Anotācija (ex-ante)

Lai centrs varētu izpildīt likumā minētās kompetences, saskaņā ar Ministru kabineta 2006. gada 19. decembra noteikumu nr. 1037 "Bāriņtiesas darbības noteikumi" 13.2. apakšpunktu ar bāriņtiesas lietvedībā esošajiem lietas materiāliem var iepazīties centra vadītāja norīkota amatpersona – ar visu bāriņtiesas lietvedībā esošo lietu materiāliem. 

Saskaņā ar Ministru kabineta 2023.gada 19. decembra noteikumu nr.784 "Bērnu aizsardzības centra nolikums" (turpmāk - noteikumi nr.784) 3.6. apakšpunktu viena no centra funkcijām ir uzraudzīt bērnu tiesību un interešu ievērošanu, kā arī kontrolēt normatīvo aktu ievērošanu bērnu tiesību aizsardzības jomā. Savukārt saskaņā ar noteikumu nr.784 4.15. un 4.17. apakšpunktu, lai izpildītu šo noteikumu 3. punktā minētās funkcijas, centrs atbilstoši kompetencei sniedz metodisko atbalstu bāriņtiesām, kā arī uzrauga un kontrolē Bērnu tiesību aizsardzības likuma un citu bērnu tiesību aizsardzību regulējošo normatīvo aktu ievērošanu, kā arī izvērtē, vai iestādes un organizācijas ievēro atbilstošus standartus un procedūras bērnu aizsardzības jomā.

Saskaņā ar noteikumu nr.784 5.2. apakšpunktu centram ir tiesības, pamatojoties uz privātpersonu, valsts vai pašvaldību institūciju sniegto informāciju vai pēc savas iniciatīvas pārbaudīt jebkuras valsts vai pašvaldības institūcijas, nevalstiskās organizācijas vai citas fiziskās vai juridiskās personas darbību centra kompetences jomā, sastādīt pārbaudes aktu par pārbaudē konstatētajiem faktiem un uzdot novērst konstatētos pārkāpumus. Saskaņā ar noteikumu nr.784 5.3. apakšpunktu centram ir tiesības pieprasīt un bez maksas saņemt no privātpersonām, valsts vai pašvaldību institūcijām (arī no bāriņtiesām) un nevalstiskajām organizācijām uzdevumu veikšanai nepieciešamo informāciju un dokumentus. 

Viens no paņēmieniem, kā centrs nodrošina tā kompetencē esošo funkciju (bāriņtiesu darbības uzraudzība bērna un aizgādnībā esošās personas tiesību un interešu aizsardzībā, metodiskās palīdzības sniegšana, bāriņtiesu funkcionālā pārraudzība aizgādības tiesību pārtraukšanas, atņemšanas, pārtraukto aizgādības tiesību atjaunošanas un ārpusģimenes aprūpes jomās) īstenošanu, ir pārbaužu veikšana bāriņtiesās.

Procesa apraksts un kārtība, kādā centrs veic pārbaudes bāriņtiesās, noteikta ar centra izdotiem iekšējiem normatīvajiem aktiem atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 72. panta pirmās daļas 2. punktam. 


Bāriņtiesu uzraudzības process:

Pārbaudes mērķis ir pārliecināties par bāriņtiesas īstenoto darbību pietiekamību un savlaicīgumu, nodrošinot normatīvajos aktos noteikto prasību izpildi bērna un aizgādnībā esošās personas tiesību aizsardzības jomā. 

Saskaņā ar līdzšinējo praksi centrs gada sākumā sastāda plānoto pārbaužu grafiku:
1) plānotās pārbaudes – , balstoties uz normatīvajos aktos noteikto pienākumu uzraudzīt bāriņtiesu darbību bērna un aizgādnībā esošās personas tiesību un interešu aizsardzību;
2) neplānotās pārbaudes –, pamatojoties uz centrā saņemto informāciju par pirmšķietamiem bērna un aizgādnībā esošās personas tiesību pārkāpumiem bāriņtiesas darbībās.


Kārtība, kādā tiek veikta bāriņtiesu funkcionālā pārraudzība:

Kārtību, kādā tiek veikta bāriņtiesu funkcionālā pārraudzība, nosaka centra izdots iekšējs normatīvais akts saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 72. panta pirmās daļas 2. punktu, Bāriņtiesu likuma 5. panta 1.¹ daļu un 49.² pantu; Bāriņtiesu likuma pārejas noteikumu 24. punktu.

Bāriņtiesu funkcionālās pārraudzības aizgādības tiesību pārtraukšanas, atņemšanas, pārtraukto aizgādības tiesību atjaunošanas un ārpusģimenes aprūpes jomās mērķis ir konstatēt un nekavējoties novērst būtisku bērnu tiesību un interešu apdraudējumu vai aizskārumu, nodrošinot kvalitatīvu un bērnu interesēm atbilstošu savlaicīgu lēmumu pieņemšanu bērnu personisko un mantisko tiesību un interešu aizsardzībā lietās, kurās ir acīmredzami riski bērna tiesību atbilstošai nodrošināšanai.

Lai centrs varētu izpildīt tam likumā noteiktos uzdevumus un funkcijas, centram ir pienākums normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, veicot funkcionālo pārraudzību aizgādības tiesību pārtraukšanas, atņemšanas, pārtraukto aizgādības tiesību atjaunošanas un ārpusģimenes aprūpes jomā, uzdot bāriņtiesai novērst bērna tiesību un interešu apdraudējumu vai aizskārumu.

Centra iespējas iepazīties ar bāriņtiesas lietvedībā esošo lietu materiāliem:

Bāriņtiesas, lai apstrādātu lietvedībā esošajās lietās personas datus, izmanto SIA "DATIVA" ("ZZ Dats") piederošo lietojumprogrammu "Bāriņtiesu informācijas sistēma" jeb BARIS. Minēto lietojumprogramu patlaban izmanto visās 42 pašvaldībās, visas bāriņtiesas. Katra pašvaldība izmanto savu atsevišķu lietojumprogrammas instanci (atsevišķu sistēmas eksemplāru ar saviem atsevišķajiem datiem). Centram patlaban nav tiešas piekļuves katras pašvaldības izmantotajai atsevišķajai lietojumprogrammas instancei. Tādēļ tad, kad centram nepieciešams iepazīties ar kādas bāriņtiesas lietvedībā esošas lietas materiāliem saistībā ar centram noteiktajām kompetencēm, centrs informāciju pieprasa no attiecīgās bāriņtiesas rakstiskā veidā. Bāriņtiesai, atbildot uz šādu centra informācijas pieprasījumu, ir jāsagatavo un jānosūta centra pieprasītie lietas materiāli. Šāda informācijas pieprasīšanas un sniegšanas kārtība ir saistīta ar ievērojamu manuālo darbu un resursu izmantošanu, gan no bāriņtiesas, gan centra puses.
  
Pašreizējā situācijā centram nav iespējams operatīvi piekļūt centra funkciju izpildei nepieciešamajai informācijai attiecībā uz bāriņtiesu darbības uzraudzību un funkcionālo pārraudzību. Tas savukārt kavē efektīvu centra funkciju izpildi bāriņtiesu darbības uzraudzības un funkcionālās pārraudzības jomā. 

Lai centrs varētu īstenotu plānoto pārbaudi bāriņtiesā, centram ir nepieciešams iepazīties ar visiem attiecīgās bāriņtiesas lietvedībā esošās lietas materiāliem. Savukārt, ja centrs veic neplānoto pārbaudi – ,pamatojoties uz centrā saņemto informāciju par pirmšķietamiem bērnu tiesību pārkāpumiem bāriņtiesas darbībās, tad centrs izvērtē specifisku informāciju (atkarībā no saņemtās informācijas par pirmšķietamu bērnu tiesību pārkāpumu) bāriņtiesas lietvedībā esošās lietas materiālos. Tādējādi atkarībā no pārbaudes veida un centrā saņemtās informācijas par iespējamu bērnu tiesību pārkāpumu atšķirsies tas, kādu informāciju centrs bāriņtiesas lietvedībā esošās lietas materiālos pārbaudīs.

Šī iemesla dēļ centra informācijas sistēmā centra atbildīgās amatpersonas piekļūst un izmanto visu informāciju par attiecīgās bāriņtiesas lietvedībā esošās konkrētas lietas materiāliem, ja centrs veiks bāriņtiesas plānoto pārbaudi un tās ietvaros pēc nejaušības principa konkrētā lieta izraudzīta kā viena no lietām, kuru centram jāpārbauda. Savukārt neplānotas pārbaudes ietvaros centra informācijas sistēmā centra atbildīgās amatpersonas piekļūs un izmantos tikai to informāciju bāriņtiesas lietvedībā esošās konkrētas lietas materiālos, par kuru centrā saņemta informācija par iespējamu bērnu tiesību pārkāpumu.

Vienlaikus centrs bāriņtiesu darbības uzraudzību īsteno arī iesniegumu, dienesta ziņojumu, elektroniskā pasta vēstuļu un cita veida dokumentu izskatīšanos ietvaros par iespējamiem bērnu un aizgādnībā esošu personu tiesību pārkāpumiem.

Bāriņtiesu darbības uzraudzībai, metodiskās palīdzības sniegšanai, funkcionālajai pārraudzībai centra informācijas sistēmā apstrādā (aplūko) informāciju saistībā ar veiktajām bāriņtiesas lietvedībā esošas lietas materiālu pārbaudēm (par personas datu aizsardzības jautājumiem skat. Ministru kabineta noteikumu projekta "Bērnu aizsardzības centra informācijas sistēmas noteikumi" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojumā (anotācija) 8.1.13.apakšsadaļu). 

Informācijas apmaiņa starp centra informācijas sistēmu un bāriņtiesu informācijas sistēmu nenotiks. Notiks tikai ielūkošanās bāriņtiesu informācijas sistēmā, izmantojot centra informācijas sistēmā iestrādāto pārlūka funkcionalitāti. Centra informācijas sistēmā bāriņtiesu informācijas sistēmas dati nenonāks un tajā neglabāsies.


Bāriņtiesas lietvedībā esošo lietu materiāli:

Bāriņtiesas lietvedībā esošo lietu materiāli ietver plašu informācijas klāstu, kas ir sistematizēts atbilstoši Bāriņtiesu likumam un citiem normatīvajiem aktiem, piemēram, Ministru kabineta 2006.gada 19. decembra noteikumiem nr.1037 "Bāriņtiesas darbības noteikumiem" (turpmāk - noteikumi nr.1037) un noteikumu nr. 1037 28. punktā minētajai centra vadītāja apstiprinātajai bāriņtiesas lietu nomenklatūrai. Konkrēts lietas saturs ir atkarīgs no lietas veida (piemēram, bērnu tiesību aizsardzība, aizgādnība, mantojuma lietas, darījumu apliecināšana), bet vispārīgi tajā var ietilpt:

1) iesniegumi un sūdzības: personu (vecāku, radinieku, iestāžu u.c.) iesniegumi, saskaņā ar kuriem lieta ir ierosināta;
2) bāriņtiesas lēmumi: visi bāriņtiesas pieņemtie lēmumi attiecīgajā lietā (vienpersoniskie vai koleģiāli pieņemtie lēmumi);
3) sēdes protokoli: protokoli no bāriņtiesas sēdēm, kurās lieta tika izskatīta;
4) atskaites, atzinumi un cita rakstveida informācija, ko bāriņtiesa iegūst vai noskaidrot, lai pieņemtu lēmumu konkrētā lietā:
- sociālā dienesta atzinumi un informācija;
- izglītības un veselības aprūpes iestāžu sniegtā informācija par bērnu vai aizgādnībā esošo personu;
- policijas vai citu tiesībsargājošo iestāžu materiāli (ja attiecināms);
5) pārbaudes akti: akti par dzīves apstākļu pārbaudi (dzīvesvietā, ģimenē);
6) procesuālie dokumenti:
- aicinājumi, paziņojumi un vēstules administratīvā procesa dalībniekiem;
- pieprasījumi informācijas iegūšanai;
7) materiāli par bērnu un ģimeni (bērnu tiesību aizsardzības lietās):
- personu dati: informācija par bērnu, vecākiem, aizbildņiem, audžuģimeni vai aizgādņiem (dzimšanas apliecības, pases kopijas, dzīvesvietas deklarācijas);
- bērna viedoklis: informācija par bērna noskaidroto viedokli (ja bērna vecums to atļauj);
- mantiskie jautājumi: dokumenti par bērna mantas pārvaldīšanu (piemēram, ar mantu saistīti līgumi, norēķinu pārbaudes);
8) apliecinājumu lietas un citi uzdevumi:
- apliecinājumu reģistri: dokumenti un ieraksti par bāriņtiesas apliecinātajiem darījumiem (piemēram, pilnvaras, parakstu apliecināšana, īres/nomas līgumu apliecināšana);
9) mantojuma lietas: ja bāriņtiesa veic mantojuma lietas kārtošanu, tajā būs ar mantojumu saistītie dokumenti.

Bāriņtiesas veido un kārto lietas atbilstoši lietu nomenklatūrai (lietu sarakstam), un tās tiek glabātas noteiktu termiņu. Tas, cik ilgi glabājama noteikta lietu kategorija, tiek noteikts lietu nomenklatūrā (lietu sarakstā). Lietu nomenklatūra tiek saskaņota ar Latvijas Nacionālo arhīvu. Par katru ārpusģimenes aprūpē esošu bērnu vai aizgādnībā esošu personu tiek iekārtota atsevišķa lieta. Noteikumi par to, kā bāriņtiesa veido lietas, ietverti noteikumu nr. 1037 IV. nodaļā.

Centram izveidojama sava informācijas sistēma, lai centrs varētu nodrošināt tam uzticēto funkciju efektīvu īstenošanu bāriņtiesu uzraudzības, metodiskās palīdzības un funkcionālās pārraudzības nodrošināšanas jomā. Centra informācijas sistēmā izveidojama funkcionalitāte, kura nodrošinātu iespējas aplūkot informāciju par bāriņtiesas lietvedībā esošas lietas materiāliem, kas atrodas bāriņtiesu informācijas sistēmā.