24-TA-2741: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi likumā "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību
Apraksts
Likumprojekta izstrāde izriet no Ministru kabineta 2024. gada 20. janvāra rīkojuma Nr. 55 "Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai" pielikuma "Valdības rīcības plāns" 2.8. pasākuma, kas paredz izveidot Krīzes vadības centru (turpmāk – KVC) krīžu pārvaldībai, lai nodrošinātu analītisku un pārnozaru krīžu pārvaldību, tostarp lai mazinātu zaudējumus pašvaldībām un iedzīvotājiem krīzes situācijās. Minētajam pasākumam ir noteikti šādi darbības rezultāti:
1) iesniegts Ministru kabinetā informatīvais ziņojums "Par Krīzes vadības centru un krīzes vadības sistēmu", lai piedāvātu sistēmu, kurā valdība un tās vadītājs krīzes situācijā ir sagatavots pieņemt gan savlaicīgus, gan analītiski pamatotus un kompetentus lēmumus un kur pārnozaru krīžu gadījumos ir pieejama prognozējama, labi trenēta, pārredzama, saprotama un darboties spējīga krīzes vadības sistēma;[1]
2) iesniegts Ministru kabinetā informatīvais ziņojums "Par Krīzes vadības centra uzdevumu izpildei nepieciešamo struktūru, fizisko izvietojumu, personāla un materiāltehnisko nodrošinājumu" (IP), lai noteiktu KVC darbībai nepieciešamos resursus;[2]
3) iesniegti Ministru kabinetā nepieciešamie tiesību aktu projekti KVC darbības uzsākšanai un nodrošināšanai, kā arī krīzes vadības sistēmas reorganizācijai, lai tiesiski nostiprinātu pieņemto lēmumu un nodrošinātu tā īstenošanu.
[1] Informācija pieejama: https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/a7026256-d5eb-4fa8-8acf-f7f34492c966
[2] Informācija pieejama: https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/e2784ea1-9aff-4eae-9caa-4ce4a7795709
1) iesniegts Ministru kabinetā informatīvais ziņojums "Par Krīzes vadības centru un krīzes vadības sistēmu", lai piedāvātu sistēmu, kurā valdība un tās vadītājs krīzes situācijā ir sagatavots pieņemt gan savlaicīgus, gan analītiski pamatotus un kompetentus lēmumus un kur pārnozaru krīžu gadījumos ir pieejama prognozējama, labi trenēta, pārredzama, saprotama un darboties spējīga krīzes vadības sistēma;[1]
2) iesniegts Ministru kabinetā informatīvais ziņojums "Par Krīzes vadības centra uzdevumu izpildei nepieciešamo struktūru, fizisko izvietojumu, personāla un materiāltehnisko nodrošinājumu" (IP), lai noteiktu KVC darbībai nepieciešamos resursus;[2]
3) iesniegti Ministru kabinetā nepieciešamie tiesību aktu projekti KVC darbības uzsākšanai un nodrošināšanai, kā arī krīzes vadības sistēmas reorganizācijai, lai tiesiski nostiprinātu pieņemto lēmumu un nodrošinātu tā īstenošanu.
[1] Informācija pieejama: https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/a7026256-d5eb-4fa8-8acf-f7f34492c966
[2] Informācija pieejama: https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/e2784ea1-9aff-4eae-9caa-4ce4a7795709
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Ministru kabineta 2024. gada 20. februāra sēdes protokola Nr. 8 51. § 3. punkts paredz sagatavot un noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā nepieciešamos tiesību aktu projektus KVC darbības uzsākšanai un nodrošināšanai, kā arī krīzes vadības sistēmas reorganizācijai.
Izstrādes pamatojums
Valsts kontroles ieteikums
Apraksts
Atbilstoši Valsts kontroles 2022. gada 27. septembra revīzijas Nr. 2.4.1-2/2021 ziņojumā "Valsts civilās aizsardzības sistēmas plānošana un gatavība"[1] (turpmāk – revīzijas ziņojums) paustajiem secinājumiem krīzes vadības institucionālais modelis vērtēts kā nepilnīgs un pilnveidojams. Valsts civilās aizsardzības sistēmā nav radīti priekšnoteikumi efektīvai katastrofu pārvaldīšanai un krīžu vadībai, visos sistēmas segmentos ir nepieciešami un iespējami uzlabojumi, lai labāk sagatavotos krīzēm, pēc iespējas tās novērstu un efektīvi pārvarētu, mazinot katastrofu negatīvo ietekmi. Kā vienu no risinājumiem Valsts kontrole piedāvā izveidot augsta līmeņa institūciju dekoncentrētās un decentralizētās katastrofu pārvaldīšanas sistēmas koordinācijai, attīstības plānošanai un uzraudzībai.
[1] Valsts kontroles 2022. gada 27. septembra revīzijas Nr. 2.4.1-2/2021 ziņojums "Valsts civilās aizsardzības sistēmas plānošana un gatavība". Pieejams: https://www.lrvk.gov.lv/lv/getrevisionfile/29552-BEB0L79wVBRtl5z947s2p5lODAW3jqJh.pdf
[1] Valsts kontroles 2022. gada 27. septembra revīzijas Nr. 2.4.1-2/2021 ziņojums "Valsts civilās aizsardzības sistēmas plānošana un gatavība". Pieejams: https://www.lrvk.gov.lv/lv/getrevisionfile/29552-BEB0L79wVBRtl5z947s2p5lODAW3jqJh.pdf
Izstrādes pamatojums
Veikts pētījums / aptauja starptautiski (piemēram, OECD, Eiropas Komisijas vai citu starptautisku organizāciju) veiktie pētījumi
Apraksts
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (turpmāk – OECD) uzsver, ka Covid-19 pandēmija ir bijis liels izaicinājums visu valstu valdībām, un dažās OECD dalībvalstīs tā ir bijusi lielākā krīze kopš Otrā pasaules kara. Pandēmija ir izgaismojusi to, cik svarīga ir sabiedrības uzticēšanās valdībām, lai varētu pieņemt sāpīgus, tomēr nepieciešamus lēmumus. OECD uzsver trīs valsts pārvaldes attīstības virzienus, kas ir īpaši svarīgi demokrātijas nostiprināšanai:
1) palielināt uzticēšanos valsts pārvaldei, lai mazinātu dezinformācijas izplatību;
2) nodrošināt pēc iespējas plašāku sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanā;
3) stiprināt valdības centru un stratēģisko vadību, lai tie būtu gatavi reaģēt uz nākotnes izaicinājumiem un krīzēm.[1]
OECD veiktajā dalībvalstu izvērtējumā par COVID-19 pandēmijas krīzes vadības pieredzi norādīts uz daudziem aspektiem, kuriem būtu jāpievērš uzmanība, domājot par dažādām krīzēm nākotnē, piemēram:
1) lielākajā daļā valstu ieguldījumi krīzes risku prognozēšanas spēju stiprināšanā un potenciālai ietekmei visvairāk pakļautajās nozarēs bija nepietiekami, lai nodrošinātu pienācīgu sagatavotību pandēmijai;
2) valsts pārvaldes institūciju sadarbībai ir nepieciešams augstākās politiskās un administratīvās vadības tiešs atbalsts un izvirzītajiem uzdevumiem atbilstoši pielāgotas pārvaldes struktūras ar precīzi noteiktu atbildību;
3) efektīvai krīzes vadībai ir nepieciešami iepriekš izveidoti iekšējie komunikācijas un informācijas apmaiņas kanāli;
4) zinātniskās padomdevēju struktūras sniedza vērtīgus pierādījumus, lai nodrošinātu informētu lēmumu pieņemšanu sarežģītas krīzes laikā, taču valdības varēja paļauties uz daudzveidīgākiem ekspertīzes avotiem;
5) lai veicinātu uzticēšanos, ir vajadzīga mērķtiecīgāka, informētāka un saskaņotāka valdības informācijas apmaiņa ar sabiedrību.[2]
OECD ir veikusi izpēti arī par dalībvalstu pieeju nacionālo risku novērtēšanā un sniegusi virkni labās prakses rekomendāciju.[3]
[1] OECD (2021). Government at a Glance 2021. Pieejams: https://www.oecd-ilibrary.org/governance/government-at-a-glance-2021_1c258f55-en
[2] OECD (2022), First lessons from government evaluations of COVID-19 responses: A synthesis. Pieejams:
file:///C:/Users/ei1301/Downloads/483507d6-en%20(1).pdf
[3] National Risk Assessments – A CROSS COUNTRY PERSPECTIVE Pieejams: https://www.oecd.org/content/dam/oecd/en/publications/reports/2018/03/national-risk-assessments_g1g87210/9789264287532-en.pdf
1) palielināt uzticēšanos valsts pārvaldei, lai mazinātu dezinformācijas izplatību;
2) nodrošināt pēc iespējas plašāku sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanā;
3) stiprināt valdības centru un stratēģisko vadību, lai tie būtu gatavi reaģēt uz nākotnes izaicinājumiem un krīzēm.[1]
OECD veiktajā dalībvalstu izvērtējumā par COVID-19 pandēmijas krīzes vadības pieredzi norādīts uz daudziem aspektiem, kuriem būtu jāpievērš uzmanība, domājot par dažādām krīzēm nākotnē, piemēram:
1) lielākajā daļā valstu ieguldījumi krīzes risku prognozēšanas spēju stiprināšanā un potenciālai ietekmei visvairāk pakļautajās nozarēs bija nepietiekami, lai nodrošinātu pienācīgu sagatavotību pandēmijai;
2) valsts pārvaldes institūciju sadarbībai ir nepieciešams augstākās politiskās un administratīvās vadības tiešs atbalsts un izvirzītajiem uzdevumiem atbilstoši pielāgotas pārvaldes struktūras ar precīzi noteiktu atbildību;
3) efektīvai krīzes vadībai ir nepieciešami iepriekš izveidoti iekšējie komunikācijas un informācijas apmaiņas kanāli;
4) zinātniskās padomdevēju struktūras sniedza vērtīgus pierādījumus, lai nodrošinātu informētu lēmumu pieņemšanu sarežģītas krīzes laikā, taču valdības varēja paļauties uz daudzveidīgākiem ekspertīzes avotiem;
5) lai veicinātu uzticēšanos, ir vajadzīga mērķtiecīgāka, informētāka un saskaņotāka valdības informācijas apmaiņa ar sabiedrību.[2]
OECD ir veikusi izpēti arī par dalībvalstu pieeju nacionālo risku novērtēšanā un sniegusi virkni labās prakses rekomendāciju.[3]
[1] OECD (2021). Government at a Glance 2021. Pieejams: https://www.oecd-ilibrary.org/governance/government-at-a-glance-2021_1c258f55-en
[2] OECD (2022), First lessons from government evaluations of COVID-19 responses: A synthesis. Pieejams:
file:///C:/Users/ei1301/Downloads/483507d6-en%20(1).pdf
[3] National Risk Assessments – A CROSS COUNTRY PERSPECTIVE Pieejams: https://www.oecd.org/content/dam/oecd/en/publications/reports/2018/03/national-risk-assessments_g1g87210/9789264287532-en.pdf
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Pieņemt tiesību aktu projektus KVC darbības uzsākšanai un nodrošināšanai, kā arī krīzes vadības sistēmas reorganizācijai, lai tiesiski nostiprinātu Ministru kabineta pieņemto lēmumu un nodrošinātu tā īstenošanu.
Spēkā stāšanās termiņš
01.03.2025.
Pamatojums
Ministru kabinets atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 20. februāra sēdes protokola Nr. 8 51. § 1. punktam un Ministru kabineta 2024. gada 23. jūlija sēdes protokola Nr. 30 67. § 4. punktam ir lēmis, ka KVC savu darbību uzsāk 2025. gada 1. janvārī. Līdz ar to ir nepieciešami tiesību aktu grozījumi, kas saistīti ar krīzes vadības sistēmas reorganizāciju un KVC izveidi.
Likumprojektam jāstājas spēkā vienlaikus ar grozījumiem Nacionālās drošības likumā (TA-2678), grozījumiem Ministru kabineta iekārtas likumā (TA-2740) un grozījumiem Valsts civildienesta likumā (TA-2832).
Likumprojektam jāstājas spēkā vienlaikus ar grozījumiem Nacionālās drošības likumā (TA-2678), grozījumiem Ministru kabineta iekārtas likumā (TA-2740) un grozījumiem Valsts civildienesta likumā (TA-2832).
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Latvijā nacionālās drošības sistēmu un tās uzdevumus nosaka Nacionālās drošības likums, kurā noteikts, ka nacionālās drošības sistēmu veido valsts varu un pārvaldi realizējošās institūcijas un Latvijas pilsoņi, kam likums deleģē pienākumus un tiesības atbilstoši nacionālās drošības jomā noteiktajai kompetencei. Nacionālās drošības sistēmas uzdevums ir laikus prognozēt un novērst valsts iekšējo un ārējo apdraudējumu, garantēt valsts aizsardzību, sabiedrības drošību un demokrātisku attīstību, kā arī izstrādāt vienotu, sistēmisku valsts varu un pārvaldi realizējošo institūciju nacionālās drošības politiku un saskaņoti un mērķtiecīgi visos valsts pārvaldes līmeņos veikt tās noteiktos tiesiskos, ekonomiskos, sociālos, militāros, drošības un citus pasākumus. Nacionālās drošības sistēmai jāspēj nodrošināt efektīvu vadību valsts apdraudējuma situāciju pārvarēšanai. Nacionālās drošības sistēmas darbības pamatā ir civilmilitārā sadarbība. Nacionālās drošības likums noteic, ka civilmilitārās sadarbības pamatprincipi ir efektīva savstarpējās sadarbības koordinācija, vienota izpratne par kopējiem mērķiem un dalīta atbildība par mērķu sasniegšanas rezultātiem. Minētajā likumā ir iekļauti skaidri mērķi un uzdevumi, kā arī saprotami nacionālās drošības sistēmas pamatprincipi.
No 1999. gada 1. novembra līdz 2005. gada 9. martam Valsts kancelejas sastāvā darbojās Krīzes kontroles centrs (turpmāk – KKC). KKC bija noteiktas plašas funkcijas krīžu pārvaldīšanā, tam bija jānodrošina saskaņota valsts institūciju rīcība un sadarbība valsts apdraudējuma gadījumā, un tā izveide bija viena no prasībām, lai Latviju uzņemtu Ziemeļatlantijas līguma organizācijā (turpmāk – NATO). KKC bija pakļauts Ministru prezidentam, un tā galvenie uzdevumi[1] bija apzināt, analizēt un prognozēt potenciālos krīzes draudus, koordinēt un uzraudzīt atbilstošu valsts apdraudējuma novēršanas un pārvarēšanas plānu izstrādi, organizēt atbilstošas krīzes kontroles mācības, informēt Ministru prezidentu un Ministru kabinetu par krīzes situācijas veidošanos, iesaistīt ministriju un citu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonas un speciālistus valsts apdraudējuma un krīzes situācijas novēršanas un pārvarēšanas pasākumos u. c.
Latvija pievienojās NATO 2004. gada 29. martā, un KKC līdz 2005. gada 28. februārim tika reorganizēts.[2] Tā funkcijas, kas saistītas ar valsts apdraudējuma analīzi, tika nodotas Ministru prezidenta pārraudzībā esošajai tiešās pārvaldes iestādei – Informācijas analīzes dienestam (likvidēts ar 2009. gada 15. augustu un funkcija nodota Satversmes aizsardzības birojam), bet funkcijas, kas saistītas ar valsts apdraudējuma pārvarēšanas vadību krīzes situācijā, – Iekšlietu ministrijai.
Pēc KKC likvidācijas 2005. gadā tika izveidota Krīzes vadības padome (turpmāk – Padome) un tās sekretariāts. Atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka Padomes un tās sekretariāta darbu, – Nacionālās drošības likumam un Ministru kabineta 2011. gada 18. janvāra noteikumiem Nr. 42 "Krīzes vadības padomes nolikums" (turpmāk – noteikumi Nr. 42) – Padome ir koordinējoša institūcija, kuras darbības mērķis ir nodrošināt valsts un pašvaldību institūciju saskaņotu rīcību, veicot valsts apdraudējuma preventīvos un pārvarēšanas pasākumus, kā arī tā radīto seku likvidēšanas pasākumus, savukārt Padomes sekretariāta uzdevums ir nodrošināt Padomes darbu.
Atbilstoši Ministru kabineta 2007. gada 17. aprīļa protokola Nr. 24 43. § 2. punktā dotajam uzdevumam Iekšlietu ministrija ar ministra rīkojumu izveidoja starpinstitūciju darba grupu, lai sagatavotu priekšlikumus krīzes vadības sistēmas attīstībai un izstrādātu starptautiskiem standartiem atbilstošu Latvijas krīzes vadības sistēmas koncepcijas projektu. Tas tika izdarīts, taču Padome vairākas reizes atlika dokumenta izskatīšanu un Ministru kabinets 2011. gadā nolēma, ka jautājums ir zaudējis aktualitāti.[3]
Vēlreiz uz nepieciešamību stiprināt krīzes vadības sistēmu Latvijā un uz ilgstoši neatrisinātām problēmām bija norādīts Padomes sekretariāta 2011. gadā sagatavotajā informatīvajā ziņojumā "Par priekšlikumiem, lai nodrošinātu nacionālās drošības un krīzes vadības sistēmas izveidi, kompetences noteikšanu un funkcionalitāti".[4] Taču Padome nolēma neatbalstīt informatīvajā ziņojumā minētos priekšlikumus turpmākajai rīcībai un uzdeva Iekšlietu ministrijai izvērtēt esošās sistēmas trūkumus un, ja nepieciešams, sagatavot priekšlikumus sistēmas pilnveidošanai.
Vairāku gadu garumā netika pieņemts lēmums par nepieciešamību stiprināt krīzes vadības sistēmu un uzlabot koordināciju starp visām iesaistītajām institūcijām un amatpersonām. Vēlāk ar Ministru prezidenta 2023. gada 2. februāra rīkojumu Nr. 2023/1.2.1.-27 tika izveidota Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas sistēmas tematiskā komiteja, kuru vada iekšlietu ministrs. Minētās komitejas uzdevumi ir izvērtēt civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas sistēmas darbības efektivitāti un piedāvāt uzlabojumus, pārskatīt valsts un pašvaldību institūciju savstarpējo sadarbību un rīcību krīzes situācijās un piedāvāt pilnveidojumus (tai skaitā ņemot vērā revīzijas ziņojumā ietvertos ieteikumus), izskatīt un pilnveidot apmācības sistēmu civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas jomā, piedāvājot nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos.
Ministru kabineta 2023. gada 5. septembra sēdē tika skatīts Iekšlietu ministrijas iesniegtais informatīvais ziņojums "Par Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas sistēmas tematiskās komitejas darba gaitu" (IP), kurā iekļauti minētajā komitejā skatītie risinājumi par KVC izveidošanu un krīzes vadības sistēmas stiprināšanu.[5]
Ar Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas sistēmas tematiskās komitejas 2023. gada 13. marta lēmumu tika izveidota darba grupa. Šī darba grupa izstrādāja informatīvo ziņojumu "Par Krīzes vadības centru un krīzes vadības sistēmu".
Revīzijas ziņojumā[6] un iepriekš minētajos informatīvajos ziņojumos, [7] analizējot situāciju krīzes vadības sistēmas stiprināšanai, ir norādīts uz būtiskām problēmām, kas saistītas ar sistēmas attīstības jautājumiem. Tas liecina, ka ir nepieciešams reorganizēt krīzes vadības sistēmu, lai nodrošinātu efektīvu un kompetencēs balstītu pārnozaru civilās krīzes vadību (pilnu krīzes pārvaldības ciklu) stratēģiskajā līmenī atbilstoši starptautiski atzītai praksei un standartam ISO-22361 "Drošība un noturība. Krīzes vadība". Minētais liecina arī par nepieciešamību pārskatīt krīzes pārvaldības institucionālo modeli. Detalizēts apraksts ir sniegts likumprojekta "Grozījumi Nacionālās drošības likumā" (TA-2678) anotācijā.
Ministru kabinets ir atbalstījis KVC izveidi ar 2025. gada 1. janvāri.[8] Likumprojekts "Grozījumi Nacionālās drošības likumā" (TA-2678) paredz:
1) reorganizēt krīzes vadības sistēmu, paredzot, ka valdība un tās vadītājs krīzes situācijā ir sagatavots pieņemt savlaicīgus, analītiski pamatotus kompetentus lēmumus un ka pārnozaru krīžu gadījumos ir pieejama prognozējama, labi trenēta, pārredzama, saprotama un darboties spējīga krīzes vadības sistēma;
2) pilnveidot krīzes vadības institucionālo modeli, izveidojot KVC krīžu vadībai.
Līdz ar to ir nepieciešami saistītie grozījumi likumā "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli", lai salāgotu abus likumus.
[1] Ministru kabineta 2003. gada 20. maija noteikumu Nr. 263 "Valsts kancelejas nolikums" 25. punkts (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2005. gada 8. martam). Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/75201-valsts-kancelejas-nolikums
[2] Ministru kabineta 2004. gada 3. novembra rīkojuma Nr. 838 "Par Informācijas analīzes dienesta izveidošanu un Krīzes kontroles centra reorganizāciju" 3. punkts. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/96089-par-informacijas-analizes-dienesta-izveidosanu-un-krizes-kontroles-centra-reorganizaciju
[3] Sk. https://www.vugd.gov.lv/lv/krizes-vadibas-padomes-2011gada-17novembra-sedes-kartiba
[4] Sk. https://www.vugd.gov.lv/lv/krizes-vadibas-padomes-2011gada-17novembra-sedes-kartiba
[5] Informācija pieejama: https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/c80ec7e4-584e-484e-8802-43b70129067d
[6] Valsts kontroles 2022. gada 27. septembra revīzijas Nr. 2.4.1-2/2021 ziņojums "Valsts civilās aizsardzības sistēmas plānošana un gatavība". Pieejams: https://www.lrvk.gov.lv/lv/getrevisionfile/29552-BEB0L79wVBRtl5z947s2p5lODAW3jqJh.pdf
[7] Krīzes vadības padomes sekretariāta informatīvais ziņojums par priekšlikumiem, lai nodrošinātu nacionālās drošības un krīzes vadības sistēmas izveidi, kompetences noteikšanu un funkcionalitāti (skatīts Krīzes vadības padomes 2011. gada 17. novembra sēdē). Pieejams: https://www.vugd.gov.lv/lv/krizes-vadibas-padomes-2011gada-17novembra-sedes-kartiba. Informatīvais ziņojums "Par Krīzes vadības centru un krīzes vadības sistēmu". Informācija pieejama: https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/a7026256-d5eb-4fa8-8acf-f7f34492c966
[8] 2024. gada 20. februāra Ministru kabineta sēde. Sk. https://tapportals.mk.gov.lv/meetings/protocols/37eb6d01-8583-4479-9720-60cc2d26b9fe#meeting-protocol-preview-8
No 1999. gada 1. novembra līdz 2005. gada 9. martam Valsts kancelejas sastāvā darbojās Krīzes kontroles centrs (turpmāk – KKC). KKC bija noteiktas plašas funkcijas krīžu pārvaldīšanā, tam bija jānodrošina saskaņota valsts institūciju rīcība un sadarbība valsts apdraudējuma gadījumā, un tā izveide bija viena no prasībām, lai Latviju uzņemtu Ziemeļatlantijas līguma organizācijā (turpmāk – NATO). KKC bija pakļauts Ministru prezidentam, un tā galvenie uzdevumi[1] bija apzināt, analizēt un prognozēt potenciālos krīzes draudus, koordinēt un uzraudzīt atbilstošu valsts apdraudējuma novēršanas un pārvarēšanas plānu izstrādi, organizēt atbilstošas krīzes kontroles mācības, informēt Ministru prezidentu un Ministru kabinetu par krīzes situācijas veidošanos, iesaistīt ministriju un citu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonas un speciālistus valsts apdraudējuma un krīzes situācijas novēršanas un pārvarēšanas pasākumos u. c.
Latvija pievienojās NATO 2004. gada 29. martā, un KKC līdz 2005. gada 28. februārim tika reorganizēts.[2] Tā funkcijas, kas saistītas ar valsts apdraudējuma analīzi, tika nodotas Ministru prezidenta pārraudzībā esošajai tiešās pārvaldes iestādei – Informācijas analīzes dienestam (likvidēts ar 2009. gada 15. augustu un funkcija nodota Satversmes aizsardzības birojam), bet funkcijas, kas saistītas ar valsts apdraudējuma pārvarēšanas vadību krīzes situācijā, – Iekšlietu ministrijai.
Pēc KKC likvidācijas 2005. gadā tika izveidota Krīzes vadības padome (turpmāk – Padome) un tās sekretariāts. Atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka Padomes un tās sekretariāta darbu, – Nacionālās drošības likumam un Ministru kabineta 2011. gada 18. janvāra noteikumiem Nr. 42 "Krīzes vadības padomes nolikums" (turpmāk – noteikumi Nr. 42) – Padome ir koordinējoša institūcija, kuras darbības mērķis ir nodrošināt valsts un pašvaldību institūciju saskaņotu rīcību, veicot valsts apdraudējuma preventīvos un pārvarēšanas pasākumus, kā arī tā radīto seku likvidēšanas pasākumus, savukārt Padomes sekretariāta uzdevums ir nodrošināt Padomes darbu.
Atbilstoši Ministru kabineta 2007. gada 17. aprīļa protokola Nr. 24 43. § 2. punktā dotajam uzdevumam Iekšlietu ministrija ar ministra rīkojumu izveidoja starpinstitūciju darba grupu, lai sagatavotu priekšlikumus krīzes vadības sistēmas attīstībai un izstrādātu starptautiskiem standartiem atbilstošu Latvijas krīzes vadības sistēmas koncepcijas projektu. Tas tika izdarīts, taču Padome vairākas reizes atlika dokumenta izskatīšanu un Ministru kabinets 2011. gadā nolēma, ka jautājums ir zaudējis aktualitāti.[3]
Vēlreiz uz nepieciešamību stiprināt krīzes vadības sistēmu Latvijā un uz ilgstoši neatrisinātām problēmām bija norādīts Padomes sekretariāta 2011. gadā sagatavotajā informatīvajā ziņojumā "Par priekšlikumiem, lai nodrošinātu nacionālās drošības un krīzes vadības sistēmas izveidi, kompetences noteikšanu un funkcionalitāti".[4] Taču Padome nolēma neatbalstīt informatīvajā ziņojumā minētos priekšlikumus turpmākajai rīcībai un uzdeva Iekšlietu ministrijai izvērtēt esošās sistēmas trūkumus un, ja nepieciešams, sagatavot priekšlikumus sistēmas pilnveidošanai.
Vairāku gadu garumā netika pieņemts lēmums par nepieciešamību stiprināt krīzes vadības sistēmu un uzlabot koordināciju starp visām iesaistītajām institūcijām un amatpersonām. Vēlāk ar Ministru prezidenta 2023. gada 2. februāra rīkojumu Nr. 2023/1.2.1.-27 tika izveidota Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas sistēmas tematiskā komiteja, kuru vada iekšlietu ministrs. Minētās komitejas uzdevumi ir izvērtēt civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas sistēmas darbības efektivitāti un piedāvāt uzlabojumus, pārskatīt valsts un pašvaldību institūciju savstarpējo sadarbību un rīcību krīzes situācijās un piedāvāt pilnveidojumus (tai skaitā ņemot vērā revīzijas ziņojumā ietvertos ieteikumus), izskatīt un pilnveidot apmācības sistēmu civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas jomā, piedāvājot nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos.
Ministru kabineta 2023. gada 5. septembra sēdē tika skatīts Iekšlietu ministrijas iesniegtais informatīvais ziņojums "Par Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas sistēmas tematiskās komitejas darba gaitu" (IP), kurā iekļauti minētajā komitejā skatītie risinājumi par KVC izveidošanu un krīzes vadības sistēmas stiprināšanu.[5]
Ar Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas sistēmas tematiskās komitejas 2023. gada 13. marta lēmumu tika izveidota darba grupa. Šī darba grupa izstrādāja informatīvo ziņojumu "Par Krīzes vadības centru un krīzes vadības sistēmu".
Revīzijas ziņojumā[6] un iepriekš minētajos informatīvajos ziņojumos, [7] analizējot situāciju krīzes vadības sistēmas stiprināšanai, ir norādīts uz būtiskām problēmām, kas saistītas ar sistēmas attīstības jautājumiem. Tas liecina, ka ir nepieciešams reorganizēt krīzes vadības sistēmu, lai nodrošinātu efektīvu un kompetencēs balstītu pārnozaru civilās krīzes vadību (pilnu krīzes pārvaldības ciklu) stratēģiskajā līmenī atbilstoši starptautiski atzītai praksei un standartam ISO-22361 "Drošība un noturība. Krīzes vadība". Minētais liecina arī par nepieciešamību pārskatīt krīzes pārvaldības institucionālo modeli. Detalizēts apraksts ir sniegts likumprojekta "Grozījumi Nacionālās drošības likumā" (TA-2678) anotācijā.
Ministru kabinets ir atbalstījis KVC izveidi ar 2025. gada 1. janvāri.[8] Likumprojekts "Grozījumi Nacionālās drošības likumā" (TA-2678) paredz:
1) reorganizēt krīzes vadības sistēmu, paredzot, ka valdība un tās vadītājs krīzes situācijā ir sagatavots pieņemt savlaicīgus, analītiski pamatotus kompetentus lēmumus un ka pārnozaru krīžu gadījumos ir pieejama prognozējama, labi trenēta, pārredzama, saprotama un darboties spējīga krīzes vadības sistēma;
2) pilnveidot krīzes vadības institucionālo modeli, izveidojot KVC krīžu vadībai.
Līdz ar to ir nepieciešami saistītie grozījumi likumā "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli", lai salāgotu abus likumus.
[1] Ministru kabineta 2003. gada 20. maija noteikumu Nr. 263 "Valsts kancelejas nolikums" 25. punkts (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2005. gada 8. martam). Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/75201-valsts-kancelejas-nolikums
[2] Ministru kabineta 2004. gada 3. novembra rīkojuma Nr. 838 "Par Informācijas analīzes dienesta izveidošanu un Krīzes kontroles centra reorganizāciju" 3. punkts. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/96089-par-informacijas-analizes-dienesta-izveidosanu-un-krizes-kontroles-centra-reorganizaciju
[3] Sk. https://www.vugd.gov.lv/lv/krizes-vadibas-padomes-2011gada-17novembra-sedes-kartiba
[4] Sk. https://www.vugd.gov.lv/lv/krizes-vadibas-padomes-2011gada-17novembra-sedes-kartiba
[5] Informācija pieejama: https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/c80ec7e4-584e-484e-8802-43b70129067d
[6] Valsts kontroles 2022. gada 27. septembra revīzijas Nr. 2.4.1-2/2021 ziņojums "Valsts civilās aizsardzības sistēmas plānošana un gatavība". Pieejams: https://www.lrvk.gov.lv/lv/getrevisionfile/29552-BEB0L79wVBRtl5z947s2p5lODAW3jqJh.pdf
[7] Krīzes vadības padomes sekretariāta informatīvais ziņojums par priekšlikumiem, lai nodrošinātu nacionālās drošības un krīzes vadības sistēmas izveidi, kompetences noteikšanu un funkcionalitāti (skatīts Krīzes vadības padomes 2011. gada 17. novembra sēdē). Pieejams: https://www.vugd.gov.lv/lv/krizes-vadibas-padomes-2011gada-17novembra-sedes-kartiba. Informatīvais ziņojums "Par Krīzes vadības centru un krīzes vadības sistēmu". Informācija pieejama: https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/a7026256-d5eb-4fa8-8acf-f7f34492c966
[8] 2024. gada 20. februāra Ministru kabineta sēde. Sk. https://tapportals.mk.gov.lv/meetings/protocols/37eb6d01-8583-4479-9720-60cc2d26b9fe#meeting-protocol-preview-8
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Likuma "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" 6. panta pirmās daļas 1. punkts paredz, ka ārkārtējās situācijas izsludināšanu var pieprasīt Padome. Minēto regulējumu ir nepieciešams salāgot ar likumprojektu "Grozījumi Nacionālās drošības likumā" (TA-2678). Minētais likumprojekts paredz krīzes vadības sistēmas reorganizāciju un krīzes pārvaldības institucionālā modeļa pārskatīšanu. Nacionālās drošības likumā ir izvērtēta Padomes un tās sekretariāta kompetence, darba organizācija un sastāvs. Lai ātri un efektīvi pieņemtu lēmumus krīzes gadījumā, likumprojektā "Grozījumi Nacionālās drošības likumā" (TA-2678) ir veikti grozījumi, lai atteiktos no Padomes institucionālā modeļa, Padomi likvidējot un tās uzdevumus integrējot Ministru kabinetā, bet Padomes sekretariāta uzdevumus integrējot KVC. Līdz ar to likuma "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" 6. panta pirmās daļas 1. punkts ir precizējams, Padomi aizstājot ar KVC.
Risinājuma apraksts
Likuma "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" 6. panta pirmās daļas 1. punktā noteikts, ka ārkārtējās situācijas izsludināšanu Ministru prezidentam varēs pieprasīt KVC.
Problēmas apraksts
Likuma "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" 9. panta pirmās daļas 4. punktā ir noteikts, ka lēmumā par ārkārtējo situāciju norāda arī atbildīgo institūciju un līdzatbildīgās institūcijas, kā arī to īpašās pilnvaras. Minētajā regulējuma nav paredzēts, ka lēmumā var norādīt arī atbildīgo amatpersonu. Ne vienmēr institūcijas formālais vadītājs būs kompetentākais un labākais ārkārtējās situācijas pārvaldītājs, kas nodrošina krīzes vadību atbilstoši paredzētajām normām grozījumos Nacionālās drošības likumā, jo tam ir nepieciešamas speciālas zināšanas un prasmes.
Risinājuma apraksts
Precizēt likuma "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" 9. panta pirmās daļas 4. punktu, nosakot, ka lēmumā par ārkārtējo situāciju norāda atbildīgo amatpersonu vai institūciju. Atbildīgās amatpersonas noteikšana ļaus personalizēt un efektivizēt lēmumu pieņemšanu un faktisko rīcību ārkārtējās situācijas laikā. Savukārt, ja tiek noteikta institūcija, tad attiecīgi tās vadītājs ir tiesīgs noteikt atbildīgo amatpersonu institūcijas ietvaros kā līdz šim.
Problēmas apraksts
Ņemot vērā, ka ārkārtējās situācijas laikā nepārtraukti ir nepieciešams pilnveidot lēmumu pieņemšanas procesu, mācīties no neveiksmēm un ieviest pārmaiņas ierastajos lēmumu pieņemšanas procesos un struktūrās, tad ir lietderīgi īstenot pasākumu kopumu iespējamo nacionālās drošības risku un draudu identificēšanai, novērtēšanai un analīzei. Līdz ar to Ministru kabinetam, pieņemot lēmumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu vai par izsludinātās ārkārtējās situācijas pagarināšanu, būtu jānosaka termiņš, kādā pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas vai tai noteiktā termiņa beigām veicams visaptverošs ārkārtējās situācijas izvērtējums, un minētā izvērtējuma veicējs.
Risinājuma apraksts
Papildināt likuma "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" 9. pantu ar piekto daļu, kas noteiks, ka Ministru kabinets, pieņemot lēmumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu vai par izsludinātās ārkārtējās situācijas pagarināšanu, nosaka termiņu, kādā pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas vai tai noteiktā termiņa beigām veicams visaptverošs ārkārtējās situācijas izvērtējums, un minētā izvērtējuma veicēju.
Visaptverošs ārkārtējās situācijas izvērtējums ietver ārkārtējās situācijas izsludināšanas apstākļu, ārkārtējās situācijas laikā pieņemto lēmumu un faktiskās rīcības visaptverošu izvērtējumu, kā arī secinājumus un priekšlikumus par nepieciešamajiem uzlabojumiem. Starptautiski lieto jēdzienu "After Action Review" (AAR) (arī "Post Action Review" (PAR)) – tas nozīmē procesu, kurā pēc konkrēta notikuma tiek veikts detalizēts izvērtējums, kas ietver analīzi, kuras mērķis ir izprast un novērtēt, kas noticis, noteikt paveiktā stiprās un vājās puses un sagatavot ieteikumus uzlabojumiem nākotnē.
Visaptverošs ārkārtējās situācijas izvērtējums ietver ārkārtējās situācijas izsludināšanas apstākļu, ārkārtējās situācijas laikā pieņemto lēmumu un faktiskās rīcības visaptverošu izvērtējumu, kā arī secinājumus un priekšlikumus par nepieciešamajiem uzlabojumiem. Starptautiski lieto jēdzienu "After Action Review" (AAR) (arī "Post Action Review" (PAR)) – tas nozīmē procesu, kurā pēc konkrēta notikuma tiek veikts detalizēts izvērtējums, kas ietver analīzi, kuras mērķis ir izprast un novērtēt, kas noticis, noteikt paveiktā stiprās un vājās puses un sagatavot ieteikumus uzlabojumiem nākotnē.
Problēmas apraksts
1. Nepieciešams izslēgt likuma "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" 22. pantu, ņemot vērā, ka minētais pants likumā tika ietverts, lai ierobežotu Covid-19 izplatību valstī. Savulaik attiecīgais regulējums tika ietverts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (zaudējis spēku) 176.3 pantā[1] un, minētajam kodeksam zaudējot spēku, regulējums tika pārņemts likumā "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli". Attiecīgi nepieciešams precizēt arī likuma 23. pantu, jo tajā ir ietverta atsauce uz 22. pantu.
2. Jāpārskata kompetence administratīvo pārkāpumu procesā. Šobrīd likuma 23. pants paredz, ka administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 21. un 22. pantā minētajiem pārkāpumiem veic Valsts policija vai pašvaldības policija. Jāvērš uzmanība uz to, ka ārkārtējā situācija var iestāties jebkurā nozarē un noteiktie ierobežojumi var būt ļoti dažādi, līdz ar to administratīvā pārkāpuma procesu par noteiktajiem pārkāpumiem var veikt jebkura Administratīvās atbildības likuma 115. panta pirmajā daļā minētā institūcija atkarībā no tās kompetences (nevis tikai Valsts policija vai pašvaldības policija).
[1]Sk.https://titania.saeima.lv/LIVS13/SaeimaLIVS13.nsf/0/D0DAF65438BCC9CCC225853D004F7C77?OpenDocument
2. Jāpārskata kompetence administratīvo pārkāpumu procesā. Šobrīd likuma 23. pants paredz, ka administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 21. un 22. pantā minētajiem pārkāpumiem veic Valsts policija vai pašvaldības policija. Jāvērš uzmanība uz to, ka ārkārtējā situācija var iestāties jebkurā nozarē un noteiktie ierobežojumi var būt ļoti dažādi, līdz ar to administratīvā pārkāpuma procesu par noteiktajiem pārkāpumiem var veikt jebkura Administratīvās atbildības likuma 115. panta pirmajā daļā minētā institūcija atkarībā no tās kompetences (nevis tikai Valsts policija vai pašvaldības policija).
[1]Sk.https://titania.saeima.lv/LIVS13/SaeimaLIVS13.nsf/0/D0DAF65438BCC9CCC225853D004F7C77?OpenDocument
Risinājuma apraksts
1. Izslēgt likuma "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" 22. pantu.
2. Precizēt likuma "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" 23. pantu, nosakot, ka administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 21. pantā minētajiem pārkāpumiem veic Administratīvās atbildības likuma 115. panta pirmajā daļā minētās institūcijas atbilstoši kompetencei.
2. Precizēt likuma "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" 23. pantu, nosakot, ka administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 21. pantā minētajiem pārkāpumiem veic Administratīvās atbildības likuma 115. panta pirmajā daļā minētās institūcijas atbilstoši kompetencei.
Problēmas apraksts
Ņemot vērā, ka ar likumprojektu "Grozījumi Nacionālās drošības likumā" (TA-2678) tiks precizēts regulējums Nacionālās drošības likuma 3. panta otrās daļas 3. punktā, kas attiecas uz nacionālās drošības sistēmu, paredzot, ka turpmāk viens no tās uzdevumiem ir nodrošināt ne tikai valsts apdraudējuma situāciju novēršanas un pārvarēšanas pasākumu vadību, bet arī krīzes vadību, tad nepieciešami saistītie grozījumi likuma "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" 4. panta otrajā daļā.
Risinājuma apraksts
Precizēt likuma "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" 4. panta otro daļu, nosakot, ka ārkārtējo situāciju var izsludināt tāda valsts apdraudējuma gadījumā, kas saistīts ar krīzi vai katastrofu, tās draudiem vai kritiskās infrastruktūras apdraudējumu, ja būtiski apdraudēta valsts, sabiedrības, vides vai saimnieciskās darbības drošība vai cilvēku veselība un dzīvība.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
Nosaukums
Valsts kontroles revīzijas ziņojums
Apraksts
Revīzijas ziņojumā ir pausti secinājumi, ka krīzes vadības institucionālais modelis ir nepilnīgs un pilnveidojams. Valsts civilās aizsardzības sistēmā nav radīti priekšnoteikumi efektīvai katastrofu pārvaldīšanai un krīžu vadībai, visos sistēmas segmentos ir nepieciešami un iespējami uzlabojumi, lai labāk sagatavotos krīzēm, pēc iespējas tās novērstu un efektīvi pārvarētu, mazinot katastrofu negatīvo ietekmi.
Nosaukums
Saeimas galaziņojums
Apraksts
Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas "Lai izmeklētu Latvijas valdības kļūdaino rīcību Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas procesā, kā arī nosauktu to politisko amatpersonu vārdus, kuras izraisījušas neatgriezeniski negatīvas sekas Latvijai" galaziņojumā[1] attiecībā uz krīzes vadības tiesiskā regulējuma un pieņemto lēmumu sagatavošanas procesa izvērtējumu ir minēts, ka krīzes vadības lēmumu sagatavošanas procesā ilgstošas krīzes gadījumā ir aktualizējies jautājums par Padomes lomu kopējā krīzes vadības mehānismā. Minētās komisijas ieskatā krīzes vadības pasākumu koordinācija ar pašvaldību civilās aizsardzības komisijām cilvēkresursu trūkuma dēļ ne visos gadījumos ir bijusi pietiekami efektīva un pašlaik esošais resurss civilo krīžu pārvaldībai nav pietiekams.
[1] Sk. https://likumi.lv/ta/id/330373-parlamentaras-izmeklesanas-komisijas-lai-izmekletu-latvijas-valdibas-kludaino-ricibu-covid-19-pandemijas-parvaresanas-procesa-ka-ari-nosauktu-to-politisko-amatpersonu-vardus-kuras-izraisijusas-neatgriezeniski-negativas-sekas-latvijai-galazinojums
[1] Sk. https://likumi.lv/ta/id/330373-parlamentaras-izmeklesanas-komisijas-lai-izmekletu-latvijas-valdibas-kludaino-ricibu-covid-19-pandemijas-parvaresanas-procesa-ka-ari-nosauktu-to-politisko-amatpersonu-vardus-kuras-izraisijusas-neatgriezeniski-negativas-sekas-latvijai-galazinojums
Nosaukums
1. OECD izvērtējums "Īsumā par valdību, 2021"
2. OECD dalībvalstu izvērtējums par COVID-19 pandēmijas krīzes vadības pieredzi
3. OECD izvērtējums par dalībvalstu pieeju nacionālo risku novērtēšanā
2. OECD dalībvalstu izvērtējums par COVID-19 pandēmijas krīzes vadības pieredzi
3. OECD izvērtējums par dalībvalstu pieeju nacionālo risku novērtēšanā
Apraksts
OECD izvērtējumā "Īsumā par valdību, 2021" uzsver, ka Covid-19 pandēmija ir bijis liels izaicinājums visu valstu valdībām un ka dažās OECD dalībvalstīs tā ir bijusi lielākā krīze kopš Otrā pasaules kara. Pandēmija ir izgaismojusi to, cik svarīga ir sabiedrības uzticēšanās valdībai, lai tā varētu pieņemt sāpīgus, tomēr nepieciešamus lēmumus. OECD uzsver trīs valsts pārvaldes attīstības virzienus, kas ir īpaši svarīgi demokrātijas nostiprināšanai:
1) palielināt uzticēšanos valsts pārvaldei, lai mazinātu dezinformācijas izplatību;
2) nodrošināt pēc iespējas plašāku sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanā;
3) stiprināt valdības centru un stratēģisko vadību, lai tie būtu gatavi reaģēt uz nākotnes izaicinājumiem un krīzēm.
OECD dalībvalstu izvērtējumā par COVID-19 pandēmijas krīzes vadības pieredzi norādīts uz daudziem aspektiem, kuriem būtu jāvērš uzmanība, domājot par dažādām krīzēm nākotnē:
1) lielākajā daļā valstu ieguldījumi krīzes risku prognozēšanas spēju stiprināšanā un potenciālai ietekmei visvairāk pakļautajās nozarēs bija nepietiekami, lai nodrošinātu pienācīgu sagatavotību pandēmijai;
2) valsts pārvaldes institūciju sadarbībai ir nepieciešams augstākās politiskās un administratīvās vadības tiešs atbalsts un izvirzītajiem uzdevumiem atbilstoši pielāgotas pārvaldes struktūras ar precīzi noteiktu atbildību;
3) efektīvai krīzes vadībai ir nepieciešami iepriekš izveidoti iekšējie komunikācijas un informācijas apmaiņas kanāli;
4) zinātniskās padomdevēju struktūras sniedza vērtīgus pierādījumus, lai nodrošinātu informētu lēmumu pieņemšanu sarežģītas krīzes laikā, taču valdības varēja paļauties uz daudzveidīgākiem ekspertīzes avotiem;
5) lai veicinātu uzticēšanos, ir vajadzīga mērķtiecīgāka, informētāka un saskaņotāka valdības informācijas apmaiņa ar sabiedrību.
OECD izvērtējumā par dalībvalstu pieeju nacionālo risku novērtēšanā ir sniegta virkne labās prakses rekomendāciju, ņemot par pamatu riska novērtējuma procesus 20 valstīs.
1) palielināt uzticēšanos valsts pārvaldei, lai mazinātu dezinformācijas izplatību;
2) nodrošināt pēc iespējas plašāku sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanā;
3) stiprināt valdības centru un stratēģisko vadību, lai tie būtu gatavi reaģēt uz nākotnes izaicinājumiem un krīzēm.
OECD dalībvalstu izvērtējumā par COVID-19 pandēmijas krīzes vadības pieredzi norādīts uz daudziem aspektiem, kuriem būtu jāvērš uzmanība, domājot par dažādām krīzēm nākotnē:
1) lielākajā daļā valstu ieguldījumi krīzes risku prognozēšanas spēju stiprināšanā un potenciālai ietekmei visvairāk pakļautajās nozarēs bija nepietiekami, lai nodrošinātu pienācīgu sagatavotību pandēmijai;
2) valsts pārvaldes institūciju sadarbībai ir nepieciešams augstākās politiskās un administratīvās vadības tiešs atbalsts un izvirzītajiem uzdevumiem atbilstoši pielāgotas pārvaldes struktūras ar precīzi noteiktu atbildību;
3) efektīvai krīzes vadībai ir nepieciešami iepriekš izveidoti iekšējie komunikācijas un informācijas apmaiņas kanāli;
4) zinātniskās padomdevēju struktūras sniedza vērtīgus pierādījumus, lai nodrošinātu informētu lēmumu pieņemšanu sarežģītas krīzes laikā, taču valdības varēja paļauties uz daudzveidīgākiem ekspertīzes avotiem;
5) lai veicinātu uzticēšanos, ir vajadzīga mērķtiecīgāka, informētāka un saskaņotāka valdības informācijas apmaiņa ar sabiedrību.
OECD izvērtējumā par dalībvalstu pieeju nacionālo risku novērtēšanā ir sniegta virkne labās prakses rekomendāciju, ņemot par pamatu riska novērtējuma procesus 20 valstīs.
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums ir paredzēts likumprojekta "Grozījumi Nacionālās drošības likumā" (TA-2678) anotācijā.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Likumprojekts ietekmēs sabiedrību kopumā.
Tiek reorganizēta krīzes vadības sistēma un pilnveidots krīzes vadības institucionālais modelis, kam būs pozitīva ietekme uz visām sabiedrības mērķgrupām. Fiziskās personas tiesības, pienākumi un veicamās darbības netiek mainītas, izrietoši netiek mainīts arī administratīvais slogs (administratīvās un atbilstības izmaksas).
Tiek reorganizēta krīzes vadības sistēma un pilnveidots krīzes vadības institucionālais modelis, kam būs pozitīva ietekme uz visām sabiedrības mērķgrupām. Fiziskās personas tiesības, pienākumi un veicamās darbības netiek mainītas, izrietoši netiek mainīts arī administratīvais slogs (administratīvās un atbilstības izmaksas).
Juridiskās personas
- visi uzņēmumi
- nevalstiskās organizācijas
Ietekmes apraksts
Likumprojekts ietekmēs sabiedrību kopumā.
Tiek reorganizēta krīzes vadības sistēma un pilnveidots krīzes vadības institucionālais modelis, kam būs pozitīva ietekme uz visām sabiedrības mērķgrupām. Juridiskās personas tiesības, pienākumi un veicamās darbības netiek mainītas, izrietoši netiek mainīts arī administratīvais slogs (administratīvās un atbilstības izmaksas).
Tiks veicināta starpnozaru sadarbība un iesaistīšanās krīzes vadības procesos un valsts apdraudējuma novēršanā un pārvarēšanā.
Tiek reorganizēta krīzes vadības sistēma un pilnveidots krīzes vadības institucionālais modelis, kam būs pozitīva ietekme uz visām sabiedrības mērķgrupām. Juridiskās personas tiesības, pienākumi un veicamās darbības netiek mainītas, izrietoši netiek mainīts arī administratīvais slogs (administratīvās un atbilstības izmaksas).
Tiks veicināta starpnozaru sadarbība un iesaistīšanās krīzes vadības procesos un valsts apdraudējuma novēršanā un pārvarēšanā.
Nozare
Visas nozares
Nozaru ietekmes apraksts
Tiek reorganizēta krīzes vadības sistēma un pilnveidots krīzes vadības institucionālais modelis, kam būs pozitīva ietekme visās nozarēs. Tiks veicināta starpnozaru sadarbība un iesaistīšanās krīzes vadības procesos un valsts apdraudējuma novēršanā un pārvarēšanā.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Grozījumi Nacionālās drošības likumā (TA-2678)
Pamatojums un apraksts
Grozījumi Nacionālās drošības likumā paredz reorganizēt krīzes vadības sistēmu, paredzot, ka valdība un tās vadītājs krīzes situācijā ir sagatavots pieņemt savlaicīgus, analītiski pamatotus kompetentus lēmumus un ka pārnozaru krīžu gadījumos ir pieejama prognozējama, labi trenēta, pārredzama, saprotama un darboties spējīga krīžu vadības sistēma. Vienlaikus paredzēts pilnveidot krīzes vadības institucionālo modeli, izveidojot KVC krīžu vadībai, kā arī nosakot, ka neatliekami krīzes vadības un valsts apdraudējuma pārvarēšanas jautājumi tiek skatīti Ministru kabineta krīzes vadības sēdēs.
Grozījumi Nacionālās drošības likumā (TA-2678) virzāmi vienlaikus ar grozījumiem likumā "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" (TA-2741), grozījumiem Ministru kabineta iekārtas likumā (TA-2740) un grozījumiem Valsts civildienesta likumā (TA-2832), un ir nosakāms viens spēkā stāšanās termiņš – 2025. gada 1. marts.
Atbildīgā institūcija
Valsts kanceleja
4.1.2. Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā (TA-2740)
Pamatojums un apraksts
Ņemot vērā, ka lietu izskatīšana Ministru kabinetā tiek regulēta Ministru kabineta iekārtas likumā, vienlaikus jāveic saistītie grozījumi minētajā likumā, papildinot regulējumu par Ministru kabineta darba organizāciju krīzes vadības situācijās un valsts apdraudējuma pārvarēšanā un seku likvidēšanā. Likumā tiks nostiprinātas Ministru kabineta krīzes vadības sēdes un to darba organizācija.
Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā (TA-2740) virzāmi vienlaikus ar grozījumiem Nacionālās drošības likumā (TA-2678), grozījumiem likumā "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" (TA-2741) un grozījumiem Valsts civildienesta likumā (TA-2832), un ir nosakāms viens spēkā stāšanās termiņš – 2025. gada 1. marts.
Atbildīgā institūcija
Valsts kanceleja
4.1.3. Grozījumi Valsts civildienesta likumā (TA-2832)
Pamatojums un apraksts
Ņemot vērā, ka nav iespējams prognozēt krīžu daudzumu, krīzes veidu, kā arī katras konkrētās krīzes vadības procesus un resursus (tai skaitā cilvēkresursus), ir nepieciešams paredzēt, ka KVC uz noteiktu laiku valsts interesēs var piesaistīt cilvēkresursus no citām iestādēm krīzes novēršanai, reaģēšanai un atjaunošanai, lai novērstu būtisku apdraudējumu valsts, sabiedrības, vides vai saimnieciskās darbības drošībai vai cilvēku veselībai un dzīvībai. Nepieciešami attiecīgi grozījumi, lai valsts interesēs varētu pārcelt Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi.
Grozījumi Valsts civildienesta likumā virzāmi vienlaikus ar grozījumiem Nacionālās drošības likumā (TA-2678), grozījumiem likumā "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" (TA-2741) un grozījumiem Ministru kabineta iekārtas likumā (TA-2740), un ir nosakāms viens spēkā stāšanās termiņš – 2025. gada 1. marts.
Grozījumi Valsts civildienesta likumā virzāmi vienlaikus ar grozījumiem Nacionālās drošības likumā (TA-2678), grozījumiem likumā "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" (TA-2741) un grozījumiem Ministru kabineta iekārtas likumā (TA-2740), un ir nosakāms viens spēkā stāšanās termiņš – 2025. gada 1. marts.
Atbildīgā institūcija
Valsts kanceleja
4.2. Cita informācija
Informācija par citiem normatīvajiem aktiem, kuri būtu pārskatāmi saistībā ar Nacionālās drošības likuma izmaiņām, ir minēti likumprojekta "Grozījumi Nacionālās drošības likumā" (TA-2678) anotācijā.
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Saeimas Juridiskais birojs, Valsts kanceleja, Valsts prezidenta kanceleja, visas ministrijasNevalstiskās organizācijas
Biedrība "Latvijas Platforma attīstības sadarbībai", Biedrība "Latvijas Pašvaldību savienība"Cits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Izveidota neformāla starpinstitūciju ekspertu grupa, kurā pārstāvētas visas nozaru ministrijas, pašvaldības un nevalstiskais sektors un kura Valsts kancelejas KVC izveides grupas vadībā pilda uzdevumus mērķa sasniegšanai
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Iepriekš minētās institūcijas konceptuāli atbalsta krīzes vadības sistēmas reorganizāciju un institucionālā modeļa pilnveidošanu.
Notikusi:
1) Latvijas krīzes vadības sistēmas reorganizācijas un KVC izveides koncepta apspriešana ar biedrību "Latvijas Pašvaldību savienība" (24.07.2024.);
2) Latvijas krīzes vadības sistēmas reorganizācijas un KVC izveides koncepta apspriešana ar biedrību "Latvijas Darba devēju konfederācija" un biedrību "Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera" (08.08.2024.);
3) Valsts kancelejas dalība un prezentācija "Jaunās krīzes vadības sistēmas aprises" seminārā "Drošības un aizsardzības spēju stiprināšana Latvijas pašvaldībās" Brankās (17.10.2024.);[1]
4) Valsts kancelejas dalība seminārā pašvaldībām "Darbības nepārtrauktība un noturība pašvaldībās krīzes gadījumā" un piedalīšanās paneļdiskusijā (01.11.2024.).
Iesaistītās institūcijas 2024.gada 9.decembrī tika informētas e-pastā par likumprojekta virzību starpinstitūciju saskaņošanai.
[1] Sk. https://www.zemgale.lv/lv/media/3324/download?attachment
6.4. Cita informācija
Sabiedrība tika informēta par krīzes vadības sistēmas pilnveidi, KVC izveidi, resursu nepieciešamību un veicamajiem uzdevumiem, piemēram:
1) https://www.mk.gov.lv/lv/jaunums/toposais-krizes-vadibas-centrs-nepartraukti-uzraudzis-situaciju-un-uzlabos-latvijas-spejas-civilo-krizu-vadiba
2) https://www.mk.gov.lv/lv/jaunums/ar-krizes-vadibas-centra-palidzibu-planots-uzlabot-krizu-parvaldibu-un-iestazu-sadarbibu
3) https://www.mk.gov.lv/lv/jaunums/valdiba-turpina-darbu-pie-krizes-vadibas-centra-izveides-un-krizes-vadibas-sistemas-pilnveides
4) https://lvportals.lv/viedokli/369049-vai-krizes-vadibas-centrs-jau-gatavs-2024
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Ministru kabinets KVC Administratīvās atbildības likuma 115. panta pirmajā daļā minētās institūcijas atbilstoši kompetencei Lēmumā par ārkārtējo situāciju noteiktā atbildīgā amatpersona
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Jā
Likumprojekts neparedz papildu administratīvo slogu iepriekš minētajām institūcijām, jo grozījumu būtība nav saistīta ar informācijas sagatavošanas un iesniegšanas pienākumu. Veicamie pienākumi tiks īstenoti atbilstoši institūciju kompetencei
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi