Anotācija (ex-ante)

Lai nodrošinātu augstāko izglītības institūciju un zinātnisko institūciju strukturālās pārmaiņas, lai veicinātu izcilību un augstākās izglītības un zinātnes kvalitātes un resursu ieguldījumu efektivitāti un starptautisko konkurētspēju, ir nepieciešams atbalsts šādu strukturālo pārmaiņu īstenošanai, tai skaitā nodrošinot augstāko izglītības institūciju un zinātnisko institūtu reorganizāciju un konsolidāciju, lai nodrošinātu pārdomātu un efektīvu izglītības sistēmu Latvijā, kā arī veicinātu resursu koplietošanu un optimizāciju augstākās izglītības sistēmā.

Konsolidācijas granti ir paredzēti, lai koordinēti un atbildīgi virzītu augstākās izglītības reformu ieviešanu augstskolās.
Valsts augstskolās ir jau izveidotas padomes un Ministru kabinets ir noteicis katras institūcijas stratēģisko specializāciju. Turpmāki ieguldījumi tiks nodrošināti ar nosacījumiem, lai izstrādātu pētniecības projektus, doktorantūras skolas, ieviestu akadēmiskās karjeras amatus (ieskaitot tenūras amatus), lai veidotu izcilības studiju programmas atbilstoši šīm stratēģiskajām prioritātēm, reformu ieviešanu vadot augstskolas padomei.
Papildu iniciatīvas, piemēram, “exit” granti, var dot papildu stimulu ātrākai reformu īstenošanai. “Exit” granti plānoti tikai Atveseļošanas plāna investīciju ietvaros, pēc 2026.gada nav plānots turpināt to finansēšanu no citiem avotiem. Paralēli šīm aktivitātēm konsolidācijas grantu nosacījums būs strukturālo reformu īstenošana. Iekšējās konsolidācijas nosacījums būs akadēmisko un administratīvo struktūrvienību, tai skaitā augstāko izglītības iestāžu padotībā esošo koledžu, optimizācija, akadēmisko un pētniecisko amatu integrācija, likvidēt (vai pārorientēt uz pieaugušo izglītības piedāvājumu) filiāles un pārskatīt studiju programmas, lai mazinātu dublēšanos. Ārējās konsolidācijas nosacījums būs augstākās izglītības institūcija vai zinātniskā institūta izstrādāts konsolidācijas plāns. Strukturālās pārmaiņas tiks plānotas un ieviestas ar investīcijas atbalstu līdz 2026.gada vidum, kad kāda no esošām augstākās izglītības institūcijām tiks integrēta esošā augstākās izglītības institūcijām, vai kāds no esošajiem zinātniskajiem institūtiem tiks integrēts citā esošā zinātniskā institūtā.
Galvenie pamatprincipi konsolidācijai balstās uz:
1) studiju tematisko pārklājumu,
2) pētniecības pārklājumu,
3) 2019.gada zinātnisko institūciju starptautiskā izvērtējuma rezultātiem,
4) ģeogrāfisko principu,
5) esošajām sadarbības iestrādnēm,
6) institūciju padotību.
Tiek prognozēts, ka vismaz 10 valsts augstskolas un zinātniskie institūti īstenos iekšējo vai ārējo konsolidāciju, ko noteiks institūciju iesniegtie konsolidācijas plāni. Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk arī - IZM) nodrošinās konsolidācijas plānu vērtēšanas kritēriju izstrādi un konsolidācijas plānu izvērtēšanu. Konsolidācijas plānu vērtēšanas kritēriji ietvers, piemēram, vai ir vienota attīstības stratēģija, resursu koplietošana, studiju programmu attīstība, kopīgu platformu veidošana, kā arī, vai ir apņemšanās īstenot iekšēju vai ārēju konsolidāciju, paredzot skaidru laika grafiku. Konsolidācijas grantu īstenošanas priekšnosacījums ir ar IZM saskaņots konsolidācijas plāns. Finansējuma saņēmēji būs valsts augstskolas vai zinātniskais institūts atbilstoši konsolidācijas plānam.
Rezultātā plānota augstskolu struktūrvienību, tai skaitā koledžu, skaita samazināšanās, īstenojot iekšējo konsolidāciju, vai augstskolu un zinātnisko institūtu skaita samazināšanās, īstenojot ārējo konsolidāciju.
Izvērtējot plānoto ieguldījumu demarkāciju, ir nepieciešams norādīt, ka Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam investīcijas ietver arī iepriekš nefinansētas darbības reformu īstenošanai, kā arī atsevišķos gadījumos palielina darbību apjomu. Eiropas Savienības (turpmāk - ES) fondu investīcijas turpinās sniegt atbalstu Atveseļošanas plāna ietvaros atbalstītajiem doktorantūras un pēcdoktorantūras grantiem, kā arī digitalizācijas, tehnoloģiju attīstības, pētniecības un izglītības infrastruktūras uzlabošanas iniciatīvām. ES fondu atbalsts papildus plānots arī šādām reformu komponentēm - jaunā akadēmiskās karjeras modeļa ieviešana un cikliskas institucionālās akreditācijas ieviešana, kas savukārt nav plānots Atveseļošanas plāna investīciju ietvaros. Atšķirībā no iepriekšējiem ieguldījumiem, jaunajā plānošanas periodā plānots vairāk investēt pētniecības cilvēkresursu atjaunotnē un stiprināšanā, kas ir arī viena no Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādņu 2021.-2027. gadam prioritātēm, kā arī kopumā kāpināt ieguldījumus pētniecībā un attīstībā (turpmāk - P&A), lai sasniegtu nacionāli nosprausto mērķi- paaugstināt P&A izdevumus līdz 1,5% no iekšzemes kopprodukta.
Pēc plānoto investīciju aktivitāšu veida un satura ir saskatāma papildinātība ar šādiem ES fondu ieguldījumiem:
ES fondi 2014-2020: Specifiskais atbalsta mērķis (turpmāk - SAM) 8.2.1., SAM 8.2.2. 3.kārta, SAM 8.2.3., SAM 1.1.1 pasākums 1.1.1.2. un 1.1.1.3.
ES fondi 2021-2027: SAM 1.1.1. (Doktorantūras granti| Studentu inovāciju granti | Pēcdoktorantu pētījumi, t. sk. izcila ārvalstu akadēmiskā un zinātniskā personāla piesaiste | RIS3 inovācijas centri), SAM 4.2.2./ SAM 4.2.1. (Studiju modernizācija un digitalizācija | Akadēmiskās karjeras sistēmas  reformas ieviešana | Cikliskā institucionālā akreditācija).
Starp ES fondu un Atveseļošanas plāna investīcijām veidosies šāda ieguldījumu papildinātība:
1)  ar ES fondu 2014-2020 ieguldījumiem ir iesākts atbalsts  augstskolu pārvaldības uzlabošanas un digitalizācijas iniciatīvu īstenošanai, tehnoloģiju attīstībai, izglītības un pētniecības infrastruktūras uzlabojumiem, jaunu konkurētspējīgu studiju programmu izveidei, doktorantūras grantu aprobācijai, pēcdoktorantu atbalstam, ko plānots turpināt atbalstīt ar Atveseļošanas plāna investīcijām.
2) tikai ar Atveseļošanas plāna investīcijām plānoti granti strukturālo pārmaiņu īstenošanai (ārējai un iekšējai konsolidācijai), „Exit” granti, zinātnieku (profesoru) granti, iekšējās pētniecības un attīstības granti.
3) tikai ar ES fondu 2021-2027 ieguldījumiem plānots sniegt atbalstu  jaunā akadēmiskās karjeras modeļa ieviešanai, cikliskas institucionālās akreditācijas ieviešanai un inovāciju grantiem studentiem;
4) gan ar Atveseļošanas plāna, gan ES fondu 2021-2027 plānots finansējums studiju vides modernizācijai un digitalizācijai, Viedās specializācijas stratēģijas (Research and Innovation strategy for smart specialization) (turpmāk - RIS3) inovācijas centriem, doktorantūras un pēcdoktorantūras grantiem.
Demarkācija tiks nodrošināta atbalstāmo darbību ietvarā, lai novērstu dubultās finansēšanas riskus. Atveseļošanas plāna investīcijas ietvaros galvenais uzsvars tiks likts uz augstskolu stratēģiskās specializācijas jomu attīstīšanu, bet ES fondu 2021- 2027 virziens tiks vērsts uz RIS3 jomu attīstību un tautsaimniecības transformāciju. Papildus visu Atveseļošanās plāna un ES fondu 2021-2027 ieguldījumu vērtēšanā, kas ir saistīti ar ieguldījumiem augstskolu un zinātnisko institūciju infrastruktūrā un digitalizācijā, tai skaitā aprīkojumā, būs iesaistīti IZM un nozares eksperti, līdz ar to tiks nodrošināta demarkācija starp projektos plānotajām investīcijām.
Paredzot, ka 5.2.1.1. otrās kārtas ietvaros Konsolidācijas un pārvaldības izmaiņu ieviešanas granti sniegs atbalstu konsolidācijas procesā iesaistīto augstākās izglītības institūciju un zinātnisko institūtu akadēmiskās un pētnieciskās kapacitātes stiprināšanai, nodrošinot atbalstu gan strukturālo pārmaiņu ieviešanai, pārvaldības izmaiņu ieviešanai, kā arī nodrošinot atbalstu konsolidācijas procesā iesaistīto pušu akadēmiskā un zinātniskā personāla pētniecības kompetenču pilnveidei, nodrošinot iespēju īstenot akadēmiskās karjeras grantus un iekšējos pētniecības un attīstības grantus. 
Sākotnēji paredzētais finansējums P&A izcilības stiprināšanai no kā iepriekš tika atrasts nepieciešamais konsolidācijas finansējums OSI un BMC, ņemot vērā šobrīd nepietiekamo finansējumu tieši zinātnes universitāšu izcilības stiprināšanai ir pārdalīts par labu RTU, RSU, LU un LBTU caur šo universitāšu specifisku atbalstu universitātes pētniecības izcilības attīstīšanai.
Šī pārdale uz ANM konsolidācijas programmu nemaina izcilības fokusu un paredz arī papildu sasniedzamos rezultātus (akadēmiskās karjeras grantus un iekšējos P&A grantus četrām zinātnes universitātēm). Galvenie principi nosakot šī finansējuma iekšējo sadalījumu starp četrām zinātnes universitātēm balstās uz to, ka 50 % no P&A izcilības finansējuma ir paredzēti LU, RTU un RSU saistībā ar šo augstskolu identificēto slogu, saistībā ar konsolidētajām augstskolām, kur, lai samazinātu risku, ka caur šo konsolidāciju ciestu šo augstskolu rezultāti un pozīcijas augstskolu reitingos. LU, RTU un RSU šos 50 % iekšēji sadala vienādās daļās starp šim augstskolā. Pārējie 50 % no P&A izcilības finansējuma tiek sadalīti starp visām četrām zinātnes universitātēm pēc to zinātniskās kapacitātes, jeb saņemtā zinātnes bāzes finansējuma 2023.gadam. Papildus, lai nodrošinātu lielāku ietekmi no palielināta ANM finansējuma zinātnes universitātēm tiek paredzēts, ka zinātnes universitātēm pārvirzītais izcilības finansējums ir tematiski fokusēts zinātnes nozarēm un attīstības nišām, kurām ir vislielākais izcilības potenciāls, kā arī attiecībā par to ietvaros īstenotajiem iekšējie P&A granti, īpaša loma augstskolām ir jāpievērš sadarbībai starp zinātnes universitātēm un zinātniskajiem institūtiem.



Noteikumu projekta 2.punktā definēti noteikumu projektā lietotie termini. Kur noteikumu projekta 2.9. un 2.10. apakšpunktā noteiktie termini definēti atbilstoši Komisijas 2014.gada 17.jūnija regulai Nr.651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu, bet 2.12. apakšpunktā noteiktais termins definēts atbilstoši Komisijas Paziņojumam “Pētniecībai, izstrādei un inovācijai piešķiramā valsts atbalsta nostādnes” (2022/C 414/01).
Noteikumu projektā 3. un 4. punktā noteikts, ka investīcijas ietvaros Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk - IZM) pilda Nozares ministrijas funkcijas un Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (turpmāk - aģentūra) slēdz vienošanas par investīciju īstenošanu un piešķir investīcijas atbalstu atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumos Nr.621 “Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna īstenošanas un uzraudzības kārtība” (turpmāk - MK noteikumi Nr.621) noteiktajam. Nozares ministrija, Centrālā finanšu un līgumu aģentūra un Iepirkumu uzraudzības birojs investīcijas ietvaros pilda tiem paredzētos pienākumus, kas noteikti MK noteikumos Nr.621. Papildus Nozares ministrija pilda arī citus uzdevumus, kas tai paredzēti noteikumu projekta 55.punktā.
Noteikumu projekta 5.punktā noteiktais investīcijas otrās kārtas mērķis sekmēs augstāko izglītības institūciju un zinātnisko institūtu strukturālās pārmaiņas, tai skaitā nodrošinot izcilību un augstākās izglītības un zinātnes kvalitātes un resursu ieguldījumu efektivitāti un starptautisko konkurētspējas pieaugumu. Minētā mērķa sasniegšanai ir nepieciešams nodrošināt atbalstu augstākās izglītības institūciju un zinātnisko institūtu reorganizācijai un konsolidācijai, kas tai skaitā nodrošinās pārdomātu un efektīvu izglītības sistēmu Latvijā, veicinot resursu koplietošanu un optimizāciju augstākās izglītības sistēmā.
Investīcijas mērķa grupa definēta noteikumu projekta 6.punktā un tās ir augstākās izglītības institūcijas, zinātniskie institūti, akadēmiskais personāls, administratīvais personāls un zinātniskais personāls, pēcdoktoranti un doktoranti.

Kopējie investīcijas ietvaros sasniedzamie reformas mērķa rādītāji ir:
1) līdz 2023. gada 30.jūnijam ar Izglītības un zinātnes ministriju saskaņoti augstākās izglītības institūciju konsolidācijas plāni  - vismaz 4. Šāds reformas mērķa rādītājs ir priekšnosacījums tālākām reformas ietvaros īstenotām darbībām. Kā jau tas noteikumu projektā paredzēts, tad pirms investīciju projektu iesniegumu iesniegšanas finansējuma saņēmējiem ir nepieciešams saskaņot ar IZM augstākās izglītības institūciju vai zinātnisko institūtu konsolidācijas plānus. Līdz ar to ir nepieciešamas savlaicīgi vienoties par plānotām konsolidācijas vai reorganizācijas formām starp visām konsolidācijas procesā iesaistītām pusēm, lai sagatavotu kvalitatīvu konsolidācijas plānu, kurā tiktu skaidri atrunātas plānotās darbības arī tālākajos īstenojamajos investīcijas otrās kārtas projektos.
2) līdz 2026.gada 30.jūnijam valsts augstskolu īpatsvars, kurās ieviestas pārvaldības izmaiņas - 100%. Paredzot, ka visas augstākās izglītības iestādes ir ieviesušas jauno pārvaldības modeli, tostarp:
- atbilstoši izstrādājot vai grozot iekšējos normatīvos aktus, t.sk. Satversmi; 
- iekšējās vadības struktūrvienības (senāts, padome, rektors) darbojas saskaņā ar jauno atbildības un kompetenču sadalījumu; 
- rektora ievēlēšanas kritēriji ir nostiprināti atbilstoši Augstskolu likumā noteiktajam;
- tādas vadības grupas iecelšana, kas nodala akadēmisku un stratēģisku lēmumu pieņemšanu.

Investīcijas otrās kārtas sasniedzamos mērķa rādītājus (līdz 2026.gada 30.jūnijam)  un uzraudzības rādītājus (līdz 2024.gada 30.septembrim) veido:
1) līdz 2026.gada 30.jūnijam ieviesti konsolidācijas plāni - vismaz 4;
2) līdz 2026.gada 30.jūnijam parakstīti akadēmiskās karjeras grantu līgumi - vismaz 315, tai skaitā vismaz 150 līdz 2024.gada 30.septembrim;
3) līdz 2026.gada 30.jūnijam parakstīti iekšējie pētniecības un attīstības grantu līgumi - vismaz 90, tai skaitā vismaz 45 līdz 2024.gada 30.septembrim.
Minētie mērķa un uzraudzības rādītāji ir savstarpēji saistīti, paredzot, ka investīciju projektu īstenošanu ir nepieciešams uzsākt savlaicīgi, lai nodrošinātu plānoto uzraudzības rādītāju sasniegšanu jau 2024.gada septembra beigās.

5.2.1.1.investīcijas otrās kārtas ievaros paredzēts finansējums, lai nodrošinātu gan atbalstu zinātniskās kapacitātes celšanai konsolidācijas ietvaros, gan paredzot finansējumu izcilības veicināšanai.
Papildus norādām, ka uz doto brīdi ir jau sasniegts 5.2.1.r. reformas rādītājs - Augstākās izglītības institūciju pārvaldības reforma, kas paredz, ka ir stājušies spēkā tiesību aktu grozījumi atbilstoši augstākās izglītības institūciju pārvaldības reformai:
2021. gada 16. augustā stājās spēkā grozījumi Augstskolu likumā (https://www.vestnesis.lv/op/2021/121B.5), kas ietver:
-  universitāšu tipoloģijas un kritēriji, lai kvalificētos konkrētam tipam;
-  universitāšu padomju izveides un apstiprināšanas procedūra, padomju kompetence, precizējot Senāta, rektora un konstitucionālās asamblejas kompetenci;
-  jaunu universitātes rektoru atlases un apstiprināšanas procedūra;
-  universitāšu stratēģiskās specializācijas noteikšana.

Stājās spēkā Ministru kabineta 2021. gada 14. septembra noteikumi Nr.636 "Ministru kabineta virzītu valsts augstskolas padomes locekļu atlases, izvirzīšanas un atsaukšanas kārtība" (https://www.vestnesis.lv/op/2021/181.13)
un Ministru kabineta 2021. gada 17. septembra rīkojums Nr. 655 "Par valsts augstskolu tipiem" (https://www.vestnesis.lv/op/2021/182.14).
Stājās spēkā arī  Ministru kabineta 2022. gada 21. jūnijā apstiprinātais rīkojums "Par valsts augstskolu stratēģisko specializāciju"  (https://www.vestnesis.lv/op/2022/121.22)

Finansējuma saņēmējiem sasniedzamie nacionālie rādītāji tiks noteikti to izstrādātajos konsolidācijas plānos, ņemot vērā dažādo konsolidācijas raksturu. Ņemot vērā, ka konsolidācija var skart  divu zinātnes universitāšu vai lietišķo zinātņu universitāšu juridisku konsolidāciju vai gluži pretēji iekšēju konsolidāciju, tad vienoti nacionālie rādītāji nav noteikti, bet tie tiks noteikti konsolidācijas plānā, balstoties uz tajā ietvertām darbībām un plānoto laika grafiku.
Visu mērķa rādītāju sasniegšana paredzēta investīcijas 2. kārtas ietvaros, paredzot finansējumu akadēmiskās karjeras grantiem un iekšējiem pētniecības un attīstības grantiem. Nodrošinot arī finansējumu, kas ir paredzēts strukturālo pārmaiņu īstenošanai, “exit” grantiem, digitalizācija, tehnoloģiju attīstība, pētniecības un izglītības infrastruktūras uzlabošanai, jaunu izcilības studiju programmu izveidei. Ņemot vērā, finansējuma saņēmēju dažādo raksturu, ir grūti noteikt sīkāku finansējuma sadalījumu starp visām šīm aktivitātēm, bet Nozares ministrija ar finansējuma saņēmējiem par tiem sasniedzamajiem rādītājiem šī investīciju finansējuma kontekstā vienosies konsolidācijas plānos.

Investīcijas ietvaros sasniedzamais mērķa rādītājs - noslēgtie konsolidācijas grantu līgumi - sniedz ieguldījumu arī Komisijas 2021. gada 28. septembra deleģētās regulas Nr. 2021/2106, ar kuru, nosakot atveseļošanas un noturības rezultātu pārskata kopējos rādītājus un detalizētos elementus, papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/241, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu (turpmāk - Regula Nr.2021/2106), pielikumā „Kopējo rādītāju saraksts” noteiktā kopējā rādītāja “atbalstītajās pētniecības struktūrās strādājošie pētnieki” sasniegšanā.
Investīcijas ietvaros sasniedzamie mērķa rādītāji  - noslēgtie akadēmiskās karjeras grantu līgumi un noslēgtie iekšējie pētniecības un attīstības grantu līgumi, sniedz ieguldījumu Regulas Nr. 2021/2106 pielikumā „Kopējo rādītāju saraksts” noteiktā kopējā rādītājā “to jauniešu skaits vecumā no 15 līdz 29 gadiem, kuri saņem atbalstu”, paredzot, ka rādītāju datus sadala pēc dzimuma (vīrieši, sievietes un nebinārās personas). Personas atbilstību kopējam rādītājam finansējuma saņēmējs, atbilstoši dokumentējot un saglabājot liecības, pārbauda pirmajā dienā, kad granta saņēmējam, atbilstoši granta līgumā noteiktajam, tiek nodrošināts atbalsts šīs investīcijas ietvaros. Balstoties uz granta līgumos pieejamo informāciju finansējuma saņēmējs Centrālai finanšu un līgumu aģentūrai iesniedz anonimizētus dalībnieku datus par katru no kopējiem rādītājiem, ko nepieciešamības gadījumā ir iespējams identificēt.

Saskaņā ar Latvijas Republikā spēkā esošiem normatīviem aktiem personas netiek iedalītas nebinārās personās. Saskaņā ar šobrīd rīcībā esošo informāciju, tuvākajā laikā nav plānots arī veikt grozījumus normatīvajos aktos, paredzot personas iedalīt arī nebinārās personās. Ievērojot minēto, informācija tiks apkopota un sniegta Eiropas Komisijai.
Investīcijas ietvaros sasniedzamais uzraudzības rādītājs iekļauts Atveseļošanas plāna Darbības kārtība, par kuru vienojas Eiropas Komisija un Latvija II pielikumā un tas paredzēts, lai pilnvērtīgi būtu iespējams sekot līdzi investīcijas otrās kārtas projektu ieviešanas progresam, ka arī finanšu plūsmas nodrošināšanai, paredzot konkrētus atskaites punktus, par kuru sasniegšanu būtu iespējams sniegt atskaites Eiropas Komisijai.
Papildus Atveseļošanas fonda noteiktajiem investīcijas mērķa un investīcijas uzraudzības rādītājiem, Nozares ministrija paredz, ka atbilstoši noteikumu projekta 8.punktam finansējuma saņēmējiem tiks noteikti nacionālie rādītāji, kas tiks iestrādāti katra finansējuma saņēmēja konsolidācijas plānā. Tādējādi nodrošinot, ka Nozares ministrija varētu sekot līdzi finansējuma saņēmēju investīcijas otrās kārtas projektu ieviešanas progresam. Attiecībā uz iepriekš minēto rādītāju uzraudzību noteikumu projekta 10.punktā paredzēts, ka noteikumu projekta 7. un 9.punktā noteikto investīcijas mērķa un uzraudzības rādītāju uzraudzību veiks aģentūra, bet noteikumu projekta 8.punktā noteikto nacionālo rādītāju uzraudzību un apstiprināšanu nodrošinās Nozares ministrija, paredzot to uzskaiti arī Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā (turpmāk - Vadības informācijas sistēma).
Nozares ministrijas ieskatā jēgpilni ir uzkrāt visus ar investīcijas īstenošanu saistītus rādītājus vienuviet, vienā datu bāzē (KPVIS), kur ērti tos izmantot un analizēt, arī gadījumos, ja tie neizriet no Atveseļošanas fonda plānošanas dokumentiem. Ņemot vērā, ka Nozares ministrija apstiprinās finansējuma saņēmēju sasniegtos nacionālos rādītājus, tad tā arī uzņemas atbildību par uzkrāto specifisko projekta līmeņa rādītāju datu ticamību kopā ar finansējuma saņēmēju un sadarbības iestādei nav jāveic datu pārbaudes. Uzkrāto datu pamatā būs informatīvi un kalpos nozares vajadzībām. 
Noteikumu projekta 7.punktā noteikto investīcijas mērķa un uzraudzības rādītāju izpildi apliecina atbilstoši Atveseļošanas fonda plāna Darbības kārtības, par kuru vienojas Eiropas Komisija un Latvija, I pielikumā ir noteiktajiem pārbaudes mehānismiem, kas nepieciešama, lai pienācīgi pamatotu maksājuma pieprasījumu. (Sīkāki apraksti pieejami: https://www.esfondi.lv/upload/anm/darbibas_kartiba_lv.pdf)

Noteikumu projekta 11.punkts un 12. punkts paredz, ka investīciju projektu īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases ietvaros, kā arī investīcijas īstenošanai kopējais pieejamais finansējumus ir 88 236 414 euro, tai skaitā Atveseļošanas fonda finansējums - 81 005 000 euro un valsts budžeta līdzfinansējums  - 7 231 414 euro apmērā. Investīcijas īstenošanai finansējums tiks nodrošināts grantu veidā.

5.2.1.1. investīcijas otrās kārtas kopējais finansējums apmēram vienādi sadalās starp aktivitātēm, kas paredzētas konsolidācijas procesu nodrošināšanai (55%) un grantiem(45%), kas paredzēti, lai nodrošinātu atbalstu zinātniskās kapacitātes celšanai konsolidācijas ietvaros.

Noteikumu projekta 14. punktā ir noteikti finansējuma saņēmēji un tiem pieejamais finansējums noteikuma projekta 5.punktā noteikto mērķu sasniegšanai, paredzot, ka:
1) ārējai konsolidācijai, kuras rezultātā notiek zinātnes universitātes vai lietišķo zinātņu universitātes juridiska konsolidācija citā zinātnes universitātē, tām apvienojoties, kopējais pieejamais finansējums ir līdz 10 871 594 euro, paredzot Rīgas Tehnisko universitāti kā finansējuma saņēmēju, kas nodrošinātu Liepājas Universitātes konsolidāciju.
2) ārējai konsolidācijai, kuras rezultātā notiek divu lielu zinātnisko institūtu apvienošanās, kopējais pieejamais finansējums ir līdz 10 871 594 euro, paredzot Latvijas Organiskās sintēzes institūta kā finansējuma saņēmēju, kas nodrošinātu Latvijas Organiskās sintēzes institūta un Latvijas Biomedicīnas pētījuma un studiju centra apvienošanu;
3) ārējai konsolidācijai, kuras rezultātā notiek lietišķo zinātņu augstskolas juridiska konsolidācija zinātnes universitātē, tām apvienojoties, kopējais pieejamais finansējums ir līdz 7 827 549 euro katram finansējuma saņēmējam:
a) Rīgas Tehnisko universitāti, kas nodrošina Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas konsolidāciju;
b) Latvijas Universitāti, kas nodrošina Banku augstskolas konsolidāciju;
c) Rīgas Stradiņa universitāti, kas nodrošina Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas konsolidāciju;
4) ārējai konsolidācijai, kuras rezultātā notiek zinātniskā institūta konsolidācija citā zinātniskajā institūtā, tiem apvienojoties, kopējais pieejamais finansējums ir līdz 1 630 740 euro, kur finansējuma saņēmējs būtu Elektronikas un datorzinātņu institūts, kas nodrošina Fizikālās enerģētikas institūta konsolidāciju.
5) iekšējai konsolidācijai Latvijas Universitātei - kopējais pieejamais finansējums ir līdz 11 409 231 euro;
6) iekšējai konsolidācijai Rīgas Tehniskai universitātei -  kopējais pieejamais finansējums ir līdz 17 704 711 euro, tai skaitā nodrošinot jau pievienotās Latvijas Jūras akadēmijas konsolidācijas pabeigšanu;
7) iekšējai konsolidācijai Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātei -  kopējais pieejamais finansējums ir līdz 4 061 683 euro;
8) iekšējai konsolidācijai Rīgas Stradiņa universitātei -  kopējais pieejamais finansējums ir līdz 7 660 635 euro;
8) iekšējai konsolidācijai Latvijas kultūras akadēmijai - kopējo pieejamo finansējumu līdz 543 579 euro.
Nosakot maksimāli pieejamo finansējumu apmēru katram finansējuma saņēmējam, tika ņemts vērā gan konsolidējamo vienību skaits, lielums, akadēmiskā personāla un izglītojamo skaits, gan vērtējot potenciāli nepieciešamos resursus konsolidācijas īstenošanai. 
Pēc konsolidācijas veikšanas, konsolidācijas procesā iesaistītām augstākās izglītības institūcijas un zinātniskajiem institūtiem pārņemot konsolidējamo vienību funkcijas, saglabāsies nesaimnieciskas pamatdarbības raksturu, līdz ar to atbalsts saimnieciskai darbībai netiek sniegts un nav jāpiemēro Komercdarbības atbalsta kontroles likuma normas.
Noteikumu projekta 15.punkts paredz, ka katrā noteikumu projekta 14.punktā minētās konsolidācijas gadījumā vismaz 45 procenti no kopējā piešķirtā finansējuma investīcijas otrās kārtas projektā ir jāparedz akadēmiskās karjeras grantiem un iekšējiem pētniecības un attīstības grantiem. Ņemto vērā, ka minētie akadēmiskās karjeras granti un iekšējo pētniecības un attīstības granti ir svarīgi investīcijas otrās kārtas kopējo mērķu rādītāju sasniegšanā.
Noteikumu projekta 16.punktā noteikti katram finansējuma saņēmējam sasniedzami investīcijas otrās kārtas mērķa rādītāji un to sasniegšanas termiņš.
Noteikumu projekta 17. un 18. punkts paredz, ka  projekta iesniedzējs var būt augstākās izglītības institūcija vai zinātniskais institūts, kas ir saskaņojis ar IZM konsolidācijas plānu par kādu no noteikumu projekta 14.punktā minētajām konsolidācijām. Tāpat paredzēta iespēja, ka projekta iesniedzējs var iesniegt vienu investīcijas otrās kārtas projektu, kas aptver vairākus noteikumu projekta 14.punktā konsolidācijas gadījumus, bet tādā gadījumā, investīcijas otrās kārtas projekta iesniegumā paredzētām darbībām ir jābūt skaidri nodalītām un izsekojamām starp šo noteikumu 14. punktā minētajām konsolidācijām. Paredzot, ka investīciju otrās kārtas projekta iesniedzējs par finansējuma saņēmēju kļūst brīdī, kad pēc investīciju projekta iesnieguma apstiprināšanas noslēdz vienošanos ar aģentūru. Tāpat paredzēts, ka finansējuma saņēmējs investīciju otrās kārtas projektu īstenošanai var piesaistīt sadarbības partnerus, kas ir cita augstākā izglītības institūcija vai zinātniskais institūts, kas atbilstoši konsolidācijas plānam sadarbībā ar finansējuma saņēmēju īstenos strukturālās reformas.

Noteikumu projektā no 19. līdz 42.punktam definētas investīcijas otrās kārtas projektu ietvaros atbalstāmās darbības un izmaksas šo darbību īstenošanai. Atbalstāmās darbības var iedalīt piecās galvenās grupās:
1) konsolidācijas grantu īstenošana, tai skaitā:
   a) strukturālo pārmaiņu īstenošana (ārējai vai iekšējai konsolidācijai);
   b) digitalizācija, tehnoloģiju attīstība un pētniecības un izglītības infrastruktūras uzlabošana;
   c) jaunu un nākotnes izaicinājumiem un tematiskai specializācijai pielāgotu studiju programmu izveide;
   d) "exit" granti, darba tiesisko attiecību izbeigšanai ar akadēmisko personālu virs 65 gadiem;
2) akadēmiskās karjeras grantu īstenošana;
   a) doktorantūras grantu īstenošana;
   b) pēcdoktorantūras grantu īstenošana;
   c) zinātnieku (profesoru) grantu īstenošana;
3) iekšējo pētniecības un attīstības grantu īstenošana;
4) investīcijas otrās kārtas projekta vadība un īstenošana;
5) informācijas un publicitātes pasākumu īstenošana, tajā skaitā lai informētu par investīcijas otrās kārtas projektu kā par stratēģiski svarīgu.

Tāpat noteikumu projektā ir norādītas iespējamās izmaksas, lai sniegtu pēc iespējas plašāku skaidrojumu visām investīcijas otrās kārtas projektu īstenošanā un uzraudzībā iesaistītām pusēm.
Investīcijas otrās kārtas ietvaros īstenotie projekti noteikti kā stratēģiski nozīmīgi projekti.  Komunikācijas pasākumu izmaksas stratēģiski svarīgā projekta īstenošanai tiek attiecinātas no investīcijas otrās kārtas projekta, nodrošinot to nepārklāšanos ar Eiropas Komisijas pārstāvniecības piešķirto finansējumu komunikācijas pasākumu īstenošanai. 
Nosakot atlīdzības izmaksas investīcijas otrās kārtas projektā finansējuma saņēmējs ņem vērā normatīvos aktus, kas regulē atlīdzības izmaksu apmērus, kā arī paredz, ka sadarbības partneris var noteikt tādas investīcijas otrās kārtas projekta personāla atlīdzības izmaksas, kas atbilst viņa institūcijā noteiktajai iekšējai darba samaksas kārtībai/personāla atlīdzības politikai, līdz ar to investīcijas otrās kārtas projekta ietvaros investīcijas otrās kārtas projekta īstenošanas personāla atlīdzība dažādiem sadarbības partneriem var atšķirties. Vienlaikus šīm atšķirībām ir jābūt samērojamām un pierādāmām, un visiem sadarbības partneriem ir jāiesniedz šo izmaksu pamatojošie dokumenti – iekšējā darba samaksas kārtība, personāla atlīdzības politika un citi dokumenti, kas to apliecina. Nosakot atlīdzības izmaksas finansējuma saņēmējs un sadarbības partneri paredz, ka tiks ievēroti vienlīdzīgi nosacījumi gan attiecībā uz investīcijas otrās kārtas projektā nodarbinātajiem, gan citiem attiecīgās iestādes darbiniekiem, kuru atlīdzība netiek segta no investīcijas otrās kārtas projekta līdzekļiem.
Noteikumu projekts paredz, ka finansējuma saņēmējiem, nosakot projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksas, tas skaitā virsstundas un piemaksas, jāvadās pēc Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, kas regulē darba tiesiskās attiecības, kā arī no saimnieciski ekonomiskiem principiem, kas balstās finanšu vadības principos un ir samērīgi un ekonomiski pamatoti. Paredzot, ka finansējuma saņēmējs investīcijas projekta īstenošanas laikā ir spējīgs sniegt investīcijas projekta ieviešanu uzraugošam institūcijām pamatojumu, tai skaitā ekonomiskos ieguvumus, nepieciešamām virsstundām un piemaksām investīciju projekta ietvaros.
Īstenojot ārējas vai iekšējas konsolidācijas strukturālās pārmaiņas, jāņem vērā, ka var tikt paredzētas arī citas darbības un ar tām saistītās izmaksas, pie nosacījuma, ka tās ir saistītas ar strukturālo pārmaiņu īstenošanu un ir saskaņotas, apstiprinot konsolidācijas plānu. Ņemot vērā, ka noteikumu projektā nav iespējams atrunāt visas iespējamās nepieciešamās darbības ar kurām finansējuma saņēmējs saskarsies, īstenojot ārēju vai iekšēju konsolidācijas procesu, ir paredzēts, ka šādas darbības finansējuma saņēmējs varēs īstenot, tikai sniedzot atbilstošu pamatojumu konsolidācijas plānā, kā arī saņemot saskaņojumu no Izglītības un zinātnes ministrijas konsolidācijas plāna apstiprināšanas procesā. Piemēram, zinātnisko virzienu attīstības koncepcijas izvērtējums un ar to saistītās izmaksas, gadījumos, kad nepieciešams pieņemt lēmumu par darba tiesisko attiecību izbeigšanu ar akadēmiskā personāla pārstāvjiem.
Īstenojot "exit" grantus, tie tiek slēgti ar akadēmisko personālu virs 65 gadiem, kas uz savstarpējās vienošanās pamata ar augstākās izglītības institūciju piekrīt darba tiesisko attiecību izbeigšanai ar to. Tāpat "exit" grantus var plānot tam akadēmiskajam personālam, kas izbeidzot darba tiesiskās attiecības vai uz Augstskolu likuma 35.¹ panta otro daļu, paredzot, ka konsolidācijas procesā iesaistītās augstākās izglītības institūcijās netiek plānota kāda konkrēta zinātniskā virziena tālāka attīstība. Nosakot "exit" granta apmēru finansējuma saņēmējs balstās Augstskolu likuma 35.¹ panta otrajā daļā noteiktajā apjomā, kā arī saskaņā ar projekta iesniedzēja atalgojuma politiku un atlīdzības likmēm.
Investīcijas otrās kārtas projektos atbalstāmās darbības ir veidotas pēc analoģijas jau ar iepriekš īstenotām dažādām valsts vai Eiropas Savienības fondu programmām. Piemēram, Iekšējiem pētniecības un attīstības grantiem izmaksas plānotas līdzīgi kā Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektiem (FLPP), Doktorantūras grantiem izmaksas plānotas līdzīgi kā 8.2.2.specifiksā atbalsta mērķa "Stiprināt augstākās izglītības institūciju akadēmisko personālu stratēģiskās specializācijas jomās"  (turpmāk - SAM 8.2.2.) trešās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros, kas paredz atklāta konkursa ietvaros augstāko izglītības institūciju doktorantiem iegūt terminētu darba līgumus ar augstākās izglītības institūcijas vai zinātnisko institūtu ar promocijas darbu saistītu pētījumu vai uzdevumu veikšanai, tai skaitā augstākās izglītības institūcijai vai zinātnisko institūtam sniedzot iespēju nodrošināt pētniecības izmaksas, kas saistītas ar doktorantam darba līgumā noteikto pētījumu vai uzdevumu veikšanu. Tāpat puses, nodibinot darba tiesiskās attiecības, vienojas par doktoranta darba uzdevumiem un sasniedzamajiem rādītājiem. 5.2.1.1. investīcijas ietvaros nav paredzēts atbalsts doktorantiem, kas jau iepriekš ir saņēmuši atbalstu  8.2.2.SAM  ietvaros. Minētais nosacījums paredzēts, jo atbalsts doktorantiem pieejams bijis jau no 2018.gada, kas paredz, ka lielākai daļai doktorantu, kas saņēmuši atbalstu SAM 8.2.2. ietvaros ir pabeiguši savas studijas un ieguvuši doktora grādu.    
Pēcdoktorantūras grantiem atbalsts plānots līdzīgi kā 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā" 1.1.1.2. pasākuma "Pēcdoktorantūras pētniecības atbalsts" ietvaros, Zinātnieku (profesoru) grantiem izmaksas plānotas līdzīgi kā Fundamentālo un lietišķo pētījumu zinātnieku individuālajiem projektiem.
Paredzēts, ka, īstenojot akadēmiskās karjeras grantus un iekšējos pētniecības un attīstības grantus finansējuma saņēmēji tos īstenos, iekšējā konkursa kārtībā izstrādājot grantu atlases nosacījumus un kritērijus. Finansējuma saņēmējiem izstrādājot pēcdoktorantūras grantu, zinātnieku (profesoru) grantu un iekšējo pētniecības un attīstības grantu atlases nosacījumus, ir paredz, ka to vērtēšanā ir iesaistīti ārvalstu eksperti (ārvalstnieki, kuri nav algas nodokļa maksātāji Latvijas Republikā un atbilst noteikumu projekta 26.punkta prasībām), kas nodrošinās ārējas zinātniskās ekspertīzes veikšanu. Papildus tam, finansējuma saņēmēji var konsultēties ar Latvijas Zinātnes padomi, lai iegūtu vienotu pieeju grantu pieteikumu vērtēšanā, kā arī iestrādātu atlases nolikumos interešu konflikta prasību ievērošanu un konfidencialitātes prasību ievērošanu. Tāpat finansējuma saņēmējs nodrošina ārvalstu ekspertu iesaisti pēcdoktorantūras grantu, zinātnieku (profesoru) grantu un iekšējo pētniecības un attīstības grantu noslēguma zinātnisko pārskatu vērtēšanā. Paredzēts, ka finansējuma saņēmējs nodrošinās, ka, lai nodrošinātu granta pieteikumu un to noslēguma zinātnisko pārskatu izvērtēšanu, tiks izstrādāta kārtība, kādā tiks nodrošināta konfidencialitātes prasību ievērošana un interešu konflikta prasību ievērošana, identificēti apstākļi, kuri izraisa vai var izraisīt interešu konfliktu, kas rada apdraudējumu vai kaitējumu projektu īstenošanai, noteikti veicamie pasākumi un izstrādāti darbības plāni interešu konflikta preventīvai novēršanai un gadījumiem, kad interešu konflikts ir atklāts, kā arī, īstenojot projektu, paraksta apliecinājumu par interešu konflikta neesamību. Finansējuma saņēmējs pārliecinās, ka ārvalstu eksperts ir iepazinies ar attiecīgo kārtību un parakstījis apliecinājumu par interešu konflikta neesamību.
Noteikumu projekts neregulē konsolidācijas procesā iesaistīto institūciju akadēmiskās karjeras grantu un pētniecības un attīstības grantu konkursa norises formu  - ārēji vai iekšēji atklāts konkurss. Gadījumā, ja tiek atklātā konkursā tiek piesaistīti ārvalstu doktoranti, ārvalstu pēcdoktoranti vai ārvalstu akadēmiskais vai zinātniskais personāls akadēmiskās karjeras grantu vai iekšējo pētniecības un attīstības grantu īstenošanai, tad noslēdzot līgumu par konkrēto grantu īstenošanu, minētās personas var tikt nodarbinātas atbilstoši Augstskolu likuma 38.panta otrajai daļai vai Zinātniskās darbības likuma 37². pantam. Kā arī paredz, ka īstenotās zinātniskās darbības rezultāti, ko ārvalstu doktoranti, ārvalstu pēcdoktoranti, ārvalstu akadēmiskais vai zinātniskais personāls veic konkrētajā institūcijā akadēmiskās karjeras granta vai iekšējo pētniecības un attīstības granta ietvaros, ir attiecināmi uz konkrēto institūciju, kas šos grantu ir nodrošinājusi.
Nosacījumi minēto grantu vērtēšanai ir noteikti noteikumu projektā no  26. līdz 30. punktam.
Noteikumu projektā paredzētām mācību un tīklošanās pasākumu izmaksām ir jāsedz tiešās mācību un tīklošanās pasākumu izmaksas, kā piemēram, mācību maksa vai dalības maksa tīklošanās pasākumos, kas veicina pētnieka karjeras attīstību, kur papildus minētām izmaksām var paredzēt arī konferenču dalības maksu, ceļa izdevumus, kā arī papildu izmaksas, kas izriet no institūcijas rīkojuma par personas dalību mācībās vai tīklošanās pasākumā (uzturēšanās izmaksas), valodu kursi, dalības izmaksas semināros, laboratorijas materiālu, grāmatu, bibliotēkas resursu izmaksas, kas saistītas ar dalību mācībās vai tīklošanās pasākumā, kā arī, ja nepieciešams, ar vīzu iegūšanu saistītās izmaksas un citas izmaksas, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu personas dalību mācībās vai tīklošanās pasākumā.
Noteikumu projekta paredz, ka zinātnieku (profesoru) grantu un iekšējo pētniecības un attīstības grantu ietvaros granta īstenošanā iesaistītais zinātniskais vai akadēmiskais personāls arī var piedalīties profesionālās kompetences pilnveides pasākumos, bet šādos gadījumos paredzētiem profesionālās kompetences pilnveides pasākumiem ir jābūt tiešā veidā saistītiem ar granta ietvaros īstenoto pētījumu un tajā sasniedzamajiem pētījuma rezultātiem.
Noteikumu projekta 38.6. apakšpunktā definētas administratīvās izmaksas, kas cita starpā iekļauj arī citas izmaksas, kas nav iekļautas projekta izmaksās, bet ir nepieciešamas projekta rezultātu sasniegšanai, minētās izmaksas paredzētas, balstoties uz esošo pieredzi ar COVID - 19 izplatību un noteiktajām prasībām dalībai masu pasākumos vai ceļošanai uz ārvalstīm,  kas var iekļaut, piemēram, noteikta veida vakcinācijas izmaksas, kas nepieciešamas projekta īstenošanā iesaistītam personālam, lai varētu nodrošināt dalību starptautiskā konferencē, ievērojot konkrētās valsts epidemioloģisko drošības prasību ievērošanu. 

Projekta vadības un īstenošanas izmaksas paredzētas ņemto vērā 5.2.1.1.investīcijas projektu apjomu un dažādo darbību raksturu, kas paredz, ka to vadībai ir nepieciešama projekta vadība, kas var nodrošināt ne tikai akadēmiskās karjeras grantu un pētniecības un attīstības grantu ieviešanu, bet arī sekot līdzi konsolidācijas grantu ieviešanai. Izstrādājot sākotnējos pieņēmumus 5.2.1.1. investīcijas otrās kārtas ietvaros atbalstāmajām darbībām, izmaksās tika iekļautas arī projekta vadības izmaksas, kas šobrīd, ir izdalītas atsevišķi. Līdz ar to paredzētajām projekta vadības izmaksām nav tiešas ietekmes uz noteiktajiem sasniedzamajiem rādītājiem, un tie ir paredzēti paredzētajā apjomā.
Tāpat atbilstoši Finanšu ministrijas vadlīnijām "Vadlīnijas informatīvā ziņojuma vai Ministru kabineta noteikumu izstrādei par Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna reformas vai investīcijas ieviešanu" 82.punktā noteiktajam ir paredzētas, ka finansējuma saņēmējam ir jānodrošina noteiktu informācijas un publicitātes pasākumu īstenošana, kas var finansējuma saņēmējam radīt papildus izdevumus, līdz ar to ir iekļauta kā atbalstāmā darbība 5.2.1.1. investīcijas projektu ietvaros, bet ņemot vērā, ka minētās darbības nav finansiāli ietilpīgas, tām nav būtiska ietekme uz 5.2.1.1. investīcijai noteikto rādītāju sasniegšanu. 
Atbilstoši noteikumu projekta 40.punktam, nozares ministrija izmaksām, kas saistītas ar noteikumu projekta  19.2.1., 19.2.2., 19.2.3. un 19.3. apakšpunktā minēto darbību īstenošanu izstrādās budžeta projekta metodi  un publicēs vienkāršoto izmaksu metodikas Izglītības un zinātnes ministrijas tīmekļa vietnē (www.izm.gov.lv), nodrošinot vienkāršoto izmaksu metodikas pieejamību finansējuma saņēmējam, iesniedzot investīcijas otrās kārtas projekta iesniegumu un investīcijas otrās kārtas projekta īstenošanai nepieciešamo informāciju vadības informācijas sistēmā.
Paredzot, ka pēc noteikumu projekta apstiprināšanas nozares ministrija sagatavos projekta iesniegumu veidlapu vadības informācijas sistēmā. Pēc veidlapas izveides un apstiprināšanas lūgs finansējuma saņēmējus aizpildīt projekta iesnieguma veidlapu vadības informācijas sistēmā, kur informatīvās sadaļās par veidlapas aizpildīšanu (minēto informāciju gatavo nozares ministrija) attiecībā uz tām sadaļām, kuras būs jāaizpilda tik norādīta informācija uz tīmekļa vietni, kur ir pieejamas vienkāršoto izmaksu metodikas, un iespējams sniegti piemēri, kā konkrētā projekta iesnieguma sadaļa ir aizpildāma.
Kad finansējuma saņēmējs būs nozares ministrijas noteiktā termiņā aizpildījis projekta iesniegumu veidlapu nozares ministrija atbilstoši noteikumu 45.punktam veiks izvērtējumu  un sniegs atzinumu aģentūrai par finansējuma saņēmēja investīcijas otrās kārtas projekta iesnieguma atbilstību šādiem kvalitātes kritērijiem.
Ņemot vērā, ka no Atveseļošanas fonda finansējuma pievienotās vērtības nodokļa izmaksas nav attiecināmas nosacījumi PVN finansēšanai ir noteikti noteikumu projekta 41.punktā, kas paredz, ka finansējuma saņēmēji un sadarbības partneri, ja PVN izmaksas nevar atgūt, tad tās tiek segtas no valsts budžeta līdzekļiem. Aprēķinot nepieciešamo PVN apmēru, tika pieņemts, ka no kopējām Atveseļošanas fonda finansējuma izmaksām PVN veidos apmēram 9% (balstoties uz iepriekš, kas veidosies no pakalpojumu un digitalizācijas, tehnoloģiju attīstības, pētniecības un izglītības infrastruktūras iegādes izmaksām, nemateriālo aktīvu iegādes un izveides, par kuru iegādi finansējuma saņēmēji nevarēs atgūt PVN, tas tiks segts no valsts budžeta līdzekļiem, kā arī pētniecības grantu sadaļā no pētniecībai nepieciešamo pētniecības materiālu iegādes un citām izmaksām). PVN izmaksu apmērs noteikts balstoties uz PVN izmaksu apmēru iepriekš īstenotu līdzīgu pasākumu datiem. Ministru kabineta sēdes protokollēmums paredz, ka PVN izmaksas tiks segtas no 74. resora “Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” 80.00.00. programmas “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”.
Atbilstoši Finanšu ministrijas informatīvajam ziņojumam par Kohēzijas politikas Eiropas Savienības fondu investīciju aktualitātēm līdz 2022. gada 1. februārim (pusgada ziņojums) (pieņemts zināšanai Ministru kabineta 2022.gada 22.marta sēdē (prot. Nr.17 34.§)), ja PVN izmaksas Atveseļošanas fonda investīcijas otrā kārtas projekta ietvaros sedz cits finansētājs, piemēram, kredītiestāde, tad var uzskatīt, ka PVN tiek segts no privātajiem finanšu līdzekļiem. PVN priekšfinansēšanai var tikt izmantots finansējuma saņēmēja aizņemtais finansējums, pašu finansējums un finanšu instrumentu gadījumā Atveseļošanas fonda vai citu atbalsta instrumentu atmaksas.
Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 52.panta pirmās daļas 12.punktu un Ministru kabineta 2013.gada 3.janvāra noteikumu Nr.17 “Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai” 24., 26., 27. un 28.punktu valsts atzītu izglītības iestāžu pakalpojumi vispārējās izglītības, profesionālās izglītības, augstākās izglītības un interešu izglītības jomā, kā arī ar šiem izglītības pakalpojumiem cieši saistītu pakalpojumu sniegšana un preču piegāde, ko veiks finansējuma saņēmēji, netiek aplikti ar PVN. Finansējuma saņēmējiem un to sadarbības partneriem nebūs iespējams atgūt no valsts investīcijas otrās kārtas projekta ietvaros plānoto PVN. Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 92.pantu finansējuma saņēmēji un to sadarbības partneri nevarēs veikt priekšnodokļa atskaitīšanu par investīcijas otrās kārtas projekta ietvaros iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem, jo iegādātās preces un pakalpojumi netiks izmantoti ar PVN apliekamu darījumu nodrošināšanai. Iegādātās preces un pakalpojumi tiks izmantoti augstākās izglītības iestāžu vai zinātnisko institūciju strukturālo pārmaiņu īstenošanai, respektīvi, konsolidācijas pasākumiem, kā arī saistītām pētniecības darbībām (akadēmiskās karjeras un iekšējās pētniecības un attīstības grantiem) stratēģiskās specializācijas jomās.

Noteikumu projekta 42.punkts paredz, ka finansējuma saņēmēji un sadarbības partneri veicot iepirkumus, kas nepieciešami atbalstāmo darbību īstenošanai, nodrošina, ka tiek veikts sociāli atbildīgais publiskais iepirkums¹, kā arī ievērotas Eiropas Savienības un Latvijas Republikas iepirkumu regulējošo normatīvo aktu prasības, īstenojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci nodrošinošu procedūru.

Noteikumu projektā no 43.punkta līdz 59.punktam aprakstīta kārtība un veicamās darbības pēc noteikumu projekta apstiprināšanas, lai nodrošinātu atzinuma sagatavošanu par investīciju otrās kārtas projektu atbilstību kvalitātes kritērijiem no Nozares ministrijas puses un vienošanās par investīcijas otrās kārtas projektu īstenošanu starp aģentūru un finansējuma saņēmēju noslēgšanu.
Nozares ministrija pēc noteikumu projekta apstiprināšanas nosūtīs finansējuma saņēmējiem, kas būs saskaņojuši konsolidācijas plānu ar Nozares ministriju, vēstuli ar aicinājumu iesniegt investīcijas otrās kārtas projektu. Par iesniegto investīcijas otrās kārtas projektu Nozares ministrija sagatavos atzinumu, ko sagatavos atbilstoši Nozares ministrijas iekšējai kārtībai izveidota darba grupa. Nozares ministrija izvērtējot un sagatavojot atzinumu par finansējuma saņēmēja investīcijas otrās kārtas projektiem, katram finansējuma saņēmējam noteiks finansējuma sadalījumu atbalstāmo darbību īstenošanai, kas nepieciešams finansējuma saņēmējam šo noteikumu 7. punktā noteikto investīcijas mērķa un uzraudzības rādītāju sasniegšanai, kā arī noteiks šo noteikumu 8.punktā paredzētos un konsolidācijas plānos ietvertos nacionālos rādītājus. Gadījumā ja, Nozares ministrija izvērtējot finansējuma saņēmēja investīcijas otrās kārtas projekta iesnieguma atbilstību kvalitātes kritērijiem, secinās, ka investīcijas otrās kārtas projekta iesniegumā nepieciešami precizējumi, tad Nozares ministrija nosūtīs atzinumu finansējuma saņēmējam ar lūgumu precizēt investīcijas otrās kārtas projekta iesniegumu atbilstoši noteikumu projektā noteiktajiem kvalitātes kritērijiem. Finansējuma saņēmējs pēc precizējumu veikšanas investīcijas otrās kārtas projekta iesniegumā atkārtoti iesniegs to izvērtēšanai Nozares ministrijā.
Pēc pozitīva atzinuma saņemšanas no Nozares ministrijas par investīcijas otrās kārtas projekta atbilstību kvalitātes kritērijiem un pēc investīciju otrās kārtas projekta iesnieguma apstiprināšanas KPVIS aģentūra slēgs vienošanos ar finansējuma saņēmējiem par investīcijas otrās kārtas projektu īstenošanu.
Gadījumos, ja investīciju otrās kārtas projekta iesniedzējs neveic investīciju otrās kārtas projekta precizējumus vai papildinājumus atbilstoši nozares ministrijas norādījumiem, nozares ministrija var pieņem lēmumu noraidīt investīcijas otrās kārtas projekta iesniegumu. Nozares ministrija var uzaicināt investīciju otrās kārtas projekta iesniedzēju iesniegt investīciju otrās kārtas projekta iesniegumu atkārtoti.
Papildus norādām, ka uz noteikumu projektā paredzētiem projekta iesniedzējiem nav attiecināms neviens no Eiropas Parlamenta un Padomes 2018.gada 18.jūlija regula (ES, Euratom) Nr. 2018/1046, par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 136.pantā noteiktajiem izslēgšanas kritērijiem, jo plānotie projekta iesniedzēji ir atvasinātas publiskas personas, līdz ar to izslēgšanas kritēriju pārbaude nav jāveic.
Papildus tam noteikumu projekta 50.punkts atrunā nosacījumus, kas iekļaujami vienošanās par investīcijas otrās kārtas projektu īstenošanu. Kā vienu no nosacījumiem paredzot finansējuma saņēmējam pienākumu uzkrāt investīcijas otrās kārtas projekta sadarbības partneru un dalībnieku datus. Investīcijas otrās kārtas ietvaros par dalībniekiem uzskatāmi visi doktoranti, pēcdoktoranti, akadēmiskais un zinātniskais personāls, kas saņem tiešu atbalstu investīcijas otrās kārtas projektā akadēmiskās karjeras grantu vai iekšējo pētniecības un attīstības grantu ietvaros. Uzkrājot investīcijas otrās kārtas projekta dalībnieku datus, paredz to dalījumu pēc vārda, uzvārda, personas koda, dzimuma, vecuma, invaliditātes un rases vai etniskās izcelsmes, kā arī pēc dalībnieka amata un pārstāvošās iestādes vai uzņēmuma, ja attiecināms.
Noteikumu projekta 51.punktā atrunāti pienākumi finansējuma saņēmējam, kas veicami noteiktā termiņā pēc vienošanās par investīcijas otrās kārtas projektu īstenošanu noslēgšanas - iesniegt plānoto maksājumu pieprasījumu iesniegšanas grafiku un plānoto iepirkumu plānu. Bet noteikumu projekta 52.punkts paredz, ka finansējuma saņēmējam, tiklīdz ir pieejama informācija par iepirkuma izsludināšanas brīdi, ir jāiesniedz precizēta informācija aģentūrai, precizējot plānoto iepirkumu plānu.
Ja investīcijas otrās kārtas projekta īstenošanas laikā ir nepieciešami grozījumi investīcijas otrās kārtas projektā, plānoto maksājumu pieprasījumu iesniegšanas grafikā vai plānotā iepirkumu plānā, tad noteikumu projekta 54.punktā ir noteikta kārtība šādu grozījumu veikšanai.
Noteikumu projekts paredz, ja investīcijas otrās kārtas projekta īstenošanas laikā finansējuma saņēmējam ir paredzēts avanss, kas balstīts uz sasniedzamo rādītāju īstenošanas progresu atbilstoši plānotajam finansējuma izlietojumam, ko var izmaksāt pa daļām. Viens avansa maksājums nepārsniedz 30 procentus no projektam piešķirtā Atveseļošanas fonda finansējuma un valsts budžeta līdzfinansējuma kopsummas. Finansējuma saņēmējiem avansa un starpposma maksājumu kopsumma var būt 90 procenti no projektā paredzētā Atveseļošanas fonda finansējuma un valsts budžeta līdzfinansējuma kopsummas. 

Noteikumu projekta 59.punktā noteikts investīcijas otrās kārtas projektu īstenošanas termiņš - 2026. gada 31. maijs, paredzot termiņu aģentūrai nepieciešamo pārbaužu, noslēguma maksājumu un pārvaldības deklarācijai nepieciešamās informācijas sagatavošanai un audita kopsavilkuma sagatavošanai – 2026. gada 31. augusts. 
Noteikumu projekts paredz, ka sākot ar noteikumu spēkā stāšanās dienu var uzsākt noteikumu projektā paredzētās darbības, ja tās nav pabeigtas uz vienošanās par investīcijas otrās kārtas projekta īstenošanas noslēgšanas brīdi, kā arī ir cieši saistītas ar noteikumu projektā definētiem investīcijas otrās kārtas projekta investīcijas mērķa, investīcijas uzraudzības un nacionālajiem rādītājiem. Šāds nosacījums par izdevumu attiecināmību pirms vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas ir nepieciešams, lai jau sākot ar noteikumu apstiprināšanas dienu, finansējuma saņēmējs varētu veikt visas nepieciešamās darbības, kas saistītas, gan ar akadēmiskās karjeras grantu un iekšējās pētniecības un attīstības grantu atlasi un citām darbībām, lai uz vienošanās par investīcijas otrās kārtas projekta īstenošanu noslēgšanas brīdi, varētu operatīvi uzsākt investīcijas otrās kārtas projektā paredzētās darbības un sasniegtu noteiktās starpposmu vērtības.

Noteikumu projekta VI nodaļā "Ar saimniecisku darbību nesaistīta investīcijas otrās kārtas projekta īstenošanas nosacījumi" ir definēti attiecīgu projektu īstenošanas nosacījumi 66.punktā definējot kritērijus ar saimniecisko darbību nesaistītiem sadarbības projektiem. Noteikumu projekta 66.1.apakšpunktā definējot kritērijus investīcijas darbībām augstākās izglītības institūcijas pamatdarbības jomā. Vērtējot finansējuma saņēmējus, kas iekļauti šajā noteikumu projektā ir secināms, ka to darbība galvenokārt ir finansēta no publiskiem līdzekļiem (proti, ieņēmumi no maksas par studiju programmu īstenošanu ir ieņēmumi no studentiem mācību procesā, kas nepārsniedz 50 procentus no kopējiem izdevumiem studiju programmu sagatavošanai un īstenošanai), nodrošinot valsts pasūtījumu augstākās izglītības jomā.² 
Noteikumu projekta 66.2.apakšpunktā definēti kritēriji investīcijas pētniecības organizāciju (t.sk., augstākām izglītības institūcijām kā pētniecības organizācijām) pamatdarbībām pētniecības jomā, savukārt 66.3.apakšpunktā definēta efektīva sadarbība, kas atbilst Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu, 2. panta 90. punktā noteiktajai definīcijai.
Papildus norādām, ka Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulā (ES) Nr. 651/2014 un Komisijas paziņojumā Pētniecībai, izstrādei un inovācijai piešķiramā valsts atbalsta nostādnes (2022/C 414/01) angļu valodas termins “effective collaboration” tiek tulkots dažādi, kā “efektīva sadarbība” vai “patiesa sadarbība”. Lai nodrošinātu vienotu pieeju normatīvo aktu izstrādē, noteikumu projektā tiek lietos termins “efektīva sadarbība”, jo minētais termins jau parādās vairākos apstiprinātos Latvijas normatīvajos aktos.

Vērtējot augstāko izglītības iestāžu atbilstību pētniecības organizācijas statusam, secināms, ka jāņem vērā augstāko izglītības iestāžu piedāvāto izglītības pakalpojumu publiskais vai privātais raksturs, kā arī jāņem vērā Augstskolu likuma 5.pantā noteikto studiju, pētniecības un mākslinieciskās jaunrades nedalāmību. Attiecībā uz projekta iesniedzēju un to sadarbības partneru, kas ir valsts dibinātas augstākās izglītības iestādes, tad to atbilstību pētniecības organizācijas pamatdarbībai (galvenajam mērķim) nosaka saskaņā ar Augstskolu likuma 3.¹,  3.², 3.³,  3.⁴ pantu un pamatojoties uz Ministru kabineta 2021.gada 17.septembra rīkojumu Nr.655 “Par valsts augstskolu tipiem”, konstatējot projekta iesniedzēja un sadarbības partnera atbilstību augstskolu tipiem, kas ir:
1) zinātnes universitāte;
2) lietišķo zinātņu universitātes;
3) mākslu un kultūras universitāte;
4) lietišķo zinātņu augstskola.
Minētais rīkojuma apliecina attiecīgās valsts augstākās izglītības institūcijas atbilstību attiecīgam augstskolas tipam, kas ietver sevī jau to, ka minēto augstāko izglītības institūciju galvenais mērķis ir neatkarīgi veikt pētniecību (fundamentālos pētījumus, rūpnieciskos pētījumus, eksperimentālās izstrādes) vai zināšanu pārnesi (plaši izplatīt zinātniskās darbības rezultātus mācību, publikāciju vai tehnoloģiju pārneses veidā).
Noteikumu projekta 67.punkts atrunā nosacījumus papildinošas saimnieciskās darbības un papildpakalpojumu īstenošanai. Paredzot, ka ir pieļaujama projekta īstenošanas rezultātā attīstītajā infrastruktūrā pamatlīdzekļu un ilgtermiņa ieguldījumu amortizācijas periodā veikt papildinošu saimniecisko darbību 20 procentu apmērā no infrastruktūras gada jaudas platības, laika vai finanšu izteiksmē un ir pieļaujams sniegt papildpakalpojumus.
Noteikumu projekta 68.punkts paredz, ka, lai nodrošinātu ar saimniecisku darbību nesaistītu sadarbības projektu ietvaros īstenoto darbību dalījumu pa pamatdarbības jomām, finansējuma saņēmējs investīcijas projekta iesniegumā nodrošina plānoto darbību izsekojamību un nošķiršanu atbilstoši finansējuma saņēmēja pamatdarbības jomām. Par galveno pamatdarbības jomu norādot to jomu, kurā īstenotā darbība sniedz vislielāko ieguldījumu. Piemēram, noteikumu projekta 19.2 un 19.3. apakšpunktos minētie akadēmiskās karjeras granti un iekšējie pētniecības un attīstības granti ir investīcijas pētniecības pamatdarbības jomā. Tas pats attiecināms arī uz noteikumu projekta 19.1.3. apakšpunktā paredzēto studiju programmu izveidi, kas pilnībā atbilst  darbībai augstākās izglītības institūcijas pamatdarbības jomā. Informāciju par citām noteikumu projekta 19.punktā minēto darbību atbilstību finansējuma saņēmēja pamatdarbības jomai,  finansējuma saņēmējs norāda individuāli investīciju projekta iesniegumā.

Tāpat investīcijas otrās kārtas projektā īstenojot savstarpējo sadarbību, finansējuma saņēmējam un sadarbības partnerim ir jānodrošina noteikumu projekta 69.punktā noteikto prasību izpildi.
Atbilstoši Komisijas Paziņojuma “Pētniecībai, izstrādei un inovācijai piešķiramā valsts atbalsta nostādnes” (2022/c 414/01) 21.punkta noteiktajam, ja pētniecības organizācija vai pētniecības infrastruktūra tiek izmantota gan saimnieciskām, gan nesaimnieciskām darbībām, valsts atbalsta noteikumi attiecas uz publisko finansējumu tikai tādā mērā, kādā finansējums sedz ar saimnieciskajām darbībām saistītās izmaksas. Ja pētniecības organizāciju vai pētniecības infrastruktūru izmanto gandrīz tikai nesaimnieciskai darbībai, valsts atbalsta noteikumi uz tās finansējumu var neattiekties pilnībā ar nosacījumu, ka izmantojums saimnieciskajai darbībai turpina būt tikai papildinošs, proti, tas atbilst ierobežotas jomas darbībai, kura ir tieši saistīta ar pētniecības organizācijas vai pētniecības infrastruktūras darbību un tai nepieciešama vai ir cieši saistīta ar tās galveno nesaimniecisko izmantojumu. Komisijas Paziņojuma “Pētniecībai, izstrādei un inovācijai piešķiramā valsts atbalsta nostādnes” (2022/c 414/01) 21.punktā, gan Komisijas paziņojums par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (2016/C 262/01) 207.punktā noteikts, ka tas notiek gadījumā, kad saimnieciskās darbībās tiek patērēts tieši tāds pats resursu (piemēram, materiāli, aprīkojums, darbaspēks un pamatkapitāls) apjoms kā nesaimnieciskās darbībās, un šādām saimnieciskām darbībām katru gadu piešķirtā kapacitāte nepārsniedz 20 % no attiecīgās struktūras kopējās gada kapacitātes.
Paredzot, ka aģentūra uzraudzīs minēto papildinošās saimnieciskās darbības prasību ievērošanu visā investīcijas otrās kārtas projekta īstenošanas un investīcijas otrās kārtas projekta infrastruktūras amortizācijas periodā, ievērojot Ministru kabineta 2018.gada 13.februāra noteikumu Nr.87 „Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs 2.pielikumā „Pamatlīdzekļu kategorijas, grupas un apakšgrupas nolietojuma normu noteikšanai” noteikto laika periodu un atbilstoši Nozares ministrijas izstrādātajai papildinošās saimnieciskās darbības uzraudzības metodikai, kuru plānots izstrādāt līdz finansējuma saņēmēju pirmā maksājuma pieprasījuma iesniegšanai aģentūrai.
Aģentūra vienošanās par investīcijas otrās kārtas projekta īstenošanu noteiks finansējuma saņēmējiem pienākumu attiecībā uz investīciju otrās kārtas projektā izveidoto infrastruktūru (t.sk. pamatlīdzekļiem) veikt papildinošas saimnieciskas darbības aprēķinus finanšu pārskata periodā, pēc aģentūras pieprasījuma finansējuma saņēmējs izveidos un iesniegs ikgadējas atskaites par papildinošās saimnieciskās darbības apjomu, t.sk. nodrošināt aprēķinus pamatojošus dokumentus. Atskaites, kas tiks izveidotas iepriekšējā finanšu pārskata periodā līdz investīciju otrās kārtas projektā iesniedzamajam noslēguma maksājuma pieprasījumam, finansējuma saņēmējiem būs jāiesniedz aģentūrai uzraudzības darbību veikšanai. Savukārt infrastruktūras (t.sk. pamatlīdzekļu) amortizācijas periodā finansējuma saņēmējiem būs pienākums veidot ikgadējas atskaites par papildinošās saimnieciskās darbības apjomu, t.sk. nodrošināt aprēķinus pamatojošus dokumentus, bet aģentūrai būs noteiktas tiesības pēc pieprasījuma no finansējuma saņēmēja saņemt uzkrātos aprēķinu datus. Investīcijas otrās kārtas projekta infrastruktūras investīciju uzraudzības precīza sistēma tiks paredzēta arī Nozares ministrijas papildinošas saimnieciskas darbības metodikā.
Lai nodrošinātu vienotu izpratni, līdz papildinošas saimnieciskas darbības metodikas izstrādei, Nozares ministrija atbilstoši noteikumu projekta 69.punktā noteiktajam, ka investīcijas otrās kārtas projekta ietvaros iegādātā izglītības un pētniecības infrastruktūrā, kuru izmanto finansējuma saņēmējs un tā sadarbības partneri mācību satura izstrādē un īstenošanā un pētniecības un attīstības aktivitāšu īstenošanai, ir pieļaujamas papildinošas saimnieciskas darbības ne vairāk kā 20 procentu apmērā no infrastruktūras gada jaudas platības, laika vai finanšu izteiksmē un cita saimnieciskā darbība projektā nevar tikt iekļauta, sniedz atsevišķus piemērus papildinošai saimnieciskai darbībai projektos.
Iesaistītām pusēm ir jānodrošina, ka, īstenojot investīciju otrās kārtas projektus papildinošas saimnieciskās darbības uzraudzības nosacījumi tiks ievēroti atbilstoši sekojošos dokumentos noteiktajam:
•        Komisijas paziņojums par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2016. gada 19. jūlijs, Nr. C 262/1) (turpmāk – Paziņojums);
•        Komisijas paziņojums "Nostādnes par valsts atbalstu pētniecībai, izstrādei un inovācijai" (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2014. gada 27. jūnijs, Nr. C 198/1) (turpmāk –Pamatnostādnes);
•        Konkurences Ģenerāldirektorāta e-State Aid WIKI sistēmā (turpmāk – e-State Aid WIKI sistēma) sniegtie skaidrojumi par atgūšanas mehānismu un atgūstamā publiskā finansējuma aprēķināšanas metodiku.

Papildus norādām, ka jau šobrīd spēkā esošie Eiropas Savienības  un Latvijas normatīvie akti attiecībā uz valsts atbalsta nosacījumu ievērošanu paredz, ka Eiropas Savienības atbalsta saņēmējiem ir jānodrošina papildinošas saimnieciskas darbības uzskaite. Papildus tam investīcijas otrās kārtas atbalsta saņēmēji ir augstākās izglītības institūcijas un pētniecības organizācijas, kurām noteikumu projekta 2.11. apakšpunktā sniegtā definīcija paredz prasību uzkrāt datus par ieņēmumiem un izdevumiem no saimnieciskās darbības atsevišķi.
Noteikumu projekts paredz, ka gadījumos, ja tiek pārkāptas noteikumu projekta 66. 67. un 69. punktā  noteiktās komercdarbības atbalsta kontroles normas, finansējuma saņēmējam un sadarbības partnerim ir pienākums atmaksāt investīcijas otrās kārtas projektu ietvaros nelikumīgi saņemto komercdarbības atbalstu kopā ar procentiem atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļas nosacījumiem.

Noteikumu projekta VII nodaļā "Finansējuma saņēmēja un tā sadarbības partneru sadarbības noteikumi"  atrunāti finansējuma saņēmēju un to sadarbības partneru sadarbības noteikumi. Tai skaitā, paredzot, ka sadarbības partnerim ir saistoši ne tikai sadarbības līgumā noteiktie pienākumi, bet arī noteikumu projektā iekļautās normas, kas ir saistošas investīcijas otrās kārtas projekta sadarbības partnerim, piemēram, paredzot, ka finansējuma saņēmējam un sadarbības partnerim investīcijas otrās kārtas projektu īstenošanas laikā nodrošina vizuālās identitātes prasības atbilstoši Eiropas parlamenta un Padomes 2021.gada 12.februāra Regulas  2021/241, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu 34. pantam un Eiropas Komisijas un Latvijas Republikas Atveseļošanas un noturības mehānisma finansēšanas nolīguma 10.pantam, kā arī Eiropas Savienības fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām.
Noteikumu projekts nobeigumā atrunā dokumentu glabāšanas nosacījumus, paredzot, ka  otrās kārtas projekta īstenošanas laikā un piecus gadus pēc pēdējā maksājuma dalībvalstij, jeb līdz 2031. gada beigām, veikšanas nodrošina visu ar investīcijas otrās kārtas projekta īstenošanu saistīto dokumentu glabāšanu, tai skaitā investīcijas otrās kārtas projekta iesnieguma, jebkuru ar investīcijas otrās kārtas projektu saistīto sarakstes dokumentu, iepirkuma dokumentācijas, investīcijas otrās kārtas projekta noslēgto līgumu, veikto darbu, piegāžu un sniegto pakalpojumu apliecinošu dokumentu, veikto maksājumu apliecinošo dokumentu oriģinālu vai to atvasinājumu ar juridisko spēku glabāšanu. 
Bet gadījumos, ka finansējuma saņēmēji un to sadarbības partneri, ja investīcijas otrās kārtas atbalsts tiek izmantots ieguldījumiem investīcijām infrastruktūrā, nodrošina dokumentu, kas apliecina šo noteikumu 67. punktā noteikto komercdarbības atbalsta izslēdzošo nosacījumu izpildi, glabāšanu, infrastruktūras amortizācijas periodā.

5.2.1.1.i. investīcijai nav paredzamas ietekmes uz principa „Nenodarīt būtisku kaitējumu” vides mērķiem.
Investīciju otrās kārtas projektiem nav paredzama ietekme uz Zaļo un Digitālo dimensiju. Atveseļošanas fonda plānā attiecībā uz  reformu un investīciju virzienu 5.2. "Augstskolu pārvaldības modeļa maiņas nodrošināšana" ir norādīts, ka zaļo mērķu sasniegšanai plānoti 0% investīciju, jo netiek plānoti specifiski pasākumi, kas ietekmētu zaļo dimensiju, kā arī norādīts, ka digitālo mērķu sasniegšanai plānoti 0% investīciju. Vienlaikus 5.2.1.1. investīcijai tiek piemērots Zaļo mērķu „009” intervences lauks.

Papildus noteikumu projekta protokollēmums paredz, balstoties uz  Ministru kabineta 2022. gada 13. decembra rīkojumu Nr. 903 "Par Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas reorganizāciju" 11.punktā noteikto Izglītības un zinātnes ministrijai koordinēt profesionālās bakalaura studiju programmas "Sporta zinātne",  profesionālās maģistra studiju programmas "Sporta zinātne", pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas "Sporta un izglītības darba speciālists", profesionālās bakalaura studiju programmas "Veselība, fiziskā aktivitāte un drošība" un doktorantūras studiju programmas "Sporta zinātne" īstenošanu, tai skaitā kompetences ietvaros veikt nepieciešamos pasākumus finansējuma un resursu piesaistei, lai novērstu šo studiju programmu īstenošanai nepieciešamās infrastruktūras neatbilstību normatīvo aktu prasībām.
Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Rīgas Stradiņa universitāti (turpmāk - RSU) un Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju (turpmāk - LSPA) ir gatava izskatīt vairākus iespējamos variantus nepieciešamās infrastruktūras nodrošināšanai. Piemēram, 
1) sadarbība/ infrastruktūras noma ar Nacionālo sporta centru (stadions un ledus halle “Daugava”, sporta centrs “Mežaparks”, bobsleja un kamaniņu trase “Sigulda”, tenisa centrs “Lielupe”);
2) sadarbība/ infrastruktūras noma ar Latvijas Universitāti, kad tiks pabeigta Latvijas Universitātes Sporta māju (no 2026.g.);
3) Rīgas Stradiņa universitātes topošās sporta infrastruktūras izmantošana (Cigoriņu ielā), kombinācijā ar  Nacionālā sporta centra sporta infrastruktūru, sadaļā, kur Rīgas Stradiņu universitātes infrastruktūra ir nepietiekama.
Šobrīd RSU un LSPA sadarbības līgumā ir paredzēts, ka RSU sadarbībā ar LSPA līdz 2024.gada 30.jūnijam izstrādā un saskaņo ar IZM un Veselības ministriju (turpmāk -VM) pasākumu plānu (ietverot dažādu alternatīvu risinājumu iespējas), lai nodrošinātu LSPA darbībai nepieciešamās infrastruktūras atbilstību normatīvo aktu prasībām. IZM kompetences ietvaros veic nepieciešamos pasākumus, lai LSPA līdz 2026.gada 1.janvārim nodrošinātu atbilstošu pasākumu veikšanu, finansējuma un resursu piesaisti, lai novērstu izmantotās infrastruktūras neatbilstību normatīvo aktu prasībām.

Vienlaikus, ES fondu 2021.–2027.gada plānošanas periodā ir pieejams finansējums 4.2.1.8. pasākuma ietvaros “Augstskolu studiju vides modernizācija”, un tam ir paredzēts ERAF finansējums 28 126 500 euro (tai skaitā elastības finansējums) apmērā augstskolu STEM, tai skaitā radošo industriju un medicīnas, studiju vides attīstībai, tostarp infrastruktūras un aprīkojuma modernizācijai, industrijas 4.0 atbilstošo tehnoloģiju ieviešanai studiju procesā, koplietošanas risinājumu ieviešanai. 

¹ Papildus informācijai - Iepirkumu uzraudzības biroja sagatavotā informācija par Sociāli atbildīgu publisko iepirkumu pieejama šeit: https://www.iub.gov.lv/lv/socialais-iepirkums.
Vienlaikus aicinām izmantot Vadlīnijas sociāli atbildīga publiskā iepirkuma īstenošanai, kas ir pieejamas šeit: https://www.iub.gov.lv/lv/media/658/download; 
Ārvalstu prakses apkopojums ir pieejams šeit: https://www.iub.gov.lv/lv/media/877/download
² https://www.izm.gov.lv/lv/statistika-par-augstako-izglitibu sadaļas: Augstākās izglītības finansējums 2021.gadā, dati un Augstākās izglītības finansējums - dati (informācija par 2020.gadu).