24-TA-1224: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumos Nr. 747 "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk – ministrija) ir sagatavojusi Ministru kabineta noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumos Nr. 747 "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem"" (turpmāk – projekts) pēc savas iniciatīvas saskaņā ar Izglītības likuma 14. panta 19. punktu un Vispārējās izglītības likuma 4. panta 11., 11.1 un 13. punktu un 30. panta septīto daļu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikt, ka valsts ģimnāzijas var integrēti īstenot vispārējās pamatizglītības un starptautiskā bakalaurāta programmu, pilnveidot regulējumu valodu, veselības un fiziskās aktivitātes mācību jomās saistībā ar sasniedzamo rezultātu pielāgošanu un vērtēšanu, klašu apvienošanu, kā arī noteikt, ka mācību sasniegumu vērtēšanas kārtībā jāparedz, kā izglītojamie ar speciālām vajadzībām var uzlabot mācību sniegumu, noteikt, ka valsts pārbaudes darbs skolēniem, beidzot 9. klasi, kurā ietverts dabaszinātņu mācību jomas saturs, tiek ieviests no 2026. gada 1. septembra.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
1. Vispārējās izglītības likuma 40. panta ceturtās daļas otrais teikums nosaka, ka valsts ģimnāzija ir tiesīga īstenot arī vispārējās pamatizglītības otrā posma izglītības programmu vai pilnu pamatizglītības programmu, kā arī starptautiskā bakalaurāta programmu. Starptautiskā Bakalaurāta organizācija ir nevalstiska organizācija ar konsultatīvo statusu UNESCO un Eiropas Padomē. Tā ir reģistrēta kā izglītojoša, brīvprātīga organizācija Šveicē un tās vadību veido starptautiska padome. Starptautiskā Bakalaurāta diploma programma pamatizglītības pakāpē un vidējās izglītības pakāpē ir starptautiski atzīta pamatizglītības, kā arī pasaules augstskolās un Latvijā atzīta izglītības programma, kas paver plašas iespējas turpināt izglītību nākamajā izglītības pakāpē. Regulējums, kas paredz, ka izglītības iestāde, kurai piešķirts valsts ģimnāzijas statuss, var integrēti īstenot vispārējās vidējās izglītības programmu un starptautiskā bakalaurāta programmu ir jau iekļauts vidējās izglītības standartā ar Ministru kabineta 2024. gada 16. aprīļa noteikumiem Nr. 242 “Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 3. septembra noteikumos Nr. 416 "Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem”” un attiecīgus grozījumus nepieciešams veikt arī Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumos Nr. 747 "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem" (turpmāk - pamatizglītības standarts).
2. Pamatizglītības standarts nosaka, ka izglītojamam obligāti ir jāapgūst divas svešvalodas. Savukārt 2024. gada 22. maijā stājās spēkā Grozījumi Izglītības likumā (https://likumi.lv/ta/id/352092), kas paredz tiesības 4.-9.klašu izglītojamiem, kuri vispārējā pamatizglītības programmā kā otro svešvalodu apgūst krievu valodu, līdz 2024. gada 21. jūnijam un ne vēlāk kā līdz 2025. gada 31. maijam atteikties no tās apguves.
Pēc atteikuma saņemšanas, bet ne vēlāk kā ar nākamā mācību gada sākumu, izglītības iestādes dibinātājam sadarbībā ar izglītības iestādi jānodrošina izglītojamam iespēja apgūt citu svešvalodu.
Atbilstoši ministrijas apkopotajai informācijai 2023./2024. mācību gadā krievu valodu kā otro svešvalodu no 4.-9. klasei apguva 66523 izglītojamie. Uz 2024.gada 21.jūniju atteikušies no krievu valodas tālākas apguves ir 2838 izglītojamie, kas ir – 4,26% no visiem 4.-9. klašu izglītojamiem, kas 2023./2024. mācību gadā apguva krievu valodu kā otro svešvalodu.
Līdz ar to minētajiem izglītojamiem ir jāapgūst izglītības iestādes dibinātāja sadarbībā ar izglītības iestādi piedāvātā cita otrā svešvaloda, neatkarīgi no viņu konkrētās otrās svešvalodas priekšzināšanu līmeņa.
3. Pamatizglītības standarts paredz novērtēt un dokumentēt, kā izglītojamais ir apguvis plānotos sasniedzamos rezultātus visu mācību jomu mācību priekšmetos, tostarp mācību priekšmetā “Sports un veselība”. No Vispārējās izglītības likumā ietvertā regulējuma izriet, ka izglītojamais Ministru kabineta 2023. gada 24. janvāra noteikumos Nr. 31 “Kārtība, kādā izglītojamie atbrīvojami no noteiktajiem valsts pārbaudījumiem” (turpmāk – MK noteikumi Nr.31) noteiktajā kārtībā var tikt atbrīvots vienīgi no noteiktajiem valsts pārbaudījumiem. Vienlaikus Ministru kabineta 2023. gada 22. augusta noteikumu Nr. 474 “Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo profilaktiskā veselības aprūpe, pirmā palīdzība un drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos” 6.21.apakšpunkts nosaka, ka izglītības iestādes vadītājam vai viņa pilnvarotai personai izglītojamo profilaktiskās veselības aprūpes un pirmās palīdzības nodrošināšanai jānodrošina izglītojamā fizisko aktivitāšu pielāgošana mācībām atbilstoši ģimenes ārsta vai ārsta speciālista ieteikumiem un norādījumiem, ja tādi ir saņemti. Līdz ar to izglītības iestādei būtu nepieciešams izstrādāt izglītojamam, kuram atbilstoši ģimenes ārsta vai ārsta speciālista ieteikumiem un norādījumiem ir nepieciešama fizisko aktivitāšu pielāgošana mācībām, individuālais izglītības programmas apguves plāns, tomēr šobrīd pamatizglītības standarts paredz tā izstrādi vienīgi izglītojamam ar speciālām vajadzībām, lai sekmētu viņa iekļaušanos kopējā mācību procesā.
Vienlaikus pamatizglītības standarta 11.6. apakšpunktā noteiktais, ka izglītojamam jāiegūst vērtējums visos attiecīgās izglītības programmas mācību priekšmetos un valsts pārbaudījumos, izņemot tos mācību priekšmetus un valsts pārbaudījumus, no kuriem skolēns ir atbrīvots Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, nav pilnībā korekts, jo atbilstoši iepriekš norādītajam no Vispārējās izglītības likumā ietvertā regulējuma izriet, ka izglītojamais MK noteikumos Nr.31 noteiktajā kārtībā var tikt atbrīvots vienīgi no noteiktajiem valsts pārbaudījumiem.
4. No 2024. gada 1. septembra atbilstoši pamatizglītības standartam izglītības iestādēm jānodrošina izmaiņas izglītojamo mācību sniegumu vērtēšanas kārtībā, cita starpā ieviešot vienotas prasības iegūto vērtējumu uzlabošanā un ievērojot to, ka pedagogam jānodrošina izglītojamam papildu iespējas demonstrēt sniegumu, ja pedagogam nav bijusi iespēja objektīvi novērtēt izglītojamā sniegumu attiecībā pret konkrētiem sasniedzamajiem rezultātiem vai ja mācību gada noslēgumā vērtējums izšķiras vienas balles robežās, vai izglītojamais izteicis vēlēšanos uzlabot vērtējumu.
5. No 2025. gada 1. septembra pamatizglītības standartā stāsies spēkā 27.8 un 27.9 punkts, kas būtībā dublē Izglītības likuma pārejas noteikumu 117. un 118. punktā ietverto tiesisko regulējumu saistībā ar izglītības iestādes pienākumu nodrošināt iespēju izglītojamam turpināt apgūt krievu valodu kā otro svešvalodu līdz pamatizglītības pakāpes noslēgumam, bet ne ilgāk kā līdz 2029./2030. mācību gada beigām, un apliecības par vispārējo pamatizglītību sekmju izrakstā mācību priekšmetā "Svešvaloda 2" norādāmo vērtējumu.
6. Pamatizglītības standarta 11. pielikuma "Pamatizglītības programmas paraugs" 1. varianta 26. punktā un 2. varianta 24. punktā, 12. pielikuma “Pamatizglītības mazākumtautību programmas paraugs” 28. punktā, 14. pielikuma “Speciālās pamatizglītības programmas skolēniem ar redzes traucējumiem, dzirdes traucējumiem, fiziskās attīstības traucējumiem, somatiskām saslimšanām, valodas traucējumiem, mācīšanās traucējumiem, garīgās veselības traucējumiem paraugs” 34. punktā noteikti ierobežojumi izglītības posma klašu izglītojamo apvienošanai mācību priekšmeta apguvei.
7. Pamatizglītības standarta 15. un 16. pielikumā ietvertajos speciālās pamatizglītības programmas izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem un speciālās pamatizglītības programmas izglītojamiem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem paraugos izglītības iestādei noteiktas tiesības apstiprinātā pedagogu darba samaksas fonda ietvaros atsevišķu mācību priekšmetu apguvei dalīt klasi grupās, kā arī apvienot izglītojamos atsevišķu mācību priekšmetu apguvei gan visās, gan daļā mācību stundu.
8. Šobrīd pamatizglītības standarta 16.4. apakšpunktā paredzēts, ka, beidzot 9.klasi, skolēni kārto starpdisciplināru valsts pārbaudes darbu, kurā ietverts sociālās un pilsoniskās, dabaszinātņu un tehnoloģiju mācību jomu saturs. Savukārt pamatizglītības standarta 27.2 punktā noteikts, ka noteikumu Nr.747 16.4. apakšpunktā minētā prasība, ka, beidzot 9. klasi, skolēni kārto starpdisciplināru valsts pārbaudes darbu, kurā ietverts sociālās un pilsoniskās, dabaszinātņu un tehnoloģiju mācību jomu saturs, piemērojama ar 2024. gada 1. septembri.
2. Pamatizglītības standarts nosaka, ka izglītojamam obligāti ir jāapgūst divas svešvalodas. Savukārt 2024. gada 22. maijā stājās spēkā Grozījumi Izglītības likumā (https://likumi.lv/ta/id/352092), kas paredz tiesības 4.-9.klašu izglītojamiem, kuri vispārējā pamatizglītības programmā kā otro svešvalodu apgūst krievu valodu, līdz 2024. gada 21. jūnijam un ne vēlāk kā līdz 2025. gada 31. maijam atteikties no tās apguves.
Pēc atteikuma saņemšanas, bet ne vēlāk kā ar nākamā mācību gada sākumu, izglītības iestādes dibinātājam sadarbībā ar izglītības iestādi jānodrošina izglītojamam iespēja apgūt citu svešvalodu.
Atbilstoši ministrijas apkopotajai informācijai 2023./2024. mācību gadā krievu valodu kā otro svešvalodu no 4.-9. klasei apguva 66523 izglītojamie. Uz 2024.gada 21.jūniju atteikušies no krievu valodas tālākas apguves ir 2838 izglītojamie, kas ir – 4,26% no visiem 4.-9. klašu izglītojamiem, kas 2023./2024. mācību gadā apguva krievu valodu kā otro svešvalodu.
Līdz ar to minētajiem izglītojamiem ir jāapgūst izglītības iestādes dibinātāja sadarbībā ar izglītības iestādi piedāvātā cita otrā svešvaloda, neatkarīgi no viņu konkrētās otrās svešvalodas priekšzināšanu līmeņa.
3. Pamatizglītības standarts paredz novērtēt un dokumentēt, kā izglītojamais ir apguvis plānotos sasniedzamos rezultātus visu mācību jomu mācību priekšmetos, tostarp mācību priekšmetā “Sports un veselība”. No Vispārējās izglītības likumā ietvertā regulējuma izriet, ka izglītojamais Ministru kabineta 2023. gada 24. janvāra noteikumos Nr. 31 “Kārtība, kādā izglītojamie atbrīvojami no noteiktajiem valsts pārbaudījumiem” (turpmāk – MK noteikumi Nr.31) noteiktajā kārtībā var tikt atbrīvots vienīgi no noteiktajiem valsts pārbaudījumiem. Vienlaikus Ministru kabineta 2023. gada 22. augusta noteikumu Nr. 474 “Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo profilaktiskā veselības aprūpe, pirmā palīdzība un drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos” 6.21.apakšpunkts nosaka, ka izglītības iestādes vadītājam vai viņa pilnvarotai personai izglītojamo profilaktiskās veselības aprūpes un pirmās palīdzības nodrošināšanai jānodrošina izglītojamā fizisko aktivitāšu pielāgošana mācībām atbilstoši ģimenes ārsta vai ārsta speciālista ieteikumiem un norādījumiem, ja tādi ir saņemti. Līdz ar to izglītības iestādei būtu nepieciešams izstrādāt izglītojamam, kuram atbilstoši ģimenes ārsta vai ārsta speciālista ieteikumiem un norādījumiem ir nepieciešama fizisko aktivitāšu pielāgošana mācībām, individuālais izglītības programmas apguves plāns, tomēr šobrīd pamatizglītības standarts paredz tā izstrādi vienīgi izglītojamam ar speciālām vajadzībām, lai sekmētu viņa iekļaušanos kopējā mācību procesā.
Vienlaikus pamatizglītības standarta 11.6. apakšpunktā noteiktais, ka izglītojamam jāiegūst vērtējums visos attiecīgās izglītības programmas mācību priekšmetos un valsts pārbaudījumos, izņemot tos mācību priekšmetus un valsts pārbaudījumus, no kuriem skolēns ir atbrīvots Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, nav pilnībā korekts, jo atbilstoši iepriekš norādītajam no Vispārējās izglītības likumā ietvertā regulējuma izriet, ka izglītojamais MK noteikumos Nr.31 noteiktajā kārtībā var tikt atbrīvots vienīgi no noteiktajiem valsts pārbaudījumiem.
4. No 2024. gada 1. septembra atbilstoši pamatizglītības standartam izglītības iestādēm jānodrošina izmaiņas izglītojamo mācību sniegumu vērtēšanas kārtībā, cita starpā ieviešot vienotas prasības iegūto vērtējumu uzlabošanā un ievērojot to, ka pedagogam jānodrošina izglītojamam papildu iespējas demonstrēt sniegumu, ja pedagogam nav bijusi iespēja objektīvi novērtēt izglītojamā sniegumu attiecībā pret konkrētiem sasniedzamajiem rezultātiem vai ja mācību gada noslēgumā vērtējums izšķiras vienas balles robežās, vai izglītojamais izteicis vēlēšanos uzlabot vērtējumu.
5. No 2025. gada 1. septembra pamatizglītības standartā stāsies spēkā 27.8 un 27.9 punkts, kas būtībā dublē Izglītības likuma pārejas noteikumu 117. un 118. punktā ietverto tiesisko regulējumu saistībā ar izglītības iestādes pienākumu nodrošināt iespēju izglītojamam turpināt apgūt krievu valodu kā otro svešvalodu līdz pamatizglītības pakāpes noslēgumam, bet ne ilgāk kā līdz 2029./2030. mācību gada beigām, un apliecības par vispārējo pamatizglītību sekmju izrakstā mācību priekšmetā "Svešvaloda 2" norādāmo vērtējumu.
6. Pamatizglītības standarta 11. pielikuma "Pamatizglītības programmas paraugs" 1. varianta 26. punktā un 2. varianta 24. punktā, 12. pielikuma “Pamatizglītības mazākumtautību programmas paraugs” 28. punktā, 14. pielikuma “Speciālās pamatizglītības programmas skolēniem ar redzes traucējumiem, dzirdes traucējumiem, fiziskās attīstības traucējumiem, somatiskām saslimšanām, valodas traucējumiem, mācīšanās traucējumiem, garīgās veselības traucējumiem paraugs” 34. punktā noteikti ierobežojumi izglītības posma klašu izglītojamo apvienošanai mācību priekšmeta apguvei.
7. Pamatizglītības standarta 15. un 16. pielikumā ietvertajos speciālās pamatizglītības programmas izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem un speciālās pamatizglītības programmas izglītojamiem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem paraugos izglītības iestādei noteiktas tiesības apstiprinātā pedagogu darba samaksas fonda ietvaros atsevišķu mācību priekšmetu apguvei dalīt klasi grupās, kā arī apvienot izglītojamos atsevišķu mācību priekšmetu apguvei gan visās, gan daļā mācību stundu.
8. Šobrīd pamatizglītības standarta 16.4. apakšpunktā paredzēts, ka, beidzot 9.klasi, skolēni kārto starpdisciplināru valsts pārbaudes darbu, kurā ietverts sociālās un pilsoniskās, dabaszinātņu un tehnoloģiju mācību jomu saturs. Savukārt pamatizglītības standarta 27.2 punktā noteikts, ka noteikumu Nr.747 16.4. apakšpunktā minētā prasība, ka, beidzot 9. klasi, skolēni kārto starpdisciplināru valsts pārbaudes darbu, kurā ietverts sociālās un pilsoniskās, dabaszinātņu un tehnoloģiju mācību jomu saturs, piemērojama ar 2024. gada 1. septembri.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
1. Šobrīd pamatizglītības standarts neparedz, ka starptautiskā bakalaurāta programmu var integrēti īstenot ar vispārējās pamatizglītības programmu. Līdz ar to ir nepieciešams regulējums, kas izglītības iestādei, kurai piešķirts valsts ģimnāzijas statuss, dotu iespēju integrēti īstenot vispārējās pamatizglītības programmu un starptautiskā bakalaurāta programmu. Minētais ļaus arī Valsts izglītības informācijas sistēmā precīzi fiksēt pašreiz pastāvošo valsts ģimnāziju darbības praksi, norādot: vispārējās pamatizglītības programmu integrēti ar starptautiskā bakalaurāta programmu, atbilstīgi norādot šīs programmas nosaukumu vai pakāpi, piemēram, starptautiskā bakalaurāta diploma programma pamatizglītības pakāpē (Middle Years Programme) un vidējās izglītības pakāpē (Diploma Programme).
Risinājuma apraksts
1. Atbilstoši izstrādātajiem grozījumiem izglītības iestāde, kurai piešķirts valsts ģimnāzijas statuss, varēs integrēti īstenot vispārējās pamatizglītības programmu un starptautiskā bakalaurāta programmu.
Problēmas apraksts
2. Izglītojamiem, kuri izmanto Izglītības likumā noteiktās tiesības atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves, ir jāuzsāk izglītības iestādes dibinātāja sadarbībā ar izglītības iestādi piedāvātās citas otrās svešvalodas apguve, neatkarīgi no viņu konkrētās otrās svešvalodas priekšzināšanu līmeņa, un jāiegūst snieguma vērtējums par visiem pamatizglītības standarta mācību satura valodu jomā (svešvalodā) paredzētajiem sasniedzamajiem rezultātiem. Lai gan šobrīd pamatizglītības standarts paredz izglītojamam individuālā izglītības programmas apguves plāna izstrādi, tomēr neparedz sasniedzamo rezultātu pielāgošanu un mācību snieguma vērtēšanu atbilstoši viņam individuālajā izglītības programmas apguves plānā noteiktajiem sasniedzamajiem rezultātiem.
Risinājuma apraksts
2. Projekts paredz papildināt pamatizglītības standarta 2. pielikuma “Sasniedzamie rezultāti valodu mācību jomā, beidzot 3., 6. un 9. klasi” sadaļu “IV. Mācību saturs valodu jomā. Svešvaloda” ar piezīmi, kas ļaus izglītības iestādēm izglītojamiem, kuri izmanto Izglītības likumā noteiktās tiesības atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves un apgūst izglītības iestādes dibinātāja sadarbībā ar izglītības iestādi piedāvāto citu otro svešvalodu, pielāgot sasniedzamos rezultātus un nodrošināt mācību snieguma vērtēšanu atbilstoši viņiem individuālajā izglītības programmas apguves plānā noteiktajiem sasniedzamajiem rezultātiem.
Šādos gadījumos, mācīšanās posma noslēgumā, piemēram, konkrētā mācību gada noslēgumā vai pamatizglītības posma noslēgumā, izglītības dokumentos tiek norādīts vērtējums atbilstoši izglītojamā demonstrētajam sniegumam, neveicot papildu atzīmes dokumentā, arī tajos gadījumos, ja izglītojamais mācību priekšmeta saturu ir apguvis un ir vērtēts pēc individuālā mācību priekšmeta apguves plāna, nodrošinot tiesiskās paļāvības principu ievērošanu, tai skaitā izglītojamā tiesības uz izglītības ieguvi un izglītības dokumenta ieguvi, kā arī nediskriminējot izglītojamos, kuri ir izmantojuši Izglītības likumā noteiktās tiesības atteikties no krievu valodas apguves. Izglītības iestādēm, uzņemot izglītojamos tālākās izglītības ieguvei vidējās izglītības posmā, jāņem vērā izglītības dokumentā norādītais vērtējums mācību priekšmetā.
Tādas situācijas, kad izglītojamam, uzsākot mācības nākamajā izglītības pakāpē, piemēram, apgūstot vispārējo vidējo vai profesionālo vidējo izglītību vai vēlākos posmos, apgūstot augstāko izglītību, un var nebūt iespējas apgūt iepriekš apgūto otro svešvalodu, pastāv gan šobrīd, gan būs sagaidāmas arī nākotnē. Izglītojamam, izvēloties izglītības iestādi turpmākai izglītības ieguvei, ir jāņem vērā konkrētās izglītības iestādes izglītības programmas piedāvājums un sadarbībā ar izglītības iestādi jāvienojas par otrās svešvalodas apguves nosacījumiem. Izglītības iestādei ir iespējas nodrošināt izglītojamam otrās svešvalodas apguvei individuālo apguves plānu, papildus konsultācijas, organizēt atsevišķas mācību stundas izglītojamiem bez iepriekšējām priekšzināšanām, piedāvāt fakultatīvās stundas. Turklāt, pedagogu profesionālā kompetence ir prast pielietot dažādas mācību metodes darbā ar izglītojamiem, kuriem ir atšķirīgs svešvalodas priekšzināšanas līmenis.
Šādos gadījumos, mācīšanās posma noslēgumā, piemēram, konkrētā mācību gada noslēgumā vai pamatizglītības posma noslēgumā, izglītības dokumentos tiek norādīts vērtējums atbilstoši izglītojamā demonstrētajam sniegumam, neveicot papildu atzīmes dokumentā, arī tajos gadījumos, ja izglītojamais mācību priekšmeta saturu ir apguvis un ir vērtēts pēc individuālā mācību priekšmeta apguves plāna, nodrošinot tiesiskās paļāvības principu ievērošanu, tai skaitā izglītojamā tiesības uz izglītības ieguvi un izglītības dokumenta ieguvi, kā arī nediskriminējot izglītojamos, kuri ir izmantojuši Izglītības likumā noteiktās tiesības atteikties no krievu valodas apguves. Izglītības iestādēm, uzņemot izglītojamos tālākās izglītības ieguvei vidējās izglītības posmā, jāņem vērā izglītības dokumentā norādītais vērtējums mācību priekšmetā.
Tādas situācijas, kad izglītojamam, uzsākot mācības nākamajā izglītības pakāpē, piemēram, apgūstot vispārējo vidējo vai profesionālo vidējo izglītību vai vēlākos posmos, apgūstot augstāko izglītību, un var nebūt iespējas apgūt iepriekš apgūto otro svešvalodu, pastāv gan šobrīd, gan būs sagaidāmas arī nākotnē. Izglītojamam, izvēloties izglītības iestādi turpmākai izglītības ieguvei, ir jāņem vērā konkrētās izglītības iestādes izglītības programmas piedāvājums un sadarbībā ar izglītības iestādi jāvienojas par otrās svešvalodas apguves nosacījumiem. Izglītības iestādei ir iespējas nodrošināt izglītojamam otrās svešvalodas apguvei individuālo apguves plānu, papildus konsultācijas, organizēt atsevišķas mācību stundas izglītojamiem bez iepriekšējām priekšzināšanām, piedāvāt fakultatīvās stundas. Turklāt, pedagogu profesionālā kompetence ir prast pielietot dažādas mācību metodes darbā ar izglītojamiem, kuriem ir atšķirīgs svešvalodas priekšzināšanas līmenis.
Problēmas apraksts
3.Mācību priekšmeta kursā “Sports un veselība” praksē izveidojušos situāciju izvērtējums liecina, ka izglītojamiem, kuriem atbilstoši ģimenes ārsta vai ārsta speciālista ieteikumiem un norādījumiem ir nepieciešama fizisko aktivitāšu pielāgošana mācībām, mācību procesā ir nepieciešama individuāla pieeja pamatizglītības standartā noteikto sasniedzamo rezultātu pielāgošanai un vērtēšanai. Šobrīd pamatizglītības standarts paredz individuālā izglītības programmas apguves plāna izstrādi vienīgi izglītojamam ar speciālām vajadzībām, lai sekmētu viņa iekļaušanos kopējā mācību procesā, tomēr neparedz tā izstrādi izglītojamam, kuram atbilstoši ģimenes ārsta vai ārsta speciālista ieteikumiem un norādījumiem ir nepieciešama fizisko aktivitāšu pielāgošana mācībām, pielāgojot sasniedzamos rezultātus un mācību snieguma vērtēšanu atbilstoši viņam individuālajā izglītības programmas apguves plānā noteiktajiem sasniedzamajiem rezultātiem.
Vienlaikus, lai gan no pamatizglītības standarta 11.6. apakšpunktā noteiktajiem gadījumiem izriet, ka izglītojamam nav jāiegūst vērtējums mācību priekšmeti, no kuriem izglītojamais ir atbrīvots Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, tomēr no Vispārējās izglītības likumā ietvertā regulējuma izriet, ka izglītojamais MK noteikumos Nr.31 noteiktajā kārtībā var tikt atbrīvots vienīgi no noteiktajiem valsts pārbaudījumiem.
Vienlaikus, lai gan no pamatizglītības standarta 11.6. apakšpunktā noteiktajiem gadījumiem izriet, ka izglītojamam nav jāiegūst vērtējums mācību priekšmeti, no kuriem izglītojamais ir atbrīvots Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, tomēr no Vispārējās izglītības likumā ietvertā regulējuma izriet, ka izglītojamais MK noteikumos Nr.31 noteiktajā kārtībā var tikt atbrīvots vienīgi no noteiktajiem valsts pārbaudījumiem.
Risinājuma apraksts
3. Projekts paredz pamatizglītības standarta 8. pielikuma virsrakstu “Sasniedzamie rezultāti veselības un fiziskās aktivitātes mācību jomā, beidzot 3., 6. un 9. klasi” papildināt ar piezīmi, kas ļaus izglītības iestādēm tiem izglītojamiem, kuriem atbilstoši ģimenes ārsta vai ārsta speciālista ieteikumiem un norādījumiem ir nepieciešama fizisko aktivitāšu pielāgošana mācībām vismaz uz vienu semestri, pielāgot sasniedzamos rezultātus un nodrošināt mācību snieguma vērtēšanu atbilstoši viņiem individuālajā izglītības programmas apguves plānā noteiktajiem sasniedzamajiem rezultātiem. Nosacījums par izglītojamam nepieciešamo fizisko aktivitāšu pielāgošanu mācībām vismaz uz vienu semestri (no četriem līdz pieciem mēnešiem atkarībā no Ministru kabineta noteikumos noteiktajiem mācību gada un mācību semestru sākuma un beigu laikiem) ir noteikts, jo no izglītības iestāžu viedokļu izvērtējuma konstatējams, ka citos gadījumos izglītojamam ir pietiekams laiks, lai ne vien atgūtu veselību, bet arī sasniegtu pamatizglītības standarta mācību priekšmeta “Sports un veselība” noteiktos sasniedzamos rezultātus.
Vienlaikus projekts paredz precizēt pamatizglītības standarta 11.6. apakšpunktā noteiktos gadījumus, kādos izglītojamam nav jāiegūst vērtējums, proti, aizstāt vārdus "izņemot tos mācību priekšmetus un valsts pārbaudījumus, no kuriem skolēns ir atbrīvots Ministru kabineta noteiktajā kārtībā" ar vārdiem "izņemot tos valsts pārbaudījumus, no kuriem skolēns ir atbrīvots Ministru kabineta noteiktajā kārtībā".
Vienlaikus projekts paredz precizēt pamatizglītības standarta 11.6. apakšpunktā noteiktos gadījumus, kādos izglītojamam nav jāiegūst vērtējums, proti, aizstāt vārdus "izņemot tos mācību priekšmetus un valsts pārbaudījumus, no kuriem skolēns ir atbrīvots Ministru kabineta noteiktajā kārtībā" ar vārdiem "izņemot tos valsts pārbaudījumus, no kuriem skolēns ir atbrīvots Ministru kabineta noteiktajā kārtībā".
Problēmas apraksts
4. Lai izpildītu Latvijas Republikas Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas 2024. gada 3. jūlija sēdē pieņemto lēmumu (https://titania.saeima.lv/livs/saeimasnotikumi.nsf/0/5050A7CD9A6FFB44C2258B48004852A2?OpenDocument&prevCat=14|Izgl%C4%ABt%C4%ABbas,%20kult%C5%ABras%20un%20zin%C4%81tnes%20komisija) saistībā ar sabiedrisko iniciatīvu “Lai skolēns katrā mācību priekšmetā drīkst uzlabot vairāk par vienu atzīmi”, ir nepieciešams papildināt pamatizglītības standartu, nosakot izglītības iestādēm pienākumu patstāvīgi izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanas kārtībā noteikt, kā izglītojamais ar speciālajām vajadzībām mācību gada laikā katra temata noslēguma pārbaudījumā var uzlabot iegūto vērtējumu.
Risinājuma apraksts
4. Projekts paredz papildināt pamatizglītības standarta 11.pielikuma “Pamatizglītības programmu paraugi” 1.varianta “Pamatizglītības programmas paraugs” 19.7.apakšpunktu un 2.varianta “Pamatizglītības programmas paraugs pamatizglītības ieguvei nepilngadīgam patvēruma meklētājam, bēglim vai personai ar alternatīvo statusu” 16.7.apakšpunktu, 12.pielikuma “Pamatizglītības programmas paraugs pamatizglītības ieguvei nepilngadīgam patvēruma meklētājam, bēglim vai personai ar alternatīvo statusu” 21.7.apakšpunktu, 13.pielikuma “Pamatizglītības programmas paraugs pamatizglītības ieguvei nepilngadīgam patvēruma meklētājam, bēglim vai personai ar alternatīvo statusu” 27.7.apakšpunktu, 14.pielikuma “Speciālās pamatizglītības programmas skolēniem ar redzes traucējumiem, dzirdes traucējumiem, fiziskās attīstības traucējumiem, somatiskām saslimšanām, valodas traucējumiem, mācīšanās traucējumiem, garīgās veselības traucējumiem paraugs” 27.7.apakšpunktu, 15.pielikuma “Speciālās pamatizglītības programmas skolēniem ar garīgās attīstības traucējumiem paraugs” 28.7.apakšpunktu un 16.pielikuma “Speciālās pamatizglītības programmas skolēniem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem paraugs” 25.7.apakšpunktu, nosakot izglītības iestādēm pienākumu patstāvīgi izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanas kārtībā noteikt, kā izglītojamais ar speciālajām vajadzībām – gan izglītojamais, kuram atbilstoši Ministru kabineta 2019. gada 19. novembra noteikumiem Nr. 556 “Prasības vispārējās izglītības iestādēm, lai to īstenotajās izglītības programmās uzņemtu izglītojamos ar speciālām vajadzībām” izstrādāts individuālais izglītības programmas apguves plāns, gan izglītojamais, kurš apgūst attiecīgo speciālās pamatizglītības programmu, mācību gada laikā katra temata noslēguma pārbaudījumā var uzlabot iegūto vērtējumu.
Problēmas apraksts
5. Ievērojot Ministru kabineta 2009.gada 3.februāra noteikumu Nr. 108 „Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi” 3.2.apakšpunktā noteikto, ka normatīvā akta projektā neietver normas, kas dublē augstāka spēka normatīvā akta tiesību normās ietverto normatīvo regulējumu, nepieciešams novērst pamatizglītības standarta 27.8 un 27.9 punktā (stāsies spēkā no 2025. gada 1. septembra) un Izglītības likuma pārejas noteikumu 117. un 118. punktā (stājās spēkā 2024. gada 22. maijā) ietvertā tiesiskā regulējuma saistībā ar izglītības iestādes pienākumu nodrošināt iespēju izglītojamam turpināt apgūt krievu valodu kā otro svešvalodu līdz pamatizglītības pakāpes noslēgumam, bet ne ilgāk kā līdz 2029./2030. mācību gada beigām, un apliecības par vispārējo pamatizglītību sekmju izrakstā mācību priekšmetā "Svešvaloda 2" norādāmo vērtējumu dublēšanos.
Risinājuma apraksts
5. Projekts paredz svītrot pamatizglītības standarta 27.8 un 27.9 punktu (stāsies spēkā no 2025. gada 1. septembra), lai novērstu dublēšanos ar Izglītības likuma pārejas noteikumu 117. un 118. punktā (stājās spēkā 2024. gada 22. maijā) ietverto tiesisko regulējumu saistībā ar izglītības iestādes pienākumu nodrošināt iespēju izglītojamam turpināt apgūt krievu valodu kā otro svešvalodu līdz pamatizglītības pakāpes noslēgumam, bet ne ilgāk kā līdz 2029./2030. mācību gada beigām, un apliecības par vispārējo pamatizglītību sekmju izrakstā mācību priekšmetā "Svešvaloda 2" norādāmo vērtējumu.
Problēmas apraksts
6. Lai nodrošinātu iespēju izglītības iestādēm pielāgot mācību procesu izglītojamiem, kas atbilstoši Izglītības likuma pārejas noteikumos noteiktajam atteikušies no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves un ar atšķirīgu otrās svešvalodas priekšzināšanu līmeni uzsāks izglītības iestādes dibinātāja sadarbībā ar izglītības iestādi piedāvātās citas otrās svešvalodas apguvi, vai arī mācību priekšmeta “Latviešu valoda” apguvi nepilngadīgam patvēruma meklētājam, bēglim vai personai ar alternatīvo statusu, kā arī izglītojamos, kas atrodas ieslodzījuma vietā, nepieciešams precizēt pamatizglītības standartā pieļaujamos gadījumus klašu izglītojamo apvienošanai konkrētu mācību priekšmetu apguvei.
Latvijas Sodu izpildes kodeksa 61.3 panta pirmajā punktā ir noteikts notiesāto sociālās rehabilitācijas līdzeklis – izglītošana – notiesātā iesaistīšana vispārējās un profesionālās izglītības programmās.
Atbilstoši Valsts izglītības informācijas sistēmas datiem uz 2025. gada 15. janvāri dažādās pamatizglītības programmas dažādās ieslodzījuma vietās apguva sekojošs izglītojamo skaits:
Ieslodzījumu vietu pārvalde 2022. gada 25. novembrī Izglītības un zinātnes ministrijai adresētajā vēstulē Nr. N-1-2022-18826 "Par turpmāko vispārējās izglītības programmu īstenošanu ieslodzījuma vietās" norādīja, ka turpmākā sadarbība ar izglītības iestādēm, kas īsteno vispārējās izglītības programmas ieslodzījuma vietās ir problemātiska apvienoto klašu izveidošanas nosacījumu dēļ. Minētā iemesla dēļ 2022./2023. mācību gadā netika īstenotas vispārējās izglītības programmas Liepājas cietuma ieslodzītajām personām (no 2022. gada 1. septembra tika izbeigts sadarbības līgums starp Liepājas 8. vidusskolu un Liepājas cietumu). 2023./2024. mācību gadā Liepājas cietumā vispārējās izglītības programmas uz Sadarbības līguma pamata īstenoja Talsu novada vidusskola (attālināti izmantojot platformu "Moodle"), bet līgums netika pagarināts, un 2024./2025. mācību gadā Liepājas cietumā vispārējās izglītības programmas netiek īstenotas. 2024./2025. mācību gadā vispārējās izglītības programmas netiek īstenotas arī Valmieras cietumā, jo uz 2024. gada 1. septembri nevarēja nokomplektēt plānotās klases. Līdz ar to, ieslodzītajiem minētajās ieslodzījuma vietās ir ierobežotas Latvijas Republikas Satversmes 112. pantā noteiktās tiesības uz izglītību.
Latvijas Sodu izpildes kodeksa 61.3 panta pirmajā punktā ir noteikts notiesāto sociālās rehabilitācijas līdzeklis – izglītošana – notiesātā iesaistīšana vispārējās un profesionālās izglītības programmās.
Atbilstoši Valsts izglītības informācijas sistēmas datiem uz 2025. gada 15. janvāri dažādās pamatizglītības programmas dažādās ieslodzījuma vietās apguva sekojošs izglītojamo skaits:
| Iestādes nosaukums | Piederības izglītības programmas kods | 1kl | 2kl | 3kl | 4kl | 5kl | 6kl | 7kl | 8kl | 9kl |
| Cēsu 2. vakara (maiņu) vidusskola | 21011111 | 1 |
|
3 | 5 | |||||
| Cēsu 2. vakara (maiņu) vidusskola | 21015611 | 1 | ||||||||
| Cēsu 2. vakara (maiņu) vidusskola | 21015711 |
1 | 2 | 3 | ||||||
| Cēsu 2. vakara (maiņu) vidusskola | 21015811 | 1 | 1 | 1 | ||||||
| Daugavpils Draudzīgā aicinājuma vidusskola | 21011111 |
17 | ||||||||
| Daugavpils Draudzīgā aicinājuma vidusskola | 21011121 |
15 | ||||||||
| Jēkabpils 2. vidusskola | 21011113 | 4 | ||||||||
| Jelgavas valstspilsētas pašvaldības profesionālā vidusskola "Jelgavas Amatu vidusskola" | 21011111 |
3 | 4 | |||||||
| Rīgas Reinholda Šmēlinga vidusskola | 23011113 |
7 | 15 | 17 | ||||||
| 0 | 0 | 0 | 0 | 0 |
2 |
12 |
42 |
45 |
Risinājuma apraksts
6. Projekts paredz nepiemērot pamatizglītības standartā noteiktos ierobežojumus par ne vairāk kā divu viena izglītības posma klašu skolēnu apvienošanu atsevišķa mācību priekšmeta apguvei šādos gadījumos:
1)ja izglītības iestāde nodrošina citas otrās svešvalodas apguvi izglītojamam, kas atbilstoši Izglītības likuma pārejas noteikumos noteiktajam atteicies no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves, kā arī ja izglītības iestāde, īsteno pamatizglītības programmu izglītojamam ieslodzījuma vietā (attiecināms uz pamatizglītības standarta 11.pielikuma "Pamatizglītības programmas paraugs" 1.varianta 26.punktā un 2.varianta 24.punktā, 12.pielikuma “Pamatizglītības mazākumtautību programmas paraugs” 28.punktā, 14.pielikuma “Speciālās pamatizglītības programmas skolēniem ar redzes traucējumiem, dzirdes traucējumiem, fiziskās attīstības traucējumiem, somatiskām saslimšanām, valodas traucējumiem, mācīšanās traucējumiem, garīgās veselības traucējumiem paraugs” 34.punktā noteikto ierobežojumu);
2)ja izglītības iestāde nodrošina mācību priekšmeta “Latviešu valoda” apguvi nepilngadīgam patvēruma meklētājam, bēglim vai personai ar alternatīvo statusu (attiecināms tikai uz pamatizglītības standarta 11.pielikuma "Pamatizglītības programmas paraugs" 2.varianta 24.punktā noteikto ierobežojumu).
1)ja izglītības iestāde nodrošina citas otrās svešvalodas apguvi izglītojamam, kas atbilstoši Izglītības likuma pārejas noteikumos noteiktajam atteicies no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves, kā arī ja izglītības iestāde, īsteno pamatizglītības programmu izglītojamam ieslodzījuma vietā (attiecināms uz pamatizglītības standarta 11.pielikuma "Pamatizglītības programmas paraugs" 1.varianta 26.punktā un 2.varianta 24.punktā, 12.pielikuma “Pamatizglītības mazākumtautību programmas paraugs” 28.punktā, 14.pielikuma “Speciālās pamatizglītības programmas skolēniem ar redzes traucējumiem, dzirdes traucējumiem, fiziskās attīstības traucējumiem, somatiskām saslimšanām, valodas traucējumiem, mācīšanās traucējumiem, garīgās veselības traucējumiem paraugs” 34.punktā noteikto ierobežojumu);
2)ja izglītības iestāde nodrošina mācību priekšmeta “Latviešu valoda” apguvi nepilngadīgam patvēruma meklētājam, bēglim vai personai ar alternatīvo statusu (attiecināms tikai uz pamatizglītības standarta 11.pielikuma "Pamatizglītības programmas paraugs" 2.varianta 24.punktā noteikto ierobežojumu).
Problēmas apraksts
7. Lai nostiprinātu praksē izveidojušās situācijas un arī lai nodrošinātu iespēju izglītības iestādēm patstāvīgi pielāgot mācību procesu speciālās pamatizglītības programmas izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem un speciālās pamatizglītības programmas izglītojamiem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem, nepieciešams precizēt pamatizglītības standartā ietverto regulējumu par minēto izglītojamo dalīšanu un apvienošanu grupās mācību priekšmetu apguvei.
Risinājuma apraksts
7. Projekts paredz pamatizglītības standarta 15.pielikuma "Speciālās pamatizglītības programmas skolēniem ar garīgās attīstības traucējumiem paraugs" 35.punktā un 16.pielikuma"Speciālās pamatizglītības programmas skolēniem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem paraugs" 32.punktā svītrot vārdu “atsevišķu”, kas nodrošinās izglītības iestādei apstiprinātā pedagogu darba samaksas fonda ietvaros tiesības ne tikai atsevišķu, bet visu mācību priekšmetu apguvei dalīt klasi grupās, kā arī apvienot izglītojamos ne tikai atsevišķu, bet visu mācību priekšmetu apguvei gan visās, gan daļā mācību stundu.
Problēmas apraksts
8. 2022./2023. un 2023./2024. mācību gadā starpdisciplinārais darbs, kurā ietverts sociālās un pilsoniskās, dabaszinātņu un tehnoloģiju mācību jomu saturs, tika organizēts monitoringa darba formā ar mērķi pārbaudīt izglītojamo zināšanas un prasmes mācību priekšmetos, kuru saturs tiks integrēts valsts pārbaudes darbā, un lai aprobētu starpdisciplinārā darba saturu un vērtēšanas kritērijus. 2022./2023. un 2023./2024. mācību gada starpdisciplinārā darba rezultāti liecina, ka viena pārbaudes darba saturā nav iespējams ietvert pietiekamu testelementu skaitu katrā no tā saturā ietveramajām trim mācību jomām, lai droši un ticami novērtētu 9. klases skolēnu sniegumu gan sociālajā un pilsoniskajā mācību jomā, gan dabaszinātņu jomā, gan tehnoloģiju mācību jomā.
Risinājuma apraksts
8. Deklarācijā par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību 2023. gada 15. septembrī dots uzdevums: “31. Nodrošināsim drošu, iekļaujošu un vienojošu izglītības vidi nākotnes prasmju apguvei, pārejot uz izglītības programmu finansējumu. Plašāk integrēsim tajā digitālās un STEM kompetences ar mērķi panākt, ka vidējā termiņā Latvija dubulto augstākās izglītības absolventu īpatsvaru STEM jomās.”
Ministru kabineta 2024. gada 10. janvāra rīkojuma Nr.55 “Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai” pielikuma 31.1. pasākuma 10. punktā paredzēts, ka Latvijas skolēnu sniegums OECD PISA 2025, salīdzinot ar OECD PISA 2022, dabaszinātnēs paaugstināsies par 1%.
Lai nodrošinātu skolēnu mērķtiecīgāku sagatavošanu dabaszinātņu apguvei pamatizglītības posmā, kā arī ņemot vērā Latvijas tautsaimniecības attīstības tendences, kas nosaka darba tirgus prasības nākotnes nodarbinātajiem, projektā paredzēts pamatizglītības standarta 16.4. apakšpunktā minētā starpdisciplinārā darba, kurā ietverts sociālās un pilsoniskās, dabaszinātņu un tehnoloģiju mācību jomu saturs, vietā noteikt, ka skolēni, beidzot 9.klasi, sākot ar 2026. gada 1. septembri kārto valsts pārbaudes darbu, kurā ietverts dabaszinātņu mācību jomas saturs.
Nosakot 9. klases skolēniem obligātu dabaszinātņu mācību jomas valsts pārbaudes darbu, ir nepieciešams sagatavošanās process, kas ietver gan nepieciešamā pārbaudes darba satura izstrādi, tā aprobāciju, vērtēšanas kritēriju izstrādi un vērtētāju sagatavošanu. Projektā paredzēts, ka Noteikumu Nr. 747 16.4. apakšpunkts, kas nosaka, ka, beidzot 9. klasi, skolēni kārto valsts pārbaudes darbu, kurā ietverts dabaszinātņu mācību jomas saturs, stājas spēkā no 2026. gada 1. septembra. 2024./2025. un 2025./2026. mācību gadā pārbaudes darbs, kurā ietverts dabaszinātņu mācību jomas saturs, tiks organizēts diagnosticējoša darba formā ar mērķi izvērtēt skolēnu mācīšanās stiprās un vājās puses un noskaidrot nepieciešamo atbalstu mācību priekšmetos, kuru saturs tiks ietverts valsts pārbaudes darbā, un lai aprobētu no 2026. gada 1. septembra ieviešamā valsts pārbaudes darba saturu un vērtēšanas kritērijus. Saskaņā ar Noteikumu Nr. 747 12.2. apakšpunktu diagnosticējošie vērtējumi neietekmē skolēna snieguma summatīvos vērtējumus, līdz ar to 2024./2025. un 2025./2026. mācību gadā diagnosticējošā pārbaudes darba, kurā ietverts dabaszinātņu mācību jomas saturs, rezultāts neietekmēs attiecīgā mācību gada 9. klases skolēnu mācību snieguma rezultātus.
Ministru kabineta 2024. gada 10. janvāra rīkojuma Nr.55 “Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai” pielikuma 31.1. pasākuma 10. punktā paredzēts, ka Latvijas skolēnu sniegums OECD PISA 2025, salīdzinot ar OECD PISA 2022, dabaszinātnēs paaugstināsies par 1%.
Lai nodrošinātu skolēnu mērķtiecīgāku sagatavošanu dabaszinātņu apguvei pamatizglītības posmā, kā arī ņemot vērā Latvijas tautsaimniecības attīstības tendences, kas nosaka darba tirgus prasības nākotnes nodarbinātajiem, projektā paredzēts pamatizglītības standarta 16.4. apakšpunktā minētā starpdisciplinārā darba, kurā ietverts sociālās un pilsoniskās, dabaszinātņu un tehnoloģiju mācību jomu saturs, vietā noteikt, ka skolēni, beidzot 9.klasi, sākot ar 2026. gada 1. septembri kārto valsts pārbaudes darbu, kurā ietverts dabaszinātņu mācību jomas saturs.
Nosakot 9. klases skolēniem obligātu dabaszinātņu mācību jomas valsts pārbaudes darbu, ir nepieciešams sagatavošanās process, kas ietver gan nepieciešamā pārbaudes darba satura izstrādi, tā aprobāciju, vērtēšanas kritēriju izstrādi un vērtētāju sagatavošanu. Projektā paredzēts, ka Noteikumu Nr. 747 16.4. apakšpunkts, kas nosaka, ka, beidzot 9. klasi, skolēni kārto valsts pārbaudes darbu, kurā ietverts dabaszinātņu mācību jomas saturs, stājas spēkā no 2026. gada 1. septembra. 2024./2025. un 2025./2026. mācību gadā pārbaudes darbs, kurā ietverts dabaszinātņu mācību jomas saturs, tiks organizēts diagnosticējoša darba formā ar mērķi izvērtēt skolēnu mācīšanās stiprās un vājās puses un noskaidrot nepieciešamo atbalstu mācību priekšmetos, kuru saturs tiks ietverts valsts pārbaudes darbā, un lai aprobētu no 2026. gada 1. septembra ieviešamā valsts pārbaudes darba saturu un vērtēšanas kritērijus. Saskaņā ar Noteikumu Nr. 747 12.2. apakšpunktu diagnosticējošie vērtējumi neietekmē skolēna snieguma summatīvos vērtējumus, līdz ar to 2024./2025. un 2025./2026. mācību gadā diagnosticējošā pārbaudes darba, kurā ietverts dabaszinātņu mācību jomas saturs, rezultāts neietekmēs attiecīgā mācību gada 9. klases skolēnu mācību snieguma rezultātus.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Izglītības iestāžu, kuras īsteno pamatizglītības programmas, to skaitā ģimnāziju, izglītojamie un pedagogi.
Ietekmes apraksts
Izglītojamie varēs integrēti apgūt vispārējās pamatizglītības programmu un starptautiskā bakalaurāta programmu, tiks pilnveidots mācību process un izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība valodu, veselības un fiziskās aktivitātes mācību jomās, kā arī paredzēta iespēja vērtējumu uzlabošanai mācību gada laikā izglītojamiem ar specialajām vajadzībām – valsts vai pašvaldības pedagoģiski medicīnisko komisiju vai izglītības iestādes atbalsta speciālistu (izglītības vai klīniskā psihologa, logopēda, skolotāja logopēda vai speciālā pedagoga) atzinumiem.
Izglītojamie, kas kārto eksāmenus par vispārējās pamatizglītības ieguvi beidzot 9. klasi (katru gadu aptuveni 20 000 izglītojamo) no 2026. gada 1. septembra kārtos valsts pārbaudes darbu, kurā ietverts dabaszinātņu mācību jomas saturs. Izglītības speciālisti, pedagogi, izglītības procesu nodrošinošo institūciju darbinieki, būs iesaistīti valsts pārbaudes darba, kurā ietverts dabaszinātņu mācību jomas saturs, nodrošināšanā.
Izglītojamie, kas kārto eksāmenus par vispārējās pamatizglītības ieguvi beidzot 9. klasi (katru gadu aptuveni 20 000 izglītojamo) no 2026. gada 1. septembra kārtos valsts pārbaudes darbu, kurā ietverts dabaszinātņu mācību jomas saturs. Izglītības speciālisti, pedagogi, izglītības procesu nodrošinošo institūciju darbinieki, būs iesaistīti valsts pārbaudes darba, kurā ietverts dabaszinātņu mācību jomas saturs, nodrošināšanā.
Juridiskās personas
- Izglītības iestādes, to skaitā ģimnāzijas
Ietekmes apraksts
Varēs integrēti īstenot vispārējās pamatizglītības programmu un starptautiskā bakalaurāta programmu, tiks pilnveidots mācību process valodu, veselības un fiziskās aktivitātes mācību jomās. Izglītības iestādes izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanas kārtībā noteiks, kā izglītojamie ar speciālām vajadzībām var uzlabot sniegumu mācību gada laikā. Izglītības iestādes, kuras īsteno pamatizglītības programmas no 2026. gada 1. septembra būs iesaistītas valsts pārbaudes darba, kurā ietverts dabaszinātņu mācību jomas saturs, nodrošināšanā.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 11. janvāra noteikumos Nr. 11 "Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās un atskaitīti no tām, kā arī obligātās prasības izglītojamo pārcelšanai nākamajā klasē"
Pamatojums un apraksts
Projekts ir saistīts ar Ministru kabineta noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 11. janvāra noteikumos Nr. 11 "Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās un atskaitīti no tām, kā arī obligātās prasības izglītojamo pārcelšanai nākamajā klasē"", kas ietvers tiesisko regulējumu, paredzot, ka izglītības iestādes, kuras īsteno vispārējās izglītības programmas ieslodzījuma vietās, varēs iekļaut apvienotajā klasē 1-6. klases, 7.-9. klases un 10.-12. klases skolēnus.
Atbildīgā institūcija
Izglītības un zinātnes ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/d4119f37-38b4-4a61-9c96-ae8fb6ba004b
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Sabiedrības pārstāvju viedokļu pārskats publicēts tiesību akta lietas sadaļā "Papildu dokumenti”.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Izglītības procesa nodrošināšanā iesaistās institūcijas, izglītības iestādes, to skaitā ģimnāzijas
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projektā ietvertais regulējums nodrošinās bērnu labāko interešu ievērošanu, jo, piemēram:
1) bērni varēs integrēti apgūt vispārējās pamatizglītības programmu un starptautiskā bakalaurāta programmu;
2) bērniem tiks pielāgoti sasniedzamie rezultāti un nodrošināta mācību snieguma vērtēšana atbilstoši viņiem individuālajā izglītības programmas apguves plānā noteiktajiem sasniedzamajiem rezultātiem mācību priekšmetā "Sports un veselība" un "Svešvaloda 2";
3) bērni ar speciālām vajadzībām mācību gada laikā varēs uzlabot mācību priekšmetos iegūto vērtējumu.
1) bērni varēs integrēti apgūt vispārējās pamatizglītības programmu un starptautiskā bakalaurāta programmu;
2) bērniem tiks pielāgoti sasniedzamie rezultāti un nodrošināta mācību snieguma vērtēšana atbilstoši viņiem individuālajā izglītības programmas apguves plānā noteiktajiem sasniedzamajiem rezultātiem mācību priekšmetā "Sports un veselība" un "Svešvaloda 2";
3) bērni ar speciālām vajadzībām mācību gada laikā varēs uzlabot mācību priekšmetos iegūto vērtējumu.
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi