23-TA-140: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Prakses organizēšanas kārtība profesionālās izglītības programmās" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Profesionālās izglītības likuma 7. panta 4.punkts, Ministru prezidenta rezolūcija Nr.22-UZ-190.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Atbilstoši Profesionālās izglītības likumā dotajam uzdevumam noteikt profesionālās izglītības programmu izglītojamo prakses organizēšanas kārtību, tai skaitā prakses organizēšanai nepieciešamos dokumentus.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Līdz 2023. gada 31. maijam spēkā bija Ministru kabineta 2012.gada 20.novembra noteikumi Nr.785 "Mācību prakses organizācijas un izglītojamo apdrošināšanas kārtība" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 785), kas noteica prakses organizācijas kārtību un prakses organizēšanai nepieciešamos dokumentus, un kas tika izdoti saskaņā ar Profesionālās izglītības likuma 7.panta 4.punktu un 31.panta sesto daļu.
2022. gada 3. martā tika pieņemti grozījumi Profesionālās izglītības likumā, kas paredz izteikt jaunā redakcijā 7. panta 4. punktu un 31. panta sesto daļu. Vienlaicīgi ar Profesionālās izglītības likuma pārejas noteikumu 42. punkta 13. apakšpunktu tika noteikts, ka Ministru kabinets līdz 2023. gada 31. maijam izdod šā likuma 7. panta 4. punktā minētos noteikumus. Līdz Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2023. gada 31. maijam, piemēro MK noteikumus Nr. 785.
Savukārt pārejas noteikumu 42. punkta 14. apakšpunktā tika noteikts, ka Ministru kabinets līdz 2023. gada 31. maijam izdod šā likuma 31. panta sestajā daļā minētos noteikumus. Papildus minētajam attiecībā uz Profesionālās izglītības likuma 31. panta sesto daļu minētā likuma pārejas noteikumu 41. punkts paredz, ka grozījumi šā likuma 31. panta sestajā daļā par izglītojamo apdrošināšanu visa mācību gada laikā stājas spēkā ar 2023. gada 1. augustu.
2022. gada 3. martā tika pieņemti grozījumi Profesionālās izglītības likumā, kas paredz izteikt jaunā redakcijā 7. panta 4. punktu un 31. panta sesto daļu. Vienlaicīgi ar Profesionālās izglītības likuma pārejas noteikumu 42. punkta 13. apakšpunktu tika noteikts, ka Ministru kabinets līdz 2023. gada 31. maijam izdod šā likuma 7. panta 4. punktā minētos noteikumus. Līdz Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2023. gada 31. maijam, piemēro MK noteikumus Nr. 785.
Savukārt pārejas noteikumu 42. punkta 14. apakšpunktā tika noteikts, ka Ministru kabinets līdz 2023. gada 31. maijam izdod šā likuma 31. panta sestajā daļā minētos noteikumus. Papildus minētajam attiecībā uz Profesionālās izglītības likuma 31. panta sesto daļu minētā likuma pārejas noteikumu 41. punkts paredz, ka grozījumi šā likuma 31. panta sestajā daļā par izglītojamo apdrošināšanu visa mācību gada laikā stājas spēkā ar 2023. gada 1. augustu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ievērojot minēto ir nepieciešams izdot jaunus Ministru kabineta noteikumus par prakses organizācijas kārtību, tai skaitā par prakses organizēšanai nepieciešamajiem dokumentiem, kā arī jaunus Ministru kabineta noteikumus par kritērijiem un kārtību, kādā profesionālās izglītības iestāžu izglītojamie apdrošināmi pret nelaimes gadījumiem mācību laikā atbilstoši Profesionālās izglītības likumā noteiktajam.
Atšķirībā no līdzšinējā regulējumā ietvertā nosacījuma, ka izglītojamos var apdrošināt pret nelaimes gadījumiem mācību prakses laikā, bet tie obligāti apdrošināmi pret nelaimes gadījumiem mācību prakses laikā Ministru kabineta noteiktās profesionālajās kvalifikācijās, šobrīd Profesionālās izglītības likuma 31. panta sestā daļa paredz, ka profesionālās izglītības iestādes izglītojamie apdrošināmi pret nelaimes gadījumiem visā mācību laikā.
Tādējādi apdrošināšanas periods vairs netiek saistīts tikai ar prakses laiku, bet ar visu mācību laiku un ir attiecināms uz visām kvalificējām. Ievērojot minēto, regulējums par apdrošināšanas kārtību visā mācību laikā un noteiktajiem kritērijiem iekļaujams atsevišķos Ministru kabineta noteikumos, šos jautājumos vairs neiekļaujot Ministru kabineta noteikumos par prakses organizāciju.
Atšķirībā no līdzšinējā regulējumā ietvertā nosacījuma, ka izglītojamos var apdrošināt pret nelaimes gadījumiem mācību prakses laikā, bet tie obligāti apdrošināmi pret nelaimes gadījumiem mācību prakses laikā Ministru kabineta noteiktās profesionālajās kvalifikācijās, šobrīd Profesionālās izglītības likuma 31. panta sestā daļa paredz, ka profesionālās izglītības iestādes izglītojamie apdrošināmi pret nelaimes gadījumiem visā mācību laikā.
Tādējādi apdrošināšanas periods vairs netiek saistīts tikai ar prakses laiku, bet ar visu mācību laiku un ir attiecināms uz visām kvalificējām. Ievērojot minēto, regulējums par apdrošināšanas kārtību visā mācību laikā un noteiktajiem kritērijiem iekļaujams atsevišķos Ministru kabineta noteikumos, šos jautājumos vairs neiekļaujot Ministru kabineta noteikumos par prakses organizāciju.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā minēto, noteikumu projekts paredz noteikt prakses organizācijas kārtību profesionālās izglītības programmās.
Noteikumu projekts pamatā saglabā MK noteikumu Nr. 785 redakciju, nosakot vienotu prakses organizēšanas kārtību, tai skaitā prakses organizēšanai nepieciešamos dokumentus. Vienlaikus noteikumu projektā ietvertais tiesiskais regulējums ir pārskatīts, ņemot vērā gan Profesionālās izglītības likumā noteikto par to, ka prakse vairs netiek dalīta mācību praksē un kvalifikācijas praksē, gan konstatētos nepieciešamos uzlabojumus prakses organizēšanā.
Atbilstoši Profesionālās izglītības likuma 1.panta otrās daļas 2.3punktam prakse ir attiecīgās profesionālās izglītības programmas praktiskās daļas profesionālo kompetenču apguve izglītības iestādē vai darba vidē. Savukārt, atbilstoši minētā likuma 1. panta otrās daļas 3. punktam praktikants ir izglītojamais, kas saskaņā ar attiecīgās profesionālās izglītības programmas praktiskās daļas apguvi atrodas praksē izglītības iestādē vai darba vidē.
Tādējādi profesionālajā vidējā izglītībā praksi īsteno atbilstoši profesionālās izglītības programmas īstenošanas plānam un mācību norises grafikam. Atbilstoši izglītības programmai praksi var dalīt tēmās vai prakses daļās. Modulārās profesionālās izglītības programmās prakse ietver vienu vai vairākus prakses moduļus. Prakses īstenošanas vieta var būt darba vide (piemēram, pie komersanta, biedrībā u.c.), profesionālā vidējās izglītības iestāde (mācību darbnīcās, laboratorijās, klasēs utt.) vai profesionālās vidējās izglītības iestādes noteikta vieta (piemēram, plenēra prakse, koncertprakse - koncertzālēs u.c.) atbilstoši prakses programmas saturam.
Noteikumu projekts attiecībā uz prakses organizēšanas kārtību paredz, ka prakses organizēšanā piedalās izglītības iestāde, kas īstenot profesionālās izglītības programmas, prakses vieta (ja tā ir ārpus izglītības iestādes) un praktikants. Noteikumu projekts, definējot visu trīs pušu veicamās darbības, pamatā saglabāt MK noteikumos Nr. 785 noteikto regulējumu.
Noteikumu projektā minētais regulējums neattieksies uz profesionālās ievirzes izglītības programmām, jo profesionālās ievirzes izglītība ir sistematizēta zināšanu un prasmju apguve, kā arī vērtīborientācijas veidošana mākslā, kultūrā vai sportā līdztekus pamatizglītības vai vidējās izglītības pakāpei, kas dod iespēju sagatavoties profesionālās izglītības ieguvei izraudzītajā virzienā (Izglītības likuma 1. panta 201.punkts) un šajās programmās prakse kā atsevišķa sastāvdaļa netiek noteikta.
Noteikumu projekts nosaka visu prakses veidu organizēšanai nepieciešamos dokumentus un tajos ietveramo informāciju, kas līdzīgi kā MK noteikumos Nr. 785 ir prakses programma, prakses dienasgrāmata, prakses pārskats un līgums par praksi starp praktikantu, profesionālās izglītības iestādi un prakses vietu. Papildus noteikumu projekts paredz noteikt minētajos dokumentos iekļaujamo saturu, lai nodrošinātu vienotu pieeju visās izglītības iestādēs.
Noteikumu projekts pamatā saglabā MK noteikumu Nr. 785 redakciju, nosakot vienotu prakses organizēšanas kārtību, tai skaitā prakses organizēšanai nepieciešamos dokumentus. Vienlaikus noteikumu projektā ietvertais tiesiskais regulējums ir pārskatīts, ņemot vērā gan Profesionālās izglītības likumā noteikto par to, ka prakse vairs netiek dalīta mācību praksē un kvalifikācijas praksē, gan konstatētos nepieciešamos uzlabojumus prakses organizēšanā.
Atbilstoši Profesionālās izglītības likuma 1.panta otrās daļas 2.3punktam prakse ir attiecīgās profesionālās izglītības programmas praktiskās daļas profesionālo kompetenču apguve izglītības iestādē vai darba vidē. Savukārt, atbilstoši minētā likuma 1. panta otrās daļas 3. punktam praktikants ir izglītojamais, kas saskaņā ar attiecīgās profesionālās izglītības programmas praktiskās daļas apguvi atrodas praksē izglītības iestādē vai darba vidē.
Tādējādi profesionālajā vidējā izglītībā praksi īsteno atbilstoši profesionālās izglītības programmas īstenošanas plānam un mācību norises grafikam. Atbilstoši izglītības programmai praksi var dalīt tēmās vai prakses daļās. Modulārās profesionālās izglītības programmās prakse ietver vienu vai vairākus prakses moduļus. Prakses īstenošanas vieta var būt darba vide (piemēram, pie komersanta, biedrībā u.c.), profesionālā vidējās izglītības iestāde (mācību darbnīcās, laboratorijās, klasēs utt.) vai profesionālās vidējās izglītības iestādes noteikta vieta (piemēram, plenēra prakse, koncertprakse - koncertzālēs u.c.) atbilstoši prakses programmas saturam.
Noteikumu projekts attiecībā uz prakses organizēšanas kārtību paredz, ka prakses organizēšanā piedalās izglītības iestāde, kas īstenot profesionālās izglītības programmas, prakses vieta (ja tā ir ārpus izglītības iestādes) un praktikants. Noteikumu projekts, definējot visu trīs pušu veicamās darbības, pamatā saglabāt MK noteikumos Nr. 785 noteikto regulējumu.
Noteikumu projektā minētais regulējums neattieksies uz profesionālās ievirzes izglītības programmām, jo profesionālās ievirzes izglītība ir sistematizēta zināšanu un prasmju apguve, kā arī vērtīborientācijas veidošana mākslā, kultūrā vai sportā līdztekus pamatizglītības vai vidējās izglītības pakāpei, kas dod iespēju sagatavoties profesionālās izglītības ieguvei izraudzītajā virzienā (Izglītības likuma 1. panta 201.punkts) un šajās programmās prakse kā atsevišķa sastāvdaļa netiek noteikta.
Noteikumu projekts nosaka visu prakses veidu organizēšanai nepieciešamos dokumentus un tajos ietveramo informāciju, kas līdzīgi kā MK noteikumos Nr. 785 ir prakses programma, prakses dienasgrāmata, prakses pārskats un līgums par praksi starp praktikantu, profesionālās izglītības iestādi un prakses vietu. Papildus noteikumu projekts paredz noteikt minētajos dokumentos iekļaujamo saturu, lai nodrošinātu vienotu pieeju visās izglītības iestādēs.
Ņemot vērā, ka būtisks aspekts ir prakses vietas sagatavotais praktikanta raksturojums, noteikumu projektā paredzēta šāda raksturojuma nepieciešamība praksei, kura tiek organizēta darba vidē. Īstenojot praksi skatuves mākslas izglītības programmās, piemēram, koncertpraksi, ņemot vērā šāda prakses veida specifiku – audzēkņu dalību vienā vai vairākos koncertos visa mācību gada ietvaros vai koncerta mēģinājumu vērošanu, par šādu praksi iespējams slēgt divpusēju izglītības iestādes un koncertorganizācijas līgumu, tajā paredzot pušu atbildības un pienākumus. Tas nodrošina elastīgu pieeju, nerada administratīvos šķēršļus un sniedz iespējas pielāgot mūzikas un dejas jomas audzēkņu prakses iespējas reālai koncertdzīvei mācību gada garumā (dalība izrādēs un mēģinājumos, viesmākslinieku koncertu un meistarklašu apmeklējumi u.c.).
Noteikumu projekts paredz atšķirīgus nosacījumus attiecībā uz prakses dokumentiem profesionālās augstākās izglītības programmām. Tas nepieciešams, jo saskaņā ar Augstskolu likuma 55.panta pirmās daļas “d” apakšpunktu studiju programmu reglamentē speciāls dokuments - studiju satura un īstenošanas apraksts, kas paredz, ka augstskolas un koledžas, veidojot studiju programmas, savas autonomijas un akadēmiskās brīvības kontekstā nosaka izglītības kritērijus studiju rezultātu sasniegšanai un novērtēšanai, kā arī pārbaudes formas un kārtību.
Savukārt Augstskolu likuma 56. 1pants nosaka, ka augstskolas nosaka kārtību, kādā izstrādājami un studiju programmās iekļaujami studiju kursi, lai nodrošinātu studiju programmas kopējo studiju rezultātu sasniegšanu.
Atbilstoši minētajam, studiju kursa aprakstā jāiekļauj šāda informācija: prasības studiju kursa apguves uzsākšanai; studiju kursa īstenošanas mērķi un plānotie studiju rezultāti; izklāsts par studiju rezultātu sasniegšanai nepieciešamo studiju kursa saturu; studiju kursa kalendārs; obligātā literatūra un papildliteratūra, norādot arī citus informācijas avotus; studējošo patstāvīgā darba organizācijas un uzdevumu raksturojums; studiju rezultātu vērtēšanas kritēriji.
Tā kā prakse ir studiju procesa sastāvdaļa, prasības studiju programmas kopējo studiju rezultātu sasniegšanai ir attiecināmas arī uz prakses organizēšanu, īstenošanu un rezultātu novērtēšanu. Pamata prasības prakses organizēšanai profesionālās augstākās izglītības programmās noteiktas 2023. gada 13. jūnija Ministru kabineta noteikumos Nr. 305 “Noteikumi par valsts profesionālās augstākās izglītības standartu” (turpmāk - noteikumi Nr. 305). Piemēram, attiecībā uz līgumu par praksi un tajā norādāmo informāciju. Tādējādi noteikumu projektā netiek dublētas normas, kas jau iekļautas noteikumos Nr. 305. Ņemot vērā studiju programmas specifiku, augstskolas un koledžas iekšējos normatīvos aktos var noteikt papildu prasības prakses organizēšanai un īstenošanai.
Vienlaicīgi noteikumu projekts precizē, ka prakses organizēšanai nepieciešamos dokumentus var veidot gan elektroniski, gan papīra formātā.
Noteikumu projekts paredz atšķirīgus nosacījumus attiecībā uz prakses dokumentiem profesionālās augstākās izglītības programmām. Tas nepieciešams, jo saskaņā ar Augstskolu likuma 55.panta pirmās daļas “d” apakšpunktu studiju programmu reglamentē speciāls dokuments - studiju satura un īstenošanas apraksts, kas paredz, ka augstskolas un koledžas, veidojot studiju programmas, savas autonomijas un akadēmiskās brīvības kontekstā nosaka izglītības kritērijus studiju rezultātu sasniegšanai un novērtēšanai, kā arī pārbaudes formas un kārtību.
Savukārt Augstskolu likuma 56. 1pants nosaka, ka augstskolas nosaka kārtību, kādā izstrādājami un studiju programmās iekļaujami studiju kursi, lai nodrošinātu studiju programmas kopējo studiju rezultātu sasniegšanu.
Atbilstoši minētajam, studiju kursa aprakstā jāiekļauj šāda informācija: prasības studiju kursa apguves uzsākšanai; studiju kursa īstenošanas mērķi un plānotie studiju rezultāti; izklāsts par studiju rezultātu sasniegšanai nepieciešamo studiju kursa saturu; studiju kursa kalendārs; obligātā literatūra un papildliteratūra, norādot arī citus informācijas avotus; studējošo patstāvīgā darba organizācijas un uzdevumu raksturojums; studiju rezultātu vērtēšanas kritēriji.
Tā kā prakse ir studiju procesa sastāvdaļa, prasības studiju programmas kopējo studiju rezultātu sasniegšanai ir attiecināmas arī uz prakses organizēšanu, īstenošanu un rezultātu novērtēšanu. Pamata prasības prakses organizēšanai profesionālās augstākās izglītības programmās noteiktas 2023. gada 13. jūnija Ministru kabineta noteikumos Nr. 305 “Noteikumi par valsts profesionālās augstākās izglītības standartu” (turpmāk - noteikumi Nr. 305). Piemēram, attiecībā uz līgumu par praksi un tajā norādāmo informāciju. Tādējādi noteikumu projektā netiek dublētas normas, kas jau iekļautas noteikumos Nr. 305. Ņemot vērā studiju programmas specifiku, augstskolas un koledžas iekšējos normatīvos aktos var noteikt papildu prasības prakses organizēšanai un īstenošanai.
Vienlaicīgi noteikumu projekts precizē, ka prakses organizēšanai nepieciešamos dokumentus var veidot gan elektroniski, gan papīra formātā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Izglītojamie, pedagogi, citas izglītības iestādē nodarbinātās personas.
Ietekmes apraksts
Tiks nodrošinātas vienotas prasības prakses organizēšana, tai skaitā izglītojamo pienākumi, izglītības iestādes pienākumi.
Juridiskās personas
- Valsts, pašvaldības, privātās izglītības iestādes, tai skaitā augstākās izglītības iestādes, kas īsteno profesionālās izglītības programmas. Uzņēmumi, kas nodrošina prakses.
Ietekmes apraksts
Izglītības iestādēm, kas īsteno profesionālās izglītības programmas, kā arī uzņēmumiem, kas nodrošina prakses vietas, tiks noteikti vienoti nosacījumi un kārtība prakses organizēšanai, to precizējot atbilstoši Profesionālās izglītības likumā noteiktajam.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
Kritēriji un kārtība, kādā profesionālās izglītības iestāžu izglītojamie apdrošināmi pret nelaimes gadījumiem mācību laikā, ievērojot Profesionālās izglītības likuma 31. panta sestajā daļā noteikto deleģējumu, tiks noteikta atsevišķos Ministru kabineta noteikumos, kas atbilstoši likuma pārejas noteikumu 42. punkta 14. apakšpunktam minētie noteikumi ir izdodami līdz 2023. gada 31. maijam.
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://vktap.mk.gov.lv/public_participations/public_discussions/f7d96733-c618-41ad-a8cb-39b2c98a907b
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Publiskā apspriešana tika organizēta no 2023.gada 2. - 16.maijam. Tās ietvaros priekšlikumi vai iebildumi netika saņemti.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Izglītības iestādes, tai skaitā augstākās izglītības iestādes, kas īsteno profesionālās izglītības programmas.
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Noteikumu projekts neradīs papildu administratīvo slogu izglītības iestādēm, tai skaitā augstākās izglītības iestādēm, jo pamatā tiek saglabāti jau esošie prakses dokumenti. Administratīvais slogs tiks mazināts, jo noteikumu projekts paredz, ka prakses dokumenti var tikt veidoti elektroniskā formā.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Tiek noteiktas vienotas prasības prakses organizēšanai un iesaistīto pušu veicamās darbības, tādējādi arī veicinot bērna tiesības uz drošu vidi izglītības procesā.
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi