Anotācija (ex-ante)

Ņemot vērā e-lietas koplietošanas risinājumu platformas ieviešanu, kā arī atbilstoši Grozījumiem KL un Grozījumiem LSIK ir nepieciešams veikt attiecīgus grozījumus Ministru kabineta 2015. gada 24. februāra noteikumos Nr. 107 "Kārtība, kādā Valsts probācijas dienests uzrauga nosacīti notiesātās, nosacīti pirms termiņa no soda izciešanas atbrīvotās, nosacīti no kriminālatbildības atbrīvotās personas un personas, kurām piemērots papildsods – probācijas uzraudzība" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 107), kas regulē kārtību, kādā Dienests uzrauga nosacīti notiesātās, nosacīti pirms termiņa no soda izciešanas atbrīvotās, nosacīti no kriminālatbildības atbrīvotās personas un personas, kurām piemērots papildsods – probācijas uzraudzība. Turpmāk MK noteikumi Nr. 107 noteiks arī kārtību, kādā Dienests uzrauga personas, kurām piemērots pamatsods – probācijas uzraudzība. Ar 2022. gada 7. aprīļa likumu "Grozījumi Krimināllikumā" veikti grozījumi Krimināllikuma 58.¹ pantā, kas skar nosacīti no kriminālatbildības atbrīvoto personām nosakāmo pienākumu klāstu. Tāpēc nepieciešams papildināt un grozīt MK noteikumus Nr. 107 attiecībā uz prokurora uzlikto pienākumu izpili.

Dienests uzraudzības funkciju veic MK noteikumos Nr. 107 noteiktajā kārtībā.

Ņemot vērā Grozījumus KL un Grozījumus LSIK, nosakot jaunu pamatsoda veidu – probācijas uzraudzība, noteikumu projekts paredz mainīt MK noteikumu Nr. 107 nosaukumu un visā tekstā aizstāt vārdus "papildsods – probācijas uzraudzība" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "pamatsods vai papildsods – probācijas uzraudzība" (attiecīgā locījumā), izņemot noslēguma jautājumus. Vienlaikus Grozījumi KL paredz kriminālsoda – piespiedu darbs – nosaukumu aizstāt ar nosaukumu "sabiedriskais darbs". Ņemot vērā minēto, noteikumu projekts paredz MK noteikumu Nr. 107 119.²5. apakšpunktu izteikt jaunā redakcijā. Minētais grozījums nepieciešams saistībā ar to, ka sākot ar 2022. gada 1. janvāri termins "kriminālsods – piespiedu darbs" tiks aizstāts ar terminu "kriminālsods – sabiedriskais darbs".

2018. gada aprīlī Dienests ir uzsācis īstenot aktivitātes, kas ļaus nodrošināt Probācijas klientu uzskaites sistēmas (turpmāk – sistēma PLUS) darbību e-lietas ietvaros. E-lietas ietvaros paredzēta efektīvāka kriminālprocesa virzība un uzraudzības funkcijas izpilde, samazinot dokumentu plūsmas laiku, tādējādi uzlabojot Dienesta efektivitāti ar elektronisko risinājumu palīdzību. Dienesta mērķis e-lietas kontekstā ir sistēmas PLUS pilnveide, risinot dokumentu plūsmas elektronizācijas problēmas starp procesā iesaistītajām iestādēm un nodrošinot elektroniskos pakalpojumus probācijas klientiem. Ņemot vērā minēto, MK noteikumu Nr. 107 8. punkts ir izteikts jaunā redakcijā, tādējādi redakcionāli precizējot dokumentu nosūtīšanas veidus un paplašinot dokumentu paziņošanas veidus probācijas klientiem. Turpmāk probācijas klienti dokumentus no Dienesta varēs saņemt arī Dienestam norādītajā elektroniskā pasta adresē, ja viņi Dienestam būs izteikuši šādu vēlmi. MK noteikumos Nr. 107 ar terminu "paziņo" būs saprotams jebkurš Dienesta saziņas veids ar probācijas klientu. MK noteikumos Nr. 107 ar terminu "izsniedz" būs noteikti dokumenti, kurus paredzēts izsniegt probācijas klientam personīgi klātienē, savukārt, ar terminu "nosūta" būs noteikta dokumenta aprite, izmantojot pasta pakalpojumus, oficiālās elektroniskās adreses kontu, kā arī elektroniskā pasta adresi. Ņemot vērā e-lietas ieviešanu un tehniskos risinājumus, turpmāk probācijas klients ar viņam adresēto dokumentu varēs iepazīties e-lietas portālā. Probācijas klients tiks informēts par dokumenta pieejamību e-lietas portālā. MK noteikumos Nr. 107 ir paredzēta saziņa ar valsts un pašvaldības iestādēm, un šajos gadījumos tiek lietots termins "nosūta", kas sevī ietver jebkāda saziņas veida lietošanu, t.sk. pasta pakalpojumus, kā arī elektroniskos saziņas veidus, ievērojot iestāžu tehnisko nodrošinājumu. Ņemot vērā plānotos tehniskos risinājumus sistēmā PLUS, ka noteiktu dokumentu sagatavošana paredzēta sistēmā PLUS un to nosūtīšana notiks tiešsaistē, netiks veidoti papīra dokumenti.
Nodrošinot uzraudzības funkcijas īstenošanu, saziņa (tai skaitā dokumentu izsniegšana) ar probācijas klientiem vai citām iesaistītajām personām vai iestādēm tiks nodrošināta atbilstoši Oficiālās elektroniskās adreses likuma 12. pantā noteiktajai oficiālās elektroniskās adreses izmantošanas prioritātei, vienlaikus izmantojot arī citus noteikumu projektā paredzētos saziņas veidus, izņemot noteikumu projektā noteiktos gadījumus, kad dokumentus paredzēts izsniegt probācijas klientam personīgi klātienē.
Dokuments, kas paziņots probācijas klientam kādā no paziņošanas veidiem, kas tiks noteikti MK noteikumu Nr. 107 8. punktā, uzskatāms par paziņotu atbilstoši Paziņošanas likumā noteiktajam termiņam.

Ņemot vērā, ka dokumenti var būt izsniegti arī personīgi, ar noteikumu projektu paredzēts MK noteikumus Nr. 107 papildināt ar 8.¹ punktu, kas noteiks, ka šādu dokumentu saņemšanu probācijas klients apliecinās ar parakstu, lai būtu apliecinājums par dokumenta saņemšanu.
MK noteikumi Nr. 107 tiks papildināti ar 8.² punktu, kas noteiks, ka, paziņojot dokumentu uz probācijas klienta elektroniskā pasta adresi, izmantojot drošu elektronisko parakstu, vai informējot probācijas klientu par dokumenta pieejamību e-lietas portālā, vienlaikus tiks nodrošināta dokumenta pieejamība oficiālās elektroniskās adreses kontā, ja būs aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts. Minētais regulējums paredzēts, papildus ievērojot probācijas klientu intereses dokumenta paziņošanā, paplašinot Oficiālās elektroniskās adreses likuma 12. panta otras daļas tvērumu, dokumenta paziņošanas gadījumā uz elektroniskā pasta adresi vai paziņojot par dokumenta pieejamību e-lietas portālā, tas vienlaikus tiks dublēts oficiālās elektroniskās adreses kontā, ja būs aktivizēts minētais konts.

Daži dokumenti probācijas klientam tiek izsniegti vienīgi klātienē, piemēram, apliecinājums, lēmums par pienākumu noteikšanu, norīkojums uz probācijas programmu un probācijas programmu nodarbību grafiks. Mērķis šādai dokumentu izsniegšanas kārtībai ir maksimāli saprotamā veidā probācijas klientam izskaidrot, kas dokumentā rakstīts un kādas varētu iestāties sekas, ja dokumentā minētais netiks pildīts. Noteikumu projekta 5. punkts paredz, ka visu klātienē izsniegto dokumentu saņemšanu probācijas klients apliecinās ar parakstu. Tāpēc MK noteikumu Nr. 107 18., 95., 183., 185. un 207. punktā nav nepieciešams atrunāt, ka probācijas klientam, saņemot dokumentu klātienē, saņemšanas fakts jāapliecina ar parakstu.
Savukārt MK noteikumu Nr. 107 156., 157., 161., 171., 172., 174. un 182. punktā, 205. punkta pirmajā teikumā, kā arī 206. punktā vārds "nosūta" tiek aizstāts ar vārdu "paziņo" un 183., 189. un 207. punktā vārdi "izsniedz vai nosūta" aizstājami ar vārdu "paziņo", tādējādi dodot iespēju probācijas klientam iepazīties ar dokumentiem arī e-lietas portālā. Šī iemesla dēļ noteikumu projekts paredz redakcionālus grozījumus attiecībā uz minētajām normām.
Vienlaikus MK noteikumu Nr. 107 156. un 161. punktā termins "vēstule" aizstāts ar terminu "dokuments", redakcionāli saskaņojot terminoloģiju ar Paziņošanas likuma un Oficiālās elektroniskās adreses likuma terminoloģiju. Dienesta amatpersona nosacīti no kriminālatbildības atbrīvotajam paziņos informatīvu vēstuli.  

MK noteikumu Nr. 107 95. punkts noteic pienākumu amatpersonai nosacīti notiesāto vai nosacīti atbrīvoto norīkot dalībai probācijas programmā un sagatavot nodarbību grafiku. Ņemot vērā nepieciešamību sagatavoto norīkojumu un nodarbību grafiku izsniegt personīgi, minētais punkts papildināms ar attiecīgu regulējumu.

MK noteikumu Nr. 107 216. punkts noteic, ka amatpersona var uzaicināt likumisko pārstāvi ierasties uz pārrunām, ja nepilngadīgais nepilda kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā paredzētos, dienesta noteiktos vai prokurora uzliktos pienākumus. Praksē ir gadījumi, kad nepilngadīgais atkārtoti nepilda kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā paredzētos, dienesta noteiktos vai prokurora uzliktos pienākumus un šādos gadījumus nepieciešams operatīvi reaģēt, sasaucot starpinstitūciju sanāksmi, lai lemtu par turpmāku rīcību un uzraudzības procesa organizēšanu, tāpēc MK noteikumi Nr. 107 papildināti ar 216.¹ punktu.
 
Grozījumi KL paredz papildināt Krimināllikumu ar 66.² pantu, kura otrā daļa paredz, ka tiesa, pamatojoties uz Dienesta iesniegumu, var pieņemt lēmumu par nepilngadīgā, kas sodīts ar probācijas uzraudzību, ievietošanu sociālās korekcijas izglītības iestādē. Savukārt Grozījumi LSIK paredz papildināt Latvijas Sodu izpildes kodeksu ar 138.¹¹ pantu, kurš nosaka, ka Dienesta amatpersona jautājumu par iesnieguma iesniegšanu tiesai ar lūgumu ievietot nepilngadīgo sociālās korekcijas izglītības iestādē izlemj sadarbībā ar citām iestādēm, sasaucot starpinstitūciju sanāksmi. Attiecīgi noteikumu projekts paredz izteikt MK noteikumu Nr. 107 218. punktu jaunā redakcijā, paredzot Dienesta amatpersonai pienākumu triju darbdienu laikā rakstiski informēt pašvaldības sociālo dienestu un bāriņtiesu un nekavējoties sasaukt starpinstitūciju sanāksmi, ja nepilngadīgā ģimenes apstākļi vai bērnu aprūpes iestādes apstākļi nelabvēlīgi ietekmē nepilngadīgo un traucē pildīt kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā paredzētos, Dienesta noteiktos vai prokurora uzliktos pienākumus. Papildus kriminālsodu izpildes reglamentējošā likumā noteiktajiem gadījumiem, starpinstitūciju sanāksme tiek sasaukta arī gadījumos, kad nepilngadīgais probācijas klients pārkāpj Dienesta noteiktos un Latvijas Sodu izpildes kodeksā paredzētos pienākumus. Ja nepilngadīgais probācijas klients pārkāpis minētos pienākumus, tad starpinstitūciju sanāksmē ne tikai tiek lemts par iesnieguma par nepilngadīgā ievietošanu sociālās korekcijas izglītības iestādē nosūtīšanu tiesai, bet arī par iesaistīto institūciju turpmāko rīcību. Starpinstitūciju sanāksmes uzdevums būs vienoties par iesaistīto institūciju turpmāko rīcību darbā ar nepilngadīgo. Spēkā esošais regulējums tiek mainīts, lai sadarbībā ar citām institūcijām risinātu nepilngadīgā interesēm atbilstošāku risinājumu, kas pašreiz to neparedz. 
 
Noteikumu projekts paredz MK noteikumus Nr. 107 papildināt ar 218.¹ punktu un 218.² punktu. MK noteikumu Nr. 107 218.¹ punkts noteiks termiņu, kādā Dienesta amatpersona nosūta iesniegumu tiesai par nepilngadīgā ievietošanu sociālās korekcijas izglītības iestādē, ja nepilngadīgais sodīts ar probācijas uzraudzību, un starpinstitūciju sanāksmē būs pieņemts lēmums šādu iesniegumu iesniegt tiesā. Šobrīd šāda regulējuma MK noteikumos Nr. 107 nav, jo normatīvie akti neparedzēja ievietot nepilngadīgos probācijas klientus sociālās korekcijas izglītības iestādē kriminālsodu izpildes ietvaros.
Savukārt MK noteikumu Nr. 107 218.² punkts noteiks iesniegumā par nepilngadīgā ievietošanu sociālās korekcijas izglītības iestādē obligāti norādāmo informāciju, kas būtībā ir tehnisks grozījums, nosakot iesniegumā norādāmās informācijas sastāvdaļas.

2022. gada 16. jūnijā tika pieņemts likums "Grozījumi likumā "Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem"" un likums "Grozījumi Krimināllikumā", abi likumi stājās spēkā 2022. gada 23. jūnijā. Grozījumi likumā "Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem" paredzēja papildināt pārejas noteikumus ar 6. punktu, kas noteica, ka audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa - ievietošana sociālās korekcijas izglītības iestādē - izpilde tiek izbeigta 2022. gada 1. jūlijā, un to nepiemēro no 2022. gada 1. jūlija līdz 2024. gada 31. decembrim. Savukārt 2022. gada 16. jūnija grozījumi Krimināllikumā noteica, ka  Krimināllikuma 66.² panta otro daļu nepiemēro no 2022. gada 1. jūlija līdz 2024. gada 31. decembrim. Proti, ka tiesa līdz 2024. gada 31. decembrim nepieņem lēmumus ievietot  nepilngadīgos sociālās korekcijas izglītības iestādē, jo ar 2022. gada 1. jūliju savu darbību izbeidza sociālās korekcijas izglītības iestāde. Ņemot vērā minētos grozījumus Dienests līdz 2024. gada 31. decembrim starpinstitūciju sanāksmēs nelems par nepilngadīgā ievietošanu sociālās korekcijas izglītības iestādē, bet starpinstitūciju sanāksmēs vienosies par iesaistīto institūciju turpmāko rīcību darbā ar nepilngadīgo.  

Noteikumu projekts paredz MK noteikumu Nr. 107 pielikumu izteikt jaunā redakcijā. Pielikums tiks attiecīgi grozīts, lai tas būtu izsniedzams personām, kas sodītas ar pamatsodu vai papildsodu – probācijas uzraudzība. Grozījumi KL paredz atšķirīgas tiesiskās sekas pilngadīgām un nepilngadīgām personām, kuras sodītas ar probācijas uzraudzību un bez attaisnojoša iemesla nepilda kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā paredzētos vai Dienesta noteiktos pienākumus. MK noteikumu Nr. 107 pielikumā tiek norādītas iespējamās tiesiskās sekas pilngadīgām, kā arī nepilngadīgām ar probācijas uzraudzību sodītām personām. 

Ar 2022. gada 7. aprīļa likumu "Grozījumi Krimināllikumā" no Krimināllikuma 58.¹ panta tika svītrots ceturtās daļas 2.¹ punkts un 3.¹ punkts, kas paredzēja, ka turpmāk prokurors nosacīti no kriminālatbildības atbrīvotām personām nevarēs noteikt pienākumu "nemainīt dzīvesvietu bez soda izpildes iestādes piekrišanas" un nevarēs noteikt pienākumu "informēt par dzīvesvietas maiņu". Ņemot vērā grozījumus Krimināllikumā, svītrots MK noteikumu Nr. 107 157.3. un 157.4. apakšpunkts. 
Krimināllikuma 58.¹ panta ceturtās daļas 5. punkts tika izteikts jaunā redakcijā, kas paredz, ka turpmāk prokurors nosacīti no kriminālatbildības atbrīvotām personām nevarēs noteikt pienākumu "ārstēties no alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vielu vai citas atkarības", bet varēs noteikt pienākumu "periodiski ierasties soda izpildes iestādē un apmeklēt šīs iestādes norādīto speciālistu, lai veiktu atkarības diagnostiku, un pildīt speciālista norādījumus, tai skaitā ārstēties no alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vielu vai citas atkarības". Noteikumu projekts paredz svītrot MK noteikumu Nr.107 157.6. apakšpunktu.
Vienlaikus noteikumu projekts paredz svītrot MK noteikumu Nr. 107 168., 168.¹, 168.², 168.³, 168.⁴ un 169. punktu. Minētie punkti paredz prokurora uzliktā pienākuma "nemainīt dzīvesvietu bez soda izpildes iestādes piekrišanas" izpildes kārtību. Šāds regulējums vairs nav nepieciešams, jo prokurors ar 2022. gada 7. aprīļa likumu "Grozījumi Krimināllikumā" spēkā stāšanos brīdi šādu pienākumu vairs nevar uzlikt.
Noteikumu projekts paredz MK noteikumu Nr. 107 170. punktu izteikt jaunā redakcijā nosakot, ka nosacīti no kriminālatbildības atbrīvotām personām, kurām noteikts pienākums "periodiski ierasties soda izpildes iestādē un apmeklēt šīs iestādes norādīto speciālistu, lai veiktu atkarības diagnostiku, un pildīt speciālista norādījumus, tai skaitā ārstēties no alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vielu vai citas atkarības" tiks izsniegts uzaicinājums ierasties soda izpildes iestādē klātienē (pastāvot iespējai klātienes tikšanos aizstāt ar attālinātu videosaziņu), veikts riska un vajadzību novērtējums un sagatavots uzraudzības plāns.
Noteikumu projekts paredz MK noteikumus Nr. 107 papildināt ar 170.¹ un 170.² punktu, kuri noteiks prokurora uzliktā pienākuma "periodiski ierasties soda izpildes iestādē un apmeklēt šīs iestādes norādīto speciālistu, lai veiktu atkarības diagnostiku, un pildīt speciālista norādījumus, tai skaitā ārstēties no alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vielu vai citas atkarības" izpildes kārtību. MK noteikumu 170.¹ punkts paredz, ka gadījumā, ja probācijas klientam ir uzlikts iepriekšminētais pienākums, Dienesta amatpersona norāda attiecīgo speciālistu un laiku, no kura probācijas klientam jāuzsāk apmeklēt attiecīgais speciālists. Savukārt noteikumu projekta 170.² punkts paredz, ka probācijas klientam ir pienākums pēc Dienesta amatpersonas pieprasījuma uzrādīt dokumentu, kas apliecina 170.¹ punktā norādītā speciālista apmeklējumu. Minētā apliecinājuma trūkums vai probācijas klienta atteikums to uzrādīt vai atteikums pildīt speciālista norādījumus, uzskatāms par noteiktā pienākuma nepildīšanu.
2022. gada 7. aprīļa likums "Grozījumi Krimināllikumā" paredz Krimināllikuma 58.¹ panta ceturtās daļas 3. punktu izteikt jaunā redakcijā, paredzot, ka turpmāk prokurors nosacīti no kriminālatbildības atbrīvotām personām nevarēs noteikt pienākumu "periodiski reģistrēties soda izpildes iestādē un piedalīties probācijas programmās saskaņā ar soda izpildes iestādes norādījumiem", bet varēs noteikt pienākumu "periodiski ierasties soda izpildes iestādē un piedalīties probācijas programmās saskaņā ar soda izpildes iestādes norādījumiem". Tāpēc Noteikumu projekts paredz MK noteikumu Nr. 107 171. punktu izteikt jaunā redakcijā, precizējot pienākuma redakciju.
Noteikumu projekts paredz precizēt MK noteikumu Nr. 107 208. punktu. Turpmāk norma paredzēs, ka nosacīti no kriminālatbildības atbrīvotā persona tiks atkārtoti brīdināta ne tikai gadījumos, kad probācijas klients pārkāps pienākumu "periodiski ierasties soda izpildes iestādē un piedalīties probācijas programmās saskaņā ar soda izpildes iestādes norādījumiem", bet arī gadījumos, kad probācijas klients būs pārkāpis pienākumu "periodiski ierasties soda izpildes iestādē un apmeklēt šīs iestādes norādīto speciālistu, lai veiktu atkarības diagnostiku, un pildīt speciālista norādījumus, tai skaitā ārstēties no alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vielu vai citas atkarības".