Anotācija (ex-ante)

Pēdējā gada laikā ir būtiski pieaudzis konstatēto vardarbības gadījumu skaits, piemēram, pēc Valsts policijas datiem 2022. gadā ir sniegti 3 957 ziņojumi par vardarbības gadījumiem ģimenē, kas ir par 7,7 % vairāk kā 2021. gadā (3 673 ziņojumi). 2022. gadā tiesas ir lēmušas par pagaidu aizsardzību pret vardarbību 1 124 gadījumos, kas ir par 15% vairāk kā 2021. gadā (977 tiesas lēmumi). Valsts sociālās rehabilitācijas pakalpojumus 2022. gadā saņēma 726 no vardarbības cietušas pilngadīgas personas, kas ir par 1,7% vairāk kā 2021. gadā (714 personas), un 2 058 no vardarbības cietuši bērni, kas ir par 15 % vairāk kā 2021. gadā (1 785 bērni).
Situācijas apkopojumā par vardarbību pret sievietēm un bērniem Latvijā[1] secināts, ka Latvijā kopumā pastāv augsta sabiedrības tolerance pret vardarbību. Galvenie izaicinājumi un problēmas vardarbības mazināšanā ir sabiedrības un speciālistu prasme atpazīt vardarbības riskus, sniegt piemērotu atbalstu, kā arī vecāku un bērnu izpratnes trūkums par vardarbības izskaušanas nozīmīgumu, lai nākamajās paaudzēs bērni augtu ģimenēs, kur vardarbīgas audzināšanas metodes ir izskaustas, kā arī partneri savlaicīgi izslēgtu vardarbības riskus ģimenē. Trūkst atbalsta un izglītojošu pasākumu speciālistiem (veselības aprūpes, sociālo dienestu, tiesībsargājošo iestāžu darbinieku, pedagogu u.c. speciālistiem) vardarbības atpazīšanai un problēmas izpratnes veicināšanai.
Attīstot palīdzības un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus no vardarbības cietušām personām, līdzšinēji viens no vājākajiem vardarbības novēršanas politikas īstenošanas posmiem ir nepietiekamā institūciju sadarbība. Trūkst atbalsta pasākumu speciālistu (t.sk. pašvaldību līmeņa speciālistu) sadarbības stiprināšanai un padziļinātas izpratnes veidošanai un vienādošanai prasmē atpazīt vardarbību un rīkoties gadījumos, kad ir konstatēta vardarbība vai paredzama tās eskalācija. Jāveicina speciālistu diskusijas un viedokļu apmaiņa par bērna labāko interešu principa ievērošanu speciālistu darbā. Vienlaikus nav pietiekami attīstīti mehānismi, lai vardarbību veikusī persona uzņemtos atbildību par savu rīcību un meklētu palīdzību, lai to mainītu. Nepieciešams sistēmiski un mērķtiecīgi radīt tādus pakalpojumus, kas būtu savstarpēji integrēti un spētu nodrošināt ģimenes funkcionalitātes atjaunošanos krīzes situācijā.
Pamatojoties uz konstatēto lielo vardarbības gadījumu skaitu gan ģimenē, gan ārpus tās, kā arī sabiedrības augsto toleranci pret vardarbību, secināts, ka vardarbības mazināšanai un izskaušanai ilgtermiņā nav pietiekami intensificēti atbalsta pasākumi vardarbības prevencei. Tāpat nepieciešamas jaunas metodes darbā ar no vardarbības cietušām personām un vardarbību veikušām personām, lai pēc iespējas efektīvāk mazinātu vardarbības radītās sekas, novērstu vardarbības atkārtošanos, kā arī novērstu vardarbīgu bērnu audzināšanas metožu pārmantošanu nākamajās paaudzēs.
Veiktajos pētījumos par vardarbības ģimenē, vardarbības pret bērniem un vardarbības pret sievietēm izplatību, apliecinot problēmas nopietnību, secināts, ka pastāv ierobežotas iespējas apkopot salīdzināmus datus par vardarbību ģimenē, kas izgaismo nepieciešamību būtiski uzlabot datu apkopošanas un analīzes metodes. Tāpēc viens no būtiskiem izaicinājumiem ir pilnveidot visa veida vardarbības monitoringu, definējot datu vākšanas mehānismus gan no administratīvajiem datu avotiem, gan arī regulārām aptaujām, datu saturu un indikatorus, lai mērītu vardarbības izplatību un cēloņus, kā arī pamatojumu datu vākšanai. Statistikas datu pieejamības uzlabošanai, nepieciešams identificēt trūkstošos datus, lai analizētu vardarbības situāciju ģimenē Latvijā, izvērtēt un identificēt iespējamos risinājumus, lai vardarbības ģimenē dati, kas tiek apkopoti dažādās iestādēs, tiktu sistematizēti un būtu pieejami plašākam sabiedrības lokam, kā arī tos varētu izmantot esošās politikas un veikto atbalsta pasākumu efektivitātes izvērtēšanai un turpmākai pilnveidošanai.


[1] Vardarbība pret sievietēm un bērniem Latvijā, 2019; pieejams: https://www.antropologija.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/projekti/antropologija/Statistikas_zinojums_2020.pdf
 

Iepriekš minēto problēmu risināšanai nepieciešams izstrādāt un ieviest atbalsta instrumentus ģimenes funkcionalitātes stiprināšanai, lai novērstu un mazinātu vardarbību pret bērniem ģimenē un ārpusģimenes aprūpē, kā arī vardarbību ģimenē pret pilngadīgām personām.
Attiecīgi TA projekts nosaka kārtību, kādā īsteno 4.3.6.4. pasākumu, tā mērķi, atbalstāmās darbības un sasniedzamo uzraudzības rādītāju, izmaksu attiecināmības nosacījumus, vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus, 4.3.6.4. pasākuma īstenošanas nosacījumus, kā arī plānotā un pieejamā finansējuma apmēru.
4.3.6.4. pasākumu paredzēts īstenot ierobežotā projektu iesniegumu atlasē, kā finansējuma saņēmēju nosakot LM (turpmāk – finansējuma saņēmējs) – tiešās valsts pārvaldes iestādi, kas izstrādā valsts politiku bērnu un ģimenes tiesību jomā.

Ņemot vērā iepriekš aprakstītās problēmas, 4.3.6.4. pasākuma ietvaros tiks sniegts atbalsts šādām mērķa grupām:
1) bērniem un pilngadīgām personām, kas cietušas no vardarbības;
2) bērniem un pilngadīgām personām, kas veikušas vardarbību;
3) bērnu likumiskiem pārstāvjiem un audžuģimenēm;
4) speciālistiem, kuri strādā vai varētu saskarties ar no vardarbības cietušām vai vardarbību veikušām personām.

Mērķa grupas atbilstība iesaistei 4.3.6.4. pasākumā, t.sk. izmēģinājumprojektu īstenošanā:
1) speciālistu, kuri strādā vai varētu saskarties ar no vardarbības cietušām vai vardarbību veikušām personām:
- ja speciālistu dalībai pasākumā piesaka darba devējs, tas apliecina, ka persona nodarbināta pie darba devēja un atbilst mērķa grupai,
- ja speciālists dalībai pasākumā piesakās individuāli, tas iesniedz darba devēja apliecinājumu par nodarbinātību pie darba devēja un atbilstību pasākuma mērķa grupai,
- ja speciālists ir individuāli praktizējošs, piesakoties dalībai pasākumā, tas apliecina atbilstību mērķa grupai;
2) personu, kas cietušas no vardarbības un personu, kas veikušas vardarbību piesaisti dalībai izmēģinājuma projektā veiks pakalpojuma sniedzējs, sadarbojoties ar pašvaldību sociālajiem dienestiem, Bērnu aizsardzības centru, Valsts probācijas dienestu, Ieslodzījumu vietu pārvaldi, NVO kā arī citām organizācijām, kas veic darbu ar vardarbībā cietušām vai vardarbību veikušām personām;
3) bērnu likumisko pārstāvju un audžuģimeņu piesaisti izglītojošu programmu apgūšanā izmēģinājuma projektā veiks pakalpojuma sniedzējs sadarbībā ar pašvaldību sociālajiem dienestiem un NVO, kā arī citām organizācijām, kas veic darbu ar no vardarbības cietušām vai vardarbību veikušām personām.

Mērķa grupām nepieciešamā atbalsta sistēmas pilnveidei 4.3.6.4. pasākumā tiks īstenotas šādas atbalstāmās darbības:

1. Vardarbības novēršanas sistēmas izvērtēšana un situācijas monitoringa pilnveide (indikatīvās izmaksas 160 000 euro).
Atbalstāmās darbības īstenošanai:
1) finansējuma saņēmēja Publisko iepirkumu likuma (turpmāk – PIL) noteiktā kārtībā piesaistīts pakalpojuma sniedzējs:

- veiks vardarbības novēršanas sistēmas izvērtējumu (diagnostiku), lai uzsākot 4.3.6.4. pasākuma projekta īstenošanu iegūtu kvalitatīvu un kvantitatīvu informāciju par pašreizējo situāciju, institūciju sadarbību, t.sk. NVO, darbā ar no vardarbības cietušām personām un vardarbību veikušām personām, pieejamiem atbalsta instrumentiem, speciālistu kompetenci un profesionālās pilnveides vajadzībām u.c. jautājumiem. Tiks veikts vardarbības mazināšanas pasākumu ietekmes novērtējums, identificējot būtiskākos problēmjautājumus un izvirzot konkrētus mērķus un priekšlikumus politikas attīstībai turpmākajos gados. Izvērtējums tiks veikts papildinoši a) Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2014.- 2021. gada perioda programmas “Starptautiskā policijas sadarbība un noziedzības apkarošana” projektā “Atbalsts Barnahus ieviešanai Latvijā” (īstenošanas periods ir no 2021. gada 2. februāra līdz 2024. gada 30. aprīlim) Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (Organisation for Economic Co-operation and Development (OECD)) veiktajam pētījumam “Ceļā uz bērniem draudzīgu tieslietu sistēmu Latvijā. Barnahus modeļa ieviešana”[1] (Towards a Child-friendly Justice System in Latvia) (angļu valodā), kurā veikta situācijas izpēte attiecībā uz nepilngadīgām no vardarbības cietušām personām; b) Latvijas Republikas Tiesībsarga ikgadējā ziņojumā ietvertajam par bērnu tiesību aizsardzības sistēmu valstī un no prettiesiskām darbībām cietušo bērnu rehabilitāciju. Tādējādi tiks nodrošināts, ka izvērtējumi kopumā aptvers un dos priekšstatu par vardarbības novēršanas sistēmu attiecībā gan uz bērniem, gan uz pilngadīgām no vardarbības cietušām personām.
Izpētes rezultātā tiks konstatētas intervences, kas strādā un palīdz no vardarbības cietušajiem, intervences, kas, iespējams, nestrādā efektīvi, mērķa grupai trūkstošās intervences, kā arī šķēršļi jau esošo atbalsta pakalpojumu un aizsardzības saņemšanai, tiks izstrādātas rekomendācijas sistēmas pilnveidei.
Izvērtējumā gūtie secinājumi un priekšlikumi tiks izmantoti turpmāko 4.3.6.4. pasākuma atbalstāmo darbību īstenošanā pakalpojumu un atbalsta instrumentu no vardarbības cietušām personām pilnveidei un speciālistu izglītošanai (piemēram, ja tiks identificēta speciālistu grupa vai tēma, par kuru mācību trūkst), kā arī palīdzēs novērtēt projekta īstenošanas rezultātus tā noslēgumā;

- veiktas sabiedriskās domas aptaujas, lai noskaidrotu iedzīvotāju toleranci pret vardarbību ģimenēs un viedokli par bērnu nevardarbīgas audzināšanas praksi ģimenē (pirmā šāda aptauja tika veikta darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” (turpmāk – darbības programma) 9.2.1. SAM “Paaugstināt sociālo dienestu darba efektivitāti un darbinieku profesionalitāti darbam ar riska situācijā esošām personām” 9.2.1.3. pasākuma “Atbalsts speciālistiem darbam ar bērniem ar saskarsmes grūtībām un uzvedības traucējumiem un vardarbību ģimenē” projektā Nr.9.2.1.3./16/I/001 “Atbalsta sistēmas pilnveide bērniem ar saskarsmes grūtībām, uzvedības traucējumiem un vardarbību ģimenē” (īstenošanas periods ir no 2016. gada 14. aprīļa līdz 2023. gada 31. decembrim)[2].

2) finansējuma saņēmējs, balstoties uz LM pētījumā “Par vardarbības ģimenē un vardarbības pret bērnu datu monitoringa sistēmas izveidi” (https://www.lm.gov.lv/lv/media/25197/download?attachment) izstrādāto metodisko materiālu vardarbības datu monitoringa sistēmas izveidei veiks vardarbības pret bērniem un vardarbības ģimenē raksturojošo datu monitoringa pilnveidi, t.sk. izstrādās plānu vardarbības datu monitoringa sistēmas ieviešanai. Atbalstāmās darbības ietvaros tiks veikts statistikas datu par vardarbības pret bērniem un vardarbības ģimenē izplatību pieejamības novērtējums, identificējot trūkstošos vai nepilnīgos administratīvos datus, nepieciešamos uzlabojumus datu apmaiņā, kā arī sniedzot priekšlikumus atbilstošiem salīdzināmiem indikatoriem, kas raksturo vardarbības izplatību un dinamiku. Minēto datu pieejamības novērtējums ļaus identificēt pieejamus salīdzināmo datu avotus un noteikt, kādi administratīvie dati būtu apkopojami, kas nākotnē palīdzēs kvalitatīvas informācijas par vardarbības ģimenē izplatību un dinamiku sagatavošanā.

2. Atbalsta pasākumi vardarbības pret bērniem riska mazināšanai (indikatīvās izmaksas 540 000 euro).
2.1. Izglītojošu programmu bērnu likumiskajiem pārstāvjiem un audžuģimenēm un speciālistiem (ārpusģimenes aprūpes iestāžu darbiniekiem) izstrāde.
Atbalstāmo darbību īstenos finansējuma saņēmēja PIL noteikta kārtībā piesaistīts pakalpojuma sniedzējs, kas veiks izvērtējumu par mērķa grupai pieejamām izglītojošajām programmām ģimenes pratības paaugstināšanai (izglītojošas programmas), kā arī izstrādās universālus kritērijus šādu izglītojošo programmu saturam. Balstoties uz izvērtējuma rezultātiem un kritērijiem, kā arī praktiskajiem aspektiem (piemēram, izglītojošās programmas īstenojošo speciālistu tīkla esamība un iespējas nodrošināt speciālistu mācības), finansējuma saņēmējs sadarbībā ar nozaru ekspertiem, piemēram, psihologu asociācijām, izvēlēsies kādas izglītojošās programmas (prioritāri izvēloties pierādījumos balstītas izglītojošas programmas) pilnveidot vai pārņemt (iegādāties, t.sk. adaptēt, ja nepieciešams)), nepieciešamības gadījumā organizējot ārvalstu vizītes.
Izglītojošo programmu aprobācijai tiks īstenots izmēģinājumprojekts, sniedzot atbalstu mērķa grupai – bērnu likumiskajiem pārstāvjiem un audžuģimenēm un ārpusģimenes aprūpes iestāžu darbiniekiem, tādējādi attīstot bērnu nevardarbīgas audzināšanas prasmes. Tiks nodrošināta arī izmēģinājumprojektā iesaistīto speciālistu (piemēram, psihologu, sociālo darbinieku, pedagogu) – grupu vadītāju sagatavošana grupu vadīšanai.
Izglītojošās programmas būs publiski pieejamas LM tīmekļa vietnē.

2.2. Metodikas izstrāde speciālistiem darbam ar no vardarbības cietušiem un vardarbību veikušiem bērniem.
Atbalstāmo darbību īstenos finansējuma saņēmēja PIL noteikta kārtībā piesaistīts pakalpojuma sniedzējs, kas izstrādās metodiku sociālajiem darbiniekiem (to savā darbā varēs izmantot arī citi speciālisti), kā arī īstenos izmēģinājumprojektu to aprobācijai. Metodika būs kā turpinājums metodiku klāstam noteiktām mērķa grupām, kas ir izstrādātas darbības programmas 9.2.1. SAM “Paaugstināt sociālo dienestu darba efektivitāti un darbinieku profesionalitāti darbam ar riska situācijās esošām personām” 9.2.1.1. pasākuma “Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās” projekta Nr. 9.2.1.1/15/I/001 ”Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās” (turpmāk – 9.2.1.1. pasākuma projekts) (īstenošanas periods ir no 2015. gada 21. aprīļa līdz 2023. gada 31. decembrim) ietvaros. Proti, tiks papildināta 9.2.1.1. pasākuma projektā izstrādātā metodika sociālajam darbam ar ģimenēm un bērniem, ietverot papildinājumu tieši vardarbības ģimenē situāciju gadījumos, kā arī tiks papildināta metodika darbam ar no vardarbības cietušām un vardarbību veikušām personām, paplašinot tieši metožu un algoritmu klāstu darbam ar bērniem. Metodikā speciālistiem darbam ar no vardarbības cietušiem un vardarbību veikušiem bērniem tiks iekļauta arī ģimenes funkcionalitātes novērtēšana, t.i., attīstot ģimenes funkcionalitātes novērtēšanas metodes, kas palīdz saprast, kā ģimene funkcionē, un tādejādi ļaus izvērtēt, vai bērns ir vai nav drošībā (vardarbības riska gadījumos). Izmēģinājumprojektā metodikas aprobācijai tiks iesaistīti sociālie darbinieki, kas strādā vai varētu saskarties ar no vardarbības cietušiem vai vardarbību veikušiem bērniem, nodrošinot speciālistu mācības metodikas pielietošanai. Pēc izmēģinājumprojekta īstenošanas tiks veikta metodikas izvērtēšana un, ja nepieciešams, tiks veikta to precizēšana atbilstoši izvērtējumā veiktajiem secinājumiem un priekšlikumiem.
Atbilstoši aprobētajai un precizētajai (ja attiecināms) metodikai tiks organizētas sociālo darbinieku, kuri ikdienā strādā ar ģimenēm un bērniem, mācības darbam ar no vardarbības cietušiem bērniem.

3. Jaunu metožu darbam ar no vardarbības cietušiem un vardarbību veikušiem bērniem un pilngadīgām personām ieviešana (indikatīvās izmaksas 2 000 000 euro).
3.1. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu kvalitātes novērtējums un kritēriju izstrāde.
Atbalstāmo darbību īstenos finansējuma saņēmēja PIL noteikta kārtībā piesaistīts pakalpojuma sniedzējs, kas veiks sociālās rehabilitācijas pakalpojumu kvalitātes novērtējumu, kā arī izstrādās kvalitātes kritērijus a) krīzes centra pakalpojumam no vardarbības cietušām personām; b) sociālajam pakalpojumam no prettiesiskām darbībām cietušajiem bērniem; c) sociālās rehabilitācijas programmām vardarbību veikušām personām.
Kvalitātes kritēriju sociālajiem pakalpojumiem un sociālās rehabilitācijas programmām ieviešana ļaus klientiem saņemt kvalitatīvus un efektīvus pakalpojumus neatkarīgi no dzīvesvietas un pakalpojuma īstenotāja. Darbība tiks veikta sinerģijā ar programmas 4.3.5. SAM “Uzlabot vienlīdzīgu un savlaicīgu piekļuvi kvalitatīviem, ilgtspējīgiem un izmaksu ziņā pieejamiem pakalpojumiem; pilnveidot sociālās aizsardzības sistēmas, tostarp veicināt sociālās aizsardzības pieejamību; uzlabot ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu pieejamību, efektivitāti un izturētspēju” 4.3.5.3. pasākumu “Sociālo pakalpojumu kvalitātes un efektivitātes paaugstināšana” (turpmāk – 4.3.5.3. pasākums), kura ietvaros tiks izstrādāts sociālo pakalpojumu efektivitātes sistēmiskais apraksts, kā arī izstrādāta kvalitātes un efektivitātes novērtēšanas vispārīgo kritēriju kopa. Savukārt 4.3.6.4. pasākuma ietvaros tiks izstrādāti specifiskie kritēriji sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem no vardarbības cietušām un vardarbību veikušām personām, balstoties uz vardarbības novēršanas sistēmas izvērtējumu, sociālās rehabilitācijas pakalpojumu kvalitātes novērtējumu, sociālo pakalpojumu sniedzēju profesionālo pieredzi un labās prakses piemēriem.

3.2. Terapijas metožu ieviešana no vardarbības cietušām un vardarbību veikušām personām.
Atbalstāmās darbības ietvaros projekta vadības un īstenošanas personāls, balstoties uz vardarbības novēršanas sistēmas izvērtējumu un sadarbībā ar nozaru ekspertiem (t.sk. ārvalstu) izvēlēsies pierādījumos balstītu piemērotāko terapijas metodi darbam ar no vardarbības cietušiem bērniem (sniedzot nepieciešamo atbalstu arī bērna ģimenei), slēdzot līgumu ar terapijas metožu autoriem par iegādi vai tiesībām tās izmantot un adaptāciju (ja nepieciešams).
Savukārt, pamatojoties uz darbības programmas 9.1.2. SAM “Palielināt bijušo ieslodzīto integrāciju sabiedrībā un darba tirgū” projekta Nr.9.1.2.0/16/I/001 “Bijušo ieslodzīto integrācija sabiedrībā un darba tirgū” (īstenošanas periods ir no 2016. gada 9. decembra līdz 2023. gada 31. decembrim) ietvaros veiktā pētījumā par Multidimensiālās ģimenes terapijas (turpmāk – MDĢT) programmas ieviešanas sistēmiskiem atbalsta risinājumiem Latvijā[3] veiktajiem secinājumiem attiecībā uz starptautisko pieredzi un terapijas efektivitāti, kā arī iespējamiem MDĢT ieviešanas risinājumiem, plānots iegādāties vai iegādātas tiesības lietot MDĢT, kā arī veikt tās adaptēšanu un aprobēšanu darbā ar vardarbību veikušiem bērniem (sniedzot nepieciešamo atbalstu arī bērna ģimenei).

Izvēlēto terapijas metožu adaptēšanu un aprobāciju nodrošinās finansējuma saņēmēja PIL noteikta kārtībā piesaistīts pakalpojuma sniedzējs, īstenojot izmēģinājumprojektus.
Izmēģinājumprojektos tiks: a) nodrošinātas speciālistu mācības darbam ar terapijas metodēm, ko veiks terapijas metožu autori vai mācīt tiesīgās personas; b) veikta terapijas metožu aprobācija, sniedzot terapijas pakalpojumu no vardarbības cietušiem vai vardarbību veikušiem bērniem; c) nodrošināts terapijas metožu aprobācijas rezultātu izvērtējums, piedaloties 4.3.6.4. pasākuma projekta ekspertiem un citiem nozares ekspertiem, t.sk. NVO pārstāvjiem, kas pārzina un var nodrošināt kompetentu viedokli par  pakalpojumu sniegšanas specifiku.

3.3. Sociālas rehabilitācijas programmas pilnveide un atbalsta sniegšana vardarbību veikušām personām.
Atbalstāmo darbību īstenos finansējuma saņēmēja PIL noteikta kārtībā piesaistīts pakalpojuma sniedzējs, kas sadarbībā ar nozares ekspertiem, t.sk. NVO, veiks sociālās rehabilitācijas programmas vardarbību veikušām personām izvērtējumu, papildinās to ar metodēm, kuras izmantojamas individuālo konsultāciju nodrošināšanai vardarbību veikušām pilngadīgām personām un izstrādās priekšlikumus citu atbalsta veidu ieviešanai šai mērķa grupai. Pilnveidotās sociālās rehabilitācijas programmas aprobācijai tiks īstenos izmēģinājumprojekts, kura ietvaros tiks a) organizētas mācības speciālistiem darbā ar sociālās rehabilitācijas programmu vardarbīgas uzvedības mazināšanai; b) veikta sociālās rehabilitācijas programmas aprobācija darbā ar vardarbību veikušām pilngadīgām personām; c) veikts sociālās rehabilitācijas programmas aprobācijas rezultātu izvērtējums, piedaloties nozares ekspertiem, t.sk. NVO pārstāvjiem, kas pārzina un var nodrošināt kompetentu viedokli par  pakalpojumu sniegšanas specifiku.

3.4. Starpdisciplinārās speciālistu komandas atbalsta pakalpojuma izveide sarežģītu vardarbības gadījumu risināšanai.
Atbalstāmo darbību īstenos finansējuma saņēmēja PIL noteikta kārtībā piesaistīts pakalpojuma sniedzējs, kas nodrošinās starpdisciplinārās speciālistu komandas atbalsta pakalpojuma izveidi sarežģītu vardarbības gadījumu risināšanai. Darbības ietvaros paredzēs izveidot starpdisciplināru speciālistu komandu, kuras primārais uzdevums būs sniegt atbalstu un profesionālu palīdzību speciālistiem, kuri ikdienā strādā ar vardarbību veikušām vai no vardarbības cietušām personām. Komandas sastāvā būs četri līdz pieci dažādu nozaru speciālistu, kuri iesaistīsies krīzes situācijā vai situācijā, kurā ilgstoši nevar atrisināt ar vardarbību saistītus jautājumus, sniegs konsultācijas un metodisku atbalstu speciālistiem, kā arī sagatavos ieteikumus par nepieciešamajiem atbalsta vai sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem personām, kas ir veikušas vardarbību vai cietušas no vardarbības.
Atbalstāmās darbības ietvaros tiks a) izstrādāts starpdisciplinārās speciālistu komandas atbalsta pakalpojuma apraksts; b) veiktas starpdisciplināras speciālistu komandas dalībnieku mācības, ietverot arī starptautiskas pieredzes apgūšanu; c) īstenots izmēģinājumprojekts atbalsta pakalpojuma aprobācijai, izvērtēti tā rezultāti un sniegti priekšlikumi pakalpojuma pilnveidei un nodrošināšanai ilgtermiņā.

3.5. Krīzes tālruņa pakalpojums potenciālu vardarbības gadījumu novēršanai
Ar mērķi nodrošināt krīzes intervenci personām, kuras saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumu vardarbību veikušām personām, ka arī lai nodrošinātu preventīvu palīdzību potenciālajiem vardarbības veicējiem vardarbīgas uzvedības mazināšanā, tiks izveidota anonīma krīzes tālruņa līnija potenciālajiem vardarbības veicējiem. Anonīma tālruņa līnija būs paredzēta, lai sniegtu konfidenciālu palīdzību personām, kuras izjūt, ka varētu veikt seksuālu, fizisku vai emocionālu vardarbību.
Krīzes tālruņa līnijas ieviešanu un pakalpojuma sniegšanu divu gadu garumā nodrošinās finansējuma saņēmēja PIL noteikta kārtībā piesaistīts pakalpojuma sniedzējs. Noslēdzoties pakalpojumam pakalpojuma sniedzējs, sagatavos arī krīzes tālruņa līnijas darbības izvērtējumu un priekšlikumus pakalpojuma nodrošināšanai ilgtermiņā.

4. Izglītošanas un informēšanas pasākumi speciālistiem un sabiedrībai (indikatīvās izmaksas 402 575 euro).
4.1. Kompetences pilnveides pasākumi speciālistiem.
Pamatojoties uz vardarbības novēršanas sistēmas izvērtējumu, projekta īstenošanas personāls sagatavos kompetences pilnveides plānu speciālistiem, kuri ikdienas darbā saskaras ar personām, kuras ir cietušas no vardarbības vai veikušas vardarbību, ar mērķi veidot vienotu izpratni par vardarbību ģimenē un vardarbību pret bērnu un stiprināt starpinstitūciju sadarbību gan pašvaldību, gan nacionālā līmenī. Plāns ietvers gan klātienes starpdisciplinārus izglītojošus un labās prakses popularizēšanas pasākumus (ikgadējā konference; metodiskie semināri, kā arī citas mācības speciālistiem par aktuālām tēmām vardarbības ģimenē mazināšanai), gan izglītojošas informācijas nodrošināšanu, t.sk. interaktīvā veidā (podkāsti, video u.tml.). Tāpat plānā tiks iekļauta mācību programmu par vardarbību ģimenē izstrāde vai pielāgošana dažādu jomu speciālistiem (piemēram, pedagogi, ārstniecības personāls, tiesu sistēmas speciālisti un citi speciālisti), kā arī nodrošinātas speciālistu mācības.  
Plāna ietvaros tiks veicināta arī starpinstitucionāla sadarbība, t.sk. izstrādājot vadlīnijas pašvaldībām starpinstitūciju sadarbībai vardarbības gadījumos, nodrošinot pieredzes apmaiņas pasākumus un metodiskā atbalsta pakalpojuma sniegšanu, kā arī algoritmu izstrādi vardarbības atpazīšanai un rīcībai vardarbības gadījumos speciālistiem, kuri var saskarties ar no vardarbības cietušām vai vardarbību veikušām personām.
Tāpat atbalstāmās darbības īstenošanai tiks izstrādāti informatīvie materiāli: a) par starpinstitucionālu sadarbību, strādājot ar vardarbību veikušām nepilngadīgām personām; b) par psiholoģiskās palīdzības principiem, strādājot ar no vardarbības cietušām personām u.c. jautājumiem.
Speciālistu kompetences pilnveides plāna pasākumu ieviešanu un informatīvo materiālu izstrādi nodrošinās finansējuma saņēmēja PIL noteiktā kārtība piesaistīts pakalpojuma sniedzējs.

4.2. Mediācijas un izlīguma piemērošana gadījumos, kas skar vardarbību ģimenē.
Atbalstāmo darbību īstenos finansējuma saņēmēja PIL noteikta kārtībā piesaistīts pakalpojuma sniedzējs, kas mediācijas un izlīguma piemērošanas vardarbības ģimenē gadījumos izvērtēšanai a) apzinās praksi par mediācijas un izlīguma piemērošanu un ierobežojumiem vardarbības ģimenē gadījumos un šo metožu efektivitāti; b) sagatavos vadlīnijas mediācijas un izlīguma pielietošanai gadījumos, kas skar vardarbību ģimenē; c) izglītos speciālistus par mediācijas būtību un mērķiem, mediācijas un izlīguma piemērošanu gadījumos, kas skar vardarbību ģimenē, un rīcību, saskaroties ar vardarbību (mācības ar pielāgotu saturu paredzētas konkrētu nozaru speciālistiem, piemēram, mediatoriem, policijas darbiniekiem, tiesnešiem un tiesnešu palīgiem, sociālajiem darbiniekiem un bāriņtiesu darbiniekiem un citiem speciālistiem).

4.3. Informēšanas un izglītojošie pasākumi sabiedrībai.
Finansējuma saņēmēja PIL noteikta kārtībā piesaistīts pakalpojuma sniedzējs izstrādās sabiedrības informēšanas komunikācijas stratēģiju tolerances pret vardarbību mazināšanai, ietverot mērķa grupu identificēšanu un definējot piemērotus informācijas nodošanas kanālus un veidus.
Balstoties uz izstrādāto sabiedrības informēšanas komunikācijas stratēģu, tiks īstenota integrēta mediju kampaņa gan sabiedrībai kopumā, gan bērniem un jauniešiem, gan no vardarbības cietušām un vardarbības riskam pakļautam personām no ievainojamām grupām (seniori, cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem, cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem) par vardarbības un sabiedrības iecietības pret vardarbību mazināšanu, iespēju personai tikt aizsargātai no vardarbības un saņemt palīdzību gadījumos.
Sabiedrības informēšanas komunikācijas stratēģijas ietvaros tiks ieviesti izglītojoši pasākumi mērķa grupai, kā arī attīstīti digitāli risinājumi ziņošanai par vardarbības gadījumiem (paredzot saglabāt anonimitāti).  

TA projekta 14.5. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību “Komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumi” (indikatīvās izmaksas 50 euro)) īstenos finansējuma saņēmēja PIL noteiktā kārtībā piesaistīts pakalpojuma sniedzējs atbilstoši TA projektā noteiktiem nosacījumiem.
Projekta vadības un īstenošanas nodrošināšanai projekta laikā kopā nepieciešami indikatīvi 2 350 739 euro, ieskaitot netiešās attiecināmās izmaksas.

4.3.6.4. pasākumam plānotais un pieejamais kopējais finansējums ir 5 453 364 euro, tai skaitā, Eiropas Sociālā fonda Plus (turpmāk – ESF Plus) finansējums – 4 635 359 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 818 005 euro. Atbalsta veids ir grants.

Jāatzīmē, ka 4.3.6.4. pasākuma ietvaros elastības finansējums nav plānots. Uz 4.3.6.4. pasākumu attiecināmā elastības finansējuma daļa (2 058 965 euro, t.sk. ESF Plus finansējums 1 750 120 euro) tiks kompensēta, nosakot elastības finansējumu programmas 4.3.3. SAM “Uzlabot visu darba meklētāju, jo īpaši jauniešu – it sevišķi, īstenojot Garantiju jauniešiem –, ilgstošo bezdarbnieku un darba tirgū nelabvēlīgā situācijā esošo grupu, un ekonomiski neaktīvo personu piekļuvi nodarbinātībai un aktivizācijas pasākumiem, kā arī veicinot pašnodarbinātību un sociālo ekonomiku” 4.3.3.1. pasākuma “Bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu kvalifikācijas un prasmju paaugstināšana” ietvaros 33 850 000 euro, t.sk. ESF Plus finansējums 28 772 500 euro, apmērā un programmas 4.3.3.2. pasākuma “Nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku un ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju iekļaušanās darba tirgū sekmēšana” ietvaros 14 000 000 euro, t.sk. ESF Plus finansējums 11 900 000 euro, apmērā.
4.3.6.4. pasākuma ietvaros izmaksas ir attiecināmas, ja tās atbilst TA projektā minētajām izmaksu pozīcijām un ir radušās no 2024. gada 1. janvāra (izmaksas ir attiecināmas par darbībām, kas nav pabeigtas; par darbību uzskatāms 4.3.6.4. pasākuma projekts). Šī pasākuma ietvaros plānotās atbalstāmās darbības ir sarežģītas, laikietilpīgas un to īstenošanu, pārsvarā, nodrošinās PIL noteiktā kārtībā piesaistīti pakalpojuma sniedzēji. Attiecīgi savlaicīgai projektā paredzēto publisko iepirkumu dokumentācijas sagatavošanai projekta vadības un īstenošanas personālu plānots piesaistīt ne vēlāk kā no 2024. gada 1. janvāra. 4.3.6.4. pasākumu plānots īstenot līdz 2029. gada 4. ceturksnim.
Atbilstoši 4.3.6.4. pasākumā plānoto atbalstāmo darbību īstenošanas indikatīvajam laika grafikam ne vēlāk kā 2024. gada 1. ceturksnī jāuzsāk iepirkuma procedūras un jāuzsāk pasākumu īstenošana, t.sk. jāveic avansa maksājumi, TA projekta a) 20.2. apakšpunktā minētā vardarbības novēršanas sistēmas izvērtējuma izstrādei (indikatīvi 70 000 euro), lai nodrošinātu no izvērtējuma izrietošo atbalstāmo darbību savlaicīgu īstenošanu, t.sk. terapijas metodes darbam ar no vardarbības cietušiem bērniem ieviešanu, kā arī sabiedriskās domas pētījumu izstrādei (indikatīvi 30 000 euro); b) 21.1. apakšpunktā minēto izglītojošo programmu ģimenes pratības paaugstināšanai ieviešanai (indikatīvi 20 000 euro); c) 21.2. apakšpunktā minētās metodikas speciālistiem darbam ar no vardarbības cietušām un vardarbību veikušām personām ieviešanai (indikatīvi 50 000 euro); d) 22.1.2. apakšpunktā minētās terapijas metodes darbam ar vardarbību veikušiem bērniem ieviešanai (indikatīvi 150 000 euro), e) 22.2.6. apakšpunktā minētā krīzes tālruņa pakalpojumam (indikatīvi 100 000 euro) un f) 23.2. apakšpunktā minētiem izglītojošiem un informatīviem pasākumiem (indikatīvi 60 000 euro). Tā kā iepirkuma dokumentācijas sagatavošana un iepirkuma veikšana ir laikietilpīgs process, nepieciešams savlaicīgi jau 2024. gadā sākumā, t.i., vēl pirms vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (turpmāk – CFLA), uzsākt 4.3.6.4. pasākuma projekta vadības un īstenošanas komandas komplektēšanu un iepirkumu dokumentācijas izstrādi. Tāpat saskaņā ar informatīvā ziņojuma par Finanšu ministrijas pārziņā esošo Eiropas Savienības fondu un ārvalstu finanšu palīdzības aktualitātēm līdz 2023. gada 1. martam (pusgada ziņojums) (pieņemts Ministru kabinetā (turpmāk – MK)) 2023. gada 25. aprīli) MK protokollēmumu (turpmāk – MK protokollēmums), ir apstiprināts n+3 princips nacionālā līmenī katrai atbildīgajai iestādei, attiecīgi ir nepieciešams nodrošināt arī minētā n+3 principa izpildi LM pārziņas SAM pasākumos. Ņemot vērā minēto, pirms vienošanās par 4.3.6.4. pasākuma projekta īstenošanu noslēgšanas ar CFLA, 4.3.6.4. pasākuma īstenošanai 2024. gadam nepieciešamais finansējums ne vairāk kā 842 353 euro apmērā paredzēts gan projekta vadības un tā īstenošanas personāla izmaksām (indikatīvi 362 303 euro) (t.sk. atlīdzība, veselības apdrošināšana), gan darba vietas aprīkojuma iegādes izmaksām, gan netiešajām attiecināmajām izmaksām, kā arī iepirkuma līgumu (ieskaitot komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumus) ietvaros paredzēto maksājumu, t.sk. avansa maksājumu, veikšanai (kopā indikatīvi 480 050 euro).
Finansējuma saņēmējs (LM) ir centrālā valsts pārvaldes iestāde ar pieredzi un veiktspēju ārvalstu finanšu palīdzības, t.sk. ES politikas instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības programmu, projektu īstenošanā, t.sk. izmaksu plānošanā. Vienlaikus TA projektā noteikti precīzi un detāli 4.3.6.4. pasākuma atbalstāmo darbību īstenošanas un izmaksu attiecināšanas nosacījumi. LM, veicot pamatdarbības uzdevumus un kā finansējuma saņēmējs īstenojot projektus, ievēro kā ārējos tā iekšējos normatīvajos aktos noteikto, nodrošinot labas finanšu pārvaldības principus neatkarīgi no izdevumu finansēšanas avota. LM izveidota iekšējās kontroles sistēma (iekšējie normatīvie akti) (turpmāk – IKS) paredz vairāku līmeņu kontroli dažādās izmaksu uzraudzības procesa stadijās (piem., iepirkumu dokumentācijas sagatavošanā, līgumu slēgšanā, iepirkumu izpildes dokumentācijas saskaņošanā, izmaksu aprēķināšanā, veikšanā un uzskaitē). Tāpat IKS ietver arī nosacījumus projektu īstenošanai pirms projekta iesnieguma sagatavošanas, tostarp paredz projekta vadības grupas izveidi, kas nodrošina projekta izmaksu atbilstību izmaksu attiecināšanas nosacījumiem (t.sk. projekta īstenošanai noslēgto iepirkuma līgumu kontroli, ieskaitot nodevumu saskaņošanu ar attiecīgo politikas departamentu (ja nepieciešams)), un projekta atbildīgās amatpersonas noteikšanu, kas apstiprina ar iepirkumu līgumu izpildi saistītus dokumentus. Balstoties uz minēto, secināts, ka ir zems risks, ka pirms 4.3.6.4. pasākuma projekta apstiprināšanas veiktās izmaksas var netikt atzītas par attiecināmām. Priekšfinansējuma plānotā 4.3.6.4. pasākuma projekta īstenošanai nepiešķiršanas gadījumā netiks savlaicīgi (2024. gada I ceturksnī) uzsākta pasākuma īstenošanas laika grafikā plānoto atbalstāmo darbību īstenošana, attiecīgi savlaicīgi netiks investēts projektā plānotais finansējums. Tādējādi tiks apdraudēta LM kā atbildīgajai iestādei ar MK protokollēmumu apstiprinātā n+3 principa izpilde LM pārziņā esošiem SAM pasākumiem.

4.3.6.4. pasākuma ietvaros līdz 2029. gada 31. decembrim sasniedzams šāds uzraudzības rādītājs – nacionālais rādītājs – atbalsta pasākumu un instrumentu izstrādei un ieviešanai īstenoto izmēģinājumprojektu skaits – 6.

Starpposma rādītāja vērtība sasniedzamajam nacionālajam rādītājam nav noteikta, ņemot vērā, ka 4.3.6.4. pasākuma projekta īstenošana tiks uzsākta 2024. gadā, attiecīgi uz 2024. gada 31. decembri vēl nebūs pabeigtas darbības, kuras varētu vērtēt kā starpposma rezultātu.
Sasniedzamā nacionāla rādītāja vērtība noteikta, pieņemot, ka projekta ietvaros mērķa grupām tiks izveidoti (izstrādāti vai iegādāti) un izmēģinājumprojektos aprobēti kopā seši atbalsta pasākumi un instrumenti: 1) izglītojošas programmas ģimenes pratības paaugstināšanai; 2) metodika speciālistiem darbam ar no vardarbības cietušiem un vardarbību veikušiem bērniem; 3) terapijas metode darbam ar no vardarbības cietušiem bērniem; 4) terapijas metode darbam ar vardarbību veikušiem bērniem; 5) pilnveidota sociālās rehabilitācijas programma; 6) starpdisciplināras speciālistu komandas atbalsta pakalpojums. Rādītājs tiks uzskatīts par sasniegtu, kad tiks apstiprināti nodošanas un pieņemšanas akti pēc minēto pakalpojumu aprobācijas izmēģinājumprojektos. Par nacionālā rādītāja izpildi LM ziņos sadarbības iestādei – CFLA, iesniedzot kārtējo maksājuma pieprasījumu Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā (turpmāk – KPVIS). Dati tiks uzkrāti KPVIS. Gadījumos, kad 4.3.6.4. pasākumam programmā nav noteikti rādītāji, vai arī noteiktie programmas rādītāji ir vispārīgi, neatspoguļo projekta tvērumu, LM ir noteikusi nacionālos rādītājus, kas uzkrājami un uzraugāmi līdzvērtīgi kā programmas rādītāji, lai vērtētu projekta sniegumu.

4.3.6.4. pasākuma ietvaros paredzētas tiešās attiecināmās un netiešās attiecināmās izmaksas. Tiešās attiecināmās izmaksas ir tieši saistītas ar 4.3.6.4. pasākuma mērķa un uzraudzības rādītāju sasniegšanu un galvenās izmaksu pozīcijas (detalizēts izmaksu pozīciju uzskaitījums ir TA projektā) ir:
- finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksas[4]. Tiek paredzēts, ka personāla izmaksām (t.sk., atlīdzība, veselības apdrošināšanas un redzes korekcijas līdzekļu kompensācijas izmaksas) tiks piemērota atbildīgās iestādes apstiprināta ar vadošo iestādi saskaņota vienotā likme un tās piemērošanas metodika (metodikas spēkā stāšanās datums (indikatīvi nākamā mēneša pirmais datums) tiks noteikts lēmumā (piemēram, rīkojumā) par metodikas apstiprināšanu). Savukārt līdz minētās metodikas spēkā stāšanās, finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksas tiks uzskaitītas un iekļautas maksājuma pieprasījumos atbilstoši faktiskajām izmaksām. Ja personāls ir nodarbināts nepilnu darba laiku, veselības apdrošināšanas izmaksas un redzes korekcijas līdzekļu kompensācijas izmaksas nosakāmas atbilstoši nepilnā darba laika noslodzei. Ja personāla atlīdzībai piemēro daļlaika izmaksu attiecināmības principu, veselības apdrošināšanas izmaksas un redzes korekcijas līdzekļu kompensācijas izmaksas nosakāmas atbilstoši daļlaika noslodzei. Veselības apdrošināšanas izmaksas ir attiecināmas tikai laikposmā, kad personāls ir nodarbināts projektā;
- iepirkuma līgumu izmaksas TA projekta 14. punktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai un ar to īstenošanu saistītiem iepirkumiem, kas minēti TA projekta 17. punktā. Piemēram, TA projekta 14.6. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības “projekta vadība un īstenošana” īstenošanai paredzētas iepirkuma līguma izmaksas finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksu nodrošināšanai, piemēram, darba vietas aprīkojuma iegādei. Tāpat iepirkuma līguma izmaksas varētu būt arī gadījumā, ja personālu piesaista uz iepirkuma līguma pamata, piemēram, gadījumā, ja to nav iespējams piesaistīt, nodibinot civildienesta vai darba tiesiskās attiecības un paredzot atlīdzības izmaksas saskaņā ar noteikumu projekta 16.1. apakšpunktu. Ar iepirkuma līgumiem 4.3.6.4. pasākumā saprot iepirkuma līgumus, kuriem piemēro PIL nosacījumus un arī tos līgumus, kuriem nepiemēro PIL nosacījumus. Iepirkuma līgumi šajā pasākumā ir pakalpojuma (t.sk. uzņēmuma) līgumi un piegādes (t.sk. pirkumu) līgumi (saskaņā ar PIL 1. panta 27. un 28. punktu).
Tāpat 4.3.6.4. pasākuma īstenošanai paredzētas komandējumu un darba braucienu izmaksas finansējuma saņēmēja projekta vadības (ārvalstu komandējumu gadījumā tikai projekta vadītājam) un īstenošanas personālam, iekšzemes komandējumiem piemērojot vadošās iestādes metodikas par vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķinu un piemērošanu 1 km izmaksām[5] un iekšzemes komandējumu izmaksām[6], kā arī darba vietas aprīkojuma iegādes vai nomas izmaksas (paredzot darba vietas aprīkojuma izmaksas, tiks ievērots Vadlīniju Nr.1.2. “Vadlīnijas attiecināmo izmaksu noteikšanai Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gada plānošanas periodā”[7] 33. punktā noteiktais, t.sk. ņemts vērā nodarbinātā iesaistes periods projektā pret projekta kopējo īstenošanas ilgumu).
Savukārt netiešās attiecināmās izmaksas, kas nepieciešamas, lai atbalstītu 4.3.6.4.pasākuma mērķa un uzraudzības rādītāju sasniegšanu, finansējuma saņēmējs plāno kā vienu izmaksu pozīciju septiņu procentu apmērā no TA projektā noteiktajām tiešajām attiecināmajām izmaksām.
Izvērtējuma “Vienkāršoto izmaksu piemērošanas iespējas 2021.-2027. gada ES fondu plānošanas periodā” ziņojuma[8] 11. tabulā ietvertā informācija liecina, ka 4.3.6.4 pasākumam identificēta neliela vienkāršoto izmaksu piemērošanas lietderība. Tāpat minētā izvērtējuma kopējo secinājumu 4. punktā noteikts, ka vienkāršoto izmaksu piemērošanas lietderība ir ierobežota pasākumos, kur, valsts iestāde ir vienīgais finansējuma saņēmējs projektā. Ņemot vērā minēto un faktu, ka 4.3.6.4. pasākuma finansējuma saņēmējs ir LM, kas organizēs šī pasākuma ietvaros paredzēto atbalstāmo darbību īstenošanu (t.i. atbalstāmās darbības pamatā veiks finansējuma saņēmēja izvēlēts pakalpojuma sniedzējs), ka gan izvērtējumi un sabiedriskās domas pētījumi, gan atbalsta pakalpojumi (šobrīd nav datu par izmaksām) un izmēģinājumprojekti, gan izglītošanas un informēšanas pasākumi sabiedrībai un mērķa grupām saturiski un tvēruma ziņā būs ļoti atšķirīgi, tiem nav iespējams piemērot vienkāršotās izmaksas, t.sk. nav iespējams definēt vienu vienību un izmaksas vienai vienībai. Attiecīgi papildu jau TA projektā minētajām, vienkāršoto izmaksu piemērošana šobrīd nav plānota. Vienlaikus projekta īstenošanas gaitā, uzkrājoties objektīvai faktisko izmaksu informācijai, tiks atkārtoti izvērtētas vienkāršoto izmaksu piemērošanas iespējas un, ja būs nepieciešams un iespējams, tiks izstrādāta attiecīga vienkāršoto izmaksu metodika.

4.3.6.4. pasākumā nav paredzēts komercdarbības atbalsts. Finansējuma saņēmējs ir tiešās valsts pārvaldes iestāde un tā 4.3.6.4. pasākuma ietvaros neveiks saimniecisko darbību, līdz ar to pasākums Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. panta kontekstā nav jāvērtē. TA projektā paredz, ka 4.3.6.4. pasākuma ietvaros finansējuma saņēmējs iepirkuma līgumu noslēgšanai publiskos iepirkumus veiks saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā, īstenojot konkurenci nodrošinošu, pārredzamu, atklātu, nediskriminējošu konkursa procedūru un, kur tas ir attiecināms, īstenos sociāli atbildīgus iepirkumus[9] un inovatīvus iepirkumus[10] (ja nepieciešams, dokumentējot un pamatojot sociāli atbildīga iepirkuma īstenošanas izvēli atbilstoši sadarbības iestādes horizontālajām norādēm projekta īstenošanā un uzraudzībā), tādējādi tiks izslēgts komercdarbības atbalsts preču un pakalpojumu sniedzēju līmenī.


[1] Pieejams: https://www.oecd-ilibrary.org/governance/towards-a-child-friendly-justice-system-in-latvia_83ab7bf5-en

[2] Pieejams: https://www.bti.gov.lv/lv/iedzivotaju-aptauja-par-attieksmes-mainu-attieciba-uz-vardarbibu-gimene

[3] Pieejams: https://ppdb.mk.gov.lv/datubaze/petijums-par-multidimensionalas-gimenes-terapijas-programmas-ieviesanas-sistematiskiem-atbalsta-risinajumiem-latvija/

[4] 4.3.6.4. pasākumā personāla izmaksām nav iespējams piemērot vienotu izmaksu likmi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija regulas (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk - Regula Nr. 2021/1060) 55.panta 1. punktu, jo plānotās personāla izmaksas pārsniedz 20% slieksni pret kopējām izmaksām (indikatīvi 36%).

[5] Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika 1 km izmaksām darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam īstenošanai; pieejams: https://www.esfondi.lv/normativie-akti-un-dokumenti/2021-2027-planosanas-periods/vienas-vienibas-izmaksu-standarta-likmes-aprekina-un-piemerosanas-metodika-1-km-izmaksam-darbibas-programmas-izaugsme-un-nodarbinatiba-un-eiropas-savienibas-kohezijas-politikas-programmas-2021-2027-gadam-istenosanai

[6] Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika iekšzemes komandējumu izmaksām
darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam īstenošanai; pieejams: https://www.esfondi.lv/normativie-akti-un-dokumenti/2021-2027-planosanas-periods/vienas-vienibas-izmaksu-standarta-likmes-aprekina-un-piemerosanas-metodika-iekszemes-komandejumu-izmaksam-darbibas-programmas-izaugsme-un-nodarbinatiba-un-eiropas-savienibas-kohezijas-politikas-programmas-2021-2027-gadam-istenosanai

[7] Pieejams: https://www.esfondi.lv/normativie-akti-un-dokumenti/2021-2027-planosanas-periods/vadlinijas-attiecinamo-izmaksu-noteiksanai-eiropas-savienibas-kohezijas-politikas-programmas-2021-2027-gada-planosanas-perioda

[8] Pieejams: https://petijumi.mk.gov.lv/node/3418

[9] Iepirkumu uzraudzības biroja informācija par sociāli atbildīgu publisko iepirkumu pieejama: https://www.iub.gov.lv/lv/socialais-iepirkums;
Vadlīnijas sociāli atbildīga publiskā iepirkuma īstenošanai pieejamas: https://www.iub.gov.lv/lv/media/658/download

[10] Iepirkumu uzraudzības biroja informācija par inovatīvo publisko iepirkumu pieejama: https://www.iub.gov.lv/lv/inovativais-iepirkums?utm_source=https%3A%2F%2Fwww.google.com%2F