22-TA-1046: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 28. septembra noteikumos Nr. 907 "Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu un energoefektivitātes minimālajam prasībām"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
-
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir svītrot tiesību normas, kas nosaka energoefektivitātes minimālās prasības, jo tās no 2020.gada 16.decembra noteiktas Ministru kabineta 2020.gada 10.decembra noteikumos Nr.730 „Ekspluatējamu ēku energoefektivitātes minimālās prasības”.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Dzīvojamai mājai energoefektivitātes minimālās prasības nosaka divi normatīvie akti – 2010.gada 28.septembra noteikumi Nr.907 "Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu un energoefektivitātes minimālajam prasībām"; Ministru kabineta 2020.gada 10.decembra noteikumi Nr.730 „Ekspluatējamu ēku energoefektivitātes minimālās prasības”.
Tika veiktas izmaiņas Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, mainot kārtību attiecībā uz pienākumu nodrošināt dzīvojamās mājas energoefektivitātes uzlabošanu. 2021.gada 7.janvāra likuma „Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā”, kurš stājās spēkā 2021.gada 20.janvārī sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā) skaidrots, ka ar šiem grozījumiem paredzēts noteikt, ka dzīvojamās mājas uzturēšanas ietvaros ir jānodrošina dzīvojamās mājas energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu veikšana tādā kārtībā un apmērā, kā to paredz speciālie normatīvie akti – Ēku energoefektivitātes likums un saistītie Ministru kabineta noteikumi. Šāda kārtība veicinās dzīvojamo māju, sevišķi daudzdzīvokļu māju, energoefektivitātes uzlabošanu. Proti, paredzot pasākumus ēku energoefektivitātes uzlabošanai obligāti veicamo pārvaldīšanas darbību ietvaros, dzīvojamās mājas īpašniekam (dzīvokļu īpašniekiem) būs skaidri saprotams, ka mājas energoefektivitātes uzlabošana ir obligāta, un, pilnvarojot pārvaldnieku nodrošināt obligātās pārvaldīšanas darbības, pārvaldnieks tiks pilnvarots arī nodrošināt paredzētos energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus.
Līdz ar to ir pārskatīta kārtība, kā arī prasības attiecībā uz dzīvojamo māju energoefektivitātes veicināšanu, attiecīgi ir saistošas jaunākās tiesību normas.
Tika veiktas izmaiņas Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, mainot kārtību attiecībā uz pienākumu nodrošināt dzīvojamās mājas energoefektivitātes uzlabošanu. 2021.gada 7.janvāra likuma „Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā”, kurš stājās spēkā 2021.gada 20.janvārī sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā) skaidrots, ka ar šiem grozījumiem paredzēts noteikt, ka dzīvojamās mājas uzturēšanas ietvaros ir jānodrošina dzīvojamās mājas energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu veikšana tādā kārtībā un apmērā, kā to paredz speciālie normatīvie akti – Ēku energoefektivitātes likums un saistītie Ministru kabineta noteikumi. Šāda kārtība veicinās dzīvojamo māju, sevišķi daudzdzīvokļu māju, energoefektivitātes uzlabošanu. Proti, paredzot pasākumus ēku energoefektivitātes uzlabošanai obligāti veicamo pārvaldīšanas darbību ietvaros, dzīvojamās mājas īpašniekam (dzīvokļu īpašniekiem) būs skaidri saprotams, ka mājas energoefektivitātes uzlabošana ir obligāta, un, pilnvarojot pārvaldnieku nodrošināt obligātās pārvaldīšanas darbības, pārvaldnieks tiks pilnvarots arī nodrošināt paredzētos energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus.
Līdz ar to ir pārskatīta kārtība, kā arī prasības attiecībā uz dzīvojamo māju energoefektivitātes veicināšanu, attiecīgi ir saistošas jaunākās tiesību normas.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ņemot vērā, ka saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumu dzīvojamās mājas energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu veikšana jānodrošina tādā kārtībā un apmērā, kā to paredz speciālie normatīvie akti – Ēku energoefektivitātes likums un no tā izrietošie Ministru kabineta noteikumi, tad Ministru kabineta 2010.gada 28.septembra noteikumos Nr.907 "Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu un energoefektivitātes minimālajam prasībām" noteiktās energoefektivitātes minimālās prasības ir zaudējušas likuma pilnvarojumu, aktualitāti un ir svītrojamas un to vietā piemērojamas jaunās tiesību normas.
Risinājuma apraksts
Svītrot vecākas tiesību normas, kas nosaka energoefektivitātes minimālās prasības un ietvertas Ministru kabineta 2010.gada 28.septembra noteikumos Nr.907 "Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu un energoefektivitātes minimālajam prasībām".
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi