22-TA-2488: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumos Nr. 236 "Aizsardzības ministrijas nolikums"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Ministru kabineta (turpmāk – MK) noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumos Nr. 236 "Aizsardzības ministrijas nolikums"” (turpmāk – MK noteikumu projekts) izstrādāts, pamatojoties uz:
1) Aizsardzības industrijas likuma 10. panta piekto daļu, kas paredz, ka piegādes drošības nodrošināšanai Aizsardzības ministrija (turpmāk - AM) pārvalda ieguldījumus valsts aizsardzības industrijā. AM atbilstoši valsts pārvaldes uzdevumu izpildes nodrošināšanu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem, ar ieguldījumu pārvaldīšanu valsts aizsardzības industrijā un ar militāro preču ražošanas attīstību saistīto procesu koordinēšanu pilnībā vai daļēji var uzdot veikt valsts akciju sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Valsts aizsardzības korporācija”;
2) 2022. gada 6. jūnija informatīvo ziņojumu "Par valsts kiberdrošības pārvaldības uzlabošanu" (21-TA-1699 IP) (turpmāk - informatīvais ziņojums) un tā protokollēmuma 8. punktu un likumprojekta "Nacionālās kiberdrošības likums" 4. pantu, kas nosaka, ka Nacionālā kiberdrošības centra (turpmāk - Centrs) funkcijas īsteno AM.
1) Aizsardzības industrijas likuma 10. panta piekto daļu, kas paredz, ka piegādes drošības nodrošināšanai Aizsardzības ministrija (turpmāk - AM) pārvalda ieguldījumus valsts aizsardzības industrijā. AM atbilstoši valsts pārvaldes uzdevumu izpildes nodrošināšanu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem, ar ieguldījumu pārvaldīšanu valsts aizsardzības industrijā un ar militāro preču ražošanas attīstību saistīto procesu koordinēšanu pilnībā vai daļēji var uzdot veikt valsts akciju sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Valsts aizsardzības korporācija”;
2) 2022. gada 6. jūnija informatīvo ziņojumu "Par valsts kiberdrošības pārvaldības uzlabošanu" (21-TA-1699 IP) (turpmāk - informatīvais ziņojums) un tā protokollēmuma 8. punktu un likumprojekta "Nacionālās kiberdrošības likums" 4. pantu, kas nosaka, ka Nacionālā kiberdrošības centra (turpmāk - Centrs) funkcijas īsteno AM.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Atbilstoši izstrādātā likumprojekta "Nacionālās kiberdrošības likums" 4. pantā norādītajam, Centra funkcijas īstenos AM, līdz ar to ir nepieciešams papildināt MK noteikumu projektu ar jaunu punktu.
Saskaņā ar Aizsardzības industrijas likuma 10. panta piektajā daļā noteikto, nepieciešams papildināt MK noteikumu projektu ar jaunu AM funkciju - pārvaldīt ieguldījumus valsts aizsardzības industrijā, organizēt un koordinēt nacionālās aizsardzības un drošības industrijas attīstības veicināšanas politiku.
Saskaņā ar Aizsardzības industrijas likuma 10. panta piektajā daļā noteikto, nepieciešams papildināt MK noteikumu projektu ar jaunu AM funkciju - pārvaldīt ieguldījumus valsts aizsardzības industrijā, organizēt un koordinēt nacionālās aizsardzības un drošības industrijas attīstības veicināšanas politiku.
Spēkā stāšanās termiņš
-
Pamatojums
MK noteikumu projekta 2. punkts stājas spēkā vienlaicīgi ar likumprojektu "Nacionālās kiberdrošības likums" - 2024. gada 1. septembrī, ņemot vērā to, ka likumprojektā tiek noteikts, ka Nacionālā kiberdrošības centra darbību nodrošinās AM, savukārt MK noteikumu 1. punkts stājas spēkā vispārējā kārtībā.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Aizsardzības industrijas likumu galīgajā lasījumā Saeima pieņēma 2024. gada 27. martā. Aizsardzības industrijas likuma 10. panta piektā daļa paredz, ka piegādes drošības nodrošināšanai AM pārvalda ieguldījumus valsts aizsardzības industrijā. AM funkcijas ir noteiktas 2003. gada 29. aprīļa MK noteikumos Nr. 236 "Aizsardzības ministrijas nolikums". Ņemot vērā, ka funkcija – AM pārvaldīt ieguldījumus valsts aizsardzības industrijā, tiek paredzēta Aizsardzības industrijas likumā, ir nepieciešams attiecīgi papildināt MK 2003. gada 29. aprīļa noteikumus Nr. 236 "Aizsardzības ministrijas nolikums".
Tāpat Aizsardzības industrijas likuma 10. panta piektā daļa nosaka, ka AM atbilstoši valsts pārvaldes uzdevumu izpildes nodrošināšanu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem, ar ieguldījumu pārvaldīšanu valsts aizsardzības industrijā un ar militāro preču ražošanas attīstību saistīto procesu koordinēšanu pilnībā vai daļēji var uzdot veikt valsts akciju sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Valsts aizsardzības korporācija”. AM kapitālsabiedrība SIA “Valsts aizsardzības korporācija” (turpmāk – kapitālsabiedrība) dibināta 2023. gada 29. novembrī, pamatojoties uz MK 2023. gada 23. novembra rīkojumu Nr. 779 “Par sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Valsts aizsardzības korporācija" dibināšanu” un AM 2023. gada 23. novembra lēmumu Nr. 1/1-44.1/317 “Par Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Valsts aizsardzības korporācija” dibināšanu”.
Saskaņā ar Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 10. panta pirmās daļas 1. punktu AM iecelta par valsts kapitāla daļu turētāju kapitālsabiedrībā.
Kapitālsabiedrības vispārējais stratēģiskais mērķis ir ieguldījumu pārvaldīšana valsts aizsardzības industrijā un ar militāro preču ražošanas attīstību saistīto procesu koordinēšana, veicinot valsts aizsardzības industrijas attīstību un tās piegādes ķēžu darbības nepārtrauktību.
Valsts pārvaldes iekārtas likuma 41. panta trešās daļas 2. punkts nosaka, ka privātpersonai (..) nevar deleģēt pārvaldes uzdevumus, kas saistīti ar valsts ārējās un iekšējās drošības funkciju izpildi, izņemot gadījumus, kad tas paredzēts likumā.
2022. gada 6. jūnija MK sēdē tika pieņemts AM gatavotais informatīvais ziņojums, kura MK protokollēmuma projekta 8. punktā noteikts, ka AM nepieciešams izstrādāt informatīvā ziņojuma priekšlikumu ieviešanai nepieciešamos grozījumus tiesību aktos un noteiktā kārtībā iesniegt tos izskatīšanai MK, tostarp, paredzot, ka AM nodrošinās Centra darbību. MK noteikumu projekts tika izstrādāts līdz ar likumprojekta "Nacionālās kiberdrošības likums" izstrādes uzsākšanu, vienlaikus tas tiek virzīts izskatīšanai MK pēc tam, kad likumprojekts "Nacionālās kibedrošības likums" šī gada 19. martā tika pieņemts MK sēdē.
Eiropas Parlamenta un padomes 2016. gada 6. jūlija Direktīvas Nr. 2016/1148 par pasākumiem nolūkā panākt vienādi augsta līmeņa tīklu un informācijas sistēmu drošību visā Eiropas Savienībā priekšlikums (turpmāk - NIS2 direktīva) 8. panta 1. punkts paredz, ka Eiropas Savienības (turpmāk - ES) dalībvalstīm ir jānosaka vienotais nacionālais kontaktpunkts un kompetentā iestāde kiberdrošības jautājumos. Līdz šim Latvijā nav noteikta viena kompetentā iestāde, kas atbild par kiberdrošības jautājumiem un īsteno nacionālo informācijas un komunikācijas tehnoloģiju kiberdrošības pārraudzību. Kamēr valstī nav noteikta kompetentā iestāde kiberdrošības jautājumu koordinēšanā un pārraudzībā, katras iestādes pārziņā ir pieņemt lēmumus, kā arī īstenot darbības, lai nodrošinātu pietiekoši augstu kiberdrošības līmeni, bet jānorāda, ka tas netiek nodrošināts pietiekami augstā līmenī.
AM ir izveidots Kiberdrošības politikas departaments, kas nodrošina kiberdrošības politikas koordinācijas jautājumus, aptverot nacionālos, ES un NATO jautājumus. AM cieši sadarbojas ar Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūciju (turpmāk - CERT.LV), kuras darbību nodrošina Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts (turpmāk - LU MII).
Tāpat Aizsardzības industrijas likuma 10. panta piektā daļa nosaka, ka AM atbilstoši valsts pārvaldes uzdevumu izpildes nodrošināšanu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem, ar ieguldījumu pārvaldīšanu valsts aizsardzības industrijā un ar militāro preču ražošanas attīstību saistīto procesu koordinēšanu pilnībā vai daļēji var uzdot veikt valsts akciju sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Valsts aizsardzības korporācija”. AM kapitālsabiedrība SIA “Valsts aizsardzības korporācija” (turpmāk – kapitālsabiedrība) dibināta 2023. gada 29. novembrī, pamatojoties uz MK 2023. gada 23. novembra rīkojumu Nr. 779 “Par sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Valsts aizsardzības korporācija" dibināšanu” un AM 2023. gada 23. novembra lēmumu Nr. 1/1-44.1/317 “Par Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Valsts aizsardzības korporācija” dibināšanu”.
Saskaņā ar Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 10. panta pirmās daļas 1. punktu AM iecelta par valsts kapitāla daļu turētāju kapitālsabiedrībā.
Kapitālsabiedrības vispārējais stratēģiskais mērķis ir ieguldījumu pārvaldīšana valsts aizsardzības industrijā un ar militāro preču ražošanas attīstību saistīto procesu koordinēšana, veicinot valsts aizsardzības industrijas attīstību un tās piegādes ķēžu darbības nepārtrauktību.
Valsts pārvaldes iekārtas likuma 41. panta trešās daļas 2. punkts nosaka, ka privātpersonai (..) nevar deleģēt pārvaldes uzdevumus, kas saistīti ar valsts ārējās un iekšējās drošības funkciju izpildi, izņemot gadījumus, kad tas paredzēts likumā.
2022. gada 6. jūnija MK sēdē tika pieņemts AM gatavotais informatīvais ziņojums, kura MK protokollēmuma projekta 8. punktā noteikts, ka AM nepieciešams izstrādāt informatīvā ziņojuma priekšlikumu ieviešanai nepieciešamos grozījumus tiesību aktos un noteiktā kārtībā iesniegt tos izskatīšanai MK, tostarp, paredzot, ka AM nodrošinās Centra darbību. MK noteikumu projekts tika izstrādāts līdz ar likumprojekta "Nacionālās kiberdrošības likums" izstrādes uzsākšanu, vienlaikus tas tiek virzīts izskatīšanai MK pēc tam, kad likumprojekts "Nacionālās kibedrošības likums" šī gada 19. martā tika pieņemts MK sēdē.
Eiropas Parlamenta un padomes 2016. gada 6. jūlija Direktīvas Nr. 2016/1148 par pasākumiem nolūkā panākt vienādi augsta līmeņa tīklu un informācijas sistēmu drošību visā Eiropas Savienībā priekšlikums (turpmāk - NIS2 direktīva) 8. panta 1. punkts paredz, ka Eiropas Savienības (turpmāk - ES) dalībvalstīm ir jānosaka vienotais nacionālais kontaktpunkts un kompetentā iestāde kiberdrošības jautājumos. Līdz šim Latvijā nav noteikta viena kompetentā iestāde, kas atbild par kiberdrošības jautājumiem un īsteno nacionālo informācijas un komunikācijas tehnoloģiju kiberdrošības pārraudzību. Kamēr valstī nav noteikta kompetentā iestāde kiberdrošības jautājumu koordinēšanā un pārraudzībā, katras iestādes pārziņā ir pieņemt lēmumus, kā arī īstenot darbības, lai nodrošinātu pietiekoši augstu kiberdrošības līmeni, bet jānorāda, ka tas netiek nodrošināts pietiekami augstā līmenī.
AM ir izveidots Kiberdrošības politikas departaments, kas nodrošina kiberdrošības politikas koordinācijas jautājumus, aptverot nacionālos, ES un NATO jautājumus. AM cieši sadarbojas ar Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūciju (turpmāk - CERT.LV), kuras darbību nodrošina Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts (turpmāk - LU MII).
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Jau informatīvajā ziņojumā tika prognozēts, ka būtiski pieaugs AM un CERT.LV funkciju un pienākumu apjoms kiberdrošības jomā. Darba apjoma pieaugums galvenokārt ir saistāms ar jaunām funkcijām un pienākumiem, kas izriet no NIS2 direktīvas.
Ņemot vērā augstāk norādīto, AM un CERT.LV kiberdrošības uzdevumu apjomu un sarežģītību, kā arī prognozēto uzdevumu skaita palielināšanos saistībā ar jaunām funkcijām un pienākumiem, kas izriet no ES tiesību aktiem, un jo sevišķi, ņemot vērā nepieciešamību stiprināt valsts kibertelpas drošību visaptverošas valsts aizsardzības kontekstā, nepieciešams veidot Centru.
Ņemot vērā augstāk norādīto, AM un CERT.LV kiberdrošības uzdevumu apjomu un sarežģītību, kā arī prognozēto uzdevumu skaita palielināšanos saistībā ar jaunām funkcijām un pienākumiem, kas izriet no ES tiesību aktiem, un jo sevišķi, ņemot vērā nepieciešamību stiprināt valsts kibertelpas drošību visaptverošas valsts aizsardzības kontekstā, nepieciešams veidot Centru.
Risinājuma apraksts
AM kopā ar CERT.LV, veidojot nacionālo kompetento institūciju kiberdrošības jomā, tiek izveidots valsts kiberdrošības pārvaldības sistēmas kodols, kā arī tiek noteikts nacionāla mēroga kontaktpunkts, kā to paredz NIS2 direktīva. Jāuzsver, ka būtiska loma kā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju kritiskās infrastruktūras uzraugošajai iestādei būs Satversmes aizsardzības birojam (turpmāk - SAB). Piedāvātajā kiberdrošības pārvaldības modelī Centrs pilda valsts vienotā kontaktpunkta funkcijas kiberdrošības jomā, kā arī nodrošina visu ar kiberdrošību saistīto jautājumu pārresoru koordināciju. Pamatojoties uz likumprojekta "Nacionālās kibedrošības likums" 4. panta pirmajā daļā noteikto, Centrs tiek noteikts kā nacionālā kompetentā institūcija, kas darbojas kā vienotais kontaktpunkts kiberdrošības jautājumos un īsteno nacionālo kiberdrošības pārraudzību, veido nacionālās kiberdrošības rīcībpolitikas iniciatīvas un savas kompetences ietvarosveido un īsteno starptautisko sadarbību kiberdrošības jomā. Centrs nebūs kā atsevišķa iestāde, tā darbību nodrošinās AM struktūrvienība - Kiberdrošības politikas departaments un CERT.LV.
AM kā kompetentajai iestādei NIS2 direktīvas izpratnē būs jānodrošina, lai tiktu identificēti subjekti, kas darbojas NIS2 direktīvas noteiktajās nozarēs, un lai šie subjekti veiktu atbilstīgus un samērīgus tehniskos un organizatoriskos pasākumus kiberdrošības risku pārvaldībai. Atbilstoši likumprojekta "Nacionālās kiberdrošības likums" 41. pantā noteiktajam, subjektu uzraudzību veiks:
1) Centrs attiecībā uz būtisko pakalpojumu un svarīgo pakalpojumu sniedzējiem, izņemot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju kritisko infrastruktūru;
2) SAB attiecībā uz informācijas un komunikācijas tehnoloģiju kritisko infrastruktūru.
Centrs un SAB atbilstoši likumprojektā "Nacionālās kiberdrošības likums" ietvertajam subjektu uzraudzības dalījumam, uzraudzīs subjektiem noteikto drošības un incidentu paziņošanas prasību ievērošanu, kā arī NIS2 direktīvā un likumprojektā "Nacionālās kiberdrošības likums" noteiktajā kārtībā noteiks korektīvās darbības un sankcijas šo prasību neievērošanas gadījumā.
AM kā kompetentajai iestādei NIS2 direktīvas izpratnē būs jānodrošina, lai tiktu identificēti subjekti, kas darbojas NIS2 direktīvas noteiktajās nozarēs, un lai šie subjekti veiktu atbilstīgus un samērīgus tehniskos un organizatoriskos pasākumus kiberdrošības risku pārvaldībai. Atbilstoši likumprojekta "Nacionālās kiberdrošības likums" 41. pantā noteiktajam, subjektu uzraudzību veiks:
1) Centrs attiecībā uz būtisko pakalpojumu un svarīgo pakalpojumu sniedzējiem, izņemot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju kritisko infrastruktūru;
2) SAB attiecībā uz informācijas un komunikācijas tehnoloģiju kritisko infrastruktūru.
Centrs un SAB atbilstoši likumprojektā "Nacionālās kiberdrošības likums" ietvertajam subjektu uzraudzības dalījumam, uzraudzīs subjektiem noteikto drošības un incidentu paziņošanas prasību ievērošanu, kā arī NIS2 direktīvā un likumprojektā "Nacionālās kiberdrošības likums" noteiktajā kārtībā noteiks korektīvās darbības un sankcijas šo prasību neievērošanas gadījumā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Veidojot Centru, tika veikta izpēte par iespējamiem institucionāliem risinājumiem:
1. Atsevišķa AM struktūrvienība (uz AM Nacionālās kiberdrošības politikas koordinācijas nodaļas bāzes ar papildu štata vietām) (jānorāda, ka no 2023. gada 1. marta Nacionālās kiberdrošības politikas koordinācijas nodaļa ir pārveidota par Kiberdrošības politikas departamentu) ar atsevišķu CERT.LV (līdzšinējā statusā LU MII sastāvā ar papildu štata vietām);
2. jauna, vienota AM padotības iestāde (apvieno līdzšinējās AM Kiberdrošības politikas departamentu un CERT.LV, veidojot papildu jaunas štata vietas) vai;
3. Jauna padotības iestāde (uz AM Kiberdrošības politikas departamenta bāzes ar papildu štata vietām), kā arī atsevišķs CERT.LV (līdzšinējā statusā LU MII sastāvā ar papildu štata vietām).
Izvērtējot iespējamos risinājumus, AM ieskatā, optimālākais un ekonomiski izdevīgākais risinājums ir AM un CERT.LV veidot nacionālo kompetento institūciju kiberdrošības jomā - Centru, kas veido valsts kiberdrošības pārvaldības sistēmas kodolu.
1. Atsevišķa AM struktūrvienība (uz AM Nacionālās kiberdrošības politikas koordinācijas nodaļas bāzes ar papildu štata vietām) (jānorāda, ka no 2023. gada 1. marta Nacionālās kiberdrošības politikas koordinācijas nodaļa ir pārveidota par Kiberdrošības politikas departamentu) ar atsevišķu CERT.LV (līdzšinējā statusā LU MII sastāvā ar papildu štata vietām);
2. jauna, vienota AM padotības iestāde (apvieno līdzšinējās AM Kiberdrošības politikas departamentu un CERT.LV, veidojot papildu jaunas štata vietas) vai;
3. Jauna padotības iestāde (uz AM Kiberdrošības politikas departamenta bāzes ar papildu štata vietām), kā arī atsevišķs CERT.LV (līdzšinējā statusā LU MII sastāvā ar papildu štata vietām).
Izvērtējot iespējamos risinājumus, AM ieskatā, optimālākais un ekonomiski izdevīgākais risinājums ir AM un CERT.LV veidot nacionālo kompetento institūciju kiberdrošības jomā - Centru, kas veido valsts kiberdrošības pārvaldības sistēmas kodolu.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem tika vērtēts izstrādājot informatīvo ziņojumu.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Pēc likumprojekta "Nacionālās kiberdrošības likums" spēkā stāšanās vidējā un ilgtermiņā tiks vērtēta iespēja virzīties uz lielāku kiberdrošības pārvaldības centralizāciju. Līdz ar to tiks veikts izvērtējums par atbilstošāko Centra nākotnes institucionālo risinājumu, tai skaitā ņemot vērā 2022. gadā izstrādātajā AM informatīvajā ziņojumā piedāvātos risinājumus.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Noteikumu projekts skars Aizsardzības ministrijas un CERT.LV nodarbinātos, ņemot vērā jaunās funkcijas saistībā ar Nacionālā kiberdrošības centra izveidi un, kas izriet no likumprojekta "Nacionālās kiberdrošības likums" 5. un 6. panta, kurā noteikti Nacionālā kiberdrošības centra uzdevumi un tiesības.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Saskaņā ar 2022. gada 6. jūnijā Ministru kabinetā pieņemto informatīvo ziņojumu, MK noteikumu projekta izpilde tiks īstenota AM (tai skaitā CERT.LV) piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros no apakšprogrammas 22.10.00 “Starptautisko operāciju un Nacionālo bruņoto spēku personālsastāva centralizētais atalgojums”, programmas 30.00.00 “Valsts aizsardzības politikas realizācija” un programmas 97.00.00 “Nozaru vadība un politikas plānošana”.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Aizsardzības ministrijas reglamenta projekts “Nacionālā kiberdrošības centra nolikums”.
Pamatojums un apraksts
Noteikumu projekts paredz papildināt AM funkcijas ar jaunu uzdevumu un noteikt, ka AM nodrošina Centra darbu. Savukārt Aizsardzības ministrijas reglamenta projekts "Nacionālā kiberdrošības centra nolikums" noteiks, kas ir Centrs, tā sastāvu, kā arī detalizētāk skaidros Centra funkcijas un pienākumus.
Atbildīgā institūcija
Aizsardzības ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
Ar likumprojektu "Nacionālās kiberdrošības likums" tiek ieviestas NIS2 direktīvas prasības. Ar sagatavoto MK noteikumu projektu tieši netiek ieviestas NIS2 direktīvas prasības, ņemot vērā to, ka likumprojektā "Nacionālās kiberdrošības likums" ir noteikts, ka Centra darbu nodrošina AM, savukārt ar izstrādāto MK noteikumu projektu tiek precizētas AM funkcijas un uzdevumi, papildinot tos ar jaunu funkciju un uzdevumu. NIS2 direktīva paredz, ka katrai dalībvalstij ir jānosaka nacionālā kompetentā institūcija, kas darbojas kā vienotais kontaktpunkts kiberdrošības jautājumos un īsteno nacionālo kiberdrošības pārraudzību, kas ir noteikts likumprojektā “Nacionālās kiberdrošības likums”.
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
MK noteikumu projekts neskar sabiedrības intereses, ņemot vērā to, ka MK noteikumu projekts skar ierobežotu personu loku un ar MK noteikumu projektu tiek precizētas AM funkcijas un uzdevumi.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
AM un CERT.LV nodrošinās MK noteikumu projekta izpildi.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
MK noteikumu projekts neskar anotācijas 8. sadaļā ietvertās jomas, ņemot vērā to, ka ar sagatavoto MK noteikumu projektu tiek precizētas AM funkcijas un uzdevumi.
Pielikumi