22-TA-1768: Rīkojuma (grozījumu) projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 26. marta rīkojumā Nr. 160 "Par Latvijas dalību Eiropas akadēmiskajā tīklā GEANT"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta rīkojums, izdots 2015.gada 26.martā) Nr. 160. “Par Latvijas dalību GEANT tīklā no 2015.gada 1.maija” (turpmāk – rīkojuma grozījumi) izstrādāts, lai nodrošinātu Latvijas dalību Eiropas akadēmiskā tīkla GEANT (Gigabit European Academic Network – Gigabitu datu pārraides ātruma Eiropas akadēmiskais tīkls) (turpmāk – GEANT tīkls) projektā līdz 2027.gada 31.decembrim.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Latvijas akadēmiskais pamattīkls (LAT) nodrošina zinātnisko datu transportu starp zinātniskajām institūcijām un augstskolām vienotā, autonomā, aizsargātā datu tīklā, kā arī pieslēgumu starptautiskajam internetam un Eiropas akadēmiskajam tīklam GEANT. Lai nodrošinātu LAT darbību atbilstoši 2010.gada 2.februāra Ministra kabineta noteikumu Nr.109 “Noteikumi par darbības programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas"" izpildi, nepieciešams tiesiskais regulējums GEANT tīkla finansējumam nākamajam periodam.
Spēkā stāšanās termiņš
Jebkādi citi nosacījumi (atrunāti tiesību aktā)
Pamatojums
Nepieciešams turpināt nodrošināt Latvijas dalību GEANT tīklā līdz 2027.gada 31.decembrim.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Ministru kabineta 2015.gada 26.marta rīkojums Nr. 160 “Par Latvijas dalību GEANT tīklā no 2015.gada 1.maija” (turpmāk – Rīkojums) nosaka Izglītības un zinātnes ministrijai (turpmāk – ministrija) no 2015. gada 1. maija pārstāvēt Latviju Eiropas akadēmiskajā tīklā GEANT tīklā un noteikt, ka Latvijas Universitāte (turpmāk - LU) nodrošina GEANT tīkla pieslēgumu Latvijas zinātniskajām, izglītības, kultūras un mākslas iestādēm, kā arī komersantiem, saimnieciskās darbības veicējiem, biedrībām un nodibinājumiem. Latvijas akadēmiskais pamattīkls nodrošina liela apjoma zinātnisko datu transportu starp zinātniskajām institūcijām un augstskolām vienotā, autonomā, aizsargātā datu tīklā, kā arī pieslēgumu starptautiskajam internetam un Eiropas zinātniskajam akadēmiskajam tīklam GEANT, kurš savieno 20 NREN (NREN - Akadēmiskā datu tīkla savienojuma punkts) punktus visā Latvijā. Lai nodrošinātu Latvijas akadēmiskā pamattīkla darbību atbilstoši Ministra kabineta 2010.gada 2.februāra noteikumiem Nr.109 Noteikumi par darbības programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas" papildinājuma 2.1.1.3.2.apakšaktivitāti "Informācijas tehnoloģiju infrastruktūras un informācijas sistēmu uzlabošana zinātniskajai darbībai"", nepieciešams tiesiskais regulējums GEANT tīkla finansējumam nākamajam periodam līdz 2027.gada 31.decembrim. GEANT tīkls ir izveidojis 100 G/sek interneta datu pieslēgumu ar Latviju Eiropas akadēmiskajā tīklu un nodrošinās tā darbību līdz 2035.gadam.
Kopš 1992. gada Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts (turpmāk - LUMII) nodrošina iespēju Latvijas zinātniskajām iestādēm pieslēgties internetam, bet kopš 2000.gada GEANT, kad ES visu akadēmisko tīklu sadarbību apvienoja zem viena projekta. 2015.gadā, izveidojot Latvijas Akadēmisko pamattīklu, GEANT pakalpojumu pārvaldību nodrošina ministrija, bet GEANT savienojuma pakalpojumu nodrošina LUMII. Savienojumu ar GEANT nodrošina 20 NREN punkti visā Latvijā, kas izvietoti Latvijas lielākajās augstskolās un zinātniskajos institūtos.
GEANT veido e-infrastruktūras mugurkaulu kopīgajai zinātnes un pētījumu infrastruktūrai – Eiropas Pētniecības telpai (ERA) – un kalpo par pamatu citu Eiropas pētniecības infrastruktūru (ERI) veidošanā. Latvijas Akadēmiskais Datu tīkls savieno 24 tā aktīvus lietotājus – zinātniskās institūcijas un mācību iestādes, nodrošinot Akadēmiskā datu tīkla pamatpakalpojumus: datu un interneta savienojumu ar ātrumu līdz 10 Gb/sek, datu savienojumu ar GEANT (LUMII) un Datu centru 100 Gb/sek, Akadēmiskā datu centra resursu izmantošanu, izvietojot partnerinstitūciju iekārtas Akadēmiskā datu centra aparatūras statnēs, nodrošinot to nepieciešamos datu un elektroenerģijas savienojumus, nepārtrauktu to darbību un monitoringu. EduGAIN un Eduroam ir GEANT nodrošināti autentifikācijas servisi.
Latvijā eduGAIN infrastruktūras serviss LAIFE (Latvian Academic Identity Federation) ieviešana tika uzsākta 2012. gadā. Pašlaik, lai varētu nodrošināt visu augstākās izglītības iestāžu piekļuvi eduGAIN infrastruktūrai, tiek veidoti jauni tehniskie risinājumi datu apmaiņas nodrošināšanai starp augstskolām un LAIFE (t.sk., identifikācijas nodrošināšana jeb IdP, IdP tehniskā plānošana, IdP sākotnējā konfigurācija atbilstoši eduGAIN prasībām, jaunu IdP pieslēgšana LAIFE federācijai). EduGAIN ļauj apmainīties ar identitāšu datiem starp federācijām, piedāvājot starpsavienojumu slāni aplikācijām, ļaujot tām piedāvāt starpfederāciju servisus to dalībniekiem. Ar metadatiem var apmainīties, neizmantojot EduGAIN federācijas, taču tieši eduGAIN standartizē šo sistēmu un dod iespēju visiem šīs sistēmas dalībniekiem apmainīties ar lietotāju identitātēm vienam ar otru. EduGAIN savieno valstu federācijas, apmainoties ar SAML2.0 ziņojumiem, kas tiek pārsūtīti pa dinamiskiem, uzticamiem savienojumiem SAML2.0 metadatiem saprotamā veidā.
Eduroam (education roaming) ir drošs vispasaules viesabonēšanas pieejas serviss, ko izstrādā un attīsta izglītības un zinātnes kopiena. Eduroam sistēma ļauj tajā iekļautajiem studentiem, zinātniekiem un citiem augstākās izglītības un zinātnes darbiniekiem piekļūt interneta resursiem gan savas organizācijas tīklam drošā veidā, gan apmeklējot citus Eduroam sistēmā iesaistīto institūciju tīklus. Latvijā LU uztur valsts top līmeņa Eduroam servisu. Pašreiz Eduroam ir ieviests tikai LU, RTU un LU MII.
Kopš 1992. gada Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts (turpmāk - LUMII) nodrošina iespēju Latvijas zinātniskajām iestādēm pieslēgties internetam, bet kopš 2000.gada GEANT, kad ES visu akadēmisko tīklu sadarbību apvienoja zem viena projekta. 2015.gadā, izveidojot Latvijas Akadēmisko pamattīklu, GEANT pakalpojumu pārvaldību nodrošina ministrija, bet GEANT savienojuma pakalpojumu nodrošina LUMII. Savienojumu ar GEANT nodrošina 20 NREN punkti visā Latvijā, kas izvietoti Latvijas lielākajās augstskolās un zinātniskajos institūtos.
GEANT veido e-infrastruktūras mugurkaulu kopīgajai zinātnes un pētījumu infrastruktūrai – Eiropas Pētniecības telpai (ERA) – un kalpo par pamatu citu Eiropas pētniecības infrastruktūru (ERI) veidošanā. Latvijas Akadēmiskais Datu tīkls savieno 24 tā aktīvus lietotājus – zinātniskās institūcijas un mācību iestādes, nodrošinot Akadēmiskā datu tīkla pamatpakalpojumus: datu un interneta savienojumu ar ātrumu līdz 10 Gb/sek, datu savienojumu ar GEANT (LUMII) un Datu centru 100 Gb/sek, Akadēmiskā datu centra resursu izmantošanu, izvietojot partnerinstitūciju iekārtas Akadēmiskā datu centra aparatūras statnēs, nodrošinot to nepieciešamos datu un elektroenerģijas savienojumus, nepārtrauktu to darbību un monitoringu. EduGAIN un Eduroam ir GEANT nodrošināti autentifikācijas servisi.
Latvijā eduGAIN infrastruktūras serviss LAIFE (Latvian Academic Identity Federation) ieviešana tika uzsākta 2012. gadā. Pašlaik, lai varētu nodrošināt visu augstākās izglītības iestāžu piekļuvi eduGAIN infrastruktūrai, tiek veidoti jauni tehniskie risinājumi datu apmaiņas nodrošināšanai starp augstskolām un LAIFE (t.sk., identifikācijas nodrošināšana jeb IdP, IdP tehniskā plānošana, IdP sākotnējā konfigurācija atbilstoši eduGAIN prasībām, jaunu IdP pieslēgšana LAIFE federācijai). EduGAIN ļauj apmainīties ar identitāšu datiem starp federācijām, piedāvājot starpsavienojumu slāni aplikācijām, ļaujot tām piedāvāt starpfederāciju servisus to dalībniekiem. Ar metadatiem var apmainīties, neizmantojot EduGAIN federācijas, taču tieši eduGAIN standartizē šo sistēmu un dod iespēju visiem šīs sistēmas dalībniekiem apmainīties ar lietotāju identitātēm vienam ar otru. EduGAIN savieno valstu federācijas, apmainoties ar SAML2.0 ziņojumiem, kas tiek pārsūtīti pa dinamiskiem, uzticamiem savienojumiem SAML2.0 metadatiem saprotamā veidā.
Eduroam (education roaming) ir drošs vispasaules viesabonēšanas pieejas serviss, ko izstrādā un attīsta izglītības un zinātnes kopiena. Eduroam sistēma ļauj tajā iekļautajiem studentiem, zinātniekiem un citiem augstākās izglītības un zinātnes darbiniekiem piekļūt interneta resursiem gan savas organizācijas tīklam drošā veidā, gan apmeklējot citus Eduroam sistēmā iesaistīto institūciju tīklus. Latvijā LU uztur valsts top līmeņa Eduroam servisu. Pašreiz Eduroam ir ieviests tikai LU, RTU un LU MII.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Saskaņā ar Rīkojumu Latvijas dalības finansiālais nodrošinājums ir terminēts - līdz 2022.gada beigām. Lai nodrošinātu Latvijas akadēmiskā pamattīkla darbību atbilstoši Ministra kabineta 2010.gada 2.februāra noteikumiem Nr.109 "Noteikumi par darbības programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas" papildinājuma 2.1.1.3.2.apakšaktivitāti "Informācijas tehnoloģiju infrastruktūras un informācijas sistēmu uzlabošana zinātniskajai darbībai"", nepieciešams tiesiskais regulējums GEANT tīkla finansējumam nākamajam periodam līdz 2026.gada 31.martam, bet, ņemot vērā Erasmus+ iniciatīvas, nepieciešams nodrošināt GEANT pieslēgumu un tā servisus līdz 2027.gada 31.decembrim.
Risinājuma apraksts
Tiek veikti Rīkojuma grozījumi, pagarinot tā termiņu un norādot konkrētos nepieciešamos GEANT servisus un pieslēguma nodrošinātājus atbilstoši faktiskajam stāvoklim.
Problēmas apraksts
Eiropas Komisija ir noteikusi, ka, sākot ar 2023. gada 1. janvāri, visām Eiropas augstākās izglītības iestādēm starpinstitūciju līgumi ir jāslēdz, izmantojot EWP (Erasmus without paper) [1] tīklu. Tāpat arī studentu studiju līgumi ir jāslēdz tiešsaistē. Šis process ietver arī studentu autentificēšanu un ESI (ESI - Eiropas Studentu Identifikators) izmantošanu.
Erasmus+ programmas mācību mobilitātēs iespējams piedalīties tām augstākās izglītības iestādēm, kurām ir piešķirta Erasmus Augstākās izglītības harta (Erasmus Charter for Higher Education). Sākot ar 2023. gada 1. janvāri, Erasmus+ dalībvalstīs būs jāveic hartas uzraudzība. Eiropas Komisijas nosacījumi paredz, ka augstskola apņemas nodrošināt savā iestādē visus ar digitalizāciju saistītos procesus, un to neievērošana var būt par pamatu hartas atņemšanai.
Ņemot vērā Eiropas Komisijas prasības, visām augstākās izglītības iestādēm Latvijā ir nepieciešams nodrošināt pievienošanos eduGAIN infrastruktūrai.
[1] Erasmus without Paper (EWP). Tīkls, caur kuru notiek IT sistēmu datu apmaiņa dažādu dokumentu apstiprināšanai. Uz doto brīdi EWP tīklam augstskolas var pievienoties trīs veidos: caur Erasmus Dashboard platformu, caur in-house studentu informācijas sistēmu, caur 3rd party provider studentu informāciju sistēmu. Lai izpildītu šo prasību, visām Latvijas augstskolām jāizmanto eduGAIN autentificēšanas platforma, kas ir GEANT nodrošināts serviss.
Erasmus+ programmas mācību mobilitātēs iespējams piedalīties tām augstākās izglītības iestādēm, kurām ir piešķirta Erasmus Augstākās izglītības harta (Erasmus Charter for Higher Education). Sākot ar 2023. gada 1. janvāri, Erasmus+ dalībvalstīs būs jāveic hartas uzraudzība. Eiropas Komisijas nosacījumi paredz, ka augstskola apņemas nodrošināt savā iestādē visus ar digitalizāciju saistītos procesus, un to neievērošana var būt par pamatu hartas atņemšanai.
Ņemot vērā Eiropas Komisijas prasības, visām augstākās izglītības iestādēm Latvijā ir nepieciešams nodrošināt pievienošanos eduGAIN infrastruktūrai.
[1] Erasmus without Paper (EWP). Tīkls, caur kuru notiek IT sistēmu datu apmaiņa dažādu dokumentu apstiprināšanai. Uz doto brīdi EWP tīklam augstskolas var pievienoties trīs veidos: caur Erasmus Dashboard platformu, caur in-house studentu informācijas sistēmu, caur 3rd party provider studentu informāciju sistēmu. Lai izpildītu šo prasību, visām Latvijas augstskolām jāizmanto eduGAIN autentificēšanas platforma, kas ir GEANT nodrošināts serviss.
Risinājuma apraksts
Latvijas Universitāte nodrošina Latvijas augstākās izglītības un zinātnes infrastruktūrā Identity Provider IdP pakalpojumu un starpsavienojumu federāciju LAIFE, kurā reģistrēti 18 aktīvie lietotāji. EduGAIN ļauj apmainīties ar identitāšu datiem starp federācijām, piedāvājot starpsavienojumu slāni aplikācijām, ļaujot tām piedāvāt starpfederāciju servisus to dalībniekiem.
Erasmus+ programma ir viens no būtiskākajiem ES finanšu instrumentiem Latvijas augstākās izglītības iestāžu internacionalizācijai. Kā centrālo elementu augstākajā izglītībā Erasmus+ programma atbalsta mācību mobilitātes.
Jau 2014.-2020. gada Erasmus+ programmas īstenošanas periodā Eiropas Komisija uzstādīja mērķi – mazināt administratīvo slogu mobilitāšu organizēšanā. Eiropas Studentu kartes iniciatīva (turpmāk – ESKI) ir identificēta kā viena no galvenajām darbībām[1], lai turpinātu “veicināt studentu mobilitāti un dalību izglītības un kultūras pasākumos”. Arī Eiropas Padomes rezolūcija par stratēģisko ietvaru Eiropas Sadarbībai izglītības un apmācību jomā, virzoties uz Eiropas izglītības telpu[2], paredz veicināt turpmāku ESKI izmantošanu ar mērķi sniegt labumu visiem mobilitātes studentiem Eiropā. ESKI paredz ikvienam studentam viegli un droši identificēties un reģistrēties elektroniski Eiropas augstākās izglītības iestādēs, pārceļoties uz studijām ārzemēs, tādējādi novēršot nepieciešamību veikt reģistrācijas procedūras uz vietas un veikt to papīra formātā, kas, savukārt, nozīmē būtiskus uzlabojumus informāciju tehnoloģiju arhitektūrā ESKI īstenošanai valsts un katras augstākās izglītības iestādes mērogā.
2022. gada 1.marta Ministru kabineta sēdē tika pieņemts Informatīvais ziņojums “Latvijas atvērtās zinātnes stratēģija 2021.-2027. gadam”. Mūsdienīga pētniecības datu pārvaldības prakses ieviešana nevar tikt īstenota bez ieguldījumiem modernās e-infrastruktūrās, rīkos un digitālajos pakalpojumos. Eiropas līmenī būtiska iniciatīva pētniecības datu pārvaldības tehnoloģiju attīstībā ir Eiropas Atvērtās zinātnes mākonis (EOSC), kas piedāvās pētniekiem drošu digitālo platformu (portālu), veicinās pētniecības datu pieejamību un savietojamību, izveidos katalogu pakalpojumiem visos pētniecības datu pārvaldības cikla posmos, kā arī nodrošinās vairākas publiskas pētniecības e-infrastruktūras. 2020. gadā tika dibināta EOSC asociācija, kas apvieno e-infrastruktūru un digitālo pakalpojumu uzturētājus, zinātniskās institūcijas un citus nozares spēlētājus, lai veicinātu FAIR principu ieviešanu un mūsdienīgu pakalpojumu izstrādi un attīstību. Atvērtās zinātnes stratēģija paredz, ka partnerorganizācijām no Latvijas jānodrošina dalība EOSC asociācijā un mērķtiecīgi jāpiesaista Apvārsnis Eiropa projektu finansējums digitālo pakalpojumu un e-infrastruktūru attīstībai.
Zinātniskajām institūcijām un augstākās izglītības iestādēm nepieciešams izveidot vienotu pakalpojumu centru (turpmāk - VPC) zinātnes un augstākās izglītības digitālo pakalpojumu sniegšanai. VPC jānodrošina augstvērtīga, kvalitatīva un droša infrastruktūra, balstoties uz starptautiskām specifikācijām un standartiem, izmantojot atvērto resursu sistēmas un programmatūru. Vienotajam pakalpojumu centram ir būtiska loma atvērtās zinātnes ieviešanā, jo tas nodrošinās zinātniskajām institūcijām un pētniekiem nepieciešamo koplietošanas digitālo infrastruktūru, kā arī veicinās iesaisti starptautiskās iniciatīvās.
Ministrija rosināja Latvijas zinātnes universitātes – Latvijas Universitāti, Rīgas Stradiņa universitāti, Rīgas Tehnisko universitāti un Latvijas Lauksaimniecības universitāti – kopīgi dibināt jaunu organizāciju-biedrību augstākās izglītības un zinātnes digitālo koplietošanas pakalpojumu pārvaldībai. Vienotais augstākās izglītības un zinātnes digitālo pakalpojumu centrs nepieciešams, lai nodrošinātu augstas kvalitātes digitālo koplietošanas pakalpojumu sniegšanu, veidojot izmaksu ietaupījumus un mazinot digitālo pakalpojumu fragmentāciju, kā arī, lai nodrošinātu sekmīgu dalību Eiropas Atvērtās zinātnes mākonī (EOSC), Eiropas Studentu kartes iniciatīvas (turpmāk – ESCI) projektos, kā arī, lai nodrošinātu konkurētspēju Apvārsnis Eiropa un citu starptautisko projektu finansējuma piesaistē. Biedrība "Augstākās izglītības un zinātnes informācijas tehnoloģijas koplietošanas pakalpojumu centrs" ir nodibināta 2022.gada 3.martā.
Lai augstākās izglītības iestādes varētu mobilitātes dalībniekam nodrošināt vienoto autentifikāciju un identifikāciju, tām būs jāizmanto Eiropā (un arī visā pasaulē) jau eksistējoša infrastruktūra eduGAIN, kas savieno nacionālās identitātes federācijas augstākās izglītības jomā. Eiropas Komisija ir noteikusi uzdevumu nacionālajā augstākās izglītības sistēmā nodrošināt digitālos pakalpojumus, izmantojot tikai eduGAIN infrastruktūru. Autentificējoties ar eduGAIN, studenti var pieteikties savā universitātē un piekļūt visiem pakalpojumiem un resursiem citu valstu augstskolās. Turklāt studentu mobilitātes procesos ir jāizmanto vairāki pakalpojumi, kuri dažādos posmos ir saistīti un kuriem jāspēj apmainīties ar datiem par mobilitātes studentiem.
2021./2022. akadēmiskais gads tika uzskatīts par pārejas posmu augstskolu digitalizācijas procesos, tāpēc šobrīd no Eiropas Komisijas puses vēl netiek veikta uzraudzība. Ņemot vērā “Latvijas atvērtās zinātnes stratēģija 2021.-2027. gadam” noteikto, sākot ar 2023. gada 1. janvāri, biedrība "Augstākās izglītības un zinātnes informācijas tehnoloģijas koplietošanas pakalpojumu centrs" nodrošina eduGAIN pakalpojumu Latvijas augstākās izglītības iestādēm un zinātniskajām institūcijām, tai skaitā nodrošina sadarbību ar citu valstu eduGAIN pakalpojumu sniedzējiem un starptautiskām organizācijām, un nodrošina tīkla viesabonēšanas tīkla pieejas servisu - Eduroam.
[1] European Council meeting (14 December 2017) – Conclusions https://www.consilium.europa.eu/media/32204/14-final-conclusions-rev1-en.pdf
[2] Council Resolution on a strategic framework for European cooperation in education and training towards the European Education Area and beyond (2021-2030), https://www.consilium.europa.eu/media/48584/st06289-re01-en21.pdf
Erasmus+ programma ir viens no būtiskākajiem ES finanšu instrumentiem Latvijas augstākās izglītības iestāžu internacionalizācijai. Kā centrālo elementu augstākajā izglītībā Erasmus+ programma atbalsta mācību mobilitātes.
Jau 2014.-2020. gada Erasmus+ programmas īstenošanas periodā Eiropas Komisija uzstādīja mērķi – mazināt administratīvo slogu mobilitāšu organizēšanā. Eiropas Studentu kartes iniciatīva (turpmāk – ESKI) ir identificēta kā viena no galvenajām darbībām[1], lai turpinātu “veicināt studentu mobilitāti un dalību izglītības un kultūras pasākumos”. Arī Eiropas Padomes rezolūcija par stratēģisko ietvaru Eiropas Sadarbībai izglītības un apmācību jomā, virzoties uz Eiropas izglītības telpu[2], paredz veicināt turpmāku ESKI izmantošanu ar mērķi sniegt labumu visiem mobilitātes studentiem Eiropā. ESKI paredz ikvienam studentam viegli un droši identificēties un reģistrēties elektroniski Eiropas augstākās izglītības iestādēs, pārceļoties uz studijām ārzemēs, tādējādi novēršot nepieciešamību veikt reģistrācijas procedūras uz vietas un veikt to papīra formātā, kas, savukārt, nozīmē būtiskus uzlabojumus informāciju tehnoloģiju arhitektūrā ESKI īstenošanai valsts un katras augstākās izglītības iestādes mērogā.
2022. gada 1.marta Ministru kabineta sēdē tika pieņemts Informatīvais ziņojums “Latvijas atvērtās zinātnes stratēģija 2021.-2027. gadam”. Mūsdienīga pētniecības datu pārvaldības prakses ieviešana nevar tikt īstenota bez ieguldījumiem modernās e-infrastruktūrās, rīkos un digitālajos pakalpojumos. Eiropas līmenī būtiska iniciatīva pētniecības datu pārvaldības tehnoloģiju attīstībā ir Eiropas Atvērtās zinātnes mākonis (EOSC), kas piedāvās pētniekiem drošu digitālo platformu (portālu), veicinās pētniecības datu pieejamību un savietojamību, izveidos katalogu pakalpojumiem visos pētniecības datu pārvaldības cikla posmos, kā arī nodrošinās vairākas publiskas pētniecības e-infrastruktūras. 2020. gadā tika dibināta EOSC asociācija, kas apvieno e-infrastruktūru un digitālo pakalpojumu uzturētājus, zinātniskās institūcijas un citus nozares spēlētājus, lai veicinātu FAIR principu ieviešanu un mūsdienīgu pakalpojumu izstrādi un attīstību. Atvērtās zinātnes stratēģija paredz, ka partnerorganizācijām no Latvijas jānodrošina dalība EOSC asociācijā un mērķtiecīgi jāpiesaista Apvārsnis Eiropa projektu finansējums digitālo pakalpojumu un e-infrastruktūru attīstībai.
Zinātniskajām institūcijām un augstākās izglītības iestādēm nepieciešams izveidot vienotu pakalpojumu centru (turpmāk - VPC) zinātnes un augstākās izglītības digitālo pakalpojumu sniegšanai. VPC jānodrošina augstvērtīga, kvalitatīva un droša infrastruktūra, balstoties uz starptautiskām specifikācijām un standartiem, izmantojot atvērto resursu sistēmas un programmatūru. Vienotajam pakalpojumu centram ir būtiska loma atvērtās zinātnes ieviešanā, jo tas nodrošinās zinātniskajām institūcijām un pētniekiem nepieciešamo koplietošanas digitālo infrastruktūru, kā arī veicinās iesaisti starptautiskās iniciatīvās.
Ministrija rosināja Latvijas zinātnes universitātes – Latvijas Universitāti, Rīgas Stradiņa universitāti, Rīgas Tehnisko universitāti un Latvijas Lauksaimniecības universitāti – kopīgi dibināt jaunu organizāciju-biedrību augstākās izglītības un zinātnes digitālo koplietošanas pakalpojumu pārvaldībai. Vienotais augstākās izglītības un zinātnes digitālo pakalpojumu centrs nepieciešams, lai nodrošinātu augstas kvalitātes digitālo koplietošanas pakalpojumu sniegšanu, veidojot izmaksu ietaupījumus un mazinot digitālo pakalpojumu fragmentāciju, kā arī, lai nodrošinātu sekmīgu dalību Eiropas Atvērtās zinātnes mākonī (EOSC), Eiropas Studentu kartes iniciatīvas (turpmāk – ESCI) projektos, kā arī, lai nodrošinātu konkurētspēju Apvārsnis Eiropa un citu starptautisko projektu finansējuma piesaistē. Biedrība "Augstākās izglītības un zinātnes informācijas tehnoloģijas koplietošanas pakalpojumu centrs" ir nodibināta 2022.gada 3.martā.
Lai augstākās izglītības iestādes varētu mobilitātes dalībniekam nodrošināt vienoto autentifikāciju un identifikāciju, tām būs jāizmanto Eiropā (un arī visā pasaulē) jau eksistējoša infrastruktūra eduGAIN, kas savieno nacionālās identitātes federācijas augstākās izglītības jomā. Eiropas Komisija ir noteikusi uzdevumu nacionālajā augstākās izglītības sistēmā nodrošināt digitālos pakalpojumus, izmantojot tikai eduGAIN infrastruktūru. Autentificējoties ar eduGAIN, studenti var pieteikties savā universitātē un piekļūt visiem pakalpojumiem un resursiem citu valstu augstskolās. Turklāt studentu mobilitātes procesos ir jāizmanto vairāki pakalpojumi, kuri dažādos posmos ir saistīti un kuriem jāspēj apmainīties ar datiem par mobilitātes studentiem.
2021./2022. akadēmiskais gads tika uzskatīts par pārejas posmu augstskolu digitalizācijas procesos, tāpēc šobrīd no Eiropas Komisijas puses vēl netiek veikta uzraudzība. Ņemot vērā “Latvijas atvērtās zinātnes stratēģija 2021.-2027. gadam” noteikto, sākot ar 2023. gada 1. janvāri, biedrība "Augstākās izglītības un zinātnes informācijas tehnoloģijas koplietošanas pakalpojumu centrs" nodrošina eduGAIN pakalpojumu Latvijas augstākās izglītības iestādēm un zinātniskajām institūcijām, tai skaitā nodrošina sadarbību ar citu valstu eduGAIN pakalpojumu sniedzējiem un starptautiskām organizācijām, un nodrošina tīkla viesabonēšanas tīkla pieejas servisu - Eduroam.
[1] European Council meeting (14 December 2017) – Conclusions https://www.consilium.europa.eu/media/32204/14-final-conclusions-rev1-en.pdf
[2] Council Resolution on a strategic framework for European cooperation in education and training towards the European Education Area and beyond (2021-2030), https://www.consilium.europa.eu/media/48584/st06289-re01-en21.pdf
Problēmas apraksts
Ir izveidota un attīstīta sistēma Eduroam, kas ļauj lietotājam, apmeklējot citu zinātnisku institūciju vai iestādi Latvijā, Eiropā vai daudzās citās vietās pasaulē, pieslēgties interneta WiFi tīklam, izmantojot tos pašus piekļuves datus, kas tiek izmantoti mājas organizācijā. Nepieciešams ikgadējs finansējums Eduroam servisa nodrošināšanai.
Eduroam (education roaming) ir drošs vispasaules viesabonēšanas pieejas serviss, ko izstrādā un attīsta izglītības un zinātnes kopiena. Eduroam sistēma ļauj tajā iekļautajiem studentiem, zinātniekiem un citiem augstākās izglītības un zinātnes darbiniekiem piekļūt interneta resursiem gan savas organizācijas tīklam drošā veidā, gan apmeklējot citus Eduroam sistēmā iesaistīto institūciju tīklus. Latvijā LU uztur valsts top līmeņa Eduroam servisu. Pašreiz Eduroam ir ieviests tikai LU, RTU un LU MII.
Eduroam (education roaming) ir drošs vispasaules viesabonēšanas pieejas serviss, ko izstrādā un attīsta izglītības un zinātnes kopiena. Eduroam sistēma ļauj tajā iekļautajiem studentiem, zinātniekiem un citiem augstākās izglītības un zinātnes darbiniekiem piekļūt interneta resursiem gan savas organizācijas tīklam drošā veidā, gan apmeklējot citus Eduroam sistēmā iesaistīto institūciju tīklus. Latvijā LU uztur valsts top līmeņa Eduroam servisu. Pašreiz Eduroam ir ieviests tikai LU, RTU un LU MII.
Risinājuma apraksts
Biedrība "Augstākās izglītības un zinātnes informācijas tehnoloģijas koplietošanas pakalpojumu centrs", sākot ar 2023. gada 1. janvāri, nodrošina eduGAIN pakalpojumu Latvijas augstākās izglītības iestādēm un zinātniskajām institūcijām, tai skaitā nodrošina sadarbību ar citu valstu eduGAIN pakalpojumu sniedzējiem un starptautiskām organizācijām, un nodrošina tīkla viesabonēšanas tīkla pieejas servisu - Eduroam.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Ministra kabineta 2010.gada 2.februāra noteikumi Nr.109 “Noteikumi par darbības programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas" papildinājuma 2.1.1.3.2.apakšaktivitāti "Informācijas tehnoloģiju infrastruktūras un informācijas sistēmu uzlabošana zinātniskajai darbībai"" nosaka Latvijas akadēmiskais pamattīkla nodrošināšanu līdz 2026.gada 31.martam, saskaņā ar noslēgto vienošanos ar Valsts izglītības attīstības aģentūru par šī ES fondu projekta izpildi.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Latvijas akadēmiskais pamattīkls nodrošina liela apjoma zinātnisko datu transportu starp zinātniskajām institūcijām un augstskolām vienotā, autonomā, aizsargātā datu tīklā, kā arī pieslēgumu starptautiskajam internetam un Eiropas zinātniskajam akadēmiskajam tīklam GEANT, nodrošinot aizsargātu datu plūsmu augstākās izglītības un zinātniskās darbības nodrošināšanā.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
-
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
152 530
0
60 000
167 557
60 000
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
152 530
0
60 000
167 557
60 000
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
152 530
0
60 000
0
60 000
167 557
167 557
2.1. valsts pamatbudžets
152 530
0
60 000
0
60 000
167 557
167 557
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
167 557
0
-167 557
-167 557
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
167 557
0
-167 557
-167 557
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
167 557
-167 557
-167 557
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
| Izdevumu pozīcija | Izdevumu apjoms, euro |
Finansējuma avots |
| Dalības maksa GEANT tīkla asociācijā par 2023.-2025.gadu ir 11 830 euro gadā. Dalības maksu sedz GEANT tīkla asociācijas izdevumus un nodrošina iespēju tās biedriem piedalīties GEANT tīkla asociācijas Ģenerālās asamblejas sanāksmēs. Nav iespējama dalība GEANT tīklā, neiesaistoties GEANT tīkla asociācijā. | 11 830 | 70.06.00 |
| Dalība GEANT tīklā - servisa nodrošinājuma izdevumi 78 700 euro + 16 527 euro PVN = 95 227 euro gadā. | 95 227 | 70.06.00 |
| "Informācijas tehnoloģijas koplietošanas pakalpojumu centrs" - pakalpojumu izdevumi gadā 10 000 euro + 2 100 euro PVN = 12 100 euro gadā. | 12 100 | 70.06.00 |
| EduGAIN pakalpojuma nodrošināšanai biedrībai "Augstākās izglītības un zinātnes informācijas tehnoloģijas koplietošanas pakalpojumu centrs" - pakalpojumu izdevumi gadā 40 000 euro + 8 400 euro PVN = 48 400 euro gadā. | 48 400 | 70.06.00 |
| Kopā: | 167 557 | |
| izdevumi gadā 49 587 euro + 10 413 euro PVN = 60 000 euro gadā. | 60 000 | 05.02.00 |
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Saskaņā ar likumu “Par valsts budžetu 2022.gadam” ministrijas valsts budžeta programmas 70.00.00 “Citu Eiropas Savienības politiku instrumentu projektu un pasākumu īstenošana” apakšprogrammas 70.06.00 “Dalība Eiropas Savienības pētniecības un tehnoloģiju attīstības programmās” Eiropas Savienības politiku instrumentam “Atbalsts Eiropas Savienības pētniecības un tehnoloģiju attīstības projektu īstenošanai”” projekta „Eiropas Savienības programmas "Apvārsnis 2020" projekta "GN4" īstenošana” (CESPI/IZM/030) plānotais finansējums 2022.gadā ir 152 530 euro.
Finansējuma nodrošināšanai 167 557 euro apmērā ministrija normatīvajos aktos noteiktā kārtībā iesniegs Finanšu ministrijā valsts budžeta līdzekļu pārdales pieprasījumu no 74.resora "Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" 80.00.00 programmas "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai" uz ministrijas valsts budžeta programmas 70.00.00 "Citu Eiropas Savienības politiku instrumentu projektu un pasākumu īstenošana" apakšprogrammu 70.06.00. "Dalība Eiropas Savienības pētniecības un tehnoloģiju attīstības programmās".
Saskaņā ar likumu “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam” ministrijas valsts budžeta apakšprogrammā 05.02.00 „Zinātnes bāzes finansējums” plānotais finansējums 2022.gadā un turpmāk ik gadu ir 60 000 euro.
Finansējuma nodrošināšanai 167 557 euro apmērā ministrija normatīvajos aktos noteiktā kārtībā iesniegs Finanšu ministrijā valsts budžeta līdzekļu pārdales pieprasījumu no 74.resora "Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" 80.00.00 programmas "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai" uz ministrijas valsts budžeta programmas 70.00.00 "Citu Eiropas Savienības politiku instrumentu projektu un pasākumu īstenošana" apakšprogrammu 70.06.00. "Dalība Eiropas Savienības pētniecības un tehnoloģiju attīstības programmās".
Saskaņā ar likumu “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam” ministrijas valsts budžeta apakšprogrammā 05.02.00 „Zinātnes bāzes finansējums” plānotais finansējums 2022.gadā un turpmāk ik gadu ir 60 000 euro.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
-
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
-
5.3. Cita informācija
Apraksts
Eiropas Komisija ir noteikusi, ka, sākot ar 2023. gada 1. janvāri, visām Eiropas augstākās izglītības iestādēm starpinstitūciju līgumi ir jāslēdz, izmantojot EWP (Erasmus without paper) [1] tīklu. Tāpat arī studentu studiju līgumi ir jāslēdz tiešsaistē. Šis process ietver arī studentu autentificēšanu un ESI izmantošanu.
Erasmus+ programmas mācību mobilitātēs iespējams piedalīties tām augstākās izglītības iestādēm, kurām ir piešķirta Erasmus Augstākās izglītības harta (Erasmus Charter for Higher Education). Sākot ar 2023. gada 1. janvāri, Erasmus+ dalībvalstīs būs jāveic hartas uzraudzība. Eiropas Komisijas nosacījumi paredz, ka augstskola apņemas nodrošināt savā iestādē visus ar digitalizāciju saistītos procesus, un to neievērošana var būt par pamatu hartas atņemšanai.
Ņemot vērā Eiropas Komisijas prasības, visām augstākās izglītības iestādēm Latvijā ir nepieciešams nodrošināt pievienošanos eduGAIN infrastruktūrai.
[1] Erasmus without Paper (EWP). Tīkls, caur kuru notiek IT sistēmu datu apmaiņa dažādu dokumentu apstiprināšanai. Uz doto brīdi EWP tīklam augstskolas var pievienoties trīs veidos: caur Erasmus Dashboard platformu, caur in-house studentu informācijas sistēmu, caur 3rd party provider studentu informāciju sistēmu. Lai izpildītu šo prasību visām Latvijas augstskolām jāizmanto eduGAIN autentificēšanas platforma, kas ir GEANT nodrošināts serviss.
Erasmus+ programmas mācību mobilitātēs iespējams piedalīties tām augstākās izglītības iestādēm, kurām ir piešķirta Erasmus Augstākās izglītības harta (Erasmus Charter for Higher Education). Sākot ar 2023. gada 1. janvāri, Erasmus+ dalībvalstīs būs jāveic hartas uzraudzība. Eiropas Komisijas nosacījumi paredz, ka augstskola apņemas nodrošināt savā iestādē visus ar digitalizāciju saistītos procesus, un to neievērošana var būt par pamatu hartas atņemšanai.
Ņemot vērā Eiropas Komisijas prasības, visām augstākās izglītības iestādēm Latvijā ir nepieciešams nodrošināt pievienošanos eduGAIN infrastruktūrai.
[1] Erasmus without Paper (EWP). Tīkls, caur kuru notiek IT sistēmu datu apmaiņa dažādu dokumentu apstiprināšanai. Uz doto brīdi EWP tīklam augstskolas var pievienoties trīs veidos: caur Erasmus Dashboard platformu, caur in-house studentu informācijas sistēmu, caur 3rd party provider studentu informāciju sistēmu. Lai izpildītu šo prasību visām Latvijas augstskolām jāizmanto eduGAIN autentificēšanas platforma, kas ir GEANT nodrošināts serviss.
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.2. Cita informācija
Datu aizsardzības un drošības prasības, kas saistītas ar studējošo un akadēmiskā personāla datu aizsardzību, tiks nodrošinātas no Eiropas akadēmiskā tīkla GEANT puses.
Pielikumi