Anotācija (ex-ante)

Spēkā esošie noteikumi Nr. 86 nav aktualizēti un tajos nav iekļauta īpaši aizsargājamo biotopu iekļaušanas, izmaiņu un izslēgšanas metodika. 

Noteikumu projektā saglabāta un precizēta norma, kas noteic, ka piekrastes aizsargjoslas sauszemes robežas nosaka pa izteiktām kontūrām dabā (piemēram, ceļiem, kvartālstigām, ūdenstecēm, grāvjiem, elektropārvades līnijām) vai, ja tādu nav, pa iedomātu līniju, ievērojot Aizsargjoslu likuma 6. pantā noteiktās prasības. Ņemot vērā, ka Aizsargjoslu likums nosaka minimālo krasta kāpu aizsargjoslas platumu un maksimālo ierobežotas saimnieciskās darbības joslas platumu, pašvaldībai ir tiesības katrā konkrētā gadījumā izvērtēt un noteikt aizsargjoslas robežu atbilstoši situācijai dabā, tajā skaitā ņemot vērā inženierbūves. Piemēram, inženierbūvju gadījumā robežu var noteikt pa ceļa nodalījuma joslu, elektrolīnijas trasi. Ja robeža tiek noteikta pa ūdenstecēm, grāvjiem – to var noteikt pa dabīgo ūdensteces viduslīniju vai pa ūdenstilpes normālo ūdenslīniju, vai aizsargjoslu. Tāpat nosakot aizsargjoslas robežu, var izmantot zemes vienību robežas. Vienlaikus jāievēro Aizsargjoslu likuma 6. pantā noteiktie krasta kāpu aizsargjoslas minimālie platumi (300 m ārpus pilsētām un ciemiem, 150 m, iekļaujot īpaši aizsargājamos biotopus, pilsētās un ciemos), iekļaujot tajā gan neapbūvētas teritorijas, gan apbūves teritorijas, ieskaitot inženierbūves. 
Noteikumu projekts nosaka, ka piekrastes aizsargjoslā īpaši aizsargājamos biotopus iekļauj vai izslēdz, kā arī maina piekrastes aizsargjoslas robežas, izstrādājot jaunu pašvaldības teritorijas plānojumu vai izdarot grozījumus pašvaldības teritorijas plānojumā.
Noteikumu projekta 7. punkts nosaka, kādi īpaši aizsargājamie biotopi obligāti iekļaujami krasta kāpu aizsargjoslā pilsētās un ciemos joslā starp 150 un 300 metriem, savukārt noteikumu projekta Pielikumā attēloti 7. punktā paredzētie pamatprincipi krasta kāpu aizsargjoslas noteikšanai pilsētās un ciemos. Īpaši aizsargājamie biotopi iekļaujami krasta kāpu aizsargjoslā, ja:
     - īpaši aizsargājamais biotops vienlaidu platībā turpinās pēc 150 metriem, lai biotops netiktu fragmentēts un nesamazinātos biotopa platība, proti, ja aizsargājams biotops ir konstatēts līdz 150 m un tas pats biotops bez pārtraukuma turpinās aiz 150 m – to iekļauj krasta kāpu aizsargjoslā visā tā platībā, kas var būt gan līdz, piemēram, 160 m, gan līdz citam attālumam (skaitot no dabiskās sauszemes veģetācijas sākuma). 
     - attālums no 150 metriem vai īpaši aizsargājamā biotopa līdz nākamajam īpaši aizsargājamam biotopam nepārsniedz 75 metrus un īpaši aizsargājamais biotops ir sastopams vismaz 10 metrus platā joslā, mērot perpendikulāri jūras krasta līnijai. Attālums 75 m noteikts, lai saglabātu biotopu konektivitāti, biotopa sastopamība vismaz 10 metru - ņemot vērā, ka šaurākā joslā biotopa pastāvēšana ilgtermiņā ir apdraudēta, pie tam 10 metru platums jāskata kontekstā ar biotopu platību, tai jābūt vismaz 0,1 ha.  
     - attālums no 150 metriem vai īpaši aizsargājamā biotopa līdz nākamajam īpaši aizsargājamam biotopam nepārsniedz 75 metrus un īpaši aizsargājamais biotops ir sastopams vismaz 10 metrus platā joslā, mērot perpendikulāri jūras krasta līnijai. Attālums 75 m noteikts, lai saglabātu biotopu konektivitāti, par pamatu ņemot Aizsargjoslu likuma 6.pantā noteikto principu – krasta kāpu aizsargjosla piesētās un ciemos no 300 m sašaurināta uz 150 m (ja nav sastopami aizsargājamie biotopi), savukārt attālums starp aizsargājamo biotopu platībām noteikts 75 m no maksimāli iespējamajiem 150 m.  Aizsargājamā biotopa sastopamība vismaz 10 metru platā joslā noteikta, ņemot vērā, ka šaurākā joslā biotopa pastāvēšana ilgtermiņā ir apdraudēta, pie tam 10 metru platums jāskata kontekstā ar biotopu platību, tai jābūt vismaz 0,1 ha.  
    - īpaši aizsargājamā biotopa platība ir vismaz 0,1 hektārs, ņemot vērā, ka biotopu kartēšanā minimālā platība ir 0,1 ha (izņemot biotopiem, kas dabā sastopami ļoti nelielās platībās, piemēram, alas, avoti, atsegumi), šāda biotopu platība tiek reģistrēta dabas datu pārvaldības sistēmā “Ozols” (turpmāk - sistēma "Ozols") un uzskatīta par atbilstošu platību biotopa ilgtermiņa pastāvēšanai un attīstībai. 
Nosakot krasta kāpu aizsargjoslu, jāņem vērā visi 7. punkta apakšpunktos noteiktie gadījumi, izvērtējot katru konkrēto pilsētas vai ciema piekrastes posmu un piemērojot atbilstošos apakšpunktus. Piemēram, ja biotopa platība ir lielāka par 0,1 ha, bet tas atrodas tālāk kā 75 m no cita biotopa vai 150 m līnijas, to krasta kāpu aizsargjoslā neiekļauj.     
Noteikumu projekta 8. punkts paredz, ka atsevišķos gadījumos, ņemot vērā dabiskos apstākļus un iestādēm vienojoties, pieļaujamas atkāpes.
Noteikumu projekta 9. punkts paredz, ka ciemos nosakot krasta kāpu aizsargjoslas robežas ņem vērā vēsturisko apbūves struktūru.    
Vienošanās starp pašvaldību un vides institūcijām (Valsts vides dienestu (turpmāk – VVD) un Dabas aizsardzības pārvaldi (turpmāk – DAP)) panākama teritorijas plānojuma izstrādes procesā, pamatojumu iekļaujot teritorijas plānojuma paskaidrojuma rakstā. Vides iestādes par saskaņotajām atkāpēm no noteikumu projekta 7. punkta noteiktajām prasībām norāda atzinumā par izstrādāto teritorijas plānojuma redakciju.    

Nav noteikts kādus datus par īpaši aizsargājamo biotopu izplatību izmanto piekrastes aizsargjoslas robežu noteikšanai.

Noteikumu projekts paredz, ka nosakot piekrastes aizsargjoslas robežas tiek izmantoti sistēmā “Ozols” reģistrēti dati par īpaši aizsargājamo biotopu izplatību. Sistēma "Ozols" ir valsts informācijas sistēma, kurā dati tiek reģistrēti atbilstoši Ministru kabineta 2014. gada 9. jūnija noteikumiem Nr. 293 “Dabas datu pārvaldības sistēmas uzturēšanas, datu aktualizācijas un informācijas aprites kārtība”[1].
Teritorijas plānojuma izstrādei un krasta kāpu aizsargjoslas noteikšanai izmanto no sistēmas "Ozols" izgūto datu slāni par īpaši aizsargājamo biotopu izplatību, kas nav vecāks par teritorijas plānojuma vai tā grozījumu izstrādes uzsākšanas datumu. Datu slāņa izgūšanas datumu norāda teritorijas plānojuma paskaidrojuma rakstā. Vides iestādes sniedz atzinumus, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk - ministrija) apstiprina piekrastes aizsargjoslas robežas, pamatojoties uz datu slāni, kura datums norādīts paskaidrojuma rakstā. 
Teritorijas attīstības plānošanas likumā noteiktais teritorijas plānošanas princips - nepārtrauktības princips – noteic, ka teritorijas attīstību plāno nepārtraukti, elastīgi un cikliski, uzraugot šo procesu un izvērtējot jaunāko informāciju, zināšanas, vajadzības un iespējamos risinājumus. Pēc šā paša principa, izvērtējot jaunāko informāciju un zināšanas, nosakāma arī krasta kāpu aizsargjoslas robeža. Sistēmā "Ozols" tiek reģistrēta jaunākā informācija par īpaši aizsargājamo biotopu izplatību. Ja pašvaldība, nosakot krasta kāpu aizsargjoslas robežu, izmanto sistēmā "Ozols" reģistrētos datus, tai nav jāveic papildu izpēte un nav nepieciešams sugu un biotopu aizsardzības jomā sertificēta ekspertu (turpmāk – eksperts) atzinums. Pašvaldība teritorijas plānojuma izstrādei var veikt biotopu izpēti, piesaistot ekspertu. Šādā gadījumā eksperta atzinums par īpaši aizsargājamu biotopu izplatību visā pašvaldības piekrastes teritorijā vai atsevišķās teritorijas daļās (t.sk. atsevišķās zemes vienībās) tiek iesniegts DAP, kas izvērtē eksperta atzinumu un datus reģistrē sistēmā "Ozols" normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Ja eksperta atzinums atbilst normatīvo aktu prasībām, Dabas aizsardzības pārvaldei ir pienākums reģistrēt datus sistēmā "Ozols"un ņemt tos vērā. 
Pašvaldība izstrādājot jaunu teritorijas plānojuma redakciju var izmantot sistēmā "Ozols" aktualizētu datu slāni, attiecīgi to norādot paskaidrojuma rakstā.    
Aizsargjoslu likums 33. pants noteic, ka "Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes aizsargjoslas robežas, kas apstiprinātas šā likuma 67. pantā paredzētajā kārtībā, tiek noteiktas vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā atbilstoši šā likuma 6. pantam". Aizsargjoslu likuma 33. pants tika papildināts ar šo teikumu, lai nepārprotami noteiktu to, ka piekrastes aizsargjoslas robežas, kas noteiktas pašvaldības teritorijas plānojumā, ir spēkā un nemainās līdz jauna teritorijas plānojuma vai tā grozījumu izstrādei (Likums "Grozījumi Aizsargjoslu likumā", kas stājās spēkā 2022. gada 20. janvārī). Ja pēc teritorijas plānojuma vai tā grozījumu apstiprināšanas, dabas datu pārvaldības sistēmā tiek reģistrēti jauni īpaši aizsargājamie biotopi, nav jāveic teritorijas plānojuma grozījumi.  

[1] https://likumi.lv/ta/id/266921-dabas-datu-parvaldibas-sistemas-uzturesanas-datu-aktualizacijas-un-informacijas-aprites-kartiba

Spēkā esošajos noteikumos Nr. 86 nav noteikts, kā tiek apstiprinātas ciemu robežas un piekrastes aizsargjosla.

VVD un DAP, sniedzot atzinumu par pašvaldības iesniegto teritorijas plānojuma redakciju, vienlaikus izvērtē piekrastes aizsargjoslas robežas un sniedz atzinumu par to. Ņemot vērā, ka Ministru kabineta 2014. gada 14. oktobra noteikumi Nr. 628 “Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem”[1] noteic, ka jaunas ciemu robežas vai esošo ciemu robežu grozījumi piekrastes aizsargjoslā jāsaskaņo ar DAP, tā atzinumā par pašvaldības iesniegto teritorijas plānojuma redakciju, sniedz minēto saskaņojumu (vai saskaņojuma atteikumu).
Pašvaldība ministrijā iesniedz teritorijas plānojuma redakciju, par kuru saņemti atzinumi no DAP un VVD (t.sk. pozitīvs atzinums par piekrastes aizsargjoslu), kā arī  Vides pārraudzības valsts biroja atzinums par teritorijas plānojuma vides pārskatu. Pašvaldība ministrijā iesniedz teritorijas plānojuma redakciju pirms pašvaldības teritorijas plānojuma apstiprināšanas ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem.
Ja ministrija ir apstiprinājusi ciemu un piekrastes aizsargjoslas robežas, bet tiek izstrādātas jaunas teritorijas plānojuma redakcijas, ar kurām netiek mainītas minētās robežas, kā arī netiek mainīts funkcionālais zonējums un izmantošanas noteikumi piekrastes aizsargjoslas un ciemu teritorijās, pašvaldībai nav atkārtoti jāiesniedz jaunā teritorijas plānojuma redakcija atkārtotai robežu apstiprināšanai.


[1] https://likumi.lv/ta/id/269842-noteikumi-par-pasvaldibu-teritorijas-attistibas-planosanas-dokumentiem

Netiek veikta krasta kāpu aizsargjoslas robežas aktualizācija, ņemot vērā jūras krasta erozijas dinamiku.

Noteikumu projektā tiek saglabāta spēkā esošā norma, ka, nosakot krasta kāpu aizsargjoslas robežas, jāņem vērā krasta erozijas dinamika. Teritorijas attīstības plānošanas likumā noteiktais teritorijas plānošanas princips - nepārtrauktības princips – nosaka, ka teritorijas attīstību plāno nepārtraukti, elastīgi un cikliski, uzraugot šo procesu un izvērtējot jaunāko informāciju, zināšanas, vajadzības un iespējamos risinājumus. Pēc šā paša principa, izvērtējot jaunāko informāciju un zināšanas, nosakāma arī krasta kāpu aizsargjosla. Šim mērķim izmantojami jūras krasta dinamikas pētījumi, metodiskie materiāli (piemēram, „Vadlīnijas jūras krasta erozijas seku mazināšanai”, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra, t.sk. projekta "Klimata pārmaiņu politikas integrācija nozaru un reģionālajā politikā"dati) un citi jaunākie dati. Teritorijas plānojuma paskaidrojuma rakstā jānorāda, pamatojoties uz kādiem datiem par krasta erozijas dinamiku, noteikta krasta kāpu aizsargjosla.  
Lai nodrošinātu, ka teritorijas plānojumos noteiktā krasta kāpu aizsargjosla jūras krasta erozijas apdraudētajās vietās atbilstu faktiskajai situācijai, noteikumu projektā noteikts, ka, izstrādājot jaunu teritorijas plānojumu vai tā grozījumus, izvērtē erozijas prognozes un esošo situāciju dabā. Ja nepieciešams, lai izvērtētu jūras krasta erozijas apdraudētās vietās dabā, pašvaldība piesaista nepieciešamos speciālistus.
Krasta kāpu aizsargjoslas precizēšana jāveic tikai tādā gadījumā, ja nepieciešams to aktualizēt atbilstoši erozijas prognozēm vai situācijai dabā, ja secināts, ka krasta erozijas apdraudētajās vietās notiek straujāki erozijas procesi, nekā prognozēts. Šādā gadījumā krasta kāpu aizsargjoslas robežas nosaka atbilstoši šiem noteikumiem un teritorijas attīstības plānošanas normatīvajiem aktiem.