Anotācija

Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju pasaulē un reģionā un ar to saistītos drošības riskus, nepieciešams stiprināt ārējo sauszemes robežu ar Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku, īstenojot pretmobilitātes un mobilitātes pasākumus pierobežā. Proti, lai NBS spētu novērst iespējamo apdraudējumu Latvijas Republikas austrumu pierobežā, aizkavējot un bloķējot iespējamā pretinieka kustību, noteiktās teritorijās nepieciešams izbūvēt un novietot pretmobilitātes un mobilitātes materiāltehniskos līdzekļus un infrastruktūru.

Tā kā infrastruktūras izbūve ir komplicēts un laikietilpīgs process, kas ietver ne tikai sagatavošanās darbus pirms būvniecības, projektēšanu un būvdarbus, bet arī nepieciešamo nekustamo īpašumu atsavināšanu, nepieciešams īpašs tiesiskais regulējums, kas piešķir tiesības NBS nekavējoties īstenot austrumu robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plānu, t.sk. pēc iespējas īsākā termiņā realizēt pretmobilitātes un mobilitātes pasākumiem nepieciešamo materiāltehnisko līdzekļu izvietošanu, infrastruktūras izbūvi, kā arī nekustamo īpašumu atsavināšanu (turpmāk - pretmobilitātes un mobilitātes infrastruktūras izveide).

Pierobežas joslā mežu zemēs aktīva mežsaimnieciskā darbība tiek veikta tādā pašā kārtībā kā pārējās meža zemēs – notiek mežizstrāde (t.sk. kailcirtes), tiek būvēti jauni meža autoceļi, tiek pārbūvētas un uzlabotas dabiskās brauktuves, tiek atjaunotas gan meliorācijas sistēmas, gan atsevišķas to daļas. Tā rezultātā pierobežas joslā palielinās mobilitātes iespējas un tiek samazināts dabisko šķēršļu (pārmitro teritoriju, blīvu mežaudžu) apjoms un efektivitāte.

1. Likumprojekta 1.pantā ir norādīts, ka tiek noteikts īpašs tiesiskais regulējums pretmobilitātes pasākumu īstenošanai, kas attieksies tikai uz konkrētiem Ministru kabineta noteiktajā teritorijā ietilpstošajiem nekustamajiem īpašumiem vai to daļām teritorijā līdz 30km no valsts robežas, kas nodrošinās NBS iespēju operatīvi īstenot nepieciešamos pasākumus konkrētos sektoros un lokācijās. Pasākumi pierobežā tiks īstenoti pakāpeniski, atbilstoši NBS prioritātēm un pieejamajam finansējumam.
Pretmobilitāte ir pasākumu kopums, kuras rezultātā tiek traucēta un aizkavēta potenciālā pretinieka pārvietošanās. Pretmobilitātes pasākumi palīdz arī iznīcināt pretinieka personālu, tehniku, kā arī dod laiku, kas aizsardzības operācijās ir ļoti svarīgi. Pretmobilitātes un mobilitātes pasākumi ietver pretmobilitātes un mobilitātes materiāltehnisko līdzekļu izvietošanu un infrastruktūras izbūvi (piemēram, prettanku grāvji, inženieru parki, materiāltehnisko līdzekļu novietnes u.tml.), ko realizēs NBS, t.sk. sabiedroto militārie inženieri, vai pakalpojumu sniedzēji. Pretmobilitātes un mobilitātes pasākumiem nepieciešamās infrastruktūras risinājumi tiks saskaņoti ar Valsts robežsardzi un būs saskaņā ar Latvijas Republikas valsts robežas likumā noteiktajiem ierobežojumiem.
Lai nepieļautu pretinieka pārvietošanos, Latvijā sākotnēji tiks pārrakti esošie ceļi, izveidojot prettanku grāvjus, savukārt vēlāk par prettanku grāvjiem tiks pārveidoti arī pierobežā esošie meliorācijas novadgrāvji. Tiks izvietoti dažāda tipa šķēršļi, piemēram, prettanku grāvji tiks pastiprināti ar betona blokiem un konstrukcijām (piemēram, ar tā dēvētajiem “pūķa zobiem” un prettanku mīnām). Šķēršļu izvietošana tiks pielāgota apvidum, izmantojot arī dabiskos šķēršļus – purvus, mežus un citus dabas objektus. Vienlaikus pierobežas joslā tiks noteiktas un ierīkotas drošas sprāgstvielu un mīnu, kā arī inženiertehnisko materiālu glabātuves ātrai aizsardzības pozīciju pastiprināšanai. Tāpat tiks izstrādāti plāni svarīgāko transporta artēriju – ceļu, dzelzceļu, tiltu – sagatavošanai ātrai un efektīvai pārraušanai, lai aizkavētu iespējamo pretinieka virzību. 
Izliktie šķēršļi neietekmēs dzīvnieku migrāciju vai populāciju, jo tie neatšķirsies no citiem dabā esošajiem šķēršļiem kā kokiem, krūmiem, grāvjiem un ēkām. Lai nodrošinātu iedzīvotāju un dzīvnieku drošību, miera laikā tādi šķēršļi kā dzelzs troses, dzeloņdrātis un “concertina” netiks izlikti. Tos izvietos, tikai izsludinot attiecīgu ārkārtas stāvokli valstī.
Lai palielinātu dabisko šķēršļu apjomu un efektivitāti, kā arī samazinātu mobilitāti palielinošas infrastruktūras, kas nav nepieciešama valsts aizsardzībai, apjomu, ir jāveic pasākumu komplekss, par ko ir jāvienojas Aizsardzības, Iekšlietu un Zemkopības ministrijām. Attiecībā uz akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” (turpmāk – LVM) esošajām zemēm ir jānosaka specifisku meža apsaimniekošanas prasību josla (vai teritorijas), kurā meža apsaimniekošana, tai skaitā apsaimniekošanai nepieciešamās infrastruktūras izbūve, tiek veikta ar prioritāro mērķi – valsts aizsardzības stiprināšana. Šajā joslā nosaka ierobežojumus meža apsaimniekošanai ar mērķi palielināt blīvu mežaudžu īpatsvaru. Infrastruktūras objektu (meža autoceļu, dabisko brauktuvju, grāvju) pārbūvi, atjaunošanu un uzturēšanu veic saskaņā ar Aizsardzības un Iekšlietu ministriju speciālistu norādēm (saskaņojumiem). Plāno un realizē mērķtiecīgu infrastruktūras objektu, kas nav nepieciešama valsts aizsardzībai, darbības pārtraukšanu un pilnīgu vai daļēju likvidēšanu, kā arī pārmitro teritoriju atjaunošanu.
Likumprojekta 1. pantā ir noteikts, ka ar pretmobilitātes un mobilitātes infrastruktūras izveidi tiek saprasta gan pretmobilitātes un mobilitātes pasākumiem nepieciešamo materiāltehnisko līdzekļu izvietošana un infrastruktūras izbūve, gan nekustamo īpašumu atsavināšana. Tāpat definēts, ko šajā Likumprojektā ietver termins “izbūve”.

2. Pamatojoties uz NBS veikto izvērtējumu, analīzi un vajadzībām, Likumprojekta 2. pants paredz, ka Ministru kabinets nosaka teritorijas, kas nepieciešamas pretmobilitātes un mobilitātes pasākumu īstenošanai, tajā skaitā piekļuvei tām, kā arī tos nekustamos īpašumus, uz kuriem tiek nodibināts servitūts. Ministru kabineta noteiktajā teritorijā ietilps gan valsts, gan pašvaldību nekustamie īpašumi, kā arī privātīpašumi (fiziskām un juridiskām personām piederoši). Šis Ministru kabineta lēmums vienlaikus būs arī Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma 8.panta pirmajā daļā minētais Ministru kabineta konceptuālais lēmums, kas dos atļauju Aizsardzības ministrijai tiesības uzsākt atsavināšanu.
NBS ir definējuši konkrētus pretmobilitātes un mobilitātes infrastruktūras izveidei nepieciešamos punktus pierobežā, kas attiecīgi tiks atsavināti vai pārņemti AM valdījumā. Šo nekustamo īpašumu/punktu saraksts ir klasificēta informācija (slepeni), kas publiski nebūs pieejama.
Ja pretmobilitātes un mobilitātes pasākumus būs nepieciešams īstenot uz valsts vai pašvaldības valdījumā esošas teritorijas, aizsardzības resors slēgs starpresoru vai bezatlīdzības lietošanas vienošanos, līdz valsts un pašvaldību nekustamie īpašumi tiks pārņemti Aizsardzības ministrijas valdījumā.
Tāpat Likumprojekts paredz, ka pretmobilitātes un mobilitātes pasākumu īstenošanai nepieciešamajām teritorijām tiks noteikts nacionālo interešu objekta statuss, lai plānotajām būvniecības iecerēm nevajadzētu atbilst vietējās pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem. Tā kā pretmobilitātes un mobilitātes pasākumi tiks īstenoti cita starpā arī meža un lauksaimniecības zemēs, kurās saskaņā ar pašreiz spēkā esošajiem teritorijas plānojumiem daļā gadījumu nav pieļaujama valsts aizsardzības iestāžu apbūve, tad lokālplānojumu vai teritorijas plānojuma grozījumu izstrāde, lai šādu izmantošanu pieļautu, būtiski kavēs valsts drošībai un aizsardzībai svarīgo pretmobilitātes un mobilitātes infrastruktūras izbūvi un materiāltehnisko līdzekļu izvietošanu.

3. Likumprojekta 3. panta pirmā daļa paredz, ka pretmobilitātes un mobilitātes pasākumiem nepieciešamās infrastruktūras izbūvi un nepieciešamības gadījumā arī materiāltehnisko līdzekļu izvietošanu organizēs un nodrošinās valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi (turpmāk – VNĪ), kas ir viena no lielākajām kapitālsabiedrībām Latvijas Republikā, kas veic nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, apsaimniekošanu un attīstīšanu, kā arī nodrošina valsts institūcijas ar publisko funkciju veikšanai nepieciešamajām telpām. VNĪ kapitāla daļas 100% apmērā pieder valstij, kapitāla daļu turētājs ir Latvijas Republikas Finanšu ministrija. Ņemot vērā VNĪ kompetenci un līdzšinējo pieredzi dažādu apjomīgu projektu izbūvē, ir pamats apgalvot, ka VNĪ to spēs īstenot efektīvāk, nekā valsts pārvaldes iestādes.
Likumprojekta 3. panta pirmajā daļā ir noteikts VNĪ darbības ietvars, atbilstoši kuram VNĪ, īstenojot pretmobilitātes un mobilitātes pasākumiem nepieciešamo materiāltehnisko līdzekļu izvietošanas un infrastruktūras izbūves organizēšanu un nodrošināšanu, vadīs un īstenos visus nepieciešamos darbus, kā arī veiks pretmobilitātes un mobilitātes infrastruktūras izbūvei nepieciešamos iepirkumus, slēgs iepirkuma līgumus, kā arī ne retāk kā vienu reizi mēnesī sniegs pārskatu (ziņojumu) Aizsardzības ministrijai par Likumprojekta 3. panta pirmajā daļā ietverto pienākumu veikšanas gaitu. Gadījumā, ja pretmobilitātes un mobilitātes pasākumiem nepieciešamo materiāltehnisko līdzekļu izvietošanas un infrastruktūras izbūves darbu laikā tiek konstatēts, ka pie šo darbu veikšanas vietas nevar piekļūt pa Likumprojekta 2. panta pirmajā daļā noteikto teritoriju vai valsts/pašvaldību ceļiem, VNĪ sazināsies ar citu nekustamo īpašumu īpašniekiem Likumprojekta 7. pantā noteiktajā kārtībā.
Likumprojekta 3. panta otrajā daļa ir noteikta Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra (turpmāk – VAMOIC) atbildība, kas ietver nekustamo īpašumu vai to daļu atsavināšanu, nepieciešamo zemes ierīcības un kadastrālās uzmērīšanas darbu organizēšanu, koku un krūmu ciršanas organizēšanu, kā arī paredz VAMOIC tiesības valsts aizsardzības vajadzībām atsavināmā nekustamā īpašuma īpašnieka vārdā ierosināt kadastrālo uzmērīšanu un nekustamā īpašuma objekta reģistrāciju Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā atsavināmajai nekustamā īpašuma daļai un atlikušajai nekustamā īpašuma daļai, ja īpašnieks nepiekrīt iepriekšminēto darbību veikšanai vai nav sasniedzams. Šīs tiesības ir nepieciešamas, lai  nekustamo īpašumu sadalītu jau pirms novērtēšanas, nevis kā tas paredzēts Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā – pēc novērtēšanas.
Ņemot vērā, ka pirmreizējā nekustamo īpašumu sastāvā esošo zemes vienību zemes robežu plānu izgatavošana laika posmā aptuveni no 1995. gada līdz 2004. gadam lielākoties ir veikta, pamatojoties uz robežu noteikšanas materiāliem, ar ierādīšanas metodi, kā arī uz viena zemes robežu plāna ir atveidotas vairākas zemes vienības, zemes vienības sadalīšana zemes ierīcības ceļā, zemes vienības robežu kadastrālā uzmērīšana precizē atsavināmās zemes vienības platību un robežas. Precīza zemes vienības platība ir kritērijs nekustamā īpašuma vērtības noteikšanai. Gadījumos, kad nepieciešams atsavināt meža zemi ar mežaudzi, nekustamā īpašuma novērtēšanai nepieciešami aktuāli Valsts meža dienesta izsniegti meža dati konkrētai, dabā noteiktai zemes vienībai. Nekustamā īpašuma sadale nekādā veidā nevar pasliktināt nekustamā īpašuma stāvokli atsavināšanas procesā attiecībā uz taisnīgas atlīdzības apmēru. Ja tiek atsavināta nekustamā īpašuma daļa, novērtēšanā piemēro Sabiedrības vajadzībās nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma 22. panta pirmo daļu un 25. panta otrās daļas 2.punktu. Precīza atsavināmā nekustamā īpašuma apjoma noteikšana, novērtēšana atsavināšanas procesa sākumposmā sekmē sadarbību ar īpašnieku.
Būtiski veikt mērniecību pirms novērtēšanas ir arī tādēļ, ka tas ir nepieciešams atbilstošai īpašuma novērtēšanai, kā arī būvniecības un mērniecības vienlaicīga realizēšana mēdz būt problemātiska.
NBS primāri veiks pretmobilitātes un mobilitātes pasākumiem nepieciešamo materiāltehnisko līdzekļu izvietošanu. Taču tā kā NBS jau šobrīd ir būvētājs saskaņā ar Būvniecības likuma 1. panta 19. apakšpunktu, lai uzturētu un attīstītu inženiertehniskās spējas, Likumprojekta 3. panta piektajā daļā ir paredzēts, ka pretmobilitātes un mobilitātes infrastruktūras izbūvi, koordinējot ar VNĪ, var veikt arī NBS, kas guvuši pieredzi, sniedzot atbalstu arī ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūvē (šādas tiesības NBS tika piešķirtas Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likumā).
Likumprojekta 3. pantā minētos pienākumus VNĪ uzsāks veikt, kad būs saņemta nepieciešamā tehniskā informācija no Aizsardzības ministrijas un NBS, kas ir atbildīgi par prasību definēšanu tehniskās specifikācijas izstrādei. Pretmobilitātes un mobilitātes pasākumiem nepieciešamās infrastruktūras risinājumus, kurus plānots izvietot pierobežas joslā, NBS saskaņos ar Valsts robežsardzi. Ar VNĪ tiks noslēgts sadarbības līgums, kurā tiks ietverti VNĪ un aizsardzības resora pienākumi, tiesības un atbildība.
Neatkarīgi no tā, kas būs būvniecības organizētājs (ierosinātājs), pretmobilitātes un mobilitātes infrastruktūras izveides procesā uzbūvētās būves, kuras paredzēts reģistrēt Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā, ir uzskatāmas par valsts īpašumu (Aizsardzības ministrijas personā), nevis būvniecības ierosinātāja īpašumu. Būvniecības dokumentos tiks norādīta informācija, ka būve ir reģistrējama uz valsts vārda Aizsardzības ministrijas personā. Papildus atzīmējams, ka, ievērojot zemes un būves vienotības principu, īpašuma tiesības uz būvēm valstij būs iespējams nostiprināt tikai tad, kad valsts īpašumā būs arī zeme zem tās. Minētais attiecībā uz būvēm, kas tiks būvētas uz atsavināšanai plānotas privātpersonas zemes, tiek atsevišķi akcentēts arī Likumprojekta 4. panta trešajā daļā.

4. Ņemot vērā, ka zemes vienības vai to daļas, kurās plānots īstenot pretmobilitātes un mobilitātes pasākumus, neatrodas Aizsardzības ministrijas valdījumā, Likumprojektā ir ietverta norma, kurā noteikts, ka uz visām nepieciešamajām privātīpašumu teritorijām sākotnēji tiek nodibināts servitūts un laika gaitā visas šīs teritorijas tiks atsavinātas atbilstoši Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā noteiktajai kārtībai. Kaut arī Latvijas Republikas Satversmes 105. pantā ir noteikts, ka ikvienam ir tiesības uz īpašumu, demokrātiskā un tiesiskā valstī tās nav absolūtas. Īpašuma tiesības var ierobežot ar likumu, lai nodrošinātu valsts aizsardzību un drošību. Līdz ar to privātpersonām piederoša nekustamā īpašuma, kas nepieciešams pretmobilitātes un mobilitātes pasākumu īstenošanai pierobežā, atsavināšana un izņēmuma gadījumā arī iepriekš minēto pasākumu īstenošana pirms nekustamā īpašuma atsavināšanas procedūras pabeigšanas ir uzskatāma par īpašuma tiesību ierobežojumu, kas tiks noteikts uz likuma pamata un kuram ir leģitīms mērķis, proti, demokrātiskas valsts iekārtas aizsardzība un valsts drošība. Servitūts tiktu nodibināts līdz brīdim, kad nekustamais īpašums tiek atsavināts sabiedrības vajadzībām.
Nekustamā īpašuma atsavināšanas kārtība ir noteikta Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā, paredzot, ka servitūts uz nekustamo īpašumu tiek nodibināts, ja nekustamais īpašums nepieciešams nacionālo interešu objektu būvdarbu uzsākšanai. Taču pretmobilitātes un mobilitātes pasākumu īstenošanas kontekstā Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā noteiktā kārtība tiks piemērota ne tikai attiecībā uz tiem nekustamajiem īpašumiem, kas nepieciešami pretmobilitātes un mobilitātes pasākumiem nepieciešamās infrastruktūras izbūvei, bet arī uz materiāltehnisko līdzekļu izvietošanai nepieciešamajiem nekustamajiem īpašumiem.
VNĪ informēs Valsts robežsardzi un Nodrošinājuma valsts aģentūru par pretmobilitātes un mobilitātes pasākumu ietvaros veicamo darbu uzsākšanu. Valsts robežsardze par pretmobilitātes un mobilitātes pasākumu ietvaros veicamo darbu uzsākšanu tiks informēta visos gadījumos, bet Nodrošinājuma valsts aģentūra papildus tiks informēta gadījumos, ja pretmobilitātes un mobilitātes pasākumu ietvaros veicamie darbi norisināsies pierobežas joslā.
Ir paredzams, ka NBS būs nepieciešams izbūvēt pretmobilitātes un mobilitātes infrastruktūru uz zemes vienībām, kas atrodas vai atradīsies Iekšlietu ministrijas valdījumā, līdz ar to var būt gadījumi, kad teritorija ārējās sauszemes robežas (arī tās, kas noteikta ūdenstecē vai ūdenstilpē) apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūvei un teritorija pretmobilitātes un mobilitātes pasākumiem nepieciešamās infrastruktūras izveidei var savstarpēji pārklāties. Lai nodrošinātu NBS nepieciešamo būvju izbūvi, Aizsardzības ministrija ar Iekšlietu ministriju slēgs sadarbības līgumu vai starpresoru vienošanos. Aizsardzības resors būs atbildīgs par pretmobilitātes un mobilitātes pasākumiem nepieciešamās infrastruktūras, kas atradīsies uz Iekšlietu ministrijas valdījumā esošas zemes vienības, uzturēšanu. Savukārt, ja NBS būs nepieciešamība izvietot materiāltehniskos līdzekļus uz zemes vienības, kas atrodas vai atradīsies Iekšlietu ministrijas valdījumā, tas tiks realizēts, aizsardzības un iekšlietu resoriem (un atsevišķos gadījumos arī privātīpašumu īpašniekiem) savstarpēji vienojoties.

5. Šobrīd, kad drošības situācija reģionā ir nestabila un neparedzama, NBS nepieciešams pēc iespējas operatīvāk īstenot pretmobilitātes un mobilitātes pasākumus pierobežā, tādēļ Likumprojektā paredzēta norma, kas nosaka, ka uz pretmobilitātes un mobilitātes pasākumiem nepieciešamās infrastruktūras izbūvi un materiāltehnisko līdzekļu izvietošanu pierobežā neattiecas būvniecību normatīvajos aktos noteiktās prasības, kā arī meža apsaimniekošanas, koku ciršanas un vides aizsardzības prasības. Ņemot vērā nepieciešamo laiku būvniecības ieceru izstrādei, atkāpes no būvniecības regulējuma ir būtisks priekšnosacījums sekmīgai austrumu robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plāna ieviešanas nodrošināšanai.
Pretmobilitātes un mobilitātes infrastruktūras izveidei paredzētajās teritorijās var būt nepieciešamība veikt attiecīgās teritorijas attīrīšanu no apauguma (kokiem, krūmiem un to saknēm, kā arī citiem augiem). Tā kā šobrīd esošās procedūras aizņem zināmu laiku un varētu kavēt pretmobilitātes un mobilitātes pasākumu īstenošanu, Likumprojekta 5. pantā noteikts izņēmums.
