēta UR. Šajos gadījumos VID lēmums nerada jaunas tiesiskas sekas, bet atkārto UR reģistrā nostiprināto informāciju.
Lai gan tehniskā datu apmaiņa starp UR un VID informācijas sistēmām notiek automātiski, lēmuma esamība kavē pilnīgu procesa automatizāciju un prasa manuālu iesaisti katrā gadījumā. Tas rada būtisku administratīvo un darba slogu VID un pieprasa ievērojamu cilvēkresursu apjomu.
Vienlaikus esošā kārtība neļauj nodrošināt ātrāku SLO reģistra datu aktualizēšanu, jo izmaiņu atspoguļošana ir tieši atkarīga no lēmuma sagatavošanas un parakstīšanas termiņiem. Tas rada situācijas, kurās UR dati un SLO reģistra publikācijas uz laiku nesakrīt.
Tādējādi problēmas būtība ir normatīvā regulējuma prasībā pieņemt individuālu lēmumu par faktu, kas jau konstatēts un reģistrēts primārajā valsts reģistrā, kas ir UR. Lai nodrošinātu efektīvu un administratīvi vienkāršu datu uzturēšanu, nepieciešams novērst minēto nesamērīgo procesu un paredzēt automātisku UR datu pārņemšanu SLO reģistrā, nepieņemot atsevišķu VID lēmumu.
Pašreizējā kārtība, kādā VID aktualizē SLO reģistrā UR reģistrētās izmaiņas par SLO nosaukumu vai juridisko adresi, ir balstīta uz atsevišķa lēmuma pieņemšanu. Praksē tas nozīmē, ka katra UR fiksētā izmaiņa rada nepieciešamību VID sagatavot jaunu lēmumu, to vizēt vairāku amatpersonu līmenī un nosūtīt SLO papīra formātā pa pastu.
Faktiskais darba apjoms apliecina šī procesa nesamērīgumu. Tikai 2024. gadā VID ir pieņēmis 96 lēmumus “Par grozījumiem SLO statusa piešķiršanā”, kuru vienīgais pamats bija SLO nosaukuma un/vai juridiskās adreses maiņa, kas reģistrēta UR. Šajos gadījumos VID lēmums nerada jaunas tiesiskas sekas, bet atkārto UR reģistrā nostiprināto informāciju.
Lai gan tehniskā datu apmaiņa starp UR un VID informācijas sistēmām notiek automātiski, lēmuma esamība kavē pilnīgu procesa automatizāciju un prasa manuālu iesaisti katrā gadījumā. Tas rada būtisku administratīvo un darba slogu VID un pieprasa ievērojamu cilvēkresursu apjomu.
Vienlaikus esošā kārtība neļauj nodrošināt ātrāku SLO reģistra datu aktualizēšanu, jo izmaiņu atspoguļošana ir tieši atkarīga no lēmuma sagatavošanas un parakstīšanas termiņiem. Tas rada situācijas, kurās UR dati un SLO reģistra publikācijas uz laiku nesakrīt.
Tādējādi problēmas būtība ir normatīvā regulējuma prasībā pieņemt individuālu lēmumu par faktu, kas jau konstatēts un reģistrēts primārajā valsts reģistrā, kas ir UR. Lai nodrošinātu efektīvu un administratīvi vienkāršu datu uzturēšanu, nepieciešams novērst minēto nesamērīgo procesu un paredzēt automātisku UR datu pārņemšanu SLO reģistrā, nepieņemot atsevišķu VID lēmumu.
Risinājuma apraksts
Lai samazinātu VID administratīvo un darba slogu, paredzēts, ka gadījumos, kad UR sniegtās izmaiņas skar tikai SLO nosaukumu vai juridisko adresi, VID turpmāk nepieņems atsevišķu lēmumu. Uz šādām izmaiņām vairs neattieksies pienākums lēmumu sagatavot, saskaņot, parakstīt un nosūtīt pa pastu. Tā vietā attiecīgā informācija tiks automātiski publicēta VID tīmekļvietnē SLO reģistrā, nodrošinot ātrāku datu aktualizēšanu un pilnībā novēršot liekas administratīvās darbības.
Plānotās sistēmas izmaiņas paredz pilnībā automatizēt UR sniegto datu aktualizēšanu SLO reģistrā, likvidējot nepieciešamību VID veikt manuālu datu apstrādi vai izveidot MAIS uzdevumus. Saņemtie dati par SLO nosaukuma vai juridiskās adreses maiņu tiks automātiski saglabāti SLO reģistrā bez lietotāja iesaistes. Risinājums paredz arī automatizētu auditācijas ieraksta izveidi, kas būs pieejams SLO reģistra detaļskatā un ietvers detalizētu informāciju par veiktajām izmaiņām, tostarp vērtībām un datu avotu.
Likumprojekts paredz Likuma 13. panta piekto daļu izteikt jaunā redakcijā, kas nosaka, ka VID, pamatojoties uz izmaiņām, kas izdarītas UR par SLO nosaukuma vai adreses maiņu, aktualizē informāciju SLO reģistrā.
Plānotās sistēmas izmaiņas paredz pilnībā automatizēt UR sniegto datu aktualizēšanu SLO reģistrā, likvidējot nepieciešamību VID veikt manuālu datu apstrādi vai izveidot MAIS uzdevumus. Saņemtie dati par SLO nosaukuma vai juridiskās adreses maiņu tiks automātiski saglabāti SLO reģistrā bez lietotāja iesaistes. Risinājums paredz arī automatizētu auditācijas ieraksta izveidi, kas būs pieejams SLO reģistra detaļskatā un ietvers detalizētu informāciju par veiktajām izmaiņām, tostarp vērtībām un datu avotu.
Likumprojekts paredz Likuma 13. panta piekto daļu izteikt jaunā redakcijā, kas nosaka, ka VID, pamatojoties uz izmaiņām, kas izdarītas UR par SLO nosaukuma vai adreses maiņu, aktualizē informāciju SLO reģistrā.
Problēmas apraksts
5. Attiecībā uz izmaiņām iepriekšējā gada darbības pārskata iesniegšanas kārtībā
Lai SLO mazinātu administratīvo slogu (nepieciešamība sagatavot un iesniegt VID vairākus dokumentus/ veidlapas), nepieciešamās ziņas par SLO paveiktajiem un plānotajiem darbiem tika iekļautas MK noteikumu Nr. 439 un MK noteikumu Nr. 380 Vadības ziņojumā. Attiecīgi tika grozīti arī Ministru kabineta 2010. gada 5. maija noteikumi Nr. 407 “Noteikumi par biedrības, nodibinājuma, reliģiskās organizācijas vai tās iestādes iepriekšējā gada darbības pārskata un turpmākās darbības plāna veidlapu”, turpmāk šo noteikumu prasības attiecinot tikai uz tādām organizācijām, kuras piesakās SLO statusam (stājās spēkā 2024. gada 1. janvārī). Tādējādi, tika novērsta SLO sniedzamās informācijas pārklāšanās vairākos pārskatos.
Kopš 2024. gada SLO informāciju par sabiedriskā labuma darbību pārskata gadā un turpmākās darbības plānu iekļauj gada pārskata vadības ziņojumā. Gada pārskats iesniedzams VID EDS līdz nākamā gada 31. martam (minēto nosaka Biedrību un nodibinājumu likuma 52. panta trešā daļa un 102. pants, kā arī MK noteikumu Nr. 439 105. punkts attiecībā uz biedrībām un nodibinājumiem, un MK noteikumu Nr. 380 94. punkts attiecībā uz reliģiskajām organizācijām (gada pārskata iesniegšanas prasība EDS reliģiskajām organizācijām attiecas tikai uz tādām reliģiskajām organizācijām, kurām ir piešķirts SLO statuss).
Likuma 13. panta pirmā daļa noteic informācijas sniegšanas pienākumu, taču detalizēti neregulē tās iesniegšanas formu. Praksē minētā informācija tika sniegta, izmantojot Ministru kabineta 2010. gada 5. maija noteikumos Nr. 407 “Noteikumi par biedrības, nodibinājuma, reliģiskās organizācijas vai tās iestādes iepriekšējā gada darbības pārskata un turpmākās darbības plāna veidlapu” (redakcijā, kas bija spēkā līdz 31.12.2023.) ietvertās veidlapas. Lai salāgotu Likumu ar aktuālo NVO grāmatvedības regulējumu, nepieciešams veikt grozījumus Likuma 13. panta pirmajā daļā. Grozījumi paredz nostiprināt faktisko stāvokli, proti, SLO informāciju par pārskata gada darbību un turpmākās darbības plānu turpmāk iekļauj gada pārskata vadības ziņojumā, ko līdz 31. martam iesniedz VID EDS.
Lai SLO mazinātu administratīvo slogu (nepieciešamība sagatavot un iesniegt VID vairākus dokumentus/ veidlapas), nepieciešamās ziņas par SLO paveiktajiem un plānotajiem darbiem tika iekļautas MK noteikumu Nr. 439 un MK noteikumu Nr. 380 Vadības ziņojumā. Attiecīgi tika grozīti arī Ministru kabineta 2010. gada 5. maija noteikumi Nr. 407 “Noteikumi par biedrības, nodibinājuma, reliģiskās organizācijas vai tās iestādes iepriekšējā gada darbības pārskata un turpmākās darbības plāna veidlapu”, turpmāk šo noteikumu prasības attiecinot tikai uz tādām organizācijām, kuras piesakās SLO statusam (stājās spēkā 2024. gada 1. janvārī). Tādējādi, tika novērsta SLO sniedzamās informācijas pārklāšanās vairākos pārskatos.
Kopš 2024. gada SLO informāciju par sabiedriskā labuma darbību pārskata gadā un turpmākās darbības plānu iekļauj gada pārskata vadības ziņojumā. Gada pārskats iesniedzams VID EDS līdz nākamā gada 31. martam (minēto nosaka Biedrību un nodibinājumu likuma 52. panta trešā daļa un 102. pants, kā arī MK noteikumu Nr. 439 105. punkts attiecībā uz biedrībām un nodibinājumiem, un MK noteikumu Nr. 380 94. punkts attiecībā uz reliģiskajām organizācijām (gada pārskata iesniegšanas prasība EDS reliģiskajām organizācijām attiecas tikai uz tādām reliģiskajām organizācijām, kurām ir piešķirts SLO statuss).
Likuma 13. panta pirmā daļa noteic informācijas sniegšanas pienākumu, taču detalizēti neregulē tās iesniegšanas formu. Praksē minētā informācija tika sniegta, izmantojot Ministru kabineta 2010. gada 5. maija noteikumos Nr. 407 “Noteikumi par biedrības, nodibinājuma, reliģiskās organizācijas vai tās iestādes iepriekšējā gada darbības pārskata un turpmākās darbības plāna veidlapu” (redakcijā, kas bija spēkā līdz 31.12.2023.) ietvertās veidlapas. Lai salāgotu Likumu ar aktuālo NVO grāmatvedības regulējumu, nepieciešams veikt grozījumus Likuma 13. panta pirmajā daļā. Grozījumi paredz nostiprināt faktisko stāvokli, proti, SLO informāciju par pārskata gada darbību un turpmākās darbības plānu turpmāk iekļauj gada pārskata vadības ziņojumā, ko līdz 31. martam iesniedz VID EDS.
Risinājuma apraksts
Lai Likuma 13. panta pirmā daļa atbilstu faktiskajam stāvoklim, kas aprakstīts problēmas aprakstā 5. punktā, Likumprojekts paredz to grozīt, nosakot, ka SLO informāciju par tās pārskata gada darbību un par turpmākās darbības plānu iekļauj tās gada pārskata vadības ziņojumā un līdz 31. martam iesniedz VID EDS.
Problēmas apraksts
6. Termins "mājaslapa"
Likumā ir atsauce uz VID mājaslapu ("mājaslapā internetā"). Termins "mājaslapa" apzīmē tikai vienu konkrētu lapu – parasti sākumlapu. Nepieciešams precizēt regulējumu, aizstājot atsauci ar vispārīgu terminu "tīmekļvietne", kas attiecas uz visu savstarpēji saistīto lapu kopumu zem vienas domēna adreses. Likumā nepieciešams lietot precīzu terminu, lai izvairītos no nepareizas interpretācijas un nodrošinātu atbilstību informācijas tehnoloģiju terminoloģijai, kas tiek izmantota normatīvajos aktos.
Likumā ir atsauce uz VID mājaslapu ("mājaslapā internetā"). Termins "mājaslapa" apzīmē tikai vienu konkrētu lapu – parasti sākumlapu. Nepieciešams precizēt regulējumu, aizstājot atsauci ar vispārīgu terminu "tīmekļvietne", kas attiecas uz visu savstarpēji saistīto lapu kopumu zem vienas domēna adreses. Likumā nepieciešams lietot precīzu terminu, lai izvairītos no nepareizas interpretācijas un nodrošinātu atbilstību informācijas tehnoloģiju terminoloģijai, kas tiek izmantota normatīvajos aktos.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz precizēt terminoloģiju, Likuma 5. panta ievaddaļā aizstājot norādi "mājaslapā internetā" ar terminu "tīmekļvietnē".
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Kā alternatīva tika vērtēta iespēja VID lēmumu par SLO statusa piešķiršanu neizdot rakstveidā, bet paziņot to, tikai publicējot informāciju SLO reģistrā. Tomēr gadījumos, kad NVO SLO statuss tiek piešķirts ne visās sabiedriskā labuma darbības jomās, kuras norādītas attiecīgās NVO iesniegumā, lēmums būtu paziņojams VID EDS. Līdz ar to, lai arī normatīvais regulējums paredzētu pozitīva VID lēmuma par SLO statusa piešķiršanu paziņošanu publiski, praksē, atsevišķos gadījumos, VID tas būtu jāpaziņo EDS, kas radītu neatbilstību regulējuma prasībām. Turklāt NVO varētu rasties jautājumi par atšķirīgajiem paziņošanas veidiem, tādēļ VID būtu jāveic papildu skaidrojošais darbs par šādu atšķirību iemesliem.
Ievērojot minēto, kā efektīvākais risinājums ir izvēlēts NVO informēšana likuma “Par nodokļiem un nodevām” 7.2 panta paredzētajā kārtībā, paziņojot visus VID lēmumus, tajā skaitā par SLO statusa piešķiršanu EDS.
Ievērojot minēto, kā efektīvākais risinājums ir izvēlēts NVO informēšana likuma “Par nodokļiem un nodevām” 7.2 panta paredzētajā kārtībā, paziņojot visus VID lēmumus, tajā skaitā par SLO statusa piešķiršanu EDS.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- nevalstiskās organizācijas
Ietekmes apraksts
Informācijas elektroniskai apritei ir pozitīva ietekme uz administratīvo slogu, to samazinot. Proti, nosakot prasību NVO iesnieguma par SLO statusa piešķiršanu iesniegšanu VID EDS, tiks paātrināts informācijas aprites process kopumā, kā arī samazināsies administratīvais slogs, jo tiks ietaupīti gan finanšu resursi, gan patērētais laiks iesniegumu sagatavošanai un paziņošanai, kā arī to apstrādei.
Likumprojekts paredz, ka VID administratīvos aktus un citus dokumentus NVO (arī SLO statusu ieguvušajām) paziņo EDS, kas ietaupīs laiku un transporta izdevumus NVO (piemēram, ātrāk iepazīsies ar informāciju par VID pieņemto lēmumu, nebūs jādodas uz pasta nodaļu, lai saņemtu VID lēmumu).
Administratīvo izmaksu monetāru aprēķinu NVO, kas sniegs iesniegumus par SLO statusa piešķiršanu izmantojot EDS, nav iespējams veikt, jo tas ir saistīts ar NVO aktivitāti savu tiesību izmantošanā (proti, atkarīgs no iesniegto iesniegumu skaita).
2.3. sadaļā veikti aprēķini, balstoties uz VID sniegto informāciju par kopējo darba ņēmēju skaitu (unikālās personas) NVO, par kurām 2024. gadā ir veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas - 22 704, kā arī darba devēja izdevumi, 227 357 702,10 euro (bruto atlīdzība, iekļaujot darba devēja veiktās VSAOI). Ar pieņēmumu, ka šie darba ņēmēji strādāja normālo darba laiku 40 stundas nedēļā, tad 2024. gadā tās bija 2003 darba stundas.
Vienlaikus ietekmes novērtējumā izmantotas datu modelēšanas metodes, kas balstītas uz pieejamo operatīvo informāciju un teritorijas raksturojošiem parametriem. Tā kā nav pieejami oficiāli statistikas dati par attiecīgo laika rādītāju, modelēšanas rezultāti uzskatāmi par indikatīviem.
Modelējot vienas vēstules nodošanas vai saņemšanas procesu, tika ņemti vērā trīs būtiski laika komponenti:
- ceļā pavadītais laiks, kas, balstoties uz tipiskajiem sasniedzamības rādītājiem, aplēsts aptuveni 6–8 minūtes,
- gaidīšanas laiks rindā, kas novērtēts aptuveni 5–7 minūtes,
- faktiskais apkalpošanas laiks, kas ilgst aptuveni 3–5 minūtes.
Apvienojot minētos elementus, iegūts indikatīvs vidējais maksimālais kopējais laika patēriņš vienas vēstules nodošanai vai saņemšanai, kas ir aptuveni 20 minūtes. Šāds novērtējums izmantots kā piesardzīgs aprēķina parametrs situācijā, kad precīzi statistikas dati nav pieejami, bet nepieciešams nodrošināt pietiekami drošu administratīvo izmaksu izvērtējumu.
Aprēķini parāda, ka NVO administratīvais slogs, kas saistīts ar vienas vēstules saņemšanu vai nogādāšanu uz pasta nodaļu, ir aptuveni 1,65 euro. Papildus šīm izmaksām jāņem vērā arī transporta izdevumi, kuru apmērs var būt mainīgs un atkarīgs no izmantotā transporta veida (automobilis, sabiedriskais transports, velosipēds u.c.).
Likumprojekts paredz, ka VID administratīvos aktus un citus dokumentus NVO (arī SLO statusu ieguvušajām) paziņo EDS, kas ietaupīs laiku un transporta izdevumus NVO (piemēram, ātrāk iepazīsies ar informāciju par VID pieņemto lēmumu, nebūs jādodas uz pasta nodaļu, lai saņemtu VID lēmumu).
Administratīvo izmaksu monetāru aprēķinu NVO, kas sniegs iesniegumus par SLO statusa piešķiršanu izmantojot EDS, nav iespējams veikt, jo tas ir saistīts ar NVO aktivitāti savu tiesību izmantošanā (proti, atkarīgs no iesniegto iesniegumu skaita).
2.3. sadaļā veikti aprēķini, balstoties uz VID sniegto informāciju par kopējo darba ņēmēju skaitu (unikālās personas) NVO, par kurām 2024. gadā ir veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas - 22 704, kā arī darba devēja izdevumi, 227 357 702,10 euro (bruto atlīdzība, iekļaujot darba devēja veiktās VSAOI). Ar pieņēmumu, ka šie darba ņēmēji strādāja normālo darba laiku 40 stundas nedēļā, tad 2024. gadā tās bija 2003 darba stundas.
Vienlaikus ietekmes novērtējumā izmantotas datu modelēšanas metodes, kas balstītas uz pieejamo operatīvo informāciju un teritorijas raksturojošiem parametriem. Tā kā nav pieejami oficiāli statistikas dati par attiecīgo laika rādītāju, modelēšanas rezultāti uzskatāmi par indikatīviem.
Modelējot vienas vēstules nodošanas vai saņemšanas procesu, tika ņemti vērā trīs būtiski laika komponenti:
- ceļā pavadītais laiks, kas, balstoties uz tipiskajiem sasniedzamības rādītājiem, aplēsts aptuveni 6–8 minūtes,
- gaidīšanas laiks rindā, kas novērtēts aptuveni 5–7 minūtes,
- faktiskais apkalpošanas laiks, kas ilgst aptuveni 3–5 minūtes.
Apvienojot minētos elementus, iegūts indikatīvs vidējais maksimālais kopējais laika patēriņš vienas vēstules nodošanai vai saņemšanai, kas ir aptuveni 20 minūtes. Šāds novērtējums izmantots kā piesardzīgs aprēķina parametrs situācijā, kad precīzi statistikas dati nav pieejami, bet nepieciešams nodrošināt pietiekami drošu administratīvo izmaksu izvērtējumu.
Aprēķini parāda, ka NVO administratīvais slogs, kas saistīts ar vienas vēstules saņemšanu vai nogādāšanu uz pasta nodaļu, ir aptuveni 1,65 euro. Papildus šīm izmaksām jāņem vērā arī transporta izdevumi, kuru apmērs var būt mainīgs un atkarīgs no izmantotā transporta veida (automobilis, sabiedriskais transports, velosipēds u.c.).
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
nevalstiskās organizācijas
samazinās
Vērtības nozīme:
5,00
Nozīme skaidrota 2.1. sadaļā
0,33
Nozīme skaidrota 2.1. sadaļā
1
viena NVO
1
1 reizi gadā
-1,65
Samazinās administratīvās izmaksas, jo atbilstoši Likuma 7. panta pirmajai un astotajai daļai, 8. panta trešajai daļai, 13. panta piektajai daļai un 14. panta sestajai daļai VID lēmumus pa pastu turpmāk nebūs jāsūta. Vienlaikus Likuma 7. panta pirmā daļa paredzēs, ka NVO iesniegumu iesniedz VID EDS.
Kopā
-1,65
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2026
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2027
2028
2029
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Nepieciešamais finansējums izmaiņu ieviešanai VID informācijas sistēmās, kas saistīts ar SLO reģistrā esošās informācijas aktualizēšanu saistībā ar UR veiktajām izmaiņām par SLO nosaukuma vai adreses maiņu, 2026. gadā 48 788 euro apmērā tiks nodrošināts Finanšu ministrijas budžeta programmas 33.00.00 “Valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšana” prioritārā pasākuma “Nacionālo un ES normatīvo aktu prasību izpilde, tai skaitā IT sistēmu pielāgošana” īstenošanai piešķirto līdzekļu ietvaros.
Pilnīga pāreja uz elektronisku VID lēmumu paziņošanu EDS rada tiešu izdevumu samazinājumu (balstīts uz 2024. gada apjomiem):
- pasta izdevumu ietaupījums aptuveni 744 euro gadā (atteikšanās no lēmumu nosūtīšanas pa pastu).
Automātiska UR datu pārņemšana SLO reģistrā, nepieņemot atsevišķu VID lēmumu:
- darba laika ietaupījums (lēmuma par SLO statusa piešķiršanu grozījumu neizdošana) aptuveni 735 euro gadā, kas ir kapacitātes atbrīvošana citu uzdevumu veikšanai.
Pilnīga pāreja uz elektronisku VID lēmumu paziņošanu EDS rada tiešu izdevumu samazinājumu (balstīts uz 2024. gada apjomiem):
- pasta izdevumu ietaupījums aptuveni 744 euro gadā (atteikšanās no lēmumu nosūtīšanas pa pastu).
| Lēmuma veids | Lēmumi, skaits | Vienas vēstules izmaksas, EUR | Kopējās izmaksas, EUR |
| SLO statusa piešķiršana, SLO statusa atņemšana | 189 | 3,10 (ierakstīta vēstule) |
189 x 3,10 = 585,90 |
| Grozījumi SLO piešķiršanas lēmumā attiecībā uz adreses/nosaukuma maiņu | 96 | 1,65 (vienkārša vēstule) |
96 x 1,65 = 158,40 |
| Kopā | 744,30 | ||
Automātiska UR datu pārņemšana SLO reģistrā, nepieņemot atsevišķu VID lēmumu:
- darba laika ietaupījums (lēmuma par SLO statusa piešķiršanu grozījumu neizdošana) aptuveni 735 euro gadā, kas ir kapacitātes atbrīvošana citu uzdevumu veikšanai.
| Lēmums “Par grozījumiem SLO statusa piešķiršanā” saistībā ar adreses un/vai nosaukuma maiņu | Lēmumu/ vēstuļu, skaits |
Laika patēriņš uz vienu lēmumu, stundās | Stundas samaksas likme, EUR | Kopējās izmaksas, EUR |
| Lēmuma sagatavošana, saskaņošana un parakstīšana | 96 | 0,67 | 11,43 | (96 x 0,67) x 11,43 = 735,18 |
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Grozījumi Ministru kabineta 2004. gada 30. novembra noteikumos Nr. 976 “Sabiedriskā labuma komisijas nolikums”
Pamatojums un apraksts
Ministru kabineta 2004. gada 30. novembra noteikumi Nr. 976 “Sabiedriskā labuma komisijas nolikums” ir izdoti saskaņā ar Likuma 6. panta ceturto daļu, kas nosaka Komisijas nolikuma un personālsastāva apstiprināšanu Ministru kabinetā. Likumprojekts paredz grozīt šo regulējumu, nosakot, ka turpmāk Komisijas personālsastāvu apstiprinās kultūras ministrs, nevis Ministru kabinets. Līdz ar to grozījumi Likumā tieši ietekmēs minēto noteikumu piemērošanu.
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Kultūras ministrija, Valsts ieņēmumu dienestsNevalstiskās organizācijas
Biedrības, nodibinājumi un reliģiskās organizācijas un to iestādesCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
Sabiedrība pēc normatīvā akta pieņemšanas tiks informēta ar publikāciju oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, kā arī ievietojot to bezmaksas normatīvo aktu datu bāzē www.likumi.lv.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Kultūras ministrija
- Finanšu ministrija
- Valsts ieņēmumu dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Kultūras ministrija
neietekmē
Finanšu ministrija
neietekmē
Valsts ieņēmumu dienests
samazinās
Vērtības nozīme:
7,90
VID sniegtie dati
0,38
VID sniegtie dati
285
189 lēmumi par SLO statusa piešķiršanu, SLO statusa atņemšanu 96 lēmumi "Par grozījumiem SLO statusa piešķiršanā" saistībā ar adreses un/vai nosaukuma maiņu
1
VID sniegtie dati
-855,57
Samazinās administratīvās izmaksas, jo atbilstoši Likuma 7. panta pirmajai un astotajai daļai, 8. panta trešajai daļai, 13. panta piektajai daļai un 14. panta sestajai daļai VID lēmumus pa pastu turpmāk nebūs jāsūta.
Kopā
-855,57
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
Turpmāk Ministru kabinets netiks iesaistīts Komisijas personālsastāva apstiprināšanā, jo Komisijas personālsastāvu apstiprinās kultūras ministrs.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Jā
Turpmāk par Komisijas personālsastāva rīkojuma projekta izstrādi būs atbildīga Kultūras ministrija. Finanšu ministrija šo funkciju vairs nepildīs.
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Jā
Tiks samazināts VID dokumentu nosūtīšanas apjoms pa pastu, pilnībā pārejot uz EDS. VID izdoto administratīvo aktu, dokumentus un citu informāciju NVO (arī SLO statusu ieguvušajām) paziņos EDS.
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Jā
Tiks ieviesta automatizēta SLO reģistra datu aktualizācija par veiktajām izmaiņām UR reģistros par SLO juridisko adresi vai SLO nosaukumā.
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi