Anotācija

MKN 934 2.punkts nosaka izņēmuma gadījumus, uz kuriem neattiecas šo noteikumu regulējums, t.sk. uz informācijas apkopošanu un aktualizēšanu par valsts iestāžu lietotajiem nekustamajiem īpašumiem, kurus lieto ne ilgāk par 10 dienām gada laikā (2.8.apakšpunkts).
VNĪIS mērķis ir apkopot informāciju par valsts iestāžu lietotajiem atvasinātas publiskas personas, kapitālsabiedrības (Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma izpratnē) un privātpersonas nekustamajiem īpašumiem vai telpām ilgtermiņā, lai vienuviet būtu pieejama informācija par valsts iestāžu nepieciešamību pēc to funkciju nodrošināšanai nepieciešamajām telpām ilgtermiņā.
Līdz ar to, lai iestādēm netiktu uzlikts papildus nevajadzīgs administratīvais slogs, MKN 934 nebūtu attiecināmi uz īstermiņa nekustamā īpašuma lietošanas gadījumiem (piemēram, sporta zāles noma divas reizes nedēļā) vai arī īpašums tiek lietots nepārtraukti, bet ne ilgāk par 10 dienām kalendāra gada ietvaros.
Informācijas ievadīšana VNĪIS par šādu neregulāru vai īslaicīgu nomu atsevišķās situācijas var traucēt kopējai situācijas izvērtēšanai par valsts iestādēm nepieciešamajām telpām to pamata funkciju nodrošināšanai. Vienlaikus VNĪIS plānots paredzēt iespēju nekustamā īpašuma pārvaldītājam atsevišķi norādīt telpas, kuras tiek nodotas neregulārā nomā (piemēram konferenču telpa) dažādiem klientiem. Tādējādi VNĪIS tiktu atspoguļota aktuālā informācija par konkrētu telpu pieejamību.
Vienlaikus ir konstatēti arī citi gadījumi, uz kuriem nebūtu attiecināma MKN 934 paredzētā kārtība par informācijas uzkrāšanu, apkopošanu un aktualizēšanu VNĪIS. Akciju sabiedrība "Sadales tīkli" slēdz līgumus ar zemes vienību īpašniekiem par energoapgādes objekta būvniecībai nepieciešamās zemes lietošanas tiesību aprobežojumu, pamatojoties uz Enerģētikas likuma 19.pantu un 24.pantu, kā arī Ministru kabineta 2006.gada 25.jūlija noteikumiem Nr.603 "Kārtība, kādā aprēķināma un izmaksājama atlīdzība par energoapgādes objekta ierīkošanai vai rekonstrukcijai nepieciešamā zemes īpašuma lietošanas tiesību ierobežošanu". Līguma ietvaros tiek izmaksāta vienreizēja kompensācija par zemes apgrūtināšanu ar elektroinženierbūvi un zeme kādā konkrētā platībā tiek nodota akciju sabiedrības "Sadales tīkli" lietošanā līdz brīdim, kamēr elektroinženierbūve pastāv. VNĪIS nav nepieciešams uzkrāt, apkopot un aktualizēt informāciju par šādiem līgumiem.
Tāpat atbilstoši Iekšlietu ministrijas ierosinājumam MKN 934 paredzētā kārtība nebūtu attiecināma uz informācijas uzkrāšanu, apkopošanu un aktualizēšanu par valsts robežas joslas, patrulēšanas joslas un robežzīmju uzraudzības joslas pārvaldīšanu, jo uz to attiecināms speciālais regulējums - Latvijas Republikas valsts robežas likums un tam pakārtotie un ar to saistītie tiesību akti.

Noteikumu projekts precizē MKN 934 2.8.apakšpunktu, paredzot, ka šie noteikumi neattiecas uz informācijas apkopošanu un aktualizēšanu par valsts iestāžu lietotajiem nekustamajiem īpašumiem, kurus lieto nepārtraukti ne ilgāk par 10 dienām kalendāra gada laikā vai kuri netiek lietoti nepārtraukti, bet nomai ir regulārs raksturs.
Tāpat MKN 934 papildināti ar:
1) jaunu 2.9.apakšpunktu, paredzot, ka šie noteikumi nav attiecināmi arī uz informācijas apkopošanu un aktualizēšanu par noslēgtajiem līgumiem par energoapgādes objekta ierīkošanai vai rekonstrukcijai nepieciešamās zemes lietošanas tiesību aprobežojumu.
2) jaunu 2.10.apakšpunktu, nosakot, ka šie noteikumi neattiecas uz informācijas uzkrāšanu, apkopošanu un aktualizēšanu par valsts robežas joslas, patrulēšanas joslas un robežzīmju uzraudzības joslas pārvaldīšanu.

MKN 934 4.punktā ir uzskaitītas valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas darbības, t.sk. ar valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanu saistītās informācijas apkopošana un aktualizēšana (4.12.apakšpunkts). Saskaņā ar MKN 934 20.⁴punktu ar valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanu saistītās informācijas apkopošanu un aktualizēšanu (4.12.apakšpunkts) var veikt valdītājs vai arī valdītājs var uzdot to veikt pārvaldītājam, pilnvarotajam pārvaldītājam vai apsaimniekotājam.
MKN 934 13.3.apakšpunktā ir noteikts, ka apsaimniekotājs var būt arī valsts budžeta finansēta institūcija, kurai valsts nekustamais īpašums nodots bezatlīdzības lietošanā vai nomā. Savukārt, MKN 934 15.punkts paredz, ka tikai šo noteikumu 13.3.apakšpunktā minētajai institūcijai (valsts budžeta finansētai institūcijai, kurai valsts nekustamais īpašums nodots bezatlīdzības lietošanā vai nomā) var tikt uzdota šo noteikumu 4.12.apakšpunktā minētā pārvaldīšanas darbība (ar valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanu saistītās informācijas apkopošana un aktualizēšana).
Ja nekustamais īpašums tiek nodots iestādei bezatlīdzības lietošanā vai nomā, tad nekustamā īpašuma valdītāja vai pārvaldītāja pienākums ir norādīt attiecīgo iestādi kā nekustamā īpašuma lietotāju, no kā savukārt izriet iestādes kā lietotāja pienākums aktualizēt noteiktu informāciju VNĪIS (tai skaitā, apakšnoma, izdevumi/ieņēmumi, darbinieku skaits). Tomēr iepriekš minētā iestāde nav uzskatāma par nekustamā īpašuma pārvaldītāju un līdz ar to atbildība par nekustamā īpašuma pārvaldīšanu, tai skaitā arī ar valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanu saistītās informācijas apkopošana un aktualizēšana, tomēr paliek valdītājam vai valdītāja nozīmētajam pārvaldītājam vai pilnvarotajam pārvaldītājam, kura rīcībā arī ir visa VNĪIS norādāmā informācija.
Pārvaldnieka atbildības apmērs noteikts MKN 934 8.punktā, kas paredz, ka pārvaldīšanas darbību plānošanu, veikšanu un pārraudzību, kā arī šo noteikumu 7.punktā minētā pienākuma nodrošināšanu valdītājs var uzdot Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 6.²panta otrajā daļā minētajai personai (pārvaldītājam). Kā arī atbilstoši MKN 934 20.punktam valdītājs, vai, ja valdītājs visas valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas darbības ir uzdevis veikt pārvaldītājam vai pilnvarotajam pārvaldītājam, tad pārvaldītājs, vai pilnvarotais pārvaldītājs kontrolē ar apsaimniekotāju noslēgtā apsaimniekošanas vai nomas līguma izpildi un valsts nekustamā īpašuma apsaimniekošanas kvalitāti. Arī gadījumā, ja valdītājs vai pārvaldītājs nodod pārvaldīšanas darbības apsaimniekotājam, par pārvaldīšanas darbību pienācīgu veikšanu jebkurā gadījumā atbildīgs ir valdītājs, pārvaldītājs vai pilnvarotais pārvaldītājs. Līdz ar to, tā kā valdītāja, pārvaldītāja vai pilnvarotā pārvaldītāja kompetencē ir pārvaldīšanas darbību pienācīga veikšana, tai skaitā arī ar valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanu saistītās informācijas apkopošana un aktualizēšana, nav pamatoti uzticēt iestādei kā nekustamā īpašuma apsaimniekotājam MKN 934 4.12.apakšpunktā minēto darbību.
Saskaņā ar MKN 934 20.¹3.1.apakšpunktu VNĪIS norādāma informācija par apsaimniekotāju atbilstoši šo noteikumu 13.punktam (juridiskās personas un iestādes nosaukums un reģistrācijas numurs, fiziskās personas vārds, uzvārds un personas kods (ja tāds ir)).
MKN 934 un VNĪIS mērķis ir apkopot informāciju par valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanu un valsts iestāžu lietotajiem nekustamajiem īpašumiem. Ņemot vērā, ka par valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanu atbildīgs ir valsts nekustamā īpašuma valdītājs, pārvaldītājs vai pilnvarotais pārvaldītājs, VNĪIS nav lietderīgi papildus pārvaldītājam norādīt arī nekustamā apsaimniekotājus, kuriem atsevišķos gadījumos iespējams ir uzticēts veikt arī atsevišķas nekustamo īpašumu pārvaldīšanas darbības.
MKN 934 20.¹3.1.apakšpunktā papildus nepieciešams svītrot pienākumu ievadīt VNĪIS informāciju par pārvaldīšanā nodoto platību un pārvaldīšanā nodoto darbību apjomu. Atzīmējot būves pielāgotajā VNĪSS, pārvaldīšanā nodotā platība tiek aprēķināta no Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem.
VNĪIS mērķis ir iegūt informāciju par valsts nekustamo īpašumu valdītājiem un pārvaldītājiem, kā arī to pārvaldīšanā nodotajiem nekustamajiem īpašumiem, nevis konkrētu pārvaldīšanas darbību apjomu. Turklāt pēdējo trīs gadu laikā nav bijuši informācijas pieprasījumi sniegt informāciju par pārvaldīšanā nodoto darbību apjomu. Tādējādi pienākums ievadīt šādus datus VNĪIS rada nepamatotu slogu nekustamo īpašumu pārvaldītājiem.
No MKN 934 20.⁴punkta jau izriet, ja pārvaldītājam ir uzdota šo noteikumu 4.12.apakšpunktā darbība (ar valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanu saistītās informācijas apkopošana un aktualizēšana), tad secīgi viņam arī ir tiesības ievadīt VNĪIS informāciju par uzdotajām pārvaldīšanas darbībām. Savukārt, ja pārvaldītājam nav uzdots veikt šo noteikumu 4.12.apakšpunktā minēto darbību, tad pārvaldītājam nemaz nav tiesību ievadīt VNĪIS attiecīgu informāciju. Tādā gadījumā ar valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanu saistītās informācijas apkopošanu un aktualizēšanu VNĪIS ir tiesības veikt tikai nekustamā īpašuma valdītājam. Ņemot vērā minēto, 20.⁴ punktā nepieciešams precizēt personu loku, kuras var ievadīt VNĪIS MKN 934 20.¹3.1., 20.¹3.2., 20.¹3.3. un 20.¹3.4. apakšpunktā norādīto informāciju saistībā ar nekustamā īpašuma pārvaldīšanu.
Papildus precizējams MKN 934 20.¹⁰punkts, svītrojot apmaimniekotājam, ja tā ir valsts budžeta finansēta iestāde, kurai valsts nekustamais īpašums nodots bezatlīdzības lietošanā vai nomā, paredzētās tiesības izmantot VNĪIS, un MKN 934 20.⁴punkts, svītrojot apsaimniekotāja pienākumu ievadīt informāciju VNĪIS. Vienlaikus nepieciešams precizēt minēto normu, lai būtu nepārprotami skaidrs, ka šo noteikumu 20.¹3.1.apakšpunktā norādīto informāciju par nekustamā īpašuma pārvaldītāju var ievadīt un aktualizēt tikai valdītājs, nevis pats pārvaldītājs.

Noteikumu projekts precizē MKN 934 15.punktu, svītrojot atsauci uz 4.12.apakšpunktu, kas paredzēja iespēju valdītājam, pārvaldītājam vai pilnvarotajam pārvaldītājam uzdot valsts budžeta finansētai institūcijai, kurai valsts nekustamais īpašums nodots bezatlīdzības lietošanā vai nomā, kā apsaimniekotājam pienākumu apkopot un aktualizēt ar valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanu saistīto informāciju VNĪIS.
Papildus tiek precizēts MKN 934 20.¹3.1.apakšpunkts, svītrojot nepieciešamību norādīt VNĪIS informāciju par apsaimniekotāju, kā arī svītrojot nepieciešamību norādīt informāciju par pārvaldīšanā nodoto platību un uzdoto pārvaldīšanas darbību apjomu, precizēts MKN 934 20.¹⁰punkts, svītrojot norādi par apsaimniekotāju, un precizēts MKN 934 20.⁴punkts, svītrojot apsaimniekotāja pienākumu ievadīt informāciju VNĪIS, kā arī norma precizēta, paredzot valdītāja pienākumu ievadīt un aktualizēt šo noteikumu 20.¹3.1.apakšpunktā norādīto informāciju par nekustamā īpašuma pārvaldītāju. 

MKN 934 20.¹1.apakšpunkts nosaka, ka VNĪIS nekustamā īpašuma profilā tiek norādīta informācija par valsts nekustamo īpašumu un valsts iestādes lietotu atvasinātas publiskas personas un publiskas personas kapitālsabiedrības nekustamo īpašumu.
MKN 934 ir izdoti uz Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma pamata, atbilstoši minētā likuma 2.panta trešajai daļai ar terminu "kapitālsabiedrība" saprot publiskas personas kapitālsabiedrību, kapitālsabiedrību, kurā publiskas personas daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus, kā arī kapitālsabiedrību, kurā vienas vai vairāku publisku personu kapitālsabiedrību daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus.

Lai novērstu iespējamās neskaidrības attiecībā uz to, kādu kapitālsabiedrību nekustamajiem īpašumiem attiecināmi MKN 934 III¹nodaļā noteiktie noteikumi, noteikumu projekts precizē MKN 934 III¹nodaļas punktus, nosakot, ka VNĪIS nekustamā īpašuma profilā tiek norādīta informācija par valsts nekustamo īpašumu un valsts iestādes lietotu atvasinātas publiskas personas un kapitālsabiedrības, kas šo noteikumu ietvaros ir kapitālsabiedrība Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma izpratnē, nekustamo īpašumu.

MKN 934 20.¹3.4.apakšpunkts paredz, ka VNĪIS nekustamā īpašuma profilā tiek norādīta informācija par valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanu, tai skaitā informācija par būves apdrošināšanu.
Ņemot vērā VNĪIS mērķi nodrošināt pārskatāmu nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, tajā skaitā, vienuviet nodrošinot informācijas pieejamību par valsts iestāžu nepieciešamību pēc to funkciju nodrošināšanai nepieciešamajām telpām ilgtermiņā, nepieciešams skaidri definēt par apdrošināšanu norādāmās informācijas saturu, proti, vai vispār nekustamais īpašums ir apdrošināts, informāciju par apdrošinātāju, apdrošināšanas objektu un apdrošināšanas termiņu.

Noteikumu projekts precizē MKN 934 20.¹3.4.apakšpunktu, nosakot, ka VNĪIS nekustamā īpašuma profilā ir norādāma informācija par būves apdrošināšanu, tai skaitā norādot apdrošinātāju, apdrošināšanas objektu, apdrošināšanas termiņu.

MKN 934 20.¹3.5.apakšpunkts nosaka, ka VNĪIS nekustamā īpašuma profilā ir norādāma informācija par valsts iestādes (ja biroja funkcijām tā lieto vismaz 50 procentus no nekustamā īpašuma sastāvā esošās vismaz vienas ēkas) faktiskajiem iepriekšējā kalendāra gada un plānotajiem kārtējā kalendāra gada nekustamā īpašuma pārvaldīšanas ieņēmumiem un izdevumiem (nomas maksas un ar lietošanu saistīto maksājumu izdevumi, nomas (apakšnomas) ieņēmumi, apsaimniekošanas izdevumi, nekustamā īpašuma nodoklis, apdrošināšanas izdevumi, komunālo pakalpojumu izdevumi, uzkrājumi plānotajiem remontdarbiem un būvdarbiem, remontdarbu un būvdarbu izdevumi, valsts iestādes darbinieku skaits ēkā katra kalendāra gada pēdējā datumā).
Normas mērķis ir nodrošināt informācijas apkopošanu vienuviet par valsts iestāžu ieņēmumiem un izdevumiem, kas saistīti ar nekustamā īpašuma vai tā daļas lietošanu biroja funkcijām. Informācija sistēmā tiek norādīta gan par valsts iestādes lietošanā esošajiem, tai skaitā, pārvaldītajiem, nomātajiem vai lietotajiem bez atlīdzības valsts nekustamajiem īpašumiem, gan par atvasinātu publisku personu, kapitālsabiedrību un citu privātpersonu īpašumā esošu nekustamo īpašumu lietošanu. Pēc spēkā esošā regulējuma praksē rodas pārpratumi par valsts iestādēm uzlikto pienākumu sistēmā nodrošināt informācijas ievadīšanu par visa valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas ieņēmumiem un izdevumiem, neņemot vērā to, ka konkrētā valsts iestāde ir tikai telpu lietotājs vai nomnieks valsts nekustamajā īpašumā, bet nepilda valsts nekustamā īpašuma pārvaldītāja funkcijas. Iestādei nav pieejami visi valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas ieņēmumi un izdevumi. Tāpat arī iestādēm (telpu lietotājam) nav informācijas par visiem valsts nekustamā īpašuma uzkrājumiem. Norādāms, ka valsts (budžeta) iestādes neveic uzkrājumus, bet gan darbojas apstiprinātā gada budžeta ietvaros. Savukārt, ja valsts iestāde biroja funkciju veikšanai lieto savā pārvaldījumā esošu valsts nekustamo īpašumu, tad attiecīgā iestāde atbilstoši MKN 934 regulējumam sākotnēji norāda sevi kā nekustamā īpašuma lietotāju un sekojoši norāda faktiskos ieņēmumus un izdevumus par nekustamā īpašuma lietošanu, kas konkrētajā gadījumā ir vienlīdzīgi ar nekustamā īpašuma pārvaldīšanas ieņēmumiem un izdevumiem.
Saskaņā ar Valsts kontroles revīzijas ziņojumā "Kāda ir valsts nekustamo īpašumu politika, kā Finanšu ministrija un VAS "Valsts nekustamie īpašumi pārvalda nekustamos īpašumus" norādīto normatīvais regulējums šobrīd nenodrošina, ka VNĪIS ir pieejama pilna aina par visiem valsts iestāžu lietotajiem nekustamajiem īpašumiem, jo neparedz ieņēmumu un izdevumu norādīšanu, kas saistīti ar nekustamā īpašuma vai tās daļās lietošanu, kad biroja funkcijām valsts iestāde lieto mazāk nekā 50 procentus no nekustamā īpašuma sastāvā esošas vismaz vienas ēkas. Ņemot vērā, ka iestāžu lietošanā biroja funkcijām nodoto valsts nekustamo īpašumu sastāvā esošo ēku platības var būt ļoti dažādas, pie esošā regulējuma netiek nodrošināta objektīvas informācijas iegūšana. Piemēram, var būt situācija, kad valsts iestādes biroja funkcijām lietotā platība aizņem vismaz 50 procentus no nekustamā īpašuma sastāvā esošās vismaz vienas ēkas, bet ēkas kopējā platība ir salīdzinoši maza (šajā gadījumā iestādei ir jāievada MKN 934 20.¹3.5.apakšpunktā noteiktā informācija VNĪIS). Savukārt, citā gadījumā iestādes biroja funkcijām lietotā platība var nesasniegt 50 procentus no nekustamā īpašuma sastāvā vismaz vienas ēkas, taču telpu ēkas kopējā platība ir ļoti liela, bet informācija VNĪIS netiek norādīta.
Ņemot vērā minēto, arī pie salīdzinoši vienādām iestāžu lietošanā nodotajām telpu platībām var būt situācijas, kad atsevišķos gadījumos tiek ievadīta informācija VNĪIS, bet citos gadījumos netiek, līdz ar to VNĪIS šobrīd nav pieejama pilnīga informācija par valsts iestāžu ieņēmumiem un izdevumiem, kas saistīti ar nekustamā īpašuma vai tā daļas lietošanu.
Saskaņā ar VNĪIS pieejamiem datiem nekustamie īpašumi, kuros iestādēm biroja funkciju lietošanā nodotā platība ir vismaz 200 m² no nekustamā īpašuma sastāvā esošajām ēkām, kopā sastāda vairāk kā 95 procentus no visas iestādēm lietošanā nodotās platības. Noslēgtie līgumi par šādiem nekustamajiem īpašumiem veido 55 procentus no kopējā līgumu skaita.
Savukārt, nekustamie īpašumi, kuros iestādēm lietošanā nodotā platība ir zem 200 m² no nekustamā īpašuma sastāvā esošajām ēkām sastāda ievērojami mazu daļu no kopējās valsts iestāžu lietošanā nodotās platības (mazāk kā 5 procentus), savukārt noslēgtie līgumi par šādiem nekustamajiem īpašumiem sasniedz 45 procentus no kopējā līgumu skaita un tātad pienākums ievadīt informāciju VNĪIS (ja iestādes lietotā platība sasniedz 50 procentus no nekustamā īpašuma sastāvā vismaz vienas ēkas), var tikt attiecināts uz ievērojamu daļu nelielas platības iestāžu lietotajiem nekustamajiem īpašumiem.
Līdz ar to, lai tiktu nodrošināts, ka VNĪIS visos gadījumos tiktu ievadīta informācija par iestādēm biroja funkciju lietošanā nodotām ievērojamām telpu platībām (ne tikai gadījumos, kad iestādes biroja funkcijām lietotā platība sasniedz 50 procentus no nekustamā īpašuma sastāvā vismaz vienas ēkas), MKN 934 nepieciešams papildus definēt arī valsts iestāžu lietošanā nodoto minimālo telpu platību, pie kādas VNĪIS būtu norādama informācija par faktiskajiem iestādes ieņēmumiem un izdevumiem, proti, ja tā biroja funkcijām lieto vismaz 200 m² no nekustamā īpašuma sastāvā esošajām ēkām. Tādējādi VNĪIS tiktu nodrošināta objektīva informācija par lielāko daļu iestāžu lietošanā nodotajām telpu platībām.
Ņemot vērā minēto, MKN 934 20.¹3.5.apakšpunkts nodrošinātu, ka attiecīgā informācija VNĪIS ir jāievada, ja izpildās vismaz viens no šādiem nosacījumiem:
1) ja iestāde valsts nekustamajā īpašumā biroja funkcijām lieto vismaz 50 procentus no nekustamā īpašuma sastāvā esošās vismaz vienas ēkas;
2) ja iestāde valsts nekustamajā īpašumā biroja funkcijām lieto vismaz 200 m² no nekustamā īpašuma sastāvā esošajām ēkām.
Šāds regulējums nodrošinātu, ka gadījumā, ja iestāde biroja funkcijām valsts nekustamajā īpašumā lieto mazāk par 50 procentiem no nekustamā īpašuma sastāvā esošās vismaz vienas ēkas, taču kopējā biroja funkcijām lietotā platība ēkā nekustamā īpašuma sastāvā esošajās ēkās sasniedz 200 m², attiecīgā informācija VNĪIS būs jāievada.
VNĪIS mērķis ir apkopot aktuālo informāciju par valsts iestāžu lietotajiem nekustamajiem īpašumiem vai telpām un faktiskajiem ieņēmumiem un izdevumiem, kas saistīti ar nekustamā īpašuma vai tās daļas lietošanu. VNĪIS apkopotā informācija par valsts iestāžu izmantotajām biroju telpām un to uzturēšanas izmaksām tiek izmantota, ekonomiski pamatotu lēmumu pieņemšanai attiecībā uz valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanu un turpmāko attīstību, vienlaikus VNĪIS mērķis nav apkopot informāciju par iestāžu budžetu plānošanu, kas ietver plānoto izdevumu prognozi par lietošanā esošo telpu uzturēšanu un to salīdzināšanu ar faktiskajiem izdevumiem.
Iestādes lietotā nekustamā īpašuma, gan iestādes lietotā nekustamā īpašuma daļas platība pārskata perioda vai kalendāra gada ietvaros var mainīties, līdz ar to plānotie un faktiski izdevumi dažādos pārskata periodos par telpu lietošanu viena nekustamā īpašuma ietvaros bieži vien ir nesalīdzināmi lielumi. Ņemot vērā minēto, kā arī to, ka līdz šim VNĪIS norādītie dati par plānotajiem kalendāra gada ieņēmumiem un izdevumiem nav tikuši izmantoti, šādas informācijas apkopošanai nav pamata.
Vienlaikus nepieciešams precizēt VNĪIS ievadāmo informāciju par iestādes darbinieku skaitu ēkā katra kalendāra gada pēdējā mēnesī, ņemot vērā praksē konstatētās neskaidrības par ievadāmas informācijas saturu. Normas mērķis ir iegūt informāciju par katrā valsts iestādes lietotajā ēkā faktisko darba tiesiskajās attiecībās esošo darbinieku skaitu katra kalendāra gada pēdējā datumā. Ar vārdiem “darba tiesiskajās attiecībās esošie darbinieki” ir saprotamas arī personu loks, uz kurām attiecināms citos speciālajos normatīvajos aktos noteiktais darba tiesisko attiecību regulējums, kā, piemēram, valsts civildienesta tiesiskajās attiecībās esošās personas, kā arī amatpersonas, kam ir speciālā dienesta pakāpe atbilstoši Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumam.
Attiecīgi precizējams arī MKN 934 20.¹4.4.apakšpunkts, kas paredz ievadīt VNĪIS minēto informāciju par valsts iestādes lietotu atvasinātas publiskas personas, kapitālsabiedrības vai privātpersonas nekustamo īpašumu vai tā daļu.
Šāda pēc vienota regulējuma un kritērijiem noteikta datu ievade VNĪIS uzlabos priekšnosacījumus datu analīzei un salīdzināmībai.