Tāpat pretmobilitātes un mobilitātes pasākumu īstenošanai nav nepieciešams piemērot vides aizsardzības prasības, piemēram, ietekmes sākotnējo izvērtējumu un ietekmes uz vidi novērtējumu, tādējādi atvieglojot pretmobilitātes un mobilitātes infrastruktūras izveidi.
Kaut arī valstij ir konstitucionāls pienākums aizsargāt vidi, kā tas paredzēts, piemēram, Satversmes 115. pantā, kurā noteikts, ka valsts aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, sniedzot ziņas par vides stāvokli un rūpējoties par tās saglabāšanu un uzlabošanu, pamattiesības ar likumprojektu ierobežos. Šāda ierobežojuma leģitīmais mērķis ir demokrātiskas valsts iekārtas aizsardzība, ko sasniegs, operatīvi īstenojot pretmobilitātes un mobilitātes pasākumus pierobežā. Labums, ko iegūs sabiedrība kopumā, būs lielāks, nekā privātpersonu tiesībām nodarītais kaitējums.

6. Lai nodrošinātu efektīvu pretmobilitātes un mobilitātes pasākumu ietvaros nepieciešamo koku un krūmu ciršanas procesu un rīcību ar tiem, Likumprojektā noteikts, ka koku un krūmu ciršanas tiesības meža un nemeža zemēs, kā arī īpašuma tiesības uz nocirstajiem kokiem ir LVM. Atšķirībā no Meža likuma 4. panta otrajā prim divi daļā noteiktā Likumprojektā paredzēts, ka LVM cirtīs ne tikai kokus, bet arī krūmus, kā arī ciršanas darbus var veikt arī nemeža zemēs. Minētais ir nepieciešams, lai nodrošinātu, ka gan koku, gan krūmu ciršana notiek ātri un efektīvi, un šo procesu veic viena institūcija. Vienlaikus, ņemot vērā likumprojektā noteikto, LVM koku un krūmu ciršanu veiks visās pretmobilitātes un mobilitātes pasākumiem nepieciešamajās teritorijās, neatkarīgi no šo teritoriju īpašumtiesību piederības. Visos gadījumos LVM mežizstrādes, kokmateriālu pārvadājumu, koku uzmērīšanas un administratīvās izmaksas sedz no pašu līdzekļiem.
Tā kā koku un krūmu ciršana notiks ne tikai valsts un pašvaldību īpašumos, bet arī privātīpašumos, likumprojektā noteikta rīcība ar nocirstajiem kokiem, proti, LVM veic nocirsto koku atsavināšanu par iespējami augstāko cenu, ņemot vērā svarīgas sabiedrības intereses un godīgu konkurenci, saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 2. panta trešo daļu. Valstij piekritīgo peļņas daļu (dividendi) no šīs produkcijas atsavināšanas rezultātā iegūtās peļņas LVM iemaksā valsts pamatbudžetā. Īpašumu atsavināšanas ietvaros privātpersonām netiks piedāvāts paturēt koksnes produktus savā īpašumā, jo nekustamā īpašuma atlīdzības apmērā jau tiks iekļauta koku vērtība, tomēr saskaņā ar Likumprojekta 6.panta 2.daļā noteikto – nekustamā īpašuma īpašnieks varēs veikt koku ciršanu trīs mēnešu laikā pēc paziņojuma par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām nosūtīšanas, tādējādi nodrošinot iespēju rīkoties ar savā īpašumā esošajiem kokiem.
Par nekustamā īpašuma atsavināšanas uzsākšanu uzskatāms brīdis, kad īpašniekam tiek nosūtīts paziņojums par atsavināšanu sabiedrības vajadzībām. Ja īpašnieks būs saņēmis koku ciršanas atļauju un pats nodrošina to izciršanu, nekustamā  īpašuma novērtēšana tiks veikta pēc šo koku izciršanas. Koku ciršana jāveic trīs mēnešu laikā pēc atsavināšanas paziņojuma saņemšanas. Citos gadījumos koku vērtība tiek iekļauta nekustamā īpašuma novērtējumā, veicot nekustamā īpašuma atsavināšanu Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā. Arī Militārā poligona "Sēlija" izveides likuma 7. panta otrajā daļā ir noteikts, ka privātpersonām Valsts meža dienesta izsniegtie apliecinājumi koku ciršanai ir spēkā trīs mēnešus pēc atsavināšanas paziņojuma nosūtīšanas. Aizsardzības resors līdz šim nav saskāries ar privātpersonu sūdzībām šīs tiesību normas piemērošanā. Nekustamo īpašumu īpašnieki nav cietuši zaudējumus un ir iekļāvušies trīs mēnešu termiņā, kas, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju reģionā, tiek uzskatīts par samērīgu.
Atlīdzība par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām, tajā skaitā par tajā esošajiem kokiem un krūmiem, nekustamo īpašumu īpašniekiem tiks izmaksāta Aizsardzības ministrijas budžeta ietvaros.
Lai izvairītos no pretmobilitātes un mobilitātes pasākumu īstenošanas kavēšanās, kas varētu rasties atsavināmajos nekustamajos īpašumos, kuros pirms Likumprojekta stāšanās spēkā uzsākta mežizstrāde, nepieciešams noteikt termiņu, pēc kura Valsts meža dienesta izsniegtie ciršanas apliecinājumi zaudē spēku. Šī norma paredzēta, lai izslēgtu iespēju, ka nekustamajā īpašumā tā īpašnieks savas saimnieciskās darbības rezultātā var novilcināt nekustamā īpašuma atsavināšanas procesu un pretmobilitātes un mobilitātes infrastruktūras izveidi. Vienlaikus jāņem vērā, ka termiņam, kad privātpersona var realizēt viņa īpašumā esošos koksnes produktus, jābūt saprātīgam. Šī apsvēruma dēļ Likumprojektā noteikts, ka pretmobilitātes un mobilitātes infrastruktūras izveidei nepieciešamajā teritorijā ietilpstošos privātpersonām piederošos nekustamajos īpašumos vai to daļās, kuru īpašniekiem ir nosūtīts paziņojums par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām, privātpersonām apliecinājumi koku ciršanai ir spēkā trīs mēnešus pēc minētā paziņojuma nosūtīšanas.
Lai Aizsardzības ministrija vai tās padotības iestāde varētu noteikt Meža valsts reģistrā esošo datu atbilstību reālajai situācijai dabā, Likumprojekts paredz pienākumu pēc VAMOIC pieprasījuma Valsts meža dienestam izsniegt dokumentus par privātpersonām piederošiem nekustamajiem īpašumiem, uz kuriem tiek nodibināts servitūts. Ja VAMOIC konstatē, ka Meža inventarizācijas dati par nekustamajiem īpašumiem, kuros uzsākta atsavināšana par labu valstij, ir neaktuāli vai neatbilstoši, VAMOIC ir tiesības par saviem līdzekļiem organizēt meža inventarizāciju minētajos nekustamajos īpašumos un īpašnieka vārdā iesniegt datus Valsts meža dienestā, ja īpašnieks nepiekrīt veikt iepriekšminētās darbības vai nav sasniedzams.

7. Ja pie pretmobilitātes un mobilitātes pasākumiem nepieciešamo materiāltehnisko līdzekļu izvietošanai un infrastruktūras izbūvei nepieciešamajām teritorijām nevar piekļūt, izmantojot valsts autoceļus vai pašvaldību ceļus, vai Likumprojekta 2. panta pirmajā daļā noteikto teritoriju, Likumprojekta 7. panta pirmā daļa paredz tiesības darbu veicējam (NBS, t.sk. sabiedroto militārie inženieri, vai pakalpojumu sniedzēji) pārvietoties pa privātpersonām piederošajiem ceļiem un citu nekustamo īpašumu, par ko VNĪ iepriekš rakstveidā brīdina attiecīgo nekustamo īpašumu vai ceļu īpašniekus. Nepieciešamības gadījumā tiks iesaistītas arī vietējās pašvaldības, kas palīdzēs sazināties ar īpašniekiem. Tiks nodrošināta proaktīva rīcība konkrēto īpašnieku uzrunāšanai un saskaņojuma nodrošināšanai.
Kaut arī šajā gadījumā tiek aprobežotas iepriekš minēto īpašnieku tiesības uz īpašumu, tas nepieciešams pretmobilitātes un mobilitātes pasākumu īstenošanai pierobežā, lai nodrošinātu valsts drošību un aizsardzību. Pretmobilitātes un mobilitātes pasākumiem nepieciešamo materiāltehnisko līdzekļu izvietošanas un infrastruktūras izbūves darbu veikšanas vietas piekļuvei nepieciešamā teritorija tiks noteikta, izvērtējot katru gadījumu individuāli, atkarībā no ģeogrāfiskās atrašanās vietas un  esošajiem dabiskajiem vai mākslīgajiem šķēršļiem. Iepriekš minētā teritorija ir mainīga atbilstoši NBS operacionālajiem plāniem un draudu analīzei, kas ir aizsargājama informācija un nav publiskojama.
Tāpat Likumprojekta 7. panta otrā daļa nosaka, ka LVM ir tiesības veikt koku un krūmu ciršanu citos privātpersonām piederošajos nekustamajos īpašumos, ja tas nepieciešams piekļuvei pretmobilitātes un mobilitātes pasākumiem nepieciešamo materiāltehnisko līdzekļu izvietošanas un infrastruktūras izbūves darbu veikšanas vietai. Ja īpašnieks nevēlēsies paturēt koksnes produktus savā īpašumā, tam saskaņā ar Civillikumu tiks atlīdzināta nocirsto koku vērtība. Nocirsto koku vērtības noteikšanai tiks piesaistīts sertificēts vērtētājs.
Likumprojektā noteikta arī zaudējumu atlīdzināšana īpašniekam, kura nekustamais īpašums vai ceļš izmantots, lai piekļūtu pretmobilitātes un mobilitātes pasākumiem nepieciešamajām teritorijām. Zaudējumi tiks atlīdzināti Aizsardzības ministrijai piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros. Pretmobilitātes un mobilitātes pasākumu darbu veicējam ir pienākums fiksēt faktisko situāciju nekustamajā īpašumā pirms un pēc piekļuves izbūves darbu veikšanas vietai.
Veicot ārējās sauszemes robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūvi, VNĪ līdzšinējā pieredze rāda, ka valsts un pašvaldību autoceļi Latvijā bieži ir nolietoti un neatbilst prasībām. Tas savukārt rada problēmas būvdarbu laikā, jo būvdarbu veicējam nav iespējams uzdot ceļu atjaunošanu iepriekšējā stāvoklī - ceļi jau sākotnēji ir bijuši nolietoti un neatbilstoši, tāpēc nepieciešams tos izbūvēt no jauna. Vēršam uzmanību, ka valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Valsts ceļi” kompetencē ir pārvaldīt valsts autoceļu tīklu, kā arī veikt valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas prasību izpildes pārbaudi un darbu uzraudzību, kā arī uzraudzīt pašvaldību autoceļu uzturēšanas atbilstību normatīvo dokumentu prasībām. Vienlaicīgi arī attiecīgām pašvaldībām ir pienākums nodrošināt ceļu pārbūvi atbilstoši to specifikai un uzturēt tos lietošanas kārtībā, pildot Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 3. punktā noteikto vienu no pašvaldības autonomajām funkcijām - gādāt par pašvaldības īpašumā esošo ceļu būvniecību, uzturēšanu un pārvaldību.

8. Ņemot vērā, ka pretmobilitātes un mobilitātes pasākumi ir būtisks projekts, kas vērsts uz valsts aizsardzības nodrošināšanu un stiprināšanu, ar minētā projekta īstenošanu saistītie jautājumi ir risināmi pēc iespējas ātrāk. Līdz ar to Likumprojektā paredzēts noteikt, ka valsts un pašvaldību iestādes iesniegumus un jautājumus, kas saistīti ar pretmobilitātes un mobilitātes infrastruktūras izveidi un ar to saistīto darbu nodrošināšanu un veikšanu, izskata un lēmumus pieņem prioritārā kārtībā, ja tas iespējams. Pakalpojuma izpilde prioritārā kārtībā nozīmē, ka pakalpojuma izpildi veic normatīvajos aktos noteiktajos termiņos, gādājot par šī pakalpojuma nekavējošu izpildi, nepiemērojot papildus maksu.

9. Ņemot vērā drošības apstākļus reģionā un potenciālos militāros draudus, pretmobilitātes un mobilitātes pasākumu operatīva īstenošana ir nozīmīga valsts ārējās sauszemes robežas stiprināšanā, tādēļ jebkura procedūra vai sensitīvas informācijas nodošana trešajām personām var ietekmēt valsts drošību. Likumprojekta 9. pantā ir noteikts, ka visi nepieciešamie darbi (projektēšana, būvdarbi un ar tiem saistītie pakalpojumi), darbu veikšanai nepieciešamie materiāli, iekārtas un tehniskais nodrošinājums tiek iegādāti, nepiemērojot publisko iepirkumu regulējumu. Likumprojekta 9. pantā ietvertā norma tiks attiecināta uz Ministru kabineta noteiktajām teritorijām un objektiem. Tā kā pretmobilitātes un mobilitātes infrastruktūras izveide nevar noritēt bez būvniecības sagatavošanas darbiem (piemēram, kadastrālās uzmērīšanas, attīrīšanas no apauguma, atmežošanas), pamatojums par iepirkuma procedūras neattiecināšanu uz būvniecību ir identiski attiecināms arī uz pretmobilitātes un mobilitātes infrastruktūras būvniecības sagatavošanas darbiem.
Gan Publisko iepirkumu likumā (turpmāk – PIL), gan Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā (turpmāk – ADJIL) ir noteikti gadījumi, kad iepriekš minētos likumus var nepiemērot, taču šādos gadījumos vienmēr ir nepieciešams attiecīgs Ministru kabineta lēmums. Ar šo Likumprojektu tiek noteikts izņēmums no PIL un ADJIL piemērošanas, jo pastāv objektīva nepieciešamība - apstākļu kopums, kas nepieļauj citu rīcību, ar mērķi novērst apdraudējumu tiesiskajām interesēm. Vienlaikus ir saskatāmas objektīvās nepieciešamības pazīmes – tieši vai netieši draudi, nenovēršamas situācijas, kopsakarā - rīcība ir samērīga. Papildus vēršam uzmanību uz Valsts aizsardzības koncepcijas 28. punkta pirmo teikumu, kurā ir noteikts - “Atturēšanas un aizsardzības pamats ir NATO kolektīvās aizsardzības sistēma”, kas pēc būtības ir pamats NATO 5. pantam. Tāpat šāds pienākums izriet no NATO, Baltic Defence line, Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras (Frontex), Eiropas Savienības Intelligence Analysis Centre (EU INTCEN) u.c. Latvijai definētajiem pienākumiem. Atsevišķi pasākumi vai to kopums izriet arī no Ministru kabineta 26.10.2004. noteikumiem Nr. 887 “Valsts noslēpuma objektu saraksts”, Nacionālā drošības plāna, Valsts aizsardzības plāna un Valsts aizsardzības operatīvā plāna. Līdz ar to praktiski operatīvai rīcībai ikreizēja Ministru kabineta atļaujas saņemšana rada būtisku risku neiekļauties termiņos.
Mobilitāte ir spēja efektīvi un ātri pārvietot spēkus, materiāltehniskos līdzekļus utt., savukārt pretmobilitāte – aizkavēt, ierobežot un bloķēt pretinieka spēka kustību. Līdz ar to šajos objektīvajos apstākļos ātrumam lēmuma(-u) pieņemšanai ir būtiska nozīme valsts drošības garantēšanai, secīgi izpildot Satversmē norādīto. Pretmobilitātes pasākumi ir būtiski saistīti ar valsts aizsardzības un drošības nodrošināšanu un stiprināšanu, kā arī informācijas aizsardzību, kāda būs jānodrošina saistībā ar infrastruktūras izbūvi (proti, lai piegādātāji varētu sagatavot piedāvājumus un veikt nepieciešamos darbus, pasūtītājam būs nepieciešams atklāt sevišķi aizsargājamu informāciju, kas pie citiem apstākļiem netiktu sniegta).
VNĪ eksperti, kas piedalās ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūvē, ir dalījušies pieredzē un atzinuši, ka operativitāte ir bijuši kritiski svarīgi faktori. Un šāda atruna (publisko iepirkumu regulējuma nepiemērošana) Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likumā ir ievērojami atvieglojusi un paātrinājusi darbu veikšanu.
Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likuma ietvaros VNĪ organizēja cenu aptaujas procedūru. Cenu aptauju veikšanā VNĪ nodrošināja PIL 2. pantā noteiktos principus, proti, atklātumu, piegādātāju brīva konkurenci, kā arī vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret tiem, kā arī pasūtītāja līdzekļu efektīvu izmantošanu.
Pirms cenu aptauju izsludināšanas tika sagatavots cenu aptaujas nolikums (kurā atbilstoši PIL principiem tika izvirzītas samērīgās kvalifikācijas prasības, noteikti piedāvājumu vērtēšanas kritēriji, izslēgšanas nosacījumi), tehniskās specifikācijas un finanšu piedāvājuma sagatavošanas nosacījumi. Cenu aptaujas tika izsludinātas elektroniski Mercell sistēmā, kur pieejama visa cenu aptauju dokumentācija, un visi piegādātāji, kas atbilda izvirzītajām prasībām, bija tiesīgi iesniegt piedāvājumus, tādējādi nodrošinot maksimāli plašu konkurenci. Piedāvājumu iesniegšana un atvēršana notika analoģiski piedāvājumu iesniegšanai Elektronisko iepirkumu sistēmā, un tie pasūtītājam ir pieejami tikai pēc piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām. Līdz ar to cenu aptauju laikā tika nodrošināts analoģisks atklātums un piegādātāju brīva konkurence, kāda tiek nodrošināta saskaņā ar PIL organizētu procedūru ietvaros.
Cenu aptauju norise ir aprakstīta VNĪ iekšējos kvalitātes vadības sistēmas aprakstos, kā arī pēc cenu aptaujas noslēguma tika sagatavots protokols, kurā tika aprakstīta cenu aptaujas norises gaita.
Pretmobilitātes projekta ietvaros plānoto iepirkumu veikšanā tiks ievēroti publisko iepirkumu principi, kā arī nodrošināts to iespējami liels caurspīdīgums un izsekojamība. VNĪ izstrādātā iepirkumu procedūra ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūvei tiks pielāgota pretmobilitātes infrastruktūras izveides vajadzībām un specifikai, kā arī nodrošināta iekšējā iepirkumu vadības uzraudzība.
Saskaņā ar Iepirkumu uzraudzības biroja apkopoto informāciju 2024. gadā vidējais VAMOIC organizēto būvdarbu iepirkumu procedūras (iekļaujot datus par atklātu konkursu, sarunu procedūru ar iepriekšēju izsludināšanu, PIL 9. pantu un ADJIL 6.panta devītās daļas iepirkumu) ilgums no izsludināšanas datuma līdz lēmuma pieņemšanas datumam bija 111 dienas. Savukārt, būvdarbu iepirkumu procedūrām, kuras ir virssliekšņa procedūras vidējais procedūras ilgums (no izsludināšanas (publicēšanas) datuma līdz lēmuma pieņemšanas datumam) ir 325 dienas.
Ņemot vērā plašo pakalpojumu un preču loku, kura skaits un veids projekta īstenošanas gaitā atbilstoši draudiem valstij var tikt mainīts un paplašināts, kā arī ņemot vērā Baltic Defence Line īstenošanas pasākumu kopumu un sabiedroto ietekmi uz plānotajiem pretmobilitātes pasākumu īstenošanas darbiem, kas var tikt precizēti, nepieciešams noteikt izņēmumu attiecībā uz ADJIL vai PIL noteikto iepirkumu procedūru piemērošanu.
Lai nodrošinātu kontroli pār šī izņēmuma piemērošanu, sadarbībā ar NBS un VNĪ tiks nodrošināta uzraudzība potenciālo risku izvērtēšanai, vienlaikus ievērojot labas pārvaldības principus. Kaut arī netiks piemērots publisko iepirkumu regulējums, tiks ņemti vērā iepirkumu vispārīgie principi – iespējami liela atklātība, piegādātāju konkurence un pasūtītāju līdzekļu efektīva izmantošana, maksimāli samazinot pasūtītāja risku.
Jāņem vērā, ka pretmobilitātes un mobilitātes pasākumu īstenošanas mērķis ir nodrošināt Latvijas valsts, NATO un ES ārējās robežas efektīvu, precīzu aizsardzību un drošību, kuras nodrošināšana ir būtiska Latvijas demokrātiskas valsts iekārtas saglabāšanai.
Tāpat izņēmums no publisko iepirkumu regulējuma neatbrīvo šajā projektā iesaistītās iestādes un institūcijas no Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā ietvertās atbildības.

10. Likumprojekta 10. pantā noteikts, ka pretmobilitātes un mobilitātes pasākumu īstenošanai nepieciešamās infrastruktūras izveides pārraudzību veic Aizsardzības ministrija. Plānots izveidot arī darba grupu, kas uzraudzīs pretmobilitātes un mobilitātes pasākumu īstenošanu. Nepieciešamības gadījumā Aizsardzības ministrija informēs Ministru kabinetu un Saeimu par projekta attīstību un identificētajiem riskiem.
Tāpat Aizsardzības ministrija saskaņos pretmobilitātes un mobilitātes pasākumiem nepieciešamās infrastruktūras tehniskās specifikācijas.