22-TA-2061: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 28. decembra noteikumos Nr. 1229 "Noteikumi par šķirnes atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
ES dokuments
Apraksts
Spēkā ir stājusies Komisijas 2022.gada 9.jūnija Īstenošanas Direktīva (ES) 2022/905, ar ko attiecībā uz noteiktu lauksaimniecības augu un dārzeņu šķirņu pārbaužu protokoliem groza Direktīvu 2003/90/EK un 2003/91/EK (turpmāk - direktīva 2022/905).
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumos Nr.1229 pārņem direktīvas 2022/905/ES prasības par jauniem CPVO pārbaudes protokoliem laukaugu sugām un dārzeņu sugām, precizējot noteikumu 1.pielikumā esošo sarakstu un arī informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Patlaban spēkā ir Ministru kabineta 2010. gada 28. decembra noteikumi Nr.1229 “Noteikumi par šķirnes atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudi” (turpmāk – noteikumi Nr.1229), kuros ir jāpārņem direktīvas 2022/905/ES prasības par jauniem Kopienas Augu šķirņu biroja (turpmāk – CPVO) pārbaudes protokoliem laukaugu sugām un dārzeņu sugām.
Noteikumi Nr. 1229 nosaka kārtību kādā šķirnei jāveic atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaude, lai jaunizveidotu šķirni varētu iekļaut Latvijas augu šķirņu katalogā vai nodrošinātu tās aizsardzību normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Tāpēc noteikumu pielikumos ir starptautiskās vadlīnijas vai metodikas, pēc kurām veic šķirnes pārbaudi. Tās regulāri pārskata starpvaldību organizācijas Starptautiskā jauno augu šķirņu aizsardzības savienības (turpmāk- UPOV ) eksperti, savukārt CPVO nodrošina Eiropas Savienības garantētas intelektuālā īpašuma tiesības uz jaunām augu šķirnēm, kas tiek aizsargātas visā ES.
Noteikumi Nr. 1229 nosaka kārtību kādā šķirnei jāveic atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaude, lai jaunizveidotu šķirni varētu iekļaut Latvijas augu šķirņu katalogā vai nodrošinātu tās aizsardzību normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Tāpēc noteikumu pielikumos ir starptautiskās vadlīnijas vai metodikas, pēc kurām veic šķirnes pārbaudi. Tās regulāri pārskata starpvaldību organizācijas Starptautiskā jauno augu šķirņu aizsardzības savienības (turpmāk- UPOV ) eksperti, savukārt CPVO nodrošina Eiropas Savienības garantētas intelektuālā īpašuma tiesības uz jaunām augu šķirnēm, kas tiek aizsargātas visā ES.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ar direktīvu 2022/905 ir atjaunināti esošie CPVO protokoli un izveidoti citi protokoli, kas bija noteikti UPOV vadlīnijās šādām sugām - kamolzālei, sējas un hibrīdai lucernai, gumainajam un pļavas timotiņam, sarkanajam āboliņam, kaņepēm, rudziem, tritikālei, lapu bietēm jeb mangoldiem, Savojas kāpostiem, baltiem un sarkaniem galviņkāpostiem, lapu cigoriņiem, arbūziem, melonēm, fenheļiem, dārza salātiem, tomātiem, spinātiem un tomātu potcelmiem. Tāpēc ir nepieciešami grozījumi noteikumos Nr.1229, lai lauksaimniecības augu sugu šķirņu un dārzeņu sugu šķirņu Latvijas selekcionāri, šķirnes uzturētāji un to pilnvarotie pārstāvji, kā arī citu valstu selekcionāri zinātu, kādi CPVO protokoli un UPOV vadlīnijas ir piemērojamas.
Noteikumu projekts tiek papildināts arī ar informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām.
Noteikumu projektā ir iekļautas arī sugas, kas nav minētas direktīvā 2022/905, bet ir ietvertas sēklaudzēšanas direktīvās un Latvijas normatīvajos aktos, lai selekcionārs, kas vēlas iekļaut šķirni Latvijas augu šķirņu katalogā, zinātu, kuri CPVO protokoli vai UPOV vadlīnijas ir jāievēro, veicot šķirnes atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudi.
Noteikumu projekts tiek papildināts arī ar informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām.
Noteikumu projektā ir iekļautas arī sugas, kas nav minētas direktīvā 2022/905, bet ir ietvertas sēklaudzēšanas direktīvās un Latvijas normatīvajos aktos, lai selekcionārs, kas vēlas iekļaut šķirni Latvijas augu šķirņu katalogā, zinātu, kuri CPVO protokoli vai UPOV vadlīnijas ir jāievēro, veicot šķirnes atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudi.
Risinājuma apraksts
Direktīvas 2022/905/ES prasības par jauniem CPVO pārbaudes protokoliem laukaugu sugām un dārzeņu sugām, precizējot noteikumu 1.pielikumā (noteikumu projekta 1.2. apakšpunkts) esošo sarakstu un arī informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām (noteikumu projekta 1.1. apakšpunkts).
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Noteikumu projekts attieksies uz Latvijas selekcionāriem, šķirnes uzturētājiem un to pilnvarotiem pārstāvjiem, kā arī citu valstu selekcionāriem.
Juridiskās personas
- visi uzņēmumi
- Noteikumu projekts attieksies uz Latvijas selekcionāriem, šķirnes uzturētājiem un to pilnvarotiem pārstāvjiem, kā arī citu valstu selekcionāriem.
Ietekmes apraksts
-
Nozare
Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība
Nozaru ietekmes apraksts
-
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nē2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekts tiek papildināts, lai lauksaimniecības augu sugu šķirņu un dārzeņu sugu šķirņu Latvijas selekcionāri, šķirnes uzturētāji un to pilnvarotie pārstāvji zinātu kādi CPVO protokoli un UPOV vadlīnijas ir piemērojamas, kas ļautu tālāk audzēt un izplatīt attiecīgās sugas šķirni.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Nē2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Nē2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32022L0905
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2022.gada 9.jūnija Īstenošanas Direktīva (ES) 2022/905, ar ko attiecībā uz noteiktu lauksaimniecības augu un dārzeņu šķirņu pārbaužu protokoliem groza Direktīvu 2003/90/EK un 2003/91/EK.
Apraksts
-
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2022.gada 9.jūnija Īstenošanas Direktīva (ES) 2022/905, ar ko attiecībā uz noteiktu lauksaimniecības augu un dārzeņu šķirņu pārbaužu protokoliem groza Direktīvu 2003/90/EK un 2003/91/EK.
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
1.pants
Noteikumu projekta
1.2. apakšpunktā izteiktā noteikumu Nr. 1229 1. pielikuma I nodaļa
1.2. apakšpunktā izteiktā noteikumu Nr. 1229 1. pielikuma I nodaļa
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
2.pants
Noteikumu projekta 1.2. apakšpunktā izteiktā noteikumu Nr. 1229 1. pielikuma II nodaļa
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
3.panta 1.punkts
Noteikumu projekta 2. punkts.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
3.panta 2.punkts
Nav jāpārņem; noteikts termiņš normatīvo aktu pieņemšanai un publicēšanai.
-
Nav attiecināms
4.pants
Netiek pārņemts, jo Latvijā laukaugu un dārzeņu sugām netiek veiktas atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudes.
-
Nav attiecināms
5.pants
Nav jāpārņem; noteikta spēkā stāšanās kārtība.
-
Nav attiecināms
6.pants
Nav jāpārņem; minēti direktīvas adresāti.
-
Nav attiecināms
PIELIKUMS
A daļa I pielikums
A daļa I pielikums
Noteikumu projekta 1.2. apakšpunktā izteiktais noteikumu Nr.1229
1.pielikuma I nodaļas
1.1. apakšpunkts.
1.pielikuma I nodaļas
1.1. apakšpunkts.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
PIELIKUMS
A daļa II pielikums
A daļa II pielikums
Noteikumu projekta 1.2. apakšpunktā izteiktais noteikumu Nr.1229
1.pielikuma I nodaļas
1.2. apakšpunkts.
1.pielikuma I nodaļas
1.2. apakšpunkts.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
PIELIKUMS
B daļa I pielikums
B daļa I pielikums
Noteikumu projekta 1.2. apakšpunktā izteiktais noteikumu Nr. 1229
1.pielikuma II nodaļas
2.1. apakšpunkts.
1.pielikuma II nodaļas
2.1. apakšpunkts.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
PIELIKUMS
B daļa II pielikums
B daļa II pielikums
Noteikumu projekta 1.2. apakšpunktā izteiktais noteikumu Nr. 1229
1.pielikuma II nodaļas
2.2. apakšpunkts.
1.pielikuma II nodaļas
2.2. apakšpunkts.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Nav attiecināms.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Noteikumu projekts nesatur valsts normatīvajos aktos noteiktās tehniskās prasības un nav paziņojams Eiropas Komisijai kā tehnisko noteikumu projekts atbilstoši Ministru kabineta 2010. gada 23. februāra Ministru kabineta instrukcijai Nr.1 “Kārtība, kādā valsts pārvaldes iestādes sniedz informāciju par tehnisko noteikumu projektu”.
No direktīvas 2022/905 pielikuma A daļas netiks pārņemtas dažu sugu pārbaudes vadlīnijas, ievērojot Komisijas 2017. gada 16. marta Lēmumu 2017/478/ES, ar ko Bulgāriju, Čehiju, Dāniju, Vāciju, Igauniju, Īriju, Spāniju, Franciju, Kipru, Latviju, Lietuvu, Maltu, Nīderlandi, Poliju, Slovēniju, Slovākiju, Somiju, Zviedriju un Apvienoto Karalisti atbrīvo no pienākuma konkrētām sugām piemērot Padomes Direktīvas 66/401/EEK, 66/402/EEK, 68/193/EEK, 1999/105/EK, 2002/54/EK, 2002/55/EK un 2002/57/EK attiecīgi par lopbarības augu sēklu, graudaugu sēklu, vīnogulāju veģetatīvās pavairošanas materiāla, meža reproduktīvā materiāla, biešu sēklu, dārzeņu sēklu un eļļas augu un šķiedraugu sēklu tirdzniecību.
Latvija ir atbrīvota no tādu sugu pārņemšanas savos normatīvajos aktos, kuras nav piemērotas Latvijas klimatiskajiem apstākļiem un valstī netiek audzētas, tāpēc arī nav pamata pārņemt direktīvā 2022/905 esošo sugu šķirņu obligāti pārbaudāmās prasības tām sugām, kas Latvijā netiek audzētas. Atbrīvojums attiecas uz šādām sugām: Agrostis canina L. – suņu smilga (TG 30/6, 12.10.1990.), Bromus catharticus Vahl – akotu lāčauza, Bromus sitchensis Trin. – Sitkas lāčauzai (TG 180/3, 04.04.2001.), Medicago doliata Carmign. – taisndzeloņu lucerna (TG 228/1, 05.04.2006.), Medicago italica (Mill.) Fiori – Itālijas lucerna (TG 228/1, 05.04.2006.), Medicago littoralis Rohde ex Loisel. – piekrastes lucerna (TG 228/1, 05.04.2006.), Medicago lupulina L. – apiņu lucerna (TG 228/1, 05.04.2006.), Medicago murex Willd. – dzeloņainā lucerna (TG 228/1, 05.04.2006.), Medicago polymorpha L. – zobainā lucerna (TG 228/1, 05.04.2006.), Medicago rugosa Desr. – krokainā lucerna (TG 228/1, 05.04.2006.), Medicago scutellata (L.) Mill. – vairoga lucerna (TG 228/1, 05.04.2006.), Medicago truncatula Gaertn. – nošķeltā lucerna (TG 228/1, 05.04.2006.), Arachis hypogea L. – zemesrieksti (TG 93/4, 09.04.2014.), Carthamus tinctorius L. – saflors (TP 134/3, 12.10.1990.), Gossypium spp. – kokvilna (TP 88/2, 11.12.2020), Oryza sativa L. – rīsi (TP 16/3, 01.10.2015.), Sorghum bicolor (L.) Moench subsp. bicolor – sorgo (TG 122/1, 19.03.2019.), Sorghum bicolor (L.) Moench subsp. drummondii (Steud.) de Wet ex Davidse – Sudānas zāle (TP 122/1, 19.03.2019.), Sorghum bicolor (L.) Moench subsp. bicolor × Sorghum bicolor (L.) Moench subsp. drummondii (Steud.) de Wet ex Davidse – hibrīdi, kas radušies, Sorghum bicolor subsp. bicolor krustojot ar Sorghum bicolor subsp. drummondii (TP 122/1, 19.03.2019.).
No direktīvas 2022/905 pielikuma A daļas netiks pārņemtas dažu sugu pārbaudes vadlīnijas, ievērojot Komisijas 2017. gada 16. marta Lēmumu 2017/478/ES, ar ko Bulgāriju, Čehiju, Dāniju, Vāciju, Igauniju, Īriju, Spāniju, Franciju, Kipru, Latviju, Lietuvu, Maltu, Nīderlandi, Poliju, Slovēniju, Slovākiju, Somiju, Zviedriju un Apvienoto Karalisti atbrīvo no pienākuma konkrētām sugām piemērot Padomes Direktīvas 66/401/EEK, 66/402/EEK, 68/193/EEK, 1999/105/EK, 2002/54/EK, 2002/55/EK un 2002/57/EK attiecīgi par lopbarības augu sēklu, graudaugu sēklu, vīnogulāju veģetatīvās pavairošanas materiāla, meža reproduktīvā materiāla, biešu sēklu, dārzeņu sēklu un eļļas augu un šķiedraugu sēklu tirdzniecību.
Latvija ir atbrīvota no tādu sugu pārņemšanas savos normatīvajos aktos, kuras nav piemērotas Latvijas klimatiskajiem apstākļiem un valstī netiek audzētas, tāpēc arī nav pamata pārņemt direktīvā 2022/905 esošo sugu šķirņu obligāti pārbaudāmās prasības tām sugām, kas Latvijā netiek audzētas. Atbrīvojums attiecas uz šādām sugām: Agrostis canina L. – suņu smilga (TG 30/6, 12.10.1990.), Bromus catharticus Vahl – akotu lāčauza, Bromus sitchensis Trin. – Sitkas lāčauzai (TG 180/3, 04.04.2001.), Medicago doliata Carmign. – taisndzeloņu lucerna (TG 228/1, 05.04.2006.), Medicago italica (Mill.) Fiori – Itālijas lucerna (TG 228/1, 05.04.2006.), Medicago littoralis Rohde ex Loisel. – piekrastes lucerna (TG 228/1, 05.04.2006.), Medicago lupulina L. – apiņu lucerna (TG 228/1, 05.04.2006.), Medicago murex Willd. – dzeloņainā lucerna (TG 228/1, 05.04.2006.), Medicago polymorpha L. – zobainā lucerna (TG 228/1, 05.04.2006.), Medicago rugosa Desr. – krokainā lucerna (TG 228/1, 05.04.2006.), Medicago scutellata (L.) Mill. – vairoga lucerna (TG 228/1, 05.04.2006.), Medicago truncatula Gaertn. – nošķeltā lucerna (TG 228/1, 05.04.2006.), Arachis hypogea L. – zemesrieksti (TG 93/4, 09.04.2014.), Carthamus tinctorius L. – saflors (TP 134/3, 12.10.1990.), Gossypium spp. – kokvilna (TP 88/2, 11.12.2020), Oryza sativa L. – rīsi (TP 16/3, 01.10.2015.), Sorghum bicolor (L.) Moench subsp. bicolor – sorgo (TG 122/1, 19.03.2019.), Sorghum bicolor (L.) Moench subsp. drummondii (Steud.) de Wet ex Davidse – Sudānas zāle (TP 122/1, 19.03.2019.), Sorghum bicolor (L.) Moench subsp. bicolor × Sorghum bicolor (L.) Moench subsp. drummondii (Steud.) de Wet ex Davidse – hibrīdi, kas radušies, Sorghum bicolor subsp. bicolor krustojot ar Sorghum bicolor subsp. drummondii (TP 122/1, 19.03.2019.).
Cita informācija
Nav
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Valsts augu aizsardzības dienests, Zemkopības ministrijaNevalstiskās organizācijas
Biedrība "Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome", Biedrība Zemnieku saeima, Latvijas Sēklaudzētāju asociācija, Noteikumu projekts attiecas uz lauksaimniecības augu sugu šķirņu un dārzeņu sugu šķirņu selekcionāriem.Cits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts augu aizsardzības dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi