Anotācija (ex-ante)

25-TA-1986: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Kārtība, kādā zvejas licences turētājiem un zvejas kuģu kapteiņiem piemēro Eiropas Savienības tiesību aktos par kopējās zivsaimniecības politiku noteikto soda punktu sistēmu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
ES dokuments
Apraksts
Noteikumu projekts sagatavots, lai Latvijā esošo soda punktu sistēmu salāgotu ar jaunām ES tiesību aktu prasībām. 
Soda punktu sistēma tika izveidota ar Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumiem Nr. 808 "Kārtība, kādā zvejas licences turētājiem un zvejas kuģu kapteiņiem tiek piemērota Eiropas Savienības tiesību aktos par kopējās zivsaimniecības politiku noteiktā soda punktu sistēma" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 808). Tā kā 2026. gada 10. janvārī stājās spēkā ES regulējuma jaunās prasības, ir jāizdara virkne grozījumu, kas aptver vairāk nekā pusi no noteikumu normām, tāpēc ir sagatavoti jauni noteikumi (turpmāk – noteikumu projekts), kas aizstās MK noteikumus Nr. 808. 

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Noteikt kārtību, kādā piemērojami soda punkti par kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu smaga pārkāpuma izdarīšanu, tostarp Latvijas atbildīgo iestāžu kompetenci soda punktu piemērošanā, reģistrēšanā un dzēšanā, attiecīgās informācijas paziņošanā atbilstoši Eiropas regulas prasībām. Šo noteikumu mērķis nav noteikt papildu sodus tiem, kas jau ir paredzēti Zvejniecības likumā un Krimināllikumā.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Soda punktu sistēma tika izveidota ar MK noteikumiem Nr. 808, tomēr, ievērojot grozījumus Padomes 2009. gada 20. novembra Regulā (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Savienības kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006, (turpmāk – regula Nr. 1224/2009) esošā sistēma ir jāpārskata, to salāgojot ar jaunajām prasībām.
Soda punkti ir nevis atsevišķs soda veids, bet gan ietekmēšanas līdzeklis, un tā mērķis ir nevis sodīt par izdarītajiem pārkāpumiem, bet gan nodrošināt atbilstību zvejas kontroles prasībām un mazināt iespēju, ka zvejā piedalās tādi zvejas kuģu kapteiņi (šķiperi) un zvejas licences turētāji, kas pieļauj smagi zvejas pārkāpumus ar nevērīgu attieksmi pret zvejas kontroles noteikumu ievērošanu, apdraudot jūras bioloģiskos resursus un zivju krājumu ilgtspējību. Par šādu ietekmēšanas līdzekļu mērķi liecina arī tas, ka soda punkti tiek reģistrēti tikai par regulā Nr. 1224/2009 paredzēto smago pārkāpumu izdarīšanu. No regulas Nr. 1224/2009 92. panta normām izriet, ka soda punktu sistēma ir izveidota, lai veicinātu atbilstību zvejas kontroles prasību izpildei un samazinātu smagu pārkāpumu iespējamību. Ja tiek izdarīts smags pārkāpums, kas ir noteikti regulas Nr. 1224/2009 90. pantā, līdz ar administratīvajām un kriminālajām sankcijām tiek piemērots arī noteiktu punktu skaits, kas aprēķināts saskaņā ar minētās regulas III pielikumu un tiek piešķirts automātiski, kad stājas spēkā gala nolēmums par administratīvā vai kriminālsoda piemērošanu un ir pagājušas piecas darbdienas, kopš Valsts vides dienests ir paziņojis personai par punktu reģistrāciju. Piemērojamā ietekmēšanas līdzekļa bardzība palielinās līdz ar punktu skaitu, un nav iespējams, ka uzreiz par vienu vienīgu pārkāpumu tiek piemērots bargākais ietekmēšanas līdzeklis (piemēram, liegums vadīt zvejas kuģi). Turklāt ES regulējums paredz arī nosacījumus uzkrāto punktu skaita dzēšanai. Soda punktu sistēma un ietekmēšanas līdzekļu piemērošana ir preventīvs pasākums zvejas kontroles prasību ievērošanai un smagu pārkāpumu riska mazināšanai. Ar sodu punktu sistēmu netiek veidots papildu sodīšanas risks, t. i., nenotiek atkārtota sodīšana par kādu no pieļautajiem administratīvajiem pārkāpumiem vai noziedzīgajiem nodarījumiem, jo šis ietekmēšanas līdzeklis tiek piemērots par pieļauto pārkāpumu kopumu, t. i., pārkāpumu, kas tiek atzīts par smagu.
Piemērotā soda krimināltiesisko vai tam līdzīgo raksturu var noteikt pēc šādiem (Engel) kritērijiem:
1) nodarījuma kvalifikācija atbilstoši nacionālajām tiesībām.
Valsts vides dienests nelemj par punktu skaitu, bet automātiski piemēro un reģistrē regulas Nr. 1224/2009 III pielikumā paredzēto punktu skaitu, pamatojoties uz informāciju, kas ir ietverta galīgajā nolēmumā administratīvā pārkāpuma lietā vai krimināllietā;
2) nodarījuma daba jeb raksturs.
Nodarījuma rakstura vērtējums jau ir sniegts administratīvā pārkāpuma lietas vai krimināllietas gala nolēmumā. Valsts vides dienesta īstenotā soda punktu reģistrēšana informācijas sistēmā ir tikai tehniska darbība. Valsts vides dienests automātiski piemēro un reģistrē regulas Nr. 1224/2009 III pielikumā paredzēto punktu skaitu par konkrētu smagu pārkāpumu;
3) iespējami piemērojamā soda bardzība.
Valsts vides dienests nelemj par soda bardzību, jo konkrētā pārkāpuma izdarīšana jau ir konstatēta administratīvā pārkāpuma lietas vai krimināllietas gala nolēmumā. Valsts vides dienests piemēro to regulas Nr. 1224/2009 III pielikumā paredzēto soda punktu skaitu, kas atbilst gala nolēmumā konstatētajam pārkāpumam, un tam nav rīcības brīvības soda punktu skaita noteikšanā.  
Secinājums. Pārkāpuma raksturs, smagums, veids un kvalifikācija tiek noteikti gala nolēmumā administratīvā pārkāpuma lietā vai krimināllietā, bet regulas Nr. 1224/2009 III pielikumā noteikto soda punktu piemērošana ir tikai tehniska darbība, kad Valsts vides dienests automātiski piemēro un reģistrē regulā Nr. 1224/2009 paredzēto soda punktu skaitu. Tādējādi, kad tiek piemēroti regulas Nr. 1224/2009 III pielikumā paredzētie soda punkti, nepastāv dubultās sodīšanas risks. Soda punktu piemērošanas sistēma izriet no regulas Nr. 1224/2009 normām, un šie soda punkti nav vēl viens soda veids, kas tiek piemērots paralēli kriminālsodam vai sodam administratīvā pārkāpuma lietā.
Soda punktu piešķiršanas pamatā ir regulas Nr. 1224/2009 normas, kas ir tieši piemērojamas dalībvalstīs, tomēr, pamatojoties uz Zvejniecības likuma 19. panta astotās daļas deleģējumu Ministru kabinetam izdot attiecīgus noteikumus, lai noteiktu kārtību, kādā zvejas licences turētājiem un zvejas kuģu kapteiņiem tiek piemērota Eiropas Savienības tiesību aktos par kopējās zivsaimniecības politiku noteiktā soda punktu sistēma, kā arī lai konkretizētu regulā Nr. 1224/2009 dalībvalstij noteiktos pienākumus, tiek sagatavots noteikumu projekts. Noteikumu projektā noteiktas Latvijas atbildīgās iestādes un to kompetence. Tā kā soda punkti tiek uzskatīti nevis par papildu sodu, bet gan par ietekmēšanas līdzekli, ar to saistītas tiesiskās sekas ir noteiktas Ministru kabineta noteikumu projektā un Zvejniecības likuma grozījumi nav nepieciešami, jo soda punkti nav uzskatāmi par administratīvo sodu. Normatīvā akta adresātam ir ērtāk uztvert šo tiesisko regulējumu, ja tas ir ietverts vienā normatīvajā aktā, nevis fragmentāri sadalīts vairākos normatīvajos aktos. Tādējādi viss tiesiskais regulējums, kas attiecās uz soda punktu sistēmas piemērošanu, ir ietverts vienā normatīvajā aktā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Pēc grozījumiem regulā Nr. 1224/2009 un Komisijas 2025. gada 17. oktobra Īstenošanas regulas (ES) 2025/2196, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā attiecībā uz piekļuvi ūdeņiem un resursiem, zvejniecību kontroli, pārraudzību, inspekciju un noteikumu izpildi, kvotu un zvejas piepūles atvilkšanu, datiem un informāciju īstenojama Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009, un atceļ Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 404/2011, (turpmāk – Īstenošanas regula 2025/2196) pieņemšanas ir jāpārskata MK noteikumi Nr. 808, lai pielāgotu regulējumu atbilstoši ES tiesību aktu normām.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekta 1. punktā noteikts šo noteikumu mērķis.
Problēmas apraksts
Ievērojot regulā Nr. 1224/2009 doto zvejas kuģa definīciju un to, ka regulas izpratnē arī zvejas laivas tiek uzskatītas par zvejas kuģiem, ir nepieciešams noteikt skaidru zvejas kuģa kapteiņa definīciju, lai būtu nepārprotami, ka regulas Nr. 1224/2009 prasības attiecas arī uz zvejas laivas kapteini (šķiperi).  
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekta 2. punktā iekļauts skaidrojums par zvejas kuģa kapteiņa definīciju šo noteikumu izpratnē. Šo noteikumu piemērošanā par zvejas kuģu kapteiņiem atzīstami arī zvejas laivu un kuģu šķiperi Ministru kabineta 2005. gada 22. novembra noteikumu Nr. 895 "Jūrnieku sertificēšanas noteikumi" 2.16. apakšpunkta izpratnē.
Problēmas apraksts
Tā kā regulā Nr. 1224/2009 nav noteiktas kompetentās iestādes, kas piemēro, reģistrē un dzēš soda punktus un īsteno ar soda punktu pārvaldību saistītās darbības, ne arī iestāde, kas ir atbildīga par zvejas licenču turētāja kuģiem piešķirto punktu nodošanu turētājam pēc kuģa īpašnieka vai nomnieka maiņas, tas skaidri jānoteic noteikumu projektā, vienlaikus norādot valsts informācijas sistēmu, kurā ir jāreģistrē soda punkti.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekta 3. punktā noteikta Latvijas iestāžu kompetence soda punktu piemērošanā, reģistrēšanā un dzēšanā, t. i., par šīm darbībām atbild Valsts vides dienests, kas ir par zvejas kontroli atbildīgā iestāde. Savukārt Zemkopības ministrija ir atbildīga par piemēroto soda punktu nodošanu konkrētā zvejas kuģa jaunajam zvejas licences turētājam, kad kuģis tiek atsavināts. 
Noteikumu projekta 4. punktā Valsts vides dienestam noteikts pienākums triju darbdienu laikā pēc informācijas saņemšanas par gala nolēmuma administratīvā pārkāpuma lietā vai krimināllietā spēkā stāšanās reģistrēt soda punktus valsts informācijas sistēmā "Latvijas Zivsaimniecības integrētā kontroles un informācijas sistēma" (turpmāk – informācijas sistēma). Par soda punktu reģistrāciju amatpersona nepieņem atsevišķu lēmumu, un to reģistrācija notiek automātiski, pamatojoties uz regulas Nr. 1224/2009 III pielikumu un reģistrējot konkrētajam pārkāpumam paredzēto punktu skaitu. Valsts vides dienests kontrolē pieņemto lēmumu administratīvo pārkāpumu lietās izpildi, tāpēc, kad lēmums kļūst nepārsūdzams un ir stājies spēkā, dati par piešķirtajiem soda punktiem tiek ievadīti informācijas sistēmā. Savukārt soda punktus saistībā ar krimināllietām Valsts vides dienests informācijas sistēmā ievadīs pēc informācijas saņemšanas par gala nolēmuma krimināllietā stāšanos spēkā. Kad Valsts vides dienests ir atklājis šādu zvejas pārkāpumu, tas būs informēts par šo jūras zvejas pārkāpumu un kriminālprocesu, jo šādā kriminālprocesā Valsts vides dienests būs cietušā statusā un spriedums būs pieejams. Lai Valsts vides dienests pildītu noteikumu deleģētu funkciju soda punktu piemērošanā un reģistrēšanā, noteikumu projektā (5. punkts) paredzēts, ka Valsts vides dienests var iegūt ziņu no Soda reģistra par krimināllietā vai administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto galīgo nolēmumu, kas attiecas uz zvejas noteikumu pārkāpumu vai noziedzīgo nodarījumu par zveju jūras ūdeņos, kā arī par zvejas darbībām, izmantojot piespiedu darbu. Kad galīgais nolēmums kļūst neapstrīdams vai nepārsūdzams, Valsts vides dienests īsteno atbilstošo procedūru soda punktu reģistrēšanai informācijas sistēmā un paziņošanai.
Reģistrējamo datu minimālais daudzums par kapteiņiem piešķirtajiem soda punktiem ir noteikts Komisijas 2025. gada 27. augusta Deleģētās regulas (ES) 2025/1766, ar ko Padomes Regulu (EK) Nr. 1224/2009 papildina ar noteikumiem par zvejniecības kontroli, par zvejas darbību pārraudzību un inspekciju, par noteikumu izpildi un par atbilstību, (turpmāk – Deleģētā regula 2025/1766) VI pielikumā. Turklāt Valsts vides dienests informāciju par piemērotiem soda punktiem paziņos Eiropas Komisijai, citām ES dalībvalstīm un trešajām valstīm atbilstoši regulas Nr. 1224/2009 un Īstenošanas regulas 2025/2196 prasībām (noteikumu projekta 7. un 8. punkts). 
Noteikta Valsts vides dienesta kompetence un rīcība piešķirto soda punktu paziņošanā un dzēšanā (noteikumu projekta 4., 8. un 9. punkts). Personai piemērojamo punktu skaitu Valsts vides dienests nosaka, ņemot vērā informāciju par galīgo nolēmumu attiecīgajā procesā. Nav paredzēts pieņemt atsevišķu lēmumu par punktu piemērošanu un reģistrāciju, jo soda punktu skaits ir noteikts regulas Nr. 1224/2009 III pielikumā. Administratīvajā procesā personai tas ir pieejams Valsts vides dienesta lēmumā un ir paziņots atbilstoši procesa tiesību aktiem. Tāpat atbilstoši regulas Nr. 1224/2009 82. panta pirmā punkta "d" apakšpunktam inspektors jau inspekcijas laikā informē fizisko vai juridisko personu, kuru tur aizdomās par pārkāpuma izdarīšanu vai kura pieķerta pārkāpuma izdarīšanas brīdī, t. i., ka par pārkāpumu var tikt noteiktas sankcijas un piešķirts atbilstošs punktu skaits saskaņā ar 92. pantu. Šī informācija tiek fiksēta inspekcijas ziņojumā, tāpēc soda punktu reģistrācija informācijas sistēmā notiks automātiski, kad spēkā stājies galīgais nolēmums un tas kļuvis neapstrīdams vai nepārsūdzams. 
Tā kā Valsts vides dienests atbilstoši Administratīvās atbildības likumam un Zvejniecības likumam ir iestāde, kas tiesīga veikt administratīvā pārkāpuma procesu attiecībā uz zvejas noteikumu pārkāpumiem, tai ir saistoši Sodu reģistra likumā paredzētie pienākumi datu par administratīvo pārkāpumu reģistrēšanai un pieejamībai. 
Tā kā Valsts vides dienesta pārstāvji ir iesaistīti administratīvā pārkāpuma procesā, tam ir pieejama informācija par administratīvā pārkāpuma procesa virzību un nolēmuma stāšanos spēkā, tostarp tiesības iegūt ziņas no Sodu reģistra, pamatojoties uz Sodu reģistra likuma 19. panta pirmās daļas 3. punktu. 
Savukārt, pamatojoties uz Īstenošanas regulas 2025/2196 44. panta 1. punktu un ievērojot to, ka Zemkopības ministrija, kas ir atbildīga par piemērotu soda punktu nodošanu konkrētā kuģa jaunajam zvejas licences turētājam, kas kuģis tiek atsavināts, Valsts vides dienests par piemēroto punktu skaitu informē ministriju (noteikumu projekta 4. punkts).
Tāpat Zemkopības ministrija var pārliecināties par punktu piemērošanu informācijas sistēmā, kas ir Zemkopības ministrijas pārziņā. Pamatojoties uz Zvejniecības likuma 14. panta otro daļu, informācijas sistēmā ir apkopota informācija par zveju, zvejas pārkāpumiem, zivju izkraušanu, zivju cenām, zvejas kuģu sarakstiem un zvejnieku un zivju pircēju reģistrāciju u. c. ziņas. Nepieciešamo informāciju sistēmas datubāzes nodrošināšanai sniedz Valsts vides dienests, Ceļu satiksmes drošības direkcija, Latvijas Jūras administrācija un valsts zinātniskais institūts "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR"".
Latvijas Sodu reģistrā ir izveidota vienota uzskaite par noziedzīgus nodarījumus un administratīvos pārkāpumus izdarījušām personām, lai veicinātu noziedzīgu nodarījumu un administratīvo pārkāpumu novēršanu un atklāšanu, noziedzīgu nodarījumu un administratīvo pārkāpumu izdarījušajai personai noteiktā soda izpildes un tiesību ierobežojumu kontroli.
Reģistrs ir valsts informācijas sistēma, kuras pārzinis un turētājs ir Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs. Savukārt ar valsts informācijas sistēmu "Latvijas Zivsaimniecības integrētā kontroles un informācijas sistēma", kuras pārzine un turētāja ir Zemkopības ministrija, ir izveidota zvejas kontroles smagiem pārkāpumiem piemēroto soda punktu reģistrācijas sistēma. Pamatojoties uz Sodu reģistra likumu, Sodu reģistrā tiek reģistrētas sankcijas, kas piemērotas administratīvā pārkāpuma lietā vai kriminālprocesā. Savukārt, ievērojot to, ka soda punkti uzskatāmi nevis par papildu sodu administratīvā vai kriminālprocesa izpratnē, bet gan par ietekmēšanas līdzekli smagu pārkāpuma mazināšanai, tie tiek reģistrēti informācijas sistēmā un ir izmantojami regulas Nr. 1224/2009 mērķu sasniegšanai.
Atbilstoši regulas Nr. 1224/2009 92. panta 6. punktā noteiktajam fiziskai personai nav atļauts darboties kā kapteinim uz zvejas kuģa, kurš kuģo ar to karogu, tāpēc noteikumu projekta 12. punktā noteikts Valsts vides dienesta uzdevums informēt par to gan zvejas kuģa kapteini, kas ir sasniedzis maksimāli paredzēto punktu skaitu, gan arī zvejas licences turētāju, uz kura kuģa kapteinis ir nodarbināts, lai tie ir informēti par liegumu vadīt zvejas kuģi.
Tā kā Zemkopības ministrija saskaņo zvejas licences turētāju jauno zvejas kuģu iegādi, Zemkopības ministrija sniegs operatoram informāciju par kuģim piemērotiem soda punktiem, kas pēc regulas Nr. 1224/2009 nosacījumiem tiek nodoti turpmākajiem konkrētā zvejas kuģa licences turētājiem (noteikumu projekta 3., 10. un 11. punkts).
Problēmas apraksts
Regulas Nr. 1224/2009 95. pants dod iespēju uz dažām zvejniecībām attiecināt īpašas kontroles un inspekcijas programmas. Lai tās īstenotu, jānosaka inspekcijas darbības mērķi, prioritātes un darbības kritēriji. Savukārt šie kritēriji tiek noteikti, pamatojoties uz riska pārvaldību. Tā kā soda punkti tika piešķirti par smagiem zvejas pārkāpumiem, ir lietderīgi noteikt, ka, izvērtējot īpašās kontroles vajadzības, arī zvejas licences turētājam vai zvejas kuģa kapteiņiem noteiktais piešķirtais soda punktu skaits var tikt ņemts vērā kā augstāka riska kritērijs.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekta 13. punktā noteikts, ka Valsts vides dienesta riska analīzes izvērtējumā iekļaujami arī tie zvejas kuģi, kuru zvejas licences turētājs vai zvejas kuģa kapteinis ir uzkrājis vismaz 12 soda punktu par smagu zvejas pārkāpumu izdarīšanu. Tādējādi minētie kuģi var tikt iekļauti īpašajā kontroles un inspekcijas programmas riska analīzes sadaļā. Minētais nosacījums neparedz papildu sodīšanu, bet noteic tikai kritēriju, lai kuģi iekļautu augstākas riska pakāpes sarakstā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • Zvejas kuģu kapteiņi un šķiperi – aptuveni 396 personas (informācijas sistēmas 2025. gada 10. oktobra dati)
Ietekmes apraksts
Soda punktu sistēma tieši attiecas uz šo personu profesionālo darbību. Personai jāsaprot soda punktu piemērošanas kārtība un punktu skaits, to paziņošanas un dzēšanas kārtība. Tāpat arī personai jāapzinās sekas, kas iestājas, kad ir sasniegts noteiktais punktu skaits, tostarp tas, ka var tikt liegta iespēja ieņemt kuģa kapteiņa amatu. 
Juridiskās personas
  • Zvejas licences turētāji: 187 piekrastes rūpnieciskās zvejas licences turētāji (324 kuģi (laivas), kas iekļauti Zemkopības ministrijas rūpnieciskās zvejas kuģu sarakstā Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes ūdeņos 2025. gadā, un 28 rūpnieciskās zvejas tiesību nomnieki (42 kuģi, kas iekļauti Zvejas kuģu sarakstā rūpnieciskai zvejai Baltijas jūrā un Rīgas līcī aiz piekrastes ūdeņiem 2025. gadā). (Informācijas sistēmas un Zemkopības ministrijas 2025. gada 10. oktobra dati)
Ietekmes apraksts
Soda punktu sistēma tieši attiecas uz šo personu profesionālo darbību. Personai jāsaprot soda punktu piemērošanas kārtība un punktu skaits, to paziņošanas un dzēšanas kārtība. Tāpat arī personai jāapzinās sekas, kas iestājas, kad ir sasniegts noteiktais punktu skaits, tostarp tas, ka var tikt aizliegta (apturēta) zvejas kuģa darbība.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām

Vai projekts skar šo jomu?

2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
Noteikumu projekta izpildē iesaistītās institūcijas projektā paredzēto īstenos no tām piešķirtā finansējuma.
Savukārt nepieciešamie informācijas sistēmas papildinājumi atbilstoši jaunām prasībām, piemēram, kuģu kapteiņiem piešķirto soda punktu reģistra pārveidošana u. c. izmaiņas tiks ieviestas, īstenojot Zemkopības ministrijas 2025.–2027. gada projektu, kas tiks finansēts no Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonda līdzekļiem.
Stājoties spēkā noteikumu projektam (25-TA-1986), spēku zaudē MK noteikumi Nr. 808.
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.1. Saistības pret Eiropas Savienību

Vai ir attiecināms?
ES tiesību akta CELEX numurs
32023R2842
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Padomes 2009. gada 20. novembra Regula (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Savienības kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006
Apraksts
Latvijā jāievieš jaunās prasības attiecībā uz soda punktu sistēmu zvejas licences turētājam un zvejas kuģa kapteinim.
Lai palielinātu atbilstību un samazinātu smagu pārkāpumu iespējamību, dalībvalstīm ir jāpiemēro punktu sistēma un punkti konkrētiem zvejas licenču turētājiem un nozvejotājkuģu kapteiņiem pēc apstiprinātiem smagiem pārkāpumiem. 
Lai nodrošinātu punktu sistēmas nepārtrauktu atturošo ietekmi uz zvejas licences turētājiem, piemērotie punkti ir jānodod jaunajam zvejas licences turētājam, ja kuģis vai zvejas licence tiek pārdota vai nodota vai kā citādi mainītas īpašuma tiesības pēc pārkāpuma izdarīšanas dienas, tostarp operatoram citā dalībvalstī.
Lai kapteiņiem nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, ir jāsaskaņo kapteiņiem piemēroto punktu sistēma, turklāt tā ir jāsaskaņo ar punktu sistēmu licenču turētājiem. Tādējādi karoga dalībvalstīm ir jāpiemēro punkti to nozvejotājkuģu kapteiņiem, kuri kuģo ar to karogu, ja tie ir izdarījuši smagu pārkāpumu saskaņā ar regulu (EK) Nr. 1224/2009. Turklāt dalībvalsts, kuras valstspiederīgais ir kapteinis, ir jāinformē par to, un tai ir jāreģistrē šim kapteinim piemērotie punkti, ja šos punktus ir piemērojusi cita dalībvalsts.
ES tiesību akta CELEX numurs
32025R1766
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2025. gada 27. augusta Deleģētā regula (ES) 2025/1766, ar ko Padomes Regulu (EK) Nr. 1224/2009 papildina ar noteikumiem par zvejniecības kontroli, par zvejas darbību pārraudzību un inspekciju, par noteikumu izpildi un par atbilstību (turpmāk – Deleģētā regula 2025/1766)
Apraksts
-
ES tiesību akta CELEX numurs
32025R2196
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2025. gada 17. oktobra Īstenošanas regula (ES) 2025/2196, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā attiecībā uz piekļuvi ūdeņiem un resursiem, zvejniecību kontroli, pārraudzību, inspekciju un noteikumu izpildi, kvotu un zvejas piepūles atvilkšanu, datiem un informāciju īstenojama Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009, un atceļ Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 404/2011 (turpmāk – Īstenošanas regula 2025/2196)
Apraksts
-

5.2. Citas starptautiskās saistības

Vai ir attiecināms?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem

Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Padomes 2009. gada 20. novembra Regula (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Savienības kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Regulas Nr. 1224/2009 89. panta 1. punkts un 92. pants
1. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Regulas Nr. 1224/2009 92. panta 3. un 10. punkts
3., 10. un 11. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Regulas Nr. 1224/2009 93. panta 1. punkts
4. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Regulas Nr. 1224/2009 92. panta 4. punkts 
6. un 7. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Regulas Nr. 1224/2009 92. panta 3. punkts 
10. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Regulas Nr. 1224/2009 92. panta 6. un 7. punkts
12. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Regulas Nr. 1224/2009 95. pants
13. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Regulas Nr. 1224/2009 89a. pants
Administratīvās atbildības likums,
Zvejniecības likuma 26. un 30. pants,
Krimināllikuma 110. pants
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Regulas Nr. 1224/2009 91. pants
Administratīvās atbildības likuma 17. un 73. pants,
Zvejniecības likuma 8. pants
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Regulas Nr. 1224/2009 91a. pants
Zvejniecības likuma 26. un 30. pants,
Administratīvās atbildības likuma 16. pants,
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Regulas Nr. 1224/2009 93a. pants
Ministru kabineta 2022. gada 23. marta rīkojums Nr. 202 "Par Latvijas Nacionālo jūras zvejas kontroles programmu 2021.–2027. gadam"
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2025. gada 27. augusta Deleģētā regula (ES) 2025/1766, ar ko Padomes Regulu (EK) Nr. 1224/2009 papildina ar noteikumiem par zvejniecības kontroli, par zvejas darbību pārraudzību un inspekciju, par noteikumu izpildi un par atbilstību (turpmāk – Deleģētā regula 2025/1766)
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
37. panta 2. punkta "a" apakšpunkts
6. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
37. panta 2. punkta "b" apakšpunkts
7. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
36. panta 1. punkts
8. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
37. panta 3. punkts
9. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
36. panta 2. punkts
9. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2025. gada 17. oktobra Īstenošanas regula (ES) 2025/2196, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā attiecībā uz piekļuvi ūdeņiem un resursiem, zvejniecību kontroli, pārraudzību, inspekciju un noteikumu izpildi, kvotu un zvejas piepūles atvilkšanu, datiem un informāciju īstenojama Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009, un atceļ Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 404/2011 (turpmāk – Īstenošanas regula 2025/2196)
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
44. panta 1. punkts
4. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Valsts vides dienests
Nevalstiskās organizācijas
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/9f1771db-246f-413b-bef0-706cedc73ac9 

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Publiskās apspriešanas norises laiks – no 2025. gada 22. oktobra līdz 5. novembrim. Par noteikumu projektu netika saņemti ne iebildumi, ne priekšlikumi.

6.4. Cita informācija

2025. gada 23. oktobrī informācija par organizēto publisko apspriešanu izsūtīta Zivsaimniecības konsultatīvās padomes locekļiem. 
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Zemkopības ministrija
  • Valsts vides dienests

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Pamatojoties uz Deleģētās regulas 2025/1766 37. pantu, dalībvalstis izveido un uztur atjauninātu to kapteiņu reģistru, kuriem piešķirti punkti par smagiem pārkāpumiem. Reģistrā iekļaujama vismaz Deleģētās regulas 2025/1766 IV pielikumā prasītā informācija. Saskaņā ar noteikumu projekta 8. punktu Valsts vides dienests no Komisijas pieprasa jebkuru papildinformāciju par pārkāpuma punktiem, ko tam pašam kapteinim pēdējo trīs gadu laikā piešķīrusi cita dalībvalsts. Savukārt Zemkopības ministrija pilnveido informācijas sistēmas soda punktu reģistru un uztur to atbilstoši jaunajām prasībām.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

Papildinājumi informācijas sistēmā, kuras pārzine ir Zemkopības ministrija, atbilstoši jaunajām prasībām tiks ieviesti, īstenojot Zemkopības ministrijas 2025.–2027. gada projektu, kas tiks finansēts no Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonda līdzekļiem. Tādējādi līdz noteikumu projekta pieņemšanai nav iespējams aprēķināt izmaksas informācijas sistēmas tehniskā risinājuma pilnveidošanai.
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Informācija par zvejas licences turētājam un zvejas kuģa kapteinim piešķirto soda punktu skaitu tiks ievadīta un būs pieejama informācijas sistēmā. Dati būs pieejami reāllaikā noteikumu izpildē iesaistītajām atbildīgajām iestādēm, kā arī atbilstoši tiesības aktu prasībām tiks nosūtīti Eiropas Komisijai un citu valstu iestādēm.

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Saskaņā ar Zvejniecības likuma 14. pantu otro daļu informācija par zveju, zvejas pārkāpumiem, zivju izkraušanu, zivju cenām, zvejas kuģu sarakstiem un zvejnieku un zivju pircēju reģistrāciju tiek apkopota Latvijas zivsaimniecības integrētajā kontroles un informācijas sistēmā, kas reģistrēta valsts informācijas sistēmu reģistrā (turpmāk – informācijas sistēma). Zemkopības ministrija ir šīs informācijas sistēmas pārzine.
Noteikumu projekts paredz personu datus ievadīt informācijas sistēmā. Minēto datu apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uz Zemkopības ministriju kā sistēmas pārzini un Valsts vides dienestu kā zvejas kontrolē iesaistīto iestādi attiecināmu pienākumu – zvejas kontroles un zivju resursu pārvaldību.
Noteikumu projekta 6. punktā noteiktie apstrādājamie personas dati ir nepieciešami noteikumu projekta mērķa sasniegšanai, lai atbildīgajām amatpersonām, īstenojot kontroles un uzraudzības funkcijas, ir pieejama informācija par zvejas darbībās iesaistītām personām. Šī informācija ir nepieciešama administratīvajā procesā, kā arī situācijā, kad notiek iespējama administratīvā pārkāpuma process, lai operatīvi reaģētu un nodrošinātu sabiedrības interešu aizsardzību.
Vienlaikus informācija par zvejas kuģa kapteinim piešķirto soda punktu skaitu reģistrējama saskaņā ar Deleģētās regulas 2025/1766 VI pielikumu. Tādējādi paredzētais datu daudzums atbilst minētā pielikumā datu aizpildīšanai (1. Kapteiņa vārds. 2. Kapteiņa valstspiederība. 3. Jebkurš pieejamais identifikācijas numurs vai informācija).
Juridisko un fizisko personu dati tiks apstrādāti informācijas sistēmā zvejas kontroles nolūkā (piemēram, Zvejniecības likuma 18. panta pirmajā daļā noteikts, ka Valsts vides dienests atbild par Latvijas Republikas iekšējo ūdeņu, teritoriālo ūdeņu un ekonomiskās zonas ūdeņu zivju resursu aizsardzību un uzraudzību, kā arī zinātniskajā, datu vākšanas un statistikas nolūkā (piemēram, valsts zinātniskais institūts "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR"" īsteno datu vākšanas programmu u. c.)). Minēto datu apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu pārziņa un zvejas kontrolē iesaistīto iestāžu juridisko pienākumu vai uzdevumu, ko pilda sabiedrības interesēs vai izmantojot pārzinim likumīgi piešķirtās pilnvaras, pamatojoties uz normatīvo aktu prasībām un sadarbības līguma nosacījumiem. 
Noteikumu projektā ietvertā plānotā personas datu apstrāde un aprite ir izvērtēta un noteikta atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 5. pantam.

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi