22-TA-2826: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 6. oktobra noteikumos Nr. 575 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Paaugstināt sociālo dienestu darba efektivitāti un darbinieku profesionalitāti darbam ar riska situācijā esošām personām" 9.2.1.3. pasākuma "Atbalsts speciālistiem darbam ar bērniem ar saskarsmes grūtībām un uzvedības traucējumiem un vardarbību ģimenē" īstenošanas noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta (turpmāk – MK) noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 6. oktobra noteikumos Nr. 575 “Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 9.2.1.specifiskā atbalsta mērķa “Paaugstināt sociālo dienestu darba efektivitāti un darbinieku profesionalitāti darbam ar riska situācijā esošām personām” 9.2.1.3.pasākuma “Atbalsts speciālistiem darbam ar bērniem ar saskarsmes grūtībām un uzvedības traucējumiem un vardarbību ģimenē” īstenošanas noteikumi” (turpmāk – noteikumu projekts) ir Labklājības ministrijas (turpmāk – LM) iniciatīva un izstrādāts saskaņā ar 2014. gada 3. jūlija Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda vadības likuma 20. panta 6. un 13. punktu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir precizēt darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” (turpmāk – DP) 9.2.1.specifiskā atbalsta mērķa (turpmāk – SAM) 9.2.1.3.pasākuma “Atbalsts speciālistiem darbam ar bērniem ar saskarsmes grūtībām un uzvedības traucējumiem un vardarbību ģimenē” (turpmāk – 9.2.1.3. pasākums) īstenošanas nosacījumus, tostarp precizējot mērķa grupu, pagarinot konsultatīvā atbalsta izmēģinājumprojekta īstenošanas termiņu, palielināt finansējumu un veikt atsevišķus redakcionālus precizējumus.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Konsultatīvais atbalsts.
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (turpmāk – inspekcija) 9.2.1.3. pasākuma projekta Nr.9.2.1.3/16/I/001 “Atbalsta sistēmas pilnveide bērniem ar saskarsmes grūtībām, uzvedības traucējumiem un vardarbību ģimenē” (turpmāk – projekts) konsultatīvā atbalsta izmēģinājumprojekta (turpmāk – izmēģinājumprojekts) ietvaros īsteno ģimenes psihoterapijas pakalpojumu – psihoterapijas konsultācijas (turpmāk – pakalpojums) ģimenēm ar bērniem (turpmāk – ģimene(-es)).
Pakalpojuma mērķis ir palīdzēt ģimenei kā veselumam atklāt tajā līdz šim slēptos resursus, pilnveidot un attīstīt sadarbības un konfliktu risināšanas prasmes, pilnveidot ģimenes dzīves kvalitāti, kā arī novērtēt ģimenes vidē notikušās izmaiņas, tādējādi veicinot gan ģimeņu, gan visas sabiedrības labklājību. Līdzšinēji saskaņā ar publiskā iepirkuma rezultātā noslēgtu pakalpojuma līgumu izmēģinājumprojektā pakalpojumu nodrošina Latvijas Sistēmisko un ģimenes psihoterapeitu biedrības psihoterapijas speciālisti gan savās prakses vietās, gan tiešsaistē, izmantojot ģimenēm ērtu tiešsaistes rīku. Izmēģinājumprojekta ietvaros no 2021. gada marta līdz 2023. gada janvārim kopā plānots nodrošināt 6 499[1] ģimenes psihoterapijas konsultāciju (turpmāk – konsultācijas) stundas, sniedzot pakalpojumu aptuveni 650 ģimenēm[2]. Pakalpojumu var izmantot visa ģimene vienlaicīgi, gan arī – viens vecāks ar bērnu, vecāki bez bērniem, vairāki ģimenes locekļi vienlaikus vai arī kā individuālās konsultācijas.
Saskaņā ar projekta norises laikā inspekcijas veikto pakalpojumu saņēmušo ģimeņu aptauju[3], gandrīz 42,3% jeb 90 respondenti ir novērtējuši pakalpojumu ar augstāko novērtējumu - 10 balles, 27,7% jeb 59 respondenti pakalpojumu novērtēja ar 9 ballēm, 19,7% jeb 42 respondenti – ar 8 ballēm, 6,1% jeb 13 respondenti - ar 7 ballēm, turpat 3% jeb 6 respondenti šo pakalpojumu vērtēja ar 5 – 6 ballēm, ko ietekmēja nespēja saņemt pakalpojumu klātienē un ilgais gaidīšanas laiks līdz pakalpojuma saņemšanai.
Aptaujas rezultātā arī secināts, ka pakalpojuma ietvaros psihoterapijas speciālistiem ir izdevies veicināt izmaiņas ģimenes sistēmā, mācot apzināti izmantot ģimenes sistēmas resursus un stiprās puses. Pieaugusi izpratne par notiekošo ģimenē un ģimenes locekļu rīcībā esošajiem resursiem, uzlabojušās ģimenes locekļu savstarpējās attiecības, pieaugusi spēja atpazīt emocijas un prasmes tās izteikt, pieaugusi spēja sarunāties par konfliktiem un ar jūtām saistītām problēmām, pieaugušas prasmes plānot un noteikt konkrētus soļus savu mērķu sasniegšanai, uzlabojusies sadarbība starp ģimenes locekļiem, uzlabojot kopējo labsajūtu ģimenē un radot labvēlīgāku vidi bērnu attīstībai.
Vienlaikus iegūtie aptaujas rezultāti un augošais pieprasījums pēc pakalpojuma ļauj secināt, ka izmēģinājumprojektā nodrošinātais pakalpojums ir augsti novērtēts, kvalitatīvs un nepieciešams ģimeņu atbalstam.
Patlaban izmēģinājumprojektā pieejamā pakalpojuma kapacitāte ir izsmelta, sasniedzot maksimālo pakalpojumam pieejamā finansējuma un plānoto konsultāciju stundu apjomu, un inspekcija 2022. gada 10. oktobrī ir pārtraukusi pieņemt iesniegumus no ģimenēm[4].
[1] Izmēģinājumprojekta īstenošanai noslēgti divi pakalpojuma līgumi (2021. gada 19. februāra līgums Nr. 5.1-1/1 un 2022. gada 28. aprīļa līgums Nr. 5.1 – 1/5), kuru ietvaros, t.sk. izmantojot iepirkumā noteikto 10% palielinājumu, kopā plānots nodrošināt 6499 konsultāciju stundas.
[2] Pieņemts, ka katra ģimene saņem maksimālo pakalpojuma apjomu – 10 konsultāciju stundas. Faktiski pakalpojumu saņēmušo ģimeņu skaits būs zināms pēc 2022. gada 28. aprīļa līguma Nr. 5.1–1/5 izpildes.
[3] Inspekcija veica 213 personu, kas iesniegušas iesniegumus inspekcijā par pakalpojuma saņemšanu, aptauju. Personas aptaujā tika iesaistītas ne ātrāk kā 3 (trīs) mēnešus pēc tam, kad darbs ar ģimenēm tika pabeigts, lai izpētītu, vai terapijas laikā sasniegtie rezultāti ir identificējami arī vismaz 3 (trīs) mēnešus pēc terapeitisko sesiju noslēguma. Dati nav publiski pieejami.
[4] Informācija publicēta inspekcijas tīmekļa vietnē: https://www.bti.gov.lv/lv/jaunums/partrauc-pienemt-pieteikumus-bezmaksas-psihoterapijas-konsultacijam-gimenem-ar-berniem-1
Speciālistu apmācības.
Pilnvērtīga bērnu tiesību aizsardzības sistēmā esošo subjektu profesionālās kvalifikācijas paaugstināšana ir nozīmīga Bērnu tiesību aizsardzības sistēmas sastāvdaļa, lai radītu efektīvu bērnu tiesību aizsardzības mehānismu. 9.2.1.3. pasākuma projekta ietvaros no 2016. gada 2.ceturkšņa inspekcija īsteno Bērnu tiesību aizsardzības likuma [1] 5.1 panta pirmajā daļā noteikto speciālistu apmācību bērnu tiesību aizsardzības jomā[2].
Speciālistu profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanas mērķis ir nodrošināt Apvienoto Nāciju organizācijas Bērnu tiesību konvencijā nostiprināto standartu un principu, kā arī tajā balstītā nacionālā līmeņa tiesību akta – Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteikto principu praktisku ievērošanu visos jautājumos, kas skar bērna tiesības, ko iespējams panākt, nodrošinot speciālistu zināšanu, izpratnes un profesionālo iemaņu apguvi noteiktu gadījumu risināšanai.
Bērnu tiesību aizsardzības likuma 5.1 panta pirmā daļa noteic noteiktas amatu kategorijas, kurām nepieciešamas speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā. Apmācāmie speciālisti ir sadalīti piecās kategorijās (apmācāmo grupās), ņemot vērā speciālistu ikdienas darba specifiku, attiecīgi apmācībām izvēloties profesionālās kvalifikācijas pilnveides izglītības programmas un zināšanu pilnveides izglītības programmu (turpmāk – izglītības programmas) atbilstoši speciālistu ikdienas darbam nepieciešamajām zināšanām:
- Valsts policijas amatpersonas, kuras strādā ar bērniem;
- ieslodzījuma vietu darbinieki, kuri strādā ar nepilngadīgajiem;
- Valsts probācijas dienesta darbinieki;
- tiesneši; advokāti; prokurori;
- psihologi;
- izglītības iestādes vadītāji un vadītāja vietnieki audzināšanas darbā; Izglītības kvalitātes valsts dienesta speciālisti; sociālie pedagogi; pašvaldības pedagoģiski medicīniskās komisijas vadītāji; Valsts pedagoģiski medicīniskās komisijas vadītāji;
- ārpusģimenes aprūpes iestāžu vadītāji, sociālie darbinieki un sociālie rehabilitētāji; pašvaldību administratīvās komisijas vadītāji vai pašvaldību administratīvās komisijas bērnu lietu apakškomisijas vadītāji; pašvaldības policijas darbinieki, kuri strādā ar bērniem un ģimenēm; pašvaldības sociālā dienesta sociālie darbinieki, kuri strādā ar bērniem un ģimenēm; sociālā dienesta vadītāji; valsts bērnu tiesību aizsardzības inspektori.
Pēc vispārīga principa minētajā likuma pantā uzskaitītie speciālisti ir atzīstami par pasākuma mērķa grupu, ja uz profesionālās pilnveides pieteikuma brīdi tie ir nodarbināti un pilda vismaz vienai speciālista kategorijai atbilstošus amata pienākumus.
[1] Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/49096-bernu-tiesibu-aizsardzibas-likums
[2] Ministru kabineta 2015. gada 6.oktobra noteikumu Nr.575 “Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Paaugstināt sociālo dienestu darba efektivitāti un darbinieku profesionalitāti darbam ar riska situācijā esošām personām" 9.2.1.3. pasākuma "Atbalsts speciālistiem darbam ar bērniem ar saskarsmes grūtībām un uzvedības traucējumiem un vardarbību ģimenē" īstenošanas noteikumi” 3.3. punktā noteiktā mērķa grupa (turpmāk - MK noteikumi Nr.575)
Redakcionāli precizējumi rādītāja nosaukumā.
DP tabulā Nr. 2.9.6. (4) "ESF specifiskais rezultāta rādītājs" rezultāta rādītājs r.9.2.1.b norādīts šādā redakcijā "Speciālistu skaits, kas cēluši profesionālo kvalifikāciju
bērnu tiesību aizsardzības jomā". Savukārt MK noteikumu Nr. 575 4.2.5. apakšpunktā minētais rezultāta rādītājs izteikts no DP atšķirīgā redakcijā "speciālistu skaits, kas paaugstinājuši profesionālo kvalifikāciju bērnu tiesību aizsardzības jomā [..]".
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (turpmāk – inspekcija) 9.2.1.3. pasākuma projekta Nr.9.2.1.3/16/I/001 “Atbalsta sistēmas pilnveide bērniem ar saskarsmes grūtībām, uzvedības traucējumiem un vardarbību ģimenē” (turpmāk – projekts) konsultatīvā atbalsta izmēģinājumprojekta (turpmāk – izmēģinājumprojekts) ietvaros īsteno ģimenes psihoterapijas pakalpojumu – psihoterapijas konsultācijas (turpmāk – pakalpojums) ģimenēm ar bērniem (turpmāk – ģimene(-es)).
Pakalpojuma mērķis ir palīdzēt ģimenei kā veselumam atklāt tajā līdz šim slēptos resursus, pilnveidot un attīstīt sadarbības un konfliktu risināšanas prasmes, pilnveidot ģimenes dzīves kvalitāti, kā arī novērtēt ģimenes vidē notikušās izmaiņas, tādējādi veicinot gan ģimeņu, gan visas sabiedrības labklājību. Līdzšinēji saskaņā ar publiskā iepirkuma rezultātā noslēgtu pakalpojuma līgumu izmēģinājumprojektā pakalpojumu nodrošina Latvijas Sistēmisko un ģimenes psihoterapeitu biedrības psihoterapijas speciālisti gan savās prakses vietās, gan tiešsaistē, izmantojot ģimenēm ērtu tiešsaistes rīku. Izmēģinājumprojekta ietvaros no 2021. gada marta līdz 2023. gada janvārim kopā plānots nodrošināt 6 499[1] ģimenes psihoterapijas konsultāciju (turpmāk – konsultācijas) stundas, sniedzot pakalpojumu aptuveni 650 ģimenēm[2]. Pakalpojumu var izmantot visa ģimene vienlaicīgi, gan arī – viens vecāks ar bērnu, vecāki bez bērniem, vairāki ģimenes locekļi vienlaikus vai arī kā individuālās konsultācijas.
Saskaņā ar projekta norises laikā inspekcijas veikto pakalpojumu saņēmušo ģimeņu aptauju[3], gandrīz 42,3% jeb 90 respondenti ir novērtējuši pakalpojumu ar augstāko novērtējumu - 10 balles, 27,7% jeb 59 respondenti pakalpojumu novērtēja ar 9 ballēm, 19,7% jeb 42 respondenti – ar 8 ballēm, 6,1% jeb 13 respondenti - ar 7 ballēm, turpat 3% jeb 6 respondenti šo pakalpojumu vērtēja ar 5 – 6 ballēm, ko ietekmēja nespēja saņemt pakalpojumu klātienē un ilgais gaidīšanas laiks līdz pakalpojuma saņemšanai.
Aptaujas rezultātā arī secināts, ka pakalpojuma ietvaros psihoterapijas speciālistiem ir izdevies veicināt izmaiņas ģimenes sistēmā, mācot apzināti izmantot ģimenes sistēmas resursus un stiprās puses. Pieaugusi izpratne par notiekošo ģimenē un ģimenes locekļu rīcībā esošajiem resursiem, uzlabojušās ģimenes locekļu savstarpējās attiecības, pieaugusi spēja atpazīt emocijas un prasmes tās izteikt, pieaugusi spēja sarunāties par konfliktiem un ar jūtām saistītām problēmām, pieaugušas prasmes plānot un noteikt konkrētus soļus savu mērķu sasniegšanai, uzlabojusies sadarbība starp ģimenes locekļiem, uzlabojot kopējo labsajūtu ģimenē un radot labvēlīgāku vidi bērnu attīstībai.
Vienlaikus iegūtie aptaujas rezultāti un augošais pieprasījums pēc pakalpojuma ļauj secināt, ka izmēģinājumprojektā nodrošinātais pakalpojums ir augsti novērtēts, kvalitatīvs un nepieciešams ģimeņu atbalstam.
Patlaban izmēģinājumprojektā pieejamā pakalpojuma kapacitāte ir izsmelta, sasniedzot maksimālo pakalpojumam pieejamā finansējuma un plānoto konsultāciju stundu apjomu, un inspekcija 2022. gada 10. oktobrī ir pārtraukusi pieņemt iesniegumus no ģimenēm[4].
[1] Izmēģinājumprojekta īstenošanai noslēgti divi pakalpojuma līgumi (2021. gada 19. februāra līgums Nr. 5.1-1/1 un 2022. gada 28. aprīļa līgums Nr. 5.1 – 1/5), kuru ietvaros, t.sk. izmantojot iepirkumā noteikto 10% palielinājumu, kopā plānots nodrošināt 6499 konsultāciju stundas.
[2] Pieņemts, ka katra ģimene saņem maksimālo pakalpojuma apjomu – 10 konsultāciju stundas. Faktiski pakalpojumu saņēmušo ģimeņu skaits būs zināms pēc 2022. gada 28. aprīļa līguma Nr. 5.1–1/5 izpildes.
[3] Inspekcija veica 213 personu, kas iesniegušas iesniegumus inspekcijā par pakalpojuma saņemšanu, aptauju. Personas aptaujā tika iesaistītas ne ātrāk kā 3 (trīs) mēnešus pēc tam, kad darbs ar ģimenēm tika pabeigts, lai izpētītu, vai terapijas laikā sasniegtie rezultāti ir identificējami arī vismaz 3 (trīs) mēnešus pēc terapeitisko sesiju noslēguma. Dati nav publiski pieejami.
[4] Informācija publicēta inspekcijas tīmekļa vietnē: https://www.bti.gov.lv/lv/jaunums/partrauc-pienemt-pieteikumus-bezmaksas-psihoterapijas-konsultacijam-gimenem-ar-berniem-1
Speciālistu apmācības.
Pilnvērtīga bērnu tiesību aizsardzības sistēmā esošo subjektu profesionālās kvalifikācijas paaugstināšana ir nozīmīga Bērnu tiesību aizsardzības sistēmas sastāvdaļa, lai radītu efektīvu bērnu tiesību aizsardzības mehānismu. 9.2.1.3. pasākuma projekta ietvaros no 2016. gada 2.ceturkšņa inspekcija īsteno Bērnu tiesību aizsardzības likuma [1] 5.1 panta pirmajā daļā noteikto speciālistu apmācību bērnu tiesību aizsardzības jomā[2].
Speciālistu profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanas mērķis ir nodrošināt Apvienoto Nāciju organizācijas Bērnu tiesību konvencijā nostiprināto standartu un principu, kā arī tajā balstītā nacionālā līmeņa tiesību akta – Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteikto principu praktisku ievērošanu visos jautājumos, kas skar bērna tiesības, ko iespējams panākt, nodrošinot speciālistu zināšanu, izpratnes un profesionālo iemaņu apguvi noteiktu gadījumu risināšanai.
Bērnu tiesību aizsardzības likuma 5.1 panta pirmā daļa noteic noteiktas amatu kategorijas, kurām nepieciešamas speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā. Apmācāmie speciālisti ir sadalīti piecās kategorijās (apmācāmo grupās), ņemot vērā speciālistu ikdienas darba specifiku, attiecīgi apmācībām izvēloties profesionālās kvalifikācijas pilnveides izglītības programmas un zināšanu pilnveides izglītības programmu (turpmāk – izglītības programmas) atbilstoši speciālistu ikdienas darbam nepieciešamajām zināšanām:
- Valsts policijas amatpersonas, kuras strādā ar bērniem;
- ieslodzījuma vietu darbinieki, kuri strādā ar nepilngadīgajiem;
- Valsts probācijas dienesta darbinieki;
- tiesneši; advokāti; prokurori;
- psihologi;
- izglītības iestādes vadītāji un vadītāja vietnieki audzināšanas darbā; Izglītības kvalitātes valsts dienesta speciālisti; sociālie pedagogi; pašvaldības pedagoģiski medicīniskās komisijas vadītāji; Valsts pedagoģiski medicīniskās komisijas vadītāji;
- ārpusģimenes aprūpes iestāžu vadītāji, sociālie darbinieki un sociālie rehabilitētāji; pašvaldību administratīvās komisijas vadītāji vai pašvaldību administratīvās komisijas bērnu lietu apakškomisijas vadītāji; pašvaldības policijas darbinieki, kuri strādā ar bērniem un ģimenēm; pašvaldības sociālā dienesta sociālie darbinieki, kuri strādā ar bērniem un ģimenēm; sociālā dienesta vadītāji; valsts bērnu tiesību aizsardzības inspektori.
Pēc vispārīga principa minētajā likuma pantā uzskaitītie speciālisti ir atzīstami par pasākuma mērķa grupu, ja uz profesionālās pilnveides pieteikuma brīdi tie ir nodarbināti un pilda vismaz vienai speciālista kategorijai atbilstošus amata pienākumus.
[1] Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/49096-bernu-tiesibu-aizsardzibas-likums
[2] Ministru kabineta 2015. gada 6.oktobra noteikumu Nr.575 “Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Paaugstināt sociālo dienestu darba efektivitāti un darbinieku profesionalitāti darbam ar riska situācijā esošām personām" 9.2.1.3. pasākuma "Atbalsts speciālistiem darbam ar bērniem ar saskarsmes grūtībām un uzvedības traucējumiem un vardarbību ģimenē" īstenošanas noteikumi” 3.3. punktā noteiktā mērķa grupa (turpmāk - MK noteikumi Nr.575)
Redakcionāli precizējumi rādītāja nosaukumā.
DP tabulā Nr. 2.9.6. (4) "ESF specifiskais rezultāta rādītājs" rezultāta rādītājs r.9.2.1.b norādīts šādā redakcijā "Speciālistu skaits, kas cēluši profesionālo kvalifikāciju
bērnu tiesību aizsardzības jomā". Savukārt MK noteikumu Nr. 575 4.2.5. apakšpunktā minētais rezultāta rādītājs izteikts no DP atšķirīgā redakcijā "speciālistu skaits, kas paaugstinājuši profesionālo kvalifikāciju bērnu tiesību aizsardzības jomā [..]".
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Konsultatīvais atbalsts
Valsts sniegtā pakalpojuma (konsultatīvā atbalsta) kvalitāte un efektivitāte ir būtisks sabiedrības labbūtības faktors un, sniedzot mērķa grupai vitāli nepieciešamo palīdzību un psihoemocionālo atbalstu, ir iespējams uzlabot kopējās sabiedrības dzīves kvalitāti. Šobrīd, mainoties politiskajai un ekonomiskajai situācijai, tieši ģimenes ar bērniem nonāk visgrūtākajā situācijā, kā rezultātā liels skaits ģimeņu nevar pilnvērtīgi funkcionēt bez papildu atbalsta saņemšanas. Uz minēto pārliecinoši norāda pakalpojuma augstais pieprasījums, to izmantojušo ģimeņu skaits un sniegtais novērtējums, kā arī pakalpojuma kapacitātes izsmelšana vēl pirms izmēģinājumprojekta beigām. Pakalpojuma ietvaros līdz šim psihoterapijas speciālisti strādā lielākoties ar ģimenes locekļu komunikācijas problēmām un konfliktiem ģimenēs, bērnu uzvedības un audzināšanas problēmām, emociju vadības problēmām un ģimenes struktūras problēmām. Taču izmēģinājumprojekta laikā psihoterapijas speciālistu darbā arvien vairāk tiek identificētas situācijas, kad ģimene sastopas ar tādām grūtībām, kas pārsniedz tās ierastos resursus un sarežģījuma pārvarēšanas mehānismus (krīzes situācija). Krīzes situācijā viena vai vairāku ģimenes locekļu nepārdomāta rīcība var radīt neatgriezeniskas un neprognozējamas sekas, kas daudz spilgtāk, kā pašas problēmas, var satricināt ģimenes pamatvērtības un spēju funkcionēt, rezultātā radot nepieciešamību gan pēc intensīvākas, ilgstošākas un specifiskākas speciālistu iesaistes, gan prasa ievērojami lielāku finanšu ieguldījumu ģimenes funkcionalitātes stabilizēšanā. Bieži ģimenes uzskata, ka saviem spēkiem „jāaizmirst pārdzīvotais”, ko sekmē apkārtējo cilvēku gaidas par indivīda nepieciešamību saņemties, “būt stipram", nepieciešamību aizmirst un dzīvot tālāk. Visbiežāk šādas gaidas nepiepildās, indivīdam ieslīgstot arvien dziļākā krīzē. Reizēm ģimenes ir pārliecinātas, ka psihiskās ciešanas, nakts murgi, fobijas un trauksme nav kontrolējamas. Tādejādi laikā, kad sabiedrība vēl tikai atgūstas no Covid-19 pandēmijas radītajām sekām, kas atstājušas būtisku ietekmi uz bērnu un ģimenes emocionālo labsajūtu, mentālo veselību, saasinoties ģeopolitiskai situācijai, strauji pieaugot patēriņa cenām un sastopoties ar būtisku izmaksu kāpumu, ģimenei papildus sakaroties ar individuālām nepārvaramām grūtībām vai traumatisku notikumu un nesaņemot savlaicīgu atbalstu un palīdzību, tā iekļūst daudz dziļākā krīzē, kas ģimenes locekļiem var attīstīt vairākas psihosomatiskas saslimšanas un pēctraumatiskā stresa traucējumus.
Valsts sniegtā pakalpojuma (konsultatīvā atbalsta) kvalitāte un efektivitāte ir būtisks sabiedrības labbūtības faktors un, sniedzot mērķa grupai vitāli nepieciešamo palīdzību un psihoemocionālo atbalstu, ir iespējams uzlabot kopējās sabiedrības dzīves kvalitāti. Šobrīd, mainoties politiskajai un ekonomiskajai situācijai, tieši ģimenes ar bērniem nonāk visgrūtākajā situācijā, kā rezultātā liels skaits ģimeņu nevar pilnvērtīgi funkcionēt bez papildu atbalsta saņemšanas. Uz minēto pārliecinoši norāda pakalpojuma augstais pieprasījums, to izmantojušo ģimeņu skaits un sniegtais novērtējums, kā arī pakalpojuma kapacitātes izsmelšana vēl pirms izmēģinājumprojekta beigām. Pakalpojuma ietvaros līdz šim psihoterapijas speciālisti strādā lielākoties ar ģimenes locekļu komunikācijas problēmām un konfliktiem ģimenēs, bērnu uzvedības un audzināšanas problēmām, emociju vadības problēmām un ģimenes struktūras problēmām. Taču izmēģinājumprojekta laikā psihoterapijas speciālistu darbā arvien vairāk tiek identificētas situācijas, kad ģimene sastopas ar tādām grūtībām, kas pārsniedz tās ierastos resursus un sarežģījuma pārvarēšanas mehānismus (krīzes situācija). Krīzes situācijā viena vai vairāku ģimenes locekļu nepārdomāta rīcība var radīt neatgriezeniskas un neprognozējamas sekas, kas daudz spilgtāk, kā pašas problēmas, var satricināt ģimenes pamatvērtības un spēju funkcionēt, rezultātā radot nepieciešamību gan pēc intensīvākas, ilgstošākas un specifiskākas speciālistu iesaistes, gan prasa ievērojami lielāku finanšu ieguldījumu ģimenes funkcionalitātes stabilizēšanā. Bieži ģimenes uzskata, ka saviem spēkiem „jāaizmirst pārdzīvotais”, ko sekmē apkārtējo cilvēku gaidas par indivīda nepieciešamību saņemties, “būt stipram", nepieciešamību aizmirst un dzīvot tālāk. Visbiežāk šādas gaidas nepiepildās, indivīdam ieslīgstot arvien dziļākā krīzē. Reizēm ģimenes ir pārliecinātas, ka psihiskās ciešanas, nakts murgi, fobijas un trauksme nav kontrolējamas. Tādejādi laikā, kad sabiedrība vēl tikai atgūstas no Covid-19 pandēmijas radītajām sekām, kas atstājušas būtisku ietekmi uz bērnu un ģimenes emocionālo labsajūtu, mentālo veselību, saasinoties ģeopolitiskai situācijai, strauji pieaugot patēriņa cenām un sastopoties ar būtisku izmaksu kāpumu, ģimenei papildus sakaroties ar individuālām nepārvaramām grūtībām vai traumatisku notikumu un nesaņemot savlaicīgu atbalstu un palīdzību, tā iekļūst daudz dziļākā krīzē, kas ģimenes locekļiem var attīstīt vairākas psihosomatiskas saslimšanas un pēctraumatiskā stresa traucējumus.
Risinājuma apraksts
Konsultatīvais atbalsts
Ievērojot augsto pakalpojuma pieprasījumu un nepieciešamību nodrošināt konsultatīvā atbalsta pakalpojumu ģimenēm ar dažādu psihoemocionālo problemātiku, izmēģinājumprojekta ietvaros nepieciešams paplašināt pakalpojuma tvērumu un pagarināt pakalpojuma pieejamības periodu, izmēģinājumprojekta turpinājumā koncentrējoties uz atbalstu ģimenēm krīzes situācijā. Ar pakalpojumu ģimenēm tieši krīzes situācijās sniegtais atbalsts būs vērsts uz īstermiņa un ilgtermiņa krīzes situāciju risināšanu, kad traumatiskie pārdzīvojumi pēkšņi pārtrauc un izmaina ikdienas dzīves ritmu vai ģimenēs nesenā periodā piedzīvotām un risināmām problēmām pievienojas jauni satricinājumi, veidojot emocionālas un fiziskas izmaiņas ģimeņu locekļu uzvedībā un domāšanā. Šāda atbalsta sniegšana ļaus savlaicīgi novērst dziļāku problēmu rašanos ģimenēm.
Izmēģinājumprojektā sniegtā pakalpojuma ietvaros krīze tiktu skatīta kā:
- nepārvaramas grūtības, kas pārsniedz ģimenes ierastos resursus un sarežģījuma pārvarēšanas mehānismus (grūtības ar mentālo veselību, emocionālā pašregulācija, bērnu attīstības krīzes, bērnu nespēja adaptēties jaunajā vidē, uzsākot skolas gaitas vai mainot skolu, pēc vecāku šķiršanās grūtības iejusties jaunajā ģimenē (īpaši gadījumos, kad vecāka partnerim arī ir bērni no iepriekšējām attiecībām u.c. gadījumos));
- stāvoklis pēc traumatiska notikuma (ārkārtas situācija, sociāli ekonomiskie satricinājumi, tuva cilvēka nāve vai pašnāvība, pēkšņa invaliditāte, smagas slimības diagnozes uzstādīšana, izmaiņas nozīmīgās attiecībās, šķiršanās u.c. gadījumos).
Palīdzība krīzes situācijā tiks sniegta ar ģimenes un sistēmiskās terapijas metodēm, kuras laikā psihoterapijas konsultāciju mērķis būtu sniegt ģimenes psihoemocionālajās vajadzībās balstītu atbalstu iespējami ātra emocionālā atvieglojuma sasniegšanai un iekšējā līdzsvara atjaunošanai, kāds bija pirms krīzes. Konsultāciju procesā panākama pakāpeniska pāreja no nedrošības līdz drošības sajūtai un traumatisko atmiņu integrācijai, no izteiktas izolācijas līdz spējai iekļauties sociālā dzīvē.
Krīzes situācijā nonākušām ģimenēm svarīgs ir īstermiņa konsultāciju nodrošinājums, tas ir:
- psiholoģiskās palīdzības veids, kas vērsts uz aktuālo problēmu un emocionālo stāvokli, nevis uz ģimeņes locekļu personību un dzīves pieredzi kopumā, samazinot psiholoģiskās spriedzes līmeni;
- instruments, kas palīdzētu pieņemt traumējošu notikumu un mazinātu krīzes simptomu izpausmes un ietekmi, palīdzētu “izdzīvot” krīzes fāzes;
- psiholoģiskais atbalsts ģimenēm, kas ļautu ieraudzīt līdz šim nepamanītus resursus un ar skatu no malas apzināties situāciju, iemācīties pieņemt lēmumus un rast kompromisus.
Par efektīvu pakalpojumu ir uzskatāms tāds pakalpojums, kas sasniedz tam paredzēto mērķi, šajā gadījumā, nodrošināt, lai ģimenes neiekļūst dziļākā krīzē. Katras ģimenes spējas ģimenes psihoterapijas procesā atjaunot iekšējo emocionālo līdzsvaru un apgūt spējas un prasmes patstāvīgi saglabāt līdzsvaru potenciāli nākotnē saskaroties ar jaunām grūtībām, ir objektīvi atšķirīgas. Līdz ar to, ņemot vērā pakalpojumu saņēmušo ģimeņu aptaujas rezultātā iegūto informāciju par nepieciešamo konsultāciju reižu skaita palielināšanu, secināms, ka no terapijas efektivitātes viedokļa vērtīgāks ir tāds pakalpojums, kas balstās nevis lielākā ģimeņu skaitā, kas to saņēmušas, bet tajā, ka katrai pakalpojumu saņemošajai ģimenei tiek sniegts tai nepieciešamais atbalsts vismaz minimālajā apmērā, lai izsmeļot terapijā pieejamo konsultācijas reižu skaitu, būtu iespējams konstatēt uzlabojumus ģimenes funkcionētspējā un labsajūtā.
Līdz šim viena ģimene izmēģinājumprojektā pieejamā pakalpojuma ietvaros varēja saņemt no vienas līdz 10 (desmit) konsultācijām (vienas konsultāciju reizes ilgums no vienas stundas (60 minūtes jeb astronomiskā stunda) līdz vienai stundai un 30 minūtēm) un kopējais konsultāciju stundu skaits vienai ģimenei nepārsniedza 10 (desmit) stundas, tai skaitā, 1. – 3. konsultācijas laikā psihoterapijas speciālisti veica ģimenes situācijas sākotnējo novērtējumu. Tas nozīmē, ka faktiski sniegto konsultāciju jeb ģimenes un psihoterapijas speciālista tikšanos skaits var būt mazāks nekā kopējais konsultāciju stundu skaits.
Paplašinot pakalpojuma tvērumu, plānots palielināt kopējo konsultāciju skaitu līdz 12 konsultāciju reizēm, koncentrējoties uz nepieciešamā pakalpojuma nodrošināšanu ģimenēm krīzes situācijā. Ģimenes psihoterapijā saņemamā atbalsta ilgums katrai ģimenei var būt atšķirīgs, līdz ar to pakalpojuma sniegšanas laikā nodrošināmo konsultāciju reižu skaits ir atkarīgs no ģimenes problēmsituācijas dziļuma un ģimenes kā veseluma spējas problēmas risināt. Tādēļ, uzsākot ģimenes psihoterapijas procesu, ir grūti precīzi prognozēt, cik ilgs laiks un konsultāciju reižu skaits būs nepieciešams, lai sasniegtu rezultātu. Pakalpojuma ilgumu var prognozēt pēc tam, kad kopā ar psihoterapijas speciālistu ģimene ir formulējusi galvenās risināmās problēmas un mērķus. Ģimenes pakalpojuma saņemšanai tiks atlasītas kā līdz šim, proti, pēc to aizpildīta iesnieguma saņemšanas. Pēc iesniegumu atlases tiks organizēta 1. – 3. konsultācijas, kuru laikā psihoterapijas speciālists uzsāks konsultēšanas darbu un padziļināti iegūs informāciju par ģimenes problēmsituāciju, identificēs to un spēs izvērtēt, vai izvēlētā terapijas metode ir atbilstoša ģimenes vajadzībām. Jāatzīmē, ka, palielinot ģimenei pieejamo konsultāciju skaitu, tiktu kompensēts līdzšinējā praksē 1. – 3. konsultācijā informācijas iegūšanai un ģimenes sākotnējai novērtēšanai patērētais laiks, nodrošinot lielāku kontaktstundu skaitu tikai atbalsta saņemšanai. Arī Vācijas piemērā [1] 1.-5. tikšanās reize ir izmēģinājuma konsultāciju laiks, un tās tiek apmaksātas arī tajos gadījumos, ja terapija pie konkrētā psihoterapijas speciālista netiek turpināta. Lielāks kontaktstundu skaits tikai atbalsta saņemšanai nodrošina, ka tiek sasniegti ģimenes psihoterapijā izvirzītie mērķi. Tas savukārt nodrošina, ka pakalpojums ir kvalitatīvs un efektīvs, un ģimene turpmāk ar jauniegūtām prasmēs spēs funkcionēt, balstoties uz iekšējiem resursiem. Tādējādi tiek nodrošināts, ka ģimenei visdrīzāk nebūs nepieciešamas vērsties pēc atbalsta atkārtoti un pakalpojumu saņems plašāks ģimeņu skaits.
[1] https://www.gesundheitsinformation.de/wege-zur-psychotherapie-wo-gibt-es-hilfe.html
Kā atzīmē klīniskās psiholoģijas profesors A.Carr pētījumi pierāda, ka ģimenes psihoterapijā sistēmiskas intervences ir efektīvas gan rezultāta, gan izmaksu ziņā un labā prakse noteic, ka, lai novērotu uzlabojumus, nepieciešams nodrošināt no 6 - 20 tikšanās reizēm[1]. Arī izmēģinājumprojekta norises laikā veiktajā aptaujā tikai 22% no pakalpojumu saņēmušajām ģimenēm norādījušas, ka nepieciešamais konsultāciju skaits ir līdz 10 konsultācijām. Lielākā daļa aptaujāto uzskata, ka nepieciešamas vismaz 11-15 konsultācijas (26% aptaujāto) vai pat 16-20 konsultācijas (31% aptaujāto). Pakalpojuma detālāku izvērtējumu gan no valsts nodrošināta pakalpojuma aspekta, gan pakalpojuma saņēmēja vajadzību perspektīvas 2022. gadā ir veicis arī Latvijas Republikas Tiesībsargs (izvērtējums vēl nav pieejams publiski), kurš 2022. gada 13. septembrī attālinātās tikšanās laikā vērsa LM un inspekcijas uzmanību uz to, ka sniegto konsultāciju skaitam pakalpojuma ietvaros ir jābūt samērīgam, t.i., tam ir jābūt piemērotam, lai sasniegtu noteikto mērķi atjaunot ģimenes iekšējo emocionālo līdzsvaru un novērstu dziļāku problēmu rašanos, un tam nevajadzētu būt mazākam kā tas ir nepieciešams ģimenei. Tādēļ, lai nodrošinātu pakalpojuma efektivitāti un pasākuma mērķa kvalitatīvāku sasniegšanu, izmēģinājumprojekta ietvaros vienai ģimenei krīzes situācijā būtu nodrošināma iespēja saņemt līdz 12 ģimenes psihoterapeita konsultācijas stundām, balstoties uz sekojošiem kritērijiem:
- ģimene ir motivēta un tai ir emocionālie un laika resursi psihoterapijas apmeklēšanai;
- traumatiska pieredze (pašam bērnam vai kādam no ģimenes locekļiem), piemēram, vecāka nāve, fiziska trauma, vardarbība, atkārtota traumatiska pieredze vai krīzes situācija ir ieilgusi un nebeidzas;
- ģimenes psihoterapijas procesā aktīvi iesaistās visi vai lielākā daļa ģimenes locekļu;
- ģimenē aug bērns ar invaliditāti vai atkarību problēmām.
[1] Carr, A. (2019). Family therapy and systemic interventions for child‐focused problems: The current evidence base. Journal of Family Therapy, 41(2), 153 – 213. https://www.sfft.se/dokument/Carr-2019-Journal_of_Family_Therapy.pdf
Carr A., Pinquart M., Haun M.W. (2020) Chapter “Research-Informed Practice of Systemic Therapy” in book: Ochs M., Borcsa M., Schweitzer J. (eds) “Systemic Research in Individual, Couple, and Family Therapy and Counseling” European Family Therapy Association Series. Springer, Cham. https://doi.org/10.1007/978-3-030-36560-8_18 (maksas saturs)
Vienlaikus līgumā par pakalpojuma nodrošināšanu un saņemšanu paredzēts iekļaut nosacījumus, kuriem iestājoties, uzsāktā pakalpojuma sniegšanas tālāka nodrošināšana nav iespējama un pakalpojuma sniedzējam ir tiesības vienpusēji atkāpties no turpmākas pakalpojuma nodrošināšanas, piemēram, gadījumos, ja ģimene nav motivēta sadarboties, tādējādi dodot iespēju saņemt pakalpojumu citai ģimenei, kas ir vērsta uz sadarbību un ģimenes krīzes situācijas risināšanu.
Jāatzīmē, ka attiecībā uz pakalpojuma nodrošināšanu izmēģinājumprojekta īstenošanas laikā nav identificētas situācijas, kad pakalpojuma sniedzējs nelietderīgi izlieto piešķirto finansējumu, piemēram, savlaicīgi nelaužot līgumu ar pakalpojuma saņēmēju - ģimeni, kura nav motivēta sadarboties. Ja ģimene, nesaskaņojot ar psihoterapijas speciālistu, neierodas uz vienu konsultāciju, psihoterapijas speciālists atsaka turpmāku sadarbību. Taču, psihoterapijas speciālisti līdzšinēji ir identificējuši vairākas problēmsituācijas, kad būtu dziļāk izvērtējama ģimenes psihoterapijas pakalpojuma piemērotība un pakalpojuma saņemšanas pamatotība ģimenei. Šādi gadījumi ir:
1) plānota vai uzsākta tiesvedība bērna vecāku starpā ar bērna aizgādību un saskarsmes tiesībām saistītu jautājumu risināšanai;
2) viena vecāka pieteikums uz pakalpojumu, nepārliecinoties par otra vecāka vai ģimenes psihoterapijā iesaistāmā cita ģimenes locekļa piekrišanu un motivāciju pakalpojuma saņemšanai;
3) sociālā darbinieka, kurš strādā ar ģimeni, uzstājība uz pakalpojuma nepieciešamību, neņemot vērā ģimenes nevēlēšanos pakalpojumu izmantot;
4) vardarbība ģimenes locekļu starpā un psihisko saslimšanu esamība kā traucējošs faktors pilnvērtīgam un efektīvam ģimenes psihoterapijas procesam.
Lai savlaicīgāk identificētu šādas ģimenes un mazinātu risku finansējuma nelietderīgai izmantošanai kaut dažu pirmo konsultācijas reižu dēļ, inspekcija veiks pieteikuma uz pakalpojumu veidlapas papildinājumus, iekļaujot atzīmi par tiesvedību, vardarbību, psihisko veselību, kā arī lūdzot iesniedzēju norādīt, kur un kādā veidā ir iegūtas ziņas par pakalpojuma saņemšanas iespējām un tā motivāciju. Inspekcija sadarbībā ar LM organizēs tikšanos ar visu pašvaldību sociālā dienesta pārstāvjiem, lai informētu par nepieciešamību sociālajiem darbiniekiem pirms ieteikuma došanas sociālo dienestu klientiem vērsties pēc pakalpojuma, vispirms pārliecināties par klientu motivāciju (gatavību sadarboties ar ģimenes psihoterapijas speciālistu un ierasties uz konsultācijām) pakalpojuma saņemšanai un izmantošanai.
Plānots, ka, pagarinot izmēginājumprojekta īstenošanas periodu, pakalpojums varētu tikt sniegts vidēji 9 (deviņus) mēnešus no pakalpojuma uzsākšanas brīža, piesaistot pakalpojuma sniedzēju noteiktam konsultāciju stundu skaitam un 1 (viena) mēneša laikā pēc pakalpojuma pabeigšanas veicot tā rezultātu izvērtējumu.
Līdz ar to izmēģinājumprojekta īstenošanas periodu plānots noteikt līdz 34 mēnešiem līdzšinējo 24 mēnešu vietā (izmēģinājumprojekta īstenošana uzsākta 2021. gada martā un pēc grozījumiem tā beigu termiņš būs 2023. gada decembris, ieskaitot izmēģinājumprojekta rezultātu izvērtējumu).
Pakalpojuma nodrošināšanai ģimenēm krīzes situācijā nepieciešams papildu finansējums 156 000 euro apmērā, tai skaitā, Eiropas Sociālā fonda (turpmāk – ESF) finansējums 132 600 euro un valsts budžeta finansējums 23 400 euro (atbilst 112. intervences kategorijai (kodam) “Piekļuves uzlabošana cenas ziņā pieejamiem, ilgtspējīgiem un kvalitatīviem pakalpojumiem, tostarp veselības aprūpei un vispārējas nozīmes sociālajiem pakalpojumiem”), periodam no 2023. gada marta līdz 2023. decembrim, kura ietvaros atbalstu būs iespējams saņemt aptuveni 167 ģimenēm, kopā 2000 konsultāciju stundas. Tādējādi izmēģinājumprojektā periodā no 2021. gada marta līdz 2023. gada decembrim kopā būs pieejamas 8499 konsultāciju stundas aptuveni 817 ģimenēm (šobrīd izmēģinājumprojektā kopā pieejamas 6499 konsultāciju stundas aptuveni 650 ģimenēm). Pēc grozījumiem 9.2.1.3. pasākumam kopējais attiecināmais finansējums no 3 757 399 euro tiks palielināts uz 3 913 399 euro, tai skaitā ESF finansējums – 3 326 389 euro un valsts budžeta finansējums – 587 010 euro.
Papildu finansējums tiks novirzīts pakalpojuma tvēruma paplašināšanai 9.2.1.3. pasākuma projektā īstenotā izmēģinājumprojekta ietvaros, kas veicinās MK noteikumu Nr.575 4.2.4. apakšpunktā noteiktā iznākuma rādītāja “konsultatīvā atbalsta izmēģinājumprojektu skaits – 1” sasniegšanu un papildu sasniedzami rādītāji nav izvirzāmi.
Pakalpojums tiks nodrošināts visā Latvijas teritorijā. Vienai ģimenei atbilstoši ģimenes psihoterapeita (psihoterapijas speciālista) novērtējumam būs iespēja saņemt no vienas līdz 12 ģimenes psihoterapijas konsultāciju sesijām, kuru ilgums var būt no vienas stundas (astronomiskā stunda jeb 60 minūtes) līdz vienai stundai un 30 minūtēm, taču kopējais konsultāciju stundu skaits vienai ģimenei nedrīkstēs pārsniegt 12 stundas.
Vienu stundu garas konsultācijas izmaksas plānotas vidēji 78 euro apmērā (ieskaitot pievienotās vērtības nodokli).
Izmaksu kopsummas aprēķins: 12 konsultāciju stundas x 78 euro x ~167 ģimenes = ~156 000 euro.
Pakalpojuma saņemšana tiks nodrošināta, pamatojoties uz bērna likumiskā pārstāvja inspekcijā iesniegtu iesniegumu ar lūgumu nodrošināt ģimenes psihoterapijas konsultācijas un inspekcijas Konsultatīvās nodaļas vadītāja lēmumu par pakalpojuma piešķiršanu. Inspekcijas Konsultatīvā nodaļa pēc lēmuma pieņemšanas informēs iesnieguma iesniedzēju un pakalpojuma sniedzēju par pakalpojuma piešķiršanu ģimenei. Pakalpojuma sniedzējs nodrošinās ģimenes psihoterapijas konsultāciju procesa plānošanu, speciālistu piesaisti un pakalpojuma īstenošanu.
Pakalpojumu sniedzējam tiks izvirzīta prasība nodrošināt sertificētus speciālistus ar augstāko izglītību (humanitārajās, sociālajās vai medicīnas zinātnēs), kuri veic praktisku ģimenes psihoterapijas darbu un kuriem ir izglītība ģimenes vai sistēmiskajā psihoterapijā.
9.2.1.3. pasākumam kopējā pieejamā attiecināmā finansējuma palielinājums, paplašinot pakalpojuma tvērumu, sekmēs 9.2.1.3. pasākuma mērķa labāku sasniegšanu, proti, nodrošinās intensīvāku, apjomīgāku un mērķtiecīgāku nepieciešamo atbalstu ģimenēm to destabilizējošo risku mazināšanai.
9.2.1.3. pasākumam plānots pārdalīt finansējumu no 9.2.2.SAM "Palielināt kvalitatīvu institucionālai aprūpei alternatīvu sociālo pakalpojumu dzīvesvietā un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu pieejamību personām ar invaliditāti un bērniem" 9.2.2.1.pasākuma "Deinstitucionalizācija" (turpmāk - 9.2.2.1. pasākums). 9.2.2.1.pasākuma īstenošanas uzraudzības pasākumu laikā ir konstatēts, ka vienā no pieciem 9.2.2.1. pasākuma projektiem - Zemgales plānošanas reģiona projektā Nr. 9.2.2.1/15/I/001 "Atver sirdi Zemgalē" (turpmāk - 9.2.2.1. pasākuma projekts) dažādu objektīvu apstākļu ietekmē (Covid-19 pandēmijas ietekme, mērķa grupas personu atteikšanās no dalības projektā) ir izveidojies finansējuma ietaupījums. Tas ir, finansējuma saņēmējam nebūs iespējams investēt visu 9.2.2.1. pasākuma projektā plānoto finansējumu līdz projekta īstenošanas beigām, tāpēc 9.2.2.1. pasākuma projektā izveidojies finansējuma atlikums 756 000 EUR apmērā.
Daļa 9.2.2.1. pasākuma finansējuma ietaupījuma 600 000 euro apmērā jau ir pārdalīta 9.2.2. SAM "Palielināt kvalitatīvu institucionālai aprūpei alternatīvu sociālo pakalpojumu dzīvesvietā un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu pieejamību personām ar invaliditāti un bērniem" 9.2.2.3. pasākuma "Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšana" (turpmāk - 9.2.2.3. pasākums) trešās kārtas četru projektu īstenošanai, lai sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi būtu pieejami pēc iespējas lielākai daļai ģimeņu, kuru aprūpē ir bērni ar funkcionāliem traucējumiem, jo šo projektu apstiprināšanai 9.2.2.3.pasākuma trešās kārtas ietvaros nebija pietiekams finansējums. Atlikusī 9.2.2.1. pasākuma finansējuma ietaupījuma daļa 156 000 euro apmērā ar šiem noteikumiem tiek pārdalīta 9.2.1.3. pasākuma īstenošanai.
Grozījumi MK 2018. gada 22. maija noteikumos Nr.291 “Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt kvalitatīvu institucionālai aprūpei alternatīvu sociālo pakalpojumu dzīvesvietā un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu pieejamību personām ar invaliditāti un bērniem" 9.2.2.3. pasākuma "Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšana" īstenošanas noteikumi” [1], palielinot 9.2.2.3. pasākumam pieejamo kopējo attiecināmo finansējumu par 600 000 euro, ir apstiprināti 2022. gada 11. oktobra MK sēdē (spēkā no 2022. gada 18. oktobra).
Grozījumi Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (turpmāk – CFLA) un Zemgales plānošanas reģiona 2015. gada 8. decembra vienošanās par 9.2.2.1. pasākuma projekta īstenošanu, samazinot kopējo pieejamo attiecināmo finansējumu, tai skaitā 9.2.1.3. pasākumam pārdalāmo finansējumu, ir apstiprināti un spēkā no 2022. gada 18. oktobra.
Grozījumi MK 2015. gada 16. jūnija noteikumos Nr. 313 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt kvalitatīvu institucionālai aprūpei alternatīvu sociālo pakalpojumu dzīvesvietā un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu pieejamību personām ar invaliditāti un bērniem" 9.2.2.1. pasākuma "Deinstitucionalizācija" īstenošanas noteikumi"[2] par 9.2.2.1. pasākuma īstenošanu ir apstiprināti 2022. gada 11. oktobra MK sēdē (spēkā no 2022. gada 18. oktobra).
Grozījumi CFLA un inspekcijas 2016. gada 14. aprīļa vienošanās par 9.2.1.3. pasākuma projekta īstenošanu, palielinot kopējo pieejamo attiecināmo finansējumu, tiks virzīti apstiprināšanai pēc noteikumu projekta pieņemšanas (indikatīvi 2023. gada janvārī).
[1] Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/299175-darbibas-programmas-izaugsme-un-nodarbinatiba-9-2-2-nbspspecifiska-atbalsta-merka-palielinat-kvalitativu-institucionalai
[2] Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/274957-darbibas-programmas-izaugsme-un-nodarbinatiba-9-2-2-specifiska-atbalsta-merka-palielinat-kvalitativu-institucionalai-aprupei
Ievērojot augsto pakalpojuma pieprasījumu un nepieciešamību nodrošināt konsultatīvā atbalsta pakalpojumu ģimenēm ar dažādu psihoemocionālo problemātiku, izmēģinājumprojekta ietvaros nepieciešams paplašināt pakalpojuma tvērumu un pagarināt pakalpojuma pieejamības periodu, izmēģinājumprojekta turpinājumā koncentrējoties uz atbalstu ģimenēm krīzes situācijā. Ar pakalpojumu ģimenēm tieši krīzes situācijās sniegtais atbalsts būs vērsts uz īstermiņa un ilgtermiņa krīzes situāciju risināšanu, kad traumatiskie pārdzīvojumi pēkšņi pārtrauc un izmaina ikdienas dzīves ritmu vai ģimenēs nesenā periodā piedzīvotām un risināmām problēmām pievienojas jauni satricinājumi, veidojot emocionālas un fiziskas izmaiņas ģimeņu locekļu uzvedībā un domāšanā. Šāda atbalsta sniegšana ļaus savlaicīgi novērst dziļāku problēmu rašanos ģimenēm.
Izmēģinājumprojektā sniegtā pakalpojuma ietvaros krīze tiktu skatīta kā:
- nepārvaramas grūtības, kas pārsniedz ģimenes ierastos resursus un sarežģījuma pārvarēšanas mehānismus (grūtības ar mentālo veselību, emocionālā pašregulācija, bērnu attīstības krīzes, bērnu nespēja adaptēties jaunajā vidē, uzsākot skolas gaitas vai mainot skolu, pēc vecāku šķiršanās grūtības iejusties jaunajā ģimenē (īpaši gadījumos, kad vecāka partnerim arī ir bērni no iepriekšējām attiecībām u.c. gadījumos));
- stāvoklis pēc traumatiska notikuma (ārkārtas situācija, sociāli ekonomiskie satricinājumi, tuva cilvēka nāve vai pašnāvība, pēkšņa invaliditāte, smagas slimības diagnozes uzstādīšana, izmaiņas nozīmīgās attiecībās, šķiršanās u.c. gadījumos).
Palīdzība krīzes situācijā tiks sniegta ar ģimenes un sistēmiskās terapijas metodēm, kuras laikā psihoterapijas konsultāciju mērķis būtu sniegt ģimenes psihoemocionālajās vajadzībās balstītu atbalstu iespējami ātra emocionālā atvieglojuma sasniegšanai un iekšējā līdzsvara atjaunošanai, kāds bija pirms krīzes. Konsultāciju procesā panākama pakāpeniska pāreja no nedrošības līdz drošības sajūtai un traumatisko atmiņu integrācijai, no izteiktas izolācijas līdz spējai iekļauties sociālā dzīvē.
Krīzes situācijā nonākušām ģimenēm svarīgs ir īstermiņa konsultāciju nodrošinājums, tas ir:
- psiholoģiskās palīdzības veids, kas vērsts uz aktuālo problēmu un emocionālo stāvokli, nevis uz ģimeņes locekļu personību un dzīves pieredzi kopumā, samazinot psiholoģiskās spriedzes līmeni;
- instruments, kas palīdzētu pieņemt traumējošu notikumu un mazinātu krīzes simptomu izpausmes un ietekmi, palīdzētu “izdzīvot” krīzes fāzes;
- psiholoģiskais atbalsts ģimenēm, kas ļautu ieraudzīt līdz šim nepamanītus resursus un ar skatu no malas apzināties situāciju, iemācīties pieņemt lēmumus un rast kompromisus.
Par efektīvu pakalpojumu ir uzskatāms tāds pakalpojums, kas sasniedz tam paredzēto mērķi, šajā gadījumā, nodrošināt, lai ģimenes neiekļūst dziļākā krīzē. Katras ģimenes spējas ģimenes psihoterapijas procesā atjaunot iekšējo emocionālo līdzsvaru un apgūt spējas un prasmes patstāvīgi saglabāt līdzsvaru potenciāli nākotnē saskaroties ar jaunām grūtībām, ir objektīvi atšķirīgas. Līdz ar to, ņemot vērā pakalpojumu saņēmušo ģimeņu aptaujas rezultātā iegūto informāciju par nepieciešamo konsultāciju reižu skaita palielināšanu, secināms, ka no terapijas efektivitātes viedokļa vērtīgāks ir tāds pakalpojums, kas balstās nevis lielākā ģimeņu skaitā, kas to saņēmušas, bet tajā, ka katrai pakalpojumu saņemošajai ģimenei tiek sniegts tai nepieciešamais atbalsts vismaz minimālajā apmērā, lai izsmeļot terapijā pieejamo konsultācijas reižu skaitu, būtu iespējams konstatēt uzlabojumus ģimenes funkcionētspējā un labsajūtā.
Līdz šim viena ģimene izmēģinājumprojektā pieejamā pakalpojuma ietvaros varēja saņemt no vienas līdz 10 (desmit) konsultācijām (vienas konsultāciju reizes ilgums no vienas stundas (60 minūtes jeb astronomiskā stunda) līdz vienai stundai un 30 minūtēm) un kopējais konsultāciju stundu skaits vienai ģimenei nepārsniedza 10 (desmit) stundas, tai skaitā, 1. – 3. konsultācijas laikā psihoterapijas speciālisti veica ģimenes situācijas sākotnējo novērtējumu. Tas nozīmē, ka faktiski sniegto konsultāciju jeb ģimenes un psihoterapijas speciālista tikšanos skaits var būt mazāks nekā kopējais konsultāciju stundu skaits.
Paplašinot pakalpojuma tvērumu, plānots palielināt kopējo konsultāciju skaitu līdz 12 konsultāciju reizēm, koncentrējoties uz nepieciešamā pakalpojuma nodrošināšanu ģimenēm krīzes situācijā. Ģimenes psihoterapijā saņemamā atbalsta ilgums katrai ģimenei var būt atšķirīgs, līdz ar to pakalpojuma sniegšanas laikā nodrošināmo konsultāciju reižu skaits ir atkarīgs no ģimenes problēmsituācijas dziļuma un ģimenes kā veseluma spējas problēmas risināt. Tādēļ, uzsākot ģimenes psihoterapijas procesu, ir grūti precīzi prognozēt, cik ilgs laiks un konsultāciju reižu skaits būs nepieciešams, lai sasniegtu rezultātu. Pakalpojuma ilgumu var prognozēt pēc tam, kad kopā ar psihoterapijas speciālistu ģimene ir formulējusi galvenās risināmās problēmas un mērķus. Ģimenes pakalpojuma saņemšanai tiks atlasītas kā līdz šim, proti, pēc to aizpildīta iesnieguma saņemšanas. Pēc iesniegumu atlases tiks organizēta 1. – 3. konsultācijas, kuru laikā psihoterapijas speciālists uzsāks konsultēšanas darbu un padziļināti iegūs informāciju par ģimenes problēmsituāciju, identificēs to un spēs izvērtēt, vai izvēlētā terapijas metode ir atbilstoša ģimenes vajadzībām. Jāatzīmē, ka, palielinot ģimenei pieejamo konsultāciju skaitu, tiktu kompensēts līdzšinējā praksē 1. – 3. konsultācijā informācijas iegūšanai un ģimenes sākotnējai novērtēšanai patērētais laiks, nodrošinot lielāku kontaktstundu skaitu tikai atbalsta saņemšanai. Arī Vācijas piemērā [1] 1.-5. tikšanās reize ir izmēģinājuma konsultāciju laiks, un tās tiek apmaksātas arī tajos gadījumos, ja terapija pie konkrētā psihoterapijas speciālista netiek turpināta. Lielāks kontaktstundu skaits tikai atbalsta saņemšanai nodrošina, ka tiek sasniegti ģimenes psihoterapijā izvirzītie mērķi. Tas savukārt nodrošina, ka pakalpojums ir kvalitatīvs un efektīvs, un ģimene turpmāk ar jauniegūtām prasmēs spēs funkcionēt, balstoties uz iekšējiem resursiem. Tādējādi tiek nodrošināts, ka ģimenei visdrīzāk nebūs nepieciešamas vērsties pēc atbalsta atkārtoti un pakalpojumu saņems plašāks ģimeņu skaits.
[1] https://www.gesundheitsinformation.de/wege-zur-psychotherapie-wo-gibt-es-hilfe.html
Kā atzīmē klīniskās psiholoģijas profesors A.Carr pētījumi pierāda, ka ģimenes psihoterapijā sistēmiskas intervences ir efektīvas gan rezultāta, gan izmaksu ziņā un labā prakse noteic, ka, lai novērotu uzlabojumus, nepieciešams nodrošināt no 6 - 20 tikšanās reizēm[1]. Arī izmēģinājumprojekta norises laikā veiktajā aptaujā tikai 22% no pakalpojumu saņēmušajām ģimenēm norādījušas, ka nepieciešamais konsultāciju skaits ir līdz 10 konsultācijām. Lielākā daļa aptaujāto uzskata, ka nepieciešamas vismaz 11-15 konsultācijas (26% aptaujāto) vai pat 16-20 konsultācijas (31% aptaujāto). Pakalpojuma detālāku izvērtējumu gan no valsts nodrošināta pakalpojuma aspekta, gan pakalpojuma saņēmēja vajadzību perspektīvas 2022. gadā ir veicis arī Latvijas Republikas Tiesībsargs (izvērtējums vēl nav pieejams publiski), kurš 2022. gada 13. septembrī attālinātās tikšanās laikā vērsa LM un inspekcijas uzmanību uz to, ka sniegto konsultāciju skaitam pakalpojuma ietvaros ir jābūt samērīgam, t.i., tam ir jābūt piemērotam, lai sasniegtu noteikto mērķi atjaunot ģimenes iekšējo emocionālo līdzsvaru un novērstu dziļāku problēmu rašanos, un tam nevajadzētu būt mazākam kā tas ir nepieciešams ģimenei. Tādēļ, lai nodrošinātu pakalpojuma efektivitāti un pasākuma mērķa kvalitatīvāku sasniegšanu, izmēģinājumprojekta ietvaros vienai ģimenei krīzes situācijā būtu nodrošināma iespēja saņemt līdz 12 ģimenes psihoterapeita konsultācijas stundām, balstoties uz sekojošiem kritērijiem:
- ģimene ir motivēta un tai ir emocionālie un laika resursi psihoterapijas apmeklēšanai;
- traumatiska pieredze (pašam bērnam vai kādam no ģimenes locekļiem), piemēram, vecāka nāve, fiziska trauma, vardarbība, atkārtota traumatiska pieredze vai krīzes situācija ir ieilgusi un nebeidzas;
- ģimenes psihoterapijas procesā aktīvi iesaistās visi vai lielākā daļa ģimenes locekļu;
- ģimenē aug bērns ar invaliditāti vai atkarību problēmām.
[1] Carr, A. (2019). Family therapy and systemic interventions for child‐focused problems: The current evidence base. Journal of Family Therapy, 41(2), 153 – 213. https://www.sfft.se/dokument/Carr-2019-Journal_of_Family_Therapy.pdf
Carr A., Pinquart M., Haun M.W. (2020) Chapter “Research-Informed Practice of Systemic Therapy” in book: Ochs M., Borcsa M., Schweitzer J. (eds) “Systemic Research in Individual, Couple, and Family Therapy and Counseling” European Family Therapy Association Series. Springer, Cham. https://doi.org/10.1007/978-3-030-36560-8_18 (maksas saturs)
Vienlaikus līgumā par pakalpojuma nodrošināšanu un saņemšanu paredzēts iekļaut nosacījumus, kuriem iestājoties, uzsāktā pakalpojuma sniegšanas tālāka nodrošināšana nav iespējama un pakalpojuma sniedzējam ir tiesības vienpusēji atkāpties no turpmākas pakalpojuma nodrošināšanas, piemēram, gadījumos, ja ģimene nav motivēta sadarboties, tādējādi dodot iespēju saņemt pakalpojumu citai ģimenei, kas ir vērsta uz sadarbību un ģimenes krīzes situācijas risināšanu.
Jāatzīmē, ka attiecībā uz pakalpojuma nodrošināšanu izmēģinājumprojekta īstenošanas laikā nav identificētas situācijas, kad pakalpojuma sniedzējs nelietderīgi izlieto piešķirto finansējumu, piemēram, savlaicīgi nelaužot līgumu ar pakalpojuma saņēmēju - ģimeni, kura nav motivēta sadarboties. Ja ģimene, nesaskaņojot ar psihoterapijas speciālistu, neierodas uz vienu konsultāciju, psihoterapijas speciālists atsaka turpmāku sadarbību. Taču, psihoterapijas speciālisti līdzšinēji ir identificējuši vairākas problēmsituācijas, kad būtu dziļāk izvērtējama ģimenes psihoterapijas pakalpojuma piemērotība un pakalpojuma saņemšanas pamatotība ģimenei. Šādi gadījumi ir:
1) plānota vai uzsākta tiesvedība bērna vecāku starpā ar bērna aizgādību un saskarsmes tiesībām saistītu jautājumu risināšanai;
2) viena vecāka pieteikums uz pakalpojumu, nepārliecinoties par otra vecāka vai ģimenes psihoterapijā iesaistāmā cita ģimenes locekļa piekrišanu un motivāciju pakalpojuma saņemšanai;
3) sociālā darbinieka, kurš strādā ar ģimeni, uzstājība uz pakalpojuma nepieciešamību, neņemot vērā ģimenes nevēlēšanos pakalpojumu izmantot;
4) vardarbība ģimenes locekļu starpā un psihisko saslimšanu esamība kā traucējošs faktors pilnvērtīgam un efektīvam ģimenes psihoterapijas procesam.
Lai savlaicīgāk identificētu šādas ģimenes un mazinātu risku finansējuma nelietderīgai izmantošanai kaut dažu pirmo konsultācijas reižu dēļ, inspekcija veiks pieteikuma uz pakalpojumu veidlapas papildinājumus, iekļaujot atzīmi par tiesvedību, vardarbību, psihisko veselību, kā arī lūdzot iesniedzēju norādīt, kur un kādā veidā ir iegūtas ziņas par pakalpojuma saņemšanas iespējām un tā motivāciju. Inspekcija sadarbībā ar LM organizēs tikšanos ar visu pašvaldību sociālā dienesta pārstāvjiem, lai informētu par nepieciešamību sociālajiem darbiniekiem pirms ieteikuma došanas sociālo dienestu klientiem vērsties pēc pakalpojuma, vispirms pārliecināties par klientu motivāciju (gatavību sadarboties ar ģimenes psihoterapijas speciālistu un ierasties uz konsultācijām) pakalpojuma saņemšanai un izmantošanai.
Plānots, ka, pagarinot izmēginājumprojekta īstenošanas periodu, pakalpojums varētu tikt sniegts vidēji 9 (deviņus) mēnešus no pakalpojuma uzsākšanas brīža, piesaistot pakalpojuma sniedzēju noteiktam konsultāciju stundu skaitam un 1 (viena) mēneša laikā pēc pakalpojuma pabeigšanas veicot tā rezultātu izvērtējumu.
Līdz ar to izmēģinājumprojekta īstenošanas periodu plānots noteikt līdz 34 mēnešiem līdzšinējo 24 mēnešu vietā (izmēģinājumprojekta īstenošana uzsākta 2021. gada martā un pēc grozījumiem tā beigu termiņš būs 2023. gada decembris, ieskaitot izmēģinājumprojekta rezultātu izvērtējumu).
Pakalpojuma nodrošināšanai ģimenēm krīzes situācijā nepieciešams papildu finansējums 156 000 euro apmērā, tai skaitā, Eiropas Sociālā fonda (turpmāk – ESF) finansējums 132 600 euro un valsts budžeta finansējums 23 400 euro (atbilst 112. intervences kategorijai (kodam) “Piekļuves uzlabošana cenas ziņā pieejamiem, ilgtspējīgiem un kvalitatīviem pakalpojumiem, tostarp veselības aprūpei un vispārējas nozīmes sociālajiem pakalpojumiem”), periodam no 2023. gada marta līdz 2023. decembrim, kura ietvaros atbalstu būs iespējams saņemt aptuveni 167 ģimenēm, kopā 2000 konsultāciju stundas. Tādējādi izmēģinājumprojektā periodā no 2021. gada marta līdz 2023. gada decembrim kopā būs pieejamas 8499 konsultāciju stundas aptuveni 817 ģimenēm (šobrīd izmēģinājumprojektā kopā pieejamas 6499 konsultāciju stundas aptuveni 650 ģimenēm). Pēc grozījumiem 9.2.1.3. pasākumam kopējais attiecināmais finansējums no 3 757 399 euro tiks palielināts uz 3 913 399 euro, tai skaitā ESF finansējums – 3 326 389 euro un valsts budžeta finansējums – 587 010 euro.
Papildu finansējums tiks novirzīts pakalpojuma tvēruma paplašināšanai 9.2.1.3. pasākuma projektā īstenotā izmēģinājumprojekta ietvaros, kas veicinās MK noteikumu Nr.575 4.2.4. apakšpunktā noteiktā iznākuma rādītāja “konsultatīvā atbalsta izmēģinājumprojektu skaits – 1” sasniegšanu un papildu sasniedzami rādītāji nav izvirzāmi.
Pakalpojums tiks nodrošināts visā Latvijas teritorijā. Vienai ģimenei atbilstoši ģimenes psihoterapeita (psihoterapijas speciālista) novērtējumam būs iespēja saņemt no vienas līdz 12 ģimenes psihoterapijas konsultāciju sesijām, kuru ilgums var būt no vienas stundas (astronomiskā stunda jeb 60 minūtes) līdz vienai stundai un 30 minūtēm, taču kopējais konsultāciju stundu skaits vienai ģimenei nedrīkstēs pārsniegt 12 stundas.
Vienu stundu garas konsultācijas izmaksas plānotas vidēji 78 euro apmērā (ieskaitot pievienotās vērtības nodokli).
Izmaksu kopsummas aprēķins: 12 konsultāciju stundas x 78 euro x ~167 ģimenes = ~156 000 euro.
Pakalpojuma saņemšana tiks nodrošināta, pamatojoties uz bērna likumiskā pārstāvja inspekcijā iesniegtu iesniegumu ar lūgumu nodrošināt ģimenes psihoterapijas konsultācijas un inspekcijas Konsultatīvās nodaļas vadītāja lēmumu par pakalpojuma piešķiršanu. Inspekcijas Konsultatīvā nodaļa pēc lēmuma pieņemšanas informēs iesnieguma iesniedzēju un pakalpojuma sniedzēju par pakalpojuma piešķiršanu ģimenei. Pakalpojuma sniedzējs nodrošinās ģimenes psihoterapijas konsultāciju procesa plānošanu, speciālistu piesaisti un pakalpojuma īstenošanu.
Pakalpojumu sniedzējam tiks izvirzīta prasība nodrošināt sertificētus speciālistus ar augstāko izglītību (humanitārajās, sociālajās vai medicīnas zinātnēs), kuri veic praktisku ģimenes psihoterapijas darbu un kuriem ir izglītība ģimenes vai sistēmiskajā psihoterapijā.
9.2.1.3. pasākumam kopējā pieejamā attiecināmā finansējuma palielinājums, paplašinot pakalpojuma tvērumu, sekmēs 9.2.1.3. pasākuma mērķa labāku sasniegšanu, proti, nodrošinās intensīvāku, apjomīgāku un mērķtiecīgāku nepieciešamo atbalstu ģimenēm to destabilizējošo risku mazināšanai.
9.2.1.3. pasākumam plānots pārdalīt finansējumu no 9.2.2.SAM "Palielināt kvalitatīvu institucionālai aprūpei alternatīvu sociālo pakalpojumu dzīvesvietā un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu pieejamību personām ar invaliditāti un bērniem" 9.2.2.1.pasākuma "Deinstitucionalizācija" (turpmāk - 9.2.2.1. pasākums). 9.2.2.1.pasākuma īstenošanas uzraudzības pasākumu laikā ir konstatēts, ka vienā no pieciem 9.2.2.1. pasākuma projektiem - Zemgales plānošanas reģiona projektā Nr. 9.2.2.1/15/I/001 "Atver sirdi Zemgalē" (turpmāk - 9.2.2.1. pasākuma projekts) dažādu objektīvu apstākļu ietekmē (Covid-19 pandēmijas ietekme, mērķa grupas personu atteikšanās no dalības projektā) ir izveidojies finansējuma ietaupījums. Tas ir, finansējuma saņēmējam nebūs iespējams investēt visu 9.2.2.1. pasākuma projektā plānoto finansējumu līdz projekta īstenošanas beigām, tāpēc 9.2.2.1. pasākuma projektā izveidojies finansējuma atlikums 756 000 EUR apmērā.
Daļa 9.2.2.1. pasākuma finansējuma ietaupījuma 600 000 euro apmērā jau ir pārdalīta 9.2.2. SAM "Palielināt kvalitatīvu institucionālai aprūpei alternatīvu sociālo pakalpojumu dzīvesvietā un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu pieejamību personām ar invaliditāti un bērniem" 9.2.2.3. pasākuma "Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšana" (turpmāk - 9.2.2.3. pasākums) trešās kārtas četru projektu īstenošanai, lai sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi būtu pieejami pēc iespējas lielākai daļai ģimeņu, kuru aprūpē ir bērni ar funkcionāliem traucējumiem, jo šo projektu apstiprināšanai 9.2.2.3.pasākuma trešās kārtas ietvaros nebija pietiekams finansējums. Atlikusī 9.2.2.1. pasākuma finansējuma ietaupījuma daļa 156 000 euro apmērā ar šiem noteikumiem tiek pārdalīta 9.2.1.3. pasākuma īstenošanai.
Grozījumi MK 2018. gada 22. maija noteikumos Nr.291 “Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt kvalitatīvu institucionālai aprūpei alternatīvu sociālo pakalpojumu dzīvesvietā un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu pieejamību personām ar invaliditāti un bērniem" 9.2.2.3. pasākuma "Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšana" īstenošanas noteikumi” [1], palielinot 9.2.2.3. pasākumam pieejamo kopējo attiecināmo finansējumu par 600 000 euro, ir apstiprināti 2022. gada 11. oktobra MK sēdē (spēkā no 2022. gada 18. oktobra).
Grozījumi Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (turpmāk – CFLA) un Zemgales plānošanas reģiona 2015. gada 8. decembra vienošanās par 9.2.2.1. pasākuma projekta īstenošanu, samazinot kopējo pieejamo attiecināmo finansējumu, tai skaitā 9.2.1.3. pasākumam pārdalāmo finansējumu, ir apstiprināti un spēkā no 2022. gada 18. oktobra.
Grozījumi MK 2015. gada 16. jūnija noteikumos Nr. 313 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt kvalitatīvu institucionālai aprūpei alternatīvu sociālo pakalpojumu dzīvesvietā un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu pieejamību personām ar invaliditāti un bērniem" 9.2.2.1. pasākuma "Deinstitucionalizācija" īstenošanas noteikumi"[2] par 9.2.2.1. pasākuma īstenošanu ir apstiprināti 2022. gada 11. oktobra MK sēdē (spēkā no 2022. gada 18. oktobra).
Grozījumi CFLA un inspekcijas 2016. gada 14. aprīļa vienošanās par 9.2.1.3. pasākuma projekta īstenošanu, palielinot kopējo pieejamo attiecināmo finansējumu, tiks virzīti apstiprināšanai pēc noteikumu projekta pieņemšanas (indikatīvi 2023. gada janvārī).
[1] Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/299175-darbibas-programmas-izaugsme-un-nodarbinatiba-9-2-2-nbspspecifiska-atbalsta-merka-palielinat-kvalitativu-institucionalai
[2] Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/274957-darbibas-programmas-izaugsme-un-nodarbinatiba-9-2-2-specifiska-atbalsta-merka-palielinat-kvalitativu-institucionalai-aprupei
Problēmas apraksts
Speciālistu apmācības
Projekta īstenošanas laikā inspekcija ir saskārusies ar situācijām, kad pieteikums profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanai tiek saņemts no subjekta, kurš pieteikuma brīdī ir apturējis savu profesionālo darbību. Piemēram, viena no pasākuma ietvaros apmācāmo speciālistu mērķa grupām ir advokāti. Latvijas Republikas Advokatūras likumā[1] ir uzskaitīti vairāki iemesli, kuru iestāšanās gadījumā Latvijas Zvērinātu advokātu padome aptur advokāta darbību vai atstādina advokātu no pienākumu pildīšanas. Lai arī Latvijas Republikas Advokatūras likums nosaka un paredz, ka zvērinātiem advokātiem, tostarp tiem, kuru darbība apturēta vai kuri atstādināti, ir pienākums celt savu kvalifikāciju, to praktiskā darbība, kuras ietvaros varētu tikt skarti ar bērnu tiesību aizsardzību saistīti jautājumi, netiek īstenota. Līdzīgi arī Notariāta likums[2] noteic noteiktus gadījumus, kad notāra darbība var tikt apturēta. Abos iepriekš minētajos gadījumos, subjekti nezaudē savu profesionālo statusu, tomēr tiek apturēta to profesionālo pienākumu izpilde. Atbilstoši Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā[3] noteiktajam labu pārvaldību raksturo lietderīga rīcība ar valsts budžeta līdzekļiem, proti, rīcībai ar valsts budžeta līdzekļiem ir jābūt tādai, lai mērķi sasniegtu ar iespējami mazāko finanšu līdzekļu izlietojumu. Pēc analoģijas Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.—2020.gada plānošanas perioda vadības likuma[4] 18. panta pirmās daļas 3.punkta nosacījumi paredz “nodrošināt, lai projektam piešķirtais finansējums tiktu izlietots saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu, ievērojot saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principus”. Tāpēc atbilstoši labas pārvaldības principam arī 9.2.1.3. pasākuma ietvaros apmācību izmaksu attiecināšana no projekta līdzekļiem speciālistam, kuram pieteikuma uz apmācībām iesniegšanas brīdī profesionālā darbība ir apturēta vai kurš ir atstādināts no darba vai amata pienākumu izpildes saistībā ar bērnu tiesību aizsardzības jautājumiem, nebūtu atbalstāma.
[1] Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/59283-latvijas-republikas-advokaturas-likums
[2] Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/59982-notariata-likums
[3] Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/36190-publiskas-personas-finansu-lidzeklu-un-mantas-izskerdesanas-noversanas-likums (3.pants)
[4] Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/267471-eiropas-savienibas-strukturfondu-un-kohezijas-fonda-2014-2020-gada-planosanas-perioda-vadibas-likums
Projekta īstenošanas laikā inspekcija ir saskārusies ar situācijām, kad pieteikums profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanai tiek saņemts no subjekta, kurš pieteikuma brīdī ir apturējis savu profesionālo darbību. Piemēram, viena no pasākuma ietvaros apmācāmo speciālistu mērķa grupām ir advokāti. Latvijas Republikas Advokatūras likumā[1] ir uzskaitīti vairāki iemesli, kuru iestāšanās gadījumā Latvijas Zvērinātu advokātu padome aptur advokāta darbību vai atstādina advokātu no pienākumu pildīšanas. Lai arī Latvijas Republikas Advokatūras likums nosaka un paredz, ka zvērinātiem advokātiem, tostarp tiem, kuru darbība apturēta vai kuri atstādināti, ir pienākums celt savu kvalifikāciju, to praktiskā darbība, kuras ietvaros varētu tikt skarti ar bērnu tiesību aizsardzību saistīti jautājumi, netiek īstenota. Līdzīgi arī Notariāta likums[2] noteic noteiktus gadījumus, kad notāra darbība var tikt apturēta. Abos iepriekš minētajos gadījumos, subjekti nezaudē savu profesionālo statusu, tomēr tiek apturēta to profesionālo pienākumu izpilde. Atbilstoši Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā[3] noteiktajam labu pārvaldību raksturo lietderīga rīcība ar valsts budžeta līdzekļiem, proti, rīcībai ar valsts budžeta līdzekļiem ir jābūt tādai, lai mērķi sasniegtu ar iespējami mazāko finanšu līdzekļu izlietojumu. Pēc analoģijas Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.—2020.gada plānošanas perioda vadības likuma[4] 18. panta pirmās daļas 3.punkta nosacījumi paredz “nodrošināt, lai projektam piešķirtais finansējums tiktu izlietots saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu, ievērojot saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principus”. Tāpēc atbilstoši labas pārvaldības principam arī 9.2.1.3. pasākuma ietvaros apmācību izmaksu attiecināšana no projekta līdzekļiem speciālistam, kuram pieteikuma uz apmācībām iesniegšanas brīdī profesionālā darbība ir apturēta vai kurš ir atstādināts no darba vai amata pienākumu izpildes saistībā ar bērnu tiesību aizsardzības jautājumiem, nebūtu atbalstāma.
[1] Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/59283-latvijas-republikas-advokaturas-likums
[2] Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/59982-notariata-likums
[3] Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/36190-publiskas-personas-finansu-lidzeklu-un-mantas-izskerdesanas-noversanas-likums (3.pants)
[4] Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/267471-eiropas-savienibas-strukturfondu-un-kohezijas-fonda-2014-2020-gada-planosanas-perioda-vadibas-likums
Risinājuma apraksts
Speciālistu apmācības
Nepieciešams noteikt, ka speciālistu tiesības pilnveidot profesionālo kompetenci bērnu tiesību aizsardzības jomā pasākuma ietvaros būtu ierobežojamas ar papildus nosacījumu - pieteikuma uz apmācībām iesniegšanas brīdī un apmācību laikā būt aktīvam ar amatu saistīto pienākumu pildīšanā, tādējādi nodrošinot pasākuma līdzekļu izlietojumu atbilstoši tā mērķim[1], kas paredz “paaugstināt speciālistu profesionalitāti darbam ar bērniem [..] un pilnveidot darba efektivitāti, lai mazinātu vardarbību ģimenē [..]”.
Vienlaikus, finansējuma saņēmējam vai apmācību pakalpojuma sniedzējam, ja to deleģējis finansējuma saņēmējs, ir pienākums skaidrot apmācību dalībniekiem par nepieciešamību informēt, ja, uzsākot apmācības, vai apmācību laikā attiecīgais speciālists ir apturējis savu profesionālo darbību vai pārtraucis pildīt darba vai amata pienākumus, kas saistīti ar bērnu tiesību aizsardzības jautājumiem, un tādā gadījumā neuzsākt vai pārtraukt dalību apmācībās, tādējādi mazinot neatbilstoši veiktu izdevumu risku.
Lai izvairītos no mērķa grupas interpretācijas, nepieciešams tehnisks precizējums MK noteikumu Nr. 575 3.3. apakšpunktā [2] vārdu “speciālisti” iekavās aizstājot ar domuzīmēm. Šajā gadījumā terminam “speciālisti” attiecībā uz Bērnu tiesību aizsardzības likuma 5.1 pantā lietoto terminu “subjekti” ir paskaidrojošs raksturs – tam nav ne terminu “subjekti” paplašinoša, ne sašaurinoša nozīme. Veicot tehnisku labojumu tiks novērsta iespējama nekorekta terminu interpretācija gan MK noteikumu Nr.575 tekstā kopumā, gan attiecībā uz darbības programmā “Izaugsme un nodarbinātība” un citos saistītajos dokumentos lietoto terminoloģiju.
[1] Atbilstoši MK noteikumu Nr.575 2.punktam pasākuma mērķis “paaugstināt speciālistu profesionalitāti darbam ar bērniem, tai skaitā ar tiem, kuriem ir saskarsmes grūtības un uzvedības traucējumi, un pilnveidot darba efektivitāti, lai mazinātu vardarbību ģimenē, vienlaikus nodrošinot sabiedrības izglītošanu par vardarbību".
[2] MK noteikumu Nr.575 3.3. apakšpunkta spēkā esošā redakcija: “3.3. Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteiktie subjekti (speciālisti), kuriem nepieciešamas speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā.”
Nepieciešams noteikt, ka speciālistu tiesības pilnveidot profesionālo kompetenci bērnu tiesību aizsardzības jomā pasākuma ietvaros būtu ierobežojamas ar papildus nosacījumu - pieteikuma uz apmācībām iesniegšanas brīdī un apmācību laikā būt aktīvam ar amatu saistīto pienākumu pildīšanā, tādējādi nodrošinot pasākuma līdzekļu izlietojumu atbilstoši tā mērķim[1], kas paredz “paaugstināt speciālistu profesionalitāti darbam ar bērniem [..] un pilnveidot darba efektivitāti, lai mazinātu vardarbību ģimenē [..]”.
Vienlaikus, finansējuma saņēmējam vai apmācību pakalpojuma sniedzējam, ja to deleģējis finansējuma saņēmējs, ir pienākums skaidrot apmācību dalībniekiem par nepieciešamību informēt, ja, uzsākot apmācības, vai apmācību laikā attiecīgais speciālists ir apturējis savu profesionālo darbību vai pārtraucis pildīt darba vai amata pienākumus, kas saistīti ar bērnu tiesību aizsardzības jautājumiem, un tādā gadījumā neuzsākt vai pārtraukt dalību apmācībās, tādējādi mazinot neatbilstoši veiktu izdevumu risku.
Lai izvairītos no mērķa grupas interpretācijas, nepieciešams tehnisks precizējums MK noteikumu Nr. 575 3.3. apakšpunktā [2] vārdu “speciālisti” iekavās aizstājot ar domuzīmēm. Šajā gadījumā terminam “speciālisti” attiecībā uz Bērnu tiesību aizsardzības likuma 5.1 pantā lietoto terminu “subjekti” ir paskaidrojošs raksturs – tam nav ne terminu “subjekti” paplašinoša, ne sašaurinoša nozīme. Veicot tehnisku labojumu tiks novērsta iespējama nekorekta terminu interpretācija gan MK noteikumu Nr.575 tekstā kopumā, gan attiecībā uz darbības programmā “Izaugsme un nodarbinātība” un citos saistītajos dokumentos lietoto terminoloģiju.
[1] Atbilstoši MK noteikumu Nr.575 2.punktam pasākuma mērķis “paaugstināt speciālistu profesionalitāti darbam ar bērniem, tai skaitā ar tiem, kuriem ir saskarsmes grūtības un uzvedības traucējumi, un pilnveidot darba efektivitāti, lai mazinātu vardarbību ģimenē, vienlaikus nodrošinot sabiedrības izglītošanu par vardarbību".
[2] MK noteikumu Nr.575 3.3. apakšpunkta spēkā esošā redakcija: “3.3. Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteiktie subjekti (speciālisti), kuriem nepieciešamas speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā.”
Problēmas apraksts
Redakcionāli precizējumi rādītāja nosaukumā.
Ņemot vērā rezultāta rādītāja r.9.2.1.b atšķirīgu redakciju esamību DP un MK noteikumos Nr.575 iespējams risks rezultāta rādītāja interpretācijai un nekorektai pārnesei uz citiem saistītajiem dokumentiem.
Ņemot vērā rezultāta rādītāja r.9.2.1.b atšķirīgu redakciju esamību DP un MK noteikumos Nr.575 iespējams risks rezultāta rādītāja interpretācijai un nekorektai pārnesei uz citiem saistītajiem dokumentiem.
Risinājuma apraksts
Redakcionāli precizējumi rādītāja nosaukumā.
Lai novērstu redakcionālās atšķirības un nepieļautu nepareizu rādītāja nosaukuma interpretāciju, nepieciešams veikt grozījumus MK noteikumu Nr.575 4.2.5. apakšpunktā, aizstājot vārdu "paaugstinājuši" ar vārdu "cēluši", tādējādi nodrošinot MK noteikumos Nr.575 noteiktā rezultāta rādītāja r.9.2.1.b redakcijas atbilstību DP Tabulā Nr. 2.9.6. (4) "ESF specifiskais rezultāta rādītājs" noteiktajai redakcijai "Speciālistu skaits, kas cēluši profesionālo kvalifikāciju bērnu tiesību aizsardzības jomā".
Kopumā noteikumu projektā ietvertajiem īstenošanas nosacījumu precizējumiem nav būtiskas ietekmes uz 9.2.1.3. pasākuma īstenošanu, taču tie pozitīvi ietekmēs 9.2.1.3. pasākuma projekta īstenošanu un mērķa sasniegšanu, sniedzot plašākas atbalsta iespējas bērniem ar saskarsmes grūtībām un uzvedības traucējumiem un viņu likumiskajiem pārstāvjiem un veicinot speciālistu profesionalitātes un darba efektivitātes attīstību.
Lai novērstu redakcionālās atšķirības un nepieļautu nepareizu rādītāja nosaukuma interpretāciju, nepieciešams veikt grozījumus MK noteikumu Nr.575 4.2.5. apakšpunktā, aizstājot vārdu "paaugstinājuši" ar vārdu "cēluši", tādējādi nodrošinot MK noteikumos Nr.575 noteiktā rezultāta rādītāja r.9.2.1.b redakcijas atbilstību DP Tabulā Nr. 2.9.6. (4) "ESF specifiskais rezultāta rādītājs" noteiktajai redakcijai "Speciālistu skaits, kas cēluši profesionālo kvalifikāciju bērnu tiesību aizsardzības jomā".
Kopumā noteikumu projektā ietvertajiem īstenošanas nosacījumu precizējumiem nav būtiskas ietekmes uz 9.2.1.3. pasākuma īstenošanu, taču tie pozitīvi ietekmēs 9.2.1.3. pasākuma projekta īstenošanu un mērķa sasniegšanu, sniedzot plašākas atbalsta iespējas bērniem ar saskarsmes grūtībām un uzvedības traucējumiem un viņu likumiskajiem pārstāvjiem un veicinot speciālistu profesionalitātes un darba efektivitātes attīstību.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
LM sadarbībā ar CFLA nodrošinās, ka finansējuma saņēmējs – inspekcija projektā uzņemas papildu līgumsaistības, palielinot pieejamo kopējo attiecināmo finansējumu pēc tam, kad ir stājies spēkā noteikumu projekts (indikatīvi 2023. gada janvārī).
Noteikumu projekts neietekmē (nemaina) darbības programmas 9. prioritārā virziena “Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana” kopējo pieejamo maksimālo finansējumu.
Noteikumu projekts neietekmē (nemaina) darbības programmas 9. prioritārā virziena “Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana” kopējo pieejamo maksimālo finansējumu.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- 1) Bērni ar saskarsmes grūtībām un uzvedības traucējumiem; 2) Valsts un pašvaldību speciālisti darbam ar ģimenēm ar bērniem un bērnu ar saskarsmes grūtībām un uzvedības traucējumiem likumiskie pārstāvji vai aprūpētāji; 3) Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteiktie subjekti (speciālisti), kuriem nepieciešamas speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā.
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekts pozitīvi ietekmē 9.2.1.3. pasākuma mērķa grupu, jo tiks palielināts konsultatīvais atbalsts ģimenēm ar bērniem, kā arī tiks nodrošināta Bērnu tiesību aizsardzības likuma 5.1 pantā noteikto speciālistu zināšanu pilnveide bērnu tiesību aizsardzības jomā.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
299 916
294 799
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
299 916
294 799
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
352 842
346 823
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
352 842
346 823
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
-52 926
-52 024
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
-52 926
-52 024
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
-52 024
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 575 šobrīd 9.2.1.3. pasākuma projektam pieejamais maksimālais kopējais attiecināmais finansējums 3 757 399 euro, tai skaitā ESF finansējums – 3 193 789 euro un valsts budžeta finansējums – 563 610 euro.
Noteikumu projekts paredz palielināt (pārdalot no 9.2.2.1. pasākuma) 9.2.1.3.pasākuma ietvaros inspekcijas īstenotajam projektam [1] pieejamo maksimālo kopējo attiecināmo finansējumu par 156 000 euro, tai skaitā ESF finansējumu – 132 600 euro un valsts budžeta finansējumu – 23 400 euro. Līdz ar to pēc noteikumu projekta spēkā stāšanās 9.2.1.3. pasākuma ietvaros projektam pieejamais maksimālais finansējums būs 3 913 399 euro, tai skaitā ESF finansējums – 3 326 389 euro un valsts budžeta finansējums – 587 010 euro.
Budžeta ieņēmumi ir finansējuma ESF daļa 85% apmērā no pasākuma attiecināmām izmaksām. Budžeta izdevumi ir kopējie pasākuma ieviešanai nepieciešamie publiskā finansējuma (ESF un valsts budžeta) līdzekļi attiecīgajā gadā.
[1] Projekts tiek īstenots LM valsts budžeta apakšprogrammas 63.07.00 “Eiropas Sociālā fonda (ESF) īstenotie projekti labklājības nozarē (2014.-2020.)” ietvaros.
Atbilstoši Valsts kases izdrukai:
2016. gadā kopējais faktiskais investētais finansējums ir 228 538 euro, tai skaitā ESF finansējums 194 257 euro un valsts budžeta finansējums 34 281 euro.
2017. gadā kopējais faktiskais investētais finansējums ir 438 793 euro, tai skaitā ESF finansējums 372 974 euro un valsts budžeta finansējums 65 819 euro.
2018. gadā kopējais faktiskais investētais finansējums ir 536 549 euro (tai skaitā 19 847.87 euro* neatbilstoši veikti izdevumi, par kuriem samazinātas projekta kopējās attiecināmā izmaksas), tai skaitā ESF finansējums 456 067 euro un valsts budžeta finansējums 80 482 euro.
2019. gadā kopējais faktiskais investētais finansējums 423 279 euro, tai skaitā ESF finansējums 359 787 euro un valsts budžeta finansējums 63 492 euro.
2020. gadā kopējais faktiskais investētais finansējums ir 440 572 euro, tai skaitā ESF finansējums 374 486 euro un valsts budžeta finansējums 66 086 euro.
2021. gadā kopējais faktiskais investētais finansējums ir 551 801 euro, tai skaitā ESF finansējums 469 031 euro un valsts budžeta finansējums 82 770 euro.
2022. gadā kopējais faktiskais investētais finansējums ir 614 049 euro, tai skaitā ESF finansējums 521 942 euro un valsts budžeta finansējums 92 107 euro.
2023. gadā finansējums valsts budžeta ilgtermiņa saistībās ir iestrādāts 352 842 euro saskaņā ar likumu “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam”, tai skaitā ESF finansējums 299 916 euro un valsts budžeta finansējums 52 926 euro.
Pēc noteikumu projekta stāšanās spēkā 9.2.1.3. pasākuma finansējums indikatīvi plānots:
2023. gadā 699 665 euro, tai skaitā ESF finansējums 594 715 euro un valsts budžeta finansējums 104 950 euro.**
* Ar 2019. gada 17. decembra MK noteikumiem Nr.660 apstiprināti grozījumi MK noteikumos Nr.575, samazinot 9.2.1.3. pasākumam kopējo pieejamo attiecināmo finansējumu, tai skaitā samazinot 2018. gada finansējumu par neatbilstoši veiktiem izdevumiem 19 847 euro apmērā, t.i. no 536 549 euro uz 516 702 euro.
** Ar LM 2022. gada 25. jūlija vēstuli Nr.25-04/86 “Par Labklājības ministrijas pamatbudžeta bāzes izdevumu precizēšanu projektiem 2023.-2025.gadam un tālākā laikposmā līdz projekta īstenošanai” projektam ir veiktas izmaiņas un 2023.gadam papildus iestrādāti 68 927 euro (68 927 euro + 38 480 euro (2022. gada atlikums) + 156 000 euro (papildu finansējums) = 346 823 euro (2023. gada finansējuma kopējais palielinājums)).
Pēc noteikumu projekta spēkā stāšanās un grozījumu vienošanās par 9.2.1.3. pasākuma projekta īstenošanu apstiprināšanas par 9.2.1.3. pasākuma projektam 2023. gadam papildu nepieciešamo finansējumu 277 896 euro apmērā LM normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniegs Finanšu ministrijā pieprasījumu apropriācijas pārdalei no budžeta resora “74.Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmas 80.00.00 “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”.
Noteikumu projekts paredz palielināt (pārdalot no 9.2.2.1. pasākuma) 9.2.1.3.pasākuma ietvaros inspekcijas īstenotajam projektam [1] pieejamo maksimālo kopējo attiecināmo finansējumu par 156 000 euro, tai skaitā ESF finansējumu – 132 600 euro un valsts budžeta finansējumu – 23 400 euro. Līdz ar to pēc noteikumu projekta spēkā stāšanās 9.2.1.3. pasākuma ietvaros projektam pieejamais maksimālais finansējums būs 3 913 399 euro, tai skaitā ESF finansējums – 3 326 389 euro un valsts budžeta finansējums – 587 010 euro.
Budžeta ieņēmumi ir finansējuma ESF daļa 85% apmērā no pasākuma attiecināmām izmaksām. Budžeta izdevumi ir kopējie pasākuma ieviešanai nepieciešamie publiskā finansējuma (ESF un valsts budžeta) līdzekļi attiecīgajā gadā.
[1] Projekts tiek īstenots LM valsts budžeta apakšprogrammas 63.07.00 “Eiropas Sociālā fonda (ESF) īstenotie projekti labklājības nozarē (2014.-2020.)” ietvaros.
Atbilstoši Valsts kases izdrukai:
2016. gadā kopējais faktiskais investētais finansējums ir 228 538 euro, tai skaitā ESF finansējums 194 257 euro un valsts budžeta finansējums 34 281 euro.
2017. gadā kopējais faktiskais investētais finansējums ir 438 793 euro, tai skaitā ESF finansējums 372 974 euro un valsts budžeta finansējums 65 819 euro.
2018. gadā kopējais faktiskais investētais finansējums ir 536 549 euro (tai skaitā 19 847.87 euro* neatbilstoši veikti izdevumi, par kuriem samazinātas projekta kopējās attiecināmā izmaksas), tai skaitā ESF finansējums 456 067 euro un valsts budžeta finansējums 80 482 euro.
2019. gadā kopējais faktiskais investētais finansējums 423 279 euro, tai skaitā ESF finansējums 359 787 euro un valsts budžeta finansējums 63 492 euro.
2020. gadā kopējais faktiskais investētais finansējums ir 440 572 euro, tai skaitā ESF finansējums 374 486 euro un valsts budžeta finansējums 66 086 euro.
2021. gadā kopējais faktiskais investētais finansējums ir 551 801 euro, tai skaitā ESF finansējums 469 031 euro un valsts budžeta finansējums 82 770 euro.
2022. gadā kopējais faktiskais investētais finansējums ir 614 049 euro, tai skaitā ESF finansējums 521 942 euro un valsts budžeta finansējums 92 107 euro.
2023. gadā finansējums valsts budžeta ilgtermiņa saistībās ir iestrādāts 352 842 euro saskaņā ar likumu “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam”, tai skaitā ESF finansējums 299 916 euro un valsts budžeta finansējums 52 926 euro.
Pēc noteikumu projekta stāšanās spēkā 9.2.1.3. pasākuma finansējums indikatīvi plānots:
2023. gadā 699 665 euro, tai skaitā ESF finansējums 594 715 euro un valsts budžeta finansējums 104 950 euro.**
* Ar 2019. gada 17. decembra MK noteikumiem Nr.660 apstiprināti grozījumi MK noteikumos Nr.575, samazinot 9.2.1.3. pasākumam kopējo pieejamo attiecināmo finansējumu, tai skaitā samazinot 2018. gada finansējumu par neatbilstoši veiktiem izdevumiem 19 847 euro apmērā, t.i. no 536 549 euro uz 516 702 euro.
** Ar LM 2022. gada 25. jūlija vēstuli Nr.25-04/86 “Par Labklājības ministrijas pamatbudžeta bāzes izdevumu precizēšanu projektiem 2023.-2025.gadam un tālākā laikposmā līdz projekta īstenošanai” projektam ir veiktas izmaiņas un 2023.gadam papildus iestrādāti 68 927 euro (68 927 euro + 38 480 euro (2022. gada atlikums) + 156 000 euro (papildu finansējums) = 346 823 euro (2023. gada finansējuma kopējais palielinājums)).
Pēc noteikumu projekta spēkā stāšanās un grozījumu vienošanās par 9.2.1.3. pasākuma projekta īstenošanu apstiprināšanas par 9.2.1.3. pasākuma projektam 2023. gadam papildu nepieciešamo finansējumu 277 896 euro apmērā LM normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniegs Finanšu ministrijā pieprasījumu apropriācijas pārdalei no budžeta resora “74.Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmas 80.00.00 “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
Nav.
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Nav.
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Nav.
Cita informācija
Nav.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. MK 2015. gada 16. jūnija noteikumi Nr. 313 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt kvalitatīvu institucionālai aprūpei alternatīvu sociālo pakalpojumu dzīvesvietā un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu pieejamību personām ar invaliditāti un bērniem" 9.2.2.1. pasākuma "Deinstitucionalizācija" īstenošanas noteikumi"
Pamatojums un apraksts
Grozījumi MK 2015. gada 16. jūnija noteikumos Nr. 313 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt kvalitatīvu institucionālai aprūpei alternatīvu sociālo pakalpojumu dzīvesvietā un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu pieejamību personām ar invaliditāti un bērniem" 9.2.2.1. pasākuma "Deinstitucionalizācija" īstenošanas noteikumi", ar kuriem 9.2.2.1. pasākumam pieejamais finansējums samazināts par 756 000 euro, no tā 600 000 euro novirzot 9.2.2.3. pasākuma un 156 000 euro – 9.2.1.3. pasākuma īstenošanai, ir apstiprināti 2022. gada 11. oktobra MK sēdē (spēkā no 2022. gada 18. oktobra), līdz ar to noteikumu projekts pēc saskaņojumu saņemšanas virzāms izskatīšanai MK.
Atbildīgā institūcija
Labklājības ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
Nav.
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://vktap.mk.gov.lv/public_participations/public_discussions/1d064ad2-e9ac-4a03-8359-63ebf9782d3b
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Izsludinot publisko apspriešanu (periods: no 2022 .gada 21. septembra līdz 2022. gada 4. oktobrim), sabiedrība tika aicināta līdzdarboties noteikumu projekta izstrādē.
Publiskās apspriešanas laikā saņemti četri fiziskas personas viedokļi. Viedokļi nav tieši attiecināmi uz noteikumu projekta saturu, jo to būtība ir fiziskas personu pieredzes izklāsts saistībā ar sociālo jautājumu risināšanu un nepietiekamu atbalstu maznodrošinātām un trūcīgām ģimenēm.
Publiskās apspriešanas laikā saņemti četri fiziskas personas viedokļi. Viedokļi nav tieši attiecināmi uz noteikumu projekta saturu, jo to būtība ir fiziskas personu pieredzes izklāsts saistībā ar sociālo jautājumu risināšanu un nepietiekamu atbalstu maznodrošinātām un trūcīgām ģimenēm.
6.4. Cita informācija
Nav.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Centrālā finanšu un līgumu aģentūra
- Bērnu aizsardzības centrs
- Labklājības ministrija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Noteikumu projekta izpildē iesaistīto institūciju pienākumi: LM pilda ES struktūrfondu un Kohēzijas fondu vadībā iesaistītās atbildīgās iestādes funkcijas, CFLA pilda sadarbības iestādes funkcijas, inspekcija - projekta finansējuma saņēmējs
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
9.2.1.3. pasākuma ietvaros īstenotais ģimenes psihoterapijas pakalpojums ģimenēm ar bērniem būs papildinošs valstī pieejamiem psiholoģiskā atbalsta pakalpojumiem, piemēram, Krīžu un konsultāciju centra “Skalbes” nodrošinātam psiholoģiskam atbalstam ikvienam krīzes situācijā, Pusaudžu resursu centra sniegtajiem pakalpojumiem pusaudžiem krīzes situācijā u.c.
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Tiesiskais regulējums pozitīvi ietekmēs pasākuma mērķa grupu – ģimenes ar bērniem, nodrošinot savlaicīgu, kvalitatīvu un efektīvu palīdzību un psihoemocionālo atbalstu laikā, kad sarežģītā ģeopolitiskā situācija un tās radītās sekas uz ģimenes kā veseluma funkcionētspēju, emocionālo labsajūtu un mentālo veselību var atstāt būtisku negatīvu ietekmi.
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Ģimenes psihoterapijas mērķis ir stiprināt ģimeni kā vienotu veselumu, palīdzot identificēt un mazināt problēmas, kas traucē ģimenes sekmīgai funkcionēšanai. Ģimenes psihoterapija rosina ģimenes locekļus mainīt neprasmīgas, savstarpēji noliedzošas attiecības ģimenē, veicina lielāku savstarpējo sapratni, iecietību un laipnību. Emocionālo labsajūtu, galvenokārt, nosaka cilvēka apmierinātība ar dzīvi, pozitīva domāšana un labas savstarpējās attiecības ar ģimenes locekļiem. Ģimenes psihoterapijas ģimenēm ar bērniem pakalpojuma nodrošināšana ilgtermiņā atstās pozitīvu ietekmi uz pakalpojumu izmantojušo ģimeņu mikroklimatu un ģimenes locekļu psihoemocionālo un labklājības stāvokli, kas, savukārt lielā mērā ietekmē katra ģimenes locekļa psihiskās un fiziskās veselības stabilitāti.
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.2. Cita informācija
Nav.
Pielikumi