Anotācija (ex-ante)

23-TA-2630: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 2. septembra noteikumos Nr. 530 "Dzelzceļa būvnoteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 2. septembra noteikumos Nr. 530 "Dzelzceļa būvnoteikumi"" (turpmāk - projekts) izstrādāts, lai precizētu procedūru gadījumos, kad būs nepieciešams veikt arī stacionāru iekārtu pieņemšanu ekspluatācijā atbilstoši Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumu Nr. 374 "Dzelzceļa savstarpējās izmantojamības noteikumi" (turpmāk - normatīvie akti par savstarpējo izmantojamību) prasībām.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Projekta mērķis ir precizēt dzelzceļa būvniecības procesu procedūras un iesniedzamos dokumentus atbilstoši normatīvo aktu par savstarpējo izmantojamību prasībām.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Šobrīd Ministru kabineta 2014. gada 2. septembra noteikumi Nr. 530 "Dzelzceļa būvnoteikumi" (turpmāk - Noteikumi) nosaka dzelzceļa infrastruktūras objektu būvniecības procesam nepieciešamos dokumentus un to saturu, kā arī būvniecības atļaujās iekļaujamos nosacījumus. Šīs prasības atbilst 2014. gada normatīvajam regulējumam dzelzceļa savstarpējās izmantojamības jomā. Ar Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumiem Nr. 374 "Dzelzceļa savstarpējās izmantojamības noteikumi" Latvijā tika pārņemtas Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 11. maija Direktīvas (ES) 2016/797 par dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību Eiropas Savienībā prasības, kas precizē prasības, kuras ietekmē arī dzelzceļa infrastruktūras objektu būvniecību. Dzelzceļa likuma 43. 4 pants nosaka, ka vilcienu vadības un signalizācijas stacionāro lauka iekārtu, energoapgādes un infrastruktūras apakšsistēmas nodod ekspluatācijā tikai tad, ja tās ir projektētas, būvētas un uzstādītas atbilstoši pamatprasībām un ir saņemta attiecīga atļauja. Stacionāra var ietvert sevī arī vairākus būvobjektus Būvniecības likuma izpratnē. Ņemot vērā praktisko pieredzi, it īpaši īstenojot Rail Baltica projektu, Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija konstatē virkni gadījumu, kad Noteikumu piemērošana rada nepieciešamību sagatavot papildu atbilstības novērtēšanas institūciju dokumentus, kas nepieciešami tikai būvniecības procesā, bet nav nepieciešami stacionārās iekārtas, kurā būvobjekts iekļaujas, pieņemšanai ekspluatācijā atbilstoši normatīvajiem aktiem par savstarpējo izmantojamību.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Noteikumu 16. un 36. punkts satur prasības, kas nosaka būvatļaujās norādīt projektēšanai piemērojamās Eiropas dzelzceļa sistēmas savstarpējās izmantojamības tehniskās specifikācijas vai to daļas, kuru izvēle un piemērošana ir noteikta normatīvajos aktos par savstarpējo izmantojamību. Atbildība par šo procesu ir pasūtītājam atbilstoši atļaujas nodot ekspluatācijā stacionāro iekārtu procesu piemērošanas īstenošanas plāniem, kas ir ārpus būvniecības procesiem.
Risinājuma apraksts
Projekta 2. un 3. punkts paredz precizēt Noteikumu 16.punktā noteikto informāciju, ko jāiekļauj būvatļaujā, nosakot tikai sasaisti ar normatīvajiem aktiem par savstarpējo izmantojamību. Savukārt Projekta 1.punkts paredz jau būvniecības ieceres stadijā noteikt būvniecības sasaisti ar atļaujas nodot ekspluatācijā stacionāro iekārtu procesu piemērošanu.
Problēmas apraksts
Noteikumu 31., 38., 41. un 67. punkts paredz noteiktas prasības, kuras izriet no normatīvajiem aktiem par savstarpējo izmantojamību, tostarp iesniegt verificēšanas deklarācijas, kuras korekti izsniegt var tikai pirms visas stacionārās iekārtas, nevis atsevišķa būvobjekta nodošanas ekspluatācijā.
Risinājuma apraksts
Projekta 7. un un 9. punkts paredz svītrot prasības, kas dublējas normatīvajos aktos par savstarpējo izmantojamību, savukārt Projekta 5. un 10. punkts procesu uzraudzības nolūkos paredz, ka pirms projektēšanas nosacījumu izpildes akceptēšanas un būvobjekta nodošanas ekspluatācijā tiek iesniegts ziņojums (pierādījumi) par normatīvajos aktos par savstarpējo izmantojamību prasību izpildi.
Problēmas apraksts
Noteikumu 30. punkts paredz, ka būvprojekta ekspertīze nav nepieciešama tām būvprojekta daļām vai sadaļām, kuras ir verificētas atbilstoši normatīvajiem aktiem par Eiropas dzelzceļa sistēmu savstarpēju izmantojamību. Praktiskā pieredze, it īpaši īstenojot Rail Baltica projektu, rāda, ka verificēšanas procedūru veikšanas laiks un tvērums atšķiras no būvprojekta ekspertīzes veikšanas laika un tvēruma.
Risinājuma apraksts
Lai novērstu pretrunas starp verificēšanas un būvprojekta ekspertīzes veikšanas procesiem Projekta 4.punkts paredz svītrot noteikumu 30.punktu.
Problēmas apraksts
Noteikumu 39. punkts paredz, ka būvdarbus drīkst veikt tikai būvkomersants, kas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir saņēmis drošības apliecību dzelzceļa infrastruktūras tehniskā aprīkojuma būvniecībai. Īstenojot Rail Baltica projektu ir virkne būvobjektu, kuriem nav tiešas saskarnes ar eksistējošu dzelzceļa sistēmu.
Risinājuma apraksts
Lai mazinātu administratīvo slogu, Projekta 8. punkts paredz, ka drošības apliecību obligāti ir jāsaņem būvkomersantam, kas veic dzelzceļa infrastruktūras objekta būvdarbus, kas notiek blakus ekspluatācijā esošai dzelzceļa infrastruktūrai un ietekmē tās darbību.
Problēmas apraksts
Noteikumu 79. punkts nosaka kritērijus, kad dzelzceļa infrastruktūras objekts ir uzskatāms par pieņemtu ekspluatācijā. Savukārt normatīvie akti par savstarpējo izmantojamību nosaka stacionārās iekārtas nodošanas ekspluatācijā kritērijus.
Risinājuma apraksts
Projekta 11. punkts paredz, ka, ja dzelzceļa infrastruktūras objekts ir ietverts stacionārajā iekārtā, uz kuru attiecas atļaujas nodot ekspluatācijā stacionāro iekārtu procedūra, tad pēc dzelzceļa infrastruktūras objekta nodošanas ekspluatācijā to izmanto atbilstoši atļaujas nodot ekspluatācijā stacionāro iekārtu procesu piemērošanas nosacījumiem. Savukārt stacionārā iekārta, kurā iekļaujas ekspluatācijā nodots dzelzceļa infrastruktūras objekts, ir uzskatāma par pieņemtu ekspluatācijā pēc normatīvajos aktos par dzelzceļa savstarpējo izmantojamību norādītās atļaujas nodot ekspluatācijā stacionārās iekārtas saņemšanas.
Problēmas apraksts
Noteikumu 87. punkts satur novecojušas normas un konfliktē ar šo projektu, jo tiek svītrots 38.4. apakšpunkts.
Risinājuma apraksts
Projekta 12. punkts paredz Noteikumu 87. punkta svītrošanu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?
Nē

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • Dzelzceļa sistēmas dalībnieki (dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāji, dzelzceļa infrastruktūras objektu būvnieki, citas personas).
Ietekmes apraksts
Tiek precizētas prasības gadījumos, kad nepieciešams arī nodot ekspluatācijā stacionārās iekārtas.
Juridiskās personas
  • visi uzņēmumi
  • Dzelzceļa sistēmas dalībnieki (dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāji, dzelzceļa infrastruktūras objektu būvnieki, citas personas).
Ietekmes apraksts
Tiek precizētas prasības arī gadījumos, kad nepieciešams nodot ekspluatācijā stacionārās iekārtas.
Nozare
Transports un uzglabāšana
Nozaru ietekmes apraksts
Tiek precizētas prasības būvniecības procesiem gadījumos, kad nepieciešams nodot ekspluatācijā stacionārās iekārtas.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?
Jā

2.2.1. uz makroekonomisko vidi:

Nē

2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:

Nē

2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:

Jā
Ietekmes apraksts
Tiek precizētas prasības būvniecības procesiem gadījumos, kad nepieciešams nodot ekspluatācijā stacionārās iekārtas.

2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:

Jā
Ietekmes apraksts
Tiek precizētas prasības būvniecības procesiem gadījumos, kad nepieciešams nodot ekspluatācijā stacionārās iekārtas.

2.2.5. uz konkurenci:

Nē

2.2.6. uz nodarbinātību:

Nē

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-

4.2. Cita informācija

Projekts ir saturiski saistīts ar Ministru kabineta noteikumu projektu 23-TA-2402 "Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumos Nr. 374 "Dzelzceļa savstarpējās izmantojamības noteikumi"".
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē

5.3. Cita informācija

Apraksts
Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 11. maija Direktīva (ES) 2016/797 par dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību Eiropas Savienībā ir pārņemta Dzelzceļa likumā un Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumos Nr. 374 "Dzelzceļa savstarpējās izmantojamības noteikumi"

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Satiksmes ministrija, Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija
Nevalstiskās organizācijas
Nē
Cits
Nē

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://vktap.mk.gov.lv/public_participations/public_discussions/new?source_id=59610c66-7629-476e-9618-57aba154310a&source_type=legal_acts%2Fheaders

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

-

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija
  • Būvniecības valsts kontroles birojs

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi