Anotācija

Dzelzceļa likuma 15. panta otrajā daļā ietvertais regulējums nosaka kārtību, kādā iznomājama zeme ar apbūves tiesībām. Lai aktualizētu un harmonizētu Dzelzceļa likuma tiesību normas ar Civillikumu, Izšķērdēšanas novēršanas likumu un MK noteikumiem Nr. 350, ir sagatavot Projekts.
Atbilstoši Dzelzceļa likuma 15. panta otrajai daļai lēmumu par valstij piederošās vai piekrītošās zemes valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā iznomāšanu ar apbūves tiesībām pieņem Ministru kabinets.

Projekts precizē Dzelzceļa likuma 15. panta otro daļu, papildinot to ar apbūves tiesības piešķiršanas regulējumu. 
Projekts paredz noteikt, ka lēmumu par apbūves tiesības piešķiršanu pieņem Satiksmes ministrija kā publiskas personas institūcija, līdzīgi kā tas paredzēts Izšķērdēšanas novēršanas likuma  6.⁵ panta otrajā daļā.
Pirms Satiksmes ministrija pieņem lēmuma par apbūves tiesības piešķiršanu, tā lūdz publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam (turpmāk - pārvaldītājs) izvērtēt un iesniegt Satiksmes ministrijā gan lietderības apsvērumus, gan ietekmi uz dzelzceļa drošību atbilstoši normatīvajiem aktiem. Iepriekš minēto kārtību plānots regulēt ar Satiksmes ministrijas izdotiem iekšējiem normatīvajiem aktiem, kuros plānots noteikt, ko nepieciešams norādīt iesniegumā un kādus dokumentus pievienot, lūdzot Satiksmes ministrijai pieņemt lēmumu par apbūves tiesības piešķiršanu pārvaldītāja valdījumā nodotai valstij piederošai vai piekrītošai zemei (Dzelzceļa likuma 15. panta pirmās daļas izpratnē). Lietderības apsvērumi tiek izvērtēti atbilstoši Izšķērdēšanas novēršanas likuma 3. pantam, papildus tiek izvērtēta attiecīgo izmaiņu iespējamā ietekme uz dzelzceļa sistēmas drošību saskaņā ar Ministru kabineta 2005. gada 1. februāra noteikumu Nr. 79 “Dzelzceļa zemes nodalījuma joslas ekspluatācijas noteikumi” 7. punktu, 7.5. apakšpunktu, izvērtēta atbilstība Dzelzceļa likuma 18. panta pirmajai daļai, Aizsargjoslu likuma 42. panta pirmās daļas 2. punktam un 58.³ pantam. Papildus jāņem vērā, ka atbilstoši Dzelzceļa likuma 17. pantam, jebkādas darbības dzelzceļa nodalījuma joslā drīkst veikt tikai ar pārvaldītāja atļauju un tā kontrolē, respektīvi pārvaldītājs iepriekš, pirms Satiksmes ministrijas lēmuma piešķirt apbūves tiesību, būs izvērtējis apbūves tiesības piešķiršanas lietderību un ietekmi uz dzelzceļa sistēmas drošības un darbības nodrošināšanu.
Kārtību, kādā dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs nodod lietošanā valstij piederošo vai piekrītošo zemi vai apgrūtina to ar servitūtiem ēku, būvju, virszemes vai pazemes komunikāciju celtniecībai vai citas saimnieciskās darbības veikšanai, paredzēts piemērot atbilstoši Ministru kabineta 2017. gada 13. jūnija noteikumos Nr. 340 "Kārtība, kādā nodod lietošanā vai apgrūtina valstij piederošo vai piekrītošo zemi publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā" noteiktajam regulējumam. 

Atbilstoši Dzelzceļa likuma 10. panta otrās daļas 2. punktam publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras finansējumu, ko pārvalda pārvaldītājs VAS “Latvijas dzelzceļš”, veido arī ienākumi no tās valstij piederošās zemes iznomāšanas, uz kuras izvietota publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūra. Bet reālajā situācijā ienākumus no valstij piederošās zemes pārvaldīšanas veido gan ieņēmumi no iznomāšanas, gan īpašuma tiesību aprobežošanas līgumiem, gan arī būs jāietver ienākumi no noslēgtajiem apbūves tiesības līgumiem. 

Projekts paredz precizēt Dzelzceļa likuma 10. panta otrās daļas 2. punktu, nosakot, ka dzelzceļa infrastruktūras finansējumu veido ienākumi no zemes nodošanas atlīdzības lietošanā, tādējādi paplašinot tiesību normas tvērumu un iekļaujot tajā gan saistību tiesību (nomas), gan lietu tiesību (tiesību aprobežojuma, apbūves tiesības) darījumus.

Dzelzceļa likumā minēts ritošā sastāva valsts reģistrs, kas, sākot ar 2024. gada 16. jūniju vairs nepastāvēs, jo visas Eiropas Savienības dalībvalstis turpmāk izmantos tikai un vienīgi Eiropas ritekļu reģistra centralizēto reģistrācijas funkciju. Ministru kabineta 2022. gada 29. marta noteikumos Nr. 200 "Dzelzceļa ritošā sastāva reģistrācijas kārtība" ietverts jaunais regulējums, kas ietver Eiropas ritekļu reģistra izmantošanu. Tādēļ ar MK protokola Nr. 18 3. punktu noteikts uzdevums: "Satiksmes ministrijai līdz 2022. gada 1. jūlijam izstrādāt un satiksmes ministram noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus Dzelzceļa likumā, lai nodrošinātu atbilstību Eiropas Komisijas 2018. gada 25. oktobra īstenošanas Lēmuma (ES) 2018/1614, ar ko nosaka specifikācijas ritekļu reģistriem, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2016/797 47. pantā, un ar ko groza un atceļ Komisijas Lēmumu 2007/756/EK prasībām."

Lai novērstu pretrunas citos Dzelzceļa likumam pakārtotajos normatīvajos aktos un nodrošinātu atbilstību Eiropas Komisijas 2018. gada 25. oktobra īstenošanas lēmuma (ES) 2018/1614, ar ko nosaka specifikācijas ritekļu reģistriem, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2016/797 47. pantā, un ar ko groza un atceļ Komisijas Lēmumu 2007/756/EK prasībām, kā arī izpildītu MK protokolā Nr. 18 doto uzdevumu, Projekts paredz grozījumus Dzelzceļa likuma 1.panta 53. un 71. punktā; 31. panta pirmās daļas 13. punktā un trešajā daļā; 36.¹ panta nosaukumā, 3.¹ un ceturtajā daļā; 43.⁶ panta pirmajā daļā; 43.⁷ panta trešajā daļā; 43.⁸ panta sestajā daļa, aizstājot ritošā sastāva valsts reģistru ar Eiropas ritekļu reģistru.

Šobrīd finansējums Satiksmes ministrijas padotības iestādēm: Valsts dzelzceļa tehniskajai inspekcijai, Valsts dzelzceļa administrācijai, Vēsturiskā mantojuma dzelzceļam un Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojam tiek noteikts Dzelzceļa likuma pārejas noteikumos atbilstoši 2015. gada finansējuma apmēram. Attiecīgais Dzelzceļa likuma pārejas noteikumu regulējums ir spēkā līdz 2023. gada 1. aprīlim. Atbilstoši MP rezolūcijai nepieciešams veikt grozījumus Dzelzceļa likumā, atbilstoši Dzelzceļa likuma pārejas noteikumu 50. punktā minētajam: "Līdz 2023. gada 1. aprīlim Ministru kabinets izstrādā un iesniedz Saeimai nepieciešamos likumprojektus, kas paredz vēsturiskā mantojuma dzelzceļa mērķiem un Valsts dzelzceļa administrācijas, Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas un Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja funkciju izpildei atbilstošu finansējuma apmēru".

Projekts paredz grozījumus Dzelzceļa likuma 7.¹ astotajā, 30. panta 2.¹ daļā, 33. panta piektajā daļā un 33.¹ panta piektajā daļā, nosakot Dzelzceļa likumā Satiksmes ministrijas padotības iestādēm: Valsts dzelzceļa tehniskajai inspekcijai, Valsts dzelzceļa administrācijai, Vēsturiskā mantojuma dzelzceļam un Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojam jaunu finansēšanas kārtību, koeficientu vietā nosakot procentuālu finansējuma apmēru, vienlaikus nosakot, ka finansējuma apjoms nedrīkst būt mazāks par finansējumu, kāds attiecīgi piešķirts 2022. gadam. 
Bāzes cipars finansējuma aprēķinam tiek ņemts atbilstoši Dzelzceļa likuma pārejas noteikumu 47., 48. un 55. punktā noteiktajam. Finansējums netiek palielināts. Šīs izmaksas tiek segtas no dzelzceļa infrastruktūras maksām, atbilstoši Dzelzceļa likuma 10. panta otrās daļas 1. un 2. punktā noteiktajiem finansēšanas avotiem.
Ņemot vērā to, ka Dzelzceļa likuma pārejas noteikumu 47., 48. un 55. punkts ir piemērojams līdz 2023.gadam, likumprojekts noteic, ka jaunā Dzelzceļa likuma 7.¹ panta astotās daļas, 30. panta 2.¹ daļas, 33. panta piektās daļas un 33.¹ panta piektās daļas redakcija stājas spēkā 2023. gada 1. aprīlī.