25-TA-2335: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Likumprojektā ietvertās izmaiņas ir izstrādātas, pamatojoties uz Finanšu ministrijas un Valsts ieņēmumu dienesta iniciatīvu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir pilnveidot vispārējo nodokļu administrēšanas regulējumu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
1. Par Likumā lietotajiem terminiem
Likuma "Par nodokļiem un nodevām" (turpmāk – Likums) 1.panta ievaddaļā ir uzsvērts, ka tajā ir skaidroti Likumā lietotie termini, tostarp, termins:
- "nodokļa atlaide", kas ir bijusi iekļauta Likuma pamata tekstā un ir spēkā jau no 1995.gada 1.aprīļa;
- "nodokļu parādu kapitalizācija", kas ir spēkā no 1995.gada 1.aprīļa, kad Likums tika papildināts ar nodokļu parādu kapitalizācijas regulējumu;
- "īpašs nodokļu režīms", kas ir spēkā no 1998.gada 1.janvāra, kad Likums tika papildināts ar nodokļu maksātāja pienākumu nodokļu aprēķinu pareizības pierādīšanai uzglabāt finansiālās un saimnieciskās darbības ieņēmumus un izdevumus apliecinošus dokumentus visu īpašā nodokļu režīma piemērošanas laiku (šobrīd šāds pienākums Likumā vairs nav noteikts un dokumenti jāuzglabā atbilstoši grāmatvedības prasībām vai attiecīgā īpašā nodokļa režīma regulējošajā normatīvajā aktā noteiktajā kārtībā).
2. Par nodokļu administrācijas prasījuma tiesībām
Likuma 6.panta otrajā daļā ir noteikts, ka nodokļu administrācija nevar atteikties no savām prasījuma tiesībām par labu citai personai vai arī nodot jebkurai citai personai savas tiesības attiecībā uz nodokļu, nodevu un ar tiem saistīto maksājumu prasībām, izņemot nodokļu parādu piedziņai un citos nodokļu likumos paredzētajos gadījumos konfiscētās un aprakstītās mantas pārdošanu.
3. Par deklarāciju iesniegšanas termiņiem pagarinājuma gadījumā
Likuma 15.panta pirmās daļas 3.punktā noteikts, ka nodokļu maksātājiem ir pienākums iesniegt nodokļu administrācijai elektroniska dokumenta veidā šajā likumā vai konkrēto nodokļu likumos paredzētās nodokļu deklarācijas un informatīvās deklarācijas normatīvajos aktos noteiktajos termiņos.
Savukārt Likuma 32.2 panta trešā daļa noteic, ka, pamatojoties uz nodokļu maksātāja motivētu rakstveida iesniegumu, Valsts ieņēmumu dienests var pagarināt iesniedzamo nodokļu deklarāciju un informatīvo deklarāciju iesniegšanas termiņus.
4. Par algas nodokļa grāmatiņām
Likuma 15.panta otrās daļas 1. un 2.punktā noteikts, ka fiziskajām personām kā nodokļu maksātājiem ir papildu pienākums izņemt algas nodokļa grāmatiņu atbilstoši likumam "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" un iesniegt to darbvietā, kuru nodokļa maksātājs uzskata par galveno ienākuma gūšanas vietu (neattiecas uz mikrouzņēmuma darbinieku).
5. Par nodokļu maksājumu prioritāti
Likuma 15.panta trešās daļas 6.punktā noteikts, ka fiziskajām personām, ja tās ir darba devēji, un komercsabiedrībām, kooperatīvajām sabiedrībām un citām privāto tiesību juridiskajām personām kā nodokļu maksātājiem ir pienākums nomaksāt nodokļus un citus maksājumus, arī nodokļu parādus, valsts budžetā un pašvaldību budžetos pēc tam, kad apmierināti darbinieku prasījumi atbilstoši darba tiesiskajām attiecībām un prasījumi atlīdzināt kaitējumu, kas nodarīts sakropļojuma vai cita veselības bojājuma rezultātā, kā arī sakarā ar apgādnieka zaudējumu.
Šāds pienākums bija iekļauts Likuma pamata tekstā un ir spēkā jau no 1995.gada 1.aprīļa, kad spēkā bija arī Latvijas Darba likumu kodekss, kura 101.panta astotajā daļā bija noteikts, ka darbinieku darba samaksa un darbā nodarītā veselības kaitējuma atlīdzība ir pirmās kārtas maksājumi, kas jāizdara darba devējam.
Savukārt šobrīd ir spēkā Darba likums, kura 69.panta piektajā daļā ir noteikts, ka darba samaksa un ar to saistītās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas ir pirmās kārtas maksājumi, ko veic darba devējs.
6. Par tiesībām iepazīties ar normatīvajiem aktiem
Likuma 16.panta pirmās daļas 3.punktā noteikts, ka nodokļu maksātājam ir tiesības nodokļu administrācijā bez maksas iepazīties ar normatīvajiem dokumentiem, kas reglamentē nodokļu un nodevu aprēķināšanas un maksāšanas kārtību. Savukārt Likuma 18.panta pirmās daļas 9.punkts noteic nodokļu administrācijas pienākumu publicēt ziņas par nodokļu un nodevu likmju, soda naudas un nokavējuma naudas noteikšanas kārtības grozīšanu.
Tai pašā laikā atbilstoši Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likumam privātpersonu tiesības būt informētām par savām tiesībām un pienākumiem tiek nodrošinātas ar saistošo tiesību aktu un oficiālo paziņojumu elektronisku publicēšanu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", kas ir brīvi un bez maksas pieejams pastāvīgajā tiešsaistes režīmā tīmekļa vietnē www.vestnesis.lv (atbilstoši likuma 2.panta otrajai daļai neviens nevar aizbildināties ar oficiālajā izdevumā publicēto tiesību aktu vai oficiālo paziņojumu nezināšanu), kā arī valsts nodrošina, ka ikviens var bez maksas iepazīties ar oficiālo izdevumu un sistematizētajiem tiesību aktiem valsts un pašvaldību bibliotēkās, kā arī valsts un pašvaldību nodrošinātajos publiskajos interneta pieejas punktos (skatīt likuma 17.panta trešo daļu).
7. Par deklarācijas iesniegšanas termiņa nokavējuma atjaunošanu
Likuma 15.panta pirmās daļas 3.punktā noteikts nodokļu maksātāja pienākums iesniegt nodokļu administrācijai elektroniska dokumenta veidā Likumā vai konkrēto nodokļu likumos paredzētās nodokļu deklarācijas un informatīvās deklarācijas normatīvajos aktos noteiktajos termiņos. Savukārt Likuma 16.panta pirmās daļas 6.punktā ir paredzētas nodokļu maksātāju tiesības iesniegt nodokļu administrācijai nodokļu deklarācijas labojumu vai precizējumu triju gadu laikā, bet attiecībā uz transfertcenām – piecu gadu laikā, ja šajā laikā nav uzsākta vai veikta nodokļu revīzija (audits), nav pieņemts lēmums par nodokļu apmēra precizēšanu, nav izdots nodokļu kontroles rēķins, vai nav noslēgts vienošanās līgums, vai nodokļu kontrole izbeigta. Ja nodokļu maksātājs šīs tiesības nav īstenojis noteiktajā termiņā, tad atbilstoši minētajai tiesību normai tam ir iespēja lūgt Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoru atjaunot procesuālo termiņu deklarācijas labojuma vai precizējuma iesniegšanai.
8. Par konkrētas informācijas turpmāku nepublicēšanu
Likuma 18.panta pirmās daļas 20.punkts nosaka nodokļu administrācijas pienākumu atbilstoši iekšzemes nodokļu maksātāju iesniegtajām nodokļu deklarācijām un NACE 2.1. red. klasifikācijas divu zīmju līmenim apkopot un nodrošināt publiski pieejamu informāciju:
a) par iekšzemes nodokļu maksātāju – darba devēju – nodarbināto darba ņēmēju mēneša vidējiem darba ienākumiem vismaz pirmajos trijos gada ceturkšņos pēdējo četru gada ceturkšņu periodā,
b) par to, cik liela ir valstī vidējā viena divpadsmitā daļa no to fizisko personu deklarētā gada apliekamā ienākuma no saimnieciskās darbības, kuras ir reģistrētas kā saimnieciskās darbības veicējas un nenodarbina citas personas.
9. Par informācijas publicēšanu saistībā ar administratīvi sodītajiem darba devējiem
Saskaņā ar Likuma 18.panta pirmās daļas 29.punktu, lai veicinātu komercdarbības vides drošību, godīgu konkurenci, labprātīgu nodokļu (nodevu) saistību izpildi, kā arī motivētu darba devējus uzrādīt grāmatvedības uzskaitē pilnā apmērā darbiniekiem izmaksāto darba samaksu, nodokļu administrācijai ir pienākums nodrošināt publiski pieejamu informāciju par fiziskajai personai un juridiskās personas amatpersonai uzliktā administratīvā soda par grāmatvedības uzskaitē neuzrādītas darba samaksas izmaksāšanu esību. Informāciju var iegūt Valsts ieņēmumu dienesta tīmekļvietnē par juridiskās personas amatpersonu – ievadot juridiskās personas nosaukumu un reģistrācijas numuru, par fizisko personu – ievadot fiziskās personas vārdu, uzvārdu un reģistrācijas kodu. Minētā informācija ir publiski pieejama no brīža, kad stājies spēkā un likumā noteiktajā termiņā nav pārsūdzēts lēmums par administratīvā soda piemērošanu vai stājies spēkā attiecīgs tiesas nolēmums, tik ilgi, kamēr persona atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam ir atzīstama par administratīvi sodītu.
10. Nodokļu parādu kapitalizācija
Saskaņā ar Likuma 1.panta 12.punktu nodokļu parādu kapitalizācija ir kapitālsabiedrības pamatkapitāla palielināšana par nodokļu parādu summu.
Atbilstoši Likuma 24.panta desmitajai un divpadsmitajai daļai nodokļu parādu kapitalizācijas regulējums ir attiecināms uz privatizējamām kapitālsabiedrībām vai to daļām, kā arī privatizētām kapitālsabiedrībām, kurām nodokļu parāds bija izveidojies līdz privatizācijai.
Proti, Likuma 24.panta desmitajā daļā ir noteikts, ka valsts īpašuma atsavināšanu veicošā institūcija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā kapitalizē valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu maksājumu pamatparādus, vienlaikus norakstot nokavējuma un soda naudu:
1) privatizējamām kapitālsabiedrībām vai to daļām;
2) privatizētām kapitālsabiedrībām, kurām valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu parāds bija izveidojies līdz privatizācijai un līdz šim brīdim no maksātāja neatkarīgu apstākļu dēļ nav samaksāts.
Savukārt Likuma 24.panta divpadsmitā daļā noteikts, ka valsts īpašuma atsavināšanu veicošā institūcija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā var kapitalizēt īpašuma nodokļa un iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumu pamatparādus privatizētām kapitālsabiedrībām, kurām īpašuma nodokļa un iedzīvotāju ienākuma nodokļa parāds bija izveidojies līdz privatizācijai un līdz šim brīdim no maksātāja neatkarīgu apstākļu dēļ nav samaksāts.
Kārtība, kādā veicama nodokļu parādu kapitalizācija, ir noteikta Ministru kabineta 2008.gada 2.decembra noteikumos Nr.986 "Kārtība, kādā veicama privatizācija ar nodokļu parādu kapitalizācijas metodi".
Minēto noteikumu 22.punkts noteic, ka nodokļu maksājumu pamatparādu kapitalizē, ievērojot Eiropas Komisijas 2006.gada 15.decembra Regulas (EK) Nr.1998/2006 par Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 87. un 88.panta piemērošanu de minimis atbalstam nosacījumus (regula bija spēkā līdz 2013.gada 31.decembrim), savukārt noteikumu 24.punktā noteikts, ka kapitalizāciju veicošā institūcija paziņojumu par plānoto nodokļu maksājumu pamatparāda kapitalizāciju Eiropas Komisijai sagatavo un iesniedz Komercdarbības atbalsta kontroles likumā noteiktajā kārtībā.
11. Par brīdinājuma par saimnieciskās darbības apturēšanu sagatavošanu
Saskaņā ar Likuma 34.1 panta otro daļu Valsts ieņēmumu dienests piecu darbdienu laikā pēc šā panta pirmajā daļā minētā pārkāpuma konstatācijas rakstveidā brīdina nodokļu maksātāju par saimnieciskās darbības apturēšanu, izņemot gadījumu, kad tiek konstatēts šā panta pirmās daļas 1.punktā minētais pārkāpums vai šā panta pirmās daļas 2., 3., 8. vai 9. punktā minētais pārkāpums saistībā ar pasažieru komercpārvadājumu ar taksometru vai vieglo automobili.
Atbilstoši Dokumentu juridiskā spēkā likuma 4.pantam, lai dokumentam būtu juridisks spēks, tajā iekļauj dokumenta autora nosaukumu, dokumenta datumu un parakstu (izņemot likumā paredzētus gadījumus). Tādējādi Likuma 34.1 panta otrajā daļā minēto brīdinājumu šobrīd paraksta Valsts ieņēmumu dienesta amatpersona.
12. Par elektroniskās komercijas uzraudzību
Elektronisko sakaru likuma 110.panta ceturtajā daļā ir noteikts, ka Valsts ieņēmumu dienestam Likumā noteiktajos gadījumos ir tiesības pieņemt lēmumu par:
1) domēna vārda atslēgšanu;
2) lieguma uzlikšanu domēna vārda lietošanas tiesību nodošanai;
3) to, ka Latvijas Republikā ierobežojama piekļuve domēna vārdam vai interneta protokola (IP) adresei.
Tādējādi šobrīd Likums ir salāgots ar Elektronisko sakaru likuma regulējumu, gan paredzot apstākļus, kuriem iestājoties, Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības pieņemt konkrētos lēmumus, gan paredzot lēmumu pieņemšanas, paziņošanas un izpildes termiņus un kārtību.
Ar 2022.gada 16.novembri stājās spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes 2022.gada 19.oktobra Regula (ES) 2022/2065 par digitālo pakalpojumu vienoto tirgu un ar ko groza Direktīvu 2000/31/EK (Digitālo pakalpojumu akts) (turpmāk – Digitālo pakalpojumu akts), kura piemērojama, sākot ar 2024.gada 17.februāri.
Digitālo pakalpojumu akta būtība paredz starpniecības pakalpojumu sniedzējiem digitālajā sektorā (tālākpārsūtīšanas, pieglabāšanas un mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem) jaunus pienākumus, lai mazinātu nelikumīga satura izplatību tiešsaistē, un izveidotu drošu, paredzamu un uzticamu digitālo vidi.
Digitālo pakalpojumu akta 9.panta 1.punktā noteikts, ka, saņemot rīkojumu vērsties pret vienu vai vairākiem konkrētiem nelikumīga satura elementiem, kuru uz piemērojamo Savienības tiesību akta vai valsts tiesību aktu pamata ir izdevušas attiecīgās valsts tiesu vai administratīvās iestādes, starpniecības pakalpojumu sniedzēji saskaņā ar Savienības tiesību aktiem bez nepamatotas kavēšanās informē rīkojumu izdevušo iestādi vai jebkādu citu iestādi, kas norādīta rīkojumā, par rīkojuma izpildi, norādot, vai un kad rīkojums izpildīts.
Digitālo pakalpojumu akta 9.panta 2.punkts noteic kritērijus, kādiem ir jāatbilst konkrētajam 9.panta 1.punktā minētajam rīkojumam.
Lai nodrošinātu Digitālo pakalpojumu akta prasību izpildi, 2024.gada 21.jūnijā stājās spēkā grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā un savukārt 2025.gada 14.jūnijā stājās spēkā uz minētā likuma pamata izdotie Ministru kabineta 2025.gada 10.jūnija noteikumi Nr.350 "Noteikumi par nelikumīga tiešsaistes satura ierobežošanu un informācijas pieprasīšanu no starpniecības pakalpojumu sniedzējiem" (turpmāk – noteikumi Nr.350), kuri attiecas uz visām iestādēm, kurām saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir tiesības ierobežot nelikumīgu saturu tiešsaistē attiecīgajos normatīvajos aktos noteiktajā apmērā administratīvā procesa ietvaros vai pieprasīt informāciju no starpniecības pakalpojumu sniedzēja par to pakalpojumu saņēmējiem administratīvā procesa vai administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros, gadījumos, kad šīs iestādes piemēro minētās tiesības.
Jāuzsver, ka Valsts ieņēmumu dienests jau šobrīd ievēro minētajos noteikumos noteikto vienoto kārtību, kas tiek piemērota gadījumos, kad tiek pieņemts uzraudzības iestādes lēmums, ar kuru tiek ierobežots nelikumīgs saturs tiešsaistē, un rīkojas atbilstoši noteiktajam.
Tādējādi Valsts ieņēmumu dienests sagatavo un paziņo elektronisko sakaru komersantam, augstākā līmeņa domēna reģistram vai domēna vārda reģistratūrai, vai informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējam Likuma 34.4 pantā minētos lēmumus atbilstoši noteikumos Nr.350 noteiktajai kārtībai.
13. Par domēna vārda lietošanas tiesību nodošanas liegumu
Saskaņā ar Likuma 34.5 pantu Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības pieņemt lēmumu par liegumu domēna vārda lietošanas tiesību nodošanai tikai saistībā ar nodokļu revīzijas (audita) veikšanu.
14. Par informācijas par finanšu kontiem sniegšanu
Likuma 100.pantā noteikts, ka šā likuma 71.pantā minētajai finanšu iestādei ir pienākums sniegt informāciju Valsts ieņēmumu dienestam par katru ziņošanai pakļauto kontu.
Savukārt Likuma 71.pantā noteikts, ka minētais pienākums attiecas uz:
1) jebkuru finanšu iestādi, kas ir rezidents Latvijas Republikā, izņemot šīs finanšu iestādes filiāles, kas atrodas ārpus Latvijas Republikas;
2) jebkuras finanšu iestādes, kas nav rezidents Latvijas Republikā, filiāli, ja šī filiāle atrodas Latvijas Republikā.
Atbilstoši 62.punktam finanšu iestādes iesniedz informāciju Valsts ieņēmumu dienestam par kalendāro gadu līdz sekojošā gada 31.jūlijam.
Likuma "Par nodokļiem un nodevām" (turpmāk – Likums) 1.panta ievaddaļā ir uzsvērts, ka tajā ir skaidroti Likumā lietotie termini, tostarp, termins:
- "nodokļa atlaide", kas ir bijusi iekļauta Likuma pamata tekstā un ir spēkā jau no 1995.gada 1.aprīļa;
- "nodokļu parādu kapitalizācija", kas ir spēkā no 1995.gada 1.aprīļa, kad Likums tika papildināts ar nodokļu parādu kapitalizācijas regulējumu;
- "īpašs nodokļu režīms", kas ir spēkā no 1998.gada 1.janvāra, kad Likums tika papildināts ar nodokļu maksātāja pienākumu nodokļu aprēķinu pareizības pierādīšanai uzglabāt finansiālās un saimnieciskās darbības ieņēmumus un izdevumus apliecinošus dokumentus visu īpašā nodokļu režīma piemērošanas laiku (šobrīd šāds pienākums Likumā vairs nav noteikts un dokumenti jāuzglabā atbilstoši grāmatvedības prasībām vai attiecīgā īpašā nodokļa režīma regulējošajā normatīvajā aktā noteiktajā kārtībā).
2. Par nodokļu administrācijas prasījuma tiesībām
Likuma 6.panta otrajā daļā ir noteikts, ka nodokļu administrācija nevar atteikties no savām prasījuma tiesībām par labu citai personai vai arī nodot jebkurai citai personai savas tiesības attiecībā uz nodokļu, nodevu un ar tiem saistīto maksājumu prasībām, izņemot nodokļu parādu piedziņai un citos nodokļu likumos paredzētajos gadījumos konfiscētās un aprakstītās mantas pārdošanu.
3. Par deklarāciju iesniegšanas termiņiem pagarinājuma gadījumā
Likuma 15.panta pirmās daļas 3.punktā noteikts, ka nodokļu maksātājiem ir pienākums iesniegt nodokļu administrācijai elektroniska dokumenta veidā šajā likumā vai konkrēto nodokļu likumos paredzētās nodokļu deklarācijas un informatīvās deklarācijas normatīvajos aktos noteiktajos termiņos.
Savukārt Likuma 32.2 panta trešā daļa noteic, ka, pamatojoties uz nodokļu maksātāja motivētu rakstveida iesniegumu, Valsts ieņēmumu dienests var pagarināt iesniedzamo nodokļu deklarāciju un informatīvo deklarāciju iesniegšanas termiņus.
4. Par algas nodokļa grāmatiņām
Likuma 15.panta otrās daļas 1. un 2.punktā noteikts, ka fiziskajām personām kā nodokļu maksātājiem ir papildu pienākums izņemt algas nodokļa grāmatiņu atbilstoši likumam "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" un iesniegt to darbvietā, kuru nodokļa maksātājs uzskata par galveno ienākuma gūšanas vietu (neattiecas uz mikrouzņēmuma darbinieku).
5. Par nodokļu maksājumu prioritāti
Likuma 15.panta trešās daļas 6.punktā noteikts, ka fiziskajām personām, ja tās ir darba devēji, un komercsabiedrībām, kooperatīvajām sabiedrībām un citām privāto tiesību juridiskajām personām kā nodokļu maksātājiem ir pienākums nomaksāt nodokļus un citus maksājumus, arī nodokļu parādus, valsts budžetā un pašvaldību budžetos pēc tam, kad apmierināti darbinieku prasījumi atbilstoši darba tiesiskajām attiecībām un prasījumi atlīdzināt kaitējumu, kas nodarīts sakropļojuma vai cita veselības bojājuma rezultātā, kā arī sakarā ar apgādnieka zaudējumu.
Šāds pienākums bija iekļauts Likuma pamata tekstā un ir spēkā jau no 1995.gada 1.aprīļa, kad spēkā bija arī Latvijas Darba likumu kodekss, kura 101.panta astotajā daļā bija noteikts, ka darbinieku darba samaksa un darbā nodarītā veselības kaitējuma atlīdzība ir pirmās kārtas maksājumi, kas jāizdara darba devējam.
Savukārt šobrīd ir spēkā Darba likums, kura 69.panta piektajā daļā ir noteikts, ka darba samaksa un ar to saistītās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas ir pirmās kārtas maksājumi, ko veic darba devējs.
6. Par tiesībām iepazīties ar normatīvajiem aktiem
Likuma 16.panta pirmās daļas 3.punktā noteikts, ka nodokļu maksātājam ir tiesības nodokļu administrācijā bez maksas iepazīties ar normatīvajiem dokumentiem, kas reglamentē nodokļu un nodevu aprēķināšanas un maksāšanas kārtību. Savukārt Likuma 18.panta pirmās daļas 9.punkts noteic nodokļu administrācijas pienākumu publicēt ziņas par nodokļu un nodevu likmju, soda naudas un nokavējuma naudas noteikšanas kārtības grozīšanu.
Tai pašā laikā atbilstoši Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likumam privātpersonu tiesības būt informētām par savām tiesībām un pienākumiem tiek nodrošinātas ar saistošo tiesību aktu un oficiālo paziņojumu elektronisku publicēšanu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", kas ir brīvi un bez maksas pieejams pastāvīgajā tiešsaistes režīmā tīmekļa vietnē www.vestnesis.lv (atbilstoši likuma 2.panta otrajai daļai neviens nevar aizbildināties ar oficiālajā izdevumā publicēto tiesību aktu vai oficiālo paziņojumu nezināšanu), kā arī valsts nodrošina, ka ikviens var bez maksas iepazīties ar oficiālo izdevumu un sistematizētajiem tiesību aktiem valsts un pašvaldību bibliotēkās, kā arī valsts un pašvaldību nodrošinātajos publiskajos interneta pieejas punktos (skatīt likuma 17.panta trešo daļu).
7. Par deklarācijas iesniegšanas termiņa nokavējuma atjaunošanu
Likuma 15.panta pirmās daļas 3.punktā noteikts nodokļu maksātāja pienākums iesniegt nodokļu administrācijai elektroniska dokumenta veidā Likumā vai konkrēto nodokļu likumos paredzētās nodokļu deklarācijas un informatīvās deklarācijas normatīvajos aktos noteiktajos termiņos. Savukārt Likuma 16.panta pirmās daļas 6.punktā ir paredzētas nodokļu maksātāju tiesības iesniegt nodokļu administrācijai nodokļu deklarācijas labojumu vai precizējumu triju gadu laikā, bet attiecībā uz transfertcenām – piecu gadu laikā, ja šajā laikā nav uzsākta vai veikta nodokļu revīzija (audits), nav pieņemts lēmums par nodokļu apmēra precizēšanu, nav izdots nodokļu kontroles rēķins, vai nav noslēgts vienošanās līgums, vai nodokļu kontrole izbeigta. Ja nodokļu maksātājs šīs tiesības nav īstenojis noteiktajā termiņā, tad atbilstoši minētajai tiesību normai tam ir iespēja lūgt Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoru atjaunot procesuālo termiņu deklarācijas labojuma vai precizējuma iesniegšanai.
8. Par konkrētas informācijas turpmāku nepublicēšanu
Likuma 18.panta pirmās daļas 20.punkts nosaka nodokļu administrācijas pienākumu atbilstoši iekšzemes nodokļu maksātāju iesniegtajām nodokļu deklarācijām un NACE 2.1. red. klasifikācijas divu zīmju līmenim apkopot un nodrošināt publiski pieejamu informāciju:
a) par iekšzemes nodokļu maksātāju – darba devēju – nodarbināto darba ņēmēju mēneša vidējiem darba ienākumiem vismaz pirmajos trijos gada ceturkšņos pēdējo četru gada ceturkšņu periodā,
b) par to, cik liela ir valstī vidējā viena divpadsmitā daļa no to fizisko personu deklarētā gada apliekamā ienākuma no saimnieciskās darbības, kuras ir reģistrētas kā saimnieciskās darbības veicējas un nenodarbina citas personas.
9. Par informācijas publicēšanu saistībā ar administratīvi sodītajiem darba devējiem
Saskaņā ar Likuma 18.panta pirmās daļas 29.punktu, lai veicinātu komercdarbības vides drošību, godīgu konkurenci, labprātīgu nodokļu (nodevu) saistību izpildi, kā arī motivētu darba devējus uzrādīt grāmatvedības uzskaitē pilnā apmērā darbiniekiem izmaksāto darba samaksu, nodokļu administrācijai ir pienākums nodrošināt publiski pieejamu informāciju par fiziskajai personai un juridiskās personas amatpersonai uzliktā administratīvā soda par grāmatvedības uzskaitē neuzrādītas darba samaksas izmaksāšanu esību. Informāciju var iegūt Valsts ieņēmumu dienesta tīmekļvietnē par juridiskās personas amatpersonu – ievadot juridiskās personas nosaukumu un reģistrācijas numuru, par fizisko personu – ievadot fiziskās personas vārdu, uzvārdu un reģistrācijas kodu. Minētā informācija ir publiski pieejama no brīža, kad stājies spēkā un likumā noteiktajā termiņā nav pārsūdzēts lēmums par administratīvā soda piemērošanu vai stājies spēkā attiecīgs tiesas nolēmums, tik ilgi, kamēr persona atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam ir atzīstama par administratīvi sodītu.
10. Nodokļu parādu kapitalizācija
Saskaņā ar Likuma 1.panta 12.punktu nodokļu parādu kapitalizācija ir kapitālsabiedrības pamatkapitāla palielināšana par nodokļu parādu summu.
Atbilstoši Likuma 24.panta desmitajai un divpadsmitajai daļai nodokļu parādu kapitalizācijas regulējums ir attiecināms uz privatizējamām kapitālsabiedrībām vai to daļām, kā arī privatizētām kapitālsabiedrībām, kurām nodokļu parāds bija izveidojies līdz privatizācijai.
Proti, Likuma 24.panta desmitajā daļā ir noteikts, ka valsts īpašuma atsavināšanu veicošā institūcija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā kapitalizē valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu maksājumu pamatparādus, vienlaikus norakstot nokavējuma un soda naudu:
1) privatizējamām kapitālsabiedrībām vai to daļām;
2) privatizētām kapitālsabiedrībām, kurām valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu parāds bija izveidojies līdz privatizācijai un līdz šim brīdim no maksātāja neatkarīgu apstākļu dēļ nav samaksāts.
Savukārt Likuma 24.panta divpadsmitā daļā noteikts, ka valsts īpašuma atsavināšanu veicošā institūcija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā var kapitalizēt īpašuma nodokļa un iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumu pamatparādus privatizētām kapitālsabiedrībām, kurām īpašuma nodokļa un iedzīvotāju ienākuma nodokļa parāds bija izveidojies līdz privatizācijai un līdz šim brīdim no maksātāja neatkarīgu apstākļu dēļ nav samaksāts.
Kārtība, kādā veicama nodokļu parādu kapitalizācija, ir noteikta Ministru kabineta 2008.gada 2.decembra noteikumos Nr.986 "Kārtība, kādā veicama privatizācija ar nodokļu parādu kapitalizācijas metodi".
Minēto noteikumu 22.punkts noteic, ka nodokļu maksājumu pamatparādu kapitalizē, ievērojot Eiropas Komisijas 2006.gada 15.decembra Regulas (EK) Nr.1998/2006 par Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 87. un 88.panta piemērošanu de minimis atbalstam nosacījumus (regula bija spēkā līdz 2013.gada 31.decembrim), savukārt noteikumu 24.punktā noteikts, ka kapitalizāciju veicošā institūcija paziņojumu par plānoto nodokļu maksājumu pamatparāda kapitalizāciju Eiropas Komisijai sagatavo un iesniedz Komercdarbības atbalsta kontroles likumā noteiktajā kārtībā.
11. Par brīdinājuma par saimnieciskās darbības apturēšanu sagatavošanu
Saskaņā ar Likuma 34.1 panta otro daļu Valsts ieņēmumu dienests piecu darbdienu laikā pēc šā panta pirmajā daļā minētā pārkāpuma konstatācijas rakstveidā brīdina nodokļu maksātāju par saimnieciskās darbības apturēšanu, izņemot gadījumu, kad tiek konstatēts šā panta pirmās daļas 1.punktā minētais pārkāpums vai šā panta pirmās daļas 2., 3., 8. vai 9. punktā minētais pārkāpums saistībā ar pasažieru komercpārvadājumu ar taksometru vai vieglo automobili.
Atbilstoši Dokumentu juridiskā spēkā likuma 4.pantam, lai dokumentam būtu juridisks spēks, tajā iekļauj dokumenta autora nosaukumu, dokumenta datumu un parakstu (izņemot likumā paredzētus gadījumus). Tādējādi Likuma 34.1 panta otrajā daļā minēto brīdinājumu šobrīd paraksta Valsts ieņēmumu dienesta amatpersona.
12. Par elektroniskās komercijas uzraudzību
Elektronisko sakaru likuma 110.panta ceturtajā daļā ir noteikts, ka Valsts ieņēmumu dienestam Likumā noteiktajos gadījumos ir tiesības pieņemt lēmumu par:
1) domēna vārda atslēgšanu;
2) lieguma uzlikšanu domēna vārda lietošanas tiesību nodošanai;
3) to, ka Latvijas Republikā ierobežojama piekļuve domēna vārdam vai interneta protokola (IP) adresei.
Tādējādi šobrīd Likums ir salāgots ar Elektronisko sakaru likuma regulējumu, gan paredzot apstākļus, kuriem iestājoties, Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības pieņemt konkrētos lēmumus, gan paredzot lēmumu pieņemšanas, paziņošanas un izpildes termiņus un kārtību.
Ar 2022.gada 16.novembri stājās spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes 2022.gada 19.oktobra Regula (ES) 2022/2065 par digitālo pakalpojumu vienoto tirgu un ar ko groza Direktīvu 2000/31/EK (Digitālo pakalpojumu akts) (turpmāk – Digitālo pakalpojumu akts), kura piemērojama, sākot ar 2024.gada 17.februāri.
Digitālo pakalpojumu akta būtība paredz starpniecības pakalpojumu sniedzējiem digitālajā sektorā (tālākpārsūtīšanas, pieglabāšanas un mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem) jaunus pienākumus, lai mazinātu nelikumīga satura izplatību tiešsaistē, un izveidotu drošu, paredzamu un uzticamu digitālo vidi.
Digitālo pakalpojumu akta 9.panta 1.punktā noteikts, ka, saņemot rīkojumu vērsties pret vienu vai vairākiem konkrētiem nelikumīga satura elementiem, kuru uz piemērojamo Savienības tiesību akta vai valsts tiesību aktu pamata ir izdevušas attiecīgās valsts tiesu vai administratīvās iestādes, starpniecības pakalpojumu sniedzēji saskaņā ar Savienības tiesību aktiem bez nepamatotas kavēšanās informē rīkojumu izdevušo iestādi vai jebkādu citu iestādi, kas norādīta rīkojumā, par rīkojuma izpildi, norādot, vai un kad rīkojums izpildīts.
Digitālo pakalpojumu akta 9.panta 2.punkts noteic kritērijus, kādiem ir jāatbilst konkrētajam 9.panta 1.punktā minētajam rīkojumam.
Lai nodrošinātu Digitālo pakalpojumu akta prasību izpildi, 2024.gada 21.jūnijā stājās spēkā grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā un savukārt 2025.gada 14.jūnijā stājās spēkā uz minētā likuma pamata izdotie Ministru kabineta 2025.gada 10.jūnija noteikumi Nr.350 "Noteikumi par nelikumīga tiešsaistes satura ierobežošanu un informācijas pieprasīšanu no starpniecības pakalpojumu sniedzējiem" (turpmāk – noteikumi Nr.350), kuri attiecas uz visām iestādēm, kurām saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir tiesības ierobežot nelikumīgu saturu tiešsaistē attiecīgajos normatīvajos aktos noteiktajā apmērā administratīvā procesa ietvaros vai pieprasīt informāciju no starpniecības pakalpojumu sniedzēja par to pakalpojumu saņēmējiem administratīvā procesa vai administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros, gadījumos, kad šīs iestādes piemēro minētās tiesības.
Jāuzsver, ka Valsts ieņēmumu dienests jau šobrīd ievēro minētajos noteikumos noteikto vienoto kārtību, kas tiek piemērota gadījumos, kad tiek pieņemts uzraudzības iestādes lēmums, ar kuru tiek ierobežots nelikumīgs saturs tiešsaistē, un rīkojas atbilstoši noteiktajam.
Tādējādi Valsts ieņēmumu dienests sagatavo un paziņo elektronisko sakaru komersantam, augstākā līmeņa domēna reģistram vai domēna vārda reģistratūrai, vai informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējam Likuma 34.4 pantā minētos lēmumus atbilstoši noteikumos Nr.350 noteiktajai kārtībai.
13. Par domēna vārda lietošanas tiesību nodošanas liegumu
Saskaņā ar Likuma 34.5 pantu Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības pieņemt lēmumu par liegumu domēna vārda lietošanas tiesību nodošanai tikai saistībā ar nodokļu revīzijas (audita) veikšanu.
14. Par informācijas par finanšu kontiem sniegšanu
Likuma 100.pantā noteikts, ka šā likuma 71.pantā minētajai finanšu iestādei ir pienākums sniegt informāciju Valsts ieņēmumu dienestam par katru ziņošanai pakļauto kontu.
Savukārt Likuma 71.pantā noteikts, ka minētais pienākums attiecas uz:
1) jebkuru finanšu iestādi, kas ir rezidents Latvijas Republikā, izņemot šīs finanšu iestādes filiāles, kas atrodas ārpus Latvijas Republikas;
2) jebkuras finanšu iestādes, kas nav rezidents Latvijas Republikā, filiāli, ja šī filiāle atrodas Latvijas Republikā.
Atbilstoši 62.punktam finanšu iestādes iesniedz informāciju Valsts ieņēmumu dienestam par kalendāro gadu līdz sekojošā gada 31.jūlijam.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
1. Par likumā lietotajiem terminiem
Likumā terminus skaidro, ja terminā izteiktajam jēdzienam ir īpaša nozīme likuma regulējamās nozares ietvaros vai lai konkretizētu terminā izteiktā jēdziena izpratnes robežas (skatīt Ministru kabineta 2009.gada 3.februāra noteikumu Nr.108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 38.punktu).
Šobrīd Likuma 1.pantā ir iekļauti arī šādi terminu skaidrojumi:
▪ nodokļu atlaide (Likuma 1.panta 6.punkts);
Likuma 16.panta pirmās daļas 1.punktā (ievērojot likumprojektā iekļauto grozījumu minētajā tiesību normā) un 2.punktā ir noteiktas nodokļu maksātāju tiesības izmantot likumos noteiktos nodokļu un nodevu atvieglojumus un atbrīvojumus, kā arī izmantot likumos paredzētās nodokļu atlaides.
Savukārt Likuma 18.panta pirmās daļas 6.punktā (ievērojot likumprojektā iekļauto grozījumu minētajā tiesību normā) nodokļu administrācijai ir pienākums kontrolēt nodokļu (nodevu) atlaižu, atbrīvojumu un atvieglojumu piemērošanas pareizību.
Likuma 2.panta trešajā daļā noteikts, ka konkrēto nodokli vai nodevu uzliek saskaņā ar konkrētā nodokļa vai nodevas likumu.
Tā kā konkrētajam nodoklim (nodevai) piemērojamais atvieglojums, atbrīvojums vai atlaide ir noteikts konkrētajā nodokļa (nodevas) likumā, vienlaikus šajos likumos arī konkretizējot konkrētā termina izteiktā jēdziena izpratnes robežas, tad attiecīgi nav nepieciešams Likuma 1.pantā skaidrot tikai vienu no šiem konkrētajos nodokļu (nodevu) likumos lietotajiem terminiem.
Tā, piemēram, Pievienotas vērtības nodokļa likumā, likumā "Par akcīzes nodokli", Elektroenerģijas nodokļa likumā, Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā, likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" un Muitas likumā nav lietots termins "nodokļa atlaide", taču ir noteikti atbrīvojumi un atvieglojumi. Likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli" tiek lietots termins "nodokļa atvieglojumi". Savukārt Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 4.panta astoņpadsmitajā daļā ir atsauce uz nodokļu atlaidēm saskaņā ar likumu "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās" (šajā likumā ir atsevišķi definēti tajā lietotie termini), 7.1 panta sestās daļas 3.punktā ir definēts, kas ir nodokļa atlaide šī panta piemērošanai, bet 12.pantā ir ietverti gan nodokļa atvieglojumi (nodokļa bāzes samazinājums), gan nodokļa atlaide (nodokļa samazinājums), lai gan panta nosaukums ir "nodokļa atvieglojums ziedotājiem".
▪ īpašs nodokļu režīms (Likuma 1.panta 13.punkts);
Ar grozījumiem, kas stājās spēkā 1998.gada 1.janvārī, Likums tika papildināts ar terminu "īpašs nodokļu režīms". Ar šiem grozījumiem vienlaikus Likuma 15.panta pirmās daļas 4.punktā tika noteikts, ka nodokļu maksātājiem ir pienākums nodokļu aprēķinu pareizības pierādīšanai uzglabāt finansiālās un saimnieciskās darbības ieņēmumus un izdevumus apliecinošus dokumentus vismaz piecus gadus, bet gadījumos, kad nodokļu maksātājam saskaņā ar likumu tiek piemērots īpašs nodokļu režīms uz laiku, kas pārsniedz piecus gadus, – visu īpašā nodokļu režīma piemērošanas laiku (minētās tiesību normas spēkā esošajā redakcijā nav vairs atsauces uz "īpašo nodokļu režīmu").
Normatīvo aktu projektu izstrādes rokasgrāmatā uzsvērts, ka, izvēloties iekļaut likumā terminu skaidrojumu, jāpārliecinās, vai skaidrotie termini vispār tiek izmantoti likumā (skatīt: https://tai.mk.gov.lv/book/1/chapter/92).
Tā kā Likuma tekstā netiek lietots termins "īpašs nodokļu režīms", tad attiecīgi ir zudusi nepieciešamība šādu terminu skaidrot Likuma 1.pantā.
2. Par nodokļu administrācijas prasījuma tiesībām
Atbilstoši Likuma 6.panta otrajai daļai nodokļu administrācija var nodot savas prasījuma tiesības nodokļu likumos paredzētajos gadījumos attiecībā uz konfiscētās un aprakstītās mantas pārdošanu.
Likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, Pievienotās vērtības nodokļa likumā, likumā "Par akcīzes nodokli", Elektroenerģijas nodokļa likumā, Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā un Muitas likumā nav noteikta speciāla atruna attiecībā uz prasījuma tiesību nodošanu citai personai saistībā ar konfiscētās un aprakstītās mantas pārdošanu.
Likumā "Par akcīzes nodokli" ir noteikti regulējumi tikai par akcīzes preču konfiskāciju (skatīt 33.panta ceturto un piekto daļu) un Muitas likumā ir noteikts regulējums tikai par preču konfiskāciju (skatīt 20.panta piekto daļu un 20.1 panta piekto daļu).
Savukārt likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" ir paredzēts atbrīvojums no iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanas Patērētāju aizsardzības likuma un Maksātnespējas likumā noteiktās situācijās, kas ietver kapitāla aktīvu atsavināšanu (skatīt 9.panta pirmās daļas 35.4 un 35.7 punktu), bet likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli" ir atrunāta nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanas kārtība nekustamam īpašumam, kas ar tiesas nolēmumu kriminālprocesā atzīts par noziedzīgi iegūtu un konfiscēts valsts labā, kā arī nodokļa nomaksa situācijā, ja nekustamo īpašumu atsavina, izpildot tiesas nolēmumu par noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju valsts labā, kā arī, ja īpašumu atsavina, izpildot tiesas nolēmumu par noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju, ar kuru nolemts mantu atdot pēc piederības īpašniekam vai likumīgajam valdītājam (skatīt 2.panta 6.1 daļu un 7.panta pirmās daļas 8. un 9.punktu).
Tā kā nodokļu likumos nav noteikta speciāla atruna attiecībā uz nodokļu administrācijas prasījuma tiesību nodošanu citai personai saistībā ar konfiscētās un aprakstītās mantas pārdošanu, ir nepieciešams izslēgt no Likuma 6.panta otrās daļas vārdus "un citos nodokļu likumos paredzētajos gadījumos konfiscētās un aprakstītās mantas pārdošanu".
Bez tam jāuzsver, ka Likuma 6.panta otrās daļas regulējums neatbilst regulējumam un faktiskajai institūciju rīcībai ar valstij piekritīgo mantu, kas noteikti Ministru kabineta 2024.gada 17.decembra noteikumos Nr.901 "Noteikumi par kompetentajām institūcijām un rīcību ar valstij piekritīgo mantu".
3. Par deklarāciju iesniegšanas termiņiem pagarinājuma gadījumā
Saskaņā ar Likuma 32.2 panta trešo daļu, pamatojoties uz nodokļu maksātāja motivētu rakstveida iesniegumu, Valsts ieņēmumu dienests var pagarināt iesniedzamo nodokļu deklarāciju un informatīvo deklarāciju iesniegšanas termiņus. Tādējādi ir nepieciešams precizēt Likuma 15.panta pirmās daļas 3.punktu nosakot, ka nodokļu maksātājam ir pienākums iesniegt nodokļu un informatīvās deklarācijas arī Valsts ieņēmumu dienesta noteiktajos deklarāciju iesniegšanas termiņos.
4. Par algas nodokļa grāmatiņām
Fiziskās personas kā nodokļu maksātāja papildu pienākums izņemt algas nodokļa grāmatiņu un iesniegt to darbavietā bija iekļauts Likuma pamata tekstā un ir spēkā jau no 1995.gada 1.aprīļa.
Šāds pienākums Likumā tika noteikts, jo tajā laikā bija spēkā likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 5.pants, kurā bija noteikts aizliegums darba devējam nodarbināt personas, kas tostarp neiesniedz algas nodokļa grāmatiņu, un 6.pants, kura tā laika redakcijā bija noteikts, ka katram Latvijas Republikas pastāvīgajam iedzīvotājam var būt tikai viena algas nodokļa grāmatiņa, kuru izsniedz nodokļu inspekcija vai pašvaldība pēc viņa dzīvesvietas, un kuru jāiesniedz attiecīgi pamatdarba vietā vai papildu darba vietā.
Savukārt saskaņā ar šobrīd spēkā esošo likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 6.panta pirmo daļu katram Latvijas Republikas iedzīvotājam var būt tikai viena algas nodokļa grāmatiņa, kuru piešķir Valsts ieņēmumu dienests, un tā iesniedzama vienā ienākuma gūšanas vietā pēc maksātāja izvēles.
Atbilstoši Ministru kabineta 2013.gada 4.jūnija noteikumu Nr.304 "Kārtība, kādā piešķirama algas nodokļa grāmatiņa" 3.punktam, lai nodokļa maksātājam piešķirtu algas nodokļa grāmatiņu un nodrošinātu likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" noteiktā neapliekamā minimuma piemērošanu un izdarītu šajos noteikumos minētos ierakstus, uz kuru pamata piemēro likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" noteiktos nodokļa atvieglojumus un nodokļa papildu atvieglojumus, nodokļa maksātājs iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā iesniegumu par algas nodokļa grāmatiņas piešķiršanu un paziņojumu par apgādībā esošām personām. Ja Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā nav informācijas, kas apliecina nodokļa maksātāja tiesības uz nodokļa atvieglojumiem vai nodokļa papildu atvieglojumiem, maksātājs iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā informāciju, kas pamato nodokļa atvieglojumu vai nodokļa papildu atvieglojumu piemērošanu.
Tā kā algas nodokļa grāmatiņa ir instruments, ar kura palīdzību taksācijas gada laikā, to iesniedzot galvenā ienākumu gūšanas vietā, tiek realizētas nodokļa maksātāja tiesības, nosakot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamo objektu un piemērojot atvieglojumus (neapliekamo minimumu, atvieglojumu un papildu atvieglojumu), no Likuma ir izslēdzama 15.panta otrās daļas 1. un 2.punkts, kurā šobrīd noteikts, ka šīs tiesības ir fiziskās personas kā nodokļu maksātāja pienākums.
5. Par nodokļu maksājumu prioritāti
Darba likuma 69.panta piektajā daļā noteikts, ka darba samaksa un ar to saistītās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas ir pirmās kārtas maksājumi, ko veic darba devējs (saskaņā ar Likuma 1.panta 1.punktu valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas ir uzskatāmas par nodokli). Savukārt atbilstoši likumam "Par valsts sociālo apdrošināšanu" valsts organizē valsts sociālo apdrošināšanu, lai apdrošinātu personas vai tās apgādībā esošo personu risku zaudēt darba ienākumu sakarā ar sociāli apdrošinātās personas slimību, invaliditāti, maternitāti, paternitāti, bezdarbu, vecumu, nelaimes gadījumu darbā vai saslimšanu ar arodslimību, bērna kopšanu, kā arī papildu izdevumiem sakarā ar sociāli apdrošinātās personas vai tās apgādībā esošās personas nāvi.
Ievērojot minēto, ir nepieciešams aktualizēt Likuma 15.panta trešās daļas 6.punktu, no tā izslēdzot vārdus "un prasījumi atlīdzināt kaitējumu, kas nodarīts sakropļojuma vai cita veselības bojājuma rezultātā, kā arī sakarā ar apgādnieka zaudējumu", tādējādi minētajā tiesību normā saglabājot tikai atsauci uz darbinieku prasījumiem atbilstoši darba tiesiskajām attiecībām.
6. Par tiesībām iepazīties ar normatīvajiem aktiem
Likuma 16.panta pirmās daļas 3.punkts, kā arī 18.panta pirmās daļas 9.punkts bija iekļauts Likuma pamata tekstā un ir spēkā jau no 1995.gada 1.aprīļa.
Tajā laikā bija spēkā likums "Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību" (spēku zaudējis ar 2012.gada 1.jūliju), kura 2.panta pirmajā daļā bija noteikts, ka likumi un citi Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemtie akti tiek izsludināti, tos publicējot valsts valodā oficiālajā preses izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
Tā kā minētais preses izdevums tolaik bija pieejams papīra veidā un par maksu, tad attiecīgi, lai nodokļu maksātājam būtu nodrošināta iespēja bez maksas nodokļu administrācijā iepazīties ar likumiem un citiem Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemtajiem aktiem, kas saistīti ar nodokļu un nodevu aprēķināšanas un maksāšanas kārtību, Likuma 16.panta pirmās daļas 3.punktā tika noteiktas nodokļu maksātāja tiesības nodokļu administrācijā bez maksas iepazīties ar normatīvajiem dokumentiem, kas reglamentē nodokļu un nodevu aprēķināšanas un maksāšanas kārtību.
Savukārt, tā kā normatīvo aktu grozījumi tiek izsludināti bez paša normatīvā akta teksta, kurš ir ticis grozīts, un tādējādi personai iepazīšanās ar grozījumiem preses izdevumā "Latvijas Vēstnesis" varēja radīt neskaidru priekšstatu par izmaiņām personas tiesībās vai pienākumos nodokļu jomā, Likuma 18.panta pirmās daļas 9.punktā tika noteikts nodokļu administrācijas pienākums publicēt ziņas par nodokļu un nodevu likmju, soda naudas un nokavējuma naudas noteikšanas kārtības grozīšanu.
Ar 2012.gada 1.jūliju stājās spēkā Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likums, kura 2.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka oficiālais izdevums "Latvijas Vēstnesis" ir Latvijas Republikas oficiālais izdevums, un tajā publicētā informācija ir oficiāla publikācija.
Informāciju oficiālajā izdevumā publicē elektroniski šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā tīmekļa vietnē www.vestnesis.lv.
Ņemot vērā, ka minētā tīmekļvietne ir brīvi pieejama, garantējot ikvienam bezmaksas pieeju normatīvajiem aktiem un to konsolidētajiem tekstiem elektroniskajā vidē, Likuma 16.panta pirmās daļas 3.punktā ietvertās nodokļu maksātāja tiesības ir zaudējušas savu aktualitāti.
Savukārt, tā kā šobrīd Valsts ieņēmumu dienests savā tīmekļvietnē publicē gan aktuālāko informāciju par izmaiņām nodokļu normatīvajos aktos un šī publicētā informācija ir daudz plašāka par Likuma 18.panta pirmās daļas 9.punktā noteikto publicējamās informācijas apjomu, kā arī organizē seminārus un prezentācijas par aktualitātēm konkrētajā gadā, aktualitāti ir zaudējis arī Likuma 18.panta pirmās daļas 9.punktā noteiktais nodokļu administrācijas pienākums.
7. Par deklarācijas iesniegšanas termiņa nokavējuma atjaunošanu
Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta likuma 14.panta pirmo daļu Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu pieņemtos lēmumus un izdotos rīkojumus Administratīvā procesa likumā vai Likumā noteiktajā kārtībā var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram, savukārt Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora lēmumu var pārsūdzēt tiesā.
Lai nodrošinātu efektīvu apstrīdēšanas mehānismu, kas noteic, ka Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors ir augstākā iestāde Administratīvā procesa likumā izpratnē, kurš veic Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu pieņemto lēmumu tiesiskuma kontroli, ir nepieciešams veikt grozījumu Likuma 16.panta pirmās daļas 6.punktā, lai noteiktu, ka Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu, ar kuru atjauno nokavēto nodokļu deklarācijas labojumu vai precizējumu iesniegšanas termiņu.
Vienlaikus jāuzsver, ka Valsts ieņēmumu dienests ir tiesīgs pieprasīt nodokļu maksātājiem iesniegt neiesniegtās nodokļu deklarācijas vai precizēt iesniegtās nodokļu deklarācijas tikai par pēdējiem trim gadiem (vai noteiktos gadījumos – par pēdējiem pieciem gadiem), jo pēc noilguma termiņa iestāšanās Valsts ieņēmumu dienestam nav tiesību veikt nodokļu administrācijas pārbaudi, lai pārliecinātos, vai nodokļu maksātājs pēc minētā termiņa noilguma ar iesniegto nodokļu deklarāciju ir pareizi un atbilstoši nodokļu likumam aprēķinājis budžetā iemaksājamā nodokļa apmēru, kā arī nav tiesību uzsākt nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu, lai piedzītu ar iesniegto deklarāciju aprēķinātos nodokļu maksājumus bezstrīda kārtībā.
Tādējādi Valsts ieņēmumu dienestam nav tiesību pieprasīt nodokļu maksātājam īstenot Likuma 16.panta pirmās daļas 6.punktā minētās tiesības attiecībā uz nodokļu deklarācijas iesniegšanas termiņa atjaunošanu, jo šīs ir personas tiesības, nevis pienākums.
8. Par konkrētas informācijas turpmāku nepublicēšanu
Likuma 18.panta pirmās daļas 20.punkts stājās spēkā 2010.gada 1.augustā un šī tiesību norma pieņemta saistībā ar Publisko iepirkumu likuma (likums spēku zaudējis ar 2017.gada 1.martu) 39.panta otro daļu, kas bija spēkā līdz 2012.gada 11.februārim, un uz minētā panta pamata izdotajiem un līdz 2012.gada 11.februārim spēkā esošajiem Ministru kabineta 2010.gada 10.augusta noteikumiem Nr.761 "Noteikumi par kārtību, kādā apkopojama, sagatavojama un publicējama informācija par vidējiem darba ienākumiem un deklarētajiem gada apliekamajiem ienākumiem".
Kā bija noteikts Publisko iepirkumu likuma 39.panta otrajā daļā, šā panta pirmās daļas 6. un 7.punktā minētās informācijas apkopošanas, sagatavošanas un publiskošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
Savukārt minētā panta pirmās daļas 6. un 7.punktā bija noteikts, ka pasūtītājs izslēdz kandidātu vai pretendentu no turpmākās dalības iepirkuma procedūrā, kā arī neizskata pretendenta piedāvājumu, tostarp, jebkurā no šādiem gadījumiem:
▪ Latvijā reģistrēta (atrodas pastāvīgā dzīvesvieta) kandidāta vai pretendenta darba ņēmēju mēneša vidējie darba ienākumi pirmajos trijos gada ceturkšņos pēdējo četru gada ceturkšņu periodā līdz pieteikuma vai piedāvājuma iesniegšanas dienai ir mazāki par 70 procentiem no darba ņēmēju vidējiem darba ienākumiem valstī minētajā periodā attiecīgajā nozarē atbilstoši NACE 2.red. klasifikācijas divu zīmju līmenim pēc Valsts ieņēmumu dienesta apkopotajiem datiem, kas publicēti Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā internetā. Ja kandidāts vai pretendents kā nodokļu maksātājs ir reģistrēts pēdējo četru gada ceturkšņu periodā līdz pieteikuma vai piedāvājuma iesniegšanas dienai, tiek ņemti vērā darba ņēmēju mēneša vidējie darba ienākumi periodā no nākamā mēneša pēc reģistrācijas mēneša līdz pieteikuma vai piedāvājuma iesniegšanas dienai;
▪ kandidāta vai pretendenta – fiziskās personas, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā, kura nenodarbina citas personas un ir reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicēja, viena divpadsmitā daļa no deklarētā apliekamā ienākuma no saimnieciskās darbības gadā, par kuru ir iestājies gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas termiņš, ir mazāka par 70 procentiem no darba ņēmēju vidējiem mēneša darba ienākumiem pirmajos trijos gada ceturkšņos pēdējo četru gada ceturkšņu periodā līdz pieteikuma vai piedāvājuma iesniegšanas dienai attiecīgajā nozarē atbilstoši NACE 2.red. klasifikācijas divu zīmju līmenim pēc Valsts ieņēmumu dienesta apkopotajiem datiem, kas publicēti Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā internetā.
Ar 2012.gada 11.februāri stājās spēkā grozījumi Publisko iepirkumu likuma 39.pantā, no tā tostarp izslēdzot panta pirmās daļas 6. un 7. punktu, kā arī izslēdzot panta otro daļu.
Kā skaidrots likumprojekta "Grozījumi Publisko iepirkumu likumā" anotācijā (skatīt: https://titania.saeima.lv/LIVS11/SaeimaLIVS11.nsf/0/F05C2B07419E4012C225798A0033AAF0?OpenDocument), grozījumi Publisko iepirkumu likumā ir veikti, ievērojot Satversmes tiesas 2011.gada 3.novembra spriedumu lietā 2011-05-01 "Par Publisko iepirkumu likuma 39.panta pirmās daļas 6.punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. un 105.pantam", ar kuru atzīts Publisko iepirkumu likuma 39.panta pirmās daļas 6.punkts, ciktāl tas ierobežo nodokļus maksājošo iepirkuma procedūru kandidātu un pretendentu tiesības, par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 91.pantam un spēkā neesošu no 2012.gada 1.marta.
Lai arī Satversmes tiesa secināja, ka ar apstrīdētajā normā ietvertajiem līdzekļiem ir iespējams sasniegt likumdevēja izraudzīto leģitīmo mērķi – sabiedrības labklājības veicināšana un citu personu tiesību aizsardzība, kas izpaužas kā nodokļus nepilnīgi maksājošo pretendentu izslēgšana no dalības iepirkuma procedūrā, pilnvērtīgas nodokļu iekasēšanas sekmēšana un iepirkuma procedūras pretendentu godīgas konkurences nodrošināšana – tomēr var būt dažādi iemesli, kuru dēļ pretendents atbilst apstrīdētajā normā noteiktajam izslēgšanas kritērijam, kaut arī ir godprātīgi veicis visus normatīvajos aktos paredzētos nodokļu maksājumus. Līdz ar to apstrīdētā norma var ierobežot tādu pretendentu tiesības, kuri ir izpildījuši visas nodokļu maksāšanas saistības pret valsti, bet neierobežot tādu pretendentu tiesības, kuri šīs saistības nav izpildījuši pilnībā. Ņemot vērā, ka no Eiropas Savienības Tiesas spriedumiem izriet nepārprotams secinājums, ka tiesību ierobežošana uz neapstrīdamas prezumpcijas pamata nav pieļaujama, ja ar to tiek pārkāpts vienlīdzības, samērīguma un pārskatāmības princips, un, ievērojot to, ka apstrīdētā norma ietver formālu kritēriju, kas tiek piemērots visiem iepirkuma procedūras pretendentiem, nepārbaudot, vai tie ir izpildījuši nodokļu nomaksas saistības pret valsti, Satversmes tiesa atzina, ka apstrīdētā norma neatbilst samērīguma principam un Satversmes 91.panta pirmajā teikumā ietvertajam vienlīdzības principam.
Tādējādi šobrīd publisko iepirkumu jomas normatīvie akti neparedz publisko iepirkumu vajadzībām izmantot informāciju, kuru Valsts ieņēmumu dienests publicē tīmekļvietnē saskaņā ar Likuma 18.panta pirmās daļas 20.punktu, kā arī netiek plānots, ka minētajos normatīvajos aktos tiks atjaunota šīs informācijas izmantošana.
Tā kā ir zudis leģitīmais mērķis Likuma 18.panta pirmās daļas 20.punktā norādītās informācijas publicēšanai, ir nepieciešams minēto normu no Likuma izslēgt.
9. Par informācijas publicēšanu saistībā ar administratīvi sodītajiem darba devējiem
Ar 2018.gada 1.janvāri stājās spēkā Likuma 18.panta pirmās daļas 29.punkts, saskaņā ar kuru Valsts ieņēmumu dienestam ir pienākums nodrošināt publiski pieejamu informāciju par fiziskajai personai un juridiskās personas amatpersonai uzliktā administratīvā soda par darba samaksas noteikumu pārkāpšanu esību. Minētā informācija ir publiski pieejama no brīža, kad stājies spēkā un likumā noteiktajā termiņā nav pārsūdzēts lēmums par administratīvā soda uzlikšanu vai stājies spēkā attiecīgs tiesas nolēmums, tik ilgi, kamēr persona atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam ir atzīstama par administratīvi sodītu.
Atbilstoši likumprojekta "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" anotācijai (skatīt: https://titania.saeima.lv/LIVS12/SaeimaLIVS12.nsf/0/93C8234D19684623C225815A0053C9F3?OpenDocument) šāds regulējums tika izstrādāts, izpildot Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2018.-2021.gadam 3.rīcības virziena "Uzlabot nodokļu administrēšanu" 3.5.uzdevuma "Nodokļu kontroles procesa uzlabošana" 3.5.2.apakšuzdevumu – publiskot Valsts ieņēmumu dienesta mājas lapā informāciju par nodokļu maksātājiem, kas nepilda nodokļu normatīvajos aktos paredzētās saistības, ievērojot personas datu aizsardzības principus, it īpaši Vispārīgās datu regulas noteikumus.
Savukārt minēto pamatnostādņu pielikuma "Esošās situācijas apraksts" 6.5.sadaļā "Nodokļu kontroles procesa uzlabošana" uzsvērts, ka komersantam ir brīvas iespējas izvēlēties darījumu partneri un tāpēc tam ir jāvērtē, kādus riska elementus ietver darījums, kurā tas iesaistās. Tādējādi ir būtiski paplašināt iespēju potenciālajiem darījuma partneriem, kā arī institūcijām, kas ir iesaistītas darījumu monitoringā, iegūt informāciju no publiskajām datu bāzēm par nodokļu maksātājam konstatētajiem pārkāpumiem nodokļu jomā.
No minētā izriet, ka Likuma 18.panta pirmās daļas 29.punktā ietvertais regulējums tika izstrādāts, tostarp, lai nodrošinātu nodokļu maksātājam iespēju iegūt pēc iespējas pilnīgāku informāciju par potenciālo darījuma partneri, kas ļautu novērtēt tā uzticamību un darījuma risku un atbildīgi pieņemt lēmumu par darījuma veikšanu vai arī atteikšanos no tā.
Tāpat augstākminētajā likumprojekta "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" anotācijā ir uzsvērts, ka Likuma 18.panta pirmās daļas 29.punktā ietvertās informācijas publiska pieejamība motivēs fiziskās personas un valdes locekļus, kuri labprātīgi lēmumu nav izpildījuši, administratīvo sodu nomaksāt, kā arī turpmāk ievērot prasības, kas ietvertas normatīvajos aktos, kuri nosaka grāmatvedības kārtošanu un organizāciju.
Tādējādi Likuma 18.panta pirmās daļas 29.punktā ietvertā regulējuma mērķis ir arī motivēt pārkāpējus labprātīgi samaksāt piemērotos naudas sodus, ņemot vērā, ka samaksas gadījumā informācija par tiem pēc noteikta laika vairs nav publiski pieejama Valsts ieņēmumu dienesta tīmekļvietnē, kā arī motivēt turpmāk ievērot normatīvo aktu prasības.
Saskaņā ar Likuma 137.pantu par grāmatvedības uzskaitē neuzrādītas darba samaksas izmaksāšanu piemēro naudas sodu fiziskajai personai vai valdes loceklim no divdesmit astoņām līdz četrsimt naudas soda vienībām (tas ir – no 140 līdz 2000 euro), atņemot valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās uz laiku līdz trim gadiem vai bez tā.
Kā skaidrots likumprojekta "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" anotācijā (skatīt: https://titania.saeima.lv/LIVS13/SaeimaLIVS13.nsf/0/72744FD20671EB94C225843B0026A18B?OpenDocument#b), minētais pārkāpums izpaužas kā fiziskās personas vai valdes locekļa darbība, izmaksājot vai dodot uzdevumu darbiniekam izmaksāt atalgojumu skaidrā naudā, to nenorādot grāmatvedības dokumentos vai norādot to apmērā, kas neatbilst faktiski veiktajai izmaksai (tā saucamās "aplokšņu algas"). Tādējādi darba devējs izvairās no obligāto iemaksu un algu nodokļu nomaksas, kas aprēķināmi darba ņēmēja algotajā darbā gūtajiem ienākumiem, patieso atalgojuma apmēru neatspoguļojot grāmatvedības dokumentos.
Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta sniegto statistiku saskaņā ar Likuma 137.pantu:
▪ 2021.gadā – pieņemti pieci lēmumi;
▪ 2022.gadā – pieņemti 27 lēmumi;
▪ 2023.gadā – pieņemti 34 lēmumi;
▪ 2024.gadā – pieņemti 9 lēmumi.
Atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta skaidrojumam iestāde ne visos gadījumos, kad persona būtu saucama pie administratīvās atbildības par grāmatvedības uzskaitē neuzrādītas darba samaksas izmaksāšanu, tā pie šīs atbildības tiek saukta. Pirmkārt, ir grūti iegūt pierādījumus un pierādīt "aplokšņu algu" izmaksu, un pierādīšana ir atkarīga no saņemtās informācijas, kas bieži vien nav pietiekama, un otrkārt – darba ņēmēji atbalsta darba devējus un nevēlas sniegt attiecīgo informāciju Valsts ieņēmumu dienestam.
Ja nav pietiekamu pierādījumu, lai piemērotu Likuma 137.pantu, Valsts ieņēmumu dienests piemēro Likuma 135.pantu, kurā paredzēta administratīvā atbildība par izvairīšanos no nodokļu vai tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas.
Saistībā ar šo administratīvo pārkāpumu piemērotais naudas sodu skaits nav liels, jo Valsts ieņēmumu dienests nodokļu administrēšanas pasākumu ietvaros piemēro "konsultē vispirms" principu, un naudas sodi tiek piemēroti tikai gadījumos, kad konstatētais pārkāpums netiek novērsts.
No minētā var secināt, ka Likuma 18.panta pirmās daļas 29.punktā ietvertais regulējums nav sasniedzis savu mērķi, jo neatspoguļo pilnīgu informāciju par "aplokšņu algu" izmaksātājiem, ņemot vērā, ka, pirmkārt, ne visos gadījumos tie tiek saukti pie administratīvās atbildības, jo "konsultē vispirms" principa ietvaros tiem ir iespēja pārkāpumu labprātīgi novērst, un, otrkārt – pierādījumu trūkumu dēļ tie tiek saukti pie administratīvās atbildības par izvairīšanos no nodokļu vai tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas, un šī informācija nav publiski pieejama.
Tādējādi ir izvērtējams, vai pastāv citi risinājumi leģitīmā mērķa sasniegšanai.
Izvērtējums
Saskaņā ar Likuma 18.panta pirmās daļas 29.punktu šobrīd publiski pieejama ir informācija par fizisku personu, tas ir, par darba devēju – fizisko personu un juridiskās personas amatpersonu.
Lai iegūtu šo informāciju, Valsts ieņēmumu dienesta tīmekļvietnes meklētājā jāievada juridiskās personas nosaukums un reģistrācijas numurs, bet, lai iegūtu informāciju par fizisko personu – tās vārds, uzvārds un reģistrācijas kods.
Datu valsts inspekcija ir aicinājusi apsvērt, vai tāds pats rezultāts – atturēt personu no nodokļu nemaksāšanas – nevar tikt sasniegts, publicējot tikai juridisko personu nosaukumus, kuros konstatēta "aplokšņu algu" maksāšana.
Kā uzsver Datu valsts inspekcija, šādam regulējumam iespējams būtu pat lielāks efekts, jo tas atstātu iespaidu kopā uz uzņēmumu un negatīvi ietekmētu uzņēmuma reputāciju. Tādējādi visi valdes locekļi, uzņēmuma īpašnieki un patiesā labuma guvēji būtu ieinteresēti nepārkāpt nodokļu maksāšanas noteikumus.
Kā skaidrojusi Satversmes tiesa, pamattiesību ierobežojums ir nepieciešams, ja nepastāv citi līdzekļi, kuri būtu tikpat iedarbīgi un kurus izvēloties, pamattiesības tiktu ierobežotas mazāk. Vērtējot to, vai leģitīmo mērķi var sasniegt ar alternatīviem līdzekļiem, Satversmes tiesa vienmēr uzsver to, ka saudzējošāks līdzeklis ir nevis jebkurš cits, bet gan tikai tāds līdzeklis, ar kuru var sasniegt leģitīmo mērķi vismaz tādā kvalitātē (skatīt: https://www.satv.tiesa.gov.lv/runas-un-raksti/pamattiesibu-ierobezojuma-konstitucionalitates-izvertesana-satversmes-tiesas-prakse/#_ftn12).
Tādējādi, lai izvērtētu, vai ir veicami grozījumi Likuma 18.panta pirmās daļas 29.punktā, lai tajā ietverto regulējumu attiecinātu tikai uz juridiskajām personām, ir nepieciešams izvērtēt, vai jau šobrīd nepastāv citi alternatīvi līdzekļi, kuri ir tikpat iedarbīgi, lai motivētu darba devējus – juridiskās personas – uzrādīt grāmatvedības uzskaitē pilnā apmērā darbiniekiem izmaksāto darba samaksu.
Likumā ir noteikti vairāki gadījumi, kad sabiedrībai ir iespēja iegūt Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošo informāciju par juridisku personu:
1. publiski pieejamais nodokļu maksātāju reitings;
Ar 2023.gada 4.jūliju stājās spēkā Likuma 18.panta pirmās daļas 36.punkts, kurā noteikts Valsts ieņēmumu dienesta pienākums nodrošināt publiski pieejamu Valsts ieņēmumu dienesta noteikto nodokļu maksātāju reitinga kopējo novērtējumu.
Minētais reitings ir pieejams par katru komercsabiedrību, ārvalsts komersanta filiāli, Eiropas Savienības dalībvalsts, Islandes Republikas, Norvēģijas Karalistes un Lihtenšteinas Firstistes kapitālsabiedrības filiāli, kā arī par katru zemnieku saimniecību, zvejnieku saimniecību un individuālo uzņēmumu, ja minētie subjekti sastāda gada pārskatu.
Atbilstoši likumprojekta "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" anotācijā (skatīt: https://tapportals.mk.gov.lv/annotation/55033d65-602e-4748-af3d-b95c8b7d9642) ietvertajam skaidrojumam Likuma 18.panta pirmās daļas 36.punkts ir izstrādāts ar mērķi paplašināt nodokļu maksātājiem pieejamos rīkus potenciālo darījumu partneru un darījumu risku novērtēšanai un atturēties no dalības darījumos ar darījumu partneriem ar apšaubāmu reputāciju nodokļu saistību izpildes jomā.
Savukārt, kā skaidrots Valsts ieņēmumu dienesta 2024.gada publiskajā pārskatā, reitinga novērtējuma pamatā ir nodokļu maksātāju segmentācijas rezultāti, kurus Valsts izmanto nodokļu administrēšanas procesā, lai noteiktu katra nodokļu maksātāja segmentu un nodrošinātu nodokļu maksātāju uzvedības un brīvprātīgas saistību izpildes līmenim atbilstošo Valsts ieņēmumu dienesta pieeju. Paralēli sāk darboties uz datiem balstīts pakalpojumu grozs katram nodokļu maksātāju segmentam – efektīvs rīks, kas motivē juridiskās personas uzlabot savas nodokļu un muitas saistības pret valsti. Publicētais nodokļu maksātāja reitings ir informatīvs, vienlaikus tas ir būtisks solis, lai stiprinātu izpratni par godīgu uzņēmējdarbību un motivētu un atbalstītu uzņēmējus, tā mazinot ēnu ekonomiku. Ikviens interesents var aplūkot katra Latvijas uzņēmuma nodokļu maksāšanas reitingu Valsts ieņēmumu dienesta tīmekļvietnē publiskojamo datu bāzē. Reitinga kritēriji tiek pastāvīgi pārskatīti un pilnveidoti, ņemot vērā gan Valsts ieņēmumu dienesta pieejamo informāciju, gan uzklausot uzņēmēju un sadarbības partneru viedokli un ieteikumus.
Saskaņā ar Likuma 18.panta desmito daļu, nosakot nodokļu maksātāju reitinga kopējo novērtējumu, Valsts ieņēmumu dienests, tostarp izmanto darba samaksas novērtējumu.
Minētā novērtējuma mērķis ir motivēt nodokļu maksātājus pilnā apmērā norādīt darbinieku nostrādātās stundas un darba samaksu, tādējādi panākot algas nodokļu pilnīgu deklarēšanu un nomaksu.
Šajā novērtējumā kopā tiek salīdzināts nodokļu maksātāja darba samaksas līmenis, piemēram, salīdzinājumā ar vidējo darba samaksas līmeni attiecīgai profesijai, nozarē un valstī, kā arī riski, kas norāda uz nepilnīgu darba samaksas deklarēšanu (skatīt Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai sniegto skaidrojumu, kas pieejams: https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/0/68F60FE6F9E228C2C225892D0051E784?OpenDocument).
Atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta skaidrojumam Valsts ieņēmumu dienests nodokļu maksātāju reitinga novērtējuma rādītāja "Nodokļu un muitas maksājumu administrēšanas rezultāti" kritērijos vērtē, vai divpadsmit mēnešu laikā pirms nodokļu maksātāja reitinga noteikšanas datuma nodokļu maksātājam un tā amatpersonai nodokļu kontroles vai citu nodokļu administrēšanas pasākumu rezultātā ir uzlikts administratīvais sods par pārkāpumiem nodokļu jomā.
Informāciju, par kādiem konkrēti administratīviem pārkāpumiem nodokļu jomā juridiskās personas amatpersona sodīta, Valsts ieņēmumu dienests neizmanto nodokļu maksātāju reitinga noteikšanā.
Valsts ieņēmumu dienests administratīvo atbildību par Likuma 137.pantā minēto administratīvo pārkāpumu 2024.gadā ir piemērojis B reitinga novērtējuma juridisko personu amatpersonām, no kurām 2025.gadā viena juridiskā persona ir uzlabojusi novērtējumu – ieguvusi A reitingu, kā arī vienai juridiskajai personai novērtējums ir samazinājies uz C reitingu.
Jāuzsver, ka nodokļu maksātāji, kuriem vērtējamā periodā Valsts ieņēmumu dienests uzlicis administratīvus sodus par pārkāpumiem nodokļu jomā un sodu kopējais apmērs pārsniedz 700 euro, nevar iegūt A reitinga novērtējumu.
Lai arī Likuma 18.panta pirmās daļas 36.punktā ietvertais regulējums, kas noteic publiski pieejamu Valsts ieņēmumu dienesta noteikto nodokļu maksātāju reitinga kopējo novērtējumu, sasniedz leģitīmo mērķi – sabiedrības labklājības nodrošināšanas – tomēr tas nenodrošina iespēju potenciālajiem darījuma partneriem, darba ņēmējiem, kā arī institūcijām, kas ir iesaistītas darījumu monitoringā, iegūt informāciju, vai konkrētais nodokļu maksātājs ir sodīts par grāmatvedības uzskaitē neuzrādītas darba samaksas izmaksāšanu.
2. publiski pieejamie nodokļu administrācijas pārbaužu lēmumi.
Likums paredz, ka darba devējam var būt noteikta atbildība par nepilnīgu nodokļa ieturēšanu administratīvā procesa ietvaros.
Tā, piemēram, Likuma 32.panta 5.1 daļā ir atsevišķi paredzēta nodokļu maksātāja (darba devēja) atbildība par nodokļu revīzijā (auditā) konstatēto nodokļu pārkāpumu, kura rezultātā ir samazināts budžetā iemaksājamā nodokļa apmērs, ja tas ir nodarbinājis vai nodarbina personu, nenoslēdzot darba, uzņēmuma, graudniecības vai pārvadājuma līgumu vai noslēdzot darba, uzņēmuma, graudniecības vai pārvadājuma līgumu, bet darba samaksas ienākumu vai tā daļu nav aprēķinājis un uzrādījis grāmatvedības uzskaitē vai Valsts ieņēmumu dienestam iesniegtajā darba devēja ziņojumā.
Tāpat šo pārkāpumu Valsts ieņēmumu dienests var konstatēt arī nodokļu kontrolē, tā rezultātā nosakot par labu budžetam piedzenamo nodokļu (valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa) summu. Proti, Likuma 23.panta 5.4 daļā ir noteikts, ja administratīvais pārkāpums vai citas kompetentās iestādes sniegtā informācija par konstatēto pārkāpumu ietekmē nodokļu (nodevu) apmēru, nodokļu administrācija nodokļu kontroles rēķinu izdod mēneša laikā pēc attiecīgās informācijas saņemšanas, nenosūtot nodokļu maksātājam paziņojumu par nodokļu kontroles uzsākšanu.
Ņemot vērā, ka Likuma 137.pantā minētais pārkāpums ietekmē nodokļu (nodevu) apmēru, secināms, ka, pamatojoties uz šo konstatēto administratīvo pārkāpumu, Valsts ieņēmumu dienestam var veikt arī nodokļu kontroli, lai noteiktu par labu budžetam piedzenamo nodokļu summu.
Ar 2021.gada 5.augustu stājās spēkā Likuma 18.panta pirmās daļas 34.punkts, kurā noteikts, ka Valsts ieņēmumu dienests nodrošina publiski pieejamu informāciju par nodokļu revīzijas (audita) un nodokļu kontroles rezultātā pieņemtajiem lēmumiem, ar kuriem konstatēti juridisko personu nodokļu normatīvo aktu pārkāpumi.
Minētā informācija tiek publiskota saraksta veidā un tajā tiek ietverts juridiskās personas nosaukums, reģistrācijas numurs, pieņemtā lēmuma spēkā stāšanās datums, tā būtība un nolemjošā daļa, kā arī informācija, vai lēmums ir pārsūdzēts tiesā.
Ar minēto regulējumu Valsts ieņēmumu dienests izvirzīja šādus sasniedzamos mērķus (skatīt Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai adresēto Finanšu ministrijas 2020.gada 19.marta vēstuli Nr.4.1-36/28/1277, kas pieejama: https://titania.saeima.lv/LIVS13/SaeimaLIVS13.nsf/0/A02FF4004C87040CC22585310058342F?OpenDocument):
▪ publiskot savu praksi par sodoša rakstura sabiedrībai nozīmīgiem lēmumiem, lai kliedētu sabiedrības maldīgos uzskatus par atšķirīgu pieeju sodu piemērošanā. Sabiedrība tādējādi tiks informēta, ka vienādu apstākļu un pārkāpumu gadījumos, Valsts ieņēmumu dienests izturas vienādi pret visiem nodokļu maksātājiem, piemērojot vienlīdzīgus sodus. Informācijas publiska pieejamība vienlaikus veicinās Valsts ieņēmumu dienesta noteiktās prakses piemērošanu visos gadījumos, ņemot vērā pieņemto lēmumu caurspīdīgumu;
▪ veicināt prevenciju, lai atturētu nodokļu maksātājus no pārkāpumu izdarīšanas, jo informācija par pārkāpumiem nonāks publiskajā telpā.
Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju Valsts ieņēmumu dienests 2022.gadā publicējis 27 lēmumus par nodokļu revīzijas (audita) rezultātiem un 34 lēmumus par datu atbilstības pārbaudes rezultātiem, 2023.gadā publicējis sešus lēmumus par nodokļu revīzijas (audita) rezultātiem un 41 lēmumu par datu atbilstības pārbaudes rezultātiem, bet 2024.gadā publicējis trīs lēmumus par nodokļu revīzijas (audita) rezultātiem un 230 lēmumus, kas pieņemti nodokļu kontroles rezultātā.
Atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta skaidrojumam laika periodā no 2021. līdz 2024.gadam pie administratīvās atbildības par Likuma 137.pantā minēto administratīvo pārkāpumu sauktas 75 personas, deviņos gadījumos pārkāpums konstatēts nodokļu kontrolē, 44 gadījumos – tematiskajā pārbaudē, 22 gadījumos – informācijas iegūšanas (nodokļu nomaksas veicināšanas) laikā.
Lai arī Likuma 18.panta pirmās daļas 34.punktā ietvertais regulējums, kas noteic publiski pieejamu informāciju par Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu administrācijas pārbaudes rezultātā pieņemtajiem lēmumiem, ar kuriem konstatēti pārkāpumi, kas saistīti ar grāmatvedības uzskaitē neuzrādītās darba samaksas izmaksāšanu, sasniedz leģitīmo mērķi – sabiedrības labklājības nodrošināšanas – tomēr tas nenodrošina iespēju potenciālajiem darījuma partneriem, darba ņēmējiem, kā arī institūcijām, kas ir iesaistītas darījumu monitoringā, iegūt informāciju, vai konkrētais nodokļu maksātājs ir sodīts par grāmatvedības uzskaitē neuzrādītas darba samaksas izmaksāšanu.
Tā kā nepastāv citi līdzekļi, kuri būtu tik pat iedarbīgi leģitīmā mērķa – motivēt darba devējus uzrādīt grāmatvedības uzskaitē pilnā apmērā darbiniekiem izmaksāto darba samaksu – sasniegšanai, tad attiecīgi ir nepieciešams pārskatīt Likuma 18.panta pirmās daļas 29.punktu, tostarp nodrošinot esošās fizisko personu datu aizsardzības prasības.
10. Nodokļu parādu kapitalizācija
Ekonomikas ministrija, izvērtējot spēkā esošo normatīvo regulējumu un tā praktisko piemērojamību, ir sniegusi skaidrojumu, ka:
▪ nodokļu parādu kapitalizācijas regulējums Likumā attiecas uz specifiskiem gadījumiem, kas saistīti ar privatizējamām vai privatizētām kapitālsabiedrībām, kurām nodokļu parāds izveidojies līdz privatizācijai;
▪ Ministru kabineta 2008.gada 2.decembra noteikumi Nr.986 "Kārtība, kādā veicama privatizācija ar nodokļu parādu kapitalizācijas metodi" joprojām ir spēkā, taču to praktiskā piemērošana nav aktuāla, jo:
- konkrētā veida privatizācijas process Latvijā ir noslēdzies, un šobrīd nav identificēti gadījumi, kur būtu nepieciešams piemērot privatizāciju ar nodokļu parādu kapitalizācijas metodi;
- nodokļu parādu kapitalizācija tiek uzskatīta par valsts atbalstu, kura piešķiršana šobrīd ir pieļaujama tikai, ievērojot spēkā esošo Eiropas Savienības tiesību aktu regulējumu.
Tā kā nodokļu maksājumu pamatparādu kapitalizācija ir uzskatāma par valsts atbalstu, kuru šobrīd piešķirt vairs nav iespējams, no Likuma ir nepieciešams izslēgt aktualitāti zaudējušo nodokļu parādu kapitalizācijas regulējumu.
11. Par brīdinājuma par saimnieciskās darbības apturēšanu sagatavošanu
Likuma 34.1 panta pirmajā daļā ir uzskaitīti pārkāpumi, kurus konstatējot, Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības apturēt nodokļu maksātāja saimniecisko darbību.
Savukārt minētā panta otrajā daļā ir noteikti konkrēti pārkāpumi, kurus konstatējot, Valsts ieņēmumu dienestam ir pienākums sākotnēji brīdināt nodokļu maksātāju.
Lai nākotnē optimizētu Valsts ieņēmumu dienesta resursus, ir nosakāma iespēja Valsts ieņēmumu dienestam sagatavot elektroniski brīdinājumu arī bez nodokļu administrācijas amatpersonas paraksta. Šajā gadījumā brīdinājumā obligāti norādāma atzīme: "Brīdinājums sagatavots elektroniski un ir derīgs bez paraksta."
12. Par elektroniskās komercijas uzraudzību
Ņemot vērā, ka ar 2024.gada 17.februāri ir piemērojams Digitālo pakalpojumu akts un ievērojot to, ka noteikumi Nr.350 nosaka Digitālo pakalpojumu akta 9.pantā minētajā lēmumā norādāmo informāciju papildus šā akta 9.pantā noteiktajām prasībām, Digitālo pakalpojumu akta 9.pantā minētā lēmuma izpildes un darbības termiņus, kā arī Digitālo pakalpojumu akta 9.pantā minētajā lēmumā vai tā pielikumā ietvertās informācijas ievietošanas nosacījumus un kārtību iestādes uzturētajā mašīnlasāmajā sarakstā, ir nepieciešams atbilstoši pilnveidot Likuma 34.1 un 34.4 pantā iekļauto regulējumu.
13. Par domēna vārda lietošanas tiesību nodošanas liegumu
Domēna vārda lietošanas tiesības ir iegūtas tiesības izmantot domēna vārdu, savukārt lietošanas tiesību ierobežošana ir aizliegums veikt noteiktas darbības, saglabājot domēna vārda lietotāju kā personu, uz kuras vārda reģistrēts domēna vārds.
Tā kā lieguma uzlikšana domēna vārda lietošanas tiesību nodošanai var būt arī kā viens no nodokļu administrācijas lēmuma izpildes nodrošinājuma līdzekļiem (skatīt Likuma 26.1 panta pirmās daļas 3.punktu), ir nepieciešams atbilstoši precizēt Likuma 34.5 pantu.
14. Par informācijas par finanšu kontiem sniegšanu
Šobrīd Likums viennozīmīgi nenosaka, ka pienākums iesniegt informāciju par finanšu kontiem attiecas arī uz tiem subjektiem, kuri uz informācijas sniegšanas brīdi vairs neatbilst finanšu iestādei Likuma XII nodaļas izpratnē.
Tādēļ ir nepieciešams veikt grozījumus Likuma 71.pantā, lai noteiktu, ka minētais pienākums attiecas arī uz subjektu, kurš uz ziņojuma sniegšanas brīdi vairs nav uzskatāms par finanšu iestādi Likuma XII nodaļas izpratnē. Šajā gadījumā tas sniedz ziņojumu par to attiecīgā pārskata perioda (kalendārā gada) laikposmu, kurā tas bija finanšu iestāde.
15. Par tiesību normu aktualizēšanu
▪ Par Likuma 16.panta pirmās daļas 1.punktu un 18.panta pirmās daļas 6.punktu
Likuma 16.panta pirmās daļas 1.punktā ir noteikts, ka nodokļu maksātājam ir tiesības izmantot likumos noteiktos nodokļu un nodevu atvieglojumus. Tā kā konkrētajā nodokļu un nodevu likumā var būt noteikts, ka konkrētajam nodoklim vai nodevai var būt piemērojams arī atbrīvojums, ir nepieciešams papildināt Likuma 16.panta pirmās daļas 1.punktu ar nodokļu maksātāja tiesībām izmantot likumos paredzētās nodokļu un nodevu atlaides.
Attiecīgi ir nepieciešams papildināt Likuma 18.panta pirmās daļas 6.punktu ar nodokļu administrācijas pienākumu kontrolēt arī nodokļu (nodevu) atbrīvojumu piemērošanas pareizību.
▪ Par Likuma 23.panta astotās daļas 1.punktu
Līdz 2004.gada 30.septembrim spēkā bija Latvijas Kriminālprocesa kodekss, kurā tika lietots termins "izziņas iestāde". Savukārt ar 2005.gada 1.oktobri ir stājies spēkā Latvijas Kriminālprocesa likums, kura pārejas noteikumu 9.punktā noteikts, ka normatīvajos aktos lietotie termini "izziņas iestāde" un "izziņas izdarītājs" līdz šo aktu redakcijas pakāpeniskai precizēšanai turpmāk saprotami kā termini "izmeklēšanas iestāde" un "izmeklētājs".
Ņemot vērā minēto, ir nepieciešams atbilstoši precizēt Likuma 23.panta astotās daļas 1.punktu, aizstājot tajā vārdu "izziņas" ar vārdu "izmeklēšanas".
▪ Par Likuma 26.panta astotās daļas 9.punktu
Minētā tiesību norma nosaka, ka lēmuma par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu izpildes noilguma termiņš tiek apturēts, ja lēmums ir iesniegts izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam un nodokļu administrācijas ierēdnim, kuram saskaņā ar likumu ir piešķirtas tiesu izpildītāja tiesības, – līdz lēmuma izpildei vai līdz brīdim, kad ir izdots akts par piedziņas neiespējamību.
Tieslietu ministrija, sniedzot atzinumu par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" (24-TA-761), vērsa uzmanību, ka nav juridiski korekti noteikt Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņiem tiesu izpildītāja tiesības, jo atbilstoši Tiesu izpildītāju likumā un Civilprocesa likumā noteiktajam zvērinātam tiesu izpildītājam piemīt dažādas tiesības – sākot no piekļuves informācijai dažādās datubāzēs un beidzot ar iekļūšanu īpašumā.
Ievērojot minēto un, ņemot vērā, ka Likuma 26.panta piektajā daļā noteikts, ka pilnvarota nodokļu administrācijas amatpersona lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu var pieņemt ne agrāk kā piecas darba dienas pēc nodokļu maksājuma termiņa, savukārt minētā panta septītās daļas 1.punkts nosaka, ka lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu ir izpildu dokuments, un to izpilda nodokļu administrācijas amatpersonas atbilstoši amata pienākumiem, ir nepieciešams atbilstoši precizēt Likuma 26.panta astotās daļas 9.punktu, aizstājot tajā vārdus "ierēdnim, kuram saskaņā ar likumu ir piešķirtas tiesu izpildītāja tiesības" ar vārdiem "amatpersonai, kura amata pienākumos ir izpildīt lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu".
▪ Par Likuma 29.panta piekto un sesto daļu
Minētajās tiesību normās noteikts, ka nodokļu maksātājiem, kuriem bankas pieņēmušas izpildei maksājuma uzdevumus par nodokļu samaksu, tos neizpildot sakarā ar bankas darbības apturēšanu, nokavējuma naudas aprēķināšana tiek pārtraukta uz laiku, līdz tiek pieņemts lēmums par kredītiestādes darbības atjaunošanu vai bankrotu.
Šajā gadījumā nokavējuma naudas aprēķināšana tiek pārtraukta:
1) summām, kuras norādītas izpildei pieņemtajos maksājuma uzdevumos, no dienas, kad banka tos pieņēmusi izpildei;
2) tikai tādā gadījumā, ja bankas kontos iesaldēto (aizturēto) naudas līdzekļu īpašnieks-pārvaldītājs nav atteicies no savām prasījuma tiesībām par labu citai personai vai arī savas tiesības nav nodevis jebkurai citai personai.
Minētais regulējums ir spēkā no 1996.gada 5.jūlija, un tajā laikā bija spēkā Kredītiestāžu likuma regulējums par kredītiestāžu likvidāciju un bankrotu.
Tā kā ir pagājuši 29 gadi no regulējuma spēkā stāšanās un pa šo laiku ir mainījies Kredītiestāžu likuma regulējums, ir nepieciešams Likuma 29.pantā iekļauto regulējumu aktualizēt atbilstoši Kredītiestāžu likuma regulējumam.
▪ Par Likuma 34.1 panta pirmās daļas 4.punktu
Līdz 2020.gada 19.jūnijam bija spēkā šāds nodokļu deklarācijas nosaukums "ziņojums par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī". Savukārt ar 2020.gada 20.jūniju stājas spēkā izmaiņas normatīvajā regulējumā, nosakot, ka turpmāk šīs nodokļu deklarācijas nosaukums ir "darba devēja ziņojums".
Atbilstoši minētajam ir aktualizējams Likuma 34.1 panta pirmās daļas 4.punktā minētās nodokļu deklarācijas nosaukums (līdzīgi kā tas šobrīd ir noteikts Likuma 32.panta 5.1 daļā).
▪ Par Likuma 37.1 panta otrās daļas ievaddaļu
Minētajā tiesību normā ir atsauce uz šādu lēmumu "lēmums par to, ka izdevumi par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā sedzami no nodokļu maksātāja līdzekļiem".
Saskaņā ar Likuma 26.panta pirmo daļu nokavētos nodokļu maksājumus, kā arī izdevumus par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā nodokļu administrācija piedzen bezstrīda kārtībā, pamatojoties uz lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu.
Tā kā vairs netiek pieņemts atsevišķs lēmums par to, ka izdevumi par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā sedzami no nodokļu maksātāja līdzekļiem, tad attiecīgi ir nepieciešams izslēgt minēto lēmumu no Likuma 37.1 panta otrās daļas ievaddaļas.
Jāuzsver, ka līdz 2008.gada 30.jūnijam arī Likuma 37.panta pirmajā daļā bija atsevišķi norādīts lēmums par to, ka izdevumi par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā sedzami no nodokļu maksātāja līdzekļiem.
Tomēr ar 2009.gada 12.jūnija grozījumiem, kas stājās spēkā 2009.gada 1.jūlijā, minētais pants tika izteikts jaunā redakcijā, tajā vairs minēto lēmuma veidu nenorādot.
▪ Par Likumā lietoto terminu "banka"
Līdz 2010.gada 20.janvārim Kredītiestāžu likumā tika lietots termins "banka", savukārt 2011.gada 21.janvārī stājās spēkā grozījumi minētajā likumā, aizstājot visā likumā vārdu "banka" ar vārdu "kredītiestāde".
Šobrīd termins "banka" ir minēts Likuma 29.panta piektajā daļā (ar likumprojektā iekļautajiem grozījumiem minētā norma tiks izteikta jaunā redakcijā, šo terminu vairs neminot) un sestajā daļā (ar likumprojektā iekļautajiem grozījumiem minētā tiesību norma no Likuma tiks izslēgta), kā arī Likuma 61.panta trešās daļas 2.punktā.
Tā kā Likuma 61.panta trešajā daļā ir norāde gan uz kredītiestādēs atvērtajiem kontiem, gan pie maksājumu pakalpojumu sniedzējiem atvērtajiem kontiem, tad attiecīgi ir nepieciešams no minētās tiesību normas terminu "banka" izslēgt, to neaizstājot ar vārdu "kredītiestāde".
▪ Par informatīvās atsauces uz Eiropas Savienības direktīvām papildināšanu
Likuma 100.pantā ir uzskaitīta informācija, kuru Likuma 71.pantā minētajai finanšu iestādei ir pienākums sniegt Valsts ieņēmumu dienestam par katru ziņošanai pakļauto kontu, ko finanšu iestāde noskaidro saskaņā ar Ministru kabineta noteiktajām kontu pienācīgas pārbaudes procedūrām.
Ar 2026.gada 1.janvāri stājās spēkā grozījumi minētajā pantā, to papildinot ar jaunu informāciju, kura iesniedzama Valsts ieņēmumu dienestam.
Šie grozījumi tika veikti, lai pārņemtu Padomes 2023.gada 17.oktobra direktīvas (ES) 2023/2226, ar ko groza Direktīvu 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā (turpmāk – DAC8), 1.panta 17.punktu, tas ir, pārņemot pilnībā direktīvas I pielikuma I iedaļas A punkta 1. un 2. un 6a.apakšpunktu, un I iedaļas C un F punktu, kuros noteikta jauna informācija, kuru finanšu iestādei ir pienākums iesniegt savas dalībvalsts kompetentajai iestādei par ziņojamo kontu.
Savukārt Likuma 101.panta pirmā daļa nosaka, ka Valsts ieņēmumu dienests šā likuma 100.panta pirmajā daļā noteikto informāciju iesaistītās valsts kompetentajai iestādei sniedz vismaz reizi gadā ne vēlāk kā deviņu mēnešu laikā pēc tā kalendāra gada beigām, uz kuru attiecas informācija. Proti, informācija, kas jāsniedz finanšu iestādēm, un informācija, kuru Valsts ieņēmumu dienests nosūta citai attiecīgai nodokļu administrācijai, ir noteikta Likuma 100.panta pirmajā daļā.
Padomes 2011.gada 15.februāra direktīvas 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā un ar ko atceļ Direktīvu 77/799/EEK par administratīvu sadarbību nodokļu jomā, kura ir grozīta ar DAC8 un Padomes 2025.gada 14.aprīļa direktīvu 2025/872/ES, ar ko groza Direktīvu 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā (turpmāk – DAC9), I pielikumā ir noteikta informācija, kuru finanšu iestādes sniedz nodokļu administrācijai, taču direktīvas 8.panta 3.a punkts nosaka informāciju, ar kuru nodokļu administrācijas apmainās.
Ar DAC8 grozījumiem tika veiktas izmaiņas tikai I pielikumā, un atbilstošas izmaiņas direktīvas 8.pantā netika veiktas. Līdz ar to DAC9 tika ietverti grozījumi 8.pantā, lai direktīvas ietvaros informācija, ar kuru nodokļu administrācijas ir tiesīgas apmainīties, atbilstu informācijai, kuru finanšu iestādes sniedz nodokļu administrācijai.
Ievērojot, ka Latvijas regulējumā nav atsevišķi nošķirts informācijas saraksts, kuru finanšu iestāde sniedz nodokļu administrācijai un ar kuru Valsts ieņēmumu dienests apmainās ar citām nodokļu administrācijām, nav nepieciešams izstrādāt grozījumus, lai pārņemtu attiecīgās DAC9 prasības, jo tās jau ir ietvertas Likuma 100.panta pirmajā daļā no 2026.gada 1.janvāra.
Likumā terminus skaidro, ja terminā izteiktajam jēdzienam ir īpaša nozīme likuma regulējamās nozares ietvaros vai lai konkretizētu terminā izteiktā jēdziena izpratnes robežas (skatīt Ministru kabineta 2009.gada 3.februāra noteikumu Nr.108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 38.punktu).
Šobrīd Likuma 1.pantā ir iekļauti arī šādi terminu skaidrojumi:
▪ nodokļu atlaide (Likuma 1.panta 6.punkts);
Likuma 16.panta pirmās daļas 1.punktā (ievērojot likumprojektā iekļauto grozījumu minētajā tiesību normā) un 2.punktā ir noteiktas nodokļu maksātāju tiesības izmantot likumos noteiktos nodokļu un nodevu atvieglojumus un atbrīvojumus, kā arī izmantot likumos paredzētās nodokļu atlaides.
Savukārt Likuma 18.panta pirmās daļas 6.punktā (ievērojot likumprojektā iekļauto grozījumu minētajā tiesību normā) nodokļu administrācijai ir pienākums kontrolēt nodokļu (nodevu) atlaižu, atbrīvojumu un atvieglojumu piemērošanas pareizību.
Likuma 2.panta trešajā daļā noteikts, ka konkrēto nodokli vai nodevu uzliek saskaņā ar konkrētā nodokļa vai nodevas likumu.
Tā kā konkrētajam nodoklim (nodevai) piemērojamais atvieglojums, atbrīvojums vai atlaide ir noteikts konkrētajā nodokļa (nodevas) likumā, vienlaikus šajos likumos arī konkretizējot konkrētā termina izteiktā jēdziena izpratnes robežas, tad attiecīgi nav nepieciešams Likuma 1.pantā skaidrot tikai vienu no šiem konkrētajos nodokļu (nodevu) likumos lietotajiem terminiem.
Tā, piemēram, Pievienotas vērtības nodokļa likumā, likumā "Par akcīzes nodokli", Elektroenerģijas nodokļa likumā, Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā, likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" un Muitas likumā nav lietots termins "nodokļa atlaide", taču ir noteikti atbrīvojumi un atvieglojumi. Likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli" tiek lietots termins "nodokļa atvieglojumi". Savukārt Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 4.panta astoņpadsmitajā daļā ir atsauce uz nodokļu atlaidēm saskaņā ar likumu "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās" (šajā likumā ir atsevišķi definēti tajā lietotie termini), 7.1 panta sestās daļas 3.punktā ir definēts, kas ir nodokļa atlaide šī panta piemērošanai, bet 12.pantā ir ietverti gan nodokļa atvieglojumi (nodokļa bāzes samazinājums), gan nodokļa atlaide (nodokļa samazinājums), lai gan panta nosaukums ir "nodokļa atvieglojums ziedotājiem".
▪ īpašs nodokļu režīms (Likuma 1.panta 13.punkts);
Ar grozījumiem, kas stājās spēkā 1998.gada 1.janvārī, Likums tika papildināts ar terminu "īpašs nodokļu režīms". Ar šiem grozījumiem vienlaikus Likuma 15.panta pirmās daļas 4.punktā tika noteikts, ka nodokļu maksātājiem ir pienākums nodokļu aprēķinu pareizības pierādīšanai uzglabāt finansiālās un saimnieciskās darbības ieņēmumus un izdevumus apliecinošus dokumentus vismaz piecus gadus, bet gadījumos, kad nodokļu maksātājam saskaņā ar likumu tiek piemērots īpašs nodokļu režīms uz laiku, kas pārsniedz piecus gadus, – visu īpašā nodokļu režīma piemērošanas laiku (minētās tiesību normas spēkā esošajā redakcijā nav vairs atsauces uz "īpašo nodokļu režīmu").
Normatīvo aktu projektu izstrādes rokasgrāmatā uzsvērts, ka, izvēloties iekļaut likumā terminu skaidrojumu, jāpārliecinās, vai skaidrotie termini vispār tiek izmantoti likumā (skatīt: https://tai.mk.gov.lv/book/1/chapter/92).
Tā kā Likuma tekstā netiek lietots termins "īpašs nodokļu režīms", tad attiecīgi ir zudusi nepieciešamība šādu terminu skaidrot Likuma 1.pantā.
2. Par nodokļu administrācijas prasījuma tiesībām
Atbilstoši Likuma 6.panta otrajai daļai nodokļu administrācija var nodot savas prasījuma tiesības nodokļu likumos paredzētajos gadījumos attiecībā uz konfiscētās un aprakstītās mantas pārdošanu.
Likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, Pievienotās vērtības nodokļa likumā, likumā "Par akcīzes nodokli", Elektroenerģijas nodokļa likumā, Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā un Muitas likumā nav noteikta speciāla atruna attiecībā uz prasījuma tiesību nodošanu citai personai saistībā ar konfiscētās un aprakstītās mantas pārdošanu.
Likumā "Par akcīzes nodokli" ir noteikti regulējumi tikai par akcīzes preču konfiskāciju (skatīt 33.panta ceturto un piekto daļu) un Muitas likumā ir noteikts regulējums tikai par preču konfiskāciju (skatīt 20.panta piekto daļu un 20.1 panta piekto daļu).
Savukārt likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" ir paredzēts atbrīvojums no iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanas Patērētāju aizsardzības likuma un Maksātnespējas likumā noteiktās situācijās, kas ietver kapitāla aktīvu atsavināšanu (skatīt 9.panta pirmās daļas 35.4 un 35.7 punktu), bet likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli" ir atrunāta nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanas kārtība nekustamam īpašumam, kas ar tiesas nolēmumu kriminālprocesā atzīts par noziedzīgi iegūtu un konfiscēts valsts labā, kā arī nodokļa nomaksa situācijā, ja nekustamo īpašumu atsavina, izpildot tiesas nolēmumu par noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju valsts labā, kā arī, ja īpašumu atsavina, izpildot tiesas nolēmumu par noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju, ar kuru nolemts mantu atdot pēc piederības īpašniekam vai likumīgajam valdītājam (skatīt 2.panta 6.1 daļu un 7.panta pirmās daļas 8. un 9.punktu).
Tā kā nodokļu likumos nav noteikta speciāla atruna attiecībā uz nodokļu administrācijas prasījuma tiesību nodošanu citai personai saistībā ar konfiscētās un aprakstītās mantas pārdošanu, ir nepieciešams izslēgt no Likuma 6.panta otrās daļas vārdus "un citos nodokļu likumos paredzētajos gadījumos konfiscētās un aprakstītās mantas pārdošanu".
Bez tam jāuzsver, ka Likuma 6.panta otrās daļas regulējums neatbilst regulējumam un faktiskajai institūciju rīcībai ar valstij piekritīgo mantu, kas noteikti Ministru kabineta 2024.gada 17.decembra noteikumos Nr.901 "Noteikumi par kompetentajām institūcijām un rīcību ar valstij piekritīgo mantu".
3. Par deklarāciju iesniegšanas termiņiem pagarinājuma gadījumā
Saskaņā ar Likuma 32.2 panta trešo daļu, pamatojoties uz nodokļu maksātāja motivētu rakstveida iesniegumu, Valsts ieņēmumu dienests var pagarināt iesniedzamo nodokļu deklarāciju un informatīvo deklarāciju iesniegšanas termiņus. Tādējādi ir nepieciešams precizēt Likuma 15.panta pirmās daļas 3.punktu nosakot, ka nodokļu maksātājam ir pienākums iesniegt nodokļu un informatīvās deklarācijas arī Valsts ieņēmumu dienesta noteiktajos deklarāciju iesniegšanas termiņos.
4. Par algas nodokļa grāmatiņām
Fiziskās personas kā nodokļu maksātāja papildu pienākums izņemt algas nodokļa grāmatiņu un iesniegt to darbavietā bija iekļauts Likuma pamata tekstā un ir spēkā jau no 1995.gada 1.aprīļa.
Šāds pienākums Likumā tika noteikts, jo tajā laikā bija spēkā likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 5.pants, kurā bija noteikts aizliegums darba devējam nodarbināt personas, kas tostarp neiesniedz algas nodokļa grāmatiņu, un 6.pants, kura tā laika redakcijā bija noteikts, ka katram Latvijas Republikas pastāvīgajam iedzīvotājam var būt tikai viena algas nodokļa grāmatiņa, kuru izsniedz nodokļu inspekcija vai pašvaldība pēc viņa dzīvesvietas, un kuru jāiesniedz attiecīgi pamatdarba vietā vai papildu darba vietā.
Savukārt saskaņā ar šobrīd spēkā esošo likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 6.panta pirmo daļu katram Latvijas Republikas iedzīvotājam var būt tikai viena algas nodokļa grāmatiņa, kuru piešķir Valsts ieņēmumu dienests, un tā iesniedzama vienā ienākuma gūšanas vietā pēc maksātāja izvēles.
Atbilstoši Ministru kabineta 2013.gada 4.jūnija noteikumu Nr.304 "Kārtība, kādā piešķirama algas nodokļa grāmatiņa" 3.punktam, lai nodokļa maksātājam piešķirtu algas nodokļa grāmatiņu un nodrošinātu likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" noteiktā neapliekamā minimuma piemērošanu un izdarītu šajos noteikumos minētos ierakstus, uz kuru pamata piemēro likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" noteiktos nodokļa atvieglojumus un nodokļa papildu atvieglojumus, nodokļa maksātājs iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā iesniegumu par algas nodokļa grāmatiņas piešķiršanu un paziņojumu par apgādībā esošām personām. Ja Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā nav informācijas, kas apliecina nodokļa maksātāja tiesības uz nodokļa atvieglojumiem vai nodokļa papildu atvieglojumiem, maksātājs iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā informāciju, kas pamato nodokļa atvieglojumu vai nodokļa papildu atvieglojumu piemērošanu.
Tā kā algas nodokļa grāmatiņa ir instruments, ar kura palīdzību taksācijas gada laikā, to iesniedzot galvenā ienākumu gūšanas vietā, tiek realizētas nodokļa maksātāja tiesības, nosakot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamo objektu un piemērojot atvieglojumus (neapliekamo minimumu, atvieglojumu un papildu atvieglojumu), no Likuma ir izslēdzama 15.panta otrās daļas 1. un 2.punkts, kurā šobrīd noteikts, ka šīs tiesības ir fiziskās personas kā nodokļu maksātāja pienākums.
5. Par nodokļu maksājumu prioritāti
Darba likuma 69.panta piektajā daļā noteikts, ka darba samaksa un ar to saistītās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas ir pirmās kārtas maksājumi, ko veic darba devējs (saskaņā ar Likuma 1.panta 1.punktu valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas ir uzskatāmas par nodokli). Savukārt atbilstoši likumam "Par valsts sociālo apdrošināšanu" valsts organizē valsts sociālo apdrošināšanu, lai apdrošinātu personas vai tās apgādībā esošo personu risku zaudēt darba ienākumu sakarā ar sociāli apdrošinātās personas slimību, invaliditāti, maternitāti, paternitāti, bezdarbu, vecumu, nelaimes gadījumu darbā vai saslimšanu ar arodslimību, bērna kopšanu, kā arī papildu izdevumiem sakarā ar sociāli apdrošinātās personas vai tās apgādībā esošās personas nāvi.
Ievērojot minēto, ir nepieciešams aktualizēt Likuma 15.panta trešās daļas 6.punktu, no tā izslēdzot vārdus "un prasījumi atlīdzināt kaitējumu, kas nodarīts sakropļojuma vai cita veselības bojājuma rezultātā, kā arī sakarā ar apgādnieka zaudējumu", tādējādi minētajā tiesību normā saglabājot tikai atsauci uz darbinieku prasījumiem atbilstoši darba tiesiskajām attiecībām.
6. Par tiesībām iepazīties ar normatīvajiem aktiem
Likuma 16.panta pirmās daļas 3.punkts, kā arī 18.panta pirmās daļas 9.punkts bija iekļauts Likuma pamata tekstā un ir spēkā jau no 1995.gada 1.aprīļa.
Tajā laikā bija spēkā likums "Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību" (spēku zaudējis ar 2012.gada 1.jūliju), kura 2.panta pirmajā daļā bija noteikts, ka likumi un citi Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemtie akti tiek izsludināti, tos publicējot valsts valodā oficiālajā preses izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
Tā kā minētais preses izdevums tolaik bija pieejams papīra veidā un par maksu, tad attiecīgi, lai nodokļu maksātājam būtu nodrošināta iespēja bez maksas nodokļu administrācijā iepazīties ar likumiem un citiem Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemtajiem aktiem, kas saistīti ar nodokļu un nodevu aprēķināšanas un maksāšanas kārtību, Likuma 16.panta pirmās daļas 3.punktā tika noteiktas nodokļu maksātāja tiesības nodokļu administrācijā bez maksas iepazīties ar normatīvajiem dokumentiem, kas reglamentē nodokļu un nodevu aprēķināšanas un maksāšanas kārtību.
Savukārt, tā kā normatīvo aktu grozījumi tiek izsludināti bez paša normatīvā akta teksta, kurš ir ticis grozīts, un tādējādi personai iepazīšanās ar grozījumiem preses izdevumā "Latvijas Vēstnesis" varēja radīt neskaidru priekšstatu par izmaiņām personas tiesībās vai pienākumos nodokļu jomā, Likuma 18.panta pirmās daļas 9.punktā tika noteikts nodokļu administrācijas pienākums publicēt ziņas par nodokļu un nodevu likmju, soda naudas un nokavējuma naudas noteikšanas kārtības grozīšanu.
Ar 2012.gada 1.jūliju stājās spēkā Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likums, kura 2.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka oficiālais izdevums "Latvijas Vēstnesis" ir Latvijas Republikas oficiālais izdevums, un tajā publicētā informācija ir oficiāla publikācija.
Informāciju oficiālajā izdevumā publicē elektroniski šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā tīmekļa vietnē www.vestnesis.lv.
Ņemot vērā, ka minētā tīmekļvietne ir brīvi pieejama, garantējot ikvienam bezmaksas pieeju normatīvajiem aktiem un to konsolidētajiem tekstiem elektroniskajā vidē, Likuma 16.panta pirmās daļas 3.punktā ietvertās nodokļu maksātāja tiesības ir zaudējušas savu aktualitāti.
Savukārt, tā kā šobrīd Valsts ieņēmumu dienests savā tīmekļvietnē publicē gan aktuālāko informāciju par izmaiņām nodokļu normatīvajos aktos un šī publicētā informācija ir daudz plašāka par Likuma 18.panta pirmās daļas 9.punktā noteikto publicējamās informācijas apjomu, kā arī organizē seminārus un prezentācijas par aktualitātēm konkrētajā gadā, aktualitāti ir zaudējis arī Likuma 18.panta pirmās daļas 9.punktā noteiktais nodokļu administrācijas pienākums.
7. Par deklarācijas iesniegšanas termiņa nokavējuma atjaunošanu
Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta likuma 14.panta pirmo daļu Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu pieņemtos lēmumus un izdotos rīkojumus Administratīvā procesa likumā vai Likumā noteiktajā kārtībā var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram, savukārt Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora lēmumu var pārsūdzēt tiesā.
Lai nodrošinātu efektīvu apstrīdēšanas mehānismu, kas noteic, ka Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors ir augstākā iestāde Administratīvā procesa likumā izpratnē, kurš veic Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu pieņemto lēmumu tiesiskuma kontroli, ir nepieciešams veikt grozījumu Likuma 16.panta pirmās daļas 6.punktā, lai noteiktu, ka Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu, ar kuru atjauno nokavēto nodokļu deklarācijas labojumu vai precizējumu iesniegšanas termiņu.
Vienlaikus jāuzsver, ka Valsts ieņēmumu dienests ir tiesīgs pieprasīt nodokļu maksātājiem iesniegt neiesniegtās nodokļu deklarācijas vai precizēt iesniegtās nodokļu deklarācijas tikai par pēdējiem trim gadiem (vai noteiktos gadījumos – par pēdējiem pieciem gadiem), jo pēc noilguma termiņa iestāšanās Valsts ieņēmumu dienestam nav tiesību veikt nodokļu administrācijas pārbaudi, lai pārliecinātos, vai nodokļu maksātājs pēc minētā termiņa noilguma ar iesniegto nodokļu deklarāciju ir pareizi un atbilstoši nodokļu likumam aprēķinājis budžetā iemaksājamā nodokļa apmēru, kā arī nav tiesību uzsākt nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu, lai piedzītu ar iesniegto deklarāciju aprēķinātos nodokļu maksājumus bezstrīda kārtībā.
Tādējādi Valsts ieņēmumu dienestam nav tiesību pieprasīt nodokļu maksātājam īstenot Likuma 16.panta pirmās daļas 6.punktā minētās tiesības attiecībā uz nodokļu deklarācijas iesniegšanas termiņa atjaunošanu, jo šīs ir personas tiesības, nevis pienākums.
8. Par konkrētas informācijas turpmāku nepublicēšanu
Likuma 18.panta pirmās daļas 20.punkts stājās spēkā 2010.gada 1.augustā un šī tiesību norma pieņemta saistībā ar Publisko iepirkumu likuma (likums spēku zaudējis ar 2017.gada 1.martu) 39.panta otro daļu, kas bija spēkā līdz 2012.gada 11.februārim, un uz minētā panta pamata izdotajiem un līdz 2012.gada 11.februārim spēkā esošajiem Ministru kabineta 2010.gada 10.augusta noteikumiem Nr.761 "Noteikumi par kārtību, kādā apkopojama, sagatavojama un publicējama informācija par vidējiem darba ienākumiem un deklarētajiem gada apliekamajiem ienākumiem".
Kā bija noteikts Publisko iepirkumu likuma 39.panta otrajā daļā, šā panta pirmās daļas 6. un 7.punktā minētās informācijas apkopošanas, sagatavošanas un publiskošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
Savukārt minētā panta pirmās daļas 6. un 7.punktā bija noteikts, ka pasūtītājs izslēdz kandidātu vai pretendentu no turpmākās dalības iepirkuma procedūrā, kā arī neizskata pretendenta piedāvājumu, tostarp, jebkurā no šādiem gadījumiem:
▪ Latvijā reģistrēta (atrodas pastāvīgā dzīvesvieta) kandidāta vai pretendenta darba ņēmēju mēneša vidējie darba ienākumi pirmajos trijos gada ceturkšņos pēdējo četru gada ceturkšņu periodā līdz pieteikuma vai piedāvājuma iesniegšanas dienai ir mazāki par 70 procentiem no darba ņēmēju vidējiem darba ienākumiem valstī minētajā periodā attiecīgajā nozarē atbilstoši NACE 2.red. klasifikācijas divu zīmju līmenim pēc Valsts ieņēmumu dienesta apkopotajiem datiem, kas publicēti Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā internetā. Ja kandidāts vai pretendents kā nodokļu maksātājs ir reģistrēts pēdējo četru gada ceturkšņu periodā līdz pieteikuma vai piedāvājuma iesniegšanas dienai, tiek ņemti vērā darba ņēmēju mēneša vidējie darba ienākumi periodā no nākamā mēneša pēc reģistrācijas mēneša līdz pieteikuma vai piedāvājuma iesniegšanas dienai;
▪ kandidāta vai pretendenta – fiziskās personas, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā, kura nenodarbina citas personas un ir reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicēja, viena divpadsmitā daļa no deklarētā apliekamā ienākuma no saimnieciskās darbības gadā, par kuru ir iestājies gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas termiņš, ir mazāka par 70 procentiem no darba ņēmēju vidējiem mēneša darba ienākumiem pirmajos trijos gada ceturkšņos pēdējo četru gada ceturkšņu periodā līdz pieteikuma vai piedāvājuma iesniegšanas dienai attiecīgajā nozarē atbilstoši NACE 2.red. klasifikācijas divu zīmju līmenim pēc Valsts ieņēmumu dienesta apkopotajiem datiem, kas publicēti Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā internetā.
Ar 2012.gada 11.februāri stājās spēkā grozījumi Publisko iepirkumu likuma 39.pantā, no tā tostarp izslēdzot panta pirmās daļas 6. un 7. punktu, kā arī izslēdzot panta otro daļu.
Kā skaidrots likumprojekta "Grozījumi Publisko iepirkumu likumā" anotācijā (skatīt: https://titania.saeima.lv/LIVS11/SaeimaLIVS11.nsf/0/F05C2B07419E4012C225798A0033AAF0?OpenDocument), grozījumi Publisko iepirkumu likumā ir veikti, ievērojot Satversmes tiesas 2011.gada 3.novembra spriedumu lietā 2011-05-01 "Par Publisko iepirkumu likuma 39.panta pirmās daļas 6.punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. un 105.pantam", ar kuru atzīts Publisko iepirkumu likuma 39.panta pirmās daļas 6.punkts, ciktāl tas ierobežo nodokļus maksājošo iepirkuma procedūru kandidātu un pretendentu tiesības, par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 91.pantam un spēkā neesošu no 2012.gada 1.marta.
Lai arī Satversmes tiesa secināja, ka ar apstrīdētajā normā ietvertajiem līdzekļiem ir iespējams sasniegt likumdevēja izraudzīto leģitīmo mērķi – sabiedrības labklājības veicināšana un citu personu tiesību aizsardzība, kas izpaužas kā nodokļus nepilnīgi maksājošo pretendentu izslēgšana no dalības iepirkuma procedūrā, pilnvērtīgas nodokļu iekasēšanas sekmēšana un iepirkuma procedūras pretendentu godīgas konkurences nodrošināšana – tomēr var būt dažādi iemesli, kuru dēļ pretendents atbilst apstrīdētajā normā noteiktajam izslēgšanas kritērijam, kaut arī ir godprātīgi veicis visus normatīvajos aktos paredzētos nodokļu maksājumus. Līdz ar to apstrīdētā norma var ierobežot tādu pretendentu tiesības, kuri ir izpildījuši visas nodokļu maksāšanas saistības pret valsti, bet neierobežot tādu pretendentu tiesības, kuri šīs saistības nav izpildījuši pilnībā. Ņemot vērā, ka no Eiropas Savienības Tiesas spriedumiem izriet nepārprotams secinājums, ka tiesību ierobežošana uz neapstrīdamas prezumpcijas pamata nav pieļaujama, ja ar to tiek pārkāpts vienlīdzības, samērīguma un pārskatāmības princips, un, ievērojot to, ka apstrīdētā norma ietver formālu kritēriju, kas tiek piemērots visiem iepirkuma procedūras pretendentiem, nepārbaudot, vai tie ir izpildījuši nodokļu nomaksas saistības pret valsti, Satversmes tiesa atzina, ka apstrīdētā norma neatbilst samērīguma principam un Satversmes 91.panta pirmajā teikumā ietvertajam vienlīdzības principam.
Tādējādi šobrīd publisko iepirkumu jomas normatīvie akti neparedz publisko iepirkumu vajadzībām izmantot informāciju, kuru Valsts ieņēmumu dienests publicē tīmekļvietnē saskaņā ar Likuma 18.panta pirmās daļas 20.punktu, kā arī netiek plānots, ka minētajos normatīvajos aktos tiks atjaunota šīs informācijas izmantošana.
Tā kā ir zudis leģitīmais mērķis Likuma 18.panta pirmās daļas 20.punktā norādītās informācijas publicēšanai, ir nepieciešams minēto normu no Likuma izslēgt.
9. Par informācijas publicēšanu saistībā ar administratīvi sodītajiem darba devējiem
Ar 2018.gada 1.janvāri stājās spēkā Likuma 18.panta pirmās daļas 29.punkts, saskaņā ar kuru Valsts ieņēmumu dienestam ir pienākums nodrošināt publiski pieejamu informāciju par fiziskajai personai un juridiskās personas amatpersonai uzliktā administratīvā soda par darba samaksas noteikumu pārkāpšanu esību. Minētā informācija ir publiski pieejama no brīža, kad stājies spēkā un likumā noteiktajā termiņā nav pārsūdzēts lēmums par administratīvā soda uzlikšanu vai stājies spēkā attiecīgs tiesas nolēmums, tik ilgi, kamēr persona atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam ir atzīstama par administratīvi sodītu.
Atbilstoši likumprojekta "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" anotācijai (skatīt: https://titania.saeima.lv/LIVS12/SaeimaLIVS12.nsf/0/93C8234D19684623C225815A0053C9F3?OpenDocument) šāds regulējums tika izstrādāts, izpildot Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2018.-2021.gadam 3.rīcības virziena "Uzlabot nodokļu administrēšanu" 3.5.uzdevuma "Nodokļu kontroles procesa uzlabošana" 3.5.2.apakšuzdevumu – publiskot Valsts ieņēmumu dienesta mājas lapā informāciju par nodokļu maksātājiem, kas nepilda nodokļu normatīvajos aktos paredzētās saistības, ievērojot personas datu aizsardzības principus, it īpaši Vispārīgās datu regulas noteikumus.
Savukārt minēto pamatnostādņu pielikuma "Esošās situācijas apraksts" 6.5.sadaļā "Nodokļu kontroles procesa uzlabošana" uzsvērts, ka komersantam ir brīvas iespējas izvēlēties darījumu partneri un tāpēc tam ir jāvērtē, kādus riska elementus ietver darījums, kurā tas iesaistās. Tādējādi ir būtiski paplašināt iespēju potenciālajiem darījuma partneriem, kā arī institūcijām, kas ir iesaistītas darījumu monitoringā, iegūt informāciju no publiskajām datu bāzēm par nodokļu maksātājam konstatētajiem pārkāpumiem nodokļu jomā.
No minētā izriet, ka Likuma 18.panta pirmās daļas 29.punktā ietvertais regulējums tika izstrādāts, tostarp, lai nodrošinātu nodokļu maksātājam iespēju iegūt pēc iespējas pilnīgāku informāciju par potenciālo darījuma partneri, kas ļautu novērtēt tā uzticamību un darījuma risku un atbildīgi pieņemt lēmumu par darījuma veikšanu vai arī atteikšanos no tā.
Tāpat augstākminētajā likumprojekta "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" anotācijā ir uzsvērts, ka Likuma 18.panta pirmās daļas 29.punktā ietvertās informācijas publiska pieejamība motivēs fiziskās personas un valdes locekļus, kuri labprātīgi lēmumu nav izpildījuši, administratīvo sodu nomaksāt, kā arī turpmāk ievērot prasības, kas ietvertas normatīvajos aktos, kuri nosaka grāmatvedības kārtošanu un organizāciju.
Tādējādi Likuma 18.panta pirmās daļas 29.punktā ietvertā regulējuma mērķis ir arī motivēt pārkāpējus labprātīgi samaksāt piemērotos naudas sodus, ņemot vērā, ka samaksas gadījumā informācija par tiem pēc noteikta laika vairs nav publiski pieejama Valsts ieņēmumu dienesta tīmekļvietnē, kā arī motivēt turpmāk ievērot normatīvo aktu prasības.
Saskaņā ar Likuma 137.pantu par grāmatvedības uzskaitē neuzrādītas darba samaksas izmaksāšanu piemēro naudas sodu fiziskajai personai vai valdes loceklim no divdesmit astoņām līdz četrsimt naudas soda vienībām (tas ir – no 140 līdz 2000 euro), atņemot valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās uz laiku līdz trim gadiem vai bez tā.
Kā skaidrots likumprojekta "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" anotācijā (skatīt: https://titania.saeima.lv/LIVS13/SaeimaLIVS13.nsf/0/72744FD20671EB94C225843B0026A18B?OpenDocument#b), minētais pārkāpums izpaužas kā fiziskās personas vai valdes locekļa darbība, izmaksājot vai dodot uzdevumu darbiniekam izmaksāt atalgojumu skaidrā naudā, to nenorādot grāmatvedības dokumentos vai norādot to apmērā, kas neatbilst faktiski veiktajai izmaksai (tā saucamās "aplokšņu algas"). Tādējādi darba devējs izvairās no obligāto iemaksu un algu nodokļu nomaksas, kas aprēķināmi darba ņēmēja algotajā darbā gūtajiem ienākumiem, patieso atalgojuma apmēru neatspoguļojot grāmatvedības dokumentos.
Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta sniegto statistiku saskaņā ar Likuma 137.pantu:
▪ 2021.gadā – pieņemti pieci lēmumi;
▪ 2022.gadā – pieņemti 27 lēmumi;
▪ 2023.gadā – pieņemti 34 lēmumi;
▪ 2024.gadā – pieņemti 9 lēmumi.
Atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta skaidrojumam iestāde ne visos gadījumos, kad persona būtu saucama pie administratīvās atbildības par grāmatvedības uzskaitē neuzrādītas darba samaksas izmaksāšanu, tā pie šīs atbildības tiek saukta. Pirmkārt, ir grūti iegūt pierādījumus un pierādīt "aplokšņu algu" izmaksu, un pierādīšana ir atkarīga no saņemtās informācijas, kas bieži vien nav pietiekama, un otrkārt – darba ņēmēji atbalsta darba devējus un nevēlas sniegt attiecīgo informāciju Valsts ieņēmumu dienestam.
Ja nav pietiekamu pierādījumu, lai piemērotu Likuma 137.pantu, Valsts ieņēmumu dienests piemēro Likuma 135.pantu, kurā paredzēta administratīvā atbildība par izvairīšanos no nodokļu vai tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas.
Saistībā ar šo administratīvo pārkāpumu piemērotais naudas sodu skaits nav liels, jo Valsts ieņēmumu dienests nodokļu administrēšanas pasākumu ietvaros piemēro "konsultē vispirms" principu, un naudas sodi tiek piemēroti tikai gadījumos, kad konstatētais pārkāpums netiek novērsts.
No minētā var secināt, ka Likuma 18.panta pirmās daļas 29.punktā ietvertais regulējums nav sasniedzis savu mērķi, jo neatspoguļo pilnīgu informāciju par "aplokšņu algu" izmaksātājiem, ņemot vērā, ka, pirmkārt, ne visos gadījumos tie tiek saukti pie administratīvās atbildības, jo "konsultē vispirms" principa ietvaros tiem ir iespēja pārkāpumu labprātīgi novērst, un, otrkārt – pierādījumu trūkumu dēļ tie tiek saukti pie administratīvās atbildības par izvairīšanos no nodokļu vai tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas, un šī informācija nav publiski pieejama.
Tādējādi ir izvērtējams, vai pastāv citi risinājumi leģitīmā mērķa sasniegšanai.
Izvērtējums
Saskaņā ar Likuma 18.panta pirmās daļas 29.punktu šobrīd publiski pieejama ir informācija par fizisku personu, tas ir, par darba devēju – fizisko personu un juridiskās personas amatpersonu.
Lai iegūtu šo informāciju, Valsts ieņēmumu dienesta tīmekļvietnes meklētājā jāievada juridiskās personas nosaukums un reģistrācijas numurs, bet, lai iegūtu informāciju par fizisko personu – tās vārds, uzvārds un reģistrācijas kods.
Datu valsts inspekcija ir aicinājusi apsvērt, vai tāds pats rezultāts – atturēt personu no nodokļu nemaksāšanas – nevar tikt sasniegts, publicējot tikai juridisko personu nosaukumus, kuros konstatēta "aplokšņu algu" maksāšana.
Kā uzsver Datu valsts inspekcija, šādam regulējumam iespējams būtu pat lielāks efekts, jo tas atstātu iespaidu kopā uz uzņēmumu un negatīvi ietekmētu uzņēmuma reputāciju. Tādējādi visi valdes locekļi, uzņēmuma īpašnieki un patiesā labuma guvēji būtu ieinteresēti nepārkāpt nodokļu maksāšanas noteikumus.
Kā skaidrojusi Satversmes tiesa, pamattiesību ierobežojums ir nepieciešams, ja nepastāv citi līdzekļi, kuri būtu tikpat iedarbīgi un kurus izvēloties, pamattiesības tiktu ierobežotas mazāk. Vērtējot to, vai leģitīmo mērķi var sasniegt ar alternatīviem līdzekļiem, Satversmes tiesa vienmēr uzsver to, ka saudzējošāks līdzeklis ir nevis jebkurš cits, bet gan tikai tāds līdzeklis, ar kuru var sasniegt leģitīmo mērķi vismaz tādā kvalitātē (skatīt: https://www.satv.tiesa.gov.lv/runas-un-raksti/pamattiesibu-ierobezojuma-konstitucionalitates-izvertesana-satversmes-tiesas-prakse/#_ftn12).
Tādējādi, lai izvērtētu, vai ir veicami grozījumi Likuma 18.panta pirmās daļas 29.punktā, lai tajā ietverto regulējumu attiecinātu tikai uz juridiskajām personām, ir nepieciešams izvērtēt, vai jau šobrīd nepastāv citi alternatīvi līdzekļi, kuri ir tikpat iedarbīgi, lai motivētu darba devējus – juridiskās personas – uzrādīt grāmatvedības uzskaitē pilnā apmērā darbiniekiem izmaksāto darba samaksu.
Likumā ir noteikti vairāki gadījumi, kad sabiedrībai ir iespēja iegūt Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošo informāciju par juridisku personu:
1. publiski pieejamais nodokļu maksātāju reitings;
Ar 2023.gada 4.jūliju stājās spēkā Likuma 18.panta pirmās daļas 36.punkts, kurā noteikts Valsts ieņēmumu dienesta pienākums nodrošināt publiski pieejamu Valsts ieņēmumu dienesta noteikto nodokļu maksātāju reitinga kopējo novērtējumu.
Minētais reitings ir pieejams par katru komercsabiedrību, ārvalsts komersanta filiāli, Eiropas Savienības dalībvalsts, Islandes Republikas, Norvēģijas Karalistes un Lihtenšteinas Firstistes kapitālsabiedrības filiāli, kā arī par katru zemnieku saimniecību, zvejnieku saimniecību un individuālo uzņēmumu, ja minētie subjekti sastāda gada pārskatu.
Atbilstoši likumprojekta "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" anotācijā (skatīt: https://tapportals.mk.gov.lv/annotation/55033d65-602e-4748-af3d-b95c8b7d9642) ietvertajam skaidrojumam Likuma 18.panta pirmās daļas 36.punkts ir izstrādāts ar mērķi paplašināt nodokļu maksātājiem pieejamos rīkus potenciālo darījumu partneru un darījumu risku novērtēšanai un atturēties no dalības darījumos ar darījumu partneriem ar apšaubāmu reputāciju nodokļu saistību izpildes jomā.
Savukārt, kā skaidrots Valsts ieņēmumu dienesta 2024.gada publiskajā pārskatā, reitinga novērtējuma pamatā ir nodokļu maksātāju segmentācijas rezultāti, kurus Valsts izmanto nodokļu administrēšanas procesā, lai noteiktu katra nodokļu maksātāja segmentu un nodrošinātu nodokļu maksātāju uzvedības un brīvprātīgas saistību izpildes līmenim atbilstošo Valsts ieņēmumu dienesta pieeju. Paralēli sāk darboties uz datiem balstīts pakalpojumu grozs katram nodokļu maksātāju segmentam – efektīvs rīks, kas motivē juridiskās personas uzlabot savas nodokļu un muitas saistības pret valsti. Publicētais nodokļu maksātāja reitings ir informatīvs, vienlaikus tas ir būtisks solis, lai stiprinātu izpratni par godīgu uzņēmējdarbību un motivētu un atbalstītu uzņēmējus, tā mazinot ēnu ekonomiku. Ikviens interesents var aplūkot katra Latvijas uzņēmuma nodokļu maksāšanas reitingu Valsts ieņēmumu dienesta tīmekļvietnē publiskojamo datu bāzē. Reitinga kritēriji tiek pastāvīgi pārskatīti un pilnveidoti, ņemot vērā gan Valsts ieņēmumu dienesta pieejamo informāciju, gan uzklausot uzņēmēju un sadarbības partneru viedokli un ieteikumus.
Saskaņā ar Likuma 18.panta desmito daļu, nosakot nodokļu maksātāju reitinga kopējo novērtējumu, Valsts ieņēmumu dienests, tostarp izmanto darba samaksas novērtējumu.
Minētā novērtējuma mērķis ir motivēt nodokļu maksātājus pilnā apmērā norādīt darbinieku nostrādātās stundas un darba samaksu, tādējādi panākot algas nodokļu pilnīgu deklarēšanu un nomaksu.
Šajā novērtējumā kopā tiek salīdzināts nodokļu maksātāja darba samaksas līmenis, piemēram, salīdzinājumā ar vidējo darba samaksas līmeni attiecīgai profesijai, nozarē un valstī, kā arī riski, kas norāda uz nepilnīgu darba samaksas deklarēšanu (skatīt Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai sniegto skaidrojumu, kas pieejams: https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/0/68F60FE6F9E228C2C225892D0051E784?OpenDocument).
Atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta skaidrojumam Valsts ieņēmumu dienests nodokļu maksātāju reitinga novērtējuma rādītāja "Nodokļu un muitas maksājumu administrēšanas rezultāti" kritērijos vērtē, vai divpadsmit mēnešu laikā pirms nodokļu maksātāja reitinga noteikšanas datuma nodokļu maksātājam un tā amatpersonai nodokļu kontroles vai citu nodokļu administrēšanas pasākumu rezultātā ir uzlikts administratīvais sods par pārkāpumiem nodokļu jomā.
Informāciju, par kādiem konkrēti administratīviem pārkāpumiem nodokļu jomā juridiskās personas amatpersona sodīta, Valsts ieņēmumu dienests neizmanto nodokļu maksātāju reitinga noteikšanā.
Valsts ieņēmumu dienests administratīvo atbildību par Likuma 137.pantā minēto administratīvo pārkāpumu 2024.gadā ir piemērojis B reitinga novērtējuma juridisko personu amatpersonām, no kurām 2025.gadā viena juridiskā persona ir uzlabojusi novērtējumu – ieguvusi A reitingu, kā arī vienai juridiskajai personai novērtējums ir samazinājies uz C reitingu.
Jāuzsver, ka nodokļu maksātāji, kuriem vērtējamā periodā Valsts ieņēmumu dienests uzlicis administratīvus sodus par pārkāpumiem nodokļu jomā un sodu kopējais apmērs pārsniedz 700 euro, nevar iegūt A reitinga novērtējumu.
Lai arī Likuma 18.panta pirmās daļas 36.punktā ietvertais regulējums, kas noteic publiski pieejamu Valsts ieņēmumu dienesta noteikto nodokļu maksātāju reitinga kopējo novērtējumu, sasniedz leģitīmo mērķi – sabiedrības labklājības nodrošināšanas – tomēr tas nenodrošina iespēju potenciālajiem darījuma partneriem, darba ņēmējiem, kā arī institūcijām, kas ir iesaistītas darījumu monitoringā, iegūt informāciju, vai konkrētais nodokļu maksātājs ir sodīts par grāmatvedības uzskaitē neuzrādītas darba samaksas izmaksāšanu.
2. publiski pieejamie nodokļu administrācijas pārbaužu lēmumi.
Likums paredz, ka darba devējam var būt noteikta atbildība par nepilnīgu nodokļa ieturēšanu administratīvā procesa ietvaros.
Tā, piemēram, Likuma 32.panta 5.1 daļā ir atsevišķi paredzēta nodokļu maksātāja (darba devēja) atbildība par nodokļu revīzijā (auditā) konstatēto nodokļu pārkāpumu, kura rezultātā ir samazināts budžetā iemaksājamā nodokļa apmērs, ja tas ir nodarbinājis vai nodarbina personu, nenoslēdzot darba, uzņēmuma, graudniecības vai pārvadājuma līgumu vai noslēdzot darba, uzņēmuma, graudniecības vai pārvadājuma līgumu, bet darba samaksas ienākumu vai tā daļu nav aprēķinājis un uzrādījis grāmatvedības uzskaitē vai Valsts ieņēmumu dienestam iesniegtajā darba devēja ziņojumā.
Tāpat šo pārkāpumu Valsts ieņēmumu dienests var konstatēt arī nodokļu kontrolē, tā rezultātā nosakot par labu budžetam piedzenamo nodokļu (valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa) summu. Proti, Likuma 23.panta 5.4 daļā ir noteikts, ja administratīvais pārkāpums vai citas kompetentās iestādes sniegtā informācija par konstatēto pārkāpumu ietekmē nodokļu (nodevu) apmēru, nodokļu administrācija nodokļu kontroles rēķinu izdod mēneša laikā pēc attiecīgās informācijas saņemšanas, nenosūtot nodokļu maksātājam paziņojumu par nodokļu kontroles uzsākšanu.
Ņemot vērā, ka Likuma 137.pantā minētais pārkāpums ietekmē nodokļu (nodevu) apmēru, secināms, ka, pamatojoties uz šo konstatēto administratīvo pārkāpumu, Valsts ieņēmumu dienestam var veikt arī nodokļu kontroli, lai noteiktu par labu budžetam piedzenamo nodokļu summu.
Ar 2021.gada 5.augustu stājās spēkā Likuma 18.panta pirmās daļas 34.punkts, kurā noteikts, ka Valsts ieņēmumu dienests nodrošina publiski pieejamu informāciju par nodokļu revīzijas (audita) un nodokļu kontroles rezultātā pieņemtajiem lēmumiem, ar kuriem konstatēti juridisko personu nodokļu normatīvo aktu pārkāpumi.
Minētā informācija tiek publiskota saraksta veidā un tajā tiek ietverts juridiskās personas nosaukums, reģistrācijas numurs, pieņemtā lēmuma spēkā stāšanās datums, tā būtība un nolemjošā daļa, kā arī informācija, vai lēmums ir pārsūdzēts tiesā.
Ar minēto regulējumu Valsts ieņēmumu dienests izvirzīja šādus sasniedzamos mērķus (skatīt Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai adresēto Finanšu ministrijas 2020.gada 19.marta vēstuli Nr.4.1-36/28/1277, kas pieejama: https://titania.saeima.lv/LIVS13/SaeimaLIVS13.nsf/0/A02FF4004C87040CC22585310058342F?OpenDocument):
▪ publiskot savu praksi par sodoša rakstura sabiedrībai nozīmīgiem lēmumiem, lai kliedētu sabiedrības maldīgos uzskatus par atšķirīgu pieeju sodu piemērošanā. Sabiedrība tādējādi tiks informēta, ka vienādu apstākļu un pārkāpumu gadījumos, Valsts ieņēmumu dienests izturas vienādi pret visiem nodokļu maksātājiem, piemērojot vienlīdzīgus sodus. Informācijas publiska pieejamība vienlaikus veicinās Valsts ieņēmumu dienesta noteiktās prakses piemērošanu visos gadījumos, ņemot vērā pieņemto lēmumu caurspīdīgumu;
▪ veicināt prevenciju, lai atturētu nodokļu maksātājus no pārkāpumu izdarīšanas, jo informācija par pārkāpumiem nonāks publiskajā telpā.
Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju Valsts ieņēmumu dienests 2022.gadā publicējis 27 lēmumus par nodokļu revīzijas (audita) rezultātiem un 34 lēmumus par datu atbilstības pārbaudes rezultātiem, 2023.gadā publicējis sešus lēmumus par nodokļu revīzijas (audita) rezultātiem un 41 lēmumu par datu atbilstības pārbaudes rezultātiem, bet 2024.gadā publicējis trīs lēmumus par nodokļu revīzijas (audita) rezultātiem un 230 lēmumus, kas pieņemti nodokļu kontroles rezultātā.
Atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta skaidrojumam laika periodā no 2021. līdz 2024.gadam pie administratīvās atbildības par Likuma 137.pantā minēto administratīvo pārkāpumu sauktas 75 personas, deviņos gadījumos pārkāpums konstatēts nodokļu kontrolē, 44 gadījumos – tematiskajā pārbaudē, 22 gadījumos – informācijas iegūšanas (nodokļu nomaksas veicināšanas) laikā.
Lai arī Likuma 18.panta pirmās daļas 34.punktā ietvertais regulējums, kas noteic publiski pieejamu informāciju par Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu administrācijas pārbaudes rezultātā pieņemtajiem lēmumiem, ar kuriem konstatēti pārkāpumi, kas saistīti ar grāmatvedības uzskaitē neuzrādītās darba samaksas izmaksāšanu, sasniedz leģitīmo mērķi – sabiedrības labklājības nodrošināšanas – tomēr tas nenodrošina iespēju potenciālajiem darījuma partneriem, darba ņēmējiem, kā arī institūcijām, kas ir iesaistītas darījumu monitoringā, iegūt informāciju, vai konkrētais nodokļu maksātājs ir sodīts par grāmatvedības uzskaitē neuzrādītas darba samaksas izmaksāšanu.
Tā kā nepastāv citi līdzekļi, kuri būtu tik pat iedarbīgi leģitīmā mērķa – motivēt darba devējus uzrādīt grāmatvedības uzskaitē pilnā apmērā darbiniekiem izmaksāto darba samaksu – sasniegšanai, tad attiecīgi ir nepieciešams pārskatīt Likuma 18.panta pirmās daļas 29.punktu, tostarp nodrošinot esošās fizisko personu datu aizsardzības prasības.
10. Nodokļu parādu kapitalizācija
Ekonomikas ministrija, izvērtējot spēkā esošo normatīvo regulējumu un tā praktisko piemērojamību, ir sniegusi skaidrojumu, ka:
▪ nodokļu parādu kapitalizācijas regulējums Likumā attiecas uz specifiskiem gadījumiem, kas saistīti ar privatizējamām vai privatizētām kapitālsabiedrībām, kurām nodokļu parāds izveidojies līdz privatizācijai;
▪ Ministru kabineta 2008.gada 2.decembra noteikumi Nr.986 "Kārtība, kādā veicama privatizācija ar nodokļu parādu kapitalizācijas metodi" joprojām ir spēkā, taču to praktiskā piemērošana nav aktuāla, jo:
- konkrētā veida privatizācijas process Latvijā ir noslēdzies, un šobrīd nav identificēti gadījumi, kur būtu nepieciešams piemērot privatizāciju ar nodokļu parādu kapitalizācijas metodi;
- nodokļu parādu kapitalizācija tiek uzskatīta par valsts atbalstu, kura piešķiršana šobrīd ir pieļaujama tikai, ievērojot spēkā esošo Eiropas Savienības tiesību aktu regulējumu.
Tā kā nodokļu maksājumu pamatparādu kapitalizācija ir uzskatāma par valsts atbalstu, kuru šobrīd piešķirt vairs nav iespējams, no Likuma ir nepieciešams izslēgt aktualitāti zaudējušo nodokļu parādu kapitalizācijas regulējumu.
11. Par brīdinājuma par saimnieciskās darbības apturēšanu sagatavošanu
Likuma 34.1 panta pirmajā daļā ir uzskaitīti pārkāpumi, kurus konstatējot, Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības apturēt nodokļu maksātāja saimniecisko darbību.
Savukārt minētā panta otrajā daļā ir noteikti konkrēti pārkāpumi, kurus konstatējot, Valsts ieņēmumu dienestam ir pienākums sākotnēji brīdināt nodokļu maksātāju.
Lai nākotnē optimizētu Valsts ieņēmumu dienesta resursus, ir nosakāma iespēja Valsts ieņēmumu dienestam sagatavot elektroniski brīdinājumu arī bez nodokļu administrācijas amatpersonas paraksta. Šajā gadījumā brīdinājumā obligāti norādāma atzīme: "Brīdinājums sagatavots elektroniski un ir derīgs bez paraksta."
12. Par elektroniskās komercijas uzraudzību
Ņemot vērā, ka ar 2024.gada 17.februāri ir piemērojams Digitālo pakalpojumu akts un ievērojot to, ka noteikumi Nr.350 nosaka Digitālo pakalpojumu akta 9.pantā minētajā lēmumā norādāmo informāciju papildus šā akta 9.pantā noteiktajām prasībām, Digitālo pakalpojumu akta 9.pantā minētā lēmuma izpildes un darbības termiņus, kā arī Digitālo pakalpojumu akta 9.pantā minētajā lēmumā vai tā pielikumā ietvertās informācijas ievietošanas nosacījumus un kārtību iestādes uzturētajā mašīnlasāmajā sarakstā, ir nepieciešams atbilstoši pilnveidot Likuma 34.1 un 34.4 pantā iekļauto regulējumu.
13. Par domēna vārda lietošanas tiesību nodošanas liegumu
Domēna vārda lietošanas tiesības ir iegūtas tiesības izmantot domēna vārdu, savukārt lietošanas tiesību ierobežošana ir aizliegums veikt noteiktas darbības, saglabājot domēna vārda lietotāju kā personu, uz kuras vārda reģistrēts domēna vārds.
Tā kā lieguma uzlikšana domēna vārda lietošanas tiesību nodošanai var būt arī kā viens no nodokļu administrācijas lēmuma izpildes nodrošinājuma līdzekļiem (skatīt Likuma 26.1 panta pirmās daļas 3.punktu), ir nepieciešams atbilstoši precizēt Likuma 34.5 pantu.
14. Par informācijas par finanšu kontiem sniegšanu
Šobrīd Likums viennozīmīgi nenosaka, ka pienākums iesniegt informāciju par finanšu kontiem attiecas arī uz tiem subjektiem, kuri uz informācijas sniegšanas brīdi vairs neatbilst finanšu iestādei Likuma XII nodaļas izpratnē.
Tādēļ ir nepieciešams veikt grozījumus Likuma 71.pantā, lai noteiktu, ka minētais pienākums attiecas arī uz subjektu, kurš uz ziņojuma sniegšanas brīdi vairs nav uzskatāms par finanšu iestādi Likuma XII nodaļas izpratnē. Šajā gadījumā tas sniedz ziņojumu par to attiecīgā pārskata perioda (kalendārā gada) laikposmu, kurā tas bija finanšu iestāde.
15. Par tiesību normu aktualizēšanu
▪ Par Likuma 16.panta pirmās daļas 1.punktu un 18.panta pirmās daļas 6.punktu
Likuma 16.panta pirmās daļas 1.punktā ir noteikts, ka nodokļu maksātājam ir tiesības izmantot likumos noteiktos nodokļu un nodevu atvieglojumus. Tā kā konkrētajā nodokļu un nodevu likumā var būt noteikts, ka konkrētajam nodoklim vai nodevai var būt piemērojams arī atbrīvojums, ir nepieciešams papildināt Likuma 16.panta pirmās daļas 1.punktu ar nodokļu maksātāja tiesībām izmantot likumos paredzētās nodokļu un nodevu atlaides.
Attiecīgi ir nepieciešams papildināt Likuma 18.panta pirmās daļas 6.punktu ar nodokļu administrācijas pienākumu kontrolēt arī nodokļu (nodevu) atbrīvojumu piemērošanas pareizību.
▪ Par Likuma 23.panta astotās daļas 1.punktu
Līdz 2004.gada 30.septembrim spēkā bija Latvijas Kriminālprocesa kodekss, kurā tika lietots termins "izziņas iestāde". Savukārt ar 2005.gada 1.oktobri ir stājies spēkā Latvijas Kriminālprocesa likums, kura pārejas noteikumu 9.punktā noteikts, ka normatīvajos aktos lietotie termini "izziņas iestāde" un "izziņas izdarītājs" līdz šo aktu redakcijas pakāpeniskai precizēšanai turpmāk saprotami kā termini "izmeklēšanas iestāde" un "izmeklētājs".
Ņemot vērā minēto, ir nepieciešams atbilstoši precizēt Likuma 23.panta astotās daļas 1.punktu, aizstājot tajā vārdu "izziņas" ar vārdu "izmeklēšanas".
▪ Par Likuma 26.panta astotās daļas 9.punktu
Minētā tiesību norma nosaka, ka lēmuma par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu izpildes noilguma termiņš tiek apturēts, ja lēmums ir iesniegts izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam un nodokļu administrācijas ierēdnim, kuram saskaņā ar likumu ir piešķirtas tiesu izpildītāja tiesības, – līdz lēmuma izpildei vai līdz brīdim, kad ir izdots akts par piedziņas neiespējamību.
Tieslietu ministrija, sniedzot atzinumu par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" (24-TA-761), vērsa uzmanību, ka nav juridiski korekti noteikt Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņiem tiesu izpildītāja tiesības, jo atbilstoši Tiesu izpildītāju likumā un Civilprocesa likumā noteiktajam zvērinātam tiesu izpildītājam piemīt dažādas tiesības – sākot no piekļuves informācijai dažādās datubāzēs un beidzot ar iekļūšanu īpašumā.
Ievērojot minēto un, ņemot vērā, ka Likuma 26.panta piektajā daļā noteikts, ka pilnvarota nodokļu administrācijas amatpersona lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu var pieņemt ne agrāk kā piecas darba dienas pēc nodokļu maksājuma termiņa, savukārt minētā panta septītās daļas 1.punkts nosaka, ka lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu ir izpildu dokuments, un to izpilda nodokļu administrācijas amatpersonas atbilstoši amata pienākumiem, ir nepieciešams atbilstoši precizēt Likuma 26.panta astotās daļas 9.punktu, aizstājot tajā vārdus "ierēdnim, kuram saskaņā ar likumu ir piešķirtas tiesu izpildītāja tiesības" ar vārdiem "amatpersonai, kura amata pienākumos ir izpildīt lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu".
▪ Par Likuma 29.panta piekto un sesto daļu
Minētajās tiesību normās noteikts, ka nodokļu maksātājiem, kuriem bankas pieņēmušas izpildei maksājuma uzdevumus par nodokļu samaksu, tos neizpildot sakarā ar bankas darbības apturēšanu, nokavējuma naudas aprēķināšana tiek pārtraukta uz laiku, līdz tiek pieņemts lēmums par kredītiestādes darbības atjaunošanu vai bankrotu.
Šajā gadījumā nokavējuma naudas aprēķināšana tiek pārtraukta:
1) summām, kuras norādītas izpildei pieņemtajos maksājuma uzdevumos, no dienas, kad banka tos pieņēmusi izpildei;
2) tikai tādā gadījumā, ja bankas kontos iesaldēto (aizturēto) naudas līdzekļu īpašnieks-pārvaldītājs nav atteicies no savām prasījuma tiesībām par labu citai personai vai arī savas tiesības nav nodevis jebkurai citai personai.
Minētais regulējums ir spēkā no 1996.gada 5.jūlija, un tajā laikā bija spēkā Kredītiestāžu likuma regulējums par kredītiestāžu likvidāciju un bankrotu.
Tā kā ir pagājuši 29 gadi no regulējuma spēkā stāšanās un pa šo laiku ir mainījies Kredītiestāžu likuma regulējums, ir nepieciešams Likuma 29.pantā iekļauto regulējumu aktualizēt atbilstoši Kredītiestāžu likuma regulējumam.
▪ Par Likuma 34.1 panta pirmās daļas 4.punktu
Līdz 2020.gada 19.jūnijam bija spēkā šāds nodokļu deklarācijas nosaukums "ziņojums par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī". Savukārt ar 2020.gada 20.jūniju stājas spēkā izmaiņas normatīvajā regulējumā, nosakot, ka turpmāk šīs nodokļu deklarācijas nosaukums ir "darba devēja ziņojums".
Atbilstoši minētajam ir aktualizējams Likuma 34.1 panta pirmās daļas 4.punktā minētās nodokļu deklarācijas nosaukums (līdzīgi kā tas šobrīd ir noteikts Likuma 32.panta 5.1 daļā).
▪ Par Likuma 37.1 panta otrās daļas ievaddaļu
Minētajā tiesību normā ir atsauce uz šādu lēmumu "lēmums par to, ka izdevumi par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā sedzami no nodokļu maksātāja līdzekļiem".
Saskaņā ar Likuma 26.panta pirmo daļu nokavētos nodokļu maksājumus, kā arī izdevumus par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā nodokļu administrācija piedzen bezstrīda kārtībā, pamatojoties uz lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu.
Tā kā vairs netiek pieņemts atsevišķs lēmums par to, ka izdevumi par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā sedzami no nodokļu maksātāja līdzekļiem, tad attiecīgi ir nepieciešams izslēgt minēto lēmumu no Likuma 37.1 panta otrās daļas ievaddaļas.
Jāuzsver, ka līdz 2008.gada 30.jūnijam arī Likuma 37.panta pirmajā daļā bija atsevišķi norādīts lēmums par to, ka izdevumi par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā sedzami no nodokļu maksātāja līdzekļiem.
Tomēr ar 2009.gada 12.jūnija grozījumiem, kas stājās spēkā 2009.gada 1.jūlijā, minētais pants tika izteikts jaunā redakcijā, tajā vairs minēto lēmuma veidu nenorādot.
▪ Par Likumā lietoto terminu "banka"
Līdz 2010.gada 20.janvārim Kredītiestāžu likumā tika lietots termins "banka", savukārt 2011.gada 21.janvārī stājās spēkā grozījumi minētajā likumā, aizstājot visā likumā vārdu "banka" ar vārdu "kredītiestāde".
Šobrīd termins "banka" ir minēts Likuma 29.panta piektajā daļā (ar likumprojektā iekļautajiem grozījumiem minētā norma tiks izteikta jaunā redakcijā, šo terminu vairs neminot) un sestajā daļā (ar likumprojektā iekļautajiem grozījumiem minētā tiesību norma no Likuma tiks izslēgta), kā arī Likuma 61.panta trešās daļas 2.punktā.
Tā kā Likuma 61.panta trešajā daļā ir norāde gan uz kredītiestādēs atvērtajiem kontiem, gan pie maksājumu pakalpojumu sniedzējiem atvērtajiem kontiem, tad attiecīgi ir nepieciešams no minētās tiesību normas terminu "banka" izslēgt, to neaizstājot ar vārdu "kredītiestāde".
▪ Par informatīvās atsauces uz Eiropas Savienības direktīvām papildināšanu
Likuma 100.pantā ir uzskaitīta informācija, kuru Likuma 71.pantā minētajai finanšu iestādei ir pienākums sniegt Valsts ieņēmumu dienestam par katru ziņošanai pakļauto kontu, ko finanšu iestāde noskaidro saskaņā ar Ministru kabineta noteiktajām kontu pienācīgas pārbaudes procedūrām.
Ar 2026.gada 1.janvāri stājās spēkā grozījumi minētajā pantā, to papildinot ar jaunu informāciju, kura iesniedzama Valsts ieņēmumu dienestam.
Šie grozījumi tika veikti, lai pārņemtu Padomes 2023.gada 17.oktobra direktīvas (ES) 2023/2226, ar ko groza Direktīvu 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā (turpmāk – DAC8), 1.panta 17.punktu, tas ir, pārņemot pilnībā direktīvas I pielikuma I iedaļas A punkta 1. un 2. un 6a.apakšpunktu, un I iedaļas C un F punktu, kuros noteikta jauna informācija, kuru finanšu iestādei ir pienākums iesniegt savas dalībvalsts kompetentajai iestādei par ziņojamo kontu.
Savukārt Likuma 101.panta pirmā daļa nosaka, ka Valsts ieņēmumu dienests šā likuma 100.panta pirmajā daļā noteikto informāciju iesaistītās valsts kompetentajai iestādei sniedz vismaz reizi gadā ne vēlāk kā deviņu mēnešu laikā pēc tā kalendāra gada beigām, uz kuru attiecas informācija. Proti, informācija, kas jāsniedz finanšu iestādēm, un informācija, kuru Valsts ieņēmumu dienests nosūta citai attiecīgai nodokļu administrācijai, ir noteikta Likuma 100.panta pirmajā daļā.
Padomes 2011.gada 15.februāra direktīvas 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā un ar ko atceļ Direktīvu 77/799/EEK par administratīvu sadarbību nodokļu jomā, kura ir grozīta ar DAC8 un Padomes 2025.gada 14.aprīļa direktīvu 2025/872/ES, ar ko groza Direktīvu 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā (turpmāk – DAC9), I pielikumā ir noteikta informācija, kuru finanšu iestādes sniedz nodokļu administrācijai, taču direktīvas 8.panta 3.a punkts nosaka informāciju, ar kuru nodokļu administrācijas apmainās.
Ar DAC8 grozījumiem tika veiktas izmaiņas tikai I pielikumā, un atbilstošas izmaiņas direktīvas 8.pantā netika veiktas. Līdz ar to DAC9 tika ietverti grozījumi 8.pantā, lai direktīvas ietvaros informācija, ar kuru nodokļu administrācijas ir tiesīgas apmainīties, atbilstu informācijai, kuru finanšu iestādes sniedz nodokļu administrācijai.
Ievērojot, ka Latvijas regulējumā nav atsevišķi nošķirts informācijas saraksts, kuru finanšu iestāde sniedz nodokļu administrācijai un ar kuru Valsts ieņēmumu dienests apmainās ar citām nodokļu administrācijām, nav nepieciešams izstrādāt grozījumus, lai pārņemtu attiecīgās DAC9 prasības, jo tās jau ir ietvertas Likuma 100.panta pirmajā daļā no 2026.gada 1.janvāra.
Risinājuma apraksts
1. Par Likumā lietotajiem terminiem
No Likuma ir izslēdzams 1.panta:
▪ 6.punkts, jo Likums nenosaka konkrētajam nodoklim (nodevai) piemērojamos atvieglojumus, atbrīvojumus vai atlaides, un katrā konkrētajā nodokļa (nodevas) likumā ir noteiktas šo trīs terminu izpratnes robežas;
Jāuzsver, ka minētais grozījums neietekmēs konkrētajos nodokļu vai nodevas likumos noteiktos konkrētajam nodoklim (nodevai) piemērojamos atvieglojumus, atbrīvojumus vai atlaides.
▪ 12.punkts, ņemot vērā, ka no Likuma tiek izslēgts nodokļu parādu kapitalizācijas regulējums;
▪ 13.punkts, jo Likuma 1.pantā tiek skaidroti Likumā lietotie termini, bet termins "īpašs nodokļu režīms" Likuma tekstā netiek lietots.
Jāuzsver, ka minētais grozījums neietekmēs konkrētajos nodokļu likumos noteiktos konkrētajam nodoklim piemērojamos īpašos nodokļu režīmus.
Piemēram, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā ir noteikts īpašs nodokļa režīms kuģniecības nozarei, kas paredz uzņēmumu ienākuma nodokli aizstāt ar tonnāžas nodokli ievērojot noteiktus nosacījumus.
Tāpat likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" ir paredzēts speciāla nodokļa objekta noteikšanas kārtība jūrniekiem, kuri nodarbināti uz starptautiskajos pārvadājumos izmantojama kuģa (skatīt 8.panta ceturto daļu), īpaša nodokļa piemērošanas kārtība personām, kuras gūst ienākumu no ieguldījumu konta (skatīt 11.9 panta vienpadsmitās daļas 6.punktu un 12.2 daļu, kā arī 11.13 pantu), personām, kas izmanto tiesības nereģistrēt saimniecisko darbību likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 11.panta divpadsmitajā daļā aprakstītajā situācijā, un citas situācijas, kas paredz tādus vienkāršotos nodokļu režīmus kā, piemēram, sezonas laukstrādnieku ienākuma nodoklis, samazinātās patentmaksas, īpašais nodokļa režīms autoratlīdzību saņēmējiem.
Pēc ekonomiskās būtības arī Mikrouzņēmumu nodoklis, kas ietver iedzīvotāju ienākuma nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu komponenti, kā arī vienkāršotu nodokļa bāzes noteikšanas kārtību un vienkāršotu nodokļa maksāšanas kārtību, ir īpašs nodokļu režīms, jo atšķiras no saimnieciskās darbības veicēju veiktās iedzīvotāju ienākuma nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu maksāšanas vispārējā kārtībā.
2. Par nodokļu administrācijas prasījuma tiesībām
Tā kā nodokļu likumos nav noteikta speciāla atruna attiecībā uz nodokļu administrācijas prasījuma tiesību nodošanu citai personai saistībā ar konfiscētās un aprakstītās mantas pārdošanu, no Likuma 6.panta otrās daļas izslēdzami vārdi "un citos nodokļu likumos paredzētajos gadījumos konfiscētās un aprakstītās mantas pārdošanu".
3. Par deklarāciju iesniegšanas termiņiem pagarinājuma gadījumā
Ņemot vērā, ka Valsts ieņēmumu dienestam, pamatojoties uz nodokļu maksātāja iesniegumu, ir tiesības pagarināt deklarāciju iesniegšanas termiņus, Likuma 15.panta pirmās daļas 3.punktā papildus nosakāms, ka šajos gadījumos nodokļu maksātājiem ir pienākums iesniegt nodokļu un informatīvās deklarācijas Valsts ieņēmumu dienesta noteiktajos termiņos.
4. Par algas nodokļa grāmatiņām
Tā kā algas nodokļu grāmatiņas izņemšana un iesniegšana darbavietā pēc ekonomiskās būtības ir atzīstamas par līdzekli nodokļa maksātāja tiesību realizācijai, no Likuma ir izslēdzams 15.panta otrās daļas 1. un 2.punkts, kur šobrīd šīs tiesības ir noteiktas kā fiziskās personas kā nodokļu maksātāja pienākums.
5. Par nodokļu maksājumu prioritāti
Ņemot vērā, ka Darba likuma 69.panta piektajā daļā noteikts, ka darba samaksa un ar to saistītās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas ir pirmās kārtas maksājumi, ko veic darba devējs, ir nepieciešams aktualizēt Likuma 15.panta trešo daļu, no tās izslēdzot vārdus "un prasījumi atlīdzināt kaitējumu, kas nodarīts sakropļojuma vai cita veselības bojājuma rezultātā, kā arī sakarā ar apgādnieka zaudējumu".
Jāuzsver, ka minētais grozījums neietekmēs kriminālprocesā nostiprināto nodokļu maksājumu prioritāti pār citiem komersanta izdevumiem ar vienīgo Likumā noteikto izņēmumu – darbinieku prasījumiem un ar tiem saistītajiem maksājumiem.
Proti, Latvijas Republikas Senāts 2020.gada 22.maija lēmumā SKK-17/2020, analizējot attiecīgo regulējumu, ir uzsvēris, ka nodokļu nomaksai ir obligāts un prioritārs raksturs, un sabiedrības intereses saņemt nodokļus savlaicīgi un pilnā apmērā prevalē pār indivīda (komersanta) interesēm komercdarbības nodrošināšanā.
Savukārt 2019.gada 31.oktobra lēmumā SKK-373/2019 tiesa norādīja, ka nodokļu nenomaksāšana, ja pastāvējusi reāla iespēja to izdarīt, ir prettiesiska rīcība, un uzņēmuma norēķini ar citiem kreditoriem šo pienākumu neatsauc.
Tādējādi Likuma 15.panta trešās daļas 6.punktā joprojām būs skaidri nostiprināta nodokļu maksājumu prioritāte, kas ir būtiska kriminālprocesā, nepieļaujot tiesību normu interpretāciju, ka komersants varētu likumīgi priekšroku dot citiem maksājumiem, ignorējot nodokļu nomaksu.
6. Par tiesībām iepazīties ar normatīvajiem aktiem
Ņemot vērā, ka Likuma 16.panta pirmās daļas 3.punktā ietvertās nodokļu maksātāja tiesības un Likuma 18.panta pirmās daļas 9.puntā ietvertais nodokļu administrācijas pienākums ir zaudējis savu aktualitāti, tie no Likuma ir izslēdzami.
7. Par deklarācijas iesniegšanas termiņa nokavējuma atjaunošanu
Lai nodrošinot tiesību aizsardzības garantijas nodokļu maksātājiem, Likuma 16.panta pirmās daļas 6.punktā vārdi "Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors" aizstājami ar vārdiem "Valsts ieņēmumu dienests".
8. Par konkrētas informācijas turpmāku nepublicēšanu
Tā kā ir zudis leģitīmais mērķis Likuma 18.panta pirmās daļas 20.punktā norādītās informācijas publicēšanai, minētā tiesību norma no Likuma ir izslēdzama.
9. Par informācijas publicēšanu saistībā ar administratīvi sodītajiem darba devējiem
Lai nodrošinātu fizisko personu datu aizsardzību, no Likuma 18.panta pirmās daļas 29.punkta ir izslēdzams uz to attiecināmais sākotnējais fizisko personu pamattiesību ierobežojums, un nosakāms, ka turpmāk publicējama informācija par juridiskajām personām, kuru valdes loceklim uzlikts administratīvais sods par grāmatvedības uzskaitē neuzrādītās darba samaksas izmaksāšanu.
Minētā informācija būs publicēta saraksta veidā (MS Excel datne), tajā ietverot darba devēja – juridiskās personas – reģistrācijas numuru, nosaukumu un pārkāpuma periodu.
10. Nodokļu parādu kapitalizācija
Ņemot vērā, ka nodokļu parādu kapitalizācijas regulējums ir zaudējis savu aktualitāti un tas vairs netiek piemērots, no Likuma ir izslēdzams 1.panta 12.punkts, 24.panta desmitā, vienpadsmitā, divpadsmitā, trīspadsmitā, četrpadsmitā un piecpadsmitā daļa, 25.panta otrā un trešā daļa, kā arī 29.panta ceturtās daļas 1.punkta "a" un "c" apakšpunkts un 2.punkta "a" apakšpunkts.
11. Par brīdinājuma par saimnieciskās darbības apturēšanu sagatavošanu
Lai nākotnē optimizētu Valsts ieņēmumu dienesta resursus, Likuma 34.1 panta otrajā daļā ir nosakāms, ka Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības informācijas sistēmā elektroniski sagatavot brīdinājumu, kuram ir juridisks spēks arī bez amatpersonas paraksta. Šajā gadījumā uz brīdinājuma obligāti ir jābūt norādei: "Brīdinājums sagatavots elektroniski un ir derīgs arī bez paraksta.".
12. Par elektroniskās komercijas uzraudzību
Lai nodrošinātu, ka Likums atbilst Digitālo pakalpojumu akta prasībām un noteikumos Nr.350 noteiktajiem lēmumu veidiem un vienotajai kārtība, kādā uzraudzības iestādes lēmums tiek pieņemts un izpildīts, lai ierobežotu nelikumīgu saturu tiešsaistē, ir nepieciešams precizēt šādas Likuma normas:
1) izteikt 34.1 panta sestās daļas 7. un 8.punktu jaunā redakcijā, nosakot, ka Valsts ieņēmumu dienests triju darbdienu laikā pēc lēmuma par nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības apturēšanu pieņemšanas:
- paziņo augstākā līmeņa domēna reģistra turētājam vai domēna vārda reģistratūrai lēmumu par domēna vārda lietošanas tiesību ierobežošanu, ar kuru paredz domēna vārda tehniskās informācijas atslēgšanu;
- paziņo elektronisko sakaru komersantam lēmumu par piekļuves ierobežošanu tiešsaistes saskarnei elektronisko sakaru tīklā;
Normas redakcija veidota, ievērojot šādus nosacījumus:
▪ saskaņā ar noteikumu Nr.350 10.punktu ar lēmumu par domēna vārda lietošanas tiesību ierobežošanu paredz domēna vārda tehniskās informācijas atslēgšanu vai aizliegumu mainīt domēna vārda lietotāju. Tādējādi Likuma 34.1 panta sestās daļas 7.punkta redakcija veidota, ievērojot to, ka Valsts ieņēmumu dienests ar lēmumu par domēna vārda lietošanas tiesību ierobežošanu paredz tikai domēna vārda tehniskās informācijas atslēgšanu;
▪ saskaņā ar noteikumu Nr.350 12.punktu lēmumu par domēna vārda lietošanas tiesību ierobežošanu paziņo augstākā līmeņa domēna reģistra uzturētājam vai domēna vārda reģistratūrai. Tādējādi likuma 34.1 panta sestās daļas 7.punkta redakcija veidota, ievērojot to, ka lēmums tiek nevis nosūtīts, bet gan paziņots lēmuma adresātam, tas ir, domēna reģistra turētājam vai domēna vārda reģistratūrai;
▪ Ekonomikas ministrija ir vērsusi uzmanību, ka tiesības ierobežot var noteikt ne tikai augstākā līmeņa domēna ".lv" reģistra turētājam (Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Tīkla risinājumu daļa (NIC)), bet var paplašināt uz visiem augstākā līmeņa reģistra uzturētājiem (piemēram, EURid ir .eu turētājs, Verisign ir .com, .net turētājs), kā arī domēna vārda reģistratūrām, caur kurām var arī ierobežot ne tikai ".lv" domēnu. Tāpat Ekonomikas ministrija ir uzsvērusi, ka, piemēram, Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 26.15 panta piektajā daļā šīs tiesības ir noteiktas tehnoloģiski neitrāli, bez atsauces uz konkrētu augstākā līmeņa domēna reģistra turētāju.
Ievērojot minēto arī Likuma 34.1 panta sestās daļas 7.punkta redakcija veidota līdzīgi Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 26.15 panta piektajai daļai, tas ir, bez atsauces uz konkrētu augstākā līmeņa domēna reģistra turētāju.
2) izteikt 34.4 panta nosaukumu jaunā redakcijā, to veidojot atbilstoši noteikumos Nr.350 noteiktajiem lēmumu veidiem, kurus Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības pieņemt saskaņā ar Likuma 34.4 pantu;
3) veikt grozījumus 34.4 panta pirmās daļas ievaddaļā;
Minētie grozījumi veikti, ievērojot šādus nosacījumus:
▪ saskaņā ar noteikumu Nr.350 3.punktu ar lēmumu par piekļuves ierobežošanu tiešsaistes saskarnei elektronisko sakaru tīklā paredz piekļuves ierobežošanu (bloķēšanu) elektronisko sakaru komersanta elektronisko sakaru tīklā tīmekļvietnei vai mobilajai lietotnei, kurai ir interneta protokola adrese (IP adrese), ierobežojot (bloķējot) piekļuvi vai izmantojot citus tehnoloģiskos līdzekļus, ja tie ir pieejami elektronisko sakaru komersantam, kā arī, ja iestāde lēmumā to ir norādījusi, piekļuves pieprasījumu pārvirzīšanu (pāradresēšanu) uz šīs iestādes norādīto tīmekļvietni.
Minētais lēmums aptver gan šobrīd Likuma 34.4 panta pirmajā daļā minēto lēmumu par to, ka Latvijas Republikā ierobežojama piekļuve domēna vārdam, gan arī lēmumu par to, ka Latvijas Republikā ierobežojama piekļuve interneta protokola (IP) adresei.
Tādējādi ir veikti grozījumi Likuma 34.4 panta pirmās daļas ievaddaļā, nosakot, ka Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības pieņemt lēmumu par piekļuves ierobežošanu tiešsaistes saskarnei elektronisko sakaru tīklā (tādējādi īstenojot visus noteikumu Nr.350 3.punktā minētos ierobežojošos pasākumus);
▪ saskaņā ar noteikumu Nr.350 10.punktu ar lēmumu par domēna vārda lietošanas tiesību ierobežošanu paredz domēna vārda tehniskās informācijas atslēgšanu vai aizliegumu mainīt domēna vārda lietotāju. Tādējādi ar grozījumiem Likuma 34.4 panta pirmās daļas ievaddaļā ir arī noteikts tas, ka Valsts ieņēmumu dienests ar lēmumu par domēna vārda lietošanas tiesību ierobežošanu var noteikt tikai domēna vārda tehniskās informācijas atslēgšanu;
▪ ņemot vērā, ka Likuma 34.4 panta turpmākajās daļās ir norāde uz šā panta pirmajā daļā minēto "pārkāpumu" nevis "apstākli", tad, lai nodrošinātu, ka pantā tiek lietota vienveidīga terminoloģija, ar veiktajiem grozījumiem panta pirmās daļas ievaddaļā vārds "apstāklis" tiek aizstāts ar vārdu "pārkāpums".
4) veikt grozījumus 34.4 panta otrajā daļā, lai noteiktu, ka Valsts ieņēmumu dienests pēc šā panta pirmajā daļā minētā pārkāpuma konstatācijas brīdina nodokļu maksātāju par piekļuves ierobežošanu tiešsaistes saskarnei elektronisko sakaru tīklā vai par domēna vārda tehniskās informācijas atslēgšanu;
Regulējumā netiek vairs saglabāts nosacījums, ka paziņojums nodokļu maksātājam nosūtāms piecu darbdienu laikā pēc Likuma 34.4 panta pirmajā daļā pārkāpuma konstatācijas. Tādējādi paziņojuma nosūtīšanas brīdis atstājams Valsts ieņēmumu dienesta ziņā, līdzīgi kā tas šobrīd ir noteikts arī attiecībā uz citu uzraudzības iestāžu paziņojumiem (skatīt, piemēram, Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 26.15 pantu).
Jāuzsver, ka šobrīd Valsts ieņēmumu dienests domēna vārda atslēgšanu bez brīdinājuma piemēro tikai kā galējo piespiedu mehānismu, lai tīmekļvietnēs veiktā saimnieciskā darbība atbilstu normatīvo aktu prasībām.
Valsts ieņēmumu dienests, veicot elektroniskās komercijas uzraudzības pasākumus, 2024.gadā:
- pieņēmis četrus lēmumus par domēna vārda atslēgšanu bez brīdinājuma;
- nosūtījis 25 brīdinājumus par domēna vārda atslēgšanu, tai skaitā pieņemti 18 lēmumi par domēna vārda atslēgšanas procesa izbeigšanu, jo pārkāpumi tika novērsti, un pieņemti deviņi lēmumi par domēna vārda atslēgšanu pēc brīdinājuma, jo pārkāpumi netika novērsti (no tiem sešos gadījumos domēna vārdu darbība atjaunota, jo pārkāpumi tika novērsti pēc lēmuma pieņemšanas).
5) veikt grozījumus 34.4 panta trešajā daļā, aizstājot lēmumu par domēna vārda atslēgšanu vai piekļuves ierobežošanu Latvijas Republikā domēna vārdam vai interneta protokola (IP) adresei ar lēmumu par piekļuves ierobežošanu tiešsaistes saskarnei elektronisko sakaru tīklā vai lēmumu par domēna vārda lietošanas tiesību ierobežošanu, ar kuru paredz domēna vārda tehniskās informācijas atslēgšanu;
Līdzīgi kā attiecībā uz grozījumu Likuma 34.4 panta otrajā daļā, arī panta trešajā daļā vairs netiek saglabāts nosacījums, par dienu skaitu, kurā Valsts ieņēmumu dienestam pēc pārkāpuma konstatācijas ir jāpieņem konkrētais lēmums.
6) veikt grozījumus 34.4 panta ceturtajā daļā, aizstājot lēmumu par domēna vārda atslēgšanu ar lēmumu par domēna vārda lietošanas tiesību ierobežošanu, ar kuru paredz domēna vārda tehniskās informācijas atslēgšanu, un aizstājot lēmumu par piekļuves ierobežošanu Latvijas Republikā domēna vārdam vai interneta protokola (IP) adresei ar lēmumu par piekļuves ierobežošanu tiešsaistes saskarnei elektronisko sakaru tīklā;
7) izslēgt no Likuma 34.4 panta sesto daļu, jo lēmumu nosūtīšanas kārtība ir noteikta noteikumos Nr.350;
8) izslēgt no Likuma 34.4 panta septīto daļu;
Saskaņā ar noteikumu Nr.350 7.punktu, ja citā normatīvajā aktā nav noteikts cits termiņš, lēmumu par piekļuves ierobežošanu tiešsaistes saskarnei elektronisko sakaru tīklā elektronisko sakaru komersants izpilda ne vēlāk kā trīs dienu laikā no dienas, kad tas ir paziņots. Savukārt noteikumu Nr.350 17.punktā noteikts, ja citā normatīvajā aktā nav noteikts cits termiņš, lēmumu par domēna vārda lietošanas tiesību ierobežošanu vai lēmumu par domēna vārda lietošanas tiesību atņemšanu augstākā līmeņa domēna reģistra uzturētājs vai domēna vārda reģistratūra izpilda ne vēlāk kā trīs dienu laikā no dienas, kad tas ir paziņots.
Lai privātpersonām un uzraudzības iestādēm būtu noteikta vienota kārtība un termiņi, veicot nelikumīga tiešsaistes satura ierobežošanu, uz Valsts ieņēmumu dienesta pieņemtajiem lēmumiem attiecināms noteikumos Nr.350 noteiktais vispārējais triju dienu lēmumu izpildes termiņš. Tādējādi no Likuma ir izslēdzams šobrīd Likuma 34.4 panta septītajā daļā noteiktais regulējums.
9) izteikt Likuma 34.4 panta astoto daļu jaunā redakcijā;
Minētais grozījums veikts, ievērojot šādus nosacījumus:
▪ Šobrīd Likuma 34.4 panta astotajā daļā noteikts, ka Valsts ieņēmumu dienesta pieņemtais lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas brīdī.
Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 70.pantam administratīvais akts stājas spēkā ar brīdi, kad tas paziņots adresātam. Savukārt saskaņā ar Paziņošanas likuma 9.pantu dokuments, kas nosūtīts izmantojot elektroniskos sakarus, uzskatāms par paziņotu otrajā darba dienā pēc tā nosūtīšanas.
Tādējādi, lai nodrošinātu efektīvu tiešsaistes satura ierobežošanos izpildi, ir nepieciešams izslēgt Likuma 34.4 panta astotajā daļā ietverto regulējumu par lēmuma spēkā stāšanos. Šādi tiks nodrošināts, ka lēmums stāsies spēkā nākamajā darba dienā pēc tā paziņošanas (nosūtīšanas) adresātam, savukārt atbilstoši noteikumiem Nr.350 lēmuma adresāts izpilda lēmumā noteiktos tiesiskos pienākumus ne vēlāk kā triju dienu laikā no dienas, kad tas ir paziņots.
Jāuzsver, ka, izmantojot mašīnlasāmo sarakstu, automatizētā lēmuma izpilde praksē var notikt pat vienas dienas ietvaros.
▪ Saskaņā ar noteikumu Nr.350 8.punktu, ja citā normatīvajā aktā nav noteikts cits termiņš, lēmums par piekļuves ierobežošanu tiešsaistes saskarnei elektronisko sakaru tīklā ir spēkā līdz brīdim, kad iestāde, kas pieņēmusi šo lēmumu, paziņo par citu lēmumu, ar ko maina vai atceļ iepriekšējā lēmumā norādītos pienākumus. Savukārt atbilstoši noteikumu Nr.350 18.punktam, ja citā normatīvajā aktā nav noteikts cits termiņš, lēmums par domēna vārda lietošanas tiesību ierobežošanu vai lēmums par domēna vārda lietošanas tiesību atņemšanu ir spēkā līdz lēmumā norādītajam datumam, bet ne ilgāk par diviem gadiem vai līdz brīdim, kad iestāde, kas pieņēmusi šo lēmumu, paziņo par citu lēmumu, ar ko maina vai atceļ iepriekšējā lēmumā norādītos pienākumus.
Tādējādi Likuma 34.4 panta astotajā daļā tiek noteikts, ka attiecīgais lēmums ir spēkā līdz brīdim, kad Valsts ieņēmumu dienests ir pieņēmis lēmumu, ar kuru atceļ piekļuves ierobežošanu tiešsaistes saskarnei elektronisko sakaru tīklā vai atceļ domēna vārda lietošanas tiesību ierobežošanu.
▪ Likuma 34.4 panta astotajā daļā tiek saglabāts regulējums par informācijas publicēšanu Valsts ieņēmumu dienesta tīmekļvietnē, vienlaikus nosakot, ka informācija ir publiski pieejama līdz brīdim, kad Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu, ar kuru atceļ piekļuves ierobežošanu tiešsaistes saskarnei elektronisko sakaru tīklā vai atceļ domēna vārda lietošanas tiesību ierobežošanu.
Vienlaikus no minētā regulējuma tiek izslēgts termiņš, kādā minētā informācija publiskojama tīmekļvietnē.
Saskaņā ar noteikumu Nr.350 2. punktu, ja ar lēmuma adresātu ir panākta vienošanās par iestādes uzturēta mašīnlasāma saraksta izveidi, iestāde, kurai ir tiesības izdot lēmumu par tiešsaistes satura ierobežošanu (īpaši gadījumos, kad tiek pieņemts lēmums par tiešsaistes saskarnes ierobežošanu elektronisko sakaru tīklā), pēc attiecīgā lēmuma paziņošanas ievieto lēmumā vai tā pielikumā norādīto informāciju iestādes uzturētajā mašīnlasāmajā sarakstā. Šādi iestāžu uzturētie mašīnlasāmie saraksti parasti ir iestādes oficiālajā mājaslapā un tiek papildināti uzreiz pēc lēmuma paziņošanas, lai nodrošinātu automatizētu un ātru lēmuma izpildi.
10) precizēt Likuma 34.4 panta devīto un desmito daļu, nosakot, ka lēmuma par piekļuves ierobežošanu tiešsaistes saskarnei elektronisko sakaru tīklā un lēmuma par domēna vārda lietošanas tiesību ierobežošanu, ar kuru paredz domēna vārda tehniskās informācijas atslēgšanu, apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur apstrīdētā vai pārsūdzētā lēmuma izpildi.
Vienlaikus jāuzsver, ka arī citos normatīvajos aktos ir noteikts, ka uzraudzības iestāžu pieņemto lēmumu pārsūdzēšana neaptur to darbību (skatīt, piemēram, Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 26.18 pantu).
11) izteikt Likuma 34.4 panta vienpadsmito daļu jaunā redakcijā;
Minētais grozījums veikts, ievērojot šādus nosacījumus:
▪ noteikumu Nr.350 4.punktā noteikts, ka lēmumu par piekļuves ierobežošanu tiešsaistes saskarnei elektronisko sakaru tīklā paziņo šīs tiešsaistes saskarnes valdītājam uz oficiālo elektronisko adresi vai elektroniskā pasta adresi vai izmantojot citu elektronisko saziņas līdzekli, ja šie saziņas līdzekļi ir norādīti tā tiešsaistes saskarnē. Savukārt noteikumu Nr.350 12.punktā noteikts, ka lēmumu par domēna vārda lietošanas tiesību ierobežošanu vai lēmumu par domēna vārda lietošanas tiesību atņemšanu paziņo domēna vārda lietotājam (trešajai personai) uz oficiālo elektronisko adresi vai elektroniskā pasta adresi, kas norādīta augstākā līmeņa domēna reģistrā vai domēna vārda reģistratūras datubāzē, vai izmantojot citu elektronisko saziņas līdzekli. Tā kā atbilstoši noteikumos Nr.350 noteiktajai kārtībai arī nodokļu maksātājam tiks paziņots Valsts ieņēmumu dienesta pieņemtais lēmums, tad attiecīgi nodokļu maksātājam ir jānovērš lēmumā minētie pārkāpumi, lai Valsts ieņēmumu dienestam būtu pamats atcelt pieņemto lēmumu;
▪ ņemot vērā, ka lēmuma nosūtīšanas kārtība ir noteikta noteikumos Nr.350, Likuma 34.4 panta vienpadsmitajā daļā nav nepieciešams atsevišķi noteikt, ka Valsts ieņēmumu dienesta pieņemtais lēmums, ar kuru tiek atcelti ierobežojumi, tiek nosūtīts elektronisko sakaru komersantam, augstākā līmeņa domēna reģistra turētājam vai domēna vārda reģistratūrai;
▪ saskaņā ar noteikumu Nr.350 9.punktu, ja citā normatīvajā aktā nav noteikts cits termiņš, lēmumu, ar ko maina vai atceļ iepriekšējā lēmumā norādītos pienākumus, elektronisko sakaru komersants izpilda ne vēlāk kā triju dienu laikā no dienas, kad tas ir paziņots. Savukārt atbilstoši noteikumu Nr.350 19.punktam, ja citā normatīvajā aktā nav noteikts cits termiņš, lēmumu, ar ko maina vai atceļ iepriekšējā lēmumā norādītos pienākumus, augstākā līmeņa domēna reģistra uzturētājs vai domēna vārda reģistratūra izpilda ne vēlāk kā triju dienu laikā no dienas, kad tas ir paziņots.
Lai privātpersonām un uzraudzības iestādēm būtu noteikta vienota kārtība un termiņš, veicot nelikumīga tiešsaistes satura ierobežošanu, uz Valsts ieņēmumu dienesta pieņemtajiem lēmumiem, ar kuru atceļ nodokļu maksātājam piemērotos ierobežojumus, ir attiecināms noteikumos Nr.350 noteiktais vispārējais triju dienu lēmumu izpildes termiņš.
Tādējādi nav nepieciešams saglabāt šobrīd Likuma 34.4 panta vienpadsmitajā daļā noteikto termiņu lēmumu izpildei.
11) veikt grozījumus 34.4 panta divpadsmitajā daļā, aizstājot lēmumu par domēna vārda atslēgšanu ar lēmumu par domēna vārda lietošanas tiesību ierobežošanu, ar kuru paredz domēna vārda tehniskās informācijas atslēgšanu, un aizstājot lēmumu par piekļuves ierobežošanu Latvijas Republikā domēna vārdam vai interneta protokola (IP) adresei ar lēmumu par piekļuves ierobežošanu tiešsaistes saskarnei elektronisko sakaru tīklā;
12) veikt grozījumus Likuma 34.4 panta trīspadsmitajā daļā;
Saskaņā ar noteikumu Nr.350 20.punktu ar lēmumu par piekļuves ierobežošanu tiešsaistes saskarnei vai saturam informācijas sabiedrības pakalpojumā paredz izpildīt iestādes norādītās darbības, ar kurām nodrošina piekļuves ierobežošanu tiešsaistes saskarnei vai konkrētam saturam informācijas sabiedrības pakalpojumā.
Tādējādi veikti grozījumi Likuma 34.4 panta trīspadsmitajā daļā, ievērojot noteikumos Nr.350 norādīto lēmuma nosaukumu, tas ir, nosakot, ka Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības pieņemt lēmumu par piekļuves ierobežošanu saturam informācijas sabiedrības pakalpojumā.
13) izteikt Likuma 34.4 panta četrpadsmito daļu jaunā redakcijā, tostarp, nosakot termiņu, kādā Valsts ieņēmumu dienests izskata nodokļu maksātāja apstrīdēšanas iesniegumu un pieņem attiecīgo lēmumu (līdzīgi, kā tas ir noteikts minētā panta devītajā daļā);
14) veikt grozījumus Likuma 34.4 panta piecpadsmitajā daļā, tostarp, lai noteiktu, ka Valsts ieņēmumu dienesta pieņemtais lēmums, ar kuru atceļ piekļuves ierobežošanu tiešsaistes saskarnei vai saturam informācijas sabiedrības pakalpojumā, stājās spēkā tā pieņemšanas brīdī, un lēmuma apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā izpildi (līdzīgi, kā tas ir noteikts minētā panta vienpadsmitajā daļā);
15) papildināt Likuma 34.4 pantu ar sešpadsmito daļu, nosakot, ka elektronisko sakaru komersants, augstākā līmeņa domēna reģistrs, domēna vārda reģistratūra un informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējs nav atbildīgs par zaudējumiem, kas trešajām personām radīti šā panta pirmajā un trīspadsmitajā daļā minēto lēmumu izpildes rezultātā.
Šobrīd bez Valsts ieņēmumu dienesta tiešsaistes saturu ir tiesīgas ierobežot arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs un Veselības inspekcija saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības centra likuma 26.15 panta piekto daļu.
Minētā panta devītajā daļā ir noteikts, ka šā panta piektās daļas lēmuma adresāts nav atbildīgs par zaudējumiem, kas trešām personām radīti šā panta piektajā daļā minētā lēmuma izpildes dēļ.
Ievērojot minēto, arī Likuma 34.4 pantā ir ietverams šāds nosacījums.
13. Par domēna vārda lietošanas tiesību nodošanas liegumu
Tā kā lieguma uzlikšana domēna vārda lietošanas tiesību nodošanai var būt arī kā viens no nodokļu administrācijas pieņemtā lēmuma izpildes nodrošinājuma līdzekļiem, no Likuma 34.5 panta nosaukuma ir izslēdzami vārdi "saistībā ar nodokļu revīzijas (audita) veikšanu" un panta pirmā daļa ir papildināma ar 3.punktu, lai skaidri noteiktu, ka Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības pieņemt lēmumu par liegumu domēna vārda lietošanas tiesību nodošanai attiecībā uz nodokļu maksātāju, kuram liegums domēna vārda lietošanas tiesību nodošanai piemērots kā nodokļu administrācijas lēmuma izpildes nodrošinājums.
14. Par informācijas par finanšu kontiem sniegšanu
Lai nodrošinātu regulējuma skaidrību, Likuma 71.pants papildināms ar jaunu tiesību normu, nosakot, ka Likuma XII nodaļā noteiktais ziņošanas pienākums attiecas arī uz subjektu, kurš uz ziņojuma sniegšanas brīdi šīs nodaļas izpratnē vairs nav finanšu iestāde. Šajā gadījumā tas sniedz ziņojumu par to attiecīgā pārskata perioda laikposmu, kurā tas bija finanšu iestāde Likuma XII nodaļā izpratnē. Piemēram, arī pēc subjekta maksātnespējas procesa uzsākšanas, saglabājas pienākums sniegt informāciju saskaņā ar Likuma 100.pantu par to pārskata perioda laikaposmu, kurā tas bija finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumu. Attiecīgo informāciju var sniegt Valsts ieņēmumu dienestam arī ātrāk, negaidot tekošā pārskata perioda beigas, pēc tam, kad subjekts vairs neatbilst finanšu iestādes definīcijai.
15. Par tiesību normu aktualizēšanu
Ar likumprojektu aktualizējamas šādas Likuma normas:
▪ 16.panta pirmās daļas 1.punkts, to papildinot ar nodokļu maksātāju tiesībām izmantot likumos noteiktos nodokļu un nodevu atbrīvojumus;
▪ 18.panta pirmās daļas 3.punkts, to papildinot ar nodokļu administrācijas pienākumu kontrolēt nodokļu (nodevu) atbrīvojumu piemērošanas pareizību;
▪ 23.panta astotās daļas 1.punkts, aizstājot tajā vārdu "izziņas" ar vārdu "izmeklēšanas";
▪ 26.panta astotās daļas 9.punkts, aizstājot tajā vārdus "ierēdnim, kuram saskaņā ar likumu ir piešķirtas tiesu izpildītāja tiesības" ar vārdiem "amatpersonai, kura amata pienākumos ir izpildīt lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu";
▪ lai Likumu salāgotu ar Kredītiestāžu likuma regulējumu, no Likuma ir izslēdzama 29.panta sestā daļa, bet panta piektā daļa izsakāma jaunā redakcijā, proti, tajā nosakot, ka nodokļu maksātājiem, kuriem kredītiestādes pieņēmušas izpildei maksājuma uzdevumus par nodokļu samaksu, tos neizpildot sakarā ar kredītiestādes finanšu pakalpojumu sniegšanas apturēšanu, nokavējuma naudas aprēķināšana tiek pārtraukta no dienas, kad kredītiestāde ir pieņēmusi izpildei maksājuma uzdevumu līdz dienai, kad tiek pasludināta kredītiestādes maksātnespēja vai tā tiek atzīta par likvidējamu Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā;
▪ 34.1 panta pirmās daļas 4.punkts, aizstājot tajā vārdus "ziņojumā par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju ienākumiem, par iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī" ar vārdiem "darba devēja ziņojumā";
▪ 37.1 panta otrās daļas ievaddaļa, no tās izslēdzot vārdus "un lēmumus par to, ka izdevumi par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā sedzami no nodokļu maksātāja līdzekļiem";
▪ 61.panta trešās daļas 2.punkts, izslēdzot tajā vārdu "bankas";
▪ 99.panta ceturtajā daļā un 100.panta pirmajā daļā, lai aizstātu vārdu "patiesā" ar "patiesie";
▪ papildinot Likuma informatīvo atsauci uz DAC9.
No Likuma ir izslēdzams 1.panta:
▪ 6.punkts, jo Likums nenosaka konkrētajam nodoklim (nodevai) piemērojamos atvieglojumus, atbrīvojumus vai atlaides, un katrā konkrētajā nodokļa (nodevas) likumā ir noteiktas šo trīs terminu izpratnes robežas;
Jāuzsver, ka minētais grozījums neietekmēs konkrētajos nodokļu vai nodevas likumos noteiktos konkrētajam nodoklim (nodevai) piemērojamos atvieglojumus, atbrīvojumus vai atlaides.
▪ 12.punkts, ņemot vērā, ka no Likuma tiek izslēgts nodokļu parādu kapitalizācijas regulējums;
▪ 13.punkts, jo Likuma 1.pantā tiek skaidroti Likumā lietotie termini, bet termins "īpašs nodokļu režīms" Likuma tekstā netiek lietots.
Jāuzsver, ka minētais grozījums neietekmēs konkrētajos nodokļu likumos noteiktos konkrētajam nodoklim piemērojamos īpašos nodokļu režīmus.
Piemēram, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā ir noteikts īpašs nodokļa režīms kuģniecības nozarei, kas paredz uzņēmumu ienākuma nodokli aizstāt ar tonnāžas nodokli ievērojot noteiktus nosacījumus.
Tāpat likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" ir paredzēts speciāla nodokļa objekta noteikšanas kārtība jūrniekiem, kuri nodarbināti uz starptautiskajos pārvadājumos izmantojama kuģa (skatīt 8.panta ceturto daļu), īpaša nodokļa piemērošanas kārtība personām, kuras gūst ienākumu no ieguldījumu konta (skatīt 11.9 panta vienpadsmitās daļas 6.punktu un 12.2 daļu, kā arī 11.13 pantu), personām, kas izmanto tiesības nereģistrēt saimniecisko darbību likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 11.panta divpadsmitajā daļā aprakstītajā situācijā, un citas situācijas, kas paredz tādus vienkāršotos nodokļu režīmus kā, piemēram, sezonas laukstrādnieku ienākuma nodoklis, samazinātās patentmaksas, īpašais nodokļa režīms autoratlīdzību saņēmējiem.
Pēc ekonomiskās būtības arī Mikrouzņēmumu nodoklis, kas ietver iedzīvotāju ienākuma nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu komponenti, kā arī vienkāršotu nodokļa bāzes noteikšanas kārtību un vienkāršotu nodokļa maksāšanas kārtību, ir īpašs nodokļu režīms, jo atšķiras no saimnieciskās darbības veicēju veiktās iedzīvotāju ienākuma nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu maksāšanas vispārējā kārtībā.
2. Par nodokļu administrācijas prasījuma tiesībām
Tā kā nodokļu likumos nav noteikta speciāla atruna attiecībā uz nodokļu administrācijas prasījuma tiesību nodošanu citai personai saistībā ar konfiscētās un aprakstītās mantas pārdošanu, no Likuma 6.panta otrās daļas izslēdzami vārdi "un citos nodokļu likumos paredzētajos gadījumos konfiscētās un aprakstītās mantas pārdošanu".
3. Par deklarāciju iesniegšanas termiņiem pagarinājuma gadījumā
Ņemot vērā, ka Valsts ieņēmumu dienestam, pamatojoties uz nodokļu maksātāja iesniegumu, ir tiesības pagarināt deklarāciju iesniegšanas termiņus, Likuma 15.panta pirmās daļas 3.punktā papildus nosakāms, ka šajos gadījumos nodokļu maksātājiem ir pienākums iesniegt nodokļu un informatīvās deklarācijas Valsts ieņēmumu dienesta noteiktajos termiņos.
4. Par algas nodokļa grāmatiņām
Tā kā algas nodokļu grāmatiņas izņemšana un iesniegšana darbavietā pēc ekonomiskās būtības ir atzīstamas par līdzekli nodokļa maksātāja tiesību realizācijai, no Likuma ir izslēdzams 15.panta otrās daļas 1. un 2.punkts, kur šobrīd šīs tiesības ir noteiktas kā fiziskās personas kā nodokļu maksātāja pienākums.
5. Par nodokļu maksājumu prioritāti
Ņemot vērā, ka Darba likuma 69.panta piektajā daļā noteikts, ka darba samaksa un ar to saistītās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas ir pirmās kārtas maksājumi, ko veic darba devējs, ir nepieciešams aktualizēt Likuma 15.panta trešo daļu, no tās izslēdzot vārdus "un prasījumi atlīdzināt kaitējumu, kas nodarīts sakropļojuma vai cita veselības bojājuma rezultātā, kā arī sakarā ar apgādnieka zaudējumu".
Jāuzsver, ka minētais grozījums neietekmēs kriminālprocesā nostiprināto nodokļu maksājumu prioritāti pār citiem komersanta izdevumiem ar vienīgo Likumā noteikto izņēmumu – darbinieku prasījumiem un ar tiem saistītajiem maksājumiem.
Proti, Latvijas Republikas Senāts 2020.gada 22.maija lēmumā SKK-17/2020, analizējot attiecīgo regulējumu, ir uzsvēris, ka nodokļu nomaksai ir obligāts un prioritārs raksturs, un sabiedrības intereses saņemt nodokļus savlaicīgi un pilnā apmērā prevalē pār indivīda (komersanta) interesēm komercdarbības nodrošināšanā.
Savukārt 2019.gada 31.oktobra lēmumā SKK-373/2019 tiesa norādīja, ka nodokļu nenomaksāšana, ja pastāvējusi reāla iespēja to izdarīt, ir prettiesiska rīcība, un uzņēmuma norēķini ar citiem kreditoriem šo pienākumu neatsauc.
Tādējādi Likuma 15.panta trešās daļas 6.punktā joprojām būs skaidri nostiprināta nodokļu maksājumu prioritāte, kas ir būtiska kriminālprocesā, nepieļaujot tiesību normu interpretāciju, ka komersants varētu likumīgi priekšroku dot citiem maksājumiem, ignorējot nodokļu nomaksu.
6. Par tiesībām iepazīties ar normatīvajiem aktiem
Ņemot vērā, ka Likuma 16.panta pirmās daļas 3.punktā ietvertās nodokļu maksātāja tiesības un Likuma 18.panta pirmās daļas 9.puntā ietvertais nodokļu administrācijas pienākums ir zaudējis savu aktualitāti, tie no Likuma ir izslēdzami.
7. Par deklarācijas iesniegšanas termiņa nokavējuma atjaunošanu
Lai nodrošinot tiesību aizsardzības garantijas nodokļu maksātājiem, Likuma 16.panta pirmās daļas 6.punktā vārdi "Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors" aizstājami ar vārdiem "Valsts ieņēmumu dienests".
8. Par konkrētas informācijas turpmāku nepublicēšanu
Tā kā ir zudis leģitīmais mērķis Likuma 18.panta pirmās daļas 20.punktā norādītās informācijas publicēšanai, minētā tiesību norma no Likuma ir izslēdzama.
9. Par informācijas publicēšanu saistībā ar administratīvi sodītajiem darba devējiem
Lai nodrošinātu fizisko personu datu aizsardzību, no Likuma 18.panta pirmās daļas 29.punkta ir izslēdzams uz to attiecināmais sākotnējais fizisko personu pamattiesību ierobežojums, un nosakāms, ka turpmāk publicējama informācija par juridiskajām personām, kuru valdes loceklim uzlikts administratīvais sods par grāmatvedības uzskaitē neuzrādītās darba samaksas izmaksāšanu.
Minētā informācija būs publicēta saraksta veidā (MS Excel datne), tajā ietverot darba devēja – juridiskās personas – reģistrācijas numuru, nosaukumu un pārkāpuma periodu.
10. Nodokļu parādu kapitalizācija
Ņemot vērā, ka nodokļu parādu kapitalizācijas regulējums ir zaudējis savu aktualitāti un tas vairs netiek piemērots, no Likuma ir izslēdzams 1.panta 12.punkts, 24.panta desmitā, vienpadsmitā, divpadsmitā, trīspadsmitā, četrpadsmitā un piecpadsmitā daļa, 25.panta otrā un trešā daļa, kā arī 29.panta ceturtās daļas 1.punkta "a" un "c" apakšpunkts un 2.punkta "a" apakšpunkts.
11. Par brīdinājuma par saimnieciskās darbības apturēšanu sagatavošanu
Lai nākotnē optimizētu Valsts ieņēmumu dienesta resursus, Likuma 34.1 panta otrajā daļā ir nosakāms, ka Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības informācijas sistēmā elektroniski sagatavot brīdinājumu, kuram ir juridisks spēks arī bez amatpersonas paraksta. Šajā gadījumā uz brīdinājuma obligāti ir jābūt norādei: "Brīdinājums sagatavots elektroniski un ir derīgs arī bez paraksta.".
12. Par elektroniskās komercijas uzraudzību
Lai nodrošinātu, ka Likums atbilst Digitālo pakalpojumu akta prasībām un noteikumos Nr.350 noteiktajiem lēmumu veidiem un vienotajai kārtība, kādā uzraudzības iestādes lēmums tiek pieņemts un izpildīts, lai ierobežotu nelikumīgu saturu tiešsaistē, ir nepieciešams precizēt šādas Likuma normas:
1) izteikt 34.1 panta sestās daļas 7. un 8.punktu jaunā redakcijā, nosakot, ka Valsts ieņēmumu dienests triju darbdienu laikā pēc lēmuma par nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības apturēšanu pieņemšanas:
- paziņo augstākā līmeņa domēna reģistra turētājam vai domēna vārda reģistratūrai lēmumu par domēna vārda lietošanas tiesību ierobežošanu, ar kuru paredz domēna vārda tehniskās informācijas atslēgšanu;
- paziņo elektronisko sakaru komersantam lēmumu par piekļuves ierobežošanu tiešsaistes saskarnei elektronisko sakaru tīklā;
Normas redakcija veidota, ievērojot šādus nosacījumus:
▪ saskaņā ar noteikumu Nr.350 10.punktu ar lēmumu par domēna vārda lietošanas tiesību ierobežošanu paredz domēna vārda tehniskās informācijas atslēgšanu vai aizliegumu mainīt domēna vārda lietotāju. Tādējādi Likuma 34.1 panta sestās daļas 7.punkta redakcija veidota, ievērojot to, ka Valsts ieņēmumu dienests ar lēmumu par domēna vārda lietošanas tiesību ierobežošanu paredz tikai domēna vārda tehniskās informācijas atslēgšanu;
▪ saskaņā ar noteikumu Nr.350 12.punktu lēmumu par domēna vārda lietošanas tiesību ierobežošanu paziņo augstākā līmeņa domēna reģistra uzturētājam vai domēna vārda reģistratūrai. Tādējādi likuma 34.1 panta sestās daļas 7.punkta redakcija veidota, ievērojot to, ka lēmums tiek nevis nosūtīts, bet gan paziņots lēmuma adresātam, tas ir, domēna reģistra turētājam vai domēna vārda reģistratūrai;
▪ Ekonomikas ministrija ir vērsusi uzmanību, ka tiesības ierobežot var noteikt ne tikai augstākā līmeņa domēna ".lv" reģistra turētājam (Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Tīkla risinājumu daļa (NIC)), bet var paplašināt uz visiem augstākā līmeņa reģistra uzturētājiem (piemēram, EURid ir .eu turētājs, Verisign ir .com, .net turētājs), kā arī domēna vārda reģistratūrām, caur kurām var arī ierobežot ne tikai ".lv" domēnu. Tāpat Ekonomikas ministrija ir uzsvērusi, ka, piemēram, Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 26.15 panta piektajā daļā šīs tiesības ir noteiktas tehnoloģiski neitrāli, bez atsauces uz konkrētu augstākā līmeņa domēna reģistra turētāju.
Ievērojot minēto arī Likuma 34.1 panta sestās daļas 7.punkta redakcija veidota līdzīgi Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 26.15 panta piektajai daļai, tas ir, bez atsauces uz konkrētu augstākā līmeņa domēna reģistra turētāju.
2) izteikt 34.4 panta nosaukumu jaunā redakcijā, to veidojot atbilstoši noteikumos Nr.350 noteiktajiem lēmumu veidiem, kurus Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības pieņemt saskaņā ar Likuma 34.4 pantu;
3) veikt grozījumus 34.4 panta pirmās daļas ievaddaļā;
Minētie grozījumi veikti, ievērojot šādus nosacījumus:
▪ saskaņā ar noteikumu Nr.350 3.punktu ar lēmumu par piekļuves ierobežošanu tiešsaistes saskarnei elektronisko sakaru tīklā paredz piekļuves ierobežošanu (bloķēšanu) elektronisko sakaru komersanta elektronisko sakaru tīklā tīmekļvietnei vai mobilajai lietotnei, kurai ir interneta protokola adrese (IP adrese), ierobežojot (bloķējot) piekļuvi vai izmantojot citus tehnoloģiskos līdzekļus, ja tie ir pieejami elektronisko sakaru komersantam, kā arī, ja iestāde lēmumā to ir norādījusi, piekļuves pieprasījumu pārvirzīšanu (pāradresēšanu) uz šīs iestādes norādīto tīmekļvietni.
Minētais lēmums aptver gan šobrīd Likuma 34.4 panta pirmajā daļā minēto lēmumu par to, ka Latvijas Republikā ierobežojama piekļuve domēna vārdam, gan arī lēmumu par to, ka Latvijas Republikā ierobežojama piekļuve interneta protokola (IP) adresei.
Tādējādi ir veikti grozījumi Likuma 34.4 panta pirmās daļas ievaddaļā, nosakot, ka Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības pieņemt lēmumu par piekļuves ierobežošanu tiešsaistes saskarnei elektronisko sakaru tīklā (tādējādi īstenojot visus noteikumu Nr.350 3.punktā minētos ierobežojošos pasākumus);
▪ saskaņā ar noteikumu Nr.350 10.punktu ar lēmumu par domēna vārda lietošanas tiesību ierobežošanu paredz domēna vārda tehniskās informācijas atslēgšanu vai aizliegumu mainīt domēna vārda lietotāju. Tādējādi ar grozījumiem Likuma 34.4 panta pirmās daļas ievaddaļā ir arī noteikts tas, ka Valsts ieņēmumu dienests ar lēmumu par domēna vārda lietošanas tiesību ierobežošanu var noteikt tikai domēna vārda tehniskās informācijas atslēgšanu;
▪ ņemot vērā, ka Likuma 34.4 panta turpmākajās daļās ir norāde uz šā panta pirmajā daļā minēto "pārkāpumu" nevis "apstākli", tad, lai nodrošinātu, ka pantā tiek lietota vienveidīga terminoloģija, ar veiktajiem grozījumiem panta pirmās daļas ievaddaļā vārds "apstāklis" tiek aizstāts ar vārdu "pārkāpums".
4) veikt grozījumus 34.4 panta otrajā daļā, lai noteiktu, ka Valsts ieņēmumu dienests pēc šā panta pirmajā daļā minētā pārkāpuma konstatācijas brīdina nodokļu maksātāju par piekļuves ierobežošanu tiešsaistes saskarnei elektronisko sakaru tīklā vai par domēna vārda tehniskās informācijas atslēgšanu;
Regulējumā netiek vairs saglabāts nosacījums, ka paziņojums nodokļu maksātājam nosūtāms piecu darbdienu laikā pēc Likuma 34.4 panta pirmajā daļā pārkāpuma konstatācijas. Tādējādi paziņojuma nosūtīšanas brīdis atstājams Valsts ieņēmumu dienesta ziņā, līdzīgi kā tas šobrīd ir noteikts arī attiecībā uz citu uzraudzības iestāžu paziņojumiem (skatīt, piemēram, Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 26.15 pantu).
Jāuzsver, ka šobrīd Valsts ieņēmumu dienests domēna vārda atslēgšanu bez brīdinājuma piemēro tikai kā galējo piespiedu mehānismu, lai tīmekļvietnēs veiktā saimnieciskā darbība atbilstu normatīvo aktu prasībām.
Valsts ieņēmumu dienests, veicot elektroniskās komercijas uzraudzības pasākumus, 2024.gadā:
- pieņēmis četrus lēmumus par domēna vārda atslēgšanu bez brīdinājuma;
- nosūtījis 25 brīdinājumus par domēna vārda atslēgšanu, tai skaitā pieņemti 18 lēmumi par domēna vārda atslēgšanas procesa izbeigšanu, jo pārkāpumi tika novērsti, un pieņemti deviņi lēmumi par domēna vārda atslēgšanu pēc brīdinājuma, jo pārkāpumi netika novērsti (no tiem sešos gadījumos domēna vārdu darbība atjaunota, jo pārkāpumi tika novērsti pēc lēmuma pieņemšanas).
5) veikt grozījumus 34.4 panta trešajā daļā, aizstājot lēmumu par domēna vārda atslēgšanu vai piekļuves ierobežošanu Latvijas Republikā domēna vārdam vai interneta protokola (IP) adresei ar lēmumu par piekļuves ierobežošanu tiešsaistes saskarnei elektronisko sakaru tīklā vai lēmumu par domēna vārda lietošanas tiesību ierobežošanu, ar kuru paredz domēna vārda tehniskās informācijas atslēgšanu;
Līdzīgi kā attiecībā uz grozījumu Likuma 34.4 panta otrajā daļā, arī panta trešajā daļā vairs netiek saglabāts nosacījums, par dienu skaitu, kurā Valsts ieņēmumu dienestam pēc pārkāpuma konstatācijas ir jāpieņem konkrētais lēmums.
6) veikt grozījumus 34.4 panta ceturtajā daļā, aizstājot lēmumu par domēna vārda atslēgšanu ar lēmumu par domēna vārda lietošanas tiesību ierobežošanu, ar kuru paredz domēna vārda tehniskās informācijas atslēgšanu, un aizstājot lēmumu par piekļuves ierobežošanu Latvijas Republikā domēna vārdam vai interneta protokola (IP) adresei ar lēmumu par piekļuves ierobežošanu tiešsaistes saskarnei elektronisko sakaru tīklā;
7) izslēgt no Likuma 34.4 panta sesto daļu, jo lēmumu nosūtīšanas kārtība ir noteikta noteikumos Nr.350;
8) izslēgt no Likuma 34.4 panta septīto daļu;
Saskaņā ar noteikumu Nr.350 7.punktu, ja citā normatīvajā aktā nav noteikts cits termiņš, lēmumu par piekļuves ierobežošanu tiešsaistes saskarnei elektronisko sakaru tīklā elektronisko sakaru komersants izpilda ne vēlāk kā trīs dienu laikā no dienas, kad tas ir paziņots. Savukārt noteikumu Nr.350 17.punktā noteikts, ja citā normatīvajā aktā nav noteikts cits termiņš, lēmumu par domēna vārda lietošanas tiesību ierobežošanu vai lēmumu par domēna vārda lietošanas tiesību atņemšanu augstākā līmeņa domēna reģistra uzturētājs vai domēna vārda reģistratūra izpilda ne vēlāk kā trīs dienu laikā no dienas, kad tas ir paziņots.
Lai privātpersonām un uzraudzības iestādēm būtu noteikta vienota kārtība un termiņi, veicot nelikumīga tiešsaistes satura ierobežošanu, uz Valsts ieņēmumu dienesta pieņemtajiem lēmumiem attiecināms noteikumos Nr.350 noteiktais vispārējais triju dienu lēmumu izpildes termiņš. Tādējādi no Likuma ir izslēdzams šobrīd Likuma 34.4 panta septītajā daļā noteiktais regulējums.
9) izteikt Likuma 34.4 panta astoto daļu jaunā redakcijā;
Minētais grozījums veikts, ievērojot šādus nosacījumus:
▪ Šobrīd Likuma 34.4 panta astotajā daļā noteikts, ka Valsts ieņēmumu dienesta pieņemtais lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas brīdī.
Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 70.pantam administratīvais akts stājas spēkā ar brīdi, kad tas paziņots adresātam. Savukārt saskaņā ar Paziņošanas likuma 9.pantu dokuments, kas nosūtīts izmantojot elektroniskos sakarus, uzskatāms par paziņotu otrajā darba dienā pēc tā nosūtīšanas.
Tādējādi, lai nodrošinātu efektīvu tiešsaistes satura ierobežošanos izpildi, ir nepieciešams izslēgt Likuma 34.4 panta astotajā daļā ietverto regulējumu par lēmuma spēkā stāšanos. Šādi tiks nodrošināts, ka lēmums stāsies spēkā nākamajā darba dienā pēc tā paziņošanas (nosūtīšanas) adresātam, savukārt atbilstoši noteikumiem Nr.350 lēmuma adresāts izpilda lēmumā noteiktos tiesiskos pienākumus ne vēlāk kā triju dienu laikā no dienas, kad tas ir paziņots.
Jāuzsver, ka, izmantojot mašīnlasāmo sarakstu, automatizētā lēmuma izpilde praksē var notikt pat vienas dienas ietvaros.
▪ Saskaņā ar noteikumu Nr.350 8.punktu, ja citā normatīvajā aktā nav noteikts cits termiņš, lēmums par piekļuves ierobežošanu tiešsaistes saskarnei elektronisko sakaru tīklā ir spēkā līdz brīdim, kad iestāde, kas pieņēmusi šo lēmumu, paziņo par citu lēmumu, ar ko maina vai atceļ iepriekšējā lēmumā norādītos pienākumus. Savukārt atbilstoši noteikumu Nr.350 18.punktam, ja citā normatīvajā aktā nav noteikts cits termiņš, lēmums par domēna vārda lietošanas tiesību ierobežošanu vai lēmums par domēna vārda lietošanas tiesību atņemšanu ir spēkā līdz lēmumā norādītajam datumam, bet ne ilgāk par diviem gadiem vai līdz brīdim, kad iestāde, kas pieņēmusi šo lēmumu, paziņo par citu lēmumu, ar ko maina vai atceļ iepriekšējā lēmumā norādītos pienākumus.
Tādējādi Likuma 34.4 panta astotajā daļā tiek noteikts, ka attiecīgais lēmums ir spēkā līdz brīdim, kad Valsts ieņēmumu dienests ir pieņēmis lēmumu, ar kuru atceļ piekļuves ierobežošanu tiešsaistes saskarnei elektronisko sakaru tīklā vai atceļ domēna vārda lietošanas tiesību ierobežošanu.
▪ Likuma 34.4 panta astotajā daļā tiek saglabāts regulējums par informācijas publicēšanu Valsts ieņēmumu dienesta tīmekļvietnē, vienlaikus nosakot, ka informācija ir publiski pieejama līdz brīdim, kad Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu, ar kuru atceļ piekļuves ierobežošanu tiešsaistes saskarnei elektronisko sakaru tīklā vai atceļ domēna vārda lietošanas tiesību ierobežošanu.
Vienlaikus no minētā regulējuma tiek izslēgts termiņš, kādā minētā informācija publiskojama tīmekļvietnē.
Saskaņā ar noteikumu Nr.350 2. punktu, ja ar lēmuma adresātu ir panākta vienošanās par iestādes uzturēta mašīnlasāma saraksta izveidi, iestāde, kurai ir tiesības izdot lēmumu par tiešsaistes satura ierobežošanu (īpaši gadījumos, kad tiek pieņemts lēmums par tiešsaistes saskarnes ierobežošanu elektronisko sakaru tīklā), pēc attiecīgā lēmuma paziņošanas ievieto lēmumā vai tā pielikumā norādīto informāciju iestādes uzturētajā mašīnlasāmajā sarakstā. Šādi iestāžu uzturētie mašīnlasāmie saraksti parasti ir iestādes oficiālajā mājaslapā un tiek papildināti uzreiz pēc lēmuma paziņošanas, lai nodrošinātu automatizētu un ātru lēmuma izpildi.
10) precizēt Likuma 34.4 panta devīto un desmito daļu, nosakot, ka lēmuma par piekļuves ierobežošanu tiešsaistes saskarnei elektronisko sakaru tīklā un lēmuma par domēna vārda lietošanas tiesību ierobežošanu, ar kuru paredz domēna vārda tehniskās informācijas atslēgšanu, apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur apstrīdētā vai pārsūdzētā lēmuma izpildi.
Vienlaikus jāuzsver, ka arī citos normatīvajos aktos ir noteikts, ka uzraudzības iestāžu pieņemto lēmumu pārsūdzēšana neaptur to darbību (skatīt, piemēram, Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 26.18 pantu).
11) izteikt Likuma 34.4 panta vienpadsmito daļu jaunā redakcijā;
Minētais grozījums veikts, ievērojot šādus nosacījumus:
▪ noteikumu Nr.350 4.punktā noteikts, ka lēmumu par piekļuves ierobežošanu tiešsaistes saskarnei elektronisko sakaru tīklā paziņo šīs tiešsaistes saskarnes valdītājam uz oficiālo elektronisko adresi vai elektroniskā pasta adresi vai izmantojot citu elektronisko saziņas līdzekli, ja šie saziņas līdzekļi ir norādīti tā tiešsaistes saskarnē. Savukārt noteikumu Nr.350 12.punktā noteikts, ka lēmumu par domēna vārda lietošanas tiesību ierobežošanu vai lēmumu par domēna vārda lietošanas tiesību atņemšanu paziņo domēna vārda lietotājam (trešajai personai) uz oficiālo elektronisko adresi vai elektroniskā pasta adresi, kas norādīta augstākā līmeņa domēna reģistrā vai domēna vārda reģistratūras datubāzē, vai izmantojot citu elektronisko saziņas līdzekli. Tā kā atbilstoši noteikumos Nr.350 noteiktajai kārtībai arī nodokļu maksātājam tiks paziņots Valsts ieņēmumu dienesta pieņemtais lēmums, tad attiecīgi nodokļu maksātājam ir jānovērš lēmumā minētie pārkāpumi, lai Valsts ieņēmumu dienestam būtu pamats atcelt pieņemto lēmumu;
▪ ņemot vērā, ka lēmuma nosūtīšanas kārtība ir noteikta noteikumos Nr.350, Likuma 34.4 panta vienpadsmitajā daļā nav nepieciešams atsevišķi noteikt, ka Valsts ieņēmumu dienesta pieņemtais lēmums, ar kuru tiek atcelti ierobežojumi, tiek nosūtīts elektronisko sakaru komersantam, augstākā līmeņa domēna reģistra turētājam vai domēna vārda reģistratūrai;
▪ saskaņā ar noteikumu Nr.350 9.punktu, ja citā normatīvajā aktā nav noteikts cits termiņš, lēmumu, ar ko maina vai atceļ iepriekšējā lēmumā norādītos pienākumus, elektronisko sakaru komersants izpilda ne vēlāk kā triju dienu laikā no dienas, kad tas ir paziņots. Savukārt atbilstoši noteikumu Nr.350 19.punktam, ja citā normatīvajā aktā nav noteikts cits termiņš, lēmumu, ar ko maina vai atceļ iepriekšējā lēmumā norādītos pienākumus, augstākā līmeņa domēna reģistra uzturētājs vai domēna vārda reģistratūra izpilda ne vēlāk kā triju dienu laikā no dienas, kad tas ir paziņots.
Lai privātpersonām un uzraudzības iestādēm būtu noteikta vienota kārtība un termiņš, veicot nelikumīga tiešsaistes satura ierobežošanu, uz Valsts ieņēmumu dienesta pieņemtajiem lēmumiem, ar kuru atceļ nodokļu maksātājam piemērotos ierobežojumus, ir attiecināms noteikumos Nr.350 noteiktais vispārējais triju dienu lēmumu izpildes termiņš.
Tādējādi nav nepieciešams saglabāt šobrīd Likuma 34.4 panta vienpadsmitajā daļā noteikto termiņu lēmumu izpildei.
11) veikt grozījumus 34.4 panta divpadsmitajā daļā, aizstājot lēmumu par domēna vārda atslēgšanu ar lēmumu par domēna vārda lietošanas tiesību ierobežošanu, ar kuru paredz domēna vārda tehniskās informācijas atslēgšanu, un aizstājot lēmumu par piekļuves ierobežošanu Latvijas Republikā domēna vārdam vai interneta protokola (IP) adresei ar lēmumu par piekļuves ierobežošanu tiešsaistes saskarnei elektronisko sakaru tīklā;
12) veikt grozījumus Likuma 34.4 panta trīspadsmitajā daļā;
Saskaņā ar noteikumu Nr.350 20.punktu ar lēmumu par piekļuves ierobežošanu tiešsaistes saskarnei vai saturam informācijas sabiedrības pakalpojumā paredz izpildīt iestādes norādītās darbības, ar kurām nodrošina piekļuves ierobežošanu tiešsaistes saskarnei vai konkrētam saturam informācijas sabiedrības pakalpojumā.
Tādējādi veikti grozījumi Likuma 34.4 panta trīspadsmitajā daļā, ievērojot noteikumos Nr.350 norādīto lēmuma nosaukumu, tas ir, nosakot, ka Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības pieņemt lēmumu par piekļuves ierobežošanu saturam informācijas sabiedrības pakalpojumā.
13) izteikt Likuma 34.4 panta četrpadsmito daļu jaunā redakcijā, tostarp, nosakot termiņu, kādā Valsts ieņēmumu dienests izskata nodokļu maksātāja apstrīdēšanas iesniegumu un pieņem attiecīgo lēmumu (līdzīgi, kā tas ir noteikts minētā panta devītajā daļā);
14) veikt grozījumus Likuma 34.4 panta piecpadsmitajā daļā, tostarp, lai noteiktu, ka Valsts ieņēmumu dienesta pieņemtais lēmums, ar kuru atceļ piekļuves ierobežošanu tiešsaistes saskarnei vai saturam informācijas sabiedrības pakalpojumā, stājās spēkā tā pieņemšanas brīdī, un lēmuma apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā izpildi (līdzīgi, kā tas ir noteikts minētā panta vienpadsmitajā daļā);
15) papildināt Likuma 34.4 pantu ar sešpadsmito daļu, nosakot, ka elektronisko sakaru komersants, augstākā līmeņa domēna reģistrs, domēna vārda reģistratūra un informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējs nav atbildīgs par zaudējumiem, kas trešajām personām radīti šā panta pirmajā un trīspadsmitajā daļā minēto lēmumu izpildes rezultātā.
Šobrīd bez Valsts ieņēmumu dienesta tiešsaistes saturu ir tiesīgas ierobežot arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs un Veselības inspekcija saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības centra likuma 26.15 panta piekto daļu.
Minētā panta devītajā daļā ir noteikts, ka šā panta piektās daļas lēmuma adresāts nav atbildīgs par zaudējumiem, kas trešām personām radīti šā panta piektajā daļā minētā lēmuma izpildes dēļ.
Ievērojot minēto, arī Likuma 34.4 pantā ir ietverams šāds nosacījums.
13. Par domēna vārda lietošanas tiesību nodošanas liegumu
Tā kā lieguma uzlikšana domēna vārda lietošanas tiesību nodošanai var būt arī kā viens no nodokļu administrācijas pieņemtā lēmuma izpildes nodrošinājuma līdzekļiem, no Likuma 34.5 panta nosaukuma ir izslēdzami vārdi "saistībā ar nodokļu revīzijas (audita) veikšanu" un panta pirmā daļa ir papildināma ar 3.punktu, lai skaidri noteiktu, ka Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības pieņemt lēmumu par liegumu domēna vārda lietošanas tiesību nodošanai attiecībā uz nodokļu maksātāju, kuram liegums domēna vārda lietošanas tiesību nodošanai piemērots kā nodokļu administrācijas lēmuma izpildes nodrošinājums.
14. Par informācijas par finanšu kontiem sniegšanu
Lai nodrošinātu regulējuma skaidrību, Likuma 71.pants papildināms ar jaunu tiesību normu, nosakot, ka Likuma XII nodaļā noteiktais ziņošanas pienākums attiecas arī uz subjektu, kurš uz ziņojuma sniegšanas brīdi šīs nodaļas izpratnē vairs nav finanšu iestāde. Šajā gadījumā tas sniedz ziņojumu par to attiecīgā pārskata perioda laikposmu, kurā tas bija finanšu iestāde Likuma XII nodaļā izpratnē. Piemēram, arī pēc subjekta maksātnespējas procesa uzsākšanas, saglabājas pienākums sniegt informāciju saskaņā ar Likuma 100.pantu par to pārskata perioda laikaposmu, kurā tas bija finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumu. Attiecīgo informāciju var sniegt Valsts ieņēmumu dienestam arī ātrāk, negaidot tekošā pārskata perioda beigas, pēc tam, kad subjekts vairs neatbilst finanšu iestādes definīcijai.
15. Par tiesību normu aktualizēšanu
Ar likumprojektu aktualizējamas šādas Likuma normas:
▪ 16.panta pirmās daļas 1.punkts, to papildinot ar nodokļu maksātāju tiesībām izmantot likumos noteiktos nodokļu un nodevu atbrīvojumus;
▪ 18.panta pirmās daļas 3.punkts, to papildinot ar nodokļu administrācijas pienākumu kontrolēt nodokļu (nodevu) atbrīvojumu piemērošanas pareizību;
▪ 23.panta astotās daļas 1.punkts, aizstājot tajā vārdu "izziņas" ar vārdu "izmeklēšanas";
▪ 26.panta astotās daļas 9.punkts, aizstājot tajā vārdus "ierēdnim, kuram saskaņā ar likumu ir piešķirtas tiesu izpildītāja tiesības" ar vārdiem "amatpersonai, kura amata pienākumos ir izpildīt lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu";
▪ lai Likumu salāgotu ar Kredītiestāžu likuma regulējumu, no Likuma ir izslēdzama 29.panta sestā daļa, bet panta piektā daļa izsakāma jaunā redakcijā, proti, tajā nosakot, ka nodokļu maksātājiem, kuriem kredītiestādes pieņēmušas izpildei maksājuma uzdevumus par nodokļu samaksu, tos neizpildot sakarā ar kredītiestādes finanšu pakalpojumu sniegšanas apturēšanu, nokavējuma naudas aprēķināšana tiek pārtraukta no dienas, kad kredītiestāde ir pieņēmusi izpildei maksājuma uzdevumu līdz dienai, kad tiek pasludināta kredītiestādes maksātnespēja vai tā tiek atzīta par likvidējamu Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā;
▪ 34.1 panta pirmās daļas 4.punkts, aizstājot tajā vārdus "ziņojumā par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju ienākumiem, par iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī" ar vārdiem "darba devēja ziņojumā";
▪ 37.1 panta otrās daļas ievaddaļa, no tās izslēdzot vārdus "un lēmumus par to, ka izdevumi par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā sedzami no nodokļu maksātāja līdzekļiem";
▪ 61.panta trešās daļas 2.punkts, izslēdzot tajā vārdu "bankas";
▪ 99.panta ceturtajā daļā un 100.panta pirmajā daļā, lai aizstātu vārdu "patiesā" ar "patiesie";
▪ papildinot Likuma informatīvo atsauci uz DAC9.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Izmaiņas vispārējā nodokļu administrēšanas regulējumā var attiekties uz jebkuru fizisku personu, kas ir nodokļu maksātājs.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Izmaiņas vispārējā nodokļu administrēšanas regulējumā var attiekties uz jebkuru juridisku personu.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Ministru kabineta 2025.gada 25.jūnija noteikumu Nr.378 "Valsts ieņēmumu dienesta nolikums"
Pamatojums un apraksts
Ministru kabineta 2025.gada 25.jūnija noteikumu Nr.378 "Valsts ieņēmumu dienesta nolikums" 10.1.9.apakšpunktā noteikts, ka Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora vietniekiem, Valsts ieņēmumu dienesta struktūrvienību vadītājiem un viņu vietniekiem nodokļu administrēšanā noteiktas tiesības pieņemt lēmumu par domēna vārda atslēgšanu, piekļuves ierobežošanu Latvijas Republikā domēna vārdam vai interneta protokola (IP) adresei, par liegumu domēna vārda lietošanas tiesību nodošanai, par mitināšanas pakalpojumu pārtraukšanu (apturēšanu) vai šo lēmumu atcelšanu.
Ņemot vērā grozījumus Likuma 34.4 pantā, kas paredz aizstāt vārdus "par domēna vārda atslēgšanu un piekļuves ierobežošanu Latvijas Republikā domēna vārdam vai interneta protokola (IP) adresei" ar vārdiem "par piekļuves ierobežošanu tiešsaistes saskarnei elektronisko sakaru tīklā un lēmumu par domēna vārda lietošanas tiesību ierobežošanu, ar kuru paredz domēna vārda tehniskās informācijas atslēgšanu", Valsts ieņēmumu dienestam būs nepieciešams veikt atbilstošus grozījumus Ministru kabineta 2025.gada 25.jūnija noteikumu Nr.378 "Valsts ieņēmumu dienesta nolikums" 10.1.9.apakšpunktā.
Ņemot vērā grozījumus Likuma 34.4 pantā, kas paredz aizstāt vārdus "par domēna vārda atslēgšanu un piekļuves ierobežošanu Latvijas Republikā domēna vārdam vai interneta protokola (IP) adresei" ar vārdiem "par piekļuves ierobežošanu tiešsaistes saskarnei elektronisko sakaru tīklā un lēmumu par domēna vārda lietošanas tiesību ierobežošanu, ar kuru paredz domēna vārda tehniskās informācijas atslēgšanu", Valsts ieņēmumu dienestam būs nepieciešams veikt atbilstošus grozījumus Ministru kabineta 2025.gada 25.jūnija noteikumu Nr.378 "Valsts ieņēmumu dienesta nolikums" 10.1.9.apakšpunktā.
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Valsts ieņēmumu dienestsNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi