Anotācija (ex-ante)

2022. gada 29. jūlijā stājies spēkā ESL, kurā ir ieviesta Direktīvā lietotā terminoloģija, kas attiecas arī uz elektronisko sakaru nozarē regulējamiem pakalpojumu veidiem. Līdz ar to Noteikumos Nr.1127 ir nepieciešams veikt grozījumus, lai nodrošinātu regulējamo sabiedrisko pakalpojumu veidu terminoloģijas atbilstību Direktīvai un ESL. Noteikumu projekts stāsies spēkā vispārējā kārtībā.

    Saskaņā ar likuma “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” 2.panta otro daļu Regulators regulē sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu kā komercdarbību. Savukārt ESL 26.panta otrajā daļā noteikts, ka elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšana, izmantojot privāto elektronisko sakaru tīklu, ir aizliegta. Līdz ar to regulēto elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšana kā komercdarbība notiek tikai publiskajos elektronisko sakaru tīklos (ESL 1.panta pirmās daļas 48.punkts) un elektronisko sakaru pakalpojumi pēc būtības nav dalāmi publiskajos vai privātajos pakalpojumos.
    Noteikumu projektā ir precizēti regulējamo elektronisko sakaru pakalpojumu veidi, pielāgojot to definējumu atbilstoši Direktīvai un ESL, lai nodrošinātu vienotu izpratni par normatīvajos aktos lietoto terminoloģiju.
Atbilstoši ESL 1.panta pirmās daļas 15.punktam elektronisko sakaru pakalpojumi iedalīti trīs veidos – interneta piekļuves pakalpojums, starppersonu sakaru pakalpojums un citi pakalpojumi, kas pilnīgi vai galvenokārt sastāv no signālu pārraides (piemēram, datu pārraides pakalpojumi, tai skaitā starpierīču saziņas pakalpojumu un apraides nodrošināšanai).
ESL 1.panta ceturtajā daļā noteikts, ka termins “interneta piekļuves pakalpojums” šajā likumā lietots Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. novembra regulas (ES) 2015/2120, ar ko nosaka pasākumus sakarā ar piekļuvi atvērtam internetam un groza direktīvu 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem un regulu (ES) Nr. 531/2012 par viesabonēšanu publiskajos mobilo sakaru tīklos Savienībā, izpratnē. Saskaņā ar minēto regulu “interneta piekļuves pakalpojums” ir publiski pieejams elektronisko sakaru pakalpojums, kas nodrošina piekļuvi internetam un tādējādi savienojamību ar praktiski visiem interneta galapunktiem neatkarīgi no izmantotās tīkla tehnoloģijas un galiekārtas. Līdz ar to Noteikumu projektā termins “publiskais interneta piekļuves pakalpojums” aizstājams ar terminu “interneta piekļuves pakalpojums”, kas iekļauts  jaunā redakcijā izteiktajā noteikumu Nr.1227 6.3.apakšpunktā, tādējādi novēršot dažādas terminoloģijas lietošanu vairākos normatīvajos aktos par vienu un to pašu jēdzienu un nodrošinot to atbilstību Direktīvai un ESL.
    Starppersonu sakaru pakalpojums ir viens no elektronisko sakaru pakalpojumu veidiem, kas ietver gan balss sakaru pakalpojumu, gan īsziņu pakalpojumu, ņemot vērā, ka atbilstoši ESL 1.panta pirmās daļas 59.punktam starppersonu sakaru pakalpojums ir pakalpojums, ko parasti sniedz par atlīdzību un kas noteiktam personu skaitam dod iespēju elektronisko sakaru tīklos tieši savā starpā interaktīvi dalīties informācijā (ar iespēju noteikt saņēmēju), un kurā neietilpst pakalpojumi, kuros interaktīva starppersonu saziņa ir tikai ar citu pakalpojumu saistīta palīgfunkcija. Papildus Direktīvas 14.apsvērums noteic, ka būtu lietojams tagad vairāk izmantotais tehnoloģiski neitrālais termins “balss sakaru pakalpojums”. Līdz ar to, lai nodrošinātu tehnoloģiski neitrālu terminu atbilstoši Direktīvā un ESL noteiktajam, Noteikumu projektā termins “balss telefonijas pakalpojums” aizstājams ar terminu “balss sakaru pakalpojums”, kas ietverts jaunā redakcijā izteiktajā noteikumu Nr.1227 6.1.apakšpunktā.
Noteikumu projektā publisko datu un elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumi ir izdalāmi atsevišķi, paredzot, ka regulējams ir īsziņu pakalpojums, kas ietverts jaunā redakcijā izteiktajā noteikumu Nr.1227 6.2.apakšpunktā, un datu pārraides pakalpojums, kas ietverts jaunā redakcijā izteiktajā noteikumu Nr.1227 6.4.apakšpunktā. Jāņem vērā, ka atbilstoši Direktīvā noteiktajam, īsziņu pakalpojums ir attiecināms uz starppersonu sakaru pakalpojumu, savukārt datu pārraides pakalpojums atbilstoši ESL 1.panta pirmās daļas 14.punktā minētajam, ietilpst pie citiem elektronisko sakaru pakalpojumiem, kas pilnīgi vai galvenokārt sastāv no signālu pārraides, piemēram, datu pārraides pakalpojumi, tostarp starpierīču saziņas pakalpojumu un apraides nodrošināšanai.
    Noteikumu projektā nepieciešams nošķirt radio vai televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojumus publiskajos elektronisko sakaru tīklos divos atsevišķos pakalpojumos, proti, noteikt, ka regulējams ir “radio programmu izplatīšanas pakalpojums”, kas ietverams jaunā redakcijā izteiktajā noteikumu Nr.1227 6.5.apakšpunktā un “televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojums”, kas ietverams jaunā redakcijā izteiktajā noteikumu Nr.1227 6.6.apakšpunktā. Jāņem vērā, ka minētie pakalpojumi ir attīstījušies kā divi dažādi (neatkarīgi) sniedzami pakalpojumi. Proti, nav uzskatāms, ka gadījumā, ja elektronisko sakaru komersants sniedz radio programmu izplatīšanas pakalpojumu, tas nodrošina arī televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojumu vai otrādi.
    Direktīva un ESL paredz virkni nosacījumu pakalpojumiem, kas saistīti ar elektronisko sakaru tīklu nodrošināšanu, kur ietilpst piekļuve, starpsavienojums un nomātās līnijas.
    Direktīva paredz uzraudzības prasības, tostarp atsevišķus nosacījumus un pienākumus elektronisko sakaru komersantiem atsevišķi piekļuvei un starpsavienojumam . Atbilstoši Direktīvai un ESL, piekļuve ir citam elektronisko sakaru komersantam sniegts pakalpojums ar konkrētiem nosacījumiem piekļūt elektronisko sakaru pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamajai elektronisko sakaru tīklu infrastruktūrai vai pakalpojumiem, tostarp ietverot piekļuvi datu plūsmai. Savukārt starpsavienojums pēc būtības aptver plašāku darbību, kā arī fizisku vai loģisku risinājumu kopumu nekā piekļuve. Atbilstoši Direktīvā noteiktajam starpsavienojums ir īpašs piekļuves veids, kas paredz vienošanos starp operatoriem, lai izveidotu elektronisko sakaru tīklu fizisku vai loģisku savienojumu, kas ļauj viena elektronisko sakaru komersanta galalietotājiem sazināties ar tā paša vai cita elektronisko sakaru komersanta galalietotājiem vai piekļūt cita elektronisko sakaru komersanta sniegtajiem elektronisko sakaru pakalpojumiem. Vienlaikus, lai nodrošinātu starpsavienojumu, var būt nepieciešama piekļuve cita elektronisko sakaru komersanta elektronisko sakaru tīkla iekārtām vai pakalpojumiem.
    Noteikumu projektā termins “piekļuves pakalpojumi” ir aizstājams ar terminu “piekļuve”, ietverot to jaunā redakcijā izteiktajā noteikumu Nr.1227 6.7.apakšpunktā, tādējādi novēršot dažādas terminoloģijas lietošanu vairākos normatīvajos aktos par vienu un to pašu jēdzienu un nodrošinot tā atbilstību Direktīvai un ESL.
    Noteikumu projektā termins “starpsavienojuma pakalpojumi” ir aizstājams ar terminu “starpsavienojums”, iekļaujot to jaunā redakcijā izteiktajā noteikumu Nr.1227 6.8.apakšpunktā, tādējādi novēršot dažādas terminoloģijas lietošanu dažādos normatīvajos aktos par vienu un to pašu jēdzienu un nodrošinot tā atbilstību Direktīvai un ESL.
    Vienlaikus jaunā redakcijā izteiktajā noteikumu Nr.1227 6.9.apakšpunktā kā regulējamais pakalpojumu veids ir saglabāts nomāto līniju pakalpojums, kurš līdzvērtīgi piekļuvei ir viens no elektronisko sakaru pakalpojumiem, kas saistīts ar elektronisko sakaru tīklu nodrošināšanu.
Noteikumu projektā nav iekļauts publiskais taksofonu pakalpojums, lai arī balss sakaru pakalpojums ietver taksofona pakalpojumu. Jāņem vērā taksofonu pakalpojuma aktualitātes zudumu līdz ar tehnoloģiski plaši pieejamu citu saziņas risinājumu izmantošanu, kā arī neviens no reģistrētajiem elektronisko sakaru komersantiem nenodrošina publisko taksofonu pakalpojumu.
      Papildus jaunā redakcijā izteiktajā noteikumu Nr.1227 7.4.apakšpunktā ietvertais termins “abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumi” ir aizstājams ar terminu “abonēto preses izdevumu piegāde un ar to saistītie pakalpojumi”, tādējādi vienādojot terminoloģiju ar Pasta likumā noteikto, ņemot vērā, ka 2021.gada 5.maijā spēkā stājās grozījumi Pasta likumā, kas, cita starpā, paredzēja precizēt abonēto preses izdevumu pakalpojuma aprakstu, tostarp tika precizēts arī minētā pakalpojuma termins, aizstājot “abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumi” ar “abonēto preses izdevumu piegāde un ar to saistītie pakalpojumi".