Noteikumu projekts precizē MKN 934 20.¹3.5.apakšpunktu, paredzot, ka VNĪIS ir norādāma informācija par valsts iestādes (ja biroja funkcijām tā lieto vismaz 50 procentus no nekustamā īpašuma sastāvā esošās vismaz vienas ēkas vai vismaz 200 m² no nekustamā īpašuma sastāvā esošajām ēkām) faktiskajiem iepriekšējā kalendāra gada ieņēmumiem un izdevumiem, kas saistīti ar nekustamā īpašuma vai tā daļas lietošanu (nomas maksas un ar lietošanu saistīto maksājumu izdevumi, nomas (apakšnomas) ieņēmumi, apsaimniekošanas izdevumi, nekustamā īpašuma nodoklis, apdrošināšanas izdevumi, komunālo pakalpojumu izdevumi, remontdarbu un būvdarbu izdevumi, valsts iestādē (katrā tās lietotajā ēkā) darba tiesiskajās attiecībās esošo darbinieku skaits katra kalendāra gada pēdējā datumā).
Tāpat noteikumu projekts precizē MKN934 20.¹4.4.apakšpunktu, paredzot, ka VNĪIS norādāma informācija par valsts iestādes (ja biroja funkcijām tā lieto vismaz 50 procentus no nekustamā īpašuma sastāvā esošās vismaz vienas ēkas vai vismaz 200 m² no nekustamā īpašuma sastāvā esošajām ēkām) faktiskajiem iepriekšējā kalendāra gada ieņēmumiem un izdevumiem, kas saistīti ar nekustamā īpašuma vai tā daļas lietošanu (nomas maksas, apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu izdevumi, nekustamā īpašuma nodoklis, apdrošināšanas izdevumi, remontdarbu un būvdarbu izdevumi, apakšnomas ieņēmumi, valsts iestādē (katrā tās lietotajā ēkā) darba tiesiskajās attiecībās esošo darbinieku skaits katra kalendāra gada pēdējā datumā.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2018.gada 12.jūnija noteikumu Nr.326 "Būvju klasifikācijas noteikumi" pielikuma 36.punktu biroju ēkas un biroja telpu grupas ir ēkas un telpu grupas, kas tiek izmantotas darījumiem un dažādiem administratīvajiem mērķiem, tai skaitā bankas, pasta nodaļas, izdevniecības, pašvaldību iestādes, valsts pārvaldes iestādes, uzņēmumu, iestāžu un citu organizāciju ēkas un telpu grupas, kā arī konferenču un kongresu centri, tiesu un parlamenta ēkas un telpu grupas.
Tā kā par Iekšlietu ministrijas valdījumā un Nodrošinājuma valsts aģentūras pārvaldīšanā esošajiem nekustamajiem īpašumiem, to daļām, kuri ir nodot lietošanā iestādēm, un par kuriem VNĪIS ir ievadāma šo noteikumu 20.¹ 3.5. un 20.¹ 4.4.apakšpunktā minētā informācija (par valsts iestādes faktiskajiem iepriekšējā kalendāra gada ieņēmumiem un izdevumiem, kas saistīti ar nekustamā īpašuma vai tā daļas lietošanu (nomas maksas un ar lietošanu saistīto maksājumu izdevumi, nomas (apakšnomas) ieņēmumi un cita informācija), kas ir Nodrošinājuma valsts aģentūras, nevis konkrēto iestāžu, rīcībā, VNĪIS tiks paredzēta iespēja minēto informāciju ievadīt arī Nodrošinājuma valsts aģentūrai, piešķirot attiecīgas lietotāja tiesības.

Atbilstoši MKN 934 20.¹⁰punktam tiesības izmantot VNĪIS ir arī valsts iestādēm, kuras lieto valsts, atvasinātas publiskas personas, publiskas personas kapitālsabiedrības vai privātpersonas nekustamos īpašumus vai to daļas.
Valsts kontroles revīzijas ziņojumā "Kāda ir valsts nekustamo īpašumu politika, kā Finanšu ministrija un VAS "Valsts nekustamie īpašumi" pārvalda nekustamos īpašumus" ir norādīts, ka zināmu neskaidrību var radīt MKN 934 lietotais termins "valsts iestāde", kā rezultātā ne visas institūcijas, uz kurām būtu attiecināms MKN 934 regulējums, to ievēro, jo neuzskata sevi par valsts iestādi, vai otrādi.

Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 101.pantu, lai nodrošinātu valsts pārvaldes institucionālās sistēmas pārskatāmību un informācijas pieejamību sabiedrībai, paredzēts, ka tiek vests publisko personu un iestāžu saraksts, un to dara valsts iestāde, kas tam pilnvarota ar likumu.
Saskaņā ar likuma "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" 2.¹⁹pantu publisko personu un iestāžu sarakstu saskaņā ar šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem ved Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs (turpmāk – Uzņēmumu reģistrs).
Pilnveidojot un uzlabojot VNĪIS darbību, publisko iestāžu iedalījumu ir paredzēts veikt atbilstoši Uzņēmumu reģistra vestajam publisko personu reģistram un saskaņā ar likumu "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru", integrējot Uzņēmumu reģistra vestajā Publisko iestāžu reģistrā esošos datus uz VNĪIS. Tādējādi tiks uzlabota VNĪIS ievadīto datu kvalitāte, kā arī valsts iestādes tiks atbrīvotas no pienākuma norādīt konkrētu publiskās iestādes veidu, kā arī tiks novērstas neskaidrības par konkrētas iestādes atbilstību publiskās iestādes veidam un nepieciešamību ievadīt informāciju VNĪIS.
Izvērtējot VNĪIS jau šobrīd norādītās publiskās iestādes, konstatēts, ka tās atbilst likuma "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" 18.¹⁷panta 1.-3.punktā minētajām iestādēm: Latvijas Republikas Saeima, Valsts prezidenta kanceleja, tiesas un prokuratūras, tiešās pārvaldes iestādes.
Noteikumu projekts precizē MKN 934 20.¹⁰punktu, norādot, ka tiesības izmantot VNĪIS ir valsts iestādēm, kuras atbilst likuma "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" 18.¹⁷panta 1.-3.punktam un kuras lieto valsts, atvasinātas publiskas personas, kapitālsabiedrības vai privātpersonas nekustamos īpašumus vai to daļas.

MKN 934 būtiski ir uzsvērt, ka VNĪIS tiek uzskaitīti visi valsts nekustamie īpašumi un valsts iestāžu lietotie nekustamie īpašumi. Vienlaikus VNĪIS nav ievadāma informācija, kas atbilst aizsargājamas informācijas, kas saistīta ar valsts drošību, pazīmēm – informācija dienesta vajadzībām atbilstoši likuma "Par valsts noslēpumu" 3.panta sestajai daļai, jo VNĪIS nav reģistrēta un akreditēta atbilstoši minētā likuma 7.panta septītajai daļai (Satversmes aizsardzības birojā reģistrē un akreditē informācijas sistēmas, kurās paredzēts apstrādāt vai glabāt informāciju dienesta vajadzībām, ja šīs informācijas sistēmas ir savienotas ar publisko elektronisko sakaru tīklu). Tā kā informācijas kopums par Aizsardzības ministrijas, tās padotības iestāžu un Nacionālo bruņoto spēku valdījumā  vai turējumā esošajiem nekustamajiem īpašumiem atbilst aizsargājamas informācijas, kas saistīta ar valsts drošību, pazīmēm – informācija dienesta vajadzībām atbilstoši likuma "Par valsts noslēpumu" 3. panta sestajai daļai, informācija par minēto iestāžu valdījumā esošajiem nekustamajiem īpašumiem VNĪIS nav ievadāma. Pieļaujams, ka varētu vēl tikt identificēti arī citi īpašumi, par kuriem informācija nav publiskojama atbilstoši citu normatīvo aktu prasībām. Līdz ar to, nepieciešams MKN 934 skaidri noteikt, ka VNĪIS netiek uzskaitīti tie valsts nekustamie īpašumi un valsts iestāžu lietoti nekustamie īpašumi, par kuriem nav publiskojama informācija atbilstoši citu normatīvo aktu prasībām.
Papildus minētajam MKN 934 būtu jāparedz, ka ir atsevišķi gadījumi, kad VNĪIS nekustamie īpašumi ir uzskaitāmi, bet nav norādāma konkrēta informācija atbilstoši normatīvo aktu prasībām (piemēram, dienesta vajadzībām). Tādējādi, ja kādā normatīvajā aktā noteikts informācijas publiskošanas aizliegums (piemēram, ja attiecīgajai informācijai ir noteikts valsts noslēpuma objekta statuss) attiecīgo informāciju VNĪIS par konkrēto nekustamo īpašumu nav jānorāda.

Ar noteikumu projektu paredzēts papildināt MKN 934 ar jaunu 20.¹¹punktu, nosakot, ka VNĪIS tiek uzskaitīti visi valsts nekustamie īpašumi un valsts iestāžu lietoti nekustamie īpašumi, izņemot tie īpašumi, par kuriem nav publiskojama informācija atbilstoši citu normatīvo aktu prasībām, tādējādi uzsverot, ka vienuviet ir pieejama informācija par visiem valsts nekustamajiem īpašumiem un valsts iestāžu lietotajiem nekustamajiem īpašumiem, izņemot par tiem īpašumiem, par kuriem nav publiskojama informācija atbilstoši citu normatīvo aktu prasībām, kā arī par VNĪIS uzskaitāmajiem īpašumiem netiek iekļauta tāda informācija, kura nav publiskojama.

Atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 2., 3. un 4. pantam Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā uztur aktuālu kadastra informāciju par visiem valsts teritorijā esošajiem nekustamajiem īpašumiem, to objektiem, zemes vienības daļām un to īpašniekiem, tiesiskajiem valdītājiem, lietotājiem. Kadastra informācijas sistēmā netiek uzkrāta informācija par ārvalstīs esošiem valstij piederošiem nekustamajiem īpašumiem.

Ar noteikumu projektu paredzēts papildināt MKN 934 ar jaunu 20.¹² punktu, kas paredz, ka informāciju par valsts nekustamajiem īpašumiem, kas netiek uzkrāta Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā, piemēram, par ārvalstīs esošajiem valsts nekustamajiem īpašumiem, VNĪIS ievada nekustamā īpašuma valdītājs.
Tādējādi tiktu nodrošināts, ka VNĪIS pieejamā informācija atspoguļo faktisko situāciju par visiem valsts nekustamajiem īpašumiem un valsts iestāžu lietotajiem nekustamajiem īpašumiem, nodrošinot pārskatāmu nekustamo īpašumu pārvaldīšanu.

MKN 934 20.² punkts nosaka, ka Valsts zemes dienests, izmantojot Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datus, tiešsaistes režīmā nodrošina valsts akciju sabiedrību "Valsts nekustamie īpašumi" ar šo noteikumu 20.¹1.4. un 20.¹2. apakšpunktā minēto informāciju.
Atbilstoši Ministru kabineta 2019.gada 2.aprīļa sēdes protokola Nr.17 32.§ "Informatīvais ziņojums "Par informācijas aprites un piekļuves risinājumiem valsts pārvaldē"" 3.3.apakšpunktam Valsts zemes dienests nodrošina Kadastra informācijas sistēmas teksta datu saņemšanu, izmantojot Valsts informācijas sistēmas savietotāja (turpmāk – VISS) infrastruktūrā izvietoto tehnisko risinājumu "Datu izplatīšanas tīkls".
Datu apmaiņas risinājums nodrošina Kadastra informācijas sistēmas teksta datu saņemšanu par valsts nekustamajiem īpašumiem un valsts iestāžu nomātajiem atvasinātu publisku personu un kapitālsabiedrību nekustamajiem īpašumiem un valsts iestāžu lietotajiem privātpersonu nekustamajiem īpašumiem, kas noteikts esošo MKN 934 1.un 2.pielikumā.

MKN 934 20.¹1.4. un 20.¹2. punktā paredzēts noteikt  Kadastra informācijas sistēmas teksta datu nodošanu ar jauno risinājumu, paredzot apvienot esošo MKN 934 1.un 2.pielikumā noteikto datu apjomu vienā pielikumā, nosakot šādu datu apjomu:  Īpašuma tiesības (ar personu datiem), Adreses, Būves, Dokumentu metadati, Nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumi, Atzīmes, Īpašuma tiesības (bez personu datiem), Zemes vienības, Zemes vienības daļas, Personu adreses, Telpu grupas, Nekustamais īpašums, Aktuālās vērtības par valsts nekustamajiem īpašumiem un valsts iestāžu nomātajiem atvasinātu publisku personu un kapitālsabiedrību nekustamajiem īpašumiem, gan par valsts iestāžu lietotajiem privātpersonu nekustamajiem īpašumiem.

Ņemot vērā, ka noteikumu projektu paredzēts papildināt MKN 934 ar jaunu 20.¹² punktu, kas paredz valdītājam pienākumu ievadīt VNĪIS informāciju par valsts nekustamajiem īpašumiem, kas netiek uzkrāta Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā, piemēram, par ārvalstīs esošajiem valsts nekustamajiem īpašumiem, nepieciešams MKN 934 paredzēt arī termiņu attiecīgu izmaiņu izstrādei VNĪIS (2025.gada 31.marts) un secīgi arī pārejas regulējumu attiecīgas informācijas ievadīšanai VNĪIS (2025.gada 30.aprīlis).

Ņemot vēra paredzēto termiņu VAS "Valsts nekustamie īpašumi" VNĪIS izmaiņu izstrādei atbilsoši noteikumu projektā paredzētajiem grozījumiem, paredzēts arī pārejas regulējums informācijas ievadīšanai VNĪIS atbilstoši MKN 934 20.¹² punktam.