Anotācija (ex-ante)

Lai varētu sekmīgi reformēt augstākās izglītības nozari un izmantot to valsts attīstības un starptautiskās konkurētspējas mērķim, ir nepieciešams pilnveidot augstākās izglītības finansēšanas sistēmu, kas ļaus veicināt augstākās izglītības kvalitāti, pieejamību, kā arī efektīvu resursu izmantošanu.
Lai šo paveiktu, tiek piedāvāts turpināt attīstīt jau esošo trīs pīlāru modeli, pastiprinot tā stiprās puses un koriģējot vājās. Primārais mērķis ir mainīt fokusu no procesa uz noteiktiem rezultātiem.
Pašreizējie augstākās izglītības finansēšanas principi nosaka, ka galvenais finanšu stimuls augstskolām ir aizpildīt budžeta vietas. Tas noved pie uzņemšanas prasību pazemināšanas, lai saglabātu esošo studiju finansējumu, un savukārt zemas uzņemšanas prasības ir viens no augsta atbiruma iemesliem. Situācija nav vienāda visās augstskolās, ir arī augstskolas, kurās joprojām ir liels konkurss uz budžeta vietām. Taču kopumā budžeta vietas aizpildīšana kā galvenais studiju finansējuma iegūšanas mehānisms rada greizu stimulu un nesniedz apmierinošu rezultātu- tautsaimniecības attīstībai nepieciešamo absolventu skaitu. Kā arī pašreizējie finansēšanas principi neveicina racionālu un efektīvu līdzekļu izlietošanu.
Kā arī sākotnējā pieredze no valsts augstskolu padomēm liecina, ka ir nepieciešams pilnveidot regulējumu attiecībā uz padomju locekļu skaitu, atsaukšanu un pienākumu izpildītāju iecelšanu, kā arī ieviest prognozējamo kārtību attiecībā uz to finansēšanu. Pašlaik likumā noteiktais padomes pārstāvju skaits ir 11 zinātņu universitātēs, 7 lietišķo zinātņu universitātēs, 5 mākslu un kultūras universitātēs un 5 lietišķo zinātņu augstskolas. Lai efektivizētu padomju darbību un nodrošinātu operatīvāku un dinamiskāku lēmumu pieņemšanu, padomju locekļu skaits tiek noteikts 7 zinātņu universitātēs un 5 lietišķo zinātņu universitātēs, paliekot nemainīgam pārējiem augstskolu tipiem.

Likumprojekts paredz pilotprojekta veidā ieviest augstskolu institucionālās finansēšanas modeli Rīgas Tehniskajā universitātē (turpmāk – RTU), atsakoties no tā, ka ministrija un Augstākās izglītības padome mikro līmenī nosaka valsts budžeta finansēto vietu skaitu RTU sadalījumā pa studiju programmām, tai vietā piešķirot tiesības pašai RTU noteikt studiju vietu skaitu un to finansēšanas principus. RTU padome varēs kopējā finansējuma ietvaros pieņemt racionālākus lēmumus par to, cik studējošo tiek uzņemti un pēc kādiem kritērijiem, koncentrējot resursu uz studējošiem, kam sekmes ir pietiekošas studiju pabeigšanai. Kā arī šīs pārmaiņas novērsīs finansiālo stimulu kavēties ar nesekmīgo studējošo atskaitīšanu, tai vietā koncentrējot resursus, gan finanšu līdzekļus, gan akadēmiskā personāla darbu, uz studijās progresējošo studējošo izglītošanu.
Likumprojekts ieviesīs RTU elastīgākas iespējas noteikt samaksas principus, kuri studējošie var studēt bez maksas, kuri par daļēju samaksu jeb līdzmaksājumu, kuri, sedzot pilnas studiju izmaksas. Šie lēmumi var būt atšķirīgi, atkarībā no dažādu studiju programmu izmēra, pašizmaksām un pieprasījuma. Augstskolām ir jāspēj iekšēji veikt studiju izmaksu aprēķinus un kopējā pieejamā finansējuma ietvaros pieņemt racionālus lēmumus par uzņemšanas un studiju samaksas nosacījumiem.
Tā vietā, lai noteiktu budžeta vietas, Izglītības un zinātnes ministrija slēgs vienošanos ar RTU par sagatavojamo speciālistu skaitu, it īpaši par tiem, kas ir svarīgi tautsaimniecības attīstībai, liekot uzsvaru uz rezultātu (absolvents), nevis procesu (budžeta vieta), kā arī paredzot citus uzdevumus un nosacījumus augstskolām.
Sekmīgi studējošiem, kas noslēguši studiju līgumus un uzsākuši studijas līdz 2023. gada 31. decembrim, visā studiju laikā, ja studijas netiek pārtrauktas, tiek saglabāti studiju nosacījumi atbilstoši noslēgtajiem studiju līgumiem, ja vien studiju līgumu puses nevienojas par grozījumiem.
Likumprojekts paredz noteikt mazāku valsts augstskolu padomes locekļu skaitu, lai efektivizētu padomju darbību.  No 2024.gada beidzoties ES Struktūrfondu projektam, kas uzsāka padomju darbības finansēšanu, turpmākā padomju finansēšana ir nodrošināma augstskolu budžeta ietvaros. Ministrija 2024.gada un vidējā termiņa likuma projektā ir iesniegusi prioritāro pasākumu “Valsts augstskolu padomju darbības nodrošināšana”, kas tika atbalstīts Ministru kabineta 2023.gada 26.septembra sēdē.
Tiek optimizēts padomju locekļu skaits, lai ierobežotu finansiālo slogu augstskolai.

Projekta būtiskākie grozījumi paredz:
1) papildināt pārejas noteikumus ar normu, ar kuru Rīgas Tehniskā universitātē tiek ieviests augstākās izglītības institucionālās finansēšanas modelis, kas tiek finansēts no valsts budžeta līdzekļiem kā pilotprojekts;
2) noteikt valsts augstskolu padomju locekļu skaitu- septiņi padomes locekļi zinātņu universitātēs un pieci lietišķo zinātņu universitātēs, paliekot nemainīgam pārējos augstskolu tipos;
3) Ministru kabineta un Valsts prezidenta izvirzīto valsts augstskolas padomes locekļu atalgojums tiek nodrošināts no valsts budžeta līdzekļiem;
4) lai izvairītos no riska, ka padome nebūtu lemtspējīga, tiek noteiktas tiesības nozīmēt pienākumu izpildītāju;
5) tiek paredzētas tiesības ierosināt padomes locekļu atsaukšanu jebkurai no institūcijām, kas izvirza padomes locekļus.
Lai nodrošinātu likumprojekta atbilstību tiesiskās paļāvības principam, tiek noteikts, ka senāta, Valsts prezidenta un Ministru kabineta virzīti valsts augstskolas padomju locekļi, kuri iecelti amatā līdz 2023.gada 31.decembrim, turpina pildīt augstskolu padomju locekļu pienākumus līdz pilnvaru termiņa beigām, kā arī, attiecībā uz studējošajiem, kas uzsākuši studijas līdz 2023.gada 31. decembrim, ka šie studējošie turpina studijas atbilstoši noslēgtajiem studiju līgumiem, kā arī uz šiem studējošajiem joprojām ir attiecināmas Augstskolu likuma normas par studiju vietām un studiju maksu un tās izlietošanas noteikumiem.

Attiecībā uz institucionālā finansējuma ieviešanu RTU, pašlaik pasaulē kā vadošie reitingi, saskaņā ar kuriem arī tiek vērtēts, vai iestāde ir iekļuvusi pasaules labāko augstskolu TOP 500 vai nē, tiek izmantoti Times Higher Education World University Rankings (THE), Academic Ranking of World Universities (ARWU) un Quacquarelli Symonds World University Rankings (QS). Pašlaik vistuvāk TOP 500 sasniegšanai ir RTU, kas QS reitingā ir 751-760 vietā, aiz kuras seko Latvijas Universitāte 801-850 vietā. Ņemot vērā līdzšinējo sniegumu, RTU ir vislielākais potenciāls iekļūt TOP 500, kā rezultātā ar šo zinātņu universitāti tiek uzsākta institucionālā augstākās finansēšanas modeļa ieviešana, kuru turpmāk ir plānots uzsākt visās valsts augstākās izglītības iestādēs.

Ministrija neizslēdz citu zinātņu universitāšu pievienošanos pilotprojektam nākotnē. Taču izvērtējot reitingu ietekmējošus faktorus, RTU šobrīd ir vislielākais potenciāls vidējā termiņā sasniegt TOP500 pozīcijas starptautiskajos reitingos.
Gadījumā ar RSU un LU, ir jāņem vērā, ka pēdējos gados ir piešķirts ievērojams papildu finansējums medmāsu un cita veselības aprūpes personāla sagatavošanai. Veselības aprūpes speciālistu sagatavošanā paliks ievērojama daļa valsts pasūtījuma un valsts kontroles par uzņemto studējošo skaitu.  Līdz ar to šajā gadījumā būtu vispirms rūpīgi jaīzdiskutē kopā ar VM un pašām universitātēm, kādā veidā notiktu veselības aprūpes speciālistu  pasūtīšana, kas mainītos un kas nemainītos attiecībā uz tiem, salīdzinot ar esošo kārtību.Tik būtiskas pārmaiņas veselības aprūpes speciālistu sagatavošanā nav iespējams veikt līdz 2024.gada janvārim. Taču nākotnē pastāv iespēja arī citām zinātņu universitātēm pievienoties pilotprojektam.
 

Samazinās RTU studējošo atbirums, pieaug STEM absolventu skaits, palielinās RTU iesaiste mūžizglītībā, RTU pieaug STEM programmas pabeigušo īpatsvars pret absolventiem. Palielinās RTU piesaistītais ārējais finansējums.

Izglītības attīstības pamatnostādņu 2021.–2027. gadam “Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai””[1] rādītāji- augstākās izglītības absolventu nodarbinātība 0. līdz 3. profesiju pamatgrupā (vadītāji, vecākie speciālisti un speciālisti), akadēmiskā personāla, kuri nodarbināti pilna laika slodzē augstākās izglītības institūcijās, īpatsvars,  doktorantu skaits, personu, kam piešķirts doktora grāds, skaits, akadēmiskā personāla atjaunotne – cik personu, kam piešķirts doktora grāds, turpina darbu augstākās izglītības un zinātniskajās institūcijās, un citi pamatnostādnēs paredzētie rādītāji attiecībā uz augstāko izglītību.

Lai īstenotu izglītības attīstības pamatnostādnēs noteiktos mērķus un uzdevumus, kā arī sasniegtu ilgtspējīgu pārmaiņu rezultātus, izvirzāmi vairāki rīcības priekšnosacījumi jeb darbības principi, tostarp: datu uzkrāšana un analīze, rezultātu izmantošana tālāku lēmumu pieņemšanai - 2021.-2027. gadā plānoto rīcībpolitikas iniciatīvu izvērtēšana.

Izvērtējums par pilotprojekta rezultātiem tiks veikts divas reizes: līdz 2025.gada 1.jūlijam par pirmiem pilotprojekta rezultātiem un līdz 2027.gada beigām par pilnu RTU pilotprojekta ciklu.