23-TA-242: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Apraksts
Nepieciešamība piešķirt valsts budžeta līdzekļus biedrībai "Latvijas Tenisa savienība" (turpmāk arī - LTS), lai segtu izdevumus, kas saistīti ar Deivisa kausa sacensību - spēles ar Izraēlas Valsts izlasi - organizēšanu Latvijā (Rīgā) 2023. gada 4.-5. februārī.
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Likuma par budžetu un finanšu vadību 12. panta pirmā daļa.
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Ministru kabineta 2018. gada 17. jūlija noteikumu Nr. 421 "Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas" 41. un 43. punkts.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Finanšu ministrijai no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" piešķirt Izglītības un zinātnes ministrijai 125 000 euro pārskaitīšanai biedrībai "Latvijas Tenisa savienība", lai segtu izdevumus, kas saistīti ar Deivisa kausa sacensību - spēles ar Izraēlas Valsts izlasi - organizēšanu Latvijā (Rīgā) 2023. gada 4.-5. februārī.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
LTS ir iesniegusi IZM finanšu pieprasījumu, kurā informē, ka Latvijas vīriešu tenisa izlase Deivisa kausa (Davis Cup by Rakuten) izcīņas mājas spēlē 2022. gada 16.-17. septembrī guva uzvaru pār Dominikānas Republikas izlasi un iekļuva izslēgšanas spēļu Play-off turnīrā, kurā sacentīsies par iekļūšanu pasaules komandu 1. grupā. Izlozes rezultātā tika noskaidrots, ka 2023. gada 4.-5. februārī Latvijas vīriešu tenisa izlases spēle ar Izraēlas Valsts izlasi (turpmāk - Sacensības) notiks Latvijā.
Lai gan pēdējā Deivisa kausa izcīņas mājas spēle ar Dominikānas Republikas izlasi tika aizvadīta Tenisa centrā "Lielupe", LTS vēlas turpināt 2019. gadā iesākto un rīkot augsta ranga sacensības Latvijā pēc iespējas plašākam līdzjutēju lokam, kas Tenisa centrā "Lielupe" ziemas periodā (kad sacensības norisinās iekštelpās) ir ierobežotas. 2019. gadā Rīgā tika rīkotas Billijas Džīnas Kinga kausa (Billie Jean King Cup) izšķirošās spēles, kur spēles ar Latvijas sieviešu tenisa izlases spēles piepildīja "Arēna Rīga" tribīnes un nodrošināja plašu rezonansi (gan klātienē, gan TV tiešraides Latvijā un ārvalstīs). Arī 2023. gada februārī plānotās Sacensības plānots pārraidīt TV tiešraidē, ko nodrošinās Latvijas Televīzija.
Sacensības LTS plāno organizēt daudzfunkcionālajā sporta hallē "Arēna Rīga", kur papildus centrālajam notikumam plānoti dažādi pasākumi tenisa atpazīstamības veicināšanai dažādām grupām, sociālās atbildības un citu LTS prioritāšu un mērķu sasniegšanai atbilstoši LTS 2023.-2031. gada stratēģiskā plāna misijai - dot iespēju ar tenisu nodarboties visiem, kuriem ir vēlme paņemt rokās tenisa raketi. Saskaņā ar LTS sniegto informāciju Sacensību ietvaros plānots rīkot bērnu tenisa dienu, kur pašiem mazākajiem būs iespēja iepazīties ar tenisa spēli, tiks prezentēta mini tenisa programma, rīkoti paraugtreniņi, amatieru sacensības, kā arī spēles ar ratiņtenisa spēlētāju līdzdalību. LTS norāda, ka Sacensības veicinās tenisa un Latvijas kā rīkotājvalsts atpazīstamību starptautiski, kā arī vidējā termiņā dos ieguldījumu tenisa masveidībā un popularitātē, palīdzēt īstenot LTS stratēģijas un Sporta politikas pamatnostādņu 2022.-2027.gadam (apstiprinātas ar MK 31.05.2022. rīkojumu Nr. 397) mērķus.
Saskaņā ar LTS sniegto informāciju Sacensības būs pēdējā reize, kad laukumā Latvijas izlases komandas sastāvā savu līdzjutēju priekšā dosies Latvijas visu laiku labākais tenisists Ernests Gulbis (bijušais ATP Top10 spēlētājs, kurš Deivisa kausa komandā ir aizstāvējis Latvijas godu kopš 2005. gada; kopumā Deivisa kausā aizvadījis 32 spēles [26 uzvaras un 6 zaudējumi] un 18 dubultspēles [10 uzvaras un 8 zaudējumi]).
LTS norāda, ka tai jānodrošina ITF prasību izpildi augstākās kategorijas tenisa sacensību organizēšanā, tāpēc lūdz rast iespēju piešķirt Sacensību organizēšanai valsts līdzfinansējumu 125 000 euro apmērā, lai segtu "Arēna Rīga" telpu nomas maksu, tenisa laukumu nomu un uzstādīšanu, kā arī apsardzes pakalpojumu nodrošināšanu. Saskaņā ar LTS sagatavoto Sacensību tāmi kopējās Sacensību organizēšanas izmaksas ir 301 107 euro.
Lai gan pēdējā Deivisa kausa izcīņas mājas spēle ar Dominikānas Republikas izlasi tika aizvadīta Tenisa centrā "Lielupe", LTS vēlas turpināt 2019. gadā iesākto un rīkot augsta ranga sacensības Latvijā pēc iespējas plašākam līdzjutēju lokam, kas Tenisa centrā "Lielupe" ziemas periodā (kad sacensības norisinās iekštelpās) ir ierobežotas. 2019. gadā Rīgā tika rīkotas Billijas Džīnas Kinga kausa (Billie Jean King Cup) izšķirošās spēles, kur spēles ar Latvijas sieviešu tenisa izlases spēles piepildīja "Arēna Rīga" tribīnes un nodrošināja plašu rezonansi (gan klātienē, gan TV tiešraides Latvijā un ārvalstīs). Arī 2023. gada februārī plānotās Sacensības plānots pārraidīt TV tiešraidē, ko nodrošinās Latvijas Televīzija.
Sacensības LTS plāno organizēt daudzfunkcionālajā sporta hallē "Arēna Rīga", kur papildus centrālajam notikumam plānoti dažādi pasākumi tenisa atpazīstamības veicināšanai dažādām grupām, sociālās atbildības un citu LTS prioritāšu un mērķu sasniegšanai atbilstoši LTS 2023.-2031. gada stratēģiskā plāna misijai - dot iespēju ar tenisu nodarboties visiem, kuriem ir vēlme paņemt rokās tenisa raketi. Saskaņā ar LTS sniegto informāciju Sacensību ietvaros plānots rīkot bērnu tenisa dienu, kur pašiem mazākajiem būs iespēja iepazīties ar tenisa spēli, tiks prezentēta mini tenisa programma, rīkoti paraugtreniņi, amatieru sacensības, kā arī spēles ar ratiņtenisa spēlētāju līdzdalību. LTS norāda, ka Sacensības veicinās tenisa un Latvijas kā rīkotājvalsts atpazīstamību starptautiski, kā arī vidējā termiņā dos ieguldījumu tenisa masveidībā un popularitātē, palīdzēt īstenot LTS stratēģijas un Sporta politikas pamatnostādņu 2022.-2027.gadam (apstiprinātas ar MK 31.05.2022. rīkojumu Nr. 397) mērķus.
Saskaņā ar LTS sniegto informāciju Sacensības būs pēdējā reize, kad laukumā Latvijas izlases komandas sastāvā savu līdzjutēju priekšā dosies Latvijas visu laiku labākais tenisists Ernests Gulbis (bijušais ATP Top10 spēlētājs, kurš Deivisa kausa komandā ir aizstāvējis Latvijas godu kopš 2005. gada; kopumā Deivisa kausā aizvadījis 32 spēles [26 uzvaras un 6 zaudējumi] un 18 dubultspēles [10 uzvaras un 8 zaudējumi]).
LTS norāda, ka tai jānodrošina ITF prasību izpildi augstākās kategorijas tenisa sacensību organizēšanā, tāpēc lūdz rast iespēju piešķirt Sacensību organizēšanai valsts līdzfinansējumu 125 000 euro apmērā, lai segtu "Arēna Rīga" telpu nomas maksu, tenisa laukumu nomu un uzstādīšanu, kā arī apsardzes pakalpojumu nodrošināšanu. Saskaņā ar LTS sagatavoto Sacensību tāmi kopējās Sacensību organizēšanas izmaksas ir 301 107 euro.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Nepieciešamība piešķirt valsts budžeta līdzekļus LTS, lai segtu izdevumus, kas saistīti ar Sacensību organizēšanu Latvijā (Rīgā) 2023. gada 4.-5. februārī.
Risinājuma apraksts
Finanšu ministrijai no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" piešķirt Izglītības un zinātnes ministrijai 125 000 euro pārskaitīšanai LTS, lai segtu izdevumus, kas saistīti ar Deivisa kausa sacensību - spēles ar Izraēlas Valsts izlasi - organizēšanu Latvijā (Rīgā) 2023. gada 4.-5. februārī.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Alternatīvs risinājums būtu līdzekļu piešķiršana no valsts pagaidu budžeta 2023. gadam (apstiprināts ar Finanšu ministrijas 2022. gada 23. decembra rīkojumu Nr. 866 "Par valsts pagaidu budžetu 2023. gadam) IZM programmas 09.00.00 "Sports" apakšprogrammā 09.16.00 "Dotācija nacionālas nozīmes starptautisku sporta pasākumu organizēšanai Latvijā" šim mērķim paredzētajiem līdzekļiem, tomēr to apjoms (242 415 euro) ir nepietiekams visu 2023. gada februārī Latvijā paredzēto nacionālas nozīmes starptautisko sporta sacensību līdzfinansēšanai, turklāt tie jau iepriekš ir plānoti Latvijas Nacionālās sporta padomes sēdē saskaņoto Eiropas un pasaules čempionātu un kausa posmu līdzfinansēšanai - biedrības "Latvijas Biatlona federācija" Madonā no 2023. gada 13. līdz 19. februārim plānotam 2023. gada IBU Eiropas Junioru čempionātam biatlonā [piešķirot 60 000 euro]; LBSF Siguldā no 2023. gada 13. līdz 19. februārim plānotam IBSF BMW Pasaules kausa posmam bobslejā divniekiem un skeletonā [piešķirot 120 000 euro], kā arī biedrības "Latvijas Orientēšanās federācija" no 2023. gada 30. janvāra līdz 5. februārim Madonā plānotam 2023. gada Eiropas čempionātam orientēšanās ar slēpēm (ESOC2023), 2023. gada Pasaules junioru čempionātam orientēšanās ar slēpēm (JWSOC2023) un 2023. gada Eiropas jauniešu čempionātam orientēšanās ar slēpēm (EYSOC) [piešķirot 22 415 euro], kā arī biedrības "Latvijas Riteņbraukšanas federācija" 2023. gada augustā Latvijā, Lietuvā un Igaunijā tradicionāli paredzētam daudzdienu velobraucienam "Baltic Chain Tour" [piešķirot 40 000 euro]. Atzīmējams, ka tieši šāds 2023. gada pagaidu valsts budžeta apakšprogrammas 09.16.00 "Dotācija nacionālas nozīmes starptautisku sporta pasākumu organizēšanai Latvijā" līdzekļu sadalījums 2023. gadam tika minēts arī Ministru kabineta 2022. gada 21. decembra rīkojuma Nr. 956 "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"" (22-TA-3740; prot. Nr. 66 43. §) anotācijā.
Tāpat minētam pasākumam nav iespējams novirzīt valsts budžeta līdzekļus no Ministru kabineta 2023. gada 13. janvāra sēdē atbalstītā IZM prioritārā pasākuma "Sporta nozares prioritārām programmām Sporta politikas pamatnostādņu 2022.-2027.gadam mērķu īstenošanai", jo šie papildu piešķiramie valsts budžeta līdzekļi IZM būs pieejami tikai pēc likuma "Par valsts budžetu 2023. gadam" spēkā stāšanās, kas prognozējams ar 2023. gada 1. aprīli un līdz ar to tie ir divi mēneši pēc Deivisa kausa izcīņas spēles ar Izraēlas Valsts izlasi noslēguma.
IZM arī vērtēja apstākļus, ka gadījumā, ja spēle ar Izraēlas Valsts izlasi tiktu aizvadīta nevis "Arēna Rīga", bet gan Tenisa centrā "Lielupe", tad LTS būtu mazāki izdevumi par norises vietas īri un nebūtu papildu izdevumi saistībā ar tenisa laukumu nomu un uzstādīšanu, tomēr tika secināts, ka tā vietā LTS būtu apjomīgi izdevumi pārvietojamo tribīņu nomai, turklāt spēles klātienē varētu apmeklēt būtiski mazāks skatītāju skaits un līdz ar to arī netiktu izmantota iespēja ar šī pasākuma palīdzību veicināt tenisa atpazīstamību, piedāvāt dažādās saistītās aktivitātes tenisā iesaistīto bērnu un jauniešu skaita palielināšanai, kā arī nodrošināt atbilstošu gaisotni Ernesta Gulbja pēdējai spēlei Latvijas izlases komandas sastāvā savu līdzjutēju priekšā.
Tāpat minētam pasākumam nav iespējams novirzīt valsts budžeta līdzekļus no Ministru kabineta 2023. gada 13. janvāra sēdē atbalstītā IZM prioritārā pasākuma "Sporta nozares prioritārām programmām Sporta politikas pamatnostādņu 2022.-2027.gadam mērķu īstenošanai", jo šie papildu piešķiramie valsts budžeta līdzekļi IZM būs pieejami tikai pēc likuma "Par valsts budžetu 2023. gadam" spēkā stāšanās, kas prognozējams ar 2023. gada 1. aprīli un līdz ar to tie ir divi mēneši pēc Deivisa kausa izcīņas spēles ar Izraēlas Valsts izlasi noslēguma.
IZM arī vērtēja apstākļus, ka gadījumā, ja spēle ar Izraēlas Valsts izlasi tiktu aizvadīta nevis "Arēna Rīga", bet gan Tenisa centrā "Lielupe", tad LTS būtu mazāki izdevumi par norises vietas īri un nebūtu papildu izdevumi saistībā ar tenisa laukumu nomu un uzstādīšanu, tomēr tika secināts, ka tā vietā LTS būtu apjomīgi izdevumi pārvietojamo tribīņu nomai, turklāt spēles klātienē varētu apmeklēt būtiski mazāks skatītāju skaits un līdz ar to arī netiktu izmantota iespēja ar šī pasākuma palīdzību veicināt tenisa atpazīstamību, piedāvāt dažādās saistītās aktivitātes tenisā iesaistīto bērnu un jauniešu skaita palielināšanai, kā arī nodrošināt atbilstošu gaisotni Ernesta Gulbja pēdējai spēlei Latvijas izlases komandas sastāvā savu līdzjutēju priekšā.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Saskaņā ar Ministru kabineta 2018. gada 17. jūlija noteikumu Nr.421 "Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas" 41. punktu līdzekļus no programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" piešķir valstiski īpaši nozīmīgiem pasākumiem, valsts pamatbudžeta apropriācijās neparedzētiem izdevumiem katastrofu un dabas stihiju seku novēršanai un to radīto zaudējumu kompensēšanai un citiem neparedzētiem gadījumiem. Līdzekļu piešķiršanu valstiski īpaši nozīmīgiem pasākumiem paredz arī Likuma par budžetu un finanšu vadību 12. panta pirmā daļa.
Izvērtējot LTS finanšu pieprasījumu, IZM ieskatā to var klasificēt gan kā neparedzētu gadījumu, gan valstiski īpaši nozīmīgu pasākumu. Kā neparedzētu gadījumu to var klasificēt, jo Sacensību norise Latvijā noteikta izlozes rezultātā atbilstoši Starptautiskās Tenisa federācijas (International Tennis Federation - ITF) noteikumiem, savukārt kā valstiski īpaši nozīmīgu pasākumu to var klasificēt, jo Deivisa kauss vīriešu tenisā ir pieaugušo izlašu nozīmīgākās sacensības pasaulē un Latvijas nacionālās izlases dalība tajās (tai skaitā cīņa par iekļūšanu pasaules komandu 1. grupā) ir nozīmīgs notikums. LTS ir arī valstiski nozīmīga sporta organizācija, kas nodrošina tai Sporta likuma 10. panta ceturtajā daļā kā atzītajai sporta federācijai noteikto uzdevumu izpildi. Tomēr galīgo lēmumu par to var pieņemt tikai Ministru kabinets.
IZM ir veikusi sākotnējo izvērtējumu par finansējuma piešķiršanas LTS atbilstību komercdarbības atbalsta kontroles regulējumam.
Lai kādu pasākumu varētu klasificēt kā komercdarbības atbalstu, tam vienlaikus jāatbilst visām četrām kumulatīvām pazīmēm [1]:
1. pazīme: finansiālo palīdzību tieši vai pastarpināti sniedz no valsts, pašvaldības vai Eiropas Savienības līdzekļiem, finanšu līdzekļiem, pār kuriem valsts vai pašvaldības institūcijām vai to pilnvarotām juridiskajām personām ir kontrolējoša ietekme, vai citiem publiskiem līdzekļiem (turpmāk - valsts vai pašvaldības līdzekļi), un par finansiālās palīdzības noteikšanu ir atbildīga valsts vai pašvaldības institūcija vai tās pilnvarota juridiskā persona;
2. pazīme: saņemot finansiālo palīdzību, komercsabiedrība iegūst ekonomiskas priekšrocības, kādas tā nevarētu iegūt tirgus apstākļos vai tad, ja komercdarbības atbalsts netiktu sniegts;
3. pazīme: finansiālā palīdzība neattiecas uz visām komercsabiedrībām vienādi, bet ir paredzēta komercsabiedrībām atkarībā no to lieluma, darbības veida vai atrašanās vietas, kā arī citiem diferencējošiem kritērijiem vai arī ir paredzēta tikai konkrētai komercsabiedrībai;
4. pazīme: finansiālā palīdzība ietekmē tirdzniecību un izkropļo konkurenci Eiropas Savienības iekšējā tirgū.
Konstatējams, ka atbalsta sniegšana valsts izlašu sportistu sagatavošanai un dalībai oficiālās valsts izlašu sporta sacensībās nav uzskatāma par komercdarbības atbalstu un komercdarbības atbalstu regulējošās tiesību normas nav jāpiemēro. Tāpat uzsverams fakts, ka nevalstiskās sporta organizācijas (biedrības) [kāda ir arī LTS] darbojas tās statūtos noteikto sabiedriskā labuma mērķu (tenisa sporta veida attīstības veicināšana Latvijā) sasniegšanai un tās darbībai pamatā ir vietēja ietekme, proti, tās pamata mērķauditorija ir tenisa bērnu un jaunatnes un tautas sporta attīstīšana vietējā līmenī un tikai salīdzinoši neliela daļa augstas klases sportistu (Latvijas izlases sportistu) darbība ir saistīta ar sporta attīstību starptautiskā līmenī. LTS kā sporta federācijas biedri ir tikai Latvijā reģistrētas juridiskas personas (sporta klubi), kas apvieno Latvijas iedzīvotājus, vai arī Latvijā reģistrētas sporta izglītības iestādes. No Rīkojuma projektā paredzētām atbalstāmām aktivitātēm (finansējuma piešķiršanas mērķa) neizriet atbalsts saimnieciskajai darbībai, jo ir saistīts ar atbalstu valsts izlašu sporta sacensību organizēšanai. LTS finanšu pieprasījuma gadījumā norādāms arī fakts, ka konkrēto sporta sacensību organizēšanas tiesības jau ir piešķirtas (šo sporta sacensību rīkošana ir iekļauta attiecīgā sporta veida starptautiskās sporta federācijas (ITF) kalendārā), turklāt tās ir piešķīrusi neatkarīga trešā puse (attiecīgā sporta veida starptautiskā sporta federācija – ITF), kā rezultātā citas valstis un sacensību norises vietas, kuras nav iekļautas ITF starptautisko sporta sacensību kalendārā 2023. gada sacensību sezonai, nevar organizēt šāda veida sporta sacensības. Tāpat skaidrojam, ka atbalsts LTS nav saistīts ar atbalstu profesionālajiem sporta klubiem (profesionālajam sportam). Tāpat apliecinām, ka atbalsts netiks sniegts profesionālajiem sporta klubiem (profesionālajam sportam) dalībai komercsacensībās, kas rīkotas ar mērķi sportistiem vai sporta klubiem gūt ienākumus. Papildus akcentējams, ka atbalsta sniegšana nevalstisko sporta organizāciju darbībai, kā arī sportistu sagatavošanai un dalībai starptautiskās sporta sacensībās tiešā veidā ir saistīta ar valsts politikas īstenošanu sporta nozarē.
[1] Skatīt Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. pantu un Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. pantu.
Izvērtējot LTS finanšu pieprasījumu, IZM ieskatā to var klasificēt gan kā neparedzētu gadījumu, gan valstiski īpaši nozīmīgu pasākumu. Kā neparedzētu gadījumu to var klasificēt, jo Sacensību norise Latvijā noteikta izlozes rezultātā atbilstoši Starptautiskās Tenisa federācijas (International Tennis Federation - ITF) noteikumiem, savukārt kā valstiski īpaši nozīmīgu pasākumu to var klasificēt, jo Deivisa kauss vīriešu tenisā ir pieaugušo izlašu nozīmīgākās sacensības pasaulē un Latvijas nacionālās izlases dalība tajās (tai skaitā cīņa par iekļūšanu pasaules komandu 1. grupā) ir nozīmīgs notikums. LTS ir arī valstiski nozīmīga sporta organizācija, kas nodrošina tai Sporta likuma 10. panta ceturtajā daļā kā atzītajai sporta federācijai noteikto uzdevumu izpildi. Tomēr galīgo lēmumu par to var pieņemt tikai Ministru kabinets.
IZM ir veikusi sākotnējo izvērtējumu par finansējuma piešķiršanas LTS atbilstību komercdarbības atbalsta kontroles regulējumam.
Lai kādu pasākumu varētu klasificēt kā komercdarbības atbalstu, tam vienlaikus jāatbilst visām četrām kumulatīvām pazīmēm [1]:
1. pazīme: finansiālo palīdzību tieši vai pastarpināti sniedz no valsts, pašvaldības vai Eiropas Savienības līdzekļiem, finanšu līdzekļiem, pār kuriem valsts vai pašvaldības institūcijām vai to pilnvarotām juridiskajām personām ir kontrolējoša ietekme, vai citiem publiskiem līdzekļiem (turpmāk - valsts vai pašvaldības līdzekļi), un par finansiālās palīdzības noteikšanu ir atbildīga valsts vai pašvaldības institūcija vai tās pilnvarota juridiskā persona;
2. pazīme: saņemot finansiālo palīdzību, komercsabiedrība iegūst ekonomiskas priekšrocības, kādas tā nevarētu iegūt tirgus apstākļos vai tad, ja komercdarbības atbalsts netiktu sniegts;
3. pazīme: finansiālā palīdzība neattiecas uz visām komercsabiedrībām vienādi, bet ir paredzēta komercsabiedrībām atkarībā no to lieluma, darbības veida vai atrašanās vietas, kā arī citiem diferencējošiem kritērijiem vai arī ir paredzēta tikai konkrētai komercsabiedrībai;
4. pazīme: finansiālā palīdzība ietekmē tirdzniecību un izkropļo konkurenci Eiropas Savienības iekšējā tirgū.
Konstatējams, ka atbalsta sniegšana valsts izlašu sportistu sagatavošanai un dalībai oficiālās valsts izlašu sporta sacensībās nav uzskatāma par komercdarbības atbalstu un komercdarbības atbalstu regulējošās tiesību normas nav jāpiemēro. Tāpat uzsverams fakts, ka nevalstiskās sporta organizācijas (biedrības) [kāda ir arī LTS] darbojas tās statūtos noteikto sabiedriskā labuma mērķu (tenisa sporta veida attīstības veicināšana Latvijā) sasniegšanai un tās darbībai pamatā ir vietēja ietekme, proti, tās pamata mērķauditorija ir tenisa bērnu un jaunatnes un tautas sporta attīstīšana vietējā līmenī un tikai salīdzinoši neliela daļa augstas klases sportistu (Latvijas izlases sportistu) darbība ir saistīta ar sporta attīstību starptautiskā līmenī. LTS kā sporta federācijas biedri ir tikai Latvijā reģistrētas juridiskas personas (sporta klubi), kas apvieno Latvijas iedzīvotājus, vai arī Latvijā reģistrētas sporta izglītības iestādes. No Rīkojuma projektā paredzētām atbalstāmām aktivitātēm (finansējuma piešķiršanas mērķa) neizriet atbalsts saimnieciskajai darbībai, jo ir saistīts ar atbalstu valsts izlašu sporta sacensību organizēšanai. LTS finanšu pieprasījuma gadījumā norādāms arī fakts, ka konkrēto sporta sacensību organizēšanas tiesības jau ir piešķirtas (šo sporta sacensību rīkošana ir iekļauta attiecīgā sporta veida starptautiskās sporta federācijas (ITF) kalendārā), turklāt tās ir piešķīrusi neatkarīga trešā puse (attiecīgā sporta veida starptautiskā sporta federācija – ITF), kā rezultātā citas valstis un sacensību norises vietas, kuras nav iekļautas ITF starptautisko sporta sacensību kalendārā 2023. gada sacensību sezonai, nevar organizēt šāda veida sporta sacensības. Tāpat skaidrojam, ka atbalsts LTS nav saistīts ar atbalstu profesionālajiem sporta klubiem (profesionālajam sportam). Tāpat apliecinām, ka atbalsts netiks sniegts profesionālajiem sporta klubiem (profesionālajam sportam) dalībai komercsacensībās, kas rīkotas ar mērķi sportistiem vai sporta klubiem gūt ienākumus. Papildus akcentējams, ka atbalsta sniegšana nevalstisko sporta organizāciju darbībai, kā arī sportistu sagatavošanai un dalībai starptautiskās sporta sacensībās tiešā veidā ir saistīta ar valsts politikas īstenošanu sporta nozarē.
[1] Skatīt Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. pantu un Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. pantu.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
125 000
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
125 000
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-125 000
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
-125 000
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
125 000
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
LTS tiks piešķirti 125 000 euro, lai segtu izdevumus, kas saistīti ar Deivisa kausa sacensību - spēles ar Izraēlas Valsts izlasi - organizēšanu Latvijā (Rīgā) 2023. gada 4.-5. februārī.
LTS saņemtos valsts budžeta līdzekļus novirzīs "Arēna Rīga" telpu nomas maksas segšanai, tenisa laukumu nomas un uzstādīšanu izdevumiem, kā arī apsardzes pakalpojumu nodrošināšanai. Papildus informāciju skatīt pievienotajos paskaidrojošajos materiālos (LTS finanšu pieprasījumā).
LTS saņemtos valsts budžeta līdzekļus novirzīs "Arēna Rīga" telpu nomas maksas segšanai, tenisa laukumu nomas un uzstādīšanu izdevumiem, kā arī apsardzes pakalpojumu nodrošināšanai. Papildus informāciju skatīt pievienotajos paskaidrojošajos materiālos (LTS finanšu pieprasījumā).
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Izdevumus sedz no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" atbilstoši Ministru kabineta 2018. gada 17. jūlija noteikumiem Nr. 421 "Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas".
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Izglītības un zinātnes ministrijaNevalstiskās organizācijas
Biedrība "Latvijas Tenisa savienība"Cits
-6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Sarunas ar LTS par Sacensību nozīmīgumu, kopējām organizēšanas izmaksām, kā arī valsts līdzfinansējuma apmēru un pozīcijām.
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
LTS atbalsta Rīkojuma projekta tālāku virzību iespējami drīzā laikā.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Izglītības un zinātnes ministrija
- Finanšu ministrija
- Biedrība "Latvijas Tenisa savienība"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